Spriedzes

Smiltēns pēc Brenča aizturēšanas EPPO kriminālprocesā saka, ka «Apvienotais saraksts» varētu lūgt Brencim nepieņemt deputāta mandātu, ja tam būs pamats.

Pūpols apgalvo, ka VKKF Kino ekspertu komisijas vadītāja panākusi finansējumu savai draudzenei Kristai Burānei filmai, un prasa fonda reformas.

Liepnieks apšauba, vai Kulbergam pašam ir skaidrs, ko viņš dara valdības veidošanā, un sauc procesu par vēl neredzētu.

Ceriņš saka, ka Bergmaņa vietā krīzes situācijā nebūtu pieļāvis debates komisijā, ko viņš raksturo kā «balagānu», un lēmumu «izstumtu cauri».

Pēc tikšanās ar prezidentu Rinkēviču premjers Kulbergs atbalsta viņa aicinājumu pilsonības piešķiršanā ar atsevišķu likumu nodrošināt lielāku atklātību un atteikties no nepamatotas steidzamības.

Skride uzskata, ka zinātnieku prasība Kalviņam atkāpties no LZA prezidenta amata ir pilnīgi pamatota.

Velps apgalvo, ka Kulbergs nav slēpis atbalstu TUA biznesam, un ironizē par «jaunu politiku vecā politiķī».

Tavars pateicas Kulbergam par kopdarbu un aicina atvest uz Rīgu un Latviju Tesla robotaksometru Cybercab.

Tavars pateicas Valainim par kopdarbu un aicina atvest uz Rīgu un Latviju Tesla robotaksometru Cybercab.

Tavars pauž «Apvienotā saraksta» pilnu un nedalītu atbalstu Kulberga reformām valdības veidošanas sarunās

Siliņa piekrīt Vītolam, ka jaunus izdevumus nedrīkst uzņemties bez finansējuma avota, bet jautā, kuri lēmumi radīja viņa minēto 440 miljonu robu, un apšauba, ka ministriju apvienošana pati par sevi samazinās darbu.

Krištopans termiņuzturēšanās atļauju jautājumu sauc par «smieklīgi mazu tēmu» un apgalvo, ka JV, Progresīvajiem un Jurēvicam nav ko piedāvāt, tāpēc vajagot iedomātu ienaidnieku.

Jenzis, iestājoties par samazinātu PVN likmi ēdināšanai, atsaucas uz Kulberga pirmsvēlēšanu teikto, ka šo likmi vajadzētu mēģināt ieviest.

Stendzenieks jautā, vai pārbaude par vīrieti, kuram 2023. gadā piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem, nebija jāveic drošības dienestam un Smiltēnam, nevis medijiem tagad.

Pūpols pārmet Dabas fondam dubultstandartus Ķemeru izciršanas lietā un mājina uz «savējiem», minot Skudriņu, ko raksturo kā Rotberga draugu.

Seržants apšauba Kūtra aizstāvību Višvanatas lietā: pat ja izglītības dokumenti ir īsti, tiem neesot sakara ar īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Stepaņenko pārmet Pilsonības komisijas vadītājam Kūtrim, ka komisijai nodoto likumprojektu par Višvanatas pilsonības likumu viņš tālāk nevirzīs, un aicina nomainīt komisijas vadību.

Treija iebilst Kučinska ierosinājumam atteikties no atvieglojumu universālas piemērošanas un jautā, vai Apvienotais saraksts ekonomēs uz bērniem.

Klotiņš kritizē Kučinska ierosinājumu pārskatīt atvieglojumus: tas var apdraudēt pašreizējo IIN atvieglojumu par bērniem.

Ceriņš aizstāv Ministru prezidentu Kulbergu pret ekspertu kritiku un ironizē par Progresīvo pieeju: valdības darbs notiek bez publiskas tirgošanās.

Liepiņa iesniegusi ētikas komisijai iesniegumu par Judina iespējamu ētikas kodeksa pārkāpumu attieksmē pret Saeimas darbinieci; Judins apsūdzības noraida kā nepierādītas un politiski motivētas, bet komisijas sēdi raksturo kā «linča tiesu».

Kalniņa-Lukaševica rosina likumā noteikt atsevišķus, redakcionāli patstāvīgus Latvijas Radio un LTV ziņu dienestus, bet Eglīts komisijā aicina redakciju jautājumu atstāt profesionāļu ziņā un nevirzīt to steidzamības kārtā; viņam piekrīt Rasima.

Švinka, atsaucoties uz Transparency International EU datiem par Dombrovska tikšanos sastāvu, prasa pilnīgu atklātību ES prasību vienkāršošanā un brīdina, ka tās aizsegā durvis plaši tiek atvērtas lielajām ASV korporācijām.

Švinka pārmet Kulbergam vairāk nekā trīs nedēļas ilgu valdības veidošanas kavēšanos un prasa skaidru atbildi, vai iemesls ir nesaskaņas viņa paša partijā.

Gorkšs atbalsta Kulberga mērķi padarīt valsts pārvaldi par efektīvāko Eiropā: ambīcija nav no mazajām, taču nav neizpildāma.

Velps kritizē Kulberga ārštata konsultantu, apgalvojot, ka tas nodarbojas ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību.

Kiršteins uzskata, ka Kulbergam paveras iespēja izveidot mazākuma valdību bez «Jaunās Vienotības».

Kučinskis uzsver, ka jāīsteno Kulberga pieteiktais budžeta taupības režīms; Finanšu ministrija apkopo priekšlikumus budžeta samazināšanai.

Švinka jautā, vai Kulberga valdība ir «biznesa projekts», un apgalvo, ka Kulbergs un Dejus «paši pieņem imigrācijas likumu» un savā uzņēmumā uzņēmuši astoņus ārzemju akcionārus ar 50 000 eiro ieguldījumu.

Judins Levrences 15. oktobrī publiskoto atstāstu par 2025. gada 16. decembra Juridiskās komisijas sēdi sauc par nepilnīgu un maldinošu un aicina iepazīties ar sēžu ierakstiem.

Velps apgalvo, ka arī Šlesers atbalsta migrantu ievešanu, un kritizē uzsvaru tikai uz nelegālo migrāciju.

Švinka kritizē Kulberga valdību par «Netflix» nodevas atlikšanu un pārmet premjeram, ka viņš pēc ASV iebildumiem «apmet kažoku uz otru pusi».

Velps pārmet Kulbergam, ka viņš atkal uzsver tikai nelegālo migrāciju, un uzskata, ka lielākā problēma ir legālā migrācija.

Māris Mežals atgādina Andreja Judina 2020. gada aicinājumu ziņot par emocionālo vardarbību un jautā, kāpēc šie principi kļūst neērti, kad izskan pārmetumi par Judina paša attieksmi pret sievietēm.

Velps aicina Kulbergu nostāties saprāta pusē, Latvijas intereses likt pāri personīgajām un apturēt imigrāciju no trešajām valstīm.

Simanovska uzskata, ka zemkopības ministrs Augulis uz pieprasījumu par Rucavas veco mežu izciršanu atbildējis formāli un pēc būtības to nav apmierinājis.

Ainārs Šlesers apgalvo, ka Jaunās Vienotības līderi nostājušies Andreja Judina, nevis cietušās darbinieces pusē, un Judinu raksturo kā «varmāku un nelieti».

Dāvis Mārtiņš Daugavietis apgalvo, ka Edgaru Bergholcu interesē būvnieku labums, un viņa paziņojumu par stadiona vietu sauc par neprofesionālu.

Matīss Žuravļevs ironiskā jautājumā atgādina Selmas Levrences stāstījumu par Andreja Judina rīcību.

Māris Mežals izplata Selmas Levrences stāstījumu par viņas pieredzi ar Andreju Judinu un prasa pārmetumus nopietni izvērtēt.

Andrejs Judins noliedz Lindas Liepiņas paustos pārmetumus par vardarbīgu izturēšanos pret Saeimas darbinieci un tos raksturo kā apmelošanu.

Linda Liepiņa publiski apgalvo, ka Andrejs Judins, iespējams, neatbilstoši izturējies pret Saeimas darbinieci, un aicina izvērtēt atbildīgo personu rīcību.

Liepnieks apgalvo, ka Kulberga un viņa atbalstītāju pozīcija «asiņaino graudu» jautājumā pēc formas un satura sakrīt ar Šlesera pozīciju, un to saista ar pauzi jaunās valdības veidošanā.

Velps pārmet Kulbergam, ka pirms vēlēšanām tas skaļi runāja par tranzīta aizliegumu un 300 % tarifiem, bet tagad atsaucas uz sasietām rokām; to Velps raksturo kā politisku gļēvumu.

Rinkēvičs piekrīt premjeram Kulbergam, ka amatpersonas, stājoties augstos amatos, uzņemas arī noteiktus riskus.

Kulbergs pateicas ārlietu ministrei Bražei par valdības lēmumu, ko sauc par pareizu un sen nokavētu, un aicina pret neatkarīgo Krievijas žurnālistiku izturēties ar lielu piesardzību.

Kulbergs pateicas iekšlietu ministram Dombravam par valdības lēmumu, ko sauc par pareizu un sen nokavētu, un aicina pret neatkarīgo Krievijas žurnālistiku izturēties ar lielu piesardzību.

Baško kritizē Latkovska regulāri pausto nostāju par publiskajiem tēriņiem, ko viņš raksturo kā «ačgārnus pamata pieņēmumus».

Krusts kritizē «Progresīvos» par iebildumiem pret jauno ģimenes un dzimumaudzināšanas mācību saturu un ironizē par Hirša video, kurā Hiršs, pēc Krusta vārdiem, teicis, ka ģimenes mācība pastāvot tikai Krievijā.

Liepnieks iebilst Kulbergam, ka graudu tranzīta aizliegums nav neiespējams, jo valdībai, viņa vārdiem, jāpilda «Saeimas pieņemtais likums», un ironiski iesaka viņam pajautāt igauņiem vai somiem, kā to dara.

Pēc valdības sēdes Kulbergs saka, ka ārējo konsultantu iesaiste «Tet» un LMT darījumā vairs nav paredzēta, bet Valainis uzsver, ka lēmums pārtraukt sadarbību ar konsultantiem nav pieņemts.

Švinka kritizē Kulberga valdību, ka finanšu sakārtošanu tā aizstāj ar darba grupu vairošanu, un prasa pirms pakalpojumu samazināšanas publiskot visas uzņemtās saistības un reformu priekšlikumu fiskālo ietekmi.

Daugavietis, atkāpjoties no «Vienotības» valdes, izsaka cieņu Abu Meri, kurš atbildību par vēlēšanu rezultātu uzņēmās, negaidot citus.

Judins uzskata, ka prezidenta Rinkēviča lēmums nodot Administratīvās atbildības likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai ir pamatots, jo Saeima trešajā lasījumā likumā radīja pretrunas.

Ceriņš iebilst pret Dombravas zākāšanu: vērtējot darba efektivitāti un dinamiku, iemesla tam neesot, un no dienestu darbiniekiem viņš par ministru dzirdot vairāk laba nekā slikta.

Hiršs kritizē, ka no Kulberga izskanējuši tikai vispārīgi paziņojumi par izdevumu samazināšanu, nenosaucot, kuras jomas tas skars.

Pūpols aicina Dombravu iekļaut nākamajā valdībā un pievieno tēmturi #BeidzotĪstsIekšlietuMinistrs.

Valainis noraida premjera biroja pārmetumus par «Tet» un LMT darījumu: ar viņu par to neviens nav runājis, premjers esot nepareizi informēts, un skaitļi esot «ļoti, ļoti tālu» no realitātes.

Kučinskis kritizē Ekonomikas ministrijas vadīto «Tet» un LMT darījuma sagatavošanu: nauda pētījumos iztērēta, process nav izdarīts, un Valainis, viņa vārdiem, «pazuda ar ziņojumu».

Kiršteins jautā, vai Kulbergam būs drosme aizstāvēt sabiedrību pret to, ko viņš sauc par «zilo sērgu», un neņemt valdībā nevienu no JV un Progresīvajiem.

Stendzenieks, komentējot vēlēšanu rezultātus, Ašeradenu nosauc par «uzkucušo bebru»

Sprūde jautā Bražei, vai Trampu iekļaus melnajā sarakstā par sarunām ar Putinu, un kritizē «putinista» apzīmējuma lietošanu Latvijā

Stendzenieks raksturo Kulbergu kā politiķi, kurš mēģina patikt visiem un popularitātes dēļ upurē reformas

Kulbergs uzteic tieslietu ministru Smiltēnu par risinājumu zemes nomas jautājumā daudzdzīvokļu mājās

Citskovskis uzskata, ka Gorkšs ir piemērots Valsts kancelejas direktora amatam un būtu arī viņa izvēle

Seržants raksturo Gorkšu kā zinošu un konstruktīvu un nav manījis viņā pielišķēšanās pazīmes

Jurēvics JV frakcijas vārdā aicina atlikt Kulberga izvirzītā Gorkša iecelšanu Valsts kancelejas direktora amatā

JV (Jurēvics) aicina atlikt Gorkša iecelšanu, bet ZZS (Rokpelnis) to plāno atbalstīt

Eglīts aizstāv Rembergas kandidatūru NEPLP, Liepiņa apšauba, ka NA virza neatkarīgu pārstāvi

Pūpols aizstāv Zeltītu, žurnālistu publikācijas par viņu raksturojot kā vajāšanu

Pūpols apgalvo, ka Staķis Rīgas mēra amatu zaudēja slikta darba dēļ, nevis valdības dēļ

Kols pateicas Kalnietei par sadarbību Eiropas Parlamenta rezolūcijā, kas neatzīst Krievijas Valsts domes vēlēšanas

Kulbergs pateicas Bražei par koordināciju, iesniedzot ES priekšlikumu aizliegt Krievijas graudu tranzītu

Liepiņa, balsojot pret Rembergas iecelšanu NEPLP, norāda uz Āboliņa «pēkšņo» aiziešanu no padomes uz NA kandidātu sarakstu un apšauba, vai NA virza neatkarīgu pārstāvi

Rajevskis, salīdzinot ar Igauniju, par Latvijas ārpolitiku raksta: «mums tikai poza un skaļa balss», un tvītā atzīmē Braži

Stendzenieks apšauba pārmetumus Gorkšam: «Komandu sports, organizāciju vadība, kas te var nepatikt?»

Kulbergs virza Gorkšu Valsts kancelejas direktora amatam, uzskatot, ka viņam ir atbilstoša pieredze iecerēto pārmaiņu ieviešanai

Švecova piesardzīgi norāda, ka viņas frakcija atbalstītu Kulberga virzīto ministriju apvienošanu, lai gan šaubās, vai tā tiešām notiks

Pūpols Kulberga izvēli virzīt Gorkšu Valsts kancelejas vadībai vērtē kā loģisku, lai gan atgādina par abu domstarpībām ar NA imigrācijas jautājumos

Pūpols atbalsta Gorkša izvēli Valsts kancelejas vadībai, norādot uz viņa uzņēmēja pieredzi un domubiedrību ar Kulbergu

Stendzenieks TV24 raidījumā «Kārtības rullis» pauž, ka Kulberga ambīcijas un ego esot lielāks par viņa profesionālismu

Štāls apšauba Gorkša piemērotību Valsts kancelejas vadībai, norādot, ka amatam vajadzīga pieredze tieši valsts pārvaldē

Liepiņš balsojumu par Jauno Vienotību un Braži raksturo kā drošu un patriotisku izvēli

Ceriņš kritizē Liepiņa aicinājumu Kulbergam uzrādīt maģistra diplomu un aicina politiķus vērtēt pēc darbiem, nevis pēc kredītpunktiem, kas iegūti pirms gadu desmitiem

Rotbergs aicina vēlētājus izcelt Daugavieti kā rezerves karavīru, kas arī ārpus Saeimas apliecina piederību Latvijai

Rotbergs aicina vēlētājus izcelt Krastu kā zemessardzi, kas brīvprātīgi apliecina savas vērtības ārpus Saeimas

Rotbergs aicina vēlētājus izcelt Liepiņu kā zemessargu, kas brīvprātīgi apliecina savas vērtības ārpus Saeimas

Rotbergs aicina vēlētājus izcelt Skujiņu-Rubeni kā paralimpiešu brīvprātīgo, kas ārpus Saeimas apliecina piederību Latvijai

Klotiņš pateicas Madžiņam par atklātību lietā, ko izmeklē policija, un aicina vērtēt, kā to atspoguļo LSM

Pūce ideju par «300 % tarifu» Krievijas graudu tranzītam raksturo kā maskarādi

Kulbergs pateicas Bražei par ārlietu lomu sadarbībā ar ASV strīdā par straumēšanas platformu nodevu

Šlesers paziņo, ka LPV ir gatava atbalstīt Kulberga mazākuma valdību

Hermanis, atkāpjoties no MMN vadītāja pienākumiem, iesaka partijas vadību uzticēt Jāzepam Baško

Puntulis par tā saukto «Netflix» nodevu uzskata, ka sekas attiecībās ar partneriem tiek pārspīlētas, un cer uz termiņa pagarināšanu, nevis atcelšanu, kamēr Kulbergs aicina vērtēt atteikšanos no nodevas.

