Saites

Kučinskis uzsver, ka jāīsteno Kulberga pieteiktais budžeta taupības režīms; Finanšu ministrija apkopo priekšlikumus budžeta samazināšanai.

Dāvis Mārtiņš Daugavietis apgalvo, ka Edgaru Bergholcu interesē būvnieku labums, un viņa paziņojumu par stadiona vietu sauc par neprofesionālu.

Liepnieks apgalvo, ka Kulberga un viņa atbalstītāju pozīcija «asiņaino graudu» jautājumā pēc formas un satura sakrīt ar Šlesera pozīciju, un to saista ar pauzi jaunās valdības veidošanā.

Rinkēvičs piekrīt premjeram Kulbergam, ka amatpersonas, stājoties augstos amatos, uzņemas arī noteiktus riskus.

Kulbergs pateicas ārlietu ministrei Bražei par valdības lēmumu, ko sauc par pareizu un sen nokavētu, un aicina pret neatkarīgo Krievijas žurnālistiku izturēties ar lielu piesardzību.

Kulbergs pateicas iekšlietu ministram Dombravam par valdības lēmumu, ko sauc par pareizu un sen nokavētu, un aicina pret neatkarīgo Krievijas žurnālistiku izturēties ar lielu piesardzību.

Pēc valdības sēdes Kulbergs saka, ka ārējo konsultantu iesaiste «Tet» un LMT darījumā vairs nav paredzēta, bet Valainis uzsver, ka lēmums pārtraukt sadarbību ar konsultantiem nav pieņemts.

Ceriņš iebilst pret Dombravas zākāšanu: vērtējot darba efektivitāti un dinamiku, iemesla tam neesot, un no dienestu darbiniekiem viņš par ministru dzirdot vairāk laba nekā slikta.

Hiršs kritizē, ka no Kulberga izskanējuši tikai vispārīgi paziņojumi par izdevumu samazināšanu, nenosaucot, kuras jomas tas skars.

Kučinskis kritizē Ekonomikas ministrijas vadīto «Tet» un LMT darījuma sagatavošanu: nauda pētījumos iztērēta, process nav izdarīts, un Valainis, viņa vārdiem, «pazuda ar ziņojumu».

Stendzenieks raksturo Kulbergu kā politiķi, kurš mēģina patikt visiem un popularitātes dēļ upurē reformas

Kulbergs uzteic tieslietu ministru Smiltēnu par risinājumu zemes nomas jautājumā daudzdzīvokļu mājās

Seržants raksturo Gorkšu kā zinošu un konstruktīvu un nav manījis viņā pielišķēšanās pazīmes

Jurēvics JV frakcijas vārdā aicina atlikt Kulberga izvirzītā Gorkša iecelšanu Valsts kancelejas direktora amatā

Švecova piesardzīgi norāda, ka viņas frakcija atbalstītu Kulberga virzīto ministriju apvienošanu, lai gan šaubās, vai tā tiešām notiks

Pūpols Kulberga izvēli virzīt Gorkšu Valsts kancelejas vadībai vērtē kā loģisku, lai gan atgādina par abu domstarpībām ar NA imigrācijas jautājumos

Ceriņš kritizē Liepiņa aicinājumu Kulbergam uzrādīt maģistra diplomu un aicina politiķus vērtēt pēc darbiem, nevis pēc kredītpunktiem, kas iegūti pirms gadu desmitiem

Pūce ideju par «300 % tarifu» Krievijas graudu tranzītam raksturo kā maskarādi

Šlesers paziņo, ka LPV ir gatava atbalstīt Kulberga mazākuma valdību

Puntulis par tā saukto «Netflix» nodevu uzskata, ka sekas attiecībās ar partneriem tiek pārspīlētas, un cer uz termiņa pagarināšanu, nevis atcelšanu, kamēr Kulbergs aicina vērtēt atteikšanos no nodevas.

Seržants ironizē par politiķu teicienu «vispirms jāvienojas par darāmajiem darbiem» un cer, ka Kulbergs beidzot parādīs, kā lietas jādara.

Seržants uzskata, ka Siliņa kļūdās, jo bez aizsardzības ministra Meļņa rezultāts, viņaprāt, varēja būt daudz bēdīgāks; ierakstā nav redzams, par kuru izteikumu un kuru rezultātu ir runa.

Žuravļevs pārmet Smiltēnam, ka AS jau «lokās liberāļu priekšā», un jautā, vai Stambulas konvencijas spēkā esamība nav sabiedrību šķeļoša.

Kulbergs kā vienu no iemesliem nesadarboties ar LPV min Bartaševiča ievēlēšanu Saeimā; par Bartaševiču viņš saka, ka tas «esot nolaidis veselu pilsētu».

Hermanis apgalvo, ka AS pārņēmusi MMN idejas, un pauž bažas, ka Kulbergs atbalsta mazkvalificēta darbaspēka ievešanu

Vaidere aicina Kulbergu bez kavēšanās veidot koalīciju ar NA un JV, to dēvējot par «valstisku un latvisku»

Krauze uzskata, ka vispareizāk būtu, ja valdību arī turpmāk vadītu Kulbergs

Zeltīts uzskata, ka Kulbergs uzvarēja ar sabiedrisko attiecību paņēmieniem un lielu kampaņas budžetu, bet politiskais kurss kopš «Jaunās Vienotības» laikiem nav mainījies

Toro uzskata, ka «Apvienotā saraksta» lielais pārsvars dod Kulbergam iespēju veikt reformas bez sadrumstalotas koalīcijas kompromisiem

Dinevičs uzskata, ka ZZS un JV lielākā kļūda bija pieļaut valdību ar Kulbergu premjera amatā

Seržants jautā, kā Progresīvo stāstītais par reakciju uz bijušā deputāta rīcību saskan ar Gāteres teikto, ka viņa par notikušo uzzinājusi tikai tagad, un vaicā, kurš melo

Ceriņš kritizē Bražes un viņas komandas anotāciju, ko raksturo kā neveiksmīgu, un apgalvo, ka tās dēļ premjeram nakts laikā nācies viņas vietā risināt sankciju jautājumu ar Īriju un Franciju.

Siliņa publiski jautā finanšu ministram Kučinskim un Finanšu ministrijai, vai tiešām četros mēnešos nevar atrisināt problēmu, un norāda, ka Latvijas Bankā ir izveidots mehānisms savlaicīgai konta atvēršanai.

Sprūds pretstata Kulberga teikto, ka militārpersonas pašas dronos detonatorus neievieto un «to nedara nekur», NBS 2025. gadā apstiprinātajai bezpilota sistēmu koncepcijai un Ukrainas praksei, kur apkalpes pašas aprīko lādiņus.

Pēc koalīcijas tikšanās Siliņa uzsver, ka JV koalīcijai pievienojās ar partneru apliecinājumu negrozīt Satversmi bez koalīcijas vienprātības, un norāda, ka par šo vienošanos ievērošanu atbild koalīcijas vadītājs Kulbergs.

Mežals apgalvo, ka Kulbergs atbalsta viendzimuma laulības un divu māšu atzīšanu bērna dokumentos, un prasa Apvienotajam sarakstam skaidri paust nostāju par ģimenes vērtībām.

Vicemērs Sprindžuks norāda, ka mēra Kleinberga pagaidu tilta iecerē nav iesaistīta «Rīgas satiksme», un saista to ar vēlēšanu tuvumu; Kleinbergs norāda, ka paļaujas uz ekspertiem, kuri pagaidu tiltu uzskata par labāko risinājumu.

Ceriņš atzinīgi vērtē Ķirša publiskoto Zemitāna satiksmes pārvada atjaunošanu un raksta, ka pats šo maršrutu izmanto gandrīz katru dienu.

Vītols apgalvo, ka Ašeradens zinājis par nākamā gada budžeta krīzi, bet aizgājis, atstājot citiem Vienotības radītās sekas.

Rokpelnis (ZZS) uzskata, ka premjera Kulberga un viņa partijas virzītais astoņu centu akcīzes samazinājums degvielai nav pietiekams: ZZS mudināja samazināt vairāk, bet kopsaucēju nepanāca.

Patmalnieks X ierakstā apsūdz Kulbergu vēlētāju maldināšanā par Apvienotā saraksta nostāju viendzimuma laulību jautājumā.

Bergmanis kopā ar Dineviču nepiekrīt Sprūda rosinātajam studiju vaučeram Valsts aizsardzības dienesta beidzējiem un aicina ministrijas vispirms iesniegt datus.

Smiltēns X ierakstā par atbalstu Ukrainai kā piemēru min Reiņa Pozņaka vadīto «Twitter konvoju», kas nogādā Ukrainai automašīnas.

Šuvajevs X ierakstā kritizē finanšu ministra slaidu par budžeta izdevumiem: valdība neesot sagatavojusi nevienu konkrētu rīcību izdevumu mazināšanai, un slaidā esot «pilnīgs tukšums».

Stepaņenko uzskata, ka Kulberga dēļ bankas «sit» uzņēmumus, kas ieved vai izved preces no Krievijas un Baltkrievijas vai uz tām.

Seržants norāda Šuvajevam uz pretrunu, ka Waterfront projekts, ko viņš kritizē, ir Progresīvo vadītās Rīgas pašvaldības akceptēts projekts.

Tavars atcēla iepriekšējā ministra Čudara rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumu daļēju apturēšanu, vērtējot, ka šādus rīkojumus viegli pieņemt, bet grūti tiesiski izlabot.

Smiltēns (AS), komentējot Stepaņenko (Suverēnā vara/AJ) no tēva Krievijā saņemto dāvinājumu lietu, paziņo, ka viņa rīcībā ir informācija arī par citiem politiķiem un saistībā ar dažiem gadījumiem valsts iestādēm jau sagatavoti iesniegumi.

Butāns (NA) norāda, ka Dombravas imigrācijas ierobežošanas plānu Kulberga (AS) valdībā neviens nesteidzas atbalstīt un jautājums tiek kavēts.

Patmalnieks (JV) kritizē ministru Tavaru (AS) par Čudara lēmumu atcelšanu vēja enerģijas ierobežojumu lietā — pašvaldības ar valsts dotācijām nepamatoti ierobežojot uzņēmējdarbību, un AS nostājoties «uz atpalicības ceļa».

Krusts (MMN) TV24 debašu dalībniekus Kulbergu, Rostovski un Biti sauc par galvenajiem «imigrantu importētājiem» un iebilst pret jebkādu imigrāciju no trešās pasaules valstīm; Kulbergu dēvē par Siliņas darbu turpinātāju.

Šuvajevs (PRO) prasa premjeram Kulbergam un aizsardzības ministram Melnim plašākus skaidrojumus par atteikšanos no zviedru «Archer» artilērijas iegādes — Ukrainā pārbaudīta sistēma, Zviedrija ir tuvākā sabiedrotā.

Premjers Kulbergs (AS) ar komunikācijas padomnieces starpniecību paziņo, ka neatbalsta veselības ministra Abu Meri (JV) nomaiņu dažas nedēļas pirms vēlēšanām — tā ieilgušās nozares problēmas neatrisināšot.

Tieslietu ministrs Smiltēns (AS) Saeimas 17. septembrī pieņemtos Dzelzceļa likuma grozījumus sauc par juridiski pamatotu un praktiski īstenojamu soli ceļā uz pilnīgu Krievijas graudu tranzīta pārtraukšanu; NA frakcijas vadītāja vietnieks Butāns (NA) tajā pašā dienā saglabā skepsi, jo likumprojekts pats 300 % maksu nenosaka, un uzstāj, ka mērķim jābūt pilnīgam aizliegumam, ko NA iesniegusi savā likumprojektā — Eglīta priekšlikumu par pilnu aizliegumu Saeima noraidīja ar 12 balsīm par, 27 pret un 24 atturoties.

Burovs (GKR) pēc komisijas sēdes, kurā uzklausīts birokrātijas mazināšanas grupas vadītājs Endziņš, raksta, ka premjers Kulbergs (AS) pusgada laikā ar viņu ne reizi neesot ticies, un pretstata tam savas komisijas grozījumus būvniecības likumos; Kulbergs tajā pašā dienā TV24 pauž, ka grib «ravēt ārā» birokrātiju, bet viens to nevar, ja koalīcijas partneriem šis jautājums neinteresē.

Vitenbergs (NA) paziņo, ka NA sagatavojusi grozījumus pilnīgam Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta aizliegumam un, ja līdz trešdienai valdībā risinājuma nebūs, ceturtdien tos varētu virzīt Saeimā, jo pagājušajā nedēļā piedāvātā tarifa trīskāršošana «līdz galam nefunkcionē»; finanšu ministrs Kučinskis (AS) LSM pārstāstā noliedz, ka darbs pie tranzīta ierobežošanas būtu apstājies, un Satiksmes ministrija līdz nedēļas beigām gatavo ziņojumu par iecerētā 300 % tarifa ietekmi.

Kulbergs (AS) izdod rīkojumu atbrīvot Uzulnieku (ZZS) no labklājības ministra pienākumu pildīšanas pēc viņa aizturēšanas par braukšanu 3,09 promiļu reibumā — «ministrs un alkohols pie stūres ir totāla bezatbildība, apdraudējums sabiedrībai»; pienākumu izpildītājs uz valdības pilnvaru laiku ir Augulis (ZZS). ZZS valde tajā pašā dienā vienbalsīgi atsauc Uzulnieku no amata un paziņo par izslēgšanu no partijas, vakarā precizējot, ka aicina viņu izslēgt no Latvijas Zemnieku savienības.

Valsts kontrole, aicinot nākamā gada budžetā izmantot revīzijās identificētās iespējas samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus, nosūta Saeimai, Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts) un finanšu ministram apkopojumu ar 17 vēl neieviestiem ieteikumiem; premjers tajā pašā dienā ziņo, ka nākamnedēļ valdībā nonāks iepirkumu uzraudzības sistēma, no kuras gaida nopietnus ietaupījumus budžetā.

OECD PISA pētījums kļūst par priekšvēlēšanu strīdu par izglītības naudu, un tie, kas uz to atsaucas, ņem no tā dažādus argumentus. Juris Pūce (Latvijas attīstībai) rezultātus sauc par traģiskiem un norāda, ka 15-gadnieki zinot vidēji par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi. Guntars Vītols (finanšu ministra biroja ekonomists) argumentē ar izdevumiem: Izglītības un zinātnes ministrija tērējot simts miljonus mēnesī, divus gadus atteikusies taupīt, bet nākamgad prasot vēl piecdesmit. Latvijas Darba Devēju Konfederācija atsaucas uz iepriekšējā dienā publiskotajiem izglītības rezultātiem un uzsver, ka objektīvs mērījums vajadzīgs, lai kvalitātes problēmas būtu redzamas. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pētījumu nepiemin un atbild uz eksāmenu reformas strīdu: sasteigtu pārmaiņu nebūs, dabaszinību eksāmens nāks no nākamā mācību gada.

Ministrija un pašvaldība vienā dienā vēršas pret vienu un to pašu Rīgas domes iepirkumu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) pieprasa Rīgas domei skaidrojumu par 300 000 eiro vērto «LinkedIn» pakalpojumu iepirkumu, vienlaikus atzīmējot, ka līdz šim no pašvaldību tēriņu apšaubīšanas izvairījies. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) aicina iepirkumu apturēt un prasa paša domes struktūrai skaidrojumu par tā nepieciešamību un pamatojumu.

