Aizstāv valdības atteikšanos izpildīt ģenerālprokurora protestu kokrūpnieku atbalsta lietā: norāda, ka arī iepriekšējais Ministru kabinets, kuram 2026. gada martā tika lūgts izvērtēt 2023. gada lēmumu…
14.05 piedāvāja jaunās valdības kodolu veidot no AS, NA un, iespējams, ZZS; JV pieļāva tikai kā ceturto partneri ar nosacījumu, ka tā 'vairs nav Evika Siliņa'. 15.05 pēc tikšanās ar prezidentu Rinkēviču pauda, ka partneru izvēlē nevajadzētu…
Aizstāv valdības atteikšanos izpildīt ģenerālprokurora protestu kokrūpnieku atbalsta lietā: norāda, ka arī iepriekšējais Ministru kabinets, kuram 2026. gada martā tika lūgts izvērtēt 2023. gada lēmumu atcelšanas iespējas, nekādus lēmumus nepieņēma, un uzsver, ka valdība ir atbalstījusi tās protesta prasības, kas ir izpildāmas, tostarp strādā pie regulējuma pilnveides.
Kā tieslietu ministrs virza vēršanos Satversmes tiesā, lai noskaidrotu, kādus jautājumus valdība drīkst lemt saistībā ar valsts kapitālsabiedrībām; uzskata par bīstamu situāciju, kurā Ministru kabinets paliek neskaidrībā par savām pilnvarām, jo lemšana bez skaidra regulējuma valstij varot izmaksāt miljonus līdz miljardus.
Uzskata, ka bērnu drošībai digitālajā vidē ar vecuma ierobežojumiem vien nepietiek — nepieciešama lielāka digitālo platformu atbildība, efektīvāki vecuma pārbaudes risinājumi un ciešāka valsts institūciju sadarbība.
Uzskata ieguldījumus modernā sodu izpildes sistēmā un resocializācijā par ieguldījumu sabiedrības drošībā; balsta pieeju uz individuālu risku un vajadzību izvērtējumu, izglītību, nodarbinātību un psiholoģisko atbalstu, lai mazinātu atkārtotas noziedzības risku.
Uzsver tiesu darba nepārtrauktības nodrošināšanu krīzes situācijās kā Baltijas drošības priekšnoteikumu un piedāvā Latvijas pieredzi šajā jomā partnervalstīm.
Atbalsta Baltijas valstu tieslietu ministru regulāru sadarbības formātu, lai stiprinātu valstu institūciju un tiesu sistēmas noturību; uzskata ciešu reģionālo sadarbību par galveno drošības resursu.
Kā tieslietu ministrs sadarbībā ar tiesu varu virza grozījumus likumā tiesu neatkarības stiprināšanai tiesnešu karjeras un budžeta jautājumos un tiesas jurista institūta ieviešanai, lai paātrinātu lietu izskatīšanu; Eiropas Komisijas pozitīvo novērtējumu vērtē kā apliecinājumu tieslietu nozares darbam.
Atbalsta Saeimā pieņemtos Tieslietu ministrijas grozījumus, kas ļauj pagarināt balsošanas laiku vēlēšanu iecirkņos, ja būtiska apdraudējuma situācijā balsošana ir būtiski traucēta; vērtē to kā soli vēlēšanu procesa noturības stiprināšanā ārkārtas apstākļos.
Kā tieslietu ministrs pilnveido tiesu nolēmumu izpildes sistēmu kopā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi: mazina birokrātiju, vienkāršojot parādu piedziņas procesu uzņēmumu reorganizācijas gadījumos, veicina plašāku e-adreses izmantošanu dokumentu aprites paātrināšanai un pilnveido regulējumu, lai nepieļautu izvairīšanos no tiesas nolēmumu izpildes.
Uzskata, ka dzērājšoferu problēmas risināšanā jāvērtē preventīvais darbs — jāsaprot, cik efektīvas ir sociālās kampaņas un vai tās patiešām uzrunā cilvēkus; uzvedības maiņai nepietiek tikai ar informācijas nodošanu, jārada emocija un personīga atbildības sajūta.
Kā tieslietu ministrs virza valsts pārvaldes digitalizāciju kopā ar Valsts zemes dienestu: no 1. oktobra portālā būs pieejama informācija par patvertnēm, ar projektu “Vietvaris” vietvārdu un adrešu saskaņošanu saīsinot no 2–3 mēnešiem līdz aptuveni 10 dienām, un turpinot pilnveidot vienoto būvju reģistrācijas procesu.
Kā tieslietu ministrs pieprasījis jaunāko pārskatu par to, kā praksē tiek piemērotas sankcijas nelegālo migrantu pārvadātājiem un robežšķērsošanas organizētājiem, un pauž gatavību grozīt likumu, nosakot vēl bargākas sankcijas, ja tas būs nepieciešams; uzsver, ka tiesu vara migrantu pārvadāšanas gadījumus sākusi skatīt caur nacionālās drošības prizmu.
Virza tiesu sistēmas digitalizāciju: no 1. jūlija darbojas pirmais pilnībā automatizētais tiesas process saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā, turpina pilnveidot Tiesu informatīvo sistēmu (e-lietas otrais posms), stiprina kiberdrošību un tiesu darba nepārtrauktību, kā arī ievieš tiesnešu palīgu reformu.
Rosina izvērtēt, vai turpināt labot 20 gadus veco Kriminālprocesa likumu (vairāk nekā 60 būtiski grozījumi) vai izstrādāt pilnīgi jaunu likumu; aizsāk sistemātisku esošā regulējuma izvērtēšanu un panācis kompromisu par darba grupas izveidi Tieslietu padomes paspārnē, kas 3–4 mēnešu laikā identificētu galvenās praktiskās problēmas. Uzsver, ka ilgstoša tiesvedība kaitē gan apsūdzētajiem, gan uzņēmumiem un ekonomikai, un ka iesāktais darbs nedrīkst būt atkarīgs no viena ministra vai politiskā cikla.
Kā tieslietu ministrs kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju nosaka kopīgas prioritātes uzņēmējdarbības vides pilnveidei: ES darba tiesību direktīvu ieviešanu bez papildu administratīvā sloga (bez pārregulēšanas), samērīgu konkurences tiesību regulējumu un efektīvāku administratīvo procesu pēc principa „maksā ātrāk, maksā mazāk“.
Virza notariāta attīstību trīs virzienos: digitālu notariātu, bāriņtiesu reformu ar notariālo funkciju pakāpenisku nodošanu zvērinātiem notāriem un zemesgrāmatu sistēmas modernizāciju.