Pūpols mudina ārlietu ministri Braži panākt Ragozina izraidīšanu no Latvijas.

Valdības sēdē par ģimenes veselības mācību Braže iebilst pret ideoloģijas ienešanu skolā, bet Kulbergs atbalsta IZM ieceri, ja tā palīdz dzimstībai.

Seržants ironizē par politiķu teicienu «vispirms jāvienojas par darāmajiem darbiem» un cer, ka Kulbergs beidzot parādīs, kā lietas jādara.

Dombrava pateicas ārlietu ministrei Bražei par lēmumu sākt procesu, lai vēl vienu Krievijas pilsoni iekļautu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Šlesers pārmet Siliņai, ka viņa joprojām jūtoties kā premjere un izvirzot Kulbergam prasības, jo «divi premjeri valdībā nevar būt».

Šlesers saka, ka LPV neiešana valdībā ir Kulberga izvēle sadarboties ar «Vienotību», un aicina pilsoņus atbildēt, vai viņi būtu gatavi iziet uz Vislatvijas protestu pret valdību, kurā piedalās «Vienotība».

Liepnieks vienu atbildīgo par valsti uz četriem gadiem vērtē kā ļoti labu, bet par to, ka tas ir Kulbergs, saka — «ne tik labi», cerot, ka vara atmodinās viņa līdz šim apslēptās vadītāja prasmes.

Seržants uzskata, ka Siliņa kļūdās, jo bez aizsardzības ministra Meļņa rezultāts, viņaprāt, varēja būt daudz bēdīgāks; ierakstā nav redzams, par kuru izteikumu un kuru rezultātu ir runa.

Žuravļevs pārmet Smiltēnam, ka AS jau «lokās liberāļu priekšā», un jautā, vai Stambulas konvencijas spēkā esamība nav sabiedrību šķeļoša.

Kulbergs kā vienu no iemesliem nesadarboties ar LPV min Bartaševiča ievēlēšanu Saeimā; par Bartaševiču viņš saka, ka tas «esot nolaidis veselu pilsētu».

Stepaņenko apstiprina, ka SV/AJ vāc parakstus Rīgas mēra Kleinberga atstādināšanai, kā iemeslus minot, viņasprāt, nemākulīgu pilsētas pārvaldīšanu, neskaidrības par Vanšu tilta remontu un ētisku skandālu.

Hermanis apgalvo, ka AS pārņēmusi MMN idejas, un pauž bažas, ka Kulbergs atbalsta mazkvalificēta darbaspēka ievešanu

Kulbergs pēc vēlēšanām paziņo, ka AS neveidos koalīciju ar LPV un Šleseru, jo LPV solījumi neesot izpildāmi

Vaidere aicina Kulbergu bez kavēšanās veidot koalīciju ar NA un JV, to dēvējot par «valstisku un latvisku»

Krauze uzskata, ka vispareizāk būtu, ja valdību arī turpmāk vadītu Kulbergs

Baško noraida MMN tuvināšanu ar Zeltīta «Austošo Sauli Latvijai», MMN dēvējot par labējiem un ASL par kreisajiem

Zeltīts uzskata, ka Kulbergs uzvarēja ar sabiedrisko attiecību paņēmieniem un lielu kampaņas budžetu, bet politiskais kurss kopš «Jaunās Vienotības» laikiem nav mainījies

Toro «Mēs mainām noteikumus» neiekļūšanu Saeimā skaidro ar to, ka Hermanis esot «pārāk arogants»

Toro uzskata, ka «Apvienotā saraksta» lielais pārsvars dod Kulbergam iespēju veikt reformas bez sadrumstalotas koalīcijas kompromisiem

Šlesers piedāvā LPV atbalstu Kulberga valdībai, bet brīdina, ka bez LPV Kulbergs «nonāks turpat, kur JV», un aicina izvēlēties starp JV un LPV

Krauze vēlēšanu naktī vērtē, ka Kulbergs priekšvēlēšanu laikā daudz solīja, bet maz izdarīja, un pieļauj, ka ZZS vēlētājus piesaistījis AS

Dinevičs uzskata, ka ZZS un JV lielākā kļūda bija pieļaut valdību ar Kulbergu premjera amatā

Dombrava par optimālu sauc NA sadarbības turpināšanu ar Kulberga «Apvienoto sarakstu»

Dombrava neredz iespēju NA būt vienā valdībā ar Šlesera «Latviju pirmajā vietā», norādot uz tās radītajām problēmām aizsardzības un satiksmes jomā

Daugavietis izsmej Stepaņenko atbildi debatēs uz jautājumu par kodolieroču izvietošanu Latvijā

Liepnieks LTV premjeru debašu laikā raksta, ka Kulbergs ir «totāli nekompetents», un nesaprot, kā to var neredzēt

Šlesers izplata LPV paziņojumu, kas pieprasa Kleinberga demisiju un apgalvo, ka mērs esot centies slēpt Progresīvo saistību ar bijušā deputāta skandālu

Seržants jautā, kā Progresīvo stāstītais par reakciju uz bijušā deputāta rīcību saskan ar Gāteres teikto, ka viņa par notikušo uzzinājusi tikai tagad, un vaicā, kurš melo

Pūce apšauba Kulberga debatēs rādīto Finanšu ministrijas tabulu par partiju solījumu fiskālo ietekmi un jautā, vai tās metodika ir publiski pieejama

Kols aicina ārlietu ministri Braži iekļaut Ragozinu nevēlamo personu sarakstā, jo uzskata, ka Iekšlietu ministrijas ceļš nestrādā, un apgalvo, ka Ragozinu šobrīd sargā ministres vilcināšanās.

Pūpols uzskata, ka likums ļauj ārlietu ministrei politisku iemeslu dēļ liegt Ragozinam uzturēties Latvijā, un pārmet, ka ne Braže, ne viņas priekšgājēji Rinkēvičs un Kariņš šo iespēju nav izmantojuši.

Stendzenieks pārmet Bražei, ka slavenības nevēlamo personu sarakstā viņa iekļauj pēc virsrakstiem vai tvītiem, bet Ragozina gadījumā prasa ilgu izmeklēšanu, un atšķirību skaidro ar piederību Jaunajai Vienotībai.

Šnore Ņenaševas Saeimā rīkoto cīņu ar Avenu, Krievijas ietekmi un Nacionālo apvienību sauc par «priekšvēlēšanu teātri» un jautā, kāpēc Progresīvie 2025. gadā balsoja pret NA pieprasījumu atņemt Avenam pilsonību.

Ceriņš kritizē Bražes un viņas komandas anotāciju, ko raksturo kā neveiksmīgu, un apgalvo, ka tās dēļ premjeram nakts laikā nācies viņas vietā risināt sankciju jautājumu ar Īriju un Franciju.

Braže uzskata, ka lēmums par Ragozina uzturēšanās atļauju un iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Imigrācijas likuma 104. pantu ir iekšlietu ministra kompetencē, un pārmet Dombravam izvairīšanos no atbildības; Dombrava apgalvo, ka pēc kompetento iestāžu vērtējuma tas jādara ārlietu ministram.

Kols uzskata, ka lēmums atzīt Ragozinu par nevēlamu ir ārlietu ministra kompetencē, un pārmet Ārlietu ministrijai «atbildības futbolēšanu» un pārmetumus iekšlietu ministram sauc par vājuma pazīmi.

Žuravļevs iebilst Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas vadītājai Kotello un Rīgas domei par veloceliņiem, jo, viņaprāt, pusgadu ar velosipēdu praktiski neviens nebrauc un pusi ielas atvēlēt tiem nav pamata.

Liepnieks apgalvo, ka lēmumu cenrāžus vairs nenest uz Ministru kabinetu pieņēma jau Siliņas valdība, un ironizē, ka Kulberga atbalstītāji uzdod svešus darbus par viņa paveikto.

Pūpols aicina Apvienoto sarakstu un Kulbergu skaidri pateikt, vai viņi ir kopā ar darba devēju organizācijām, kas prasa ievest darbaspēku no Uzbekistānas, vai ar tiem, kas prasa imigrāciju izbeigt.

Braže, atbildot Zeltītam par Ragozinu, jautā, vai iekšlietu ministram nav politiskās gribas izdarīt to, kas ir viņa kompetencē.

Zeltīts aicina ārlietu ministri Braži iekļaut Ragozinu «melnajā sarakstā», norādot, ka pamats tam ir jau sen un «nav ko futbolēt».

Siliņa publiski jautā finanšu ministram Kučinskim un Finanšu ministrijai, vai tiešām četros mēnešos nevar atrisināt problēmu, un norāda, ka Latvijas Bankā ir izveidots mehānisms savlaicīgai konta atvēršanai.

Kulbergs pārmet Valainim un Ekonomikas ministrijai, ka līdz 31. jūlijam nav iesniegts risinājums LMT un «Tet» apvienošanai, un apgalvo, ka projektā iztērēti 13,6 miljoni eiro bez rezultāta; pēc Valsts kancelejas datiem konsultantiem līdz 31. augustam iztērēti gandrīz 4,5 miljoni eiro.

Šlesers X ierakstā pretstata sevi Kulbergam viendzimuma laulību jautājumā: sevi raksturo kā pretinieku to legalizēšanai, bet par Kulbergu apgalvo, ka viņš to atbalsta.

Sprūds pretstata Kulberga teikto, ka militārpersonas pašas dronos detonatorus neievieto un «to nedara nekur», NBS 2025. gadā apstiprinātajai bezpilota sistēmu koncepcijai un Ukrainas praksei, kur apkalpes pašas aprīko lādiņus.

Žuravļevs vaicā Judinam, vai viņš jau draud neievēlētam deputāta kandidātam ar izslēgšanu no nākamās Saeimas, ja tas tiks ievēlēts.

Krusts apgalvo, ka Progresīvo idejas palīdz īstenot Kremļa intereses, un kā piemēru min Sprūda laikā veikto dronu bez sprāgstvielām iepirkumu.

Krusts, pamatojot savu nostāju pret Progresīvajiem, min Lāces dalību biedrības «Gribu palīdzēt bēgļiem» valdē laikā, kad biedrība, pēc viņa teiktā, palīdzēja pieciem sīriešiem nelegāli šķērsot robežu, un viņas izteikumus par padomju deportācijām.

Pēc koalīcijas tikšanās Siliņa uzsver, ka JV koalīcijai pievienojās ar partneru apliecinājumu negrozīt Satversmi bez koalīcijas vienprātības, un norāda, ka par šo vienošanos ievērošanu atbild koalīcijas vadītājs Kulbergs.

Kols atbalsta Indriksones FIFA prezidenta vizītes laikā pausto nostāju, ka Krievijas atgriešanās starptautiskajā futbolā nav pieļaujama, kamēr tā turpina karu pret Ukrainu.

Zalāns uzskata, ka iekšlietu ministra Dombravas imigrācijas ierobežošanas plāns pārvalda imigrācijas sekas, nevis samazina imigrantu skaitu, un drīzāk izskatās pēc darbības imitācijas pirms vēlēšanām; pretstatā piedāvā ASL priekšlikumus.

Velps apgalvo, ka Dombravas izstrādātais pretimigrācijas plāns paredzēts tikai birokrātijas audzēšanai un priekšvēlēšanu kampaņai, nevis reālai migrācijas apturēšanai, un aicina balsot par ASL plānu.

Mežals apgalvo, ka Kulbergs atbalsta viendzimuma laulības un divu māšu atzīšanu bērna dokumentos, un prasa Apvienotajam sarakstam skaidri paust nostāju par ģimenes vērtībām.

Siliņa aicina Kulbergu un Apvienoto sarakstu uz sarunu ar Jauno Vienotību un pārmet, ka degvielas cenas samazināšana paliek neatrisināta, kamēr tiek atbalstīti opozīcijas rosināti Satversmes grozījumi.

Alvis Hermanis aicina Kulberga atbalstītājus balsot nevis par Kulbergu, bet par viņa iespējamiem koalīcijas partneriem, kas «spiedīs viņu uz īstu, nevis feiku, noteikumu maiņu».

TV24 debatēs Ašeradens iebilst Šlesera vērtējumam par Latvijas atpalicību no Igaunijas, norādot, ka Latvijas ekonomika pašlaik aug straujāk, un atgādina, ka Šlesers politikā ir daudzus gadus un šī jau ir viņa astotā partija.

Vicemērs Sprindžuks norāda, ka mēra Kleinberga pagaidu tilta iecerē nav iesaistīta «Rīgas satiksme», un saista to ar vēlēšanu tuvumu; Kleinbergs norāda, ka paļaujas uz ekspertiem, kuri pagaidu tiltu uzskata par labāko risinājumu.

Velps publiski iesaka noskatīties sarunu ar ASL premjera amata kandidātu Zeltīti un sauc to par saturīgu.

Ceriņš atzinīgi vērtē Ķirša publiskoto Zemitāna satiksmes pārvada atjaunošanu un raksta, ka pats šo maršrutu izmanto gandrīz katru dienu.

Vītols apgalvo, ka Ašeradens zinājis par nākamā gada budžeta krīzi, bet aizgājis, atstājot citiem Vienotības radītās sekas.

Staķis atgādina brīdinājumus, ka Stepaņenko sludinātā ideoloģija ir «kā no Kremļa rokasgrāmatas», un pārmet pamatstraumes partijām, arī Nacionālajai apvienībai, ka tās gadiem atbalstījušas viņas politisko karjeru; cer, ka dienesti šoreiz rīkosies.

Velps apgalvo, ka Kulbergs četros mēnešos amatā neko nav izdarījis — «tikai runas un piekāpšanās „sistēmai”».

Rīgas mērs Kleinbergs saskata interešu konfliktu tajā, ka Valaiņa vadītā Ekonomikas ministrija ir akcionāre gan «Rīgas siltumā», gan «Latvenergo», un apgalvo, ka ministrija nav piedāvājusi jaunus risinājumus, kas šoziem samazinātu siltuma tarifu.

Rokpelnis (ZZS) uzskata, ka premjera Kulberga un viņa partijas virzītais astoņu centu akcīzes samazinājums degvielai nav pietiekams: ZZS mudināja samazināt vairāk, bet kopsaucēju nepanāca.

Zeltīts X ierakstā Liepnieka publicēto vērtējumu par partijām sauc par «nervozu savārstījumu» un iebilst Liepnieka vērtējumam par «Austošā Saule Latvijai».

Hermanis X ierakstā apgalvo, ka Kulbergs «gandrīz piecos mēnešos» nav paveicis neko, un noraida atsaukšanos uz koalīcijas partneriem.

Velps X ierakstā noraida premjera Kulberga pagaidu valdības migrācijas kontroles plānu, raksturojot to kā saliekšanos migrantu lobiju priekšā, un brīdina neatkārtot Lielbritānijas imigrācijas politiku.

Zeltīts X ierakstā pārmet sabiedriskajam medijam, ka tas devis «visdāsnāko platformu» Rosļikova partijai un Stepaņenko, kamēr «Austošā Saule Latvijai» no raidījumiem izslēgta.

Patmalnieks X ierakstā jautājuma formā izsaka pieņēmumu, ka caur Stepaņenko tēva naudu Krievija finansē «Suverēno varu» un «Apvienību Jaunlatvieši».

Pūpols X ierakstā apgalvo, ka Stepaņenko tēvs apgādā Krievijas armiju.

Šuvajevs X ierakstā Šlesera rosinātos Satversmes grozījumus sauc par kārtējiem «murgiem» un «Apvienotā saraksta» un Nacionālās apvienības atbalstu to tālākai skatīšanai — par politisku gļēvulību.

Mežals X ierakstā pārmet premjeram Kulbergam, ka viņš nesasauca LPV prasīto valdības ārkārtas sēdi par degvielas cenām, un 8 centu akcīzes samazinājumu vērtē kā maznozīmīgu.

Jurēvics X ierakstā «Jaunās Vienotības» frakcijas vārdā aicina premjeru Kulbergu nodrošināt koalīcijas līgumā noteikto, ka Satversmi negroza, un pārmet «Apvienotā saraksta» deputātiem, ka viņi nobalsoja par LPV Satversmes grozījumu nodošanu komisijām, ko viņš sauc par «bīstamu šleseristu provokāciju».

Braže par premjera Kulberga izteikumiem par Ārlietu ministrijas rīcību ES sankciju pagarināšanas jautājumā saka, ka šāda rīcība «nav premjerministra cienīga».

Patmalnieks X ierakstā apsūdz Kulbergu vēlētāju maldināšanā par Apvienotā saraksta nostāju viendzimuma laulību jautājumā.