Latvijas Darba Devēju Konfederācija aicina valdību pārskatīt pieņemtos lēmumus un solījumus, kuriem nākamo gadu budžetos nav finansiāla seguma, un rosina izdevumu pārskatīšanā noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi — aptuveni 800 līdz 900 miljonus eiro. Ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs atzīst, ka priekšvēlēšanu laiks nav pateicīgākais izdevumu mazināšanai, taču norāda, ka strukturālās izmaiņas jāskata jau šīs valdības laikā. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) tajā pašā dienā skaidro, ka vēlēšanu gadā pašreizējai valdībai vairs nav mandāta lemt par nākamā gada prioritātēm: tā sagatavos tikai budžeta pamatu un rīcības variantus, bet galīgās izvēles atstās pēctecei. Nesaskaņa ir par pašreizējās valdības rīcības robežu, ne par ietaupījumu nepieciešamību: Kučinskis pats ministrijām uzdevis rēķināties ar negatīvu fiskālo telpu. Uz aicinājumu noteikt ietaupījuma mērķi viņš dienas avotos neatbild.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc Carnikavas gadījuma, kurā suņi sakoda bērnudārza bērnus, norāda, ka Zemkopības ministrija līdz 1. jūlijam nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas režīmu, un uzstāj, ka politiskā atbildība par regulējuma nepabeigtību ir ministrijai, kuru vada Uldis Augulis (ZZS). Kulbergs vienlaikus atzīst, ka šis kavējums nav iemesls, kādēļ konkrētie suņi netika iemidzināti. Augulis dienas avotos uz pārmetumu neatbild.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pieļauj Krievijas graudu tranzīta koridora slēgšanu kā vienu no variantiem un valdības izvēli ierāmē kā jautājumu, vai valsts atņem «biļeti braukt» pa «Latvijas dzelzceļa» ceļu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) turpretī brīdina, ka sasteigti lēmumi varētu negatīvi ietekmēt lauksaimniekus un visam jānotiek Eiropas Savienības noteikumu ietvaros. Atšķirība ir koalīcijas iekšienē un ir par soļa asumu, ne par mērķi: neviens no abiem ierobežošanu nenoraida.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone aizstāv ministrijas virzītās vērtēšanas izmaiņas un uzskata, ka dabaszinību eksāmena ieviešana nav sasteigta, jo līdz eksāmeniem atlikuši desmit mēneši. Ministru prezidents Andris Kulbergs tajā pašā dienā norāda, ka izglītībā vajadzīga stabilitāte un skolu reformā straujas pārmaiņas nav atbalstāmas.

Edvards Ratnieks pieprasa imigrantu kvotas un darba devēju atbildību par katru nodarbināto imigrantu un aicina ministrus un valdības vadītāju Andri Kulbergu nenovilcināt imigrācijas ierobežošanas jautājumu, bet izlemt to vēl šajā valdībā līdz vēlēšanām.

Guntars Vītols ierosinājumu praktisku tehnisku jautājumu risināšanai izmantot ārkārtējās situācijas režīmu austrumu pierobežā vērtē kā nevajadzīgu birokrātisku kļūdu, kas radīja publisku satraukumu. Jānis Vitenbergs projektu aizstāv kā pagaidu tiesisku mehānismu, lai gaisa apdraudējuma laikā aizsargātu kritisko nozaru darbiniekus un nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību līdz pastāvīga regulējuma izstrādei.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) publiski nosauc Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta nosaukumu un anotāciju par kļūdu, ko ministrs labošot, vienlaikus atzīstot, ka pats regulējums brīdinājuma situācijām ir vajadzīgs. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) tajā pašā dienā projektu aizstāv un publisko reakciju sauc par vētru ūdens glāzē.

Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks uzskata, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs nespēj jēdzīgi vadīt valdību un ka sākotnējai runāšanai tagad pievienojas neizdarības un aplami lēmumi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) aizstāv premjera došanos ārvalstu komandējumā vētras laikā, norādot, ka valsts bez vadītāja nepalika, jo tika nozīmēts premjera vietas izpildītājs.

Divi valdības ministri diennakts laikā vētras seku gatavību vērtē pretēji. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) 23. augustā atzīst, ka valsts nebija gatava vētras izraisītajai enerģētikas krīzei, un uzsver, ka otrreiz šādā situācijā nonākt nedrīkst. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 24. augustā krīzi vērtē kā pārvarētu un uzskata, ka problēmas izdevies atrisināt ļoti īsā laika sprīdī.

Treija (NA) ikgadējos pirmsbudžeta paziņojumus par savu algu iesaldēšanu sauc par populistiskiem izgājieniem un prasa mainīt atlīdzības likumu, koeficientus un bāzes mēnešalgas aprēķinu; tajā pašā dienā premjers Kulbergs (AS) paziņo, ka valdības un Saeimas deputātu algu palielināšana ir jāiesaldē un ka par to nav vietas pat diskusijām. Treija nevienu nenosauc vārdā — nesaskaņa ir starp pieejām, ne personām, un abas puses ir koalīcijā.

Lato Lapsa apsūdz Ministru prezidentu Andri Kulbergu, ka viņš pārstāv nevis valsts, bet — Lapsas vārdiem — «valsts rēķinā trekni dzīvojoša parazītu slāņa» intereses, vērtējot to kā interešu konfliktu.

Otto Ozols kritizē Ministru prezidenta Andra Kulberga reakciju uz LTV «De facto» žurnālista publisko jautājumu, aizstāvot sabiedrisko mediju pienākumu vaicāt par valdības rīcību.

Anastasija Tetarenko-Supe pievienojas Valaiņa kritiskajam vērtējumam par Kulberga valdību, situāciju nosaucot par skumju un frustrējošu.

Mārtiņš Štāls (JKP) premjera reakciju Dombravas vēstules lietā vērtē kā politisku soli pret konkurentu un nosacījuma formā pieļauj Nacionālās apvienības atturību atbalstīt Kulbergu nākamās valdības vadītāja amatā.

Lato Lapsa paziņo, ka Edvards Smiltēns rīt saņems apjomīgu un detalizētu oficiālu informācijas pieprasījumu, un norāda, ka viņa publiskotā atskaite par piektdienu esot pietiekama arī iesniegumam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Lapsa aicina viņu izteikties. Pieprasījuma un iesnieguma priekšmets tvītos nav izklāstīts.

Lato Lapsa paziņo, ka Māris Kučinskis rīt saņems apjomīgu un detalizētu oficiālu informācijas pieprasījumu, un norāda, ka viņa publiskotā atskaite par piektdienu esot pietiekama arī iesniegumam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Lapsa aicina viņu izteikties. Pieprasījuma un iesnieguma priekšmets tvītos nav izklāstīts.

Maija Krastiņa apraksta Ministru prezidenta Andra Kulberga izturēšanos tikšanās reizē ar nevalstiskajām organizācijām: viņa apgalvo, ka premjers Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāju vairākkārt pārtraucis un apšaubījis viņas tiesības pārstāvēt nevalstisko organizāciju kopienu, savukārt neviena cita runātāja leģitimitāti neapšaubot. Tā ir pretējā puse tam pašam notikumam, kuru 7. augustā aizstāvēja Kārlis Seržants.

Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski iebilst pret Latvijas Bankas izstrādātajām ilgtspējas vadlīnijām komercbankām, atsaucoties uz nozares norādīto, ka lauksaimniekiem varot tikt piemērotas augstākas aizdevumu procentu likmes. Latvijas Banka tajā pašā dienā atbild ar triju ierakstu pavedienu: vadlīnijas nenosakot, kā lauksaimniekiem strādāt un ko un kādā apmērā bankām kreditēt, to piemērošana bankām neesot obligāta, metodikas izvēle esot katras bankas ziņā, un tās esot izstrādājis dabaszinātnieku kolektīvs, nevis atsevišķs bankas eksperts. Kulbergs šo skaidrojumu noraida nepilnu stundu vēlāk, norādot, ka praksē vadlīnijas esot saistošas, jo Latvijas Banka uzrauga pašas bankas. Nākamajā dienā kritikai pievienojas Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība). Strīda kodols ir juridiskā spēka jautājums: formāli brīvprātīgs dokuments pret uzraudzības radīto faktisko spiedienu. Abas puses dokumentētas ar publiskiem ierakstiem 2026-08-01, un Latvijas Bankas pavediens korpusā tagad ir pilnībā (dokumenti 78573, 79061, 79062) kopā ar atsevišķu atbildi Kulbergam (79063).

Andrejs Judins (JV) publiski nosoda premjera Andra Kulberga (AS) attieksmi pret tiesu varu kokrūpnieku lietā un pieprasa valdībai atgriezties pie ģenerālprokurora protesta izskatīšanas Prokuratūras likuma 19. panta kārtībā.

Inese Lībiņa-Egnere (JV) publiski iebilst premjera Andra Kulberga (AS) nostājai kokrūpnieku lietā — viņa uzskata, ka par prettiesisku atzītais atbalsta lēmums valdībai ir jāatceļ un jāprasa izmaksāto līdzekļu atgriešana, kamēr premjers apgalvo, ka izpildītu lēmumu atcelt nevar. Koalīcijas iekšēja plaisa starp JV un premjeru.

Jāzeps Baško (MMN) iebilst pret premjera Andra Kulberga (AS) valdības izvēlēto procedūru kokrūpnieku atbalsta lietā — valdība vēršas Satversmes tiesā pēc "skaidrojuma" par MK pilnvaru robežām, bet Baško uzskata, ka jāiesniedz formāls pieteikums lietas ierosināšanai vai nekas.

Reinis Pozņaks (Apvienotais saraksts) iebilst premjera Andra Kulberga (arī Apvienotais saraksts) šaurajam NVO ieguldījuma raksturojumam Ukrainas atbalstā — norāda, ka likumiem būtu jāļauj nevalstiskajām organizācijām vākt un tērēt līdzekļus valsts labā, tostarp apgādājot zemessardzi. Iekšpartijas viedokļu atšķirība plašākajā NVO finansējuma pārvērtēšanā.

Ansis Pūpols pieprasa finanšu ministram Mārim Kučinskim atklāt, cik un kuras valsts iestādes samaksājušas festivāla LAMPA rīkotājiem.

EP balsojumā par tā dēvēto "Chat Control" regulējumu abi Latvijas deputāti nonāk pretējās pusēs: Kols (NA) balso pret regulējuma virzīšanu steidzamības kārtībā un kritizē pašu pieeju, kamēr Pozņaks (AS) atbalsta brīvprātīgās skenēšanas režīma pagarināšanu uz diviem gadiem. Vienojošais punkts — abi iebilst pret obligātu šifrētās saziņas skenēšanu.

2026-06-10: Ainars Mielavs (MMN) publiski kritizē Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) par to, ka tas nekavējoties neizslēdza Jauno Vienotību un Progresīvos no koalīcijas — "Izmest no 'kroga' pavisam JV un Pro. Zibenīgi. To vajadzēja darīt @AndrisKulbergs."

Daugavietis (JV) balsoja pret Kulberga valdības apstiprināšanu, norādot, ka sirdsapziņa neļāva atbalstīt veidu, kā jaunā valdība tika veidota. Vienīgais JV frakcijas deputāts, kurš balsoja "pret".

Daugavietis publiski izvirzīja nosacījumu Kulbergam, ka "apšaubāmi personāži" nedrīkst stāvēt tuvu jaunajai valdībai, vārdā nosaucot Guntaru Vītolu (@guntarsv), kura rīcība MK pēdējās dienās viņam neviešot uzticību.

Lībiņa-Egnere (JV) TV24 raidījumā publiski uzsver JV pretenzijas uz vietu jaunajā Kulberga valdībā kā lielākajai Saeimas frakcijai un nenoraida iespēju, ka Siliņa varētu būt premjeres kandidāte — counter Smiltēna 14.05 nostājai, kura JV iesaisti pakļāva Siliņas nomaiņas nosacījumam (lai gan 15.05 jau atvēra plašāku partneru loku).

Seržants kritizē AM (Sprūda) un zemessardzes sagatavotību — apgalvo, ka zemessargi mācībās imitēja šāvienu skaņas ar muti.

Tavars (AS) NRA viedokļrakstā kritizē Klimata un enerģētikas ministriju (Melnis, ZZS) par bezdarbību vēja parku tiesiskā regulējuma sagatavošanā; pieprasa vienotu regulējumu, sabiedrības līdzdalību un ieguvumu sadali vietējām kopienām pirms turpmāku VES projektu akcepta. Min Bauskas teritorijas plānojuma apturēšanu kā valsts–pašvaldību spriedzes piemēru.

Kulbergs kritizē Kotello/PRO ieviesto modālā filtra konceptu Grīziņkalnā — apgalvo, ka 100 sūdzību iesniedzēju dēļ apgrūtina 15 000 apkaimes iedzīvotāju, un plašāk pārmet Progresīvajiem infrastruktūras bremzēšanu (airBaltic, Rail Baltica, Satiksmes ministrija). Atbilde uz Kotello 2026-04-25 koncepta aizstāvību ("Kas ir modālais filtrs? Modālais filtrs ir efektīvs risinājums").

Tavars (AS) Saeimas tribīnes runā uzbrūk Siliņai par 35 554 EUR tēriņiem lidostu VIP zālēs kopš 2023-09. Pretstata to Labklājības ministrijas paziņojumam par līdzekļu trūkumu 3+ ģimenes karšu pagarinājumam līdz 18 gadu vecumam. Siliņa atbild, ka VIP zāļu izmantošana atbilst normatīvajiem aktiem un apsver iespēju vērsties tiesā par neslavas celšanu.

Kulbergs kritizē Rīgas domes (Ķirša vadības) pārvaldīto Rīgas Siltumu par "gaidu vēstules" iepirkumu no CIVITTA par 9 890 eiro — apgalvo, ka akcionārs pats nespēj formulēt savu nostāju un izkropļo OECD korporatīvās pārvaldības principu.

Smiltēns kritizē Siliņu par Citskovska apgalvojumu noraidīšanu kā aizstāvības taktiku — norāda ka pati Siliņa lieto aizstāvības taktiku

Vītols kritizē ministru par vēlmi padārdzināt degvielu ar papildu nodokli — sarkastisks tons

Vītols kritizē Bražes 'histēriju' kas rezultējās aviācijas pacelšanā gaisā — norāda uz pārmērīgu reakciju

Staķis (Progresīvie) un Pozņaks (AS) abi izmanto Taivānas drošības modeli kā piemēru Latvijai — reti cross-koalīcija/opozīcija sakritība

Tavars (AS) atklāti aicina Rinkēviču veidot pārejas valdību ar AS un NA — tiešs uzbrukums esošajai koalīcijai, kamēr prezidents dodas atvaļinājumā

Velps (ASL) apgalvo, ka Siliņas valdība (tāpat kā Kulberga) atteikusies atklāt sabiedrībai Latvijas migrācijas saistības, un partijas, kas «pieļāva šādu situāciju», to neatrisināšot.

Raivis Zeltīts iebilst pret dzimumam piesaistītu atšķirīgu krimināltiesisku vērtējumu un, kritizējot Ata Švinkas pieeju, uzsver viena likuma un vienas taisnības principu neatkarīgi no dzimuma. Atis Švinka atbalsta femicīda atzīšanu par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja sieviete nogalināta dzimuma vai ar dzimumu saistīta motīva dēļ.

Velps rosina jautājumu, vai VDD un Ģenerālprokuratūrai nebūtu jāvērtē Progresīvo rīcība Aizsardzības ministrijā pēc Krimināllikuma (avota jautājuma forma saglabāta; Sprūds ir attiecīgā perioda aizsardzības ministrs; vienpusējs izteikums — Sprūda atbilde uz šo rosinājumu nav fiksēta).

Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) publiski apgalvo, ka Leilas Rasimas (Progresīvie) dzīvokļa īres kompensācijas gadījums atsedzot „Progresīvo“ un sociālistu patieso seju, un par bīstamāko uzskata nevis pašas politiķes rīcību, bet atbalstītāju attieksmi; Rasima video atbildē skaidro, ka Rīgas dzīvoklī nekad nav dzīvojusi, to neizīrē un saņem 45 procentus no iespējamās kompensācijas summas.

Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai) uzskata, ka Aizsardzības ministrijas nodošana Progresīvajiem hibrīdkara apstākļos bijusi nolaidība pret valsts drošību, un pārmet Andrim Sprūdam, ka viņš runājis par “dronu lielvalsti”, kamēr Nacionālie bruņotie spēki pieprasījuši rīcību. Aicina 3. oktobra vēlēšanās atstāt partiju dziļā opozīcijā.

Matīss Žuravļevs publiskā atbildē Edgaram Rinkēvičam apšauba prezidenta aicinājumus būt vienotiem ar citām rasēm, tautām un reliģijām un apgalvo, ka Latvija nav dibināta multikulturālismam un galēji kreisiem eksperimentiem.

Lato Lapsa pretstata latviešu strēlniekus un Brīvības cīņu dalībniekus pašreizējam Valsts prezidentam, kuru dēvē par gļēvu bezmugurkaulnieku. Vārdā viņš prezidentu nenosauc, bet norāda uz amatu.

Māris Mežals (LPV) pārmet Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, ka tas intervijā, trīs reizes vaicāts, nenorobežojās no LPV vēlētāju pielīdzināšanas prokremliskiem spēkiem.

Šuvajevs (PRO) iebilst pret grozījumiem Valsts civildienesta likumā un aicina Valsts prezidentu tos neizsludināt, vērtējot tos kā sasteigtus; Rinkēvičs grozījumus izsludināja, neraugoties uz Progresīvo aicinājumu.

Alvis Hermanis norāda uz prezidenta Rinkēviča iespējamo ģeopolitisko draudu retorikas izmantošanu pirms vēlēšanām kā uzticamības iegūšanas taktiku.

Uzulnieks (ZZS) kategoriski iebilst pret Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu priekšlikumu apvienot Veselības un Labklājības ministrijas — saka, ka piedāvājums nav atbalstāms un jautājums atliekams nākamajai valdībai.

Pūpols apsūdz Rinkēviču par propagandas mašīnas ieslēgšanu Stoltenberga jautājumā

Tavars (AS) atklāti aicina Rinkēviču veidot pārejas valdību ar AS un NA — tiešs uzbrukums esošajai koalīcijai, kamēr prezidents dodas atvaļinājumā

Baško kritizē Latkovska regulāri pausto nostāju par publiskajiem tēriņiem, ko viņš raksturo kā «ačgārnus pamata pieņēmumus».

Daugavietis, atkāpjoties no «Vienotības» valdes, izsaka cieņu Abu Meri, kurš atbildību par vēlēšanu rezultātu uzņēmās, negaidot citus.

Judins uzskata, ka prezidenta Rinkēviča lēmums nodot Administratīvās atbildības likuma grozījumus otrreizējai caurlūkošanai ir pamatots, jo Saeima trešajā lasījumā likumā radīja pretrunas.

Stendzenieks, komentējot vēlēšanu rezultātus, Ašeradenu nosauc par «uzkucušo bebru»

Sprūde jautā Bražei, vai Trampu iekļaus melnajā sarakstā par sarunām ar Putinu, un kritizē «putinista» apzīmējuma lietošanu Latvijā

Jurēvics JV frakcijas vārdā aicina atlikt Kulberga izvirzītā Gorkša iecelšanu Valsts kancelejas direktora amatā

JV (Jurēvics) aicina atlikt Gorkša iecelšanu, bet ZZS (Rokpelnis) to plāno atbalstīt

Kols pateicas Kalnietei par sadarbību Eiropas Parlamenta rezolūcijā, kas neatzīst Krievijas Valsts domes vēlēšanas

Rajevskis, salīdzinot ar Igauniju, par Latvijas ārpolitiku raksta: «mums tikai poza un skaļa balss», un tvītā atzīmē Braži

Liepiņš balsojumu par Jauno Vienotību un Braži raksturo kā drošu un patriotisku izvēli

Ceriņš kritizē Liepiņa aicinājumu Kulbergam uzrādīt maģistra diplomu un aicina politiķus vērtēt pēc darbiem, nevis pēc kredītpunktiem, kas iegūti pirms gadu desmitiem

Rotbergs aicina vēlētājus izcelt Daugavieti kā rezerves karavīru, kas arī ārpus Saeimas apliecina piederību Latvijai

Rotbergs aicina vēlētājus izcelt Krastu kā zemessardzi, kas brīvprātīgi apliecina savas vērtības ārpus Saeimas

Rotbergs aicina vēlētājus izcelt Liepiņu kā zemessargu, kas brīvprātīgi apliecina savas vērtības ārpus Saeimas

Rotbergs aicina vēlētājus izcelt Skujiņu-Rubeni kā paralimpiešu brīvprātīgo, kas ārpus Saeimas apliecina piederību Latvijai

Pūpols mudina ārlietu ministri Braži panākt Ragozina izraidīšanu no Latvijas.

Dombrava pateicas ārlietu ministrei Bražei par lēmumu sākt procesu, lai vēl vienu Krievijas pilsoni iekļautu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Šlesers pārmet Siliņai, ka viņa joprojām jūtoties kā premjere un izvirzot Kulbergam prasības, jo «divi premjeri valdībā nevar būt».

Seržants uzskata, ka Siliņa kļūdās, jo bez aizsardzības ministra Meļņa rezultāts, viņaprāt, varēja būt daudz bēdīgāks; ierakstā nav redzams, par kuru izteikumu un kuru rezultātu ir runa.

Vaidere aicina Kulbergu bez kavēšanās veidot koalīciju ar NA un JV, to dēvējot par «valstisku un latvisku»

Daugavietis izsmej Stepaņenko atbildi debatēs uz jautājumu par kodolieroču izvietošanu Latvijā

Kols aicina ārlietu ministri Braži iekļaut Ragozinu nevēlamo personu sarakstā, jo uzskata, ka Iekšlietu ministrijas ceļš nestrādā, un apgalvo, ka Ragozinu šobrīd sargā ministres vilcināšanās.

Stendzenieks pārmet Bražei, ka slavenības nevēlamo personu sarakstā viņa iekļauj pēc virsrakstiem vai tvītiem, bet Ragozina gadījumā prasa ilgu izmeklēšanu, un atšķirību skaidro ar piederību Jaunajai Vienotībai.

Ceriņš kritizē Bražes un viņas komandas anotāciju, ko raksturo kā neveiksmīgu, un apgalvo, ka tās dēļ premjeram nakts laikā nācies viņas vietā risināt sankciju jautājumu ar Īriju un Franciju.

Braže, atbildot Zeltītam par Ragozinu, jautā, vai iekšlietu ministram nav politiskās gribas izdarīt to, kas ir viņa kompetencē.

Siliņa publiski jautā finanšu ministram Kučinskim un Finanšu ministrijai, vai tiešām četros mēnešos nevar atrisināt problēmu, un norāda, ka Latvijas Bankā ir izveidots mehānisms savlaicīgai konta atvēršanai.

Pēc koalīcijas tikšanās Siliņa uzsver, ka JV koalīcijai pievienojās ar partneru apliecinājumu negrozīt Satversmi bez koalīcijas vienprātības, un norāda, ka par šo vienošanos ievērošanu atbild koalīcijas vadītājs Kulbergs.

TV24 debatēs Ašeradens iebilst Šlesera vērtējumam par Latvijas atpalicību no Igaunijas, norādot, ka Latvijas ekonomika pašlaik aug straujāk, un atgādina, ka Šlesers politikā ir daudzus gadus un šī jau ir viņa astotā partija.

Ceriņš atzinīgi vērtē Ķirša publiskoto Zemitāna satiksmes pārvada atjaunošanu un raksta, ka pats šo maršrutu izmanto gandrīz katru dienu.

Vītols apgalvo, ka Ašeradens zinājis par nākamā gada budžeta krīzi, bet aizgājis, atstājot citiem Vienotības radītās sekas.

Patmalnieks X ierakstā jautājuma formā izsaka pieņēmumu, ka caur Stepaņenko tēva naudu Krievija finansē «Suverēno varu» un «Apvienību Jaunlatvieši».

Patmalnieks X ierakstā apsūdz Kulbergu vēlētāju maldināšanā par Apvienotā saraksta nostāju viendzimuma laulību jautājumā.

Vaidere X ierakstā piekrīt Rinkēvičam, ka ANO jāspēj nodrošināt starptautisko tiesību pamatprincipu ievērošanu un agresoru saukšanu pie atbildības.

Pūce vērtē sankciju politikas koordināciju kā «zem katras kritikas»: premjers, «kā izskatās», visu uzzinājis pēdējais, ārlietu ministre Braže aizņemta ar kampaņu, un Latvijai vispār nav bijis pozīcijas.

TV24 priekšvēlēšanu debatēs Ašeradens, atbildot Zivtiņam, saka: ja «mēs gribam doties Krievijas virzienā», tad jābalso par «Latvija pirmajā vietā».

Didzis Šmits X ierakstā ironiski salīdzina Baibu Braži ar Tālavas taurētāju, kuram «taure palika mājās», un aicina, lai «šis JV murgs» 3. oktobrī paliek pagātnē.

Liepnieks izsmej Latvijas diplomātijas «konstruktīvo atturēšanos» un apgalvo, ka neviens neņēma vērā Bražes lūgumu atlikt lēmumu līdz vēlēšanām.

Priekšvēlēšanu debatēs Ašeradens aicina atteikties no deputātu kompensācijām, bet Indriksone iestājas par to saglabāšanu, pārskatot to pamatotību.

Lapsa apsmej Bražes klusēšanu, sarkastiski jautājot, kurā pažobelē ir noslēpusies drosmīgā un principiālā ārlietu ministre.

Tavars atcēla iepriekšējā ministra Čudara rīkojumus par Bauskas un Preiļu novadu teritorijas plānojumu daļēju apturēšanu, vērtējot, ka šādus rīkojumus viegli pieņemt, bet grūti tiesiski izlabot.

Patmalnieks (JV) kritizē ministru Tavaru (AS) par Čudara lēmumu atcelšanu vēja enerģijas ierobežojumu lietā — pašvaldības ar valsts dotācijām nepamatoti ierobežojot uzņēmējdarbību, un AS nostājoties «uz atpalicības ceļa».

Premjers Kulbergs (AS) ar komunikācijas padomnieces starpniecību paziņo, ka neatbalsta veselības ministra Abu Meri (JV) nomaiņu dažas nedēļas pirms vēlēšanām — tā ieilgušās nozares problēmas neatrisināšot.

Stepaņenko (SV-AJ) «Dienas» pārstāstā prasa ļoti aktīvu ārpolitiku un diplomātiju, lai neviens Latvijai nedraudētu, un kritizē ārlietu ministres Bražes rīcību, kura, pēc Stepaņenko domām, saasina attiecības ar visām valstīm, vienlaikus atsakoties vērtēt, vai Krievija pašlaik apdraud Latviju; Braže (JV) tajā pašā dienā iekļauj Krievijas hokejistu Ovečkinu un IBA vadītāju Kremļovu nevēlamo personu sarakstā un atzinīgi vērtē ASV Pārstāvju palātā pieņemto Grehema sankciju likumu.

EP deputāts Kols (NA) iebilst pret fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā pieteiktajām ES drošības struktūrām — «Eiropas 4. pantu», Eiropas Drošības padomi un ārkārtas drošības protokolu —, jo tās dublē NATO; EK komisārs Dombrovskis (JV) tos pašus instrumentus vērtē kā veidu, kā Eiropa kopīgi atturēs Krievijas draudus, un uzsver sinerģiju ar NATO, ne dublēšanu.

Valsts kontrole pēc revīzijas secina, ka bērnu ambulatorā veselības aprūpe ir prioritāte likumā, bet ne praksē — piecās pārbaudītajās programmās reģionos 71 % gadījumu iestādes pakalpojumu nesniedza, 69 % bērnu ārstu strādā Rīgā; veselības ministrs Abu Meri (JV) secinājumam, ka prioritāte ir tikai uz papīra, nepiekrīt un par risinājumu uzskata reģionos esošo, pēc viņa vērtējuma neizmantoto pediatru kapacitāti.

Jurēvics (JV) LTV raidījumā «Partija fokusā» paziņo, ka JV bloķēs koalīciju, ja kāds mēģinās to veidot ar Šleseru, un šādai valdībai JV būs opozīcijā; Šlesers (LPV) nākamajā dienā raksta, ka «vecās Vienotības» vienīgais piedāvājums vēlēšanās ir «pret Šleseru», pārmet JV un Progresīvajiem Rail Baltica tēriņus un «airBaltic» novešanu līdz bankrotam un prognozē, ka 3. oktobrī JV paliks zem 5 %.

Patmalnieks (JV) pārmet NA un AS, ka tās savu politisko nākotni saskata «aktīvajā mazākumā», kas bloķē vēja enerģijas attīstību, un sauc to par ceļu uz dārgu elektrību un atpalicību; LSM 14. septembra rakstā klimata un enerģētikas ministrs Vitenbergs (NA) valdības atteikumu «K2 Ventum» vēja parkam skaidro ar «diezgan daudz strīdīgu apstākļu» un uzsver, ka lēmums ir izdarīts.

Liepiņa (LPV) TV24 «Ziņu top» (la.lv pārstāstā 14. septembrī) kritizē slimnīcu reformu — cilvēkiem nav skaidrs, kā tā tiks īstenota, Balvu slimnīcā vairs nebūs dzemdību palīdzības — un veselības ministra Abu Meri (JV) atbildes uz opozīcijas pieprasījumu vērtē kā pārāk formālas; ar to saista LPV iesniegto neuzticības pieprasījumu ministram, kuru Saeima 10. septembrī noraidīja.

Mežals (LPV) pēc «airBaltic» finanšu restrukturizācijas sākšanas ASV apgalvo, ka LPV par uzņēmuma problēmām brīdinājusi kopš 2022. gada, bet «Vienotības valdība un ministri» sabiedrībai melojuši; satiksmes ministrs Kozlovskis (JV) tajā pašā dienā uzsver, ka stabilizācijā piedalās tikai privātais kapitāls, valsts papildu garantijas nav uzņēmusies un ilgtermiņa mērķis — saglabāt 25 % + 1 akciju — nemainās.

Velps (ASL) apgalvo, ka Siliņas valdība (tāpat kā Kulberga) atteikusies atklāt sabiedrībai Latvijas migrācijas saistības, un partijas, kas «pieļāva šādu situāciju», to neatrisināšot.

Māris Mežals (Latvija Pirmajā Vietā) pārmet koalīcijas deputātiem vienaldzību brīdī, kad tiek pieprasīta veselības ministra Hosama Abu Meri (Jaunā Vienotība) demisija, un aicina rindās gaidošos vēlētājus to atcerēties 3. oktobrī.

Progresīvo frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs (Progresīvie) paziņo, ka frakcija atbalsta veselības ministra Hosama Abu Meri (Jaunā Vienotība) demisiju, norādot uz nepieņemto lēmumu par veselības apdrošināšanas fondu un samazināto nozares finansējumu; lēmuma projektu iesniedza «Latvija Pirmajā Vietā», un ministrs balsojumu iztur ar 24 balsīm par un 67 pret.