Atbalsta grozījumus, kas vienkāršo dzimtsarakstu procedūras — mazina dokumentu prasības ārvalstīs dzimušu bērnu adopcijas un paternitātes gadījumos, ļauj iesniegumus iesniegt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā (ne tikai Rīgā) un paplašina iespējas mainīt ārvalstīs dzimuša bērna vārdu vai uzvārdu.
Paziņo, ka no 2026. gada 10. jūlija spēkā stājusies jauna kārtība militāru incidentu radīto tiešo zaudējumu kompensēšanai — valsts kompensē līdz 90% apdrošinātam vai apdrošināšanai nepieejamam īpašumam un līdz 75% neapdrošinātam īpašumam.
Kopā ar Ukrainas tieslietu ministra p.i. sāk fundamentāli pārrakstīt Latvijas–Ukrainas saprašanās memorandu (nepārskatīts kopš 2019. gada), pielāgojot to kara realitātei un ES ceļam, un padziļina sadarbību starptautiskas atbildības nodrošināšanai par Krievijas agresijas noziegumiem.
Iezīmē Latvijas un Vācijas kopīgās prioritātes tieslietu jomā: prognozējamas uzņēmējdarbības vides stiprināšanu, bērnu tiesību aizsardzību, drošības stiprināšanu austrumu pierobežā un nelokāmu atbalstu Ukrainai ar Krievijas saukšanu pie atbildības.
Atbalsta regulējuma izvērtēšanu, lai augsti kvalificēti kiberdrošības eksperti ("baltie hakeri") skaidrā un tiesiskā kārtībā varētu palīdzēt aizsargāt valsts un sabiedrības intereses.
Virza tiesu sistēmas reformu — Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz efektīvāku tiesu darbu, pāreju uz tiesas jurista modeli un stiprāku Tieslietu padomes lomu.
Vienojas ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru par jaunu Kriminālprocesa likumu — vienkāršāki procesi, mazāka birokrātija un prokuroru resursu koncentrēšana sarežģītāko un sabiedrībai nozīmīgāko lietu izmeklēšanā; uzskata tieslietu sistēmu par ekonomikas dzinējspēku, kam jāveicina investīcijas un uzņēmējdarbība.
Turpina atbalstu Ukrainai — virza izmaiņas tiesiskajā regulējumā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā un stiprina sadarbību ar Ukrainas tieslietu sistēmu tās ceļā uz Eiropas Savienību.
Atbalsta valdībā atbalstītos grozījumus, kas modernizē ieslodzījuma vietu regulējumu — mazina vardarbību un noziedzīgo ietekmi, vienlaikus saglabājot ieslodzīto iespēju uzturēt saikni ar ģimeni; uzskata, ka drošību nevar nodrošināt tikai ar stingrākiem noteikumiem.
Aizstāv un atbalsta Ineses Zagorskas kandidatūru Apvienotā Saraksta sarakstā Vidzemē 2026. gada Saeimas vēlēšanās; noraida apgalvojumus par viņas sadarbību ar PSRS drošības dienestiem kā CVK anketas aizpildīšanas kļūdu.
Kā tieslietu ministrs stiprina tiesu varas neatkarību un kapacitāti, ieviešot tiesu juristu institūtu un paplašinot Tieslietu padomes lomu, kā arī mazina Latgales rajona tiesas noslodzi, daļu ar imigrāciju saistīto lietu sadalot starp rajona tiesām visā Latvijā.
Atbalsta agrīnu preventīvu atbalstu ģimenēm, lai novērstu bērnu šķiršanu no ģimenēm; uzskata, ka valsts demogrāfijas atbildība turpinās arī pēc bērna piedzimšanas.
Kā tieslietu ministrs vienojas Cietumu slimnīcā izveidot divas specializētas palātas ar tehniskiem risinājumiem paškaitējuma un pašnāvību risku savlaicīgai konstatēšanai (īpaši nepilngadīgajiem); atbalsta ķermeņa kameru pilotprojekta turpināšanu un militārās pamatapmācības iekļaušanas izvērtēšanu IeVP darbinieku sagatavošanā.
Paredz mēneša laikā pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks kārtību kompensāciju izmaksai par dronu vai citu militāru incidentu radītiem zaudējumiem.
Atbalsta kardiologa profesora Andra Skrides izvirzīšanu Apvienotā saraksta deputāta kandidātos 15. Saeimas vēlēšanās; pievieno viņu Latvijas Reģionu apvienības komandai.
Atbalsta īpaša starptautiskā tribunāla izveidi Krievijas agresijas nozieguma izskatīšanai un kompensāciju mehānisma izveidi cietušajiem, lai Krievija atbildētu par kara noziegumiem un agresiju pret Ukrainu.
Kā tieslietu ministrs virza grozījumus likumā „Par tiesu varu“ tiesu neatkarības stiprināšanai: ievieš tiesas jurista modeli tiesnešu profesionālam atbalstam, likvidē 40 ilgstoši vakantas tiesnešu amata vietas un izslēdz tieslietu ministru no tiesnešu karjeras jautājumu lemšanas, nododot šīs pilnvaras Tieslietu padomei.
Apņemas Tieslietu ministrijā ietaupīt 2,5 miljonus eiro, atliekot nekritiskos informācijas sistēmu un būvniecības projektus, un novirzīt līdzekļus neatliekamiem pasākumiem, tostarp Jēkabpils cietuma žoga remontam.
Atbalsta Latvijas un Apvienotās Karalistes sadarbības stiprināšanu tieslietu jomā — parakstīts saprašanās memorands par cilvēktiesību aizsardzību, savstarpējo tiesisko palīdzību, notiesāto personu nodošanu un atbalstu Ukrainas tieslietu sistēmas reformām.
Atzinīgi vērtē Krievijas drona neitralizāciju Latvijas gaisa telpā kā apliecinājumu, ka aizsardzības sistēma strādā, un uzsver, ka valsts drošības pamats ir sabiedrības uzticība valsts spējai aizsargāt robežas un gaisa telpu.
Kā tieslietu ministrs uzdod Ieslodzījuma vietu pārvaldei līdz 10. jūnijam iesniegt informāciju par nepilngadīgā ieslodzītā nāves gadījumu Olaines cietumā, par citiem nāves un pašnāvību gadījumiem ieslodzījuma vietās un par veiktajiem pasākumiem šādu gadījumu novēršanai.
Atbalsta īpaša starptautiskā tribunāla un kompensāciju mehānisma izveidi, lai Krievija maksātu par Ukrainai nodarītajiem zaudējumiem un kara noziedznieki tiktu saukti pie atbildības; kā Baltijas valstu ministri mudina ES kolēģus rīkoties straujāk.
