15. Saeima

Raksturo Ministru kabineta lēmumu pēc viņa ierosinājuma atteikties no atsevišķas Sabiedriskā labuma komisijas kā reālu soli birokrātijas samazināšanai; organizāciju izvērtēšanu turpmāk pilnībā veiks VID.

Apgalvo, ka «Apvienotais saraksts» strādājis, lai atvērtu papildu māszinību studiju vietas, paaugstinājis apmaksu rezidentiem un palielinājis finansējumu ģimenes ārstiem, un ka laikā, kad tas vadīja Veselības ministriju, liela daļa papildu finansējuma novirzīta kompensējamo medikamentu pieejamībai.

2026. gada 17. septembra Saeimas sēdē aicina neatbalstīt PROGRESĪVO likumprojektu par kompensāciju datu noplūdē cietušajiem, jo pārdesmit eiro, viņaprāt, ir par maz, un noplūdes sekas saista ar «PROGRESĪVO» valdīšanas laiku Satiksmes ministrijā.

Saeimas 3. septembra sēdē aicina atbalstīt priekšlikumu noteikt termiņu vēja parku ietekmes uz vidi novērtējumam ar iespēju to individuāli pagarināt un ļaut institūcijai vērtēt jaunu projektu nepieciešamību, ja pašvaldībā jau akceptēti vismaz 150 vai reģionā 500 megavatu.

Uzskata, ka Saeimas vēlēšanām jānotiek pavasarī vai vasaras sākumā, jo tad budžetu varētu laicīgi sastādīt un deputātiem būtu iespēja vasarā sakārtot privātās lietas un labāk sagatavoties darbam Saeimā.

Uzskata, ka AS būtu vēlēšanu uzvarētāja arī tad, ja partijas rezultāts pēc balsu saskaitīšanas varētu būt nedaudz zemāks par «exit poll» 35,6 %, taču koalīcijas izveide nebūs vienkārša; kā ticamāko modeli min sadarbību ar Kulberga valdības partijām, piebilstot, ka situāciju var ietekmēt ZZS rezultāts.

Rosina likvidēt «LatRailNet» un nodot tā funkcijas SPRK, lai ātrāk aizliegtu agresorvalstu graudu tranzītu, jo uzņēmums nav izpildījis uzdevumu trīskāršot infrastruktūras maksu Krievijas graudu tranzītam; no tā sagaida konkrētu, tiesiski pamatotu risinājumu, bet, ja instruments mērķi nesasniedz, jāpiedāvā cits.

Kritizē Ādažu domes vairākuma lēmumu izslēgt LRA un LZP deputātus no komitejām, ko viņa raksturo kā «spēka astotnieka» baiļu pozīciju un politisku pieeju, kurā dominē amatu sadale un personiskās ambīcijas; pauž pārliecību, ka joprojām iespējams izveidot stabilu novada vadību.

Paziņo, ka nolēmis iesaistīties politikā un gaidāmajās vēlēšanās kandidēs «Apvienotā saraksta» sarakstā Rīgas vēlēšanu apgabalā, lai palīdzētu pieņemt valstiskus lēmumus, kas vairotu iedzīvotāju labklājību.

Uzskata, ka vēlētājus galvenokārt satrauc inflācija, ka Latvija inflāciju ietekmēt nevar un ka no valsts sagaida to, ko tā izdarīt nevar, ko viņš raksturo kā «absurdu mītu».

Uzskata, ka katram politiķim būtu jāsporto un jābūt par piemēru citiem; aktīvu un veselīgu dzīvesveidu raksturo kā savu izvēli.

Norāda, ka viņas mērķis Saeimā ir cilvēku ar invaliditāti iekļaušana sabiedrībā.

Norāda, ka viņa mērķis Saeimā ir atvieglot cilvēku administratīvo slogu, kā piemēru minot, ka administratīvo sodu var pārsūdzēt tikai 10 dienu laikā.

Uzsver, ka zemes likumiskās lietošanas likumprojektam jāstājas spēkā nākamā gada 1. janvārī, jo citādi būs «anarhija un haoss» ar «absolūtu zemes īpašnieku diktātu» un milzīgu tiesu pārslodzi; norāda, ka nepilnības var labot, likumam virzoties Saeimā.