Divi koalīcijas partneri publiski prasa atlikt izglītības ministres pašas virzīto soli. Baiba Braže (Jaunā Vienotība) un Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) aicina dabaszinību centralizēto eksāmenu 9. klasei ieviest nevis šajā, bet nākamajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) paziņo par trim panāktām izmaiņām skolu ikdienā un atsevišķi atzīst, ka minimālā vērtējuma sliekšņa jautājumā piekāpjas pēc arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un koalīcijas partneru iebildumiem.

Bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) norāda, ka atkārtoti apšaubījusi Zviedrijas artilērijas sistēmu izvēli — jautājusi toreizējam aizsardzības ministram par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika, un vairākkārt prasījusi iesniegt bruņoto spēku viedokli, taču diskusijas nebijušas vienkāršas. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) uz šo pārmetumu tieši neatbild, bet 7. septembrī apgalvo, ka izvēli sagatavojusi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības un speciālistu padome, un pārmetumus par iepirkumu noraida. Domstarpība ir par to, vai bruņoto spēku viedoklis iepirkuma gaitā tika iegūts un ņemts vērā. Siliņa avotos neprasa no darījuma atteikties.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pieļauj Krievijas graudu tranzīta koridora slēgšanu kā vienu no variantiem un valdības izvēli ierāmē kā jautājumu, vai valsts atņem «biļeti braukt» pa «Latvijas dzelzceļa» ceļu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) turpretī brīdina, ka sasteigti lēmumi varētu negatīvi ietekmēt lauksaimniekus un visam jānotiek Eiropas Savienības noteikumu ietvaros. Atšķirība ir koalīcijas iekšienē un ir par soļa asumu, ne par mērķi: neviens no abiem ierobežošanu nenoraida.

Arvils Ašeradens (JV) TV24 raidījumā uzskata, ka Imigrācijas likumu būtu nepieciešams pārskatīt, taču par izmaiņām būtu produktīvāk diskutēt laikā bez priekšvēlēšanu spiediena. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) 3. septembrī uzstāja, ka visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un tas ir jāpieņem, un 4. septembrī koalīcija vienojās plānu virzīt tālāk. Strīds iet koalīcijas iekšienē un ir par laiku, ne par saturu: Ašeradens vienlaikus prasa stingrāku ārvalstu studentu iesaistes kontroli.

Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) atbalsta satiksmes ministra Riharda Kozlovska demisiju, kā papildu iemeslu minot augusta beigu vētras izraisītās sakaru problēmas. Saeima demisijas pieprasījumu noraida ar 24 balsīm par un 67 pret; visi astoņi frakcijas «Latvija Pirmajā Vietā» deputāti balso par demisiju.

Nedēļu pirms mācību gada sākuma koalīcijā atklājas domstarpības par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv savas virzītās izmaiņas un uzsver, ka neviens centralizētais eksāmens netiek atcelts. «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pauž, ka partija neatbalsta būtiskas vērtēšanas noteikumu izmaiņas nedēļu pirms 1. septembra — iebildums ir par brīdi, ne par izmaiņu saturu.

20. augusta Saeimas sēdē, skatot «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pamatoja Saeimas deleģējuma nepieciešamību un uzsvēra, ka jaunais biznesa plāns balstās galvenokārt uz privātā kapitāla piesaisti, bet valsts tajā varētu piedalīties līdzvērtīgi privātajam partnerim. Savukārt koalīcijā esošās ZZS deputāts Armands Krauze tajās pašās debatēs līdzšinējo valsts atbalstu aviokompānijai nosauca par vienu lielu finanšu caurumu un faktiski finanšu piramīdu un pauda, ka «airBaltic» jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta. Krauze ministru vārdā nenosauc — nesaskaņa ir starp divu koalīcijas partiju pieejām valsts iesaistei, ne starp personām.

20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, plašākās debates izvērtās par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta tam iebilda, nosaucot ideju par viltus ilūziju par investīcijām un uzsverot, ka partija ir kategoriski pret; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta. Krasta priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc, un abas partijas ir koalīcijā — nesaskaņa ir koalīcijas iekšēja un par konkrētu likuma normu.

20. augusta debatēs par Imigrācijas likuma otrreizēju caurlūkošanu Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi nosauca par bēdīgi slavenās Šlesera idejas reinkarnāciju un norādīja, ka šo iespēju savulaik izmantojuši Krievijas oligarhi un ar Kremli saistītā elite. Ainārs Šlesers (LPV) avotā nav citēts — tā ir vienpusēja atsauce uz viņu kā agrākās «zelta vīzu» politikas autoru.

Krišjānis Kļaviņš kritizē Eviku Siliņu par «airBaltic» aizņēmuma akceptēšanu ar 14 % gada procentu likmi, ko viņš raksturo kā lombarda līmeņa likmi, un sauc viņu par «bezkaunīgu meli un diletanti».

Andris Šuvajevs kritizē Eviku Siliņu un Jauno Vienotību par atkārtotu Aizsardzības ministrijas un NBS iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaņā.

Ainārs Šlesers paziņo, ka partija Latvija Pirmajā Vietā prasīs satiksmes ministra Riharda Kozlovska demisiju. Prasības pamatojums tvītā nav norādīts — teksts sastāv no viena teikuma un saites.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) dēvē iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) izteikumus par viedās robežas izbūves procesu par apzinātu maldināšanu vai nekompetenci. Kritika nāk no koalīcijas partnera un attiecas uz konkrētiem izteikumiem par novērošanas kamerām uz robežas, nevis uz ministra darbu kopumā; Saeimas komisija plāno lūgt paskaidrojumus. Kozlovska tiešas runas avotā nav — nostāja atreferēta trešajā personā.

Nacionālā apvienība ar deputātu Artūru Butānu pieprasa veselības ministram Hosamam Abu Meri skaidrojumu par Rīgas Dzemdību nama finansējuma samazinājumu, kura dēļ kopā ar personāla trūkumu uz laiku slēgtas desmit ģimenes palātas.

Krišjānis Kļaviņš iebilst pret Lielbritānijas prakses pārņemšanu, kur par migrācijas politikas kritiku tiek ierosinātas lietas policijā, un šo virzienu saista ar Andreju Judinu un Jauno Vienotību. Judins tajā pašā dienā publiski atzinīgi vērtē skaidrojumus, ka vārda brīvība nav absolūta — abas pozīcijas iezīmē tiešu konfrontāciju par izteikumu regulēšanas robežām.

Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks iebilst pret valdības lēmumu kompensēt valsts autoceļu būvniekiem bitumena cenu kāpumu, uzskatot, ka uzņēmumiem, kuri paši nosolījuši līgumcenas, pašiem jāuzņemas risks. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) lēmumu aizstāv, norādot, ka kompensāciju paredzēts segt no iepirkumos radušās ekonomijas.

Andrejs Judins (JV) publiski nosoda premjera Andra Kulberga (AS) attieksmi pret tiesu varu kokrūpnieku lietā un pieprasa valdībai atgriezties pie ģenerālprokurora protesta izskatīšanas Prokuratūras likuma 19. panta kārtībā.

Inese Lībiņa-Egnere (JV) publiski iebilst premjera Andra Kulberga (AS) nostājai kokrūpnieku lietā — viņa uzskata, ka par prettiesisku atzītais atbalsta lēmums valdībai ir jāatceļ un jāprasa izmaksāto līdzekļu atgriešana, kamēr premjers apgalvo, ka izpildītu lēmumu atcelt nevar. Koalīcijas iekšēja plaisa starp JV un premjeru.

Andrejs Judins (JV) un Ansis Pūpols nostājas pretējās pusēs jautājumā par Ģenerālprokuratūras protesta izpildi kokrūpnieku lietā: Judins uzskata, ka valdības atteikums izpildīt protestu ir netiesisks un lēmums jāatceļ, bet Pūpols aizstāv varas dalīšanas principu — valdībai izmeklēšanas stadijā prokurora rīkojumi nav jāpilda.

Kaspars Melnis (ZZS) noraida Daces Melbārdes (NA) apgalvojumu, ka Valsts kontrole nebija uzaicināta uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi — viņš apgalvo, ka uzaicinājums nosūtīts un atbilde saņemta. Strīds par komisijas darba organizāciju un atbildību par nenotikušo sēdi.

Ansis Pūpols apgalvo, ka Jaunā Vienotība un Progresīvie apiet trešo personu priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumu, finansējot sev pietuvinātas NVO, kuras partiju vēstījumus izplata kā šķietami neatkarīgi eksperti. Tajā pašā dienā radniecīgu NVO finansēšanas kritiku pauž Kārlis Seržants (NVO kā birokrātiskā aparāta daļa) un Edvarts Krusts (valsts līdzfinansējums klimata NVO); Evika Siliņa savukārt aizstāv Jaunās Vienotības ieguldījumu cilvēktiesību jomā. Opozīcijas uzbrukuma līnija NVO finansējumam pret koalīcijas un bijušās koalīcijas partijām.

Politologs Filips Rajevskis asi kritizē "RB Rail" kopuzņēmuma darbību — sadārdzinātos iepirkumus un valdes atalgojumu — un, pieprasot amatpersonu atbildību, sagaida premjera rīcību; satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) tajā pašā dienā uzsver, ka projekts jāturpina ar Eiropas finansējumu, bet reālās izmaksas solīts nosaukt tikai septembrī. Spriedze starp atbildības pieprasījumu un valdības kursu uz turpinātību.

2026-06-16: Pretējas pozīcijas par patēriņa kredītu reklāmas aizlieguma atcelšanu: Arvils Ašeradens (JV), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs, atbalsta aizlieguma atcelšanu, vienlaikus nosakot stingras prasības reklāmas saturam un izvietošanai; Andris Šuvajevs (PRO) iebilst pret atcelšanu, brīdinot, ka tā radītu lielākus sociālos un finanšu riskus iedzīvotājiem.

2026-06-11: Koalīcijas iekšēja kritika par bridža turnīra finansējumu: Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas 200 000 eiro piešķīrumu Latvijas Bridža federācijas turnīram — ministriju vada NA virzītā Ilze Indriksone.

Daugavietis (JV) balsoja pret Kulberga valdības apstiprināšanu, norādot, ka sirdsapziņa neļāva atbalstīt veidu, kā jaunā valdība tika veidota. Vienīgais JV frakcijas deputāts, kurš balsoja "pret".

Daugavietis publiski izvirzīja nosacījumu Kulbergam, ka "apšaubāmi personāži" nedrīkst stāvēt tuvu jaunajai valdībai, vārdā nosaucot Guntaru Vītolu (@guntarsv), kura rīcība MK pēdējās dienās viņam neviešot uzticību.

Lapsa sarkastiski izsmej Siliņu ("stulbo ķēkšu") un sabiedriskos medijus ("propagandonus") par gramatikas kļūdu falsifikāciju un Siliņas izteikuma sagrozīšanu — kritizē LTV/LSM redakcionālo kvalitāti uz cilvēka pamata.

Lībiņa-Egnere (JV) TV24 raidījumā publiski uzsver JV pretenzijas uz vietu jaunajā Kulberga valdībā kā lielākajai Saeimas frakcijai un nenoraida iespēju, ka Siliņa varētu būt premjeres kandidāte — counter Smiltēna 14.05 nostājai, kura JV iesaisti pakļāva Siliņas nomaiņas nosacījumam (lai gan 15.05 jau atvēra plašāku partneru loku).

Šuvajevs (Progresīvo frakcijas vadītājs) iebilst pret Finanšu ministrijas (Čakša, JV) piedāvāto 2027. gada budžeta sagatavošanas grafiku — uzskata, ka vēlēšanu gads neattaisno kārtības maiņu; visu atlikt uz novembri nozīmētu, ka jaunajai valdībai gandrīz nebūs laika politiskajiem lēmumiem. Kritizē FM par jautājuma slēptu iekļaušanu MK darba kārtības A daļā pēdējā brīdī. 28.04. panāca rīkojuma izskatīšanas atlikšanu valdībā.

Tavars (AS) Saeimas tribīnes runā uzbrūk Siliņai par 35 554 EUR tēriņiem lidostu VIP zālēs kopš 2023-09. Pretstata to Labklājības ministrijas paziņojumam par līdzekļu trūkumu 3+ ģimenes karšu pagarinājumam līdz 18 gadu vecumam. Siliņa atbild, ka VIP zāļu izmantošana atbilst normatīvajiem aktiem un apsver iespēju vērsties tiesā par neslavas celšanu.

Lato Lapsa kritizē finanšu ministri Andu Čakšu (Vienotība) un koalīcijas fiskālo politiku, norādot uz Latvijas valsts parāda pieaugumu par 1,4 mljrd EUR pagājušogad.

Māris Mežals apsūdz premjeri Eviku Siliņu par 35 000 EUR iztērēšanu lidostu VIP zālēs 2023.–2026. gadā un noraida drošības argumentu.

Valainis kritizē Rīgas domi (Ķirša vadības) par siltumapgādes stratēģijas neizstrādāšanu pēc Valsts kontroles ziņojuma par Rīgas Siltumu — norāda, ka rīdzinieki pārmaksā, un pretstata EM panākto tarifu samazinājumu kā risinājumu. Paralēli Kulberga (AS) uzbrukuma vektoram par to pašu tēmu.

Uzulnieks (ZZS) kategoriski iebilst pret Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu priekšlikumu apvienot Veselības un Labklājības ministrijas — saka, ka piedāvājums nav atbalstāms un jautājums atliekams nākamajai valdībai.

Kulbergs kritizē Rīgas domes (Ķirša vadības) pārvaldīto Rīgas Siltumu par "gaidu vēstules" iepirkumu no CIVITTA par 9 890 eiro — apgalvo, ka akcionārs pats nespēj formulēt savu nostāju un izkropļo OECD korporatīvās pārvaldības principu.

Lapsa apsūdz JV veselības ministru Hosamu Abu Meri par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu privātam Kipras braucienam (divas papildu atpūtas dienas), komandējuma saturs — ierobežotas pieejamības informācija. Dēvē par "likumīgu zagšanu".

Siliņa draud ar koalīcijas izjukšanu, ja ZZS nebalsos par airBaltic aizdevumu. ZZS nosacīja — satiksmes ministram jāatkāpjas.

Smiltēns kritizē Siliņu par Citskovska apgalvojumu noraidīšanu kā aizstāvības taktiku — norāda ka pati Siliņa lieto aizstāvības taktiku

Šnore apsūdz JV par oportūnismu — Komo brauciens un rosina ierobežot Krievijas saites tikai pēc Orbāna sakāves

Stendzenieks apšauba JV dalības likumību KAS seminārā — fonds sadarbojies ar FIDESZ

Hermanis apgalvo, ka JV un Orbāna pārvaldē esot līdzīgas korupcijas pazīmes — viņaprāt, 15 gadu identiski modeļi

Jurēvics (JV) pieprasa Konkurences padomes izmeklēšanu par degvielas cenām; Valainis (ZZS) aktualizē virspeļņas nodokli. Koalīcijas partneri piedāvā atšķirīgus risinājumus.

Koalīcijas iekšēja spriedze par virspeļņas nodokli — Valainis rosina solidaritātes maksājumu degvielas tirgotājiem, Ašeradens publiski iebilst un bloķē virzīšanu Saeimā

Vītols kritizē Bražes 'histēriju' kas rezultējās aviācijas pacelšanā gaisā — norāda uz pārmērīgu reakciju

Braže saka 'kara draudu nav' bet Sprūds tērē miljardus aizsardzībai — koalīcijas ministri sūta pretrunīgus signālus par drošības situāciju

Šlesers pārmet Siliņai, ka viņa joprojām jūtoties kā premjere un izvirzot Kulbergam prasības, jo «divi premjeri valdībā nevar būt».