Atbalsta koalīcijas sadarbības sanāksmju atgriešanu Saeimas namā kā parlamentārisma kultūras nostiprināšanu; uzsver, ka koalīcija nav valdības īpašums, bet Saeimas vairākuma vienošanās, un valdības mandāts izriet no Saeimas uzticības.
Apliecina Latvijas politisku un praktisku atbalstu īpaša tribunāla izveidei, kas sauktu Krieviju pie atbildības par agresijas noziegumu; atbalsta ciešu un stratēģisku sadarbību ar Ukrainu drošības un tieslietu jomā un Ukrainas ceļu uz ES.
Definē Tieslietu ministrijas galveno uzdevumu kā Satversmes un valsts pamatu sargāšanu — stiprināt tiesiskumu, aizsargāt valsts brīvību, neatkarību un demokrātiju, kā arī vairot sabiedrības uzticēšanos valstij un institūcijām.
Atbalsta jaunā Kulberga Ministru kabineta darbu pēc principiem ātrums, atbildība un efektivitāte; uzdod katrai ministrijai līdz pirmdienai formulēt trīs konkrētus īstenojamus darbus tuvākajiem četriem mēnešiem, lai mazinātu birokrātiju un paātrinātu reformas.
Atbalsta parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas siltumapgādes sadārdzinājumu gala ziņojuma pabeigšanu, neskatoties uz paralēlu darbu jaunās Kulberga valdības veidošanā.
Aizstāv valdības atteikšanos izpildīt ģenerālprokurora protestu kokrūpnieku atbalsta lietā: norāda, ka arī iepriekšējais Ministru kabinets, kuram 2026. gada martā tika lūgts izvērtēt 2023. gada lēmumu atcelšanas iespējas, nekādus lēmumus nepieņēma, un uzsver, ka valdība ir atbalstījusi tās protesta prasības, kas ir izpildāmas, tostarp strādā pie regulējuma pilnveides.
Kā tieslietu ministrs virza vēršanos Satversmes tiesā, lai noskaidrotu, kādus jautājumus valdība drīkst lemt saistībā ar valsts kapitālsabiedrībām; uzskata par bīstamu situāciju, kurā Ministru kabinets paliek neskaidrībā par savām pilnvarām, jo lemšana bez skaidra regulējuma valstij varot izmaksāt miljonus līdz miljardus.
Uzskata, ka bērnu drošībai digitālajā vidē ar vecuma ierobežojumiem vien nepietiek — nepieciešama lielāka digitālo platformu atbildība, efektīvāki vecuma pārbaudes risinājumi un ciešāka valsts institūciju sadarbība.
Uzskata ieguldījumus modernā sodu izpildes sistēmā un resocializācijā par ieguldījumu sabiedrības drošībā; balsta pieeju uz individuālu risku un vajadzību izvērtējumu, izglītību, nodarbinātību un psiholoģisko atbalstu, lai mazinātu atkārtotas noziedzības risku.
Atbalsta Baltijas valstu tieslietu ministru regulāru sadarbības formātu, lai stiprinātu valstu institūciju un tiesu sistēmas noturību; uzskata ciešu reģionālo sadarbību par galveno drošības resursu.
Uzsver tiesu darba nepārtrauktības nodrošināšanu krīzes situācijās kā Baltijas drošības priekšnoteikumu un piedāvā Latvijas pieredzi šajā jomā partnervalstīm.
Atbalsta Saeimā pieņemtos Tieslietu ministrijas grozījumus, kas ļauj pagarināt balsošanas laiku vēlēšanu iecirkņos, ja būtiska apdraudējuma situācijā balsošana ir būtiski traucēta; vērtē to kā soli vēlēšanu procesa noturības stiprināšanā ārkārtas apstākļos.
Kā tieslietu ministrs sadarbībā ar tiesu varu virza grozījumus likumā tiesu neatkarības stiprināšanai tiesnešu karjeras un budžeta jautājumos un tiesas jurista institūta ieviešanai, lai paātrinātu lietu izskatīšanu; Eiropas Komisijas pozitīvo novērtējumu vērtē kā apliecinājumu tieslietu nozares darbam.
Kā tieslietu ministrs pilnveido tiesu nolēmumu izpildes sistēmu kopā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi: mazina birokrātiju, vienkāršojot parādu piedziņas procesu uzņēmumu reorganizācijas gadījumos, veicina plašāku e-adreses izmantošanu dokumentu aprites paātrināšanai un pilnveido regulējumu, lai nepieļautu izvairīšanos no tiesas nolēmumu izpildes.
Uzskata, ka dzērājšoferu problēmas risināšanā jāvērtē preventīvais darbs — jāsaprot, cik efektīvas ir sociālās kampaņas un vai tās patiešām uzrunā cilvēkus; uzvedības maiņai nepietiek tikai ar informācijas nodošanu, jārada emocija un personīga atbildības sajūta.
Kā tieslietu ministrs pieprasījis jaunāko pārskatu par to, kā praksē tiek piemērotas sankcijas nelegālo migrantu pārvadātājiem un robežšķērsošanas organizētājiem, un pauž gatavību grozīt likumu, nosakot vēl bargākas sankcijas, ja tas būs nepieciešams; uzsver, ka tiesu vara migrantu pārvadāšanas gadījumus sākusi skatīt caur nacionālās drošības prizmu.
Virza tiesu sistēmas digitalizāciju: no 1. jūlija darbojas pirmais pilnībā automatizētais tiesas process saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā, turpina pilnveidot Tiesu informatīvo sistēmu (e-lietas otrais posms), stiprina kiberdrošību un tiesu darba nepārtrauktību, kā arī ievieš tiesnešu palīgu reformu.
Kā tieslietu ministrs virza valsts pārvaldes digitalizāciju kopā ar Valsts zemes dienestu: no 1. oktobra portālā būs pieejama informācija par patvertnēm, ar projektu “Vietvaris” vietvārdu un adrešu saskaņošanu saīsinot no 2–3 mēnešiem līdz aptuveni 10 dienām, un turpinot pilnveidot vienoto būvju reģistrācijas procesu.