Uzskata, ka visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas būtību var izteikt vienā teikumā — katra cilvēka atbildīga rīcība pret drošību —, un uzsver, ka tāda vajadzīga gan darbavietā, gan mājās.

Uzskata, ka pirms runāt par atbalstu kādam prezidenta kandidātam vispirms jānoskaidro, vai Edgars Rinkēvičs vēlas kandidēt uz vēl vienu termiņu, un vērtē, ka viņš prezidenta amatā līdz šim strādājis pietiekami labi.

Situāciju ar arodizglītības programmu piedāvājumu jauniešiem, kuri nav nokārtojuši 9. klases eksāmenus, vērtē kā «lielu haosu» — ministrija sakot vienu, darba devēji otru, profesionālās izglītības iestādes esot pa vidu —, apņemas atsevišķi tikties ar profesionālo izglītības iestāžu pārstāvjiem un konkrētāku sarunu par šo jauniešu iespējām sola pēc vēlēšanām.

Atzīst, ka, ieraudzījis milzīgos saules paneļu laukus, laikam sācis vēja turbīnas vērtēt nedaudz labāk par tiem.

Ironiski kritizē Latvijas Bankas prezidenta teikto, ka darbiniekiem uz darbu būs jānāk biežāk nekā divas dienas nedēļā, un saista to, ka līdz šim nāca tikai divas dienas, ar finanšu sektora bremzēšanos.

Pauž, ka Sciences Po debatēs profesoriem un kursabiedriem pastāvīgi jāatgādina vēsture un jāaicina netērēt laiku Putina darbību racionalizēšanai, bet tā vietā sūtīt Ukrainai ieročus.

Norāda, ka AS programma ir vairāk apaļa, bet premjera amatā Andris Kulbergs piedāvās vairāk konkrētības, saglabājot programmā iezīmēto vektoru.

Atbalsta Kandavas izstāšanos no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma «Piejūra», jo pašvaldība tam neuzticas: pret uzņēmumu sākti vairāki kriminālprocesi, un nav pārliecības, ka ieguldītā nauda tiks lietderīgi izmantota.

Pauž vēlmi pēc Latvijas, kurā cilvēks laikus saņem ārsta palīdzību, zāles ir pieejamas un rūpes par veselību nav atkarīgas no maka biezuma vai dzīvesvietas, un sakās gatavs par to strādāt.

Uzskata, ka jāizveido metodika rīcībai līdzīgās krīzēs ar uzsvaru uz komunikāciju un ka degvielas mazumtirdzniecībā jābūt noteiktam skaitam ar ģeneratoriem aprīkotu uzpildes staciju, jo tā ir kritiskā infrastruktūra.

Lūdz Valsts prezidentu pievērst uzmanību 88 gadus vecas sievietes ar Krievijas pasi iespējamai izsūtīšanai uz Krieviju, norāda, ka kopš jūnija viņai liegta iespēja saņemt pensiju, un apgalvo, ka iekšlietu ministrs Jānis Dombrava esot atteicies situāciju risināt.

Uzskata, ka Finanšu ministrija vairs nevar apturēt Rēzeknes izaugsmi arī tad, ja stabilizācijas process ieilgst; pieļauj, ka tas var aizkavēt atsevišķus pilsētai nozīmīgus projektus, bet ne tos apturēt

2026. gada 24. septembra Saeimas sēdē aicina, lai elektroapgādes bojājumu novēršanas papildu izmaksas, piemēram, par pārslodzi un aizsardzības līdzekļiem, sedz Klimata un enerģētikas ministrija, nevis tās tiek ieliktas tarifā, un brīdina, ka balsojums pret viņas priekšlikumu nozīmē tarifu celšanu.

Norāda, ka skolēnu autobusa līgums ar pārvadātāju gaida Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektora parakstu, un iebilst izpilddirektoram, ka skola nepieciešamo informāciju Naujenes apvienības pārvaldei nosūtījusi 28. augustā.

Uzskata, ka «Apvienotā saraksta» iegūtais rezultāts liecina par izmisumu un milzu pieprasījumu pēc pārmaiņām, un, viņaprāt, LPV un «Apvienotajam sarakstam» ir 70 % kopīgā.