Siliņa X ierakstā atbild Šleseram, ka viņa ieceres par nākamo valdības koalīciju paliks tikai ilūzija un Jaunā Vienotība to nepieļaus.

Bergmanis kopā ar Dineviču nepiekrīt Sprūda rosinātajam studiju vaučeram Valsts aizsardzības dienesta beidzējiem un aicina ministrijas vispirms iesniegt datus.

Smiltēns X ierakstā par atbalstu Ukrainai kā piemēru min Reiņa Pozņaka vadīto «Twitter konvoju», kas nogādā Ukrainai automašīnas.

Vaidere X ierakstā piekrīt Rinkēvičam, ka ANO jāspēj nodrošināt starptautisko tiesību pamatprincipu ievērošanu un agresoru saukšanu pie atbildības.

Kols X ierakstā aicina Saeimas vēlēšanās atbalstīt Jāni Dombravu un uzsver, ka viņš dažos mēnešos parādījis, ko spēj paveikt, ja viņam uztic atbildību.

Braže X ierakstā iebilst premjera Kulberga TV3 paustajiem pārmetumiem Ārlietu ministrijai. Pēc viņas atstāsta, premjers uzskata, ka Latvijai tāpat kā pārējām Baltijas valstīm vajadzēja ātrāk piekrist divu oligarhu izņemšanai no sankciju saraksta; tas viņai ir nepatīkams jaunums.

Pūce vērtē sankciju politikas koordināciju kā «zem katras kritikas»: premjers, «kā izskatās», visu uzzinājis pēdējais, ārlietu ministre Braže aizņemta ar kampaņu, un Latvijai vispār nav bijis pozīcijas.

TV24 priekšvēlēšanu debatēs Ašeradens, atbildot Zivtiņam, saka: ja «mēs gribam doties Krievijas virzienā», tad jābalso par «Latvija pirmajā vietā».

Ceriņš jautā Bražei, kāpēc premjeram Kulbergam pēdējā brīdī bija jālabo Ārlietu ministrijas savlaicīgi neizdarītais darbs, un piebilst, ka viņai «ļoti paveicies», ka vēlēšanu dēļ viņa vēl ir ministre.

Valainis rosina degvielas cenas mazināšanai vērtēt arī PVN samazināšanu, bet Kulbergs iebilst pret PVN samazināšanu bez Eiropas Komisijas saskaņojuma.

Kulbergs TV3 raidījumā «900 sekundes» norāda, ka Ārlietu ministrijai bija jānokoordinē Latvijas pozīcija ES sankciju jautājumā, lai Latvija nepaliktu pēdējā Eiropā.

Šuvajevs X ierakstā kritizē finanšu ministra slaidu par budžeta izdevumiem: valdība neesot sagatavojusi nevienu konkrētu rīcību izdevumu mazināšanai, un slaidā esot «pilnīgs tukšums».

TV24 priekšvēlēšanu debatēs Andris Šuvajevs jautā Ilzei Indriksonei: «Vai pārstāsiet sēt haosu izglītības sistēmā?»

Didzis Šmits X ierakstā ironiski salīdzina Baibu Braži ar Tālavas taurētāju, kuram «taure palika mājās», un aicina, lai «šis JV murgs» 3. oktobrī paliek pagātnē.

Stepaņenko uzskata, ka Kulberga dēļ bankas «sit» uzņēmumus, kas ieved vai izved preces no Krievijas un Baltkrievijas vai uz tām.

Liepnieks izsmej Latvijas diplomātijas «konstruktīvo atturēšanos» un apgalvo, ka neviens neņēma vērā Bražes lūgumu atlikt lēmumu līdz vēlēšanām.

Stendzenieks ironizē, ka Braže sankciju jautājumu esot rosinājusi atlikt par divām nedēļām, līdz pēc Saeimas vēlēšanām.

Kols apsveic Dombravu ar valdībā pieņemto imigrācijas ierobežošanas plānu un uzsver, ka tagad svarīgākā ir tā ieviešana.

Priekšvēlēšanu debatēs Ašeradens aicina atteikties no deputātu kompensācijām, bet Indriksone iestājas par to saglabāšanu, pārskatot to pamatotību.

Šmits izsmej Latvijas atkāpšanos sankciju jautājumā mazāk nekā diennakts laikā un par to atbildīgu nosauc ārlietu ministri Braži.

Liepnieks apgalvo, ka viņa prognoze piepildījusies: valdību vadīs Kulbergs, un tas nozīmēšot nespēju atrisināt pat vienkāršus jautājumus.

Velps Kulberga video paziņojumus, kuros runāts tikai par nelegālo migrāciju, sauc par politisku liekulību un manipulēšanu, jo viņaprāt arī legālā imigrācija no trešajām valstīm nedod labumu tautsaimniecībai.

Dombrava pēc valdības sēdes paziņo, ka Nacionālās apvienības ieskatā Ārlietu ministrijas darbs Usmanova un Frīdmana svītrošanas lietā bijis nepieņemams, un NA iesniegs atsevišķo viedokli.

Hermanis, komentējot Berlīnes vēlēšanu iznākumu, apgalvo, ka visas Latvijas vecās partijas tieši vai netieši atbalsta imigrāciju, tostarp Nacionālā apvienība un Kulbergs.

Lapsa apsmej Bražes klusēšanu, sarkastiski jautājot, kurā pažobelē ir noslēpusies drosmīgā un principiālā ārlietu ministre.

Seržants norāda Šuvajevam uz pretrunu, ka Waterfront projekts, ko viņš kritizē, ir Progresīvo vadītās Rīgas pašvaldības akceptēts projekts.

Seržants apgalvo, ka Gātere kopā ar Lāci un Raubiško par valsts naudu krievu valodā integrē nelegāli valsts robežu šķērsojušos migrantus.

Seržants uzbrūk Šuvajevam, apsmejot viņa loģiku migrācijas jautājumā kā divkosīgu, jo pēc viņa teiktā nelegālie migranti esot labie, bet legālie iebraucēji sliktie.

Pūce publiski prasa, vai Braže plāno komunicēt Ārlietu ministrijas nostāju pirms Latvijas lēmuma piekrist divu Krievijas oligarhu svītrošanai no sankciju saraksta.

Dombrava atbalsta valdības mērķi samazināt degvielas cenas, bet brīdina, ka degvielas rezervju prasību izmaksu atcelšana var apdraudēt valsts ilgtermiņa drošības intereses.

Tavars atcēla iepriekšējā ministra Čudara rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumu daļēju apturēšanu, vērtējot, ka šādus rīkojumus viegli pieņemt, bet grūti tiesiski izlabot.

Sprindžuks kritizē Kleinberga plānu būvēt pagaidu tiltu Vanšu tilta remonta laikam kā nokavētu un utopisku, piedāvājot tā vietā satiksmes plūsmu reorganizāciju.

Smiltēns (AS), komentējot Stepaņenko (Suverēnā vara/AJ) no tēva Krievijā saņemto dāvinājumu lietu, paziņo, ka viņa rīcībā ir informācija arī par citiem politiķiem un saistībā ar dažiem gadījumiem valsts iestādēm jau sagatavoti iesniegumi.

Hermanis (MMN) 3. oktobra vēlēšanu kontekstā apgalvo, ka visas vecās partijas tieši vai netieši atbalsta imigrāciju, un Kulbergu (AS) raksturo kā to, kas «bezkaunīgi lobē imigrantu importu».

Velps (ASL) insinūē par Ministru prezidenta Kulberga (AS) agrāko darbību atkritumu biznesā: «Kulbergs ir no atkritumu biznesa vides iznācis... Kas tur bija ar tiem atkrituma biznesmeņiem?»

Pūpols (NA) publiski atbalsta partijas biedreni Mūrniecei (NA) priekš 3. oktobra vēlēšanām: «Par @IMurniece!»

Velps (ASL) Stambulas konvencijas kontekstā publiski iztaujā Hermani (MMN): «Jūs atbalstat bezatbildīgu seksu?»

Butāns (NA) pateicas Mūrniecei (NA) un brīdina, ka nedrīkst pieļaut prokrievisku spēku (Suverēnā vara) nākšanu pie varas.

Butāns (NA): Dombrava (NA) izstrādājis imigrācijas ierobežošanas plānu — viena no NA prioritātēm šajā valdībā —, kas jāizdara Latvijas drošības vārdā.

Butāns (NA) norāda, ka Dombravas imigrācijas ierobežošanas plānu Kulberga (AS) valdībā neviens nesteidzas atbalstīt un jautājums tiek kavēts.

Butāns (NA) atbalsta Dombravas (NA) virzīto imigrācijas ierobežošanas plānu un pārmet, ka citi to Kulberga valdībā nesteidzas atbalstīt.

Butāns (NA) apgalvo, ka Kulberga (AS) teiktais neatbilst patiesībai — dokuments par imigrācijas ierobežošanu tiek skaņots jau kopš 24. jūlija.

Butāns (NA) pārmet premjeram Kulbergam (AS), ka tas neatšķir likumprojektu no informatīvā ziņojuma, un norāda, ka imigrācijas ierobežošanas plāns TAP portālā skaņots kopš 24. jūlija.

Butāns (NA) pārmet Švinkam (PRO), ka 2025. gadā kā ministrs viņš atbalstīja eksāmenu noteikumu izmaiņas 4 dienas pirms eksāmena, bet tagad kritizē NA ministres grafiku kā populismu.

Hermanis (MMN) sarkastiski raksturo Kulberga (AS) imigrācijas «risinājumu» un pasludina, ka 3. oktobrī būs «latviešu tautas referendums par pašnāvību».

Šlesers (LPV) LTV intervijā apgalvo, ka Kulbergs (AS) pieļāva kļūdu, ienākot valdībā kopā ar «Vienotību».

Mežals (LPV) publiski uzskaita premjeram Kulbergam (AS) piedēvētas nostājas — par viendzimuma laulībām, Stambulas konvenciju un divām mātēm dzimšanas apliecībā — kā pārmetumu konservatīvo vēlētāju priekšā.

Šlesers (LPV) LTV intervijā: pēc vēlēšanām valdība būs jāveido divām lielākajām partijām; pēc Siliņas demisijas sarunā ar Valsts prezidentu solījis LPV atbalstu AS premjeram Kulbergam.

Patmalnieks (JV) kritizē ministru Tavaru (AS) par Čudara lēmumu atcelšanu vēja enerģijas ierobežojumu lietā — pašvaldības ar valsts dotācijām nepamatoti ierobežojot uzņēmējdarbību, un AS nostājoties «uz atpalicības ceļa».

Velps (ASL) pārmet premjeram Kulbergam (AS) «pārkrāsošanos»: AS sevi dēvē par konservatīvu, bet atbalstot trešo valstu imigrāciju, Stambulas konvenciju un Satversmes 110. panta apiešanu; jautā, ar ko AS atšķiras no JV.

Krusts (MMN) TV24 debašu dalībniekus Kulbergu, Rostovski un Biti sauc par galvenajiem «imigrantu importētājiem» un iebilst pret jebkādu imigrāciju no trešās pasaules valstīm; Kulbergu dēvē par Siliņas darbu turpinātāju.

Hermanis (MMN) atbild premjeram Kulbergam (AS): no TV24 debatēm atteicies, jo pratinātāji Rostovskis (LTRK) un Bite (LDDK), viņaprāt, ir atbildīgi par imigrantu ievešanu; Kulberga LDDK izcelsmi saista ar uzbrukumu Dombravam.

Premjers Kulbergs (AS) pārmet Hermanim (MMN), ka tas pārmaiņas deklamē feisbukā, bet neaizstāv idejas premjeru debatēs; Hermaņa apgalvojumus par Rostovski un Biti kā migrācijas vaininiekiem sauc par viltus apgalvojumiem bez faktiem.

Šuvajevs (PRO) prasa premjeram Kulbergam un aizsardzības ministram Melnim plašākus skaidrojumus par atteikšanos no zviedru «Archer» artilērijas iegādes — Ukrainā pārbaudīta sistēma, Zviedrija ir tuvākā sabiedrotā.

Premjers Kulbergs (AS) ar komunikācijas padomnieces starpniecību paziņo, ka neatbalsta veselības ministra Abu Meri (JV) nomaiņu dažas nedēļas pirms vēlēšanām — tā ieilgušās nozares problēmas neatrisināšot.

VARAM ministrs Tavars (AS) atceļ priekšgājēja Čudara (JV) janvāra rīkojumus par Preiļu un Bauskas plānojumu apturēšanu VES ierobežojumu dēļ — pašvaldībām jālemj pašām, valsts pārraudzībai jābūt samērīgai.

Liepnieks asi kritizē Kulberga valdības lēmumu graudu tranzīta lietā — valdība, viņaprāt, faktiski nodrošinājusi netraucētu tranzītu, tikai «skatam» ceļot vienu no nenozīmīgākajām izmaksu pozīcijām, un tā Latvija palīdzot Krievijai gūt naudu karam; Ministru prezidents Kulbergs (AS) dienu iepriekš ziņoja, ka valdība vienbalsīgi lēmusi ierobežot tranzītu ar «+300 %» maksu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

Šlesers (LPV) paziņo, ka LPV neatbalstīs Satversmes 110. panta grozījumus, ar kuriem, pēc viņa teiktā, Progresīvie grib legalizēt viendzimuma laulības, un atgādina, ka pašreizējā redakcija 2005. gadā pieņemta pēc viņa partijas iniciatīvas; Šuvajevs (PRO) dienu iepriekš Delfi raidījumā «Nākamais, lūdzu!» apliecināja, ka Progresīvie ir gatavi virzīt viendzimuma laulību jautājumu un vienmēr uzskatījuši, ka Šlesera iestrādātās izmaiņas Satversmē jāmaina.

Stepaņenko (SV-AJ) «Dienas» pārstāstā prasa ļoti aktīvu ārpolitiku un diplomātiju, lai neviens Latvijai nedraudētu, un kritizē ārlietu ministres Bražes rīcību, kura, pēc Stepaņenko domām, saasina attiecības ar visām valstīm, vienlaikus atsakoties vērtēt, vai Krievija pašlaik apdraud Latviju; Braže (JV) tajā pašā dienā iekļauj Krievijas hokejistu Ovečkinu un IBA vadītāju Kremļovu nevēlamo personu sarakstā un atzinīgi vērtē ASV Pārstāvju palātā pieņemto Grehema sankciju likumu.

Tieslietu ministrs Smiltēns (AS) Saeimas 17. septembrī pieņemtos Dzelzceļa likuma grozījumus sauc par juridiski pamatotu un praktiski īstenojamu soli ceļā uz pilnīgu Krievijas graudu tranzīta pārtraukšanu; NA frakcijas vadītāja vietnieks Butāns (NA) tajā pašā dienā saglabā skepsi, jo likumprojekts pats 300 % maksu nenosaka, un uzstāj, ka mērķim jābūt pilnīgam aizliegumam, ko NA iesniegusi savā likumprojektā — Eglīta priekšlikumu par pilnu aizliegumu Saeima noraidīja ar 12 balsīm par, 27 pret un 24 atturoties.

Krištopans (LPV) Saeimas debatēs iebilst pret infrastruktūras maksas celšanu Krievijas graudu tranzītam — cietīšot septiņi Rīgas pārkraušanas uzņēmumi un jau noslēgtie līgumi, kravas aiziešot uz citu valstu ostām, un lauksaimniecības preces nekur pasaulē netiekot sankcionētas; Jurēvics (JV) tajās pašās debatēs prasa maksas papildu ienākumus novirzīt Ukrainas atbalstam, lai «asiņainie graudi», ja tie tomēr ies caur Latviju, finansētu ukraiņu aizsardzību; galīgajā balsojumā pret likumu bija tikai LPV un daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu (53 par, 12 pret).

Burovs (GKR) pēc komisijas sēdes, kurā uzklausīts birokrātijas mazināšanas grupas vadītājs Endziņš, raksta, ka premjers Kulbergs (AS) pusgada laikā ar viņu ne reizi neesot ticies, un pretstata tam savas komisijas grozījumus būvniecības likumos; Kulbergs tajā pašā dienā TV24 pauž, ka grib «ravēt ārā» birokrātiju, bet viens to nevar, ja koalīcijas partneriem šis jautājums neinteresē.

EP deputāts Kols (NA) iebilst pret fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā pieteiktajām ES drošības struktūrām — «Eiropas 4. pantu», Eiropas Drošības padomi un ārkārtas drošības protokolu —, jo tās dublē NATO; EK komisārs Dombrovskis (JV) tos pašus instrumentus vērtē kā veidu, kā Eiropa kopīgi atturēs Krievijas draudus, un uzsver sinerģiju ar NATO, ne dublēšanu.