Rosina izvērtēt, vai turpināt labot 20 gadus veco Kriminālprocesa likumu (vairāk nekā 60 būtiski grozījumi) vai izstrādāt pilnīgi jaunu likumu; aizsāk sistemātisku esošā regulējuma izvērtēšanu un panācis kompromisu par darba grupas izveidi Tieslietu padomes paspārnē, kas 3–4 mēnešu laikā identificētu galvenās praktiskās problēmas. Uzsver, ka ilgstoša tiesvedība kaitē gan apsūdzētajiem, gan uzņēmumiem un ekonomikai, un ka iesāktais darbs nedrīkst būt atkarīgs no viena ministra vai politiskā cikla.
Kā tieslietu ministrs kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju nosaka kopīgas prioritātes uzņēmējdarbības vides pilnveidei: ES darba tiesību direktīvu ieviešanu bez papildu administratīvā sloga (bez pārregulēšanas), samērīgu konkurences tiesību regulējumu un efektīvāku administratīvo procesu pēc principa „maksā ātrāk, maksā mazāk“.
Virza notariāta attīstību trīs virzienos: digitālu notariātu, bāriņtiesu reformu ar notariālo funkciju pakāpenisku nodošanu zvērinātiem notāriem un zemesgrāmatu sistēmas modernizāciju.
Atbalsta grozījumus, kas vienkāršo dzimtsarakstu procedūras — mazina dokumentu prasības ārvalstīs dzimušu bērnu adopcijas un paternitātes gadījumos, ļauj iesniegumus iesniegt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā (ne tikai Rīgā) un paplašina iespējas mainīt ārvalstīs dzimuša bērna vārdu vai uzvārdu.
Paziņo, ka no 2026. gada 10. jūlija spēkā stājusies jauna kārtība militāru incidentu radīto tiešo zaudējumu kompensēšanai — valsts kompensē līdz 90% apdrošinātam vai apdrošināšanai nepieejamam īpašumam un līdz 75% neapdrošinātam īpašumam.
Kopā ar Ukrainas tieslietu ministra p.i. sāk fundamentāli pārrakstīt Latvijas–Ukrainas saprašanās memorandu (nepārskatīts kopš 2019. gada), pielāgojot to kara realitātei un ES ceļam, un padziļina sadarbību starptautiskas atbildības nodrošināšanai par Krievijas agresijas noziegumiem.
Iezīmē Latvijas un Vācijas kopīgās prioritātes tieslietu jomā: prognozējamas uzņēmējdarbības vides stiprināšanu, bērnu tiesību aizsardzību, drošības stiprināšanu austrumu pierobežā un nelokāmu atbalstu Ukrainai ar Krievijas saukšanu pie atbildības.
Virza tiesu sistēmas reformu — Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas paredz efektīvāku tiesu darbu, pāreju uz tiesas jurista modeli un stiprāku Tieslietu padomes lomu.
Vienojas ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru par jaunu Kriminālprocesa likumu — vienkāršāki procesi, mazāka birokrātija un prokuroru resursu koncentrēšana sarežģītāko un sabiedrībai nozīmīgāko lietu izmeklēšanā; uzskata tieslietu sistēmu par ekonomikas dzinējspēku, kam jāveicina investīcijas un uzņēmējdarbība.
Turpina atbalstu Ukrainai — virza izmaiņas tiesiskajā regulējumā Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam Latvijā un stiprina sadarbību ar Ukrainas tieslietu sistēmu tās ceļā uz Eiropas Savienību.
Atbalsta regulējuma izvērtēšanu, lai augsti kvalificēti kiberdrošības eksperti ("baltie hakeri") skaidrā un tiesiskā kārtībā varētu palīdzēt aizsargāt valsts un sabiedrības intereses.
Atbalsta valdībā atbalstītos grozījumus, kas modernizē ieslodzījuma vietu regulējumu — mazina vardarbību un noziedzīgo ietekmi, vienlaikus saglabājot ieslodzīto iespēju uzturēt saikni ar ģimeni; uzskata, ka drošību nevar nodrošināt tikai ar stingrākiem noteikumiem.
Aizstāv un atbalsta Ineses Zagorskas kandidatūru Apvienotā Saraksta sarakstā Vidzemē 2026. gada Saeimas vēlēšanās; noraida apgalvojumus par viņas sadarbību ar PSRS drošības dienestiem kā CVK anketas aizpildīšanas kļūdu.
Kā tieslietu ministrs stiprina tiesu varas neatkarību un kapacitāti, ieviešot tiesu juristu institūtu un paplašinot Tieslietu padomes lomu, kā arī mazina Latgales rajona tiesas noslodzi, daļu ar imigrāciju saistīto lietu sadalot starp rajona tiesām visā Latvijā.
Atbalsta agrīnu preventīvu atbalstu ģimenēm, lai novērstu bērnu šķiršanu no ģimenēm; uzskata, ka valsts demogrāfijas atbildība turpinās arī pēc bērna piedzimšanas.
Kā tieslietu ministrs vienojas Cietumu slimnīcā izveidot divas specializētas palātas ar tehniskiem risinājumiem paškaitējuma un pašnāvību risku savlaicīgai konstatēšanai (īpaši nepilngadīgajiem); atbalsta ķermeņa kameru pilotprojekta turpināšanu un militārās pamatapmācības iekļaušanas izvērtēšanu IeVP darbinieku sagatavošanā.
Paredz mēneša laikā pieņemt Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks kārtību kompensāciju izmaksai par dronu vai citu militāru incidentu radītiem zaudējumiem.
Atbalsta kardiologa profesora Andra Skrides izvirzīšanu Apvienotā saraksta deputāta kandidātos 15. Saeimas vēlēšanās; pievieno viņu Latvijas Reģionu apvienības komandai.
Atbalsta īpaša starptautiskā tribunāla izveidi Krievijas agresijas nozieguma izskatīšanai un kompensāciju mehānisma izveidi cietušajiem, lai Krievija atbildētu par kara noziegumiem un agresiju pret Ukrainu.
Kā tieslietu ministrs virza grozījumus likumā „Par tiesu varu“ tiesu neatkarības stiprināšanai: ievieš tiesas jurista modeli tiesnešu profesionālam atbalstam, likvidē 40 ilgstoši vakantas tiesnešu amata vietas un izslēdz tieslietu ministru no tiesnešu karjeras jautājumu lemšanas, nododot šīs pilnvaras Tieslietu padomei.
Apņemas Tieslietu ministrijā ietaupīt 2,5 miljonus eiro, atliekot nekritiskos informācijas sistēmu un būvniecības projektus, un novirzīt līdzekļus neatliekamiem pasākumiem, tostarp Jēkabpils cietuma žoga remontam.
Atbalsta Latvijas un Apvienotās Karalistes sadarbības stiprināšanu tieslietu jomā — parakstīts saprašanās memorands par cilvēktiesību aizsardzību, savstarpējo tiesisko palīdzību, notiesāto personu nodošanu un atbalstu Ukrainas tieslietu sistēmas reformām.