Kritizē partiju «Progresīvie», apgalvojot, ka uz netīra ceļa ar degradētu asfaltu ātruma ierobežojums esot uzzīmēts tikai tāpēc, lai varētu iekasēt sodus, ko viņš raksturo kā šīs partijas būtību.

Frakcijas vārdā izvirza Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektoru Kristeru Pļešakovu balsojumam par NEPLP locekļa amatu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.

Apšauba, vai no 1. oktobra solītais degvielas cenu samazinājums par 8 centiem ir adekvāts, un norāda, ka tas faktiski ir papildu PVN daļa, ko valsts kase iekasē, salīdzinot cenu 1,5 un 2,0 eiro litrā.

Pēc vēlēšanām saka, ka LPV ir gatava gan strādāt valdībā, gan palikt opozīcijā, un uzskata, ka Kulbergam jāizdara izvēle, vai turpināt līdzšinējo politiku vai tomēr kaut ko mainīt koalīcijas sastāvā.

Pilnībā atbalsta iedzīvotāju iniciatīvu atcelt deputātu transporta un īres kompensācijas, sauc to par visas Latvijas politikas vērtējumu un uzskata, ka deputātiem principā vajadzētu būt minimālajai algai, ko varētu celt tikai tad, ja valstī ceļas minimālā alga.

Pozitīvi vērtē ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Vēlēšanu naktī pārmet medijiem, ka tie palīdzējuši «Jaunajai Vienotībai» tikt pāri 5 % robežai, bet nav teikuši patiesību; spriež, ka pēc nobalsojušo aptaujas daudzām partijām, kas pret SV/AJ vilkušas sarkanās līnijas, vēlētājs «apvilcis baltu līniju».

Uzskata, ka SV vēlētāju mobilizēšanās kampaņas dēļ tiek mazliet pārspīlēta un ka kampaņa, ko viņa raksturo kā neglītu izrēķināšanos, lika cilvēkiem saprast, ka viņi varbūt būs nākamie; kritizē varu un daļu mediju, ko raksturo kā varu apkalpojošus.

Norāda, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks neatbalsta Krievijas agresiju un karu kopumā; uz jautājumu, vai Putinu var saukt par kara noziedznieku, atbild, ka par to būtu jālemj starptautiskam tribunālam.

Pieļauj, ka «Apvienotais saraksts» šobrīd gribētu iesaldēt jautājumu par Stambulas konvencijas nākotni.

Pauž sapratni par kādas ģimenes lēmumu izņemt bērnus no slimnīcas, jo esot grūti uzticēt bērnus ārstiem, pret kuriem, viņaprāt, uzsākts kriminālprocess, un kritizē, ka BKUS neļauj ģimenes uzticētiem ārstiem apskatīt bērnus.

Jautā, kurš izmantos iespēju iegādāties airBaltic daļas par zemu cenu, kā, viņasprāt, jau notika ar Lufthansa, kas ieguva 10 % par 14 miljoniem eiro, un kā iespējamos pircējus min Persijas līča aviokompānijas.

Saka, ka vienmēr aizstāv savus cilvēkus un viņi tos nekad nepamet, uzskata, ka ar to viņu politiskais spēks atšķiras no citiem, un uzsver, ka «mūsu cilvēki ir mūsu atbildība».

Skaidrojot, kāpēc vēlēšanu dokumentos norādītā augstākā izglītība nomainīta pret vidējo, apgalvo, ka šobrīd nav pamata uzskatīt, ka viņš būtu kādu maldinājis, jo Austrālijā studējis un norādījis pareizo izglītības iestādi; atzīst, ka iepriekš nav interesējies par tur iegūtā biznesa vadības sertifikāta pielīdzināšanu Latvijā un pats nav pārliecināts, vai tas atbilst pirmā līmeņa augstākajai izglītībai, tāpēc vērsies Akadēmiskās informācijas centrā pēc izvērtējuma.

Komentējot iespējamo sadarbību ar vēlēšanās uzvarējušo «Apvienoto sarakstu», saka, ka «mēs noteikti esam tajās pozīcijās», ka jāpārkārto visas valsts funkcijas.

Uzsver Arhitektūras likumprojekta nepieciešamību un vērtē to kā nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa interesēs, jo likums liks raudzīties ilgtermiņā un palīdzēs uzraudzīt publisko un privāto investīciju kvalitāti būvētajā vidē.