Valsts kontrole pēc revīzijas secina, ka bērnu ambulatorā veselības aprūpe ir prioritāte likumā, bet ne praksē — piecās pārbaudītajās programmās reģionos 71 % gadījumu iestādes pakalpojumu nesniedza, 69 % bērnu ārstu strādā Rīgā; veselības ministrs Abu Meri (JV) secinājumam, ka prioritāte ir tikai uz papīra, nepiekrīt un par risinājumu uzskata reģionos esošo, pēc viņa vērtējuma neizmantoto pediatru kapacitāti.

Tieslietu ministrs Smiltēns (AS) vēršas KNAB, VDD, SAB un FID ar aicinājumu pārbaudīt SV-AJ premjera amata kandidātes Stepaņenko deklarēto tēva dāvinājumu (419 598 eiro no Krievijā dzīvojošā tēva) izcelsmi un iespējamu ārvalsts ietekmi; Stepaņenko atsakās skaidrot līdzekļu izcelsmi, atsaucoties uz ģimenes privātumu, un norāda, ka dāvinājumi ir deklarēti un ar aizdomām var vērsties tiesībsargājošās iestādēs.

Hermanis (MMN) vēstulē TV24 atsaka dalību priekšvēlēšanu debatēs, kā iemeslu minot to, ko viņš sauc par «imigrācijas lobēšanu» no premjera Kulberga (AS) puses; Kulbergs atbild, ka valstij trūkst migrācijas politikas, tās izstrāde uzdota iekšlietu ministram Dombravam (NA), un saukt to par lobēšanu esot «ļoti dīvaini».

Aizupietis (MMN) divās atbildēs partijas «Mēs mainām noteikumus» kontam, kas publicējis Krusta (MMN) video par vēja parku būvniecību, ar Latvenergo, SPRK un AST datiem apšauba, ka HES un TEC nosedz visu elektroenerģijas patēriņu (2025. gadā HES ~21 %, TEC ~17 % noslodze, 2. ceturksnī vietējā ražošana sedza 81 %), un iebilst pret uzskatu, ka vējš Latvijā ir nelietderīgs — problēma esot uzbūvēto vēja jaudu apjoms.

Jurēvics (JV) LTV raidījumā «Partija fokusā» paziņo, ka JV bloķēs koalīciju, ja kāds mēģinās to veidot ar Šleseru, un šādai valdībai JV būs opozīcijā; Šlesers (LPV) nākamajā dienā raksta, ka «vecās Vienotības» vienīgais piedāvājums vēlēšanās ir «pret Šleseru», pārmet JV un Progresīvajiem Rail Baltica tēriņus un «airBaltic» novešanu līdz bankrotam un prognozē, ka 3. oktobrī JV paliks zem 5 %.

Patmalnieks (JV) par kādu publicētu politisku tekstu raksta, ka tas ir «pilnīgs, nerediģēts MI produkts» un ka nekritiski pasniegt to vēlētājiem kā pašu rakstīto nav pieņemami; Ministru prezidents Kulbergs (AS) atbild, ka «viss ir manis rakstītais vārds vārdā» — labotas tikai gramatikas un stilistikas kļūdas, un valstu saīsinājumu vietā ielikti karodziņi.

Iekšlietu ministrs Dombrava (NA) norāda, ka ministrija visaptverošo imigrācijas ierobežošanas plānu piedāvāja izskatīt jau 15. septembra valdības sēdē, un uzstāj, lai Ministru prezidents Kulbergs (AS) turētos pie solījuma to skatīt 22. septembrī; Latvijai, viņaprāt, jāaizver shēmas, caur kurām tiek legalizēti imigranti.

Brigmanis (ZZS) pēc partijas valdes lēmuma TV3 pauž, ka «dzērājam nav vieta Ministru kabinetā» un Uzulnieks (ZZS) par pārkāpumu nesīs atbildīgo institūciju lemto sodu, vienlaikus norādot, ka Zemgales sarakstā viņš paliek pirmais numurs — «pastāv kārtība, nekas netiek mainīts» — un sabiedrībai pašai jāizvērtē, vai viņu atbalstīt.

Vitenbergs (NA) paziņo, ka NA sagatavojusi grozījumus pilnīgam Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta aizliegumam un, ja līdz trešdienai valdībā risinājuma nebūs, ceturtdien tos varētu virzīt Saeimā, jo pagājušajā nedēļā piedāvātā tarifa trīskāršošana «līdz galam nefunkcionē»; finanšu ministrs Kučinskis (AS) LSM pārstāstā noliedz, ka darbs pie tranzīta ierobežošanas būtu apstājies, un Satiksmes ministrija līdz nedēļas beigām gatavo ziņojumu par iecerētā 300 % tarifa ietekmi.

Patmalnieks (JV) pārmet NA un AS, ka tās savu politisko nākotni saskata «aktīvajā mazākumā», kas bloķē vēja enerģijas attīstību, un sauc to par ceļu uz dārgu elektrību un atpalicību; LSM 14. septembra rakstā klimata un enerģētikas ministrs Vitenbergs (NA) valdības atteikumu «K2 Ventum» vēja parkam skaidro ar «diezgan daudz strīdīgu apstākļu» un uzsver, ka lēmums ir izdarīts.

Liepiņa (LPV) TV24 «Ziņu top» (la.lv pārstāstā 14. septembrī) kritizē slimnīcu reformu — cilvēkiem nav skaidrs, kā tā tiks īstenota, Balvu slimnīcā vairs nebūs dzemdību palīdzības — un veselības ministra Abu Meri (JV) atbildes uz opozīcijas pieprasījumu vērtē kā pārāk formālas; ar to saista LPV iesniegto neuzticības pieprasījumu ministram, kuru Saeima 10. septembrī noraidīja.

Mežals (LPV) pēc «airBaltic» finanšu restrukturizācijas sākšanas ASV apgalvo, ka LPV par uzņēmuma problēmām brīdinājusi kopš 2022. gada, bet «Vienotības valdība un ministri» sabiedrībai melojuši; satiksmes ministrs Kozlovskis (JV) tajā pašā dienā uzsver, ka stabilizācijā piedalās tikai privātais kapitāls, valsts papildu garantijas nav uzņēmusies un ilgtermiņa mērķis — saglabāt 25 % + 1 akciju — nemainās.

Liepnieks (politiskais stratēģis) MMN darbībā saskata līdzības ar Sudrabas partiju, aicina Alvi Hermani paskaidrot Sobčakas apgalvojumu, ka Putins 2021. gadā viņu izņēmis no melnā saraksta, un apšauba, ka vēlēšanu sistēmas maiņa ir MMN īstais mērķis, jo kustība nevāc parakstus referendumam; Hermanis (MMN) tajā pašā dienā, agrāk par Liepnieka ierakstiem, apgalvo, ka kustības vienīgais iemesls ir nomainīt vēlēšanu likumu un balsot par konkrētiem cilvēkiem.

Stepaņenko (Suverēnā vara/Jaunlatvieši) TV24 raidījumā «Runāsim atklāti» nosauc 200 tūkstošu eiro tēriņu «Latvijas Pasta» zīmola maiņai par izšķērdību; Šuvajevs (Progresīvie) tajā pašā diskusijā aicina izšķērdību konkrēti pamatot, ne secināt automātiski, un brīdina, ka atsevišķu izdevumu izcelšana bez plašāka konteksta var kļūt par populistisku argumentu.

Kulbergs (AS) izdod rīkojumu atbrīvot Uzulnieku (ZZS) no labklājības ministra pienākumu pildīšanas pēc viņa aizturēšanas par braukšanu 3,09 promiļu reibumā — «ministrs un alkohols pie stūres ir totāla bezatbildība, apdraudējums sabiedrībai»; pienākumu izpildītājs uz valdības pilnvaru laiku ir Augulis (ZZS). ZZS valde tajā pašā dienā vienbalsīgi atsauc Uzulnieku no amata un paziņo par izslēgšanu no partijas, vakarā precizējot, ka aicina viņu izslēgt no Latvijas Zemnieku savienības.

Velps (ASL) apgalvo, ka Kulberga valdība (tāpat kā Siliņas) atsakās atklāt sabiedrībai, kādas migrācijas saistības Latvija uzņēmusies, un raksturo balsojumu par «vecajām partijām» kā kapitulējošu kompromisu politiku.

Velps (ASL) apgalvo, ka Siliņas valdība (tāpat kā Kulberga) atteikusies atklāt sabiedrībai Latvijas migrācijas saistības, un partijas, kas «pieļāva šādu situāciju», to neatrisināšot.

Šlesers (LPV) raidierakstā izslēdz koalīciju ar Stepaņenko politisko spēku: abu pušu ceļi šķīrušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā domstarpību dēļ par kara nosodīšanu; tāpat noraida JV un Progresīvos.

Jurģis Liepnieks (politiskais stratēģis) pārmet Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts), ka premjers debatēs divreiz — arī īpaši pārvaicāts — un pēc tam vēlreiz X ierakstā apgalvojis, ka 3500 ministriju darbinieki izmaksājot 2 miljardus, un sauc to par kaut ko sliktāku par nekompetenci; Kulbergs savā ierakstā precizē, ka runājis par visa valsts aparāta izmaksām, kas neesot liela summa salīdzinājumā ar valsts iepirkumiem.

Atis Švinka (Progresīvie) 10. septembra Saeimas debatēs atbalsta neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), jo ministre nespējot nodrošināt paredzamu un datos balstītu izglītības politiku; Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) tajās pašās debatēs aicina deputātus nepārmest cits citam un ļaut ministrei kļūdas labot; pieprasījums noraidīts ar 26 balsīm par, 39 pret un 21 atturoties.

Valsts kontrole, aicinot nākamā gada budžetā izmantot revīzijās identificētās iespējas samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus, nosūta Saeimai, Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts) un finanšu ministram apkopojumu ar 17 vēl neieviestiem ieteikumiem; premjers tajā pašā dienā ziņo, ka nākamnedēļ valdībā nonāks iepirkumu uzraudzības sistēma, no kuras gaida nopietnus ietaupījumus budžetā.

Alvis Hermanis (Mēs mainām noteikumus) salīdzina Andri Kulbergu (Apvienotais saraksts) ar Vācijas kancleru Fridrihu Mercu, apgalvojot, ka premjers izmanto tos pašus reformatora lozungus, kuru autora vārdi un darbi vēlāk atšķīrušies par 180 grādiem.

Māris Mežals (Latvija Pirmajā Vietā) pārmet koalīcijas deputātiem vienaldzību brīdī, kad tiek pieprasīta veselības ministra Hosama Abu Meri (Jaunā Vienotība) demisija, un aicina rindās gaidošos vēlētājus to atcerēties 3. oktobrī.

Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) pārmet Apvienotajam sarakstam gumijas vilkšanu, lai nebūtu jāieņem nostāja par Krievijas graudiem; nākamajā dienā Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) paziņo par gatavotajiem grozījumiem tranzīta ierobežošanai.

Koalīcijas partnera deputāts Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība) publiski sauc Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) valdības lēmumu par eksāmeniem par haosu, jo neesot skaidrs, kas nolemts un kad izmaiņas stājas spēkā; premjers tajā pašā dienā grozījumus pasniedz kā pieņemtus.

Progresīvo frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs (Progresīvie) paziņo, ka frakcija atbalsta veselības ministra Hosama Abu Meri (Jaunā Vienotība) demisiju, norādot uz nepieņemto lēmumu par veselības apdrošināšanas fondu un samazināto nozares finansējumu; lēmuma projektu iesniedza «Latvija Pirmajā Vietā», un ministrs balsojumu iztur ar 24 balsīm par un 67 pret.

OECD PISA pētījums kļūst par priekšvēlēšanu strīdu par izglītības naudu, un tie, kas uz to atsaucas, ņem no tā dažādus argumentus. Juris Pūce (Latvijas attīstībai) rezultātus sauc par traģiskiem un norāda, ka 15-gadnieki zinot vidēji par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi. Guntars Vītols (finanšu ministra biroja ekonomists) argumentē ar izdevumiem: Izglītības un zinātnes ministrija tērējot simts miljonus mēnesī, divus gadus atteikusies taupīt, bet nākamgad prasot vēl piecdesmit. Latvijas Darba Devēju Konfederācija atsaucas uz iepriekšējā dienā publiskotajiem izglītības rezultātiem un uzsver, ka objektīvs mērījums vajadzīgs, lai kvalitātes problēmas būtu redzamas. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pētījumu nepiemin un atbild uz eksāmenu reformas strīdu: sasteigtu pārmaiņu nebūs, dabaszinību eksāmens nāks no nākamā mācību gada.

Valsts kontroles revīzija par ārvalstu darbaspēka piesaisti ir dienas notikums, bet uz to atsaucas tikai viens runātājs. Valsts kontrole secina, ka Latvijai nav uz darba tirgus datiem balstītas darbaspēka piesaistes politikas un ka 18 % analizēto gadījumu nodarbinātība pēc darba atļaujas izsniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā nebija reģistrēta; iestāde nepauž nostāju par to, vai darbaspēku vajag vairāk vai mazāk. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) revīzijai piekrīt un norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Ārlietu ministrijai veidojoties atšķirīga politika. Matīss Žuravļevs (Austošā Saule Latvijai) un Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) tajā pašā dienā runā par imigrāciju revīziju nepieminot.

Opozīcija vērtē valdības graudu tranzīta risinājumu kā nepietiekamu. Andris Šuvajevs (Progresīvie) uzskata, ka koalīcija rīcību tikai imitē un ka 300 % tarifs kravas nepārtrauks; Atis Švinka (Progresīvie) jautā, kāpēc ierobežojumi attiecas tikai uz graudiem; Juris Pūce (Latvijas attīstībai) apgalvo, ka valdība tranzītu grib pieļaut par augstāku samaksu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pēc valdības sēdes skaidro, ka izcelsmes pārbaudes var ilgt līdz mēnesim un kravas šajā laikā aizturēt nevar.

Divi koalīcijas partneri publiski prasa atlikt izglītības ministres pašas virzīto soli. Baiba Braže (Jaunā Vienotība) un Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) aicina dabaszinību centralizēto eksāmenu 9. klasei ieviest nevis šajā, bet nākamajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) paziņo par trim panāktām izmaiņām skolu ikdienā un atsevišķi atzīst, ka minimālā vērtējuma sliekšņa jautājumā piekāpjas pēc arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un koalīcijas partneru iebildumiem.

Ministrija un pašvaldība vienā dienā vēršas pret vienu un to pašu Rīgas domes iepirkumu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) pieprasa Rīgas domei skaidrojumu par 300 000 eiro vērto «LinkedIn» pakalpojumu iepirkumu, vienlaikus atzīmējot, ka līdz šim no pašvaldību tēriņu apšaubīšanas izvairījies. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) aicina iepirkumu apturēt un prasa paša domes struktūrai skaidrojumu par tā nepieciešamību un pamatojumu.

Igors Rajevs (bezpartejisks) 7. septembrī TV24 raidījumā iebilst pret to, ka tuneļa atklāšana uz Latvijas robežas tiek pasniegta kā konkrēta politiķa nopelns: «Ne jau ministrs Dombrava, piedodiet, to tuneli atrada.» Viņaprāt, rosība ap robežas jautājumiem jāskata priekšvēlēšanu kontekstā, problēmas tiek celtas augstākā līmenī, nekā tās ir patiesībā, un nav pamata runāt par pēkšņi sasniegtiem rezultātiem. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 1. septembrī bija apgalvojis pretējo — ka operācija «Vilkatis» dod rezultātus un ka tās darbību sekmējusi tostarp tuneļu meklēšana un plašāka dronu izmantošana. Domstarpība ir par to, vai robežas jomā ir sasniegti jauni rezultāti. Dombrava uz pārmetumu dienas avotos neatbild; viņa 7. septembra izteikumi ir par imigrācijas ierobežošanas plāna saturu.

Latvijas Darba Devēju Konfederācija aicina valdību pārskatīt pieņemtos lēmumus un solījumus, kuriem nākamo gadu budžetos nav finansiāla seguma, un rosina izdevumu pārskatīšanā noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi — aptuveni 800 līdz 900 miljonus eiro. Ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs atzīst, ka priekšvēlēšanu laiks nav pateicīgākais izdevumu mazināšanai, taču norāda, ka strukturālās izmaiņas jāskata jau šīs valdības laikā. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) tajā pašā dienā skaidro, ka vēlēšanu gadā pašreizējai valdībai vairs nav mandāta lemt par nākamā gada prioritātēm: tā sagatavos tikai budžeta pamatu un rīcības variantus, bet galīgās izvēles atstās pēctecei. Nesaskaņa ir par pašreizējās valdības rīcības robežu, ne par ietaupījumu nepieciešamību: Kučinskis pats ministrijām uzdevis rēķināties ar negatīvu fiskālo telpu. Uz aicinājumu noteikt ietaupījuma mērķi viņš dienas avotos neatbild.