Dombrava neredz iespēju NA būt vienā valdībā ar Šlesera «Latviju pirmajā vietā», norādot uz tās radītajām problēmām aizsardzības un satiksmes jomā

Šlesers izplata LPV paziņojumu, kas pieprasa Kleinberga demisiju un apgalvo, ka mērs esot centies slēpt Progresīvo saistību ar bijušā deputāta skandālu

Stendzenieks pārmet Bražei, ka slavenības nevēlamo personu sarakstā viņa iekļauj pēc virsrakstiem vai tvītiem, bet Ragozina gadījumā prasa ilgu izmeklēšanu, un atšķirību skaidro ar piederību Jaunajai Vienotībai.

Mežals apgalvo, ka Kulbergs atbalsta viendzimuma laulības un divu māšu atzīšanu bērna dokumentos, un prasa Apvienotajam sarakstam skaidri paust nostāju par ģimenes vērtībām.

TV24 debatēs Ašeradens iebilst Šlesera vērtējumam par Latvijas atpalicību no Igaunijas, norādot, ka Latvijas ekonomika pašlaik aug straujāk, un atgādina, ka Šlesers politikā ir daudzus gadus un šī jau ir viņa astotā partija.

Šuvajevs X ierakstā Šlesera rosinātos Satversmes grozījumus sauc par kārtējiem «murgiem» un «Apvienotā saraksta» un Nacionālās apvienības atbalstu to tālākai skatīšanai — par politisku gļēvulību.

TV24 priekšvēlēšanu debatēs Ašeradens, atbildot Zivtiņam, saka: ja «mēs gribam doties Krievijas virzienā», tad jābalso par «Latvija pirmajā vietā».

Jurēvics (JV) LTV raidījumā «Partija fokusā» paziņo, ka JV bloķēs koalīciju, ja kāds mēģinās to veidot ar Šleseru, un šādai valdībai JV būs opozīcijā; Šlesers (LPV) nākamajā dienā raksta, ka «vecās Vienotības» vienīgais piedāvājums vēlēšanās ir «pret Šleseru», pārmet JV un Progresīvajiem Rail Baltica tēriņus un «airBaltic» novešanu līdz bankrotam un prognozē, ka 3. oktobrī JV paliks zem 5 %.

Liepiņa (LPV) TV24 «Ziņu top» (la.lv pārstāstā 14. septembrī) kritizē slimnīcu reformu — cilvēkiem nav skaidrs, kā tā tiks īstenota, Balvu slimnīcā vairs nebūs dzemdību palīdzības — un veselības ministra Abu Meri (JV) atbildes uz opozīcijas pieprasījumu vērtē kā pārāk formālas; ar to saista LPV iesniegto neuzticības pieprasījumu ministram, kuru Saeima 10. septembrī noraidīja.

Mežals (LPV) pēc «airBaltic» finanšu restrukturizācijas sākšanas ASV apgalvo, ka LPV par uzņēmuma problēmām brīdinājusi kopš 2022. gada, bet «Vienotības valdība un ministri» sabiedrībai melojuši; satiksmes ministrs Kozlovskis (JV) tajā pašā dienā uzsver, ka stabilizācijā piedalās tikai privātais kapitāls, valsts papildu garantijas nav uzņēmusies un ilgtermiņa mērķis — saglabāt 25 % + 1 akciju — nemainās.

Šlesers (LPV) raidierakstā izslēdz koalīciju ar Stepaņenko politisko spēku: abu pušu ceļi šķīrušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā domstarpību dēļ par kara nosodīšanu; tāpat noraida JV un Progresīvos.

Māris Mežals (Latvija Pirmajā Vietā) pārmet koalīcijas deputātiem vienaldzību brīdī, kad tiek pieprasīta veselības ministra Hosama Abu Meri (Jaunā Vienotība) demisija, un aicina rindās gaidošos vēlētājus to atcerēties 3. oktobrī.

Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) atbalsta satiksmes ministra Riharda Kozlovska demisiju, kā papildu iemeslu minot augusta beigu vētras izraisītās sakaru problēmas. Saeima demisijas pieprasījumu noraida ar 24 balsīm par un 67 pret; visi astoņi frakcijas «Latvija Pirmajā Vietā» deputāti balso par demisiju.

Ansis Pūpols aicina 3. septembra rītā uz piketu pie Saeimas, lai nepieļautu iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, kamēr Ainārs Šlesers norāda, ka «Latvija pirmajā vietā» demisijas pieprasījumu iesniegs nākamajā Saeimas sēdē.

Kristaps Krištopans iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju režīma noraidīšanu, uzskatot, ka mazais pieteikumu skaits nerada valsts drošības risku. Atis Švinka iebilst pret atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret ieguldījumiem un šo pieeju raksturo kā atgriešanos pagātnē.

20. augusta debatēs par Imigrācijas likuma otrreizēju caurlūkošanu Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi nosauca par bēdīgi slavenās Šlesera idejas reinkarnāciju un norādīja, ka šo iespēju savulaik izmantojuši Krievijas oligarhi un ar Kremli saistītā elite. Ainārs Šlesers (LPV) avotā nav citēts — tā ir vienpusēja atsauce uz viņu kā agrākās «zelta vīzu» politikas autoru.

Žuravļevs pievienojas nostājai par Jūrmalas TUA pircējiem kā "mazo krieviju" un Sašlesera/JV/Pro sauc par "kremļa partijām", nosodot Saeimas balsojumu.

Marats Kasems asi iebilst pret Aināra Šlesera priekšlikumu par miljonu eiro pārdot Latvijas nepilsoņu pases turīgiem ārzemniekiem, vērtējot to kā drošības risku.

Maija Armaņeva (LPV) kritizē pierobežas specoperācijas «Vilkatis» pirmās nedēļas rezultātus kā niecīgus, norādot uz vienu atrasto tuneli un nevienu aizturēto, kamēr iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) tajā pašā dienā operācijas gaitu izceļ kā apliecinājumu tam, ka robežas pārbaude ar ģeoradaru tiek veikta aktīvi un nekavējoties. Abi runā par vienu un to pašu notikumu, bet dod tam pretēju vērtējumu.

Krusts asi iebilst pret „zelta vīzu“ grozījumiem Imigrācijas likumā (TUA par 50 000 eiro ieguldījumu) un ierakstā norāda uz Šleseru kā idejas autoru.

Ainārs Šlesers paziņo, ka partija Latvija Pirmajā Vietā prasīs satiksmes ministra Riharda Kozlovska demisiju. Prasības pamatojums tvītā nav norādīts — teksts sastāv no viena teikuma un saites.

Māris Mežals (LPV) publiski noraida iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) publiskotos darba rezultātus, uzskaitot tos pa punktiem — krievu valodas aizliegumu policistu savstarpējā saziņā, Muceniekus, Pāternieku robežkontroles punkta slēgšanu un aptuveni 90 cilvēku iekļaušanu melnajā sarakstā — un apgalvo, ka jebkurš kriminālpolicijas darbinieks ikdienā paveic vairāk.

Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) saista ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) ieceri paplašināt samazināto PVN likmi ar gaidāmajām vēlēšanām un atgādina, ka agrākiem LPV priekšlikumiem par samazinātu PVN, piemēram, bērnu pārtikai, ZZS frakcijas atbalsts neesot bijis jūtams.

Māris Mežals (LPV) pārmet Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, ka tas intervijā, trīs reizes vaicāts, nenorobežojās no LPV vēlētāju pielīdzināšanas prokremliskiem spēkiem.

Staķis aicina partijas pirms vēlēšanām publiski deklarēt, vai tās veidos koalīciju ar Šleseru — pozicionē Šleseru kā sarkano līniju kremlim tīkamas valdības riskam.

Pēc neuzticības balsojuma Rīgas domē (23:33) Mežals (LPV) iebilst pret Kleinberga (Progresīvie) palikšanu mēra amatā un kritizē NA un AS par viņa aizstāvēšanu; Kleinbergs opozīcijas demisijas prasību sauc par priekšvēlēšanu kampaņas sākumu.

Stendzenieks aicina atlaist Rīgas Namu vadību par līdzekļu izšķērdību un pārmet Rīgas vadībai, tostarp mēram Kleinbergam, bezdarbību; Kleinbergs tajā pašā dienā pieprasa izvērtēt Rīgas Namu vadības atbildību par Centrāltirgus Gaļas paviljona slēgšanu un noskaidrot remontdarbu līdzekļu likteni.

Šlesers vaino Progresīvos — Satiksmes ministru Briškenu un Ati Švinku — par airBaltic novešanu līdz bankrotam un simtiem miljonu izšķērdēšanu Rail Baltica projektā.

Pretēji redzējumi par sabiedriskā medija nākotni: Andris Šuvajevs (Progresīvie) iebilst pret sabiedriskā medija redakcionālās neatkarības ierobežošanu, savukārt Ēriks Stendzenieks (Latvija Pirmajā Vietā) aicina LSM likvidēt un sabiedrisko mediju pārbūvēt no nulles 29 reizes mazākā apmērā.

Ēriks Stendzenieks apgalvo, ka Aizsardzības ministrijā valda haoss ("bardaks"), un kritizē AM ministru Andri Sprūdu par otrā valsts sekretāra atkāpšanās patieso iemeslu maskēšanu.

Māris Mežals apsūdz premjeri Eviku Siliņu par 35 000 EUR iztērēšanu lidostu VIP zālēs 2023.–2026. gadā un noraida drošības argumentu.

Stendzenieks apšauba JV dalības likumību KAS seminārā — fonds sadarbojies ar FIDESZ

Mežals (LPV) kritizē aizsardzības ministru Sprūdu par neskaidru komunikāciju par dronu notriekšanas politiku

Hermanis (MMN) publiski norobežojas no Šlesera (LPV) reformu pieejas — abus apraksta kā sistēmas ietvaros spēlētājus, pretstatā MMN radikālajai sistēmas nomaiņas pozīcijai.

Liepnieks (politiskais stratēģis) MMN darbībā saskata līdzības ar Sudrabas partiju, aicina Alvi Hermani paskaidrot Sobčakas apgalvojumu, ka Putins 2021. gadā viņu izņēmis no melnā saraksta, un apšauba, ka vēlēšanu sistēmas maiņa ir MMN īstais mērķis, jo kustība nevāc parakstus referendumam; Hermanis (MMN) tajā pašā dienā, agrāk par Liepnieka ierakstiem, apgalvo, ka kustības vienīgais iemesls ir nomainīt vēlēšanu likumu un balsot par konkrētiem cilvēkiem.

Jurģis Liepnieks LTV priekšvēlēšanu debatēs pausto «Mēs mainām noteikumus» piedāvājumu raksturo kā «galēja populisma un nekompetences kokteili», nosaucot trīs punktus: skolu uzturēšanu arī ar vienu skolēnu, pensiju otrā līmeņa atdošanu tautai un apgalvojumu par Latvijas pašpietiekamību elektroenerģijā. Runa ir par 3. septembra debatēm: pirmo no punktiem MMN biedrs Edvarts Krusts tur arī pauda — partija nesolot slēgt nevienu lauku skolu —, un Liepnieks to komentē nākamajā dienā.

Krusts asi iebilst pret „zelta vīzu“ grozījumiem Imigrācijas likumā (TUA par 50 000 eiro ieguldījumu) un ierakstā norāda uz Šleseru kā idejas autoru.

Jāzeps Baško (MMN) iebilst pret premjera Andra Kulberga (AS) valdības izvēlēto procedūru kokrūpnieku atbalsta lietā — valdība vēršas Satversmes tiesā pēc "skaidrojuma" par MK pilnvaru robežām, bet Baško uzskata, ka jāiesniedz formāls pieteikums lietas ierosināšanai vai nekas.

Pūpols sarkastiski iebilst pret valsts naudas izmantošanu Alvja Hermaņa pašreklāmas monoizrādei un mudina KNAB izvērtēt, vai tā nav slēpta priekšvēlēšanu kampaņa.

2026-06-10: Ainars Mielavs (MMN) publiski kritizē Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) par to, ka tas nekavējoties neizslēdza Jauno Vienotību un Progresīvos no koalīcijas — "Izmest no 'kroga' pavisam JV un Pro. Zibenīgi. To vajadzēja darīt @AndrisKulbergs."

Staķis (PRO) atklātā vēstulē nosoda Hermaņa (MMN) salīdzinājumu starp Progresīvajiem un 1941./1949. gada deportāciju īstenotājiem — kvalificē kā naidu kurinošu retoriku un sabiedrības sašķeltības veicināšanu pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Alvis Hermanis spekulē, ka prezidents Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Sprūds pirms vēlēšanām varētu atkal izmantot ģeopolitisko draudu retoriku.

Alvis Hermanis norāda uz prezidenta Rinkēviča iespējamo ģeopolitisko draudu retorikas izmantošanu pirms vēlēšanām kā uzticamības iegūšanas taktiku.

Hermanis apgalvo, ka JV un Orbāna pārvaldē esot līdzīgas korupcijas pazīmes — viņaprāt, 15 gadu identiski modeļi

Hermanis (MMN) publiski norobežojas no Šlesera (LPV) reformu pieejas — abus apraksta kā sistēmas ietvaros spēlētājus, pretstatā MMN radikālajai sistēmas nomaiņas pozīcijai.

Pūpols Kulberga izvēli virzīt Gorkšu Valsts kancelejas vadībai vērtē kā loģisku, lai gan atgādina par abu domstarpībām ar NA imigrācijas jautājumos

Pūpols atbalsta Gorkša izvēli Valsts kancelejas vadībai, norādot uz viņa uzņēmēja pieredzi un domubiedrību ar Kulbergu

Klotiņš pateicas Madžiņam par atklātību lietā, ko izmeklē policija, un aicina vērtēt, kā to atspoguļo LSM

Puntulis par tā saukto «Netflix» nodevu uzskata, ka sekas attiecībās ar partneriem tiek pārspīlētas, un cer uz termiņa pagarināšanu, nevis atcelšanu, kamēr Kulbergs aicina vērtēt atteikšanos no nodevas.

Pūpols mudina ārlietu ministri Braži panākt Ragozina izraidīšanu no Latvijas.

Dombrava pateicas ārlietu ministrei Bražei par lēmumu sākt procesu, lai vēl vienu Krievijas pilsoni iekļautu Latvijai nevēlamo personu sarakstā.

Dombrava neredz iespēju NA būt vienā valdībā ar Šlesera «Latviju pirmajā vietā», norādot uz tās radītajām problēmām aizsardzības un satiksmes jomā

Kols aicina ārlietu ministri Braži iekļaut Ragozinu nevēlamo personu sarakstā, jo uzskata, ka Iekšlietu ministrijas ceļš nestrādā, un apgalvo, ka Ragozinu šobrīd sargā ministres vilcināšanās.

Šnore Ņenaševas Saeimā rīkoto cīņu ar Avenu, Krievijas ietekmi un Nacionālo apvienību sauc par «priekšvēlēšanu teātri» un jautā, kāpēc Progresīvie 2025. gadā balsoja pret NA pieprasījumu atņemt Avenam pilsonību.

Kols atbalsta Indriksones FIFA prezidenta vizītes laikā pausto nostāju, ka Krievijas atgriešanās starptautiskajā futbolā nav pieļaujama, kamēr tā turpina karu pret Ukrainu.

