Latvijas Darba Devēju Konfederācija

LDDK iebilst pret valdības valsts budžeta sagatavošanas grafiku, kas virzīts bez sociālo partneru vienošanās un bez konkrēta plāna publiskā sektora izdevumu mazināšanai; aicina papildināt grafiku ar pasākumu, kas uzliek ministrijām pienākumu iesniegt priekšlikumus par reformām, funkciju un pakalpojumu optimizāciju izdevumu samazināšanai.

LDDK pieprasa, ka valdībai jānodrošina dabaszinātņu valsts pārbaudes darbs 9. klasēm centralizētā eksāmena formā, atsaucoties uz iepriekš noslēgto vienošanos.

LDDK prezidents Bite norāda, ka Latvijas darba tirgus problēma nav jauniešu pasivitāte, bet gan demogrāfiska: jauniešu skaits ir pārāk mazs.

LDDK uzskata, ka pašreizējais virsstundu apmaksas regulējums nestrādā un rosina sistēmu sakārtot tā, lai veicinātu virsstundu kompensēšanu naudā, nevis brīvajā laikā; norāda, ka apmaksāto virsstundu īpatsvars ir tikai 1,7% no kopējā atalgojuma fonda.

LDDK norāda, ka Latvijas darba devēji algās jau maksā augstāku īpatsvaru no IKP (52,6%) nekā Eiropas vidējais (48%), un, neskatoties uz stagnējošu ekonomiku, algas pēdējos divos gados auga vairāk par 8% gadā — tādējādi LDDK netieši iebilst pret tālāku spiedienu uz darba devējiem celt algas bez produktivitātes pieauguma.

LDDK iebilst pret to, ka diskusijā par Darba likuma grozījumiem (virsstundu apmaksa) tiek izmantota argumentācija no publiskā sektora (mediķi, policisti, ugunsdzēsēji), kuru atalgojumu regulē atsevišķs likums (Atlīdzības likums); LDDK uzskata, ka caur publiskā sektora argumentāciju netaisnīgi tiek mēģināts regulēt virsstundas privātajā sektorā.