Atzinīgi vērtē Krievijas drona neitralizāciju Latvijas gaisa telpā kā apliecinājumu, ka aizsardzības sistēma strādā, un uzsver, ka valsts drošības pamats ir sabiedrības uzticība valsts spējai aizsargāt robežas un gaisa telpu.
Kā tieslietu ministrs uzdod Ieslodzījuma vietu pārvaldei līdz 10. jūnijam iesniegt informāciju par nepilngadīgā ieslodzītā nāves gadījumu Olaines cietumā, par citiem nāves un pašnāvību gadījumiem ieslodzījuma vietās un par veiktajiem pasākumiem šādu gadījumu novēršanai.
Atbalsta īpaša starptautiskā tribunāla un kompensāciju mehānisma izveidi, lai Krievija maksātu par Ukrainai nodarītajiem zaudējumiem un kara noziedznieki tiktu saukti pie atbildības; kā Baltijas valstu ministri mudina ES kolēģus rīkoties straujāk.
Apliecina Latvijas politisku un praktisku atbalstu īpaša tribunāla izveidei, kas sauktu Krieviju pie atbildības par agresijas noziegumu; atbalsta ciešu un stratēģisku sadarbību ar Ukrainu drošības un tieslietu jomā un Ukrainas ceļu uz ES.
Atbalsta koalīcijas sadarbības sanāksmju atgriešanu Saeimas namā kā parlamentārisma kultūras nostiprināšanu; uzsver, ka koalīcija nav valdības īpašums, bet Saeimas vairākuma vienošanās, un valdības mandāts izriet no Saeimas uzticības.
Atbalsta jaunā Kulberga Ministru kabineta darbu pēc principiem ātrums, atbildība un efektivitāte; uzdod katrai ministrijai līdz pirmdienai formulēt trīs konkrētus īstenojamus darbus tuvākajiem četriem mēnešiem, lai mazinātu birokrātiju un paātrinātu reformas.
Definē Tieslietu ministrijas galveno uzdevumu kā Satversmes un valsts pamatu sargāšanu — stiprināt tiesiskumu, aizsargāt valsts brīvību, neatkarību un demokrātiju, kā arī vairot sabiedrības uzticēšanos valstij un institūcijām.
Atbalsta parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rīgas siltumapgādes sadārdzinājumu gala ziņojuma pabeigšanu, neskatoties uz paralēlu darbu jaunās Kulberga valdības veidošanā.
Pieļauj mazākuma valdības veidošanas iespēju, ja partijas nevienojas par plašāku koalīciju; vienlaikus aicina partneru izvēlē "nevilkt sarkanās līnijas", bet meklēt "zaļās līnijas" — pauž atvērtību iespējami plašākai partneru lokei (raksts piemin arī JV iesaisti).
Kritizē premjeres Siliņas rīcību Sprūda atlaišanas brīdī kā necienīgu un bērnišķīgu — uzskata, ka būtu bijis korektāk ļaut ministram pašam paziņot par aiziešanu, nevis apsteigt ar atlaišanas paziņojumu īsi pirms preses konferences.
Apvienotais Saraksts piedāvā uzņemties aizsardzības ministra atbildību, lai valsts drošība kļūtu par reālu prioritāti — alternatīva JV virzītajam pulkvedim Melnim.
Pieprasa aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie) atklāti atskaitīties Saeimai un sabiedrībai par spēju nodrošināt iedzīvotāju drošību — civilās aizsardzības sistēmas Rēzeknes dronu incidentā nav nostrādājušas vai nostrādājušas novēloti (brīdinājums izsūtīts pusotru stundu pēc apdraudējuma)
Kritizē plaisu starp ministra Sprūda deklarēto pozīciju ('nekavējoties notriekt' gaisa telpas pārkāpējus, 'sargāt no pirmā centimetra') un faktisko rīcību pret droniem — trešo reizi jautā, 'cik garš ir pasludinātais centimetrs'
Atbalsta grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas ierobežotu krievu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos, pieļaujot to tikai izņēmuma gadījumos (ārkārtēja situācija, izņēmuma stāvoklis, dezinformācijas atspēkošana), izpildot Satversmes tiesas spriedumu.
🇱🇻🇱🇹 Šodien Liepājā man bija patiess prieks uzņemt Lietuvas tieslietu ministri Ritu Tamašunieni.
Ukrainas aizstāvība pret Krievijas pilna mēroga agresiju ir spilgti apliecinājusi, ka drošība sākas ar noturīgām valsts institūcijām. Dalijāmies ar Latvijas pieredzi tiesu sistēmas n…
Investīcijas modernā sodu izpildes sistēmā un resocializācijā ir investīcijas drošākā sabiedrībā!
Kopā ar Lietuvas tieslietu ministri Ritu Tamašunieni Liepājas cietumā parādījām Latvijas moderno pieeju ieslodzīto motivācijai un atgriešanai sabiedrībā. Tās pamatā ir individuāls r…
🇱🇻🤝🇱🇹 Latviju un Lietuvu vieno daudz vairāk nekā kopīga robeža. Mūs vieno Baltijas jūra, cilvēki un kopīgi mērķi.
Kopā ar Lietuvas tieslietu ministri Ritu Tamašunieni un Liepājas valstspilsētas pašvaldības vadību – domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu un viņa vietnieku Jāni Džeriņ…
⚖️ Baltijas drošība sākas ar stiprām un sagatavotām institūcijām.
Kurzemes apgabaltiesā šodien iepazīstinājām Lietuvas tieslietu ministri Ritu Tamašunieni un delegāciju ar Latvijas pieredzi tiesu darba nepārtrauktības nodrošināšanā krīzes situācijās.
Mūsu kopīgais uzdevums ir n…
RT @Tieslietas: Šorīt tieslietu ministrs uz Latvijas-Lietuvas robežas sagaidīja Lietuvas tieslietu ministri Ritu Tamašunieni un viņas delegāciju. 🇱🇻🇱🇹
Liepājā abas delegācijas šodien pārrunās Baltijas valstu sadarbību tieslietu jomā. https://t.co/0N0kStCt8s
Tikko uz Latvijas-Lietuvas robežas sagaidījām Lietuvas tieslietu ministri Ritu Tamašunieni un viņas delegāciju! 🇱🇻🤝🏼🇱🇹
Mainīgajā drošības situācijā Baltijas valstīm ir īpaši svarīgi dalīties ar pārbaudītiem risinājumiem, tāpēc šodien iepazīstināsim Lietuvas kolēģus ar Latvijas p…
Spēcīgs tiesiskums ir Latvijas drošības, demokrātijas un izaugsmes pamats! ⚖️🇱🇻
Eiropas Komisijas pozitīvais novērtējums ir nozīmīgs apliecinājums tiesu varas, tiesībaizsardzības iestāžu un visas tieslietu nozares profesionālajam darbam.