Zalāns uzskata, ka iekšlietu ministra Dombravas imigrācijas ierobežošanas plāns pārvalda imigrācijas sekas, nevis samazina imigrantu skaitu, un drīzāk izskatās pēc darbības imitācijas pirms vēlēšanām; pretstatā piedāvā ASL priekšlikumus.

Velps apgalvo, ka Dombravas izstrādātais pretimigrācijas plāns paredzēts tikai birokrātijas audzēšanai un priekšvēlēšanu kampaņai, nevis reālai migrācijas apturēšanai, un aicina balsot par ASL plānu.

Pūpols X ierakstā apgalvo, ka Stepaņenko tēvs apgādā Krievijas armiju.

Kols X ierakstā aicina Saeimas vēlēšanās atbalstīt Jāni Dombravu un uzsver, ka viņš dažos mēnešos parādījis, ko spēj paveikt, ja viņam uztic atbildību.

TV24 priekšvēlēšanu debatēs Andris Šuvajevs jautā Ilzei Indriksonei: «Vai pārstāsiet sēt haosu izglītības sistēmā?»

Priekšvēlēšanu debatēs Ašeradens aicina atteikties no deputātu kompensācijām, bet Indriksone iestājas par to saglabāšanu, pārskatot to pamatotību.

Pūpols (NA) publiski atbalsta partijas biedreni Mūrniecei (NA) priekš 3. oktobra vēlēšanām: «Par @IMurniece!»

Butāns (NA) pateicas Mūrniecei (NA) un brīdina, ka nedrīkst pieļaut prokrievisku spēku (Suverēnā vara) nākšanu pie varas.

Butāns (NA): Dombrava (NA) izstrādājis imigrācijas ierobežošanas plānu — viena no NA prioritātēm šajā valdībā —, kas jāizdara Latvijas drošības vārdā.

Butāns (NA) norāda, ka Dombravas imigrācijas ierobežošanas plānu Kulberga (AS) valdībā neviens nesteidzas atbalstīt un jautājums tiek kavēts.

Butāns (NA) pārmet Švinkam (PRO), ka 2025. gadā kā ministrs viņš atbalstīja eksāmenu noteikumu izmaiņas 4 dienas pirms eksāmena, bet tagad kritizē NA ministres grafiku kā populismu.

Tieslietu ministrs Smiltēns (AS) Saeimas 17. septembrī pieņemtos Dzelzceļa likuma grozījumus sauc par juridiski pamatotu un praktiski īstenojamu soli ceļā uz pilnīgu Krievijas graudu tranzīta pārtraukšanu; NA frakcijas vadītāja vietnieks Butāns (NA) tajā pašā dienā saglabā skepsi, jo likumprojekts pats 300 % maksu nenosaka, un uzstāj, ka mērķim jābūt pilnīgam aizliegumam, ko NA iesniegusi savā likumprojektā — Eglīta priekšlikumu par pilnu aizliegumu Saeima noraidīja ar 12 balsīm par, 27 pret un 24 atturoties.

EP deputāts Kols (NA) iebilst pret fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā pieteiktajām ES drošības struktūrām — «Eiropas 4. pantu», Eiropas Drošības padomi un ārkārtas drošības protokolu —, jo tās dublē NATO; EK komisārs Dombrovskis (JV) tos pašus instrumentus vērtē kā veidu, kā Eiropa kopīgi atturēs Krievijas draudus, un uzsver sinerģiju ar NATO, ne dublēšanu.

Vitenbergs (NA) paziņo, ka NA sagatavojusi grozījumus pilnīgam Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta aizliegumam un, ja līdz trešdienai valdībā risinājuma nebūs, ceturtdien tos varētu virzīt Saeimā, jo pagājušajā nedēļā piedāvātā tarifa trīskāršošana «līdz galam nefunkcionē»; finanšu ministrs Kučinskis (AS) LSM pārstāstā noliedz, ka darbs pie tranzīta ierobežošanas būtu apstājies, un Satiksmes ministrija līdz nedēļas beigām gatavo ziņojumu par iecerētā 300 % tarifa ietekmi.

Patmalnieks (JV) pārmet NA un AS, ka tās savu politisko nākotni saskata «aktīvajā mazākumā», kas bloķē vēja enerģijas attīstību, un sauc to par ceļu uz dārgu elektrību un atpalicību; LSM 14. septembra rakstā klimata un enerģētikas ministrs Vitenbergs (NA) valdības atteikumu «K2 Ventum» vēja parkam skaidro ar «diezgan daudz strīdīgu apstākļu» un uzsver, ka lēmums ir izdarīts.

Atis Švinka (Progresīvie) 10. septembra Saeimas debatēs atbalsta neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), jo ministre nespējot nodrošināt paredzamu un datos balstītu izglītības politiku; Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) tajās pašās debatēs aicina deputātus nepārmest cits citam un ļaut ministrei kļūdas labot; pieprasījums noraidīts ar 26 balsīm par, 39 pret un 21 atturoties.

Divi koalīcijas partneri publiski prasa atlikt izglītības ministres pašas virzīto soli. Baiba Braže (Jaunā Vienotība) un Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) aicina dabaszinību centralizēto eksāmenu 9. klasei ieviest nevis šajā, bet nākamajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) paziņo par trim panāktām izmaiņām skolu ikdienā un atsevišķi atzīst, ka minimālā vērtējuma sliekšņa jautājumā piekāpjas pēc arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un koalīcijas partneru iebildumiem.

Igors Rajevs (bezpartejisks) 7. septembrī TV24 raidījumā iebilst pret to, ka tuneļa atklāšana uz Latvijas robežas tiek pasniegta kā konkrēta politiķa nopelns: «Ne jau ministrs Dombrava, piedodiet, to tuneli atrada.» Viņaprāt, rosība ap robežas jautājumiem jāskata priekšvēlēšanu kontekstā, problēmas tiek celtas augstākā līmenī, nekā tās ir patiesībā, un nav pamata runāt par pēkšņi sasniegtiem rezultātiem. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 1. septembrī bija apgalvojis pretējo — ka operācija «Vilkatis» dod rezultātus un ka tās darbību sekmējusi tostarp tuneļu meklēšana un plašāka dronu izmantošana. Domstarpība ir par to, vai robežas jomā ir sasniegti jauni rezultāti. Dombrava uz pārmetumu dienas avotos neatbild; viņa 7. septembra izteikumi ir par imigrācijas ierobežošanas plāna saturu.

Arvils Ašeradens (JV) TV24 raidījumā uzskata, ka Imigrācijas likumu būtu nepieciešams pārskatīt, taču par izmaiņām būtu produktīvāk diskutēt laikā bez priekšvēlēšanu spiediena. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) 3. septembrī uzstāja, ka visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un tas ir jāpieņem, un 4. septembrī koalīcija vienojās plānu virzīt tālāk. Strīds iet koalīcijas iekšienē un ir par laiku, ne par saturu: Ašeradens vienlaikus prasa stingrāku ārvalstu studentu iesaistes kontroli.

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone aizstāv ministrijas virzītās vērtēšanas izmaiņas un uzskata, ka dabaszinību eksāmena ieviešana nav sasteigta, jo līdz eksāmeniem atlikuši desmit mēneši. Ministru prezidents Andris Kulbergs tajā pašā dienā norāda, ka izglītībā vajadzīga stabilitāte un skolu reformā straujas pārmaiņas nav atbalstāmas.

Latvijas Darba Devēju Konfederācija aicina iekšlietu ministru Jāni Dombravu uz sarunu ar darba devēju pārstāvjiem un uzstāj, ka jauni ierobežojumi legālai nodarbinātībai ieviešami tikai pēc esošo kontroles mehānismu sakārtošanas un balstoties uz datiem. Dombrava tajā pašā dienā uzsver, ka visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un ka tas ir jāpieņem.

Andris Šuvajevs paziņo, ka «Progresīvie» atbalstīs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, jo ministra rīcība, viņaprāt, rada riskus valsts drošības interesēm. Dombrava tajā pašā dienā uzstāj, ka tuvākajās dienās jāpanāk visaptverošā imigrācijas ierobežošanas plāna pieņemšana.

Ansis Pūpols aicina 3. septembra rītā uz piketu pie Saeimas, lai nepieļautu iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, kamēr Ainārs Šlesers norāda, ka «Latvija pirmajā vietā» demisijas pieprasījumu iesniegs nākamajā Saeimas sēdē.

Edvards Ratnieks pieprasa imigrantu kvotas un darba devēju atbildību par katru nodarbināto imigrantu un aicina ministrus un valdības vadītāju Andri Kulbergu nenovilcināt imigrācijas ierobežošanas jautājumu, bet izlemt to vēl šajā valdībā līdz vēlēšanām.

Guntars Vītols ierosinājumu praktisku tehnisku jautājumu risināšanai izmantot ārkārtējās situācijas režīmu austrumu pierobežā vērtē kā nevajadzīgu birokrātisku kļūdu, kas radīja publisku satraukumu. Jānis Vitenbergs projektu aizstāv kā pagaidu tiesisku mehānismu, lai gaisa apdraudējuma laikā aizsargātu kritisko nozaru darbiniekus un nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību līdz pastāvīga regulējuma izstrādei.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) publiski nosauc Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta nosaukumu un anotāciju par kļūdu, ko ministrs labošot, vienlaikus atzīstot, ka pats regulējums brīdinājuma situācijām ir vajadzīgs. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) tajā pašā dienā projektu aizstāv un publisko reakciju sauc par vētru ūdens glāzē.

Valdības sēdē par SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri Pāvilostas pusē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iebilda pret rīkojuma projektu, ar kuru iecere netika akceptēta, norādot, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti un ka lēmums grauj investoru uzticību. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kura ministrija rīkojumu sagatavoja, uzsvēra, ka lēmums neliedz projektu virzīt tālāk vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saņemot attiecīgo pašvaldību lēmumus. Domstarpības iet starp divām koalīcijas partijām.

Nedēļu pirms mācību gada sākuma koalīcijā atklājas domstarpības par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv savas virzītās izmaiņas un uzsver, ka neviens centralizētais eksāmens netiek atcelts. «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pauž, ka partija neatbalsta būtiskas vērtēšanas noteikumu izmaiņas nedēļu pirms 1. septembra — iebildums ir par brīdi, ne par izmaiņu saturu.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) norāda, ka tiek apsvērta stingrāku prasību ieviešana komersantiem, liekot tiem krīzē nodrošināt nepārtrauktu darbību vismaz 72 stundas. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (bezpartejisks) tajā pašā dienā apšauba, ka veikalu, degvielas uzpildes staciju un mobilo sakaru tīklu apgādi ar ģeneratoriem var atrisināt ar to, ko viņš dēvē par «supernormatīvismu», un vispirms sagaida veselo saprātu privātajā sektorā.

Divi valdības ministri diennakts laikā vētras seku gatavību vērtē pretēji. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) 23. augustā atzīst, ka valsts nebija gatava vētras izraisītajai enerģētikas krīzei, un uzsver, ka otrreiz šādā situācijā nonākt nedrīkst. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 24. augustā krīzi vērtē kā pārvarētu un uzskata, ka problēmas izdevies atrisināt ļoti īsā laika sprīdī.

Treija (NA) ikgadējos pirmsbudžeta paziņojumus par savu algu iesaldēšanu sauc par populistiskiem izgājieniem un prasa mainīt atlīdzības likumu, koeficientus un bāzes mēnešalgas aprēķinu; tajā pašā dienā premjers Kulbergs (AS) paziņo, ka valdības un Saeimas deputātu algu palielināšana ir jāiesaldē un ka par to nav vietas pat diskusijām. Treija nevienu nenosauc vārdā — nesaskaņa ir starp pieejām, ne personām, un abas puses ir koalīcijā.

Maija Armaņeva (LPV) kritizē pierobežas specoperācijas «Vilkatis» pirmās nedēļas rezultātus kā niecīgus, norādot uz vienu atrasto tuneli un nevienu aizturēto, kamēr iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) tajā pašā dienā operācijas gaitu izceļ kā apliecinājumu tam, ka robežas pārbaude ar ģeoradaru tiek veikta aktīvi un nekavējoties. Abi runā par vienu un to pašu notikumu, bet dod tam pretēju vērtējumu.

Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) dēvē iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) izteikumus par viedās robežas izbūves procesu par apzinātu maldināšanu vai nekompetenci. Kritika nāk no koalīcijas partnera un attiecas uz konkrētiem izteikumiem par novērošanas kamerām uz robežas, nevis uz ministra darbu kopumā; Saeimas komisija plāno lūgt paskaidrojumus. Kozlovska tiešas runas avotā nav — nostāja atreferēta trešajā personā.

Māris Mežals (LPV) publiski noraida iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) publiskotos darba rezultātus, uzskaitot tos pa punktiem — krievu valodas aizliegumu policistu savstarpējā saziņā, Muceniekus, Pāternieku robežkontroles punkta slēgšanu un aptuveni 90 cilvēku iekļaušanu melnajā sarakstā — un apgalvo, ka jebkurš kriminālpolicijas darbinieks ikdienā paveic vairāk.

Nacionālā apvienība ar deputātu Artūru Butānu pieprasa veselības ministram Hosamam Abu Meri skaidrojumu par Rīgas Dzemdību nama finansējuma samazinājumu, kura dēļ kopā ar personāla trūkumu uz laiku slēgtas desmit ģimenes palātas.

Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) iebilst pret Ekonomikas ministrijas nodomu pārņemt Rīgas domei piederošās akciju sabiedrības "Rīgas siltums" kapitāldaļas. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pārņemšanu rosina, argumentējot, ka uzņēmumam vajadzīgs viens saimnieks ar pilnu atbildību un ka vienota valsts pārvaldība ļautu ātrāk pieņemt lēmumus. Domstarpības iet starp pašvaldības un valsts līmeni par vienu un to pašu īpašumu.

Kļaviņš aicina iekšlietu ministru Dombravu atlaist Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, Priekules notikumu uzskatot par sistemātisku pārkāpumu pazīmi. Dombrava tajā pašā dienā aicina nesteigties ar demisijas prasībām un vispirms sagaida no policijas vadības rīcības plānu, kā laikus pamanīt darbiniekus ar alkohola problēmām.

Andrejs Judins (JV) un Ansis Pūpols nostājas pretējās pusēs jautājumā par Ģenerālprokuratūras protesta izpildi kokrūpnieku lietā: Judins uzskata, ka valdības atteikums izpildīt protestu ir netiesisks un lēmums jāatceļ, bet Pūpols aizstāv varas dalīšanas principu — valdībai izmeklēšanas stadijā prokurora rīkojumi nav jāpilda.

Ansis Pūpols apgalvo, ka Jaunā Vienotība un Progresīvie apiet trešo personu priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumu, finansējot sev pietuvinātas NVO, kuras partiju vēstījumus izplata kā šķietami neatkarīgi eksperti. Tajā pašā dienā radniecīgu NVO finansēšanas kritiku pauž Kārlis Seržants (NVO kā birokrātiskā aparāta daļa) un Edvarts Krusts (valsts līdzfinansējums klimata NVO); Evika Siliņa savukārt aizstāv Jaunās Vienotības ieguldījumu cilvēktiesību jomā. Opozīcijas uzbrukuma līnija NVO finansējumam pret koalīcijas un bijušās koalīcijas partijām.

Juris Pūce (Latvijas attīstībai) kritizē Izglītības un zinātnes ministriju par pozitīvas tendences saskatīšanu izglītības rezultātos, norādot uz vājajiem centralizētā matemātikas eksāmena rādītājiem. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv sistēmu — uzskata, ka centralizēto eksāmenu attīstība virzās pareizajā virzienā, taču nedrīkst kļūt par šķērsli jauniešu tālākajai izglītībai.