Paziņo, ka vērsies pie sabiedrisko mediju ombuda, un uzskata, ka, ja sabiedriskais medijs patiešām nolēmis neatspoguļot iespējama pedofilijas gadījuma upura stāstu, kurā, pēc viņa teiktā, iespējams, iesaistīts augsta ranga Progresīvo politiķis, sabiedrībai ir tiesības zināt, kāpēc.

Uzskata, ka robežas infrastruktūras bojātāji drīzāk ir personas, kas saistītas ar Baltkrieviju vai Krievijas pusi, un pieļauj, ka tie, visticamāk, ir ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstu specdienestiem; uzskata, ka būtu ļoti labi kādu no tiem noķert un izvērst sarunu.

Uzskata, ka valsts drošība ir pārāk nopietna lieta, lai ar to ļautu spēlēties, un, norādot uz pirmsvēlēšanu laiku, kad partiju balsis skan visskaļāk, apgalvo, ka demokrātijas aizsegā notiekot arī cilvēku musināšana un kūdīšana.

Uzskata, ka jāmaina administratīvo sodu izpildes kārtība, dodot iespēju sodu samaksāt 12 mēnešu laikā viena mēneša vietā, lai nesamaksāts neliels sods nenonāktu pie tiesu izpildītāja un nekļūtu par lielāku parādu; atsaucas uz Valsts kontroles revīziju, kas liecina, ka kopš 2020. gada administrēšana kļuvusi sarežģītāka, un norāda, ka viņa priekšlikums Saeimā jau atbalstīts, bet gala lēmums vēl jāpieņem.

LSM rakstā par Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta pieaugumu norāda, ka «mums» bijusi strikta pozīcija — jāatrod veids un šis tranzīts jāslēdz —, bet pārējie koalīcijas partneri nav bijuši tik atbalstoši; uzskata, ka pieņemtie citi lēmumi, kā patlaban redzams, efektu nedod.

Pozitīvi vērtē NATO klātbūtnes stiprināšanu; uzskata, ka Latvijai lēmumi jāpieņem kopā ar sabiedrotajiem un Krievijai nav tiesību noteikt, kā Latvija rūpējas par savu aizsardzību; argumentu par Krievijas kaitināšanu uzskata par iebiedēšanas paņēmienu, kura mērķis ir vājināt Latvijas un NATO aizsardzību.

Uzskata, ka ekonomikas attīstībai nepieciešama lielāka caurspīdība, godprātīgu uzņēmēju atbalsts un vienkāršāka nodokļu nomaksa mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas, viņasprāt, ir īpaši nozīmīgi reģionu darba vietu nodrošināšanā; runas par ekonomisko izrāvienu, viņas ieskatā, nav pārliecinošas, ja valsts iepriekš zaudējusi potenciālos ieņēmumus, kurus varētu izmantot iedzīvotāju atbalstam, un kritizē nenosauktus politiskos spēkus, kuru vadībā, pēc viņas vārdiem, ir cilvēki ar iepriekšēju pieredzi šauru ekonomisko interešu aizstāvībā.

Sagaida, ka Kulbergs un AS izliksies, ka viņiem neviens nav vajadzīgs, taču domā, ka Kulbergs ir ieinteresēts plašākā koalīcijā, ja ne 60 balsīs, tad tuvu tam; pieļauj arī koalīciju ar «Progresīvajiem», kas liktu NA un, iespējams, JV mazināt ambīcijas.

Norāda, ka "Progresīvo" vieta koalīcijā vai opozīcijā būs atkarīga no "Apvienotā saraksta" un Andra Kulberga, jo, lai runātu par koalīciju, jāredz risinājumi, tostarp ekonomikas izaugsmei, dzīves dārdzības un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanai, kurus partija pagaidām nav redzējusi.

Iesniedz Valsts policijai iesniegumu, pēc kura Valsts drošības dienests sāk izvērtēt platformā «X» publicētu mākslīgā intelekta radītu video ar vardarbīgām ainām pret trešo valstu pilsoņiem.