Šobrīd sadarbībā ar tiesu varu virzām gr…
🗳️ Demokrātijai jāspēj darboties arī sarežģītos apstākļos!
✅ Saeima šodien pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus, kas ļaus pagarināt balsošanas laiku vēlēšanu iecirkņos, ja būtiska apdraudējuma situācijā balsošana ir būtiski traucēta.
Tas ir nozīmīgs solis Latvij…
RT @Tieslietas: ⚖️🇱🇻 Tieslietu ministrs @EdvardsSmiltens ar Okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisijas priekšsēdētāju G. Krūmiņu pārrunāja komisijas paveikto.
Komisija tuvojas gala ziņojumam, ar kuru plānots padziļināti iepazīstināt MK.
Vairāk: https://t.co/0G…
Tiesas nolēmumam ir jābūt ne tikai taisnīgam, bet arī savlaicīgi izpildītam! ⚖️
Tāpēc kopā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi turpinām pilnveidot tiesu nolēmumu izpildes sistēmu:
✅ mazinām birokrātiju, vienkāršojot parādu piedziņas procesu uzņēmumu reorganizācijas ga…
@ineselibina Atveram tēmu par brāķi un ExMinistres atbildību šajos Vienotības Evikas Siliņas valdības lēmumos, jūsu atzinumos un to kvalitātē kontekstā ar šo skandālu? Par saņemto mantojumu, tā cēloņiem un sekām ar kurām tagad jaunajai @AndrisKulbergs valdībai ir jācīnās?
RT @Tieslietas: 🌐 MK atbalstījis @Tieslietas sagatavotos likumprojektus, kas ieviesīs ES e-pierādījumu regulējumu. Tas ļaus būtiski paātrināt elektronisko pierādījumu iegūšanu pārrobežu kriminālprocesos – līdz 10 dienām, bet steidzamos gadījumos līdz 6 stundām.
Vairāk: https://t…
Mazāk birokrātijas, ātrāki pakalpojumi un mūsdienīga valsts pārvalde – tie ir konkrēti rezultāti, uz kuriem strādājam kopā ar Valsts zemes dienestu.
Tuvākie uzlabojumi:
✅ no 1. oktobra portālā https://t.co/XnsMopgSXs būs pieejama informācija par patvertnēm, nodrošinot iedzīvotāj…
ℹ️ No 1. jūlija Latvijā jau darbojas pirmais pilnībā automatizētais tiesas process saistību piespiedu izpildes brīdinājuma kārtībā. Vienkāršās un bezstrīdus lietās tas ļauj lēmumus pieņemt ātrāk, savukārt tiesneši vairāk laika var veltīt sarežģītu lietu izskatīšanai.
Tiesu admin…
Konkurētspējīga ekonomika sākas ar prognozējamu tiesisko vidi! ⚖️
Tieslietu ministrija virza risinājumus, kas mazina birokrātiju, nodrošina skaidru regulējumu un stiprina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.
Ar Latvijas Darba devēju konfederāciju ir skaidras kopīgās prioritātes uzņ…
⚖️ Tiesiskums sākas ar cilvēka uzticēšanos valstij. Un uzticēšanās sākas ar kvalitatīviem, pieejamiem un mūsdienīgiem juridiskajiem pakalpojumiem.
Turpinām attīstīt notariātu trīs būtiskos virzienos:
✔️ Digitāls notariāts – notariālo pakalpojumu un informācijas sistēmu modernizā…
✍🏼 Šodien pieņēmu Elīnas Liepnieces svinīgo solījumu, stājoties zvērinātas notāra palīdzes amatā.
Zvērinātu notāru un viņu palīgu darbs ir ļoti nozīmīgs, jo tieši viņi ik dienu palīdz iedzīvotājiem risināt viņiem svarīgus ikdienas juridiskos jautājumus. Viņu zināšanas un atbildī…
RT @Tieslietas: Ja Saeimas vēlēšanu dienā dronu draudu vai cita būtiska apdraudējuma dēļ tiks kavēta balsošana, konkrētu iecirkņu darba laiku drīkstēs pagarināt. ⏰
Šāda vienošanās šodien panākta Saeimas komisijā.
ℹ️ Grozījumus plānots pieņemt steidzamības kārtā tuvākajā Saeimas…
Mūsu mērķis ir nevis prasīt arvien jaunus dokumentus, bet nodrošināt, ka valsts pakalpojumi ir saprotami, pieejami un orientēti uz cilvēku. Valstij jābūt atbalstam, nevis birokrātiskam šķērslim!
Ko grozījumi nozīmē praksē?
✅ Ja bērns dzimis ārvalstīs un Latvijā pēc tam notikusi …
Šodien valsts drošība nozīmē daudz vairāk nekā tikai militāro aizsardzību. 🛡️
Mums jābūt gataviem praktiski rūpēties par saviem cilvēkiem, ja miera laikā notiek militārs incidents. Tāpēc skaidra un paredzama kārtība, kā valsts kompensē šādu incidentu radītos zaudējumus, ir būtis…
Eiropas drošība sākas ar taisnīgumu. Taisnīgums prasa rīcību.
Kopā ar Ukrainas tieslietu ministra pienākumu izpildītāju Liudmylu Suhak esam sākuši fundamentāli pārrakstīt Latvijas un Ukrainas saprašanās memorandu, kas nav pārskatīts kopš 2019. gada. To pielāgojam kara realitātei…
⚖️ Latvijas tieslietu sistēmas nākotni veido cilvēki. Tāpēc ieguldījums jaunajos juristos ir ieguldījums stiprākā valstī!
Šodien noslēdzās otrā Jauno juristu vasaras skola, kurā 28 tiesību zinātņu studenti nedēļas garumā iepazina, kā top tieslietu politika, kā tiek sagatavoti lē…
No šodienas, 10. jūlija, spēkā stājas jauna kārtība militāru incidentu radīto zaudējumu kompensēšanai! ✅
ℹ️ Kā saņemt kompensāciju?