Ansis Pūpols pieprasa finanšu ministram Mārim Kučinskim atklāt, cik un kuras valsts iestādes samaksājušas festivāla LAMPA rīkotājiem.

EP balsojumā par tā dēvēto "Chat Control" regulējumu abi Latvijas deputāti nonāk pretējās pusēs: Kols (NA) balso pret regulējuma virzīšanu steidzamības kārtībā un kritizē pašu pieeju, kamēr Pozņaks (AS) atbalsta brīvprātīgās skenēšanas režīma pagarināšanu uz diviem gadiem. Vienojošais punkts — abi iebilst pret obligātu šifrētās saziņas skenēšanu.

Filips Rajevskis publiski atgādina Rihardam Kolam (NA) par Latvijas lomu — sarkastiski kritizē, ka Krievijas sporta ministrs, pateicoties arī Latvijas nostājai, vairs nav sankciju sarakstā.

Staķis (PRO) noraida iekšlietu ministra skaidrojumu Elvisa Strazdiņa lietā kā mazsvarīgu un pieprasa atbildi, vai process pret blogeri uzsākts pēc Valsts policijas iniciatīvas vai pēc Latvijas valsts mežu iesnieguma; Dombrava (NA) aizstāv policijas tiesības izmeklēt, taču uzsver pienākumu pamatot rīcību sabiedrībai.

Pūpols sarkastiski iebilst pret valsts naudas izmantošanu Alvja Hermaņa pašreklāmas monoizrādei un mudina KNAB izvērtēt, vai tā nav slēpta priekšvēlēšanu kampaņa.

2026-06-11: Koalīcijas iekšēja kritika par bridža turnīra finansējumu: Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas 200 000 eiro piešķīrumu Latvijas Bridža federācijas turnīram — ministriju vada NA virzītā Ilze Indriksone.

Treija (NA) publiski kritizē Satiksmes ministriju (Švinka, PRO) par nespēju atrast 89 148 EUR/gadā Goda ģimeņu atlaidēm sabiedriskajā transportā

Pūpols saista Progresīvo deputātu Andri Šuvajevu ar Sociālistisko internacionāli un Aleksu Sorosu, ironiski sauc par 'Iļjiču'

Treija publiski pieprasa atbildību no bijušā Rīgas satiksmes padomes locekļa Raivja Kronberga par valdes locekļa Aldas Kutkēviča apstiprināšanu, norādot uz nepamanītiem interešu konflikta riskiem RS pārvaldībā.

Šnore apsūdz JV par oportūnismu — Komo brauciens un rosina ierobežot Krievijas saites tikai pēc Orbāna sakāves

Pūpols apsūdz Rinkēviču par propagandas mašīnas ieslēgšanu Stoltenberga jautājumā

Dombrava pieprasa Sprūda demisiju par neadekvātu reakciju uz dronu incidentu — opozīcijas tiešs uzbrukums aizsardzības ministram

Sprūds pretstata Kulberga teikto, ka militārpersonas pašas dronos detonatorus neievieto un «to nedara nekur», NBS 2025. gadā apstiprinātajai bezpilota sistēmu koncepcijai un Ukrainas praksei, kur apkalpes pašas aprīko lādiņus.

Krusts apgalvo, ka Progresīvo idejas palīdz īstenot Kremļa intereses, un kā piemēru min Sprūda laikā veikto dronu bez sprāgstvielām iepirkumu.

Krusts, pamatojot savu nostāju pret Progresīvajiem, min Lāces dalību biedrības «Gribu palīdzēt bēgļiem» valdē laikā, kad biedrība, pēc viņa teiktā, palīdzēja pieciem sīriešiem nelegāli šķērsot robežu, un viņas izteikumus par padomju deportācijām.

Vicemērs Sprindžuks norāda, ka mēra Kleinberga pagaidu tilta iecerē nav iesaistīta «Rīgas satiksme», un saista to ar vēlēšanu tuvumu; Kleinbergs norāda, ka paļaujas uz ekspertiem, kuri pagaidu tiltu uzskata par labāko risinājumu.

Staķis atgādina brīdinājumus, ka Stepaņenko sludinātā ideoloģija ir «kā no Kremļa rokasgrāmatas», un pārmet pamatstraumes partijām, arī Nacionālajai apvienībai, ka tās gadiem atbalstījušas viņas politisko karjeru; cer, ka dienesti šoreiz rīkosies.

Rīgas mērs Kleinbergs saskata interešu konfliktu tajā, ka Valaiņa vadītā Ekonomikas ministrija ir akcionāre gan «Rīgas siltumā», gan «Latvenergo», un apgalvo, ka ministrija nav piedāvājusi jaunus risinājumus, kas šoziem samazinātu siltuma tarifu.

Šuvajevs X ierakstā Šlesera rosinātos Satversmes grozījumus sauc par kārtējiem «murgiem» un «Apvienotā saraksta» un Nacionālās apvienības atbalstu to tālākai skatīšanai — par politisku gļēvulību.

Bergmanis kopā ar Dineviču nepiekrīt Sprūda rosinātajam studiju vaučeram Valsts aizsardzības dienesta beidzējiem un aicina ministrijas vispirms iesniegt datus.

Šuvajevs X ierakstā kritizē finanšu ministra slaidu par budžeta izdevumiem: valdība neesot sagatavojusi nevienu konkrētu rīcību izdevumu mazināšanai, un slaidā esot «pilnīgs tukšums».

TV24 priekšvēlēšanu debatēs Andris Šuvajevs jautā Ilzei Indriksonei: «Vai pārstāsiet sēt haosu izglītības sistēmā?»

Seržants norāda Šuvajevam uz pretrunu, ka Waterfront projekts, ko viņš kritizē, ir Progresīvo vadītās Rīgas pašvaldības akceptēts projekts.

Butāns (NA) pārmet Švinkam (PRO), ka 2025. gadā kā ministrs viņš atbalstīja eksāmenu noteikumu izmaiņas 4 dienas pirms eksāmena, bet tagad kritizē NA ministres grafiku kā populismu.

Šuvajevs (PRO) prasa premjeram Kulbergam un aizsardzības ministram Melnim plašākus skaidrojumus par atteikšanos no zviedru «Archer» artilērijas iegādes — Ukrainā pārbaudīta sistēma, Zviedrija ir tuvākā sabiedrotā.

Stepaņenko (Suverēnā vara/Jaunlatvieši) TV24 raidījumā «Runāsim atklāti» nosauc 200 tūkstošu eiro tēriņu «Latvijas Pasta» zīmola maiņai par izšķērdību; Šuvajevs (Progresīvie) tajā pašā diskusijā aicina izšķērdību konkrēti pamatot, ne secināt automātiski, un brīdina, ka atsevišķu izdevumu izcelšana bez plašāka konteksta var kļūt par populistisku argumentu.

Atis Švinka (Progresīvie) 10. septembra Saeimas debatēs atbalsta neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), jo ministre nespējot nodrošināt paredzamu un datos balstītu izglītības politiku; Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) tajās pašās debatēs aicina deputātus nepārmest cits citam un ļaut ministrei kļūdas labot; pieprasījums noraidīts ar 26 balsīm par, 39 pret un 21 atturoties.

Progresīvo frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs (Progresīvie) paziņo, ka frakcija atbalsta veselības ministra Hosama Abu Meri (Jaunā Vienotība) demisiju, norādot uz nepieņemto lēmumu par veselības apdrošināšanas fondu un samazināto nozares finansējumu; lēmuma projektu iesniedza «Latvija Pirmajā Vietā», un ministrs balsojumu iztur ar 24 balsīm par un 67 pret.

Ministrija un pašvaldība vienā dienā vēršas pret vienu un to pašu Rīgas domes iepirkumu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) pieprasa Rīgas domei skaidrojumu par 300 000 eiro vērto «LinkedIn» pakalpojumu iepirkumu, vienlaikus atzīmējot, ka līdz šim no pašvaldību tēriņu apšaubīšanas izvairījies. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) aicina iepirkumu apturēt un prasa paša domes struktūrai skaidrojumu par tā nepieciešamību un pamatojumu.

Juris Pūce, partijas «Latvijas attīstībai» valdes priekšsēdētājs, apgalvo, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja neveidot valdību ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc vienpadsmit mēnešiem; uz tā pamata viņš vērtē, ka Andra Šuvajeva (Progresīvie) pieteiktajām «sarkanajām līnijām» ir tikpat maza vērtība. Strīda priekšmets ir tas, cik vērti ir pirmsvēlēšanu solījumi par nākamās koalīcijas sastāvu. Šuvajevs uz pārmetumu dienas avotos neatbild, un viņa pieteiktās «sarkanās līnijas» tajos nav citētas.

Aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) norāda, ka iepriekšējā ministrijas vadībā izvēlētais Zviedrijas «Archer» piedāvājums bijis dārgākais no diviem un ka sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem, kavējot armijas attīstības plānus; ministrija ir uzrunājusi abus pretendentus un par saņemtajām atbildēm ziņos valdībai. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) 7. septembrī izvēli aizstāv kā detalizēti izvērtētu un pamatotu, atsaucoties uz sistēmas pārbaudi karadarbībā Ukrainā pretstatā Čehijas prototipam, uz piegāžu ātrumu ar ražotāja pagaidu risinājumu jau šogad un uz Zviedrijas kā stratēģiskā sabiedrotā lomu. Abi vērtē vienu un to pašu lēmumu, bet pēc dažādiem mēriem: Melnis — pēc cenas un piegādes termiņa, Sprūds — pēc sistēmas pārbaudes karā un sabiedrotā izvēles. Melnis dienas avotos nepasaka, vai Latvija no darījuma atteiksies.

Bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) norāda, ka atkārtoti apšaubījusi Zviedrijas artilērijas sistēmu izvēli — jautājusi toreizējam aizsardzības ministram par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika, un vairākkārt prasījusi iesniegt bruņoto spēku viedokli, taču diskusijas nebijušas vienkāršas. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) uz šo pārmetumu tieši neatbild, bet 7. septembrī apgalvo, ka izvēli sagatavojusi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības un speciālistu padome, un pārmetumus par iepirkumu noraida. Domstarpība ir par to, vai bruņoto spēku viedoklis iepirkuma gaitā tika iegūts un ņemts vērā. Siliņa avotos neprasa no darījuma atteikties.

Andris Šuvajevs paziņo, ka «Progresīvie» atbalstīs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, jo ministra rīcība, viņaprāt, rada riskus valsts drošības interesēm. Dombrava tajā pašā dienā uzstāj, ka tuvākajās dienās jāpanāk visaptverošā imigrācijas ierobežošanas plāna pieņemšana.

Raivis Zeltīts iebilst pret dzimumam piesaistītu atšķirīgu krimināltiesisku vērtējumu un, kritizējot Ata Švinkas pieeju, uzsver viena likuma un vienas taisnības principu neatkarīgi no dzimuma. Atis Švinka atbalsta femicīda atzīšanu par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja sieviete nogalināta dzimuma vai ar dzimumu saistīta motīva dēļ.

Kristaps Krištopans iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju režīma noraidīšanu, uzskatot, ka mazais pieteikumu skaits nerada valsts drošības risku. Atis Švinka iebilst pret atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret ieguldījumiem un šo pieeju raksturo kā atgriešanos pagātnē.

20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, bijušais aizsardzības ministrs, opozīcijā esošo Progresīvo deputāts Andris Sprūds iebilda pret ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi, sakot, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu un ka tas ir drošības apdraudējums. Sprūds priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta.

20. augusta Saeimas debatēs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO) apgalvoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski runājot vienu, bet aiz slēgtām durvīm piedāvājot aviokompānijā ieguldīt 600 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas; šādu rīcību Švinka nosauca par liekulību. Valaiņa atbilde avotā nav fiksēta, un raksta autors pats šo raksturojumu apšauba, norādot, ka ministrs 600 miljonus, visticamāk, minējis kā iespēju, kas patiesībā nav iespēja.

Andris Šuvajevs kritizē Eviku Siliņu un Jauno Vienotību par atkārtotu Aizsardzības ministrijas un NBS iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaņā.

Velps rosina jautājumu, vai VDD un Ģenerālprokuratūrai nebūtu jāvērtē Progresīvo rīcība Aizsardzības ministrijā pēc Krimināllikuma (avota jautājuma forma saglabāta; Sprūds ir attiecīgā perioda aizsardzības ministrs; vienpusējs izteikums — Sprūda atbilde uz šo rosinājumu nav fiksēta).

Marta Kotello (PRO) kritizē Rīgas pašvaldību par savlaicīgi neizziņotu Krastmalas slēgšanu; mērs Viesturs Kleinbergs (PRO) tajā pašā dienā publiski atvainojas — berze partijas iekšienē par Rīgas pārvaldības komunikāciju.

Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) publiski apgalvo, ka Leilas Rasimas (Progresīvie) dzīvokļa īres kompensācijas gadījums atsedzot „Progresīvo“ un sociālistu patieso seju, un par bīstamāko uzskata nevis pašas politiķes rīcību, bet atbalstītāju attieksmi; Rasima video atbildē skaidro, ka Rīgas dzīvoklī nekad nav dzīvojusi, to neizīrē un saņem 45 procentus no iespējamās kompensācijas summas.

Raivis Zeltīts (Austošā Saule Latvijai) uzskata, ka Aizsardzības ministrijas nodošana Progresīvajiem hibrīdkara apstākļos bijusi nolaidība pret valsts drošību, un pārmet Andrim Sprūdam, ka viņš runājis par “dronu lielvalsti”, kamēr Nacionālie bruņotie spēki pieprasījuši rīcību. Aicina 3. oktobra vēlēšanās atstāt partiju dziļā opozīcijā.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) atbalsta Ģenerālprokuratūras prasību atcelt valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem un atgriezt aptuveni 50 miljonus eiro Latvijas valsts mežiem; zemkopības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) aizstāv šos lēmumus kā tiesiskus un iebilst prokuratūras protestam.

Staķis aicina partijas pirms vēlēšanām publiski deklarēt, vai tās veidos koalīciju ar Šleseru — pozicionē Šleseru kā sarkano līniju kremlim tīkamas valdības riskam.

Pēc neuzticības balsojuma Rīgas domē (23:33) Mežals (LPV) iebilst pret Kleinberga (Progresīvie) palikšanu mēra amatā un kritizē NA un AS par viņa aizstāvēšanu; Kleinbergs opozīcijas demisijas prasību sauc par priekšvēlēšanu kampaņas sākumu.

Juris Pūce (LA) atbalsta atbildības prasīšanu par Rail Baltica neizdarībām, tieši vēršoties pret bijušo RB Rail vadošo darbinieku Kasparu Briškenu (PRO).

Staķis (PRO) noraida iekšlietu ministra skaidrojumu Elvisa Strazdiņa lietā kā mazsvarīgu un pieprasa atbildi, vai process pret blogeri uzsākts pēc Valsts policijas iniciatīvas vai pēc Latvijas valsts mežu iesnieguma; Dombrava (NA) aizstāv policijas tiesības izmeklēt, taču uzsver pienākumu pamatot rīcību sabiedrībai.

Šuvajevs (PRO) iebilst pret grozījumiem Valsts civildienesta likumā un aicina Valsts prezidentu tos neizsludināt, vērtējot tos kā sasteigtus; Rinkēvičs grozījumus izsludināja, neraugoties uz Progresīvo aicinājumu.