Atis Švinka (Progresīvie) 7. septembrī pārmet izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), ka viņas virzītās pārmaiņas — vērtēšanas kārtības maiņa un 9. klases eksāmenu sliekšņa atcelšana — tiek dzītas cauri steidzamībā jau pēc mācību gada sākuma, bez apspriešanas ar skolām un ekspertiem, bez aprēķinātas skolu papildu slodzes un bez papildu finansējuma. Vienlaikus viņš atzīst, ka lielāka skolu autonomija pati par sevi ir atbalstāma, un prasa ministrei paskaidrot, kā pamatizglītības apliecība turpmāk apliecinās minimālu zināšanu līmeni. Indriksone dienas avotos uz pārmetumu neatbild — vienīgā viņas tās dienas pozīcija izglītībā ir skaidrojums Re:Baltica solījumu pārbaudei par augstskolu institucionālo modeli. Domstarpība iet starp opozīciju un koalīciju un ir par pārmaiņu sagatavošanas veidu, ne par autonomijas principu.

Edmunds Jurēvics (JV) 6. septembrī LSM raidījumā «De facto» norāda, ka Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) attieksme pret parlamentu un ministriem nav pieņemama, jo tā nevedot uz darba rezultātu, bet gan uz vienas partijas popularitātes kāpināšanu uz citu rēķina. Viņš aicina premjeru vairāk laika veltīt darbam, nevis skaļiem sociālo tīklu paziņojumiem. Kulbergs uz šo pārmetumu dienas avotos neatbild. Abu pārstāvētās partijas ir vienā koalīcijā, un Saeimas vēlēšanas ir 3. oktobrī.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 6. septembrī LSM raidījumā «De facto» norāda, ka koalīcijā visvairāk buksē tieši Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) paša uzņemtās saistības un ka tās neļaujot pieņemt kvalitatīvus lēmumus; viņš pauž vilšanos, ka valsts tēriņu pārskatīšana pēc būtības nenotiek. Kulbergs uz šo pārmetumu dienas avotos neatbild. Iebildumu ceļ ministrs, kurš pats strādā Kulberga vadītajā Ministru kabinetā.

Juris Pūce, partijas «Latvijas attīstībai» valdes priekšsēdētājs, apgalvo, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja neveidot valdību ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc vienpadsmit mēnešiem; uz tā pamata viņš vērtē, ka Andra Šuvajeva (Progresīvie) pieteiktajām «sarkanajām līnijām» ir tikpat maza vērtība. Strīda priekšmets ir tas, cik vērti ir pirmsvēlēšanu solījumi par nākamās koalīcijas sastāvu. Šuvajevs uz pārmetumu dienas avotos neatbild, un viņa pieteiktās «sarkanās līnijas» tajos nav citētas.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) norāda, ka iepriekšējā ministrijas vadībā izvēlētais Zviedrijas «Archer» piedāvājums bijis dārgākais no diviem un ka sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem, kavējot armijas attīstības plānus; ministrija ir uzrunājusi abus pretendentus un par saņemtajām atbildēm ziņos valdībai. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) 7. septembrī izvēli aizstāv kā detalizēti izvērtētu un pamatotu, atsaucoties uz sistēmas pārbaudi karadarbībā Ukrainā pretstatā Čehijas prototipam, uz piegāžu ātrumu ar ražotāja pagaidu risinājumu jau šogad un uz Zviedrijas kā stratēģiskā sabiedrotā lomu. Abi vērtē vienu un to pašu lēmumu, bet pēc dažādiem mēriem: Melnis — pēc cenas un piegādes termiņa, Sprūds — pēc sistēmas pārbaudes karā un sabiedrotā izvēles. Melnis dienas avotos nepasaka, vai Latvija no darījuma atteiksies.

Bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) norāda, ka atkārtoti apšaubījusi Zviedrijas artilērijas sistēmu izvēli — jautājusi toreizējam aizsardzības ministram par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika, un vairākkārt prasījusi iesniegt bruņoto spēku viedokli, taču diskusijas nebijušas vienkāršas. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) uz šo pārmetumu tieši neatbild, bet 7. septembrī apgalvo, ka izvēli sagatavojusi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības un speciālistu padome, un pārmetumus par iepirkumu noraida. Domstarpība ir par to, vai bruņoto spēku viedoklis iepirkuma gaitā tika iegūts un ņemts vērā. Siliņa avotos neprasa no darījuma atteikties.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 7. septembrī norāda, ka imigrācijas ierobežošanas plānā paliek formulējums par vēršanos tiesā pret Eiropas Komisijas komisāriem un grozījumu rosināšanu Eiropas Savienības direktīvā, bet konkrētu komisāru vārdi plānā netiks minēti. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) tieši šo plāna punktu 1. septembrī bija kritizējis, rakstot, ka Dombrava «pēkšņi ir iedomājies» vērsties tiesā pret diviem komisāriem un ka Ārlietu ministrijai par to ir būtiski iebildumi. Tajā pašā 7. septembra koalīcijas sanāksmē Kulbergs pavēsta par sagatavotajiem grozījumiem, kas dubulto kriminālsodus par neatļautu robežas šķērsošanu un nelegālas uzturēšanās nodrošināšanu, bet uz iebildumu par komisāriem dienas avotos neatgriežas. Abas puses atbalsta plāna tālāku virzību, tāpēc nesaskaņa paliek par vienu konkrētu plāna punktu, ne par plānu kopumā.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) norāda, ka tuvākajā Saeimas sēdē deputātiem būs iespēja lemt par Progresīvo priekšlikumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, un premjera tarifu risinājumu vērtē kā rīcības imitāciju: viņa vārdiem, tad «nevajadzēs simulēt rīcības ar šādiem tarifiem». Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) tajā pašā dienā pēc koalīcijas sanāksmes paziņo, ka valdība plāno noteikt 300 % tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai. Pretnostatījums ir par instrumentu, ne par mērķi: Šuvajevs uzskata, ka tranzītu spēj apturēt tikai aizliegums likumā, kamēr valdība izvēlas tarifu. Kulbergs dienas avotos uz pārmetumu par rīcības simulēšanu neatbild.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) apstiprina, ka rīkojuma projekts par AS «Rīgas siltums» pilnīgu pārņemšanu valsts pārziņā nācis no viņa ministrijas, un uzskata, ka Rīgas domei trūkst redzējuma par uzņēmuma nākotni. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) norāda, ka iecere ar viņu nav pārrunāta, un pauž, ka dome ir gatava uzņēmumu pārvaldīt pati; piekāptos tikai tad, ja ministrija garantētu zemāku tarifu galalietotājam, nevis iekalkulētu peļņu dividendēs valsts budžetam.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc Carnikavas gadījuma, kurā suņi sakoda bērnudārza bērnus, norāda, ka Zemkopības ministrija līdz 1. jūlijam nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas režīmu, un uzstāj, ka politiskā atbildība par regulējuma nepabeigtību ir ministrijai, kuru vada Uldis Augulis (ZZS). Kulbergs vienlaikus atzīst, ka šis kavējums nav iemesls, kādēļ konkrētie suņi netika iemidzināti. Augulis dienas avotos uz pārmetumu neatbild.

Ainārs Šlesers (LPV) aicina Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) vērsties Ģenerālprokuratūrā ar aicinājumu sākt kriminālprocesu pret Jaunās Vienotības un Progresīvo politiķiem par, viņaprāt, naudas izšķērdēšanu īpaši lielā apmērā saistībā ar «airBaltic». Kulbergs tajā pašā dienā jauno privāto īstermiņa aizdevumu aizstāv kā pēdējo iespēju uzņēmumu glābt un uzsver, ka valsts tajā naudu neiegulda; uz Šlesera aicinājumu viņš neatbild.

Raivis Zeltīts (ASL) prasa nojaukt dzelzceļa sliedes uz Krieviju un pārtraukt visas saiknes ar agresorvalsti, bet Pārtikas un veterinārā dienesta tranzīta graudu pārbaudes noraida kā bezjēdzīgas; viņš pārmet, ka opozīcijā skaļie tirdzniecības kritiķi valdībā runā piesardzīgi. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc 4. septembra valdības ārkārtas sēdes uzsver, ka Latvija nevar rīkoties atrauti no Eiropas Savienības kopējās politikas un sasteigti lēmumi kaitētu Latvijas lauksaimniekiem; lēmums par koridora slēgšanu netika pieņemts.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pieļauj Krievijas graudu tranzīta koridora slēgšanu kā vienu no variantiem un valdības izvēli ierāmē kā jautājumu, vai valsts atņem «biļeti braukt» pa «Latvijas dzelzceļa» ceļu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) turpretī brīdina, ka sasteigti lēmumi varētu negatīvi ietekmēt lauksaimniekus un visam jānotiek Eiropas Savienības noteikumu ietvaros. Atšķirība ir koalīcijas iekšienē un ir par soļa asumu, ne par mērķi: neviens no abiem ierobežošanu nenoraida.

Arvils Ašeradens (JV) TV24 raidījumā uzskata, ka Imigrācijas likumu būtu nepieciešams pārskatīt, taču par izmaiņām būtu produktīvāk diskutēt laikā bez priekšvēlēšanu spiediena. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) 3. septembrī uzstāja, ka visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un tas ir jāpieņem, un 4. septembrī koalīcija vienojās plānu virzīt tālāk. Strīds iet koalīcijas iekšienē un ir par laiku, ne par saturu: Ašeradens vienlaikus prasa stingrāku ārvalstu studentu iesaistes kontroli.

Andris Velps (ASL) «airBaltic» jaunā aizņēmuma 25 % gada likmi raksturo nevis kā uzticību uzņēmuma plānam, bet kā ātro kredītu peļņu, un uzskata, ka investori rēķinās ar valdības iejaukšanos: ja lidsabiedrība nespēs samaksāt, saistības segs nodokļu maksātāji. Adresāts ir Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), kuram ar likumu noteikta atbildība par uzņēmumu; tajā pašā dienā ZZS paziņo, ka pirmdien, 7. septembrī, koalīcijas sadarbības sanāksmē prasīs premjera skaidrojumu par likmi un alternatīvām.

Jurģis Liepnieks LTV priekšvēlēšanu debatēs pausto «Mēs mainām noteikumus» piedāvājumu raksturo kā «galēja populisma un nekompetences kokteili», nosaucot trīs punktus: skolu uzturēšanu arī ar vienu skolēnu, pensiju otrā līmeņa atdošanu tautai un apgalvojumu par Latvijas pašpietiekamību elektroenerģijā. Runa ir par 3. septembra debatēm: pirmo no punktiem MMN biedrs Edvarts Krusts tur arī pauda — partija nesolot slēgt nevienu lauku skolu —, un Liepnieks to komentē nākamajā dienā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski norobežojas no «airBaltic» jaunā 257 miljonu eiro aizņēmuma: viņš norāda, ka Ministru kabinetā tas nav nedz skatīts, nedz atbalstīts, un ka atbildība ar likumu ir noteikta Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS). Valainis piebilst, ka ZZS redz citu uzņēmuma attīstības virzienu — stiprināšanu stratēģiskā sadarbībā ar «Lufthansa». Spriedze iet koalīcijas iekšienē: abas partijas ir valdībā.

Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks prasa Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS) skaidrojumu par «airBaltic» aizņemšanos ar 25 % gadā. Liepnieks vērtē, ka uzņēmumam, kurš nespēj atdot 14,5 % kredītu, jauns aizdevums ar vēl augstāku likmi labi beigties nevar, un ka Saeimas piešķirtā nodokļu maksātāju nauda aizies procentu maksājumiem aizdevējiem.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone aizstāv ministrijas virzītās vērtēšanas izmaiņas un uzskata, ka dabaszinību eksāmena ieviešana nav sasteigta, jo līdz eksāmeniem atlikuši desmit mēneši. Ministru prezidents Andris Kulbergs tajā pašā dienā norāda, ka izglītībā vajadzīga stabilitāte un skolu reformā straujas pārmaiņas nav atbalstāmas.

Latvijas Darba Devēju Konfederācija aicina iekšlietu ministru Jāni Dombravu uz sarunu ar darba devēju pārstāvjiem un uzstāj, ka jauni ierobežojumi legālai nodarbinātībai ieviešami tikai pēc esošo kontroles mehānismu sakārtošanas un balstoties uz datiem. Dombrava tajā pašā dienā uzsver, ka visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un ka tas ir jāpieņem.

Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) atbalsta satiksmes ministra Riharda Kozlovska demisiju, kā papildu iemeslu minot augusta beigu vētras izraisītās sakaru problēmas. Saeima demisijas pieprasījumu noraida ar 24 balsīm par un 67 pret; visi astoņi frakcijas «Latvija Pirmajā Vietā» deputāti balso par demisiju.

Andris Šuvajevs paziņo, ka «Progresīvie» atbalstīs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, jo ministra rīcība, viņaprāt, rada riskus valsts drošības interesēm. Dombrava tajā pašā dienā uzstāj, ka tuvākajās dienās jāpanāk visaptverošā imigrācijas ierobežošanas plāna pieņemšana.

Ansis Pūpols aicina 3. septembra rītā uz piketu pie Saeimas, lai nepieļautu iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, kamēr Ainārs Šlesers norāda, ka «Latvija pirmajā vietā» demisijas pieprasījumu iesniegs nākamajā Saeimas sēdē.

Edvards Ratnieks pieprasa imigrantu kvotas un darba devēju atbildību par katru nodarbināto imigrantu un aicina ministrus un valdības vadītāju Andri Kulbergu nenovilcināt imigrācijas ierobežošanas jautājumu, bet izlemt to vēl šajā valdībā līdz vēlēšanām.

Edgars Rinkēvičs prasa Andra Kulberga valdībai nākamās nedēļas otrdienā beidzot pieņemt lēmumu par skolēnu vērtēšanas kārtību, kas Ministru kabineta sēdēs atlikts atkārtoti; Kulbergs tajā pašā dienā norāda, ka valdība nevēlas eksperimentus pēdējā mirklī, bet pieļauj atsevišķas izmaiņas.

Artūrs Butāns paziņo, ka Nacionālā apvienība prasīs Ministru prezidentam skaidrojumus par iebildumiem imigrācijas ierobežošanas plānam un aicinās viņu nostāju skaidrot klātienes sarunā; uz jautājumu par darba turpināšanu koalīcijā atbild, ka partija joprojām cer uz vienošanos un vēlas pārliecināties, ka valdības rīcībspēju nav ietekmējušas šauras ekonomiskās grupas. Andris Kulbergs apliecina, ka viņa nostāja par nekontrolētas migrācijas apturēšanu nav mainījusies, un sagaida no iekšlietu ministra kvalitatīvi sagatavotu migrācijas apkarošanas plānu.

Andris Velps pārmet premjeram, ka tas runā par cīņu pret nelegālo migrāciju, bet ignorē legālo, kura, viņaprāt, rada lielākos draudus, un norāda, ka Dombravas plāns nav publiski pieejams. Andris Kulbergs apliecina, ka nostāja par nekontrolētas migrācijas apturēšanu nav mainījusies, un uzsver, ka nelegālajiem un pēc, viņaprāt, «sabīdītiem papīriem» legalizētajiem migrantiem Latvijā nav vietas.

Jānis Dombrava noraida premjera pārmetumu, ka imigrācijas ierobežošanas plāns virzīts nesaskaņots, un norāda, ka tas institūciju saskaņošanai iesniegts jau 24. jūlijā un augustā apspriests vairākās saskaņošanas kārtās. Andris Kulbergs iebilst pret ziņojuma virzīšanu uz valdības sēdi, apgalvojot, ka tas iesniegts aptuveni pusotru stundu pirms koalīcijas sanāksmes un nav saskaņots ar 14 institūcijām; tās pašas dienas preses konferencē viņš Dombravam par saviem izteikumiem atvainojas un precizē, ka gaida priekšlikumu par ārvalstu studentiem.

Raivis Zeltīts iebilst pret dzimumam piesaistītu atšķirīgu krimināltiesisku vērtējumu un, kritizējot Ata Švinkas pieeju, uzsver viena likuma un vienas taisnības principu neatkarīgi no dzimuma. Atis Švinka atbalsta femicīda atzīšanu par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja sieviete nogalināta dzimuma vai ar dzimumu saistīta motīva dēļ.

Kristaps Krištopans iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju režīma noraidīšanu, uzskatot, ka mazais pieteikumu skaits nerada valsts drošības risku. Atis Švinka iebilst pret atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret ieguldījumiem un šo pieeju raksturo kā atgriešanos pagātnē.

Guntars Vītols ierosinājumu praktisku tehnisku jautājumu risināšanai izmantot ārkārtējās situācijas režīmu austrumu pierobežā vērtē kā nevajadzīgu birokrātisku kļūdu, kas radīja publisku satraukumu. Jānis Vitenbergs projektu aizstāv kā pagaidu tiesisku mehānismu, lai gaisa apdraudējuma laikā aizsargātu kritisko nozaru darbiniekus un nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību līdz pastāvīga regulējuma izstrādei.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) publiski nosauc Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta nosaukumu un anotāciju par kļūdu, ko ministrs labošot, vienlaikus atzīstot, ka pats regulējums brīdinājuma situācijām ir vajadzīgs. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) tajā pašā dienā projektu aizstāv un publisko reakciju sauc par vētru ūdens glāzē.