Ja militāra incidenta rezultātā radīti tiešie zaudējumi, cietušajai personai trīs darbdienu laikā jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā un jāiesniedz inf…
🇱🇻🤝🇩🇪 Vācija ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem partneriem Eiropā, un mūsu sadarbība balstās kopīgās vērtībās – tiesiskumā, demokrātijā un drošībā.
Vācijas un Latvijas kopīgās prioritātes tieslietu jomā:
✔️ prognozējamas un investoriem uzticamas uzņēmējdarbības vides stiprināša…
Pusotra mēneša laikā esam panākuši būtisku progresu visās trīs valdības prioritātēs tieslietu jomā! 🚀
Šodien Ministru kabineta rīcības apspriedē par valdības prioritāro darbu izpildi informēju par sasniegtajiem rezultātiem visās trīs ministrijas prioritārajās jomās. 👇
✅ IZDARĪT…
⚖️ Tieslietu sistēmai ir jāstrādā cilvēku labā – ātrāk, gudrāk un efektīvāk.
Ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru vienojāmies par kopīgu darbu pie būtiskām pārmaiņām, kas stiprinās Latvijas tieslietu sistēmu.
📌 Jauns Kriminālprocesa likums.
Mūsu mērķis ir vienkāršāki procesi, ma…
Tiekamies Cēsīs @FestivalsLAMPA šo piektdien un sestdien!
📍 10. jūlijā | 23.00 | Skatuve DOTS
Poliķu disko
📍 11. jūlijā | 13.00 | Cēsu skatuve
Debates “Jaunieši pret politiķiem”
📍 11. jūlijā | 17.00 | Eksporta osta
Gandrīz ideāls randiņš “Politiķis un uzņēmējs: viens pret otru”
…
🇱🇻 Ir cilvēki, kas par mīlestību pret Latviju nerunā - viņi to dara!
Inese Zagorska ir viena no viņiem.
Tāpēc neuzķerieties uz neprecīzu informāciju. Ir gadījusies vienkārša, cilvēciska kļūme aizpildot kandidāta anketu CVK. Viņa nekad nav sadarbojusies ar PSRS, Latvijas PSR va…
💬 Pēc tikšanās ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadību un vizītēm ieslodzījuma vietās pārliecinājos, ka drošību nevar nodrošināt tikai ar stingrākiem noteikumiem. Nepieciešams mūsdienīgs regulējums, kas palīdz mazināt vardarbību un noziedzīgo ietekmi, vienlaikus saglabājot cilvēka…
📚 Šodien Tieslietu ministrijā atklājām otro Jauno juristu vasaras skolu, kurā 28 topošie juristi nedēļas garumā iepazīs tieslietu nozares darbu, pilnveidos savas zināšanas un strādās kopā ar pieredzējušiem nozares profesionāļiem.
⚖️ Tieslietu sistēmas kvalitāti ilgtermiņā nosaka…
Drošība nav tikai aizsardzības jautājums. Tā ir arī spēcīga tiesu sistēma, uzticamas institūcijas un valsts spēja nodrošināt tiesiskus procesus jebkuros apstākļos.
Tāpēc šobrīd:
👉stiprinām tiesu varas neatkarību un kapacitāti, ieviešot tiesu juristu institūtu un paplašinot Ties…
Šodien, stāvot pie Rīgas Horālās sinagogas drupām, pieminējām Holokausta upurus un vienlaikus atgādinājām sev par atbildību, kas gulstas uz katru no mums.
Holokausts nesākās ar šāvieniem. Tas sākās ar vārdiem, meliem un cilvēktiesību noliegšanu. Šodien mums ir izvēle. Izvēle nek…
Latvijā ik gadu no ģimenēm tiek šķirti vairāk nekā 1000 bērnu, bet ārpusģimenes aprūpē atrodas aptuveni 5700 bērnu. Tas ir signāls, ka palīdzībai ģimenēm jānonāk daudz agrāk – pirms krīze kļūst neatgriezeniska.
Demogrāfijas politika nebeidzas brīdī, kad bērns piedzimst. Valsts a…
RT @Apvienotais_: 📌 Šodien APVIENOTĀ SARAKSTA līdzpriekšsēdētāji Edvards Smiltēns un Edgars Tavars iesniedza kandidātu sarakstus rudenī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.
Latvijā nekad nav trūcis labu ideju. Taču idejas pašas par sevi neko nemaina - tās ir jāīsteno. Andra Kulbera…
RT @ltvzinas: Latvija saņems 3,5 miljardu eiro aizdevumu no Eiropas Drošības rīcības fonda "Security action for Europe" jeb SAFE aizsardzības spēju stiprināšanai. To paredz sestdien, 20. jūnijā, noslēgtais aizņēmuma līgums starp Latvijas valdību un Eiropas Komisiju. https://t.co/…
RT @Tieslietas: Tieslietu ministrs @EdvardsSmiltens pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes skaidrojuma saņemšanas sasauks tikšanos, lai izvērtētu nepilngadīgo ieslodzīto psihiskās veselības aprūpi un pašnāvību risku novēršanas pasākumus. 📄 https://t.co/nZGqXkV8iB
Priecājos, ka mūsu Latvijas Reģionu Apvienības komandai pievienojas profesors Andris Skride @AndrisSkride ! 🤝🏼
Profesors Skride ir viens no Latvijas pieredzējušākajiem ārstiem kardiologiem, zinātnieks un veselības politikas eksperts, kurš savu profesionālo dzīvi veltījis pacient…
RT @ltvzinas: Gada laikā no ģimenēm Latvijā tiek izņemti aptuveni tūkstoš bērnu, raidījumā #ŠodienasJautājums sacīja tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS), uzsverot, ka valstij jādara vairāk, lai šie bērni nenonāktu uz noziedzības ceļa un vēlāk cietumu sistēmā.
🔊 https://t.co…
RT @ltvzinas: Edvards Smiltēns (AS): “Mans sapnis būtu, lai [..] cietuma kameras drīzāk būtu iespēja izīrēt skandināviem, kā igauņi to dara, nevis piepildīt tās ar cilvēkiem, kas varbūt ir sistēmas un kļūdas pēc nonākuši uz nepareizā ceļa.” #ŠodienasJautājums
🇱🇻 Valsts, kuru centās iznīcināt deportācijās, ir atjaunota. Taču okupācijas sekas politikā, tiesībās un sabiedrības apziņā dzīvo daudz ilgāk nekā pats režīms. 🕯️
Apmeklējot Dzintras Gekas-Vaskas un fonda “Sibīrijas bērni” pasākumu, kā arī šodien noliekot ziedus komunistiskā ge…
⚖️ 10. jūnijā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu (NB8) tieslietu ministru sanāksmē galvenais temats bija demokrātijas noturība un tieslietu sistēmas gatavība krīzēm.