Aizstāv principu, ka uz krievu valodā uzrunu jāatbild latviski (ar šauriem izņēmumiem — gados ļoti veciem cilvēkiem vai tikko ieceļojušiem ukraiņiem); uzskata, ka tā ir konstruktīva pieeja krievvalodīgo iekļaušanai un valodas apguves veicināšanai.

Uzskata, ka arī Latvijā prokrieviskas partijas guvušas panākumus, pateicoties TikTok, un cer, ka nākamajās vēlēšanās šo platformu būs iemācījušies izmantot arī eiropeiskie un demokrātiskie spēki.

Ironiski raksturo Rosļikova rīcību kā mēģinājumu «pie savējiem» iziet sava veida darba interviju Kremļa propagandas mašinērijā, norādot, ka Z-kanāli nav sajūsmā un dēvē viņu par aizdomīgu tipu.

Rakstā par iespējamu kodolieroču izvietošanu Latvijā aicina Latviju ne tikai apliecināt gatavību, bet arī pašai nākt ar iniciatīvu; vienlaikus uzsver, ka primāra ir NATO vienotība un cieša sadarbība ar ASV, un atzīst, ka vienošanās par kodolspēku papildu klātbūtni nebūtu vienkārša.

Uzskata, ka gadījumā, ja mežs nespēj darboties kā siltumnīcefekta gāzu uzkrājējs, tas rada slodzi arī visām citām nozarēm.

Uzskata, ka Saeima nevar prasīt caurskatāmību no visas valsts pārvaldes, pati paliekot ārpus pilnvērtīgas ārējās kontroles, un Saeimas komisijas atbalstu priekšlikumam ļaut Valsts kontrolei pārbaudīt parlamenta gada pārskatu vērtē kā pirmo soli.

Vērtē, ka Rinkēvičs prezidenta pienākumus veicis labi un sabiedrības attieksme pret viņa darbu ir pozitīva, atgādina, ka iepriekšējās prezidenta vēlēšanās pati balsojusi par viņu, un uzskata, ka vispirms jānoskaidro, vai viņš vēlēsies kandidēt vēlreiz.

Paziņo, ka cieši strādā ar ASV administrāciju cīņā pret nelegālo migrāciju un citiem draudiem uz robežas, uzskata, ka tas stiprina visu NATO, un pateicas valsts sekretāram Marko Rubio un īpašajam sūtnim Baltkrievijā Džonam Koulam par atbalstu.

Kā Saeimas komisijas priekšsēdētāja, apspriežot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu par raidījumiem mazākumtautību valodās dezinformācijas atspēkošanai, norāda, ka arī vārds «informācija» ir plaši interpretējams (latviski var nozīmēt arī «ziņas»), tāpēc, ja deputātiem ir šaubas, komisijai tas jākonkretizē pašai, lai robežšķirtni novilktu likumdevējs un nepaliktu vietas interpretācijai — nevis neuzticības dēļ sabiedriskā medija redakcionālajai neatkarībai vai SEPLP un NEPLP labajiem nodomiem; vairākkārt uzsver, ka šī ir pēdējā iespēja šai Saeimai izpildīt Satversmes tiesas spriedumu par valodas lietojumu sabiedriskajā medijā.

Uzskata, ka izstāšanās no starptautiskās konvencijas pati par sevi nelegalizē vardarbību, tomēr ir atteikšanās no konvencijā paredzētās starptautiskās sadarbības, un šāda nostāja kaitē Latvijas tēlam.

Uzskata, ka JV esošais darba formāts noteikti vairs neuzrunā biedrus un vēlētājus un ka atbildība par neapmierinošo vēlēšanu rezultātu jāuzņemas visai «Vienotības» valdei; paziņo, ka panākta vienošanās ārkārtas kongresā valdi pārvēlēt.

Atbalstītu kodolieroču izvietošanu Latvijā, ja sabiedrotie kopīgi lemtu, ka tas ir nepieciešams, uzsverot, ka tas nebūtu vienas pašas Latvijas lēmums; nepiekrīt bažām, ka izvietošana palielinātu draudus, jo, viņaprāt, tā padara Latviju tikai stiprāku, nevis ievainojamāku.

Norāda, ka JV nav sarkano līniju ne pret «Apvienoto sarakstu», ne pret Nacionālo apvienību, ne pret «Progresīvajiem», taču sarunas vada «Apvienotais saraksts» un Andris Kulbergs.