Juris Pūce (LA) pārmet Andra Kulberga valdībai, ka trīs mēnešu laikā aiz neapmierinātības paušanas par valsts pārvaldes darbu nav sekojuši konkrēti uzdevumi.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) skaidro, ka partija 2025. gada rudenī palika valdībā tieši tāpēc, lai nepieļautu koalīciju, kurā pie varas nonāktu Ainārs Šlesers. Tajā pašā dienā «Latvija pirmajā vietā» līderis apgalvo, ka Progresīvo un Jaunās Vienotības politika esot pilnīgi nobankrotējusi, jo šīs partijas nepiedāvājot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti.

Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) un Juris Pūce (LA) atšķirīgi vērtē, vai cietušajiem pienākas kompensācija. Premjers uzskata, ka kompensācijas nav jāprasa, un to vietā piedāvā ļaut bez maksas nomainīt numurzīmes tiem auto īpašniekiem, kuri to vēlas. Pūce atbild, ka premjers kļūdās: personām, kuru dati pazaudēti, pienākas kompensācija no datu turētāja, tāpēc maksāt būs direkcijai.

Valdības sēdē par SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri Pāvilostas pusē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iebilda pret rīkojuma projektu, ar kuru iecere netika akceptēta, norādot, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti un ka lēmums grauj investoru uzticību. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kura ministrija rīkojumu sagatavoja, uzsvēra, ka lēmums neliedz projektu virzīt tālāk vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saņemot attiecīgo pašvaldību lēmumus. Domstarpības iet starp divām koalīcijas partijām.

Nedēļu pirms mācību gada sākuma koalīcijā atklājas domstarpības par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv savas virzītās izmaiņas un uzsver, ka neviens centralizētais eksāmens netiek atcelts. «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pauž, ka partija neatbalsta būtiskas vērtēšanas noteikumu izmaiņas nedēļu pirms 1. septembra — iebildums ir par brīdi, ne par izmaiņu saturu.

Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks uzskata, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs nespēj jēdzīgi vadīt valdību un ka sākotnējai runāšanai tagad pievienojas neizdarības un aplami lēmumi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) aizstāv premjera došanos ārvalstu komandējumā vētras laikā, norādot, ka valsts bez vadītāja nepalika, jo tika nozīmēts premjera vietas izpildītājs.

Politiskais analītiķis Filips Rajevskis kritizē Latvijas sankciju politiku pret Krieviju: apgalvo, ka Krievijas normalizācija sportā notiek tieši Latvijas atbalsta dēļ, un norāda, ka Latvija — atšķirībā no Igaunijas — principiāli nav piemērojusi sankcijas atsevišķām personām. Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) tajā pašā dienā paziņo par valdības apstiprinātajiem Ārlietu ministrijas virzītajiem noteikumiem, kas no 1. septembra aizliedz rūpniecības preču importu no Krievijas un Baltkrievijas.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) norāda, ka tiek apsvērta stingrāku prasību ieviešana komersantiem, liekot tiem krīzē nodrošināt nepārtrauktu darbību vismaz 72 stundas. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (bezpartejisks) tajā pašā dienā apšauba, ka veikalu, degvielas uzpildes staciju un mobilo sakaru tīklu apgādi ar ģeneratoriem var atrisināt ar to, ko viņš dēvē par «supernormatīvismu», un vispirms sagaida veselo saprātu privātajā sektorā.

Divi valdības ministri diennakts laikā vētras seku gatavību vērtē pretēji. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) 23. augustā atzīst, ka valsts nebija gatava vētras izraisītajai enerģētikas krīzei, un uzsver, ka otrreiz šādā situācijā nonākt nedrīkst. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 24. augustā krīzi vērtē kā pārvarētu un uzskata, ka problēmas izdevies atrisināt ļoti īsā laika sprīdī.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka Krīzes vadības centra darbība vētras laikā nav bijusi pietiekami redzama un efektīva un ka centrs nav demonstrējis pietiekamu līderību, koordināciju uzņēmušās citas institūcijas. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) iesaistīto iestāžu rīcību vērtē ar sešām ballēm no desmit un uzdod tam pašam Krīzes vadības centram līdz 15. septembrim apkopot ministriju ieteikumus.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) noraida sadarbību ar partiju «Latvija pirmajā vietā» tādā sastāvā, kāds tas ir šobrīd, un norāda, ka viņa nostāja bijusi nepārprotama. Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) tajā pašā rakstā bažas noraida: uzsver, ka uzņemas atbildību par tiem cilvēkiem, kuri ir viņa sarakstā, un norāda, ka problēmas var būt ikvienā partijā. Abi izteikumi attiecas uz vienu jautājumu — LPV lomu pēc 3. oktobra vēlēšanām.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) sauc par klaji neprofesionālu to, ka vairākas nedēļas tiek mēģināts atcelt Ministru kabineta lēmumu par slimnīcu reformu, kuru Zaļo un Zemnieku savienības ministri paši atbalstījuši. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) to pašu praksi vērtē pretēji — publisku kritiku par atsevišķiem valdības lēmumiem viņš sauc par normālu politiskā procesa sastāvdaļu.

20. augusta Saeimas sēdē, skatot «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pamatoja Saeimas deleģējuma nepieciešamību un uzsvēra, ka jaunais biznesa plāns balstās galvenokārt uz privātā kapitāla piesaisti, bet valsts tajā varētu piedalīties līdzvērtīgi privātajam partnerim. Savukārt koalīcijā esošās ZZS deputāts Armands Krauze tajās pašās debatēs līdzšinējo valsts atbalstu aviokompānijai nosauca par vienu lielu finanšu caurumu un faktiski finanšu piramīdu un pauda, ka «airBaltic» jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta. Krauze ministru vārdā nenosauc — nesaskaņa ir starp divu koalīcijas partiju pieejām valsts iesaistei, ne starp personām.

20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, plašākās debates izvērtās par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta tam iebilda, nosaucot ideju par viltus ilūziju par investīcijām un uzsverot, ka partija ir kategoriski pret; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta. Krasta priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc, un abas partijas ir koalīcijā — nesaskaņa ir koalīcijas iekšēja un par konkrētu likuma normu.

20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, bijušais aizsardzības ministrs, opozīcijā esošo Progresīvo deputāts Andris Sprūds iebilda pret ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi, sakot, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu un ka tas ir drošības apdraudējums. Sprūds priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta.

20. augusta debatēs par Imigrācijas likuma otrreizēju caurlūkošanu Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi nosauca par bēdīgi slavenās Šlesera idejas reinkarnāciju un norādīja, ka šo iespēju savulaik izmantojuši Krievijas oligarhi un ar Kremli saistītā elite. Ainārs Šlesers (LPV) avotā nav citēts — tā ir vienpusēja atsauce uz viņu kā agrākās «zelta vīzu» politikas autoru.

20. augusta Saeimas debatēs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO) apgalvoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski runājot vienu, bet aiz slēgtām durvīm piedāvājot aviokompānijā ieguldīt 600 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas; šādu rīcību Švinka nosauca par liekulību. Valaiņa atbilde avotā nav fiksēta, un raksta autors pats šo raksturojumu apšauba, norādot, ka ministrs 600 miljonus, visticamāk, minējis kā iespēju, kas patiesībā nav iespēja.

20. augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē vicemērs Māris Sprindžuks (AS) aicināja atbildīgos pašvaldības darbiniekus aktīvāk komunicēt par Vecāķu–Carnikavas veloceliņa savienojumu; savukārt mērs Viesturs Kleinbergs (PRO) norādīja, ka tieši Sprindžuks ir atbildīgs par komunikāciju ar Pierīgas pašvaldībām, un piebilda, ka šajā gadījumā Ādažu novada pašvaldība neesot laikus informējusi Rīgas pašvaldību par veloceliņa izbūves plāniem. Mērs vicemēru nosauc vārdā; abi ir vienas Rīgas domes vadības sastāvā, un izteikums ir par atbildības sadalījumu, nevis apgalvojums par pārkāpumu.

Liepnieks vēršas pret premjera Kulberga formulējumu, ka Latvija sargājot Eiropu un ka citas valstis Latvijai esot parādā: viņš to sauc par nekompetenci un apgalvo, ka Spānija, Vācija un citas valstis Latvijai palīdz morālu un solidaritātes, nevis pragmatisku apsvērumu dēļ. Tvītā premjers nosaukts pēc amata, ne vārdā.

Treija (NA) ikgadējos pirmsbudžeta paziņojumus par savu algu iesaldēšanu sauc par populistiskiem izgājieniem un prasa mainīt atlīdzības likumu, koeficientus un bāzes mēnešalgas aprēķinu; tajā pašā dienā premjers Kulbergs (AS) paziņo, ka valdības un Saeimas deputātu algu palielināšana ir jāiesaldē un ka par to nav vietas pat diskusijām. Treija nevienu nenosauc vārdā — nesaskaņa ir starp pieejām, ne personām, un abas puses ir koalīcijā.

Žuravļevs pievienojas nostājai par Jūrmalas TUA pircējiem kā "mazo krieviju" un Sašlesera/JV/Pro sauc par "kremļa partijām", nosodot Saeimas balsojumu.

Šlesers apsūdz Siliņas/Kariņa valdības patveruma ieguvēju kontrabandā un neapsargātā robežā — "vai kontrabanda, vai atklāta robeža" dikotomija.

Kulbergs raksturo Siliņas valdības 14,5% airBaltic obligāciju darījumu par kļūdu; valdības vadītājs kritizē priekšgājējas finansēšanas lēmumu.

Lato Lapsa apsūdz Ministru prezidentu Andri Kulbergu, ka viņš pārstāv nevis valsts, bet — Lapsas vārdiem — «valsts rēķinā trekni dzīvojoša parazītu slāņa» intereses, vērtējot to kā interešu konfliktu.

Krišjānis Kļaviņš kritizē Eviku Siliņu par «airBaltic» aizņēmuma akceptēšanu ar 14 % gada procentu likmi, ko viņš raksturo kā lombarda līmeņa likmi, un sauc viņu par «bezkaunīgu meli un diletanti».

Atis Švinka Progresīvo vārdā sola prasīt atbildes no Ekonomikas ministrijas un Viktora Valaiņa par to, kuras valsts sistēmas kiberdrošības jomā uzrauga Tet un kā tiek vērtēta pakalpojumu kvalitāte pēc CSDD datu noplūdes.

Marats Kasems asi iebilst pret Aināra Šlesera priekšlikumu par miljonu eiro pārdot Latvijas nepilsoņu pases turīgiem ārzemniekiem, vērtējot to kā drošības risku.

Otto Ozols kritizē Ministru prezidenta Andra Kulberga reakciju uz LTV «De facto» žurnālista publisko jautājumu, aizstāvot sabiedrisko mediju pienākumu vaicāt par valdības rīcību.

Maija Armaņeva (LPV) kritizē pierobežas specoperācijas «Vilkatis» pirmās nedēļas rezultātus kā niecīgus, norādot uz vienu atrasto tuneli un nevienu aizturēto, kamēr iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) tajā pašā dienā operācijas gaitu izceļ kā apliecinājumu tam, ka robežas pārbaude ar ģeoradaru tiek veikta aktīvi un nekavējoties. Abi runā par vienu un to pašu notikumu, bet dod tam pretēju vērtējumu.

Matīss Žuravļevs publiskā atbildē Edgaram Rinkēvičam apšauba prezidenta aicinājumus būt vienotiem ar citām rasēm, tautām un reliģijām un apgalvo, ka Latvija nav dibināta multikulturālismam un galēji kreisiem eksperimentiem.

Lato Lapsa pretstata latviešu strēlniekus un Brīvības cīņu dalībniekus pašreizējam Valsts prezidentam, kuru dēvē par gļēvu bezmugurkaulnieku. Vārdā viņš prezidentu nenosauc, bet norāda uz amatu.

Marats Kasems kritizē Aināra Šlesera interviju krievvalodīgā kanālā, apgalvojot, ka atbilde par kara sākšanu pielīdzina agresoru un upuri un atkārto Kremļa naratīvu.

Andris Šuvajevs kritizē Eviku Siliņu un Jauno Vienotību par atkārtotu Aizsardzības ministrijas un NBS iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaņā.

Andris Sprūds noraida Andra Kulberga apgalvojumus par pretdronu sistēmu lādiņiem, nosauc jauno formulējumu par puspatiesību un aizsardzības nozares iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaņā — par bezatbildīgu.

Krusts asi iebilst pret „zelta vīzu“ grozījumiem Imigrācijas likumā (TUA par 50 000 eiro ieguldījumu) un ierakstā norāda uz Šleseru kā idejas autoru.

Sprūds noraida premjera Kulberga apgalvojumu par „aizmirstiem“ pretdronu lādiņiem un raksturo to kā dezinformāciju; skaidro, ka sprāgstvielu iegāde risināta paralēli divos ceļos.

Kulbergs paziņo, ka pretdronu sistēmu iepirkumā nav nopirkti lādiņi, un sauc to par paviršību; Sprūds šos apgalvojumus noliedz. Publisks strīds par iepirkumu, kas noticis Sprūda ministra pilnvaru laikā.

Velps rosina jautājumu, vai VDD un Ģenerālprokuratūrai nebūtu jāvērtē Progresīvo rīcība Aizsardzības ministrijā pēc Krimināllikuma (avota jautājuma forma saglabāta; Sprūds ir attiecīgā perioda aizsardzības ministrs; vienpusējs izteikums — Sprūda atbilde uz šo rosinājumu nav fiksēta).

Valainis (ZZS) publiski vērtē Kulberga valdību kā stabilu, bet tehnisku un sagaida no tās daudz aktīvāku rīcību lielajos jautājumos — koalīcijas iekšēja spriedze par darba tempu.

Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai) iebilst gan pret zelta vīzām, gan pret ārvalstu darbaspēka ievešanu dienā, kad premjers Kulbergs publisko investoru uzturēšanās atļauju priekšlikumu.

Viktors Valainis (ZZS) publiski kritizē valdības darba stilu — valdība nedrīkstot kļūt par diskusiju klubu; kritika turpina ZZS spiedienu koalīcijas iekšienē pēc slimnīcu reformas domstarpībām.

Anastasija Tetarenko-Supe pievienojas Valaiņa kritiskajam vērtējumam par Kulberga valdību, situāciju nosaucot par skumju un frustrējošu.

Mārtiņš Štāls (JKP) premjera reakciju Dombravas vēstules lietā vērtē kā politisku soli pret konkurentu un nosacījuma formā pieļauj Nacionālās apvienības atturību atbalstīt Kulbergu nākamās valdības vadītāja amatā.

Marta Kotello (PRO) kritizē Rīgas pašvaldību par savlaicīgi neizziņotu Krastmalas slēgšanu; mērs Viesturs Kleinbergs (PRO) tajā pašā dienā publiski atvainojas — berze partijas iekšienē par Rīgas pārvaldības komunikāciju.

Alvis Hermanis paziņo, ka MMN sadarbosies tikai ar partijām, kurām deportāciju jautājumā 'roka netrīcēs', un ka Kulberga partija AS nepalīdzēs, jo pārstāvot dažu lielo uzņēmēju (LDDK, LTRK) intereses.

Juris Pūce iebilst pret vēršanos pret NVO un kritizē premjeru Kulbergu, atbalstot valsts un pašvaldību budžeta līdzdalību NVO sniegto pakalpojumu izmaksu segšanā.

Atis Švinka aicina premjeru Kulbergu un aizsardzības ministru Melni sniegt skaidrojumu par aizsardzības budžeta līdzekļu pārdali Liepājas lidostas līdzfinansēšanai un jautā, vai uz līdzīgu atbalstu var rēķināties citi objekti.

Andris Šuvajevs premjera Kulberga atbildē saskata nākamo koalīciju (AS, NA, LPV) ar kopīgu platformu — Stambulas konvencijas denonsēšanu, ātros kredītus, zelta vīzas, mežu izciršanu un cīņu pret Eiropas ietekmi — un vērtē to kritiski.

Lato Lapsa paziņo, ka Edvards Smiltēns rīt saņems apjomīgu un detalizētu oficiālu informācijas pieprasījumu, un norāda, ka viņa publiskotā atskaite par piektdienu esot pietiekama arī iesniegumam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Lapsa aicina viņu izteikties. Pieprasījuma un iesnieguma priekšmets tvītos nav izklāstīts.

Lato Lapsa paziņo, ka Māris Kučinskis rīt saņems apjomīgu un detalizētu oficiālu informācijas pieprasījumu, un norāda, ka viņa publiskotā atskaite par piektdienu esot pietiekama arī iesniegumam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Lapsa aicina viņu izteikties. Pieprasījuma un iesnieguma priekšmets tvītos nav izklāstīts.