Sanāksmes laikā ar ministriem pārrunājām:
▫️tiesu sistēmas darbības nepārtrauktību ārkārtas situācijās,
▫️atbalstu U…
RT @Brivibas36: NB8 samita laikā Ministru prezidents @AndrisKulbergs un Ukrainas prezidents @ZelenskyyUa parakstīja vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Ukrainas pieredzes pārņemšanu gaisa telpas aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem.🇱🇻🇺🇦
➡ https://…
Latvija un Apvienotā Karaliste parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību tieslietu jomā, stiprinot sadarbību cilvēktiesību aizsardzībā, savstarpējā tiesiskajā palīdzībā, notiesāto personu nodošanas procesos un atbalstā Ukrainas tieslietu sistēmas reformām. 🇱🇻🇬🇧 https://t.co/3…
🛡️Valsts drošības pamats ir sabiedrības uzticība Latvijai. Uzticība valsts spējai rīkoties nepieciešamajā brīdī.
Šodien Krievijas elektroniskās karadarbības rezultātā Latvijas gaisa telpā ielidojis drons tika sekmīgi neitralizēts. Tas ir apliecinājums, ka mūsu aizsardzības sistē…
Uzskatu par savu pienākumu iegūt pilnu informāciju par notikušo – esmu uzdevis Ieslodzījuma vietu pārvaldei līdz 10. jūnijam iesniegt informāciju par šī gadījuma apstākļiem, citiem nāves un pašnāvību gadījumiem ieslodzījuma vietās, kā arī par veiktajiem pasākumiem šādu gadījumu …
Braukšanas dzērumā mazināšanai ministri pieļauj piespiedu psihologa konsultācijas un noteikt līdzbraucēju atbildību
Rīga, 20. jūl., LETA. Braukšanas dzērumā mazināšanai iekšlietu ministrs Jānis Dombra…
Varētu celt migrantu pārvadātājiem paredzētos sodus
Rīga, 17. jūl., LETA. Nelegālo migrantu pārvadātājiem pirms pāris gadiem likumā palielinātie sodi darbojas, taču netiek izslēgta iespēja rosināt vēl…
Ģenerālprokurors Armīns Meisters intervijā aģentūrai LETA norādīja, ka, viņaprāt, sankcijas strādā, un arī prokuratūras nemainīga nostāja ir, ka par šiem noziedzīgiem nodarījumiem prokurori tiesā pras…
Latvijā ir bijušas krimināllietas, kuru izskatīšanas laikā izaugušas jau divas paaudzes, bet galīgā sprieduma joprojām nav. Jaunais tieslietu ministrs Edvards Smiltēns uzskata, ka pienācis laiks nopie…
Cietumu slimnīcā izveidos īpašas palātas pašnāvību riska savlaicīgai konstatēšanai
Rīga, 1. jūl., LETA. Latvijas Cietumu slimnīcā plānots izveidot divas specializētas palātas ar tehniskiem risinājumie…
Tieslietu ministrs Smiltēns: Lēmums par dronu vai citu militāru incidentu radītu zaudējumu kompensēšanu būs jāpieņem mēneša laikā — Lēmums par dronu vai citu militāru incidentu radītu zaudējumu kompen…
Tieslietu ministra Edvarda Smiltēna birojs ir nokomplektēts, apvienojot pieredzējušus valsts pārvaldes profesionāļus un jauno paaudzi ar pieredzi komunikācijā, starptautiskajās attiecībās, drošības ja…
VIDEO: Saeimas deputātei, balsojot par prezidentu, sanāk iespaidīgs kritiens, kas satrauc ļaudis
Amizanti situāciju, balsojot par jauno valsts prezidentu, šodien, 31. maijā, piedzīvoja “Jaunās Vienotī…
Tieslietu ministrija (TM) Edvarda Smiltēna (AS) vadībā fokusēsies uz palīdzību cilvēkiem dronu incidentu gadījumos, tiesu sistēmas stiprināšanu un atbalstu Ukrainai, informēja TM.
TM ir sākusi darbu p…
14.05 piedāvāja jaunās valdības kodolu veidot no AS, NA un, iespējams, ZZS; JV pieļāva tikai kā ceturto partneri ar nosacījumu, ka tā 'vairs nav Evika Siliņa'. 15.05 pēc tikšanās ar prezidentu Rinkēviču pauda, ka partneru izvēlē nevajadzētu 'vilkt sarkanās līnijas', bet meklēt 'zaļās' — Siliņas-nomaiņas nosacījums vairs netiek pieprasīts, JV iesaiste atvērti apsverama.
Piedāvā jaunās valdības kodolu veidot no Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un, iespējams, ZZS
Jaunās valdības kodolā varētu būt patlaban Saeimas opozīcijā esošie Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) un, iespējams, arī esošās koalīcijas partneris Zaļo un zemnieku savienība (ZZS)
Pieļauj mazākuma valdības veidošanas iespēju, ja partijas nevienojas par plašāku koalīciju; vienlaikus aicina partneru izvēlē „nevilkt sarkanās līnijas”, bet meklēt „zaļās līnijas” — pauž atvērtību iespējami plašākai partneru lokei (raksts piemin arī JV iesaisti).
Partijām nevienojoties, pastāv iespējas, ka tiek veidota mazākuma valdība … attiecībā uz partneru izvēli koalīcijas izveidei patlaban nevajadzētu "vilkt sarkanās līnijas", bet tā vietā mēģināt atrast "zaļās līnijas"
Uzbrukumi (2)
Matīss Žuravļevs → Edvards Smiltēns2026-07-11
Kultūra
Matīss Žuravļevs asi kritizē Edvardu Smiltēnu par sarunu festivāla LAMPA apmeklēšanu, nodēvējot to par liberāļu un galēji kreiso pasākumu.
Lībiņa-Egnere (JV) TV24 raidījumā publiski uzsver JV pretenzijas uz vietu jaunajā Kulberga valdībā kā lielākajai Saeimas frakcijai un nenoraida iespēju, ka Siliņa varētu būt premjeres kandidāte — counter Smiltēna 14.05 nostājai, kura JV iesaisti pakļāva Siliņas nomaiņas nosacījumam (lai gan 15.05 jau atvēra plašāku partneru loku).
Komentāri par Edvards Smiltēns (1)
@KlucisD apgalvo, ka Edvards Smiltēns kā politiķis nespēj tikt galā ar varu un ietekmi un ir “vēl lielāks ļaunums” par premjeri Siliņu.
Avots →