Ainārs Šlesers paziņo, ka partija Latvija Pirmajā Vietā prasīs satiksmes ministra Riharda Kozlovska demisiju. Prasības pamatojums tvītā nav norādīts — teksts sastāv no viena teikuma un saites.

Otto Ozols publiski apšauba Ministru prezidenta Andra Kulberga spēju nošķirt publisko saziņu no privātām emocijām un uzstāj, ka premjeram jāspēj atbildēt gan par savu rīcību, gan par nodokļu maksātāju uzturētā budžeta tēriņiem.

Maija Krastiņa apraksta Ministru prezidenta Andra Kulberga izturēšanos tikšanās reizē ar nevalstiskajām organizācijām: viņa apgalvo, ka premjers Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāju vairākkārt pārtraucis un apšaubījis viņas tiesības pārstāvēt nevalstisko organizāciju kopienu, savukārt neviena cita runātāja leģitimitāti neapšaubot. Tā ir pretējā puse tam pašam notikumam, kuru 7. augustā aizstāvēja Kārlis Seržants.

Lato Lapsa paziņo, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs rīt saņems apjomīgu un detalizētu oficiālu informācijas pieprasījumu, un norāda, ka viņa publiskotā atskaite par piektdienu esot pietiekama arī iesniegumam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Lapsa aicina viņu izteikties. Pieprasījuma un iesnieguma priekšmets tvītos nav izklāstīts.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) dēvē iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) izteikumus par viedās robežas izbūves procesu par apzinātu maldināšanu vai nekompetenci. Kritika nāk no koalīcijas partnera un attiecas uz konkrētiem izteikumiem par novērošanas kamerām uz robežas, nevis uz ministra darbu kopumā; Saeimas komisija plāno lūgt paskaidrojumus. Kozlovska tiešas runas avotā nav — nostāja atreferēta trešajā personā.

Māris Mežals (LPV) publiski noraida iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) publiskotos darba rezultātus, uzskaitot tos pa punktiem — krievu valodas aizliegumu policistu savstarpējā saziņā, Muceniekus, Pāternieku robežkontroles punkta slēgšanu un aptuveni 90 cilvēku iekļaušanu melnajā sarakstā — un apgalvo, ka jebkurš kriminālpolicijas darbinieks ikdienā paveic vairāk.

Kārlis Seržants (AS) aizstāv Ministru prezidenta Andra Kulberga saasināto uzstāšanos NVO sanāksmē — atzīst, ka premjers “par daudz uzvilkās”, taču uzskata to par saprotamu, ņemot vērā spriedzi sabiedrībā un jautājuma ilgo cilāšanu.

Nacionālā apvienība ar deputātu Artūru Butānu pieprasa veselības ministram Hosamam Abu Meri skaidrojumu par Rīgas Dzemdību nama finansējuma samazinājumu, kura dēļ kopā ar personāla trūkumu uz laiku slēgtas desmit ģimenes palātas.

Skaidrīte Ābrama kopā ar „Progresīvajiem“ 23. jūlijā iesniegtā deputātu pieprasījumā aicina zemkopības ministru Uldi Auguli skaidrot Latvijas rīcību ES Dabas atjaunošanas regulas ieviešanā un ciršanas apliecinājumu izsniegšanas praksi.

Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski pauž pilnīgu atbalstu iekšlietu ministram Jānim Dombravam laikā, kad opozīcija vāc parakstus viņa demisijas pieprasīšanai.

Progresīvie Andra Šuvajeva vadībā paziņo, ka atbalstīs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju pēc vēstules Spānijai, kamēr demisijas pieprasījumu Saeimā virza „Stabilitātei!“ un to pieprasa arī LPV, un parlamentā tiek vākti deputātu paraksti; Dombrava atbild, ka pieprasījums viņu nesatraucot, un ieskaita Progresīvos vienā rindā ar saviem līdzšinējiem kritiķiem.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs publiski paziņo, ka jautājums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstuli Spānijai ir slēdzams, un uzsver, ka pirms vēstuļu rakstīšanas citiem Latvijai jātiek galā ar saviem darbiem; Ministru prezidents uzdod turpmāku ārējo komunikāciju saskaņot ar Ārlietu ministriju, kamēr Dombrava demisijas prasības noraida un sola turpināt darbu.

Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) publiski apgalvo, ka Leilas Rasimas (Progresīvie) dzīvokļa īres kompensācijas gadījums atsedzot „Progresīvo“ un sociālistu patieso seju, un par bīstamāko uzskata nevis pašas politiķes rīcību, bet atbalstītāju attieksmi; Rasima video atbildē skaidro, ka Rīgas dzīvoklī nekad nav dzīvojusi, to neizīrē un saņem 45 procentus no iespējamās kompensācijas summas.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski pauž partijas aicinājumu atcelt slimnīcu tīkla reformu, nosaucot to par valsts drošības jautājumu gan Latvijas pierobežā, gan Rīgā, un sola nedēļas laikā publiskot faktus un aprēķinus, kāpēc reforma būtu jāatceļ. Spriedze ar premjera Andra Kulberga (AS) valdību, kas reformu virza, turpinās kopš 28. jūlija valdības sēdes.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) rosina valdībai apturēt Pāternieku robežšķērsošanas vietas darbību uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, pamatojot to ar valsts drošību. Ainārs Šlesers (LPV) iebilst: slēgšana drošību neuzlabošot, jo nelegālie migranti punktu neizmantojot, bet kravu plūsma pārvirzīšoties uz Lietuvu. Premjers Andris Kulbergs vērtējumu atliek līdz 4. augusta valdības sēdei. Fons: punkts kopš jūlija beigām nedarbojas Robežsardzes IT sistēmu problēmu dēļ; biedrības «Latvijas auto» vadītājs lēš, ka četrās dienās problēmas varētu skart ap 600 automašīnu, kamēr Robežsardze skaitli nenosauc.

Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski iebilst pret Latvijas Bankas izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām komercbankām, atsaucoties uz nozares norādīto, ka lauksaimniekiem varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes. Latvijas Banka tajā pašā dienā atbild ar triju ierakstu pavedienu: vadlīnijas nenosakot, kā lauksaimniekiem strādāt un ko un kādā apmērā bankām kreditēt, to piemērošana bankām neesot obligāta, metodikas izvēle esot katras bankas ziņā, un tās esot izstrādājis dabaszinātnieku kolektīvs, nevis atsevišķs bankas eksperts. Kulbergs šo skaidrojumu noraida nepilnu stundu vēlāk, norādot, ka praksē vadlīnijas esot saistošas, jo Latvijas Banka uzrauga pašas bankas. Nākamajā dienā kritikai pievienojas Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība). Strīda kodols ir juridiskā spēka jautājums: formāli brīvprātīgs dokuments pret uzraudzības radīto faktisko spiedienu. Abas puses dokumentētas ar publiskiem ierakstiem 2026-08-01, un Latvijas Bankas pavediens korpusā tagad ir pilnībā (dokumenti 78573, 79061, 79062) kopā ar atsevišķu atbildi Kulbergam (79063).

Mārtiņš Staķis (Progresīvie) iebilst pret Nacionālās apvienības nostāju, ka Latvijai un Eiropas Savienībai nav pienākuma palīdzēt Spānijai Seutas robežkrīzē, un pauž, ka ārlietu nozare nedrīkstētu nonākt Nacionālās apvienības pārziņā. Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) tajā pašā dienā noliedz Eiropas Savienības pienākumu palīdzēt un aicina Spāniju izolēt, līdz iebraukušie ir atgriezti Marokā. Abi izteikumi balstās vienā notikumā, bet nonāk pie pretējiem secinājumiem par solidaritātes pienākumu.

Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) iebilst pret Ekonomikas ministrijas nodomu pārņemt Rīgas domei piederošās akciju sabiedrības "Rīgas siltums" kapitāldaļas. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pārņemšanu rosina, argumentējot, ka uzņēmumam vajadzīgs viens saimnieks ar pilnu atbildību un ka vienota valsts pārvaldība ļautu ātrāk pieņemt lēmumus. Domstarpības iet starp pašvaldības un valsts līmeni par vienu un to pašu īpašumu.

Krišjānis Kļaviņš iebilst pret Lielbritānijas prakses pārņemšanu, kur par migrācijas politikas kritiku tiek ierosinātas lietas policijā, un šo virzienu saista ar Andreju Judinu un Jauno Vienotību. Judins tajā pašā dienā publiski atzinīgi vērtē skaidrojumus, ka vārda brīvība nav absolūta — abas pozīcijas iezīmē tiešu konfrontāciju par izteikumu regulēšanas robežām.

Māris Mežals (LPV) publiski jautā, ar kuriem nevalstisko organizāciju pārstāvjiem premjers Andris Kulbergs tiksies 5. augustā, un iebilst pret nodokļu maksātāju finansējumu organizācijām, kuras piedalījās Palestīnas atbalsta piketā pie Brīvības pieminekļa.

Švinka (Progresīvie) nosoda NA politiķes Liānas Langas publicēto naidu kurinošo MI ģenerēto video un tieši kritizē premjera Kulberga klusēšanu par notikušo; Sprūds tajā pašā dienā prasa valsts augstākajām amatpersonām kategoriski nosodīt koalīcijas politiķu izteikumus, atsaucoties uz sabiedroto karavīru drošību.

Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks iebilst pret valdības lēmumu kompensēt valsts autoceļu būvniekiem bitumena cenu kāpumu, uzskatot, ka uzņēmumiem, kuri paši nosolījuši līgumcenas, pašiem jāuzņemas risks. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) lēmumu aizstāv, norādot, ka kompensāciju paredzēts segt no iepirkumos radušās ekonomijas.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 28. jūlija valdības sēdē iebilst pret slimnīcu tīkla reformas pieņemšanu, kamēr reģionālajām slimnīcām nav kompensēts samazinātais finansējums, un prasa segt iztrūkstošos 14–15 miljonus eiro. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) šo prasību noraida un aizstāv reformas pieņemšanu bez atlikšanas, norādot, ka valsts finansē infrastruktūru, kurā trūkst personāla. Abas partijas ir koalīcijā, tāpēc domstarpības iet pa Zaļo un Zemnieku savienības un Apvienotā saraksta robežu.

Lapsa uzskata apcietinājumu Priekules lietas aizdomās turētajam par nepamatotu un pārmet prokuratūrai un izmeklēšanas tiesnesim nesamērīgu rīcību. Premjers Kulbergs tajā pašā dienā uzstāj, ka lietā nedrīkst būt nekādas iecietības un atlaižu, jo īpaši tad, ja iesaistīta policijas amatpersona.

Kļaviņš aicina iekšlietu ministru Dombravu atlaist Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, Priekules notikumu uzskatot par sistemātisku pārkāpumu pazīmi. Dombrava tajā pašā dienā aicina nesteigties ar demisijas prasībām un vispirms sagaida no policijas vadības rīcības plānu, kā laikus pamanīt darbiniekus ar alkohola problēmām.

Juris Pūce (Latvijas attīstībai) prasa atklātību par Tet un LMT kapitāla daļu iegādi no Telia: premjers Andris Kulbergs runājot par jau norunātu cenu, taču nenosaucot ne summu, ne iemeslu, kāpēc valstij šīs daļas būtu jāpērk. Pūce norāda, ka Kulbergs šajā jautājumā turpinot Evikas Siliņas pieeju.

Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai) uzskata, ka Aizsardzības ministrijas nodošana Progresīvajiem hibrīdkara apstākļos bijusi nolaidība pret valsts drošību, un pārmet Andrim Sprūdam, ka viņš runājis par “dronu lielvalsti”, kamēr Nacionālie bruņotie spēki pieprasījuši rīcību. Aicina 3. oktobra vēlēšanās atstāt partiju dziļā opozīcijā.

Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) raksta, ka cilvēki sākot saprast, kāpēc Latvijai vajadzējis labāku aizsardzības ministru, nekā Progresīvie jebkad spējuši piedāvāt. Vārdā viņa nevienu nenosauc; vienīgais Progresīvo izvirzītais aizsardzības ministrs ir Andris Sprūds.

Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) saista ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) ieceri paplašināt samazināto PVN likmi ar gaidāmajām vēlēšanām un atgādina, ka agrākiem LPV priekšlikumiem par samazinātu PVN, piemēram, bērnu pārtikai, ZZS frakcijas atbalsts neesot bijis jūtams.

Alvis Hermanis (MMN) vērtē premjeru Andri Kulbergu (Apvienotais saraksts) kā runātāju bez darbiem — pielīdzina viņu Briškenam un apgalvo, ka četros mēnešos paveikts nekas. Blakus ierakstā viņš uzskaita, ko MMN šajā laikā būtu darījusi: atvērusi budžetu, samazinājusi izdevumus vismaz par 850 miljoniem, likvidējusi Sabiedrības integrācijas fondu un Civildienesta likumu.

Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā Vietā) aicina premjeru Andri Kulbergu izslēgt Jauno Vienotību no valdības. Viņš apgalvo, ka LPV jau iepriekš aicinājusi veidot valdību bez tās un ka koalīcijas partneris ierobežo premjera rīcības brīvību.

Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība) pārmet Aināra Šlesera frakcijai, ka tā Saeimā neatbalstīja Krievijas importa ierobežošanu un ES sankcijām pakļauto Krievijas mūziķu neatskaņošanu Latvijas radio frekvencēs.

Premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) paziņo, ka Apvienotais saraksts vērsīsies Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt, vai Evikas Siliņas valdība kokrūpnieku atbalsta lēmumos nav pārkāpusi savas pilnvaras. Tajā pašā dienā viņš vērsies arī Ģenerālprokuratūrā par amatpersonu rīcību airBaltic lietā. Evika Siliņa šajā dienā publiski neizsakās.

Atis Švinka (Progresīvie) iebilst pret premjera Andra Kulberga (AS) neprecīzajiem un maldinošajiem komentāriem Telia–Tet/LMT darījumā, norādot, ka Valainim bija tikai saprašanās memoranda līdzparaksta mandāts, nevis tiesības lemt par darījuma cenu.

Andrejs Judins (JV) publiski nosoda premjera Andra Kulberga (AS) attieksmi pret tiesu varu kokrūpnieku lietā un pieprasa valdībai atgriezties pie ģenerālprokurora protesta izskatīšanas Prokuratūras likuma 19. panta kārtībā.

Ainārs Šlesers (LPV) aicina premjeru Kulbergu atlaist satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (JV), uzskatot, ka tas nav spējīgs vadīt Satiksmes ministriju un izvest airBaltic no krīzes.

Māris Mežals (LPV) pārmet Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, ka tas intervijā, trīs reizes vaicāts, nenorobežojās no LPV vēlētāju pielīdzināšanas prokremliskiem spēkiem.

Kārlis Seržants (AS) aicina premjeru Kulbergu oficiāli saukt pie atbildības astoņus bijušos Vienotības Ministru kabineta locekļus, tostarp ekspremjeri Eviku Siliņu (JV), kā nelikumīga lēmuma pieņēmējus kokrūpnieku lietā ar 50 miljonu eiro zaudējumiem.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) apstrīd, ka valdība būtu devusi ekonomikas ministram Valainim mandātu vienoties par Tet/LMT pārdošanas cenu, un aicina premjeru Andri Kulbergu (AS) publiskot pilnu dokumentu; Kulbergs atbild, ka mandātu 2025. gada jūlijā deva valdība ar Progresīvo līdzdalību, un pārmet partijai nezinīšu tēlošanu.

Inese Lībiņa-Egnere (JV) publiski iebilst premjera Andra Kulberga (AS) nostājai kokrūpnieku lietā — viņa uzskata, ka par prettiesisku atzītais atbalsta lēmums valdībai ir jāatceļ un jāprasa izmaksāto līdzekļu atgriešana, kamēr premjers apgalvo, ka izpildītu lēmumu atcelt nevar. Koalīcijas iekšēja plaisa starp JV un premjeru.

Andrejs Judins (JV) un Ansis Pūpols nostājas pretējās pusēs jautājumā par Ģenerālprokuratūras protesta izpildi kokrūpnieku lietā: Judins uzskata, ka valdības atteikums izpildīt protestu ir netiesisks un lēmums jāatceļ, bet Pūpols aizstāv varas dalīšanas principu — valdībai izmeklēšanas stadijā prokurora rīkojumi nav jāpilda.

Kaspars Melnis (ZZS) noraida Daces Melbārdes (NA) apgalvojumu, ka Valsts kontrole nebija uzaicināta uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi — viņš apgalvo, ka uzaicinājums nosūtīts un atbilde saņemta. Strīds par komisijas darba organizāciju un atbildību par nenotikušo sēdi.

Jāzeps Baško (MMN) iebilst pret premjera Andra Kulberga (AS) valdības izvēlēto procedūru kokrūpnieku atbalsta lietā — valdība vēršas Satversmes tiesā pēc "skaidrojuma" par MK pilnvaru robežām, bet Baško uzskata, ka jāiesniedz formāls pieteikums lietas ierosināšanai vai nekas.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) apsūdz Andra Kulberga (AS) valdību kokrūpnieku afēras piesegšanā un aicina piedzīt 50 miljonus eiro no uzņēmumiem, kas izlobēja prettiesisku atbalstu; atgādina, ka Kulbergs pats februārī notikušo saucis par korupciju.

Raivis Zeltīts (ASL) kritizē Andra Kulberga (AS) valdības deklarācijas nostāju par kontrolētu imigrācijas pieaugumu, atsaucoties uz PMLP datiem par imigrāciju no Indijas un Uzbekistānas, un sola ASL detalizētu imigrācijas samazināšanas plānu.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) izaicina bijušo premjeri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) publiski precizēt viņas pārmetumus par dronu iepirkumu un pretdronu spējām, uzsverot, ka aizsardzības iepirkumus neveic viens ministrs un ka vispārīgi apgalvojumi apšauba arī Nacionālo bruņoto spēku darbu.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) atbalsta Ģenerālprokuratūras prasību atcelt valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem un atgriezt aptuveni 50 miljonus eiro Latvijas valsts mežiem; zemkopības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) aizstāv šos lēmumus kā tiesiskus un iebilst prokuratūras protestam.

Lato Lapsa apsūdz premjeru Andri Kulbergu noklusēšanā saistībā ar unikālā Auto Union auto darījumu — apgalvo, ka par oriģināla atdošanu vāciešiem bija atbildīgs Viktors Kulbergs un ka darījuma finansiālā puse nav atklāta. Žurnālista caurspīdības prasība premjeram.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) kritizē Andra Kulberga vadītās konservatīvās koalīcijas dienas kārtību kā vērstu pret pilsonisko sabiedrību un akadēmisko brīvību, pārmetot, ka lielie jautājumi — airBaltic, Rail Baltica, budžets — paliek malā. Opozīcijas spiediens uz valdības prioritātēm.

Ansis Pūpols apgalvo, ka Jaunā Vienotība un Progresīvie apiet trešo personu priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumu, finansējot sev pietuvinātas NVO, kuras partiju vēstījumus izplata kā šķietami neatkarīgi eksperti. Tajā pašā dienā radniecīgu NVO finansēšanas kritiku pauž Kārlis Seržants (NVO kā birokrātiskā aparāta daļa) un Edvarts Krusts (valsts līdzfinansējums klimata NVO); Evika Siliņa savukārt aizstāv Jaunās Vienotības ieguldījumu cilvēktiesību jomā. Opozīcijas uzbrukuma līnija NVO finansējumam pret koalīcijas un bijušās koalīcijas partijām.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) pieprasa pārbaudes par Krievijas miljardiera Pjotra Avena iespējamiem centieniem ietekmēt valdību sankciju lietā — Progresīvie nosūtījuši vēstuli iekšlietu ministram Dombravam un premjeram Kulbergam ar prasību rīkoties. Šuvajevs atgādina, ka skaidrojumus prasījis jau pirms gada, vēl esot koalīcijā, un toreizējā premjere un iekšlietu ministrs, viņaprāt, tikai atrunājušies. Opozīcijas spiediens uz valdību sankciju izpildes uzraudzības jautājumā.

Ainārs Šlesers (LPV) pieprasa airBaltic rīcības plānu un aicina premjeru rīkoties, kritizējot satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (Jaunā Vienotība) par aviokompānijas situācijas nevadīšanu. Opozīcijas uzbrukums valdības atbildībai par valsts kapitālsabiedrību.

Politologs Filips Rajevskis asi kritizē "RB Rail" kopuzņēmuma darbību — sadārdzinātos iepirkumus un valdes atalgojumu — un, pieprasot amatpersonu atbildību, sagaida premjera rīcību; satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) tajā pašā dienā uzsver, ka projekts jāturpina ar Eiropas finansējumu, bet reālās izmaksas solīts nosaukt tikai septembrī. Spriedze starp atbildības pieprasījumu un valdības kursu uz turpinātību.

Reinis Pozņaks (Apvienotais saraksts) iebilst premjera Andra Kulberga (arī Apvienotais saraksts) šaurajam NVO ieguldījuma raksturojumam Ukrainas atbalstā — norāda, ka likumiem būtu jāļauj nevalstiskajām organizācijām vākt un tērēt līdzekļus valsts labā, tostarp apgādājot zemessardzi. Iekšpartijas viedokļu atšķirība plašākajā NVO finansējuma pārvērtēšanā.

Juris Pūce (Latvijas attīstībai) pauž skepsi par jaunā premjera Andra Kulberga komunikāciju par Rail Baltica — apšauba solītos "iepriekš neredzētos risinājumus" un aicina uz konkrētu rīcības plānu. Turpina Pūces kritiku par premjera vadības stilu.

Juris Pūce (Latvijas attīstībai) kritizē Izglītības un zinātnes ministriju par pozitīvas tendences saskatīšanu izglītības rezultātos, norādot uz vājajiem centralizētā matemātikas eksāmena rādītājiem. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv sistēmu — uzskata, ka centralizēto eksāmenu attīstība virzās pareizajā virzienā, taču nedrīkst kļūt par šķērsli jauniešu tālākajai izglītībai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iebilst pret klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) rosināto kokskaidu granulu tirgus regulēšanu — uzskata granulu eksportu par daļu no brīvā tirgus, kurā valstij nevajadzētu ierobežot uzņēmēju iespējas pārdot produkciju ārvalstīs. Domstarpība iezīmē koalīcijas iekšēju šķelšanos par valsts iejaukšanos enerģētikas tirgū.

Juris Pūce (LA) kritizē premjeru Andri Kulbergu par vadības stilu — uzskata, ka arī jaunais premjers sevi definējis kā ministru uzraugu, nevis komandas biedru. Izteikums pausts saistībā ar debatēm par valdības rīcības plāna sākotnējā varianta finansiālo neīstenojamību.

Ansis Pūpols pieprasa finanšu ministram Mārim Kučinskim atklāt, cik un kuras valsts iestādes samaksājušas festivāla LAMPA rīkotājiem.

Matīss Žuravļevs asi kritizē Edvardu Smiltēnu par sarunu festivāla LAMPA apmeklēšanu, nodēvējot to par liberāļu un galēji kreiso pasākumu.

EP balsojumā par tā dēvēto "Chat Control" regulējumu abi Latvijas deputāti nonāk pretējās pusēs: Kols (NA) balso pret regulējuma virzīšanu steidzamības kārtībā un kritizē pašu pieeju, kamēr Pozņaks (AS) atbalsta brīvprātīgās skenēšanas režīma pagarināšanu uz diviem gadiem. Vienojošais punkts — abi iebilst pret obligātu šifrētās saziņas skenēšanu.

Šlesers airBaltic tuvošanā bankrotam vaino bijušos satiksmes ministrus Briškenu un Švinku, premjerus Kariņu un Siliņu un bijušo finanšu ministru Ašeradenu — personificēta atbildības prasība pirms vēlēšanām.

Staķis aicina partijas pirms vēlēšanām publiski deklarēt, vai tās veidos koalīciju ar Šleseru — pozicionē Šleseru kā sarkano līniju kremlim tīkamas valdības riskam.

Pēc neuzticības balsojuma Rīgas domē (23:33) Mežals (LPV) iebilst pret Kleinberga (Progresīvie) palikšanu mēra amatā un kritizē NA un AS par viņa aizstāvēšanu; Kleinbergs opozīcijas demisijas prasību sauc par priekšvēlēšanu kampaņas sākumu.

Kaļķu ielas 1 nākotne: Pūpols (NA) uzstāj, ka Rīgas domei ēka un zeme jāiegūst no RTU, un iebilst pret Šlesera (LPV) pausto nostāju ēku atdot investoram.

Pretējas nostājas par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra finansējumu: Šlesers (LPV) atbalsta protestu pret teātra slēgšanu un sauc to par iznīcināšanu, kamēr Pūpols (NA) iebilst pret 2,8 miljonu eiro valsts dotāciju un uzskata, ka teātrim jāpastāv no biļešu ieņēmumiem.

Ainārs Šlesers (LPV) priekšvēlēšanu aicinājumā pretstata sevi premjeram Andrim Kulbergam (AS) — aicina 3. oktobrī balsot par sevi kā nākamo premjeru.

Juris Pūce (LA) atbalsta atbildības prasīšanu par Rail Baltica neizdarībām, tieši vēršoties pret bijušo RB Rail vadošo darbinieku Kasparu Briškenu (PRO).

Aivis Ceriņš (AS) pauž atbalstu iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) rīcībai — reidiem patvēruma meklētāju centros, nodēvējot līdzšinējo kārtību par "progresīvo ielaistuvi".

Filips Rajevskis publiski atgādina Rihardam Kolam (NA) par Latvijas lomu — sarkastiski kritizē, ka Krievijas sporta ministrs, pateicoties arī Latvijas nostājai, vairs nav sankciju sarakstā.

Staķis (PRO) noraida iekšlietu ministra skaidrojumu Elvisa Strazdiņa lietā kā mazsvarīgu un pieprasa atbildi, vai process pret blogeri uzsākts pēc Valsts policijas iniciatīvas vai pēc Latvijas valsts mežu iesnieguma; Dombrava (NA) aizstāv policijas tiesības izmeklēt, taču uzsver pienākumu pamatot rīcību sabiedrībai.

Šuvajevs (PRO) iebilst pret grozījumiem Valsts civildienesta likumā un aicina Valsts prezidentu tos neizsludināt, vērtējot tos kā sasteigtus; Rinkēvičs grozījumus izsludināja, neraugoties uz Progresīvo aicinājumu.

Staķis (Progresīvie) kritizē Valsts policijas rīcību kiberuzbrukuma lietā, ko dēvē par selektīvu, un pieprasa iekšlietu ministram Dombravam publiski skaidrot, kāpēc policija vēršas pret kiberuzbrukuma detaļu izgaismotāju, nevis ierosina kriminālprocesus.

Viesturs Kleinbergs (PRO) ar ironisku 'sasniegumu' uzskaitījumu kritizē ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) par neizpildītiem solījumiem — ekonomikas dubultošanu un pārtikas cenu samazināšanu — un iebilst pret Latvenergo līdzekļu novirzīšanu TET un LMT daļu atpirkšanai, prasot tos izmantot rīdzinieku rēķinu samazināšanai.

Ainārs Šlesers (LPV) izvirza Rīgas mēram Viesturam Kleinbergam (PRO) ultimātu atlaist Rīgas Namu vadību, draudot ar partijas Latvija pirmajā vietā rīcību, ja prasība netiks izpildīta — turpinot vairāku dienu spiedienu uz Rīgas Namu atbildību par Centrāltirgus Gaļas paviljona slēgšanu.

Juris Pūce (LA) pārmet ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) pretrunīgu attieksmi pret Latvenergo: valsts pēdējos piecos gados izņēmusi ap 800 miljonu eiro dividendēs, kamēr uzņēmums tagad aizņemas 300 miljonus attīstībai, bet ministrs vienlaikus lepojas ar koncerna zaļajām eiroobligācijām.

2026-06-16: Pretējas pozīcijas par patēriņa kredītu reklāmas aizlieguma atcelšanu: Arvils Ašeradens (JV), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs, atbalsta aizlieguma atcelšanu, vienlaikus nosakot stingras prasības reklāmas saturam un izvietošanai; Andris Šuvajevs (PRO) iebilst pret atcelšanu, brīdinot, ka tā radītu lielākus sociālos un finanšu riskus iedzīvotājiem.

Pūpols sarkastiski iebilst pret valsts naudas izmantošanu Alvja Hermaņa pašreklāmas monoizrādei un mudina KNAB izvērtēt, vai tā nav slēpta priekšvēlēšanu kampaņa.

Stendzenieks aicina atlaist Rīgas Namu vadību par līdzekļu izšķērdību un pārmet Rīgas vadībai, tostarp mēram Kleinbergam, bezdarbību; Kleinbergs tajā pašā dienā pieprasa izvērtēt Rīgas Namu vadības atbildību par Centrāltirgus Gaļas paviljona slēgšanu un noskaidrot remontdarbu līdzekļu likteni.

Šlesers vaino Progresīvos — Satiksmes ministru Briškenu un Ati Švinku — par airBaltic novešanu līdz bankrotam un simtiem miljonu izšķērdēšanu Rail Baltica projektā.

2026-06-11: Pretējas pozīcijas par Valsts civildienesta likuma grozīšanu: Andris Kulbergs (AS) apņemas grozīt likumu, lai krīzes apstākļos Valsts kancelejas vadītāju varētu iecelt bez konkursa, bet Andris Šuvajevs (Progresīvie) iebilst pret koalīcijas steigu mainīt likumu vienas situācijas dēļ — šobrīd neesot ne krīzes, ne ilgstoši neaizpildītas vakances.

2026-06-11: Viktors Valainis (ZZS) publiski kritizē Rīgas mēru Mārtiņu Staķi (Progresīvie) par piecus gadus ignorētu būvinspektoru slēdzienu par Centrāltirgus apdraudējumiem.

2026-06-11: Koalīcijas iekšēja kritika par bridža turnīra finansējumu: Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas 200 000 eiro piešķīrumu Latvijas Bridža federācijas turnīram — ministriju vada NA virzītā Ilze Indriksone.

2026-06-10: Ainars Mielavs (MMN) publiski kritizē Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) par to, ka tas nekavējoties neizslēdza Jauno Vienotību un Progresīvos no koalīcijas — "Izmest no 'kroga' pavisam JV un Pro. Zibenīgi. To vajadzēja darīt @AndrisKulbergs."

2026-06-09: Atis Švinka (Progresīvie) publiski vēršas pie Viktora Valaiņa (ZZS) ar jautājumu "Kur pazudis @ViktorsValainis ar TET un LMT apvienošanas solījumiem?" un iesniedz Saeimā pieprasījumu par pilnīgu atklātību attiecībā uz darījuma cenu, finansēšanas avotiem, riskiem un iesaistītajiem investoriem.

2026-06-09: Pretēji redzējumi par dronu pārtveršanas taktiku pēc Krievijas drona notriekšanas Latvijas gaisa telpā: Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzskata, ka regulāra dronu notriekšana ar iznīcinātājiem nav racionāls ilgtermiņa risinājums un liek uzsvaru uz Ukrainas pretdronu pieredzes pārņemšanu, savukārt Andris Sprūds (Progresīvie) NATO iznīcinātāju izmantošanu vērtē kā šobrīd operatīvāko un efektīvāko pārtveršanas veidu.

2026-06-09: Marats Kasems kritizē Aināra Šlesera (LPV) priekšvēlēšanu video, kurā ģenerētā Vecrīgas ainavā redzams Maskavas debesskrāpis "Evolūcija", kas pieder Krievijas valsts naftas vada kompānijai — Kasems to pasniedz kā simptomātisku kampaņas paviršību.

2026-06-05: Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) publiski noraida Alvja Hermaņa (MMN) ierosinājumu pārņemt Īrijas vēlēšanu sistēmu Latvijā. Hermanis aicina mainīt pašreizējo vēlēšanu metodi, apgalvojot, ka tā zaudē ievērojamu daļu nodoto balsu; Pūpols iebilst, ka Īrijas modeļa pārņemšana nav risinājums. Pretēji redzējumi par vēlēšanu sistēmas reformu.

Pretēji redzējumi par sabiedriskā medija nākotni: Andris Šuvajevs (Progresīvie) iebilst pret sabiedriskā medija redakcionālās neatkarības ierobežošanu, savukārt Ēriks Stendzenieks (Latvija Pirmajā Vietā) aicina LSM likvidēt un sabiedrisko mediju pārbūvēt no nulles 29 reizes mazākā apmērā.

Daugavietis (JV) balsoja pret Kulberga valdības apstiprināšanu, norādot, ka sirdsapziņa neļāva atbalstīt veidu, kā jaunā valdība tika veidota. Vienīgais JV frakcijas deputāts, kurš balsoja "pret".

Daugavietis publiski izvirzīja nosacījumu Kulbergam, ka "apšaubāmi personāži" nedrīkst stāvēt tuvu jaunajai valdībai, vārdā nosaucot Guntaru Vītolu (@guntarsv), kura rīcība MK pēdējās dienās viņam neviešot uzticību.

Pūpols publiski endorsē Dombravu kā Kulberga valdības iekšlietu ministra kandidātu un kā galveno NA imigrācijas politikas virzītāju — apraksta Dombravas uzstājīgumu kā piemēru.

Siliņa publiski apgalvo, ka nevarēja paciest aizsardzības ministra Sprūda "tukšrunāšanu" un ka aizsardzības portfeļa darbs Sprūda izpildījumā uzliks stigmu Progresīvajiem kā partijai — tos vairs nedrīkstēšot laist atbildīgos amatos.