2026-06-16: Pretējas pozīcijas par patēriņa kredītu reklāmas aizlieguma atcelšanu: Arvils Ašeradens (JV), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs, atbalsta aizlieguma atcelšanu, vienlaikus nosakot stingras prasības reklāmas saturam un izvietošanai; Andris Šuvajevs (PRO) iebilst pret atcelšanu, brīdinot, ka tā radītu lielākus sociālos un finanšu riskus iedzīvotājiem.

Stendzenieks aicina atlaist Rīgas Namu vadību par līdzekļu izšķērdību un pārmet Rīgas vadībai, tostarp mēram Kleinbergam, bezdarbību; Kleinbergs tajā pašā dienā pieprasa izvērtēt Rīgas Namu vadības atbildību par Centrāltirgus Gaļas paviljona slēgšanu un noskaidrot remontdarbu līdzekļu likteni.

Šlesers vaino Progresīvos — Satiksmes ministru Briškenu un Ati Švinku — par airBaltic novešanu līdz bankrotam un simtiem miljonu izšķērdēšanu Rail Baltica projektā.

2026-06-11: Viktors Valainis (ZZS) publiski kritizē Rīgas mēru Mārtiņu Staķi (Progresīvie) par piecus gadus ignorētu būvinspektoru slēdzienu par Centrāltirgus apdraudējumiem.

Pretēji redzējumi par sabiedriskā medija nākotni: Andris Šuvajevs (Progresīvie) iebilst pret sabiedriskā medija redakcionālās neatkarības ierobežošanu, savukārt Ēriks Stendzenieks (Latvija Pirmajā Vietā) aicina LSM likvidēt un sabiedrisko mediju pārbūvēt no nulles 29 reizes mazākā apmērā.

Seržants kritizē AM (Sprūda) un zemessardzes sagatavotību — apgalvo, ka zemessargi mācībās imitēja šāvienu skaņas ar muti.

Pūce (Latvijas attīstībai) kritizē Progresīvos (Sprūda partiju) par bezdarbību Latvijas atkarības no dabasgāzes mazināšanā.

Staķis (PRO) atklātā vēstulē nosoda Hermaņa (MMN) salīdzinājumu starp Progresīvajiem un 1941./1949. gada deportāciju īstenotājiem — kvalificē kā naidu kurinošu retoriku un sabiedrības sašķeltības veicināšanu pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Rokpelnis (ZZS frakcijas vadītājs) pieprasa, lai satiksmes ministrs Atis Švinka uzņemas pilnu personīgo atbildību par airBaltic finansēšanas risinājumu; ja ministra solījumi netiks izpildīti, Švinkam jāatkāpjas no amata. Vienlaikus ZZS apliecina, ka neredz šķēršļus turpināt darbu koalīcijā.

Šuvajevs (Progresīvo frakcijas vadītājs) iebilst pret Finanšu ministrijas (Čakša, JV) piedāvāto 2027. gada budžeta sagatavošanas grafiku — uzskata, ka vēlēšanu gads neattaisno kārtības maiņu; visu atlikt uz novembri nozīmētu, ka jaunajai valdībai gandrīz nebūs laika politiskajiem lēmumiem. Kritizē FM par jautājuma slēptu iekļaušanu MK darba kārtības A daļā pēdējā brīdī. 28.04. panāca rīkojuma izskatīšanas atlikšanu valdībā.

Kulbergs kritizē Kotello/PRO ieviesto modālā filtra konceptu Grīziņkalnā — apgalvo, ka 100 sūdzību iesniedzēju dēļ apgrūtina 15 000 apkaimes iedzīvotāju, un plašāk pārmet Progresīvajiem infrastruktūras bremzēšanu (airBaltic, Rail Baltica, Satiksmes ministrija). Atbilde uz Kotello 2026-04-25 koncepta aizstāvību ("Kas ir modālais filtrs? Modālais filtrs ir efektīvs risinājums").

Marta Kotello (PRO, Rīgas domes Satiksmes komitejas vadītāja) aizstāv Grīziņkalna modālā filtra projektu kā gājēju drošības risinājumu pret tranzīta satiksmi un nosoda opozīcijas politisko instrumentalizāciju pret apkaimes pārmaiņu atbalstītājiem. Filips Rajevskis tajā pašā dienā retweetoja @Liepkalns kritisku tvītu, kas raksturo "lētu betona barjeru kā modālo filtru" kā "joks par sētnieku". Strukturāla nesaskaņa starp PRO Rīgas domes pozīciju un opozīcijas/komentētāju kritiku par pilsētvides risinājumu.

Ēriks Stendzenieks apgalvo, ka Aizsardzības ministrijā valda haoss ("bardaks"), un kritizē AM ministru Andri Sprūdu par otrā valsts sekretāra atkāpšanās patieso iemeslu maskēšanu.

Lato Lapsa apsūdz aizsardzības ministru Andri Sprūdu par Kremļa ietekmes aģenta darbību un noraida viņa skaidrojumus par AM valsts sekretāra atkāpšanos.

Alvis Hermanis spekulē, ka prezidents Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Sprūds pirms vēlēšanām varētu atkal izmantot ģeopolitisko draudu retoriku.

Treija (NA) publiski kritizē Satiksmes ministriju (Švinka, PRO) par nespēju atrast 89 148 EUR/gadā Goda ģimeņu atlaidēm sabiedriskajā transportā

Pūpols saista Progresīvo deputātu Andri Šuvajevu ar Sociālistisko internacionāli un Aleksu Sorosu, ironiski sauc par 'Iļjiču'

Progresīvie gatavi meklēt opozīcijas atbalstu airBaltic aizdevumam, ja ZZS turpina vilcināties

Mežals (LPV) kritizē aizsardzības ministru Sprūdu par neskaidru komunikāciju par dronu notriekšanas politiku

Krauze (ZZS) aktīvi lobē cirtes vecumu samazināšanu, publiskojot video ar Zviedrijas ministru. Kreisi-liberālās partijas (t.sk. Progresīvie) kvēli iebilst.

Vītols kritizē ministru par vēlmi padārdzināt degvielu ar papildu nodokli — sarkastisks tons

Augulis kritizē Progresīvos par airBaltic nolaišanu — skeptisks ka kompānija augustā spēs atdot aizdevumu. "Ja Progresīvie ir nolaiduši kompāniju..."

Staķis (Progresīvie) un Pozņaks (AS) abi izmanto Taivānas drošības modeli kā piemēru Latvijai — reti cross-koalīcija/opozīcija sakritība

Braže saka 'kara draudu nav' bet Sprūds tērē miljardus aizsardzībai — koalīcijas ministri sūta pretrunīgus signālus par drošības situāciju

Dombrava pieprasa Sprūda demisiju par neadekvātu reakciju uz dronu incidentu — opozīcijas tiešs uzbrukums aizsardzības ministram

Stepaņenko (Suverēnā vara/Jaunlatvieši) TV24 raidījumā «Runāsim atklāti» nosauc 200 tūkstošu eiro tēriņu «Latvijas Pasta» zīmola maiņai par izšķērdību; Šuvajevs (Progresīvie) tajā pašā diskusijā aicina izšķērdību konkrēti pamatot, ne secināt automātiski, un brīdina, ka atsevišķu izdevumu izcelšana bez plašāka konteksta var kļūt par populistisku argumentu.

Šlesers (LPV) raidierakstā izslēdz koalīciju ar Stepaņenko politisko spēku: abu pušu ceļi šķīrušies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā domstarpību dēļ par kara nosodīšanu; tāpat noraida JV un Progresīvos.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc Carnikavas gadījuma, kurā suņi sakoda bērnudārza bērnus, norāda, ka Zemkopības ministrija līdz 1. jūlijam nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas režīmu, un uzstāj, ka politiskā atbildība par regulējuma nepabeigtību ir ministrijai, kuru vada Uldis Augulis (ZZS). Kulbergs vienlaikus atzīst, ka šis kavējums nav iemesls, kādēļ konkrētie suņi netika iemidzināti. Augulis dienas avotos uz pārmetumu neatbild.

Valdības sēdē par SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri Pāvilostas pusē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iebilda pret rīkojuma projektu, ar kuru iecere netika akceptēta, norādot, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti un ka lēmums grauj investoru uzticību. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kura ministrija rīkojumu sagatavoja, uzsvēra, ka lēmums neliedz projektu virzīt tālāk vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saņemot attiecīgo pašvaldību lēmumus. Domstarpības iet starp divām koalīcijas partijām.

20. augusta Saeimas sēdē, skatot «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pamatoja Saeimas deleģējuma nepieciešamību un uzsvēra, ka jaunais biznesa plāns balstās galvenokārt uz privātā kapitāla piesaisti, bet valsts tajā varētu piedalīties līdzvērtīgi privātajam partnerim. Savukārt koalīcijā esošās ZZS deputāts Armands Krauze tajās pašās debatēs līdzšinējo valsts atbalstu aviokompānijai nosauca par vienu lielu finanšu caurumu un faktiski finanšu piramīdu un pauda, ka «airBaltic» jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta. Krauze ministru vārdā nenosauc — nesaskaņa ir starp divu koalīcijas partiju pieejām valsts iesaistei, ne starp personām.

20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, plašākās debates izvērtās par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta tam iebilda, nosaucot ideju par viltus ilūziju par investīcijām un uzsverot, ka partija ir kategoriski pret; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta. Krasta priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc, un abas partijas ir koalīcijā — nesaskaņa ir koalīcijas iekšēja un par konkrētu likuma normu.

20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, bijušais aizsardzības ministrs, opozīcijā esošo Progresīvo deputāts Andris Sprūds iebilda pret ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi, sakot, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu un ka tas ir drošības apdraudējums. Sprūds priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta.

20. augusta Saeimas debatēs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO) apgalvoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski runājot vienu, bet aiz slēgtām durvīm piedāvājot aviokompānijā ieguldīt 600 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas; šādu rīcību Švinka nosauca par liekulību. Valaiņa atbilde avotā nav fiksēta, un raksta autors pats šo raksturojumu apšauba, norādot, ka ministrs 600 miljonus, visticamāk, minējis kā iespēju, kas patiesībā nav iespēja.

Skaidrīte Ābrama kopā ar „Progresīvajiem“ 23. jūlijā iesniegtā deputātu pieprasījumā aicina zemkopības ministru Uldi Auguli skaidrot Latvijas rīcību ES Dabas atjaunošanas regulas ieviešanā un ciršanas apliecinājumu izsniegšanas praksi.

Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) iebilst pret Ekonomikas ministrijas nodomu pārņemt Rīgas domei piederošās akciju sabiedrības "Rīgas siltums" kapitāldaļas. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pārņemšanu rosina, argumentējot, ka uzņēmumam vajadzīgs viens saimnieks ar pilnu atbildību un ka vienota valsts pārvaldība ļautu ātrāk pieņemt lēmumus. Domstarpības iet starp pašvaldības un valsts līmeni par vienu un to pašu īpašumu.

Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) saista ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) ieceri paplašināt samazināto PVN likmi ar gaidāmajām vēlēšanām un atgādina, ka agrākiem LPV priekšlikumiem par samazinātu PVN, piemēram, bērnu pārtikai, ZZS frakcijas atbalsts neesot bijis jūtams.

Kaspars Melnis (ZZS) noraida Daces Melbārdes (NA) apgalvojumu, ka Valsts kontrole nebija uzaicināta uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi — viņš apgalvo, ka uzaicinājums nosūtīts un atbilde saņemta. Strīds par komisijas darba organizāciju un atbildību par nenotikušo sēdi.

Andris Šuvajevs (Progresīvie) atbalsta Ģenerālprokuratūras prasību atcelt valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem un atgriezt aptuveni 50 miljonus eiro Latvijas valsts mežiem; zemkopības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) aizstāv šos lēmumus kā tiesiskus un iebilst prokuratūras protestam.

Juris Pūce (LA) pārmet ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) pretrunīgu attieksmi pret Latvenergo: valsts pēdējos piecos gados izņēmusi ap 800 miljonu eiro dividendēs, kamēr uzņēmums tagad aizņemas 300 miljonus attīstībai, bet ministrs vienlaikus lepojas ar koncerna zaļajām eiroobligācijām.

2026-06-11: Viktors Valainis (ZZS) publiski kritizē Rīgas mēru Mārtiņu Staķi (Progresīvie) par piecus gadus ignorētu būvinspektoru slēdzienu par Centrāltirgus apdraudējumiem.

Rokpelnis (ZZS frakcijas vadītājs) pieprasa, lai satiksmes ministrs Atis Švinka uzņemas pilnu personīgo atbildību par airBaltic finansēšanas risinājumu; ja ministra solījumi netiks izpildīti, Švinkam jāatkāpjas no amata. Vienlaikus ZZS apliecina, ka neredz šķēršļus turpināt darbu koalīcijā.

Tavars (AS) NRA viedokļrakstā kritizē Klimata un enerģētikas ministriju (Melnis, ZZS) par bezdarbību vēja parku tiesiskā regulējuma sagatavošanā; pieprasa vienotu regulējumu, sabiedrības līdzdalību un ieguvumu sadali vietējām kopienām pirms turpmāku VES projektu akcepta. Min Bauskas teritorijas plānojuma apturēšanu kā valsts–pašvaldību spriedzes piemēru.

Valainis kritizē Rīgas domi (Ķirša vadības) par siltumapgādes stratēģijas neizstrādāšanu pēc Valsts kontroles ziņojuma par Rīgas Siltumu — norāda, ka rīdzinieki pārmaksā, un pretstata EM panākto tarifu samazinājumu kā risinājumu. Paralēli Kulberga (AS) uzbrukuma vektoram par to pašu tēmu.

Siliņa draud ar koalīcijas izjukšanu, ja ZZS nebalsos par airBaltic aizdevumu. ZZS nosacīja — satiksmes ministram jāatkāpjas.

Progresīvie gatavi meklēt opozīcijas atbalstu airBaltic aizdevumam, ja ZZS turpina vilcināties

Jurēvics (JV) pieprasa Konkurences padomes izmeklēšanu par degvielas cenām; Valainis (ZZS) aktualizē virspeļņas nodokli. Koalīcijas partneri piedāvā atšķirīgus risinājumus.

Krauze (ZZS) aktīvi lobē cirtes vecumu samazināšanu, publiskojot video ar Zviedrijas ministru. Kreisi-liberālās partijas (t.sk. Progresīvie) kvēli iebilst.

Koalīcijas iekšēja spriedze par virspeļņas nodokli — Valainis rosina solidaritātes maksājumu degvielas tirgotājiem, Ašeradens publiski iebilst un bloķē virzīšanu Saeimā

Augulis kritizē Progresīvos par airBaltic nolaišanu — skeptisks ka kompānija augustā spēs atdot aizdevumu. "Ja Progresīvie ir nolaiduši kompāniju..."

Lapsa sarkastiski izsmej Siliņu ("stulbo ķēkšu") un sabiedriskos medijus ("propagandonus") par gramatikas kļūdu falsifikāciju un Siliņas izteikuma sagrozīšanu — kritizē LTV/LSM redakcionālo kvalitāti uz cilvēka pamata.

Lato Lapsa kritizē finanšu ministri Andu Čakšu (Vienotība) un koalīcijas fiskālo politiku, norādot uz Latvijas valsts parāda pieaugumu par 1,4 mljrd EUR pagājušogad.

Lato Lapsa apsūdz aizsardzības ministru Andri Sprūdu par Kremļa ietekmes aģenta darbību un noraida viņa skaidrojumus par AM valsts sekretāra atkāpšanos.

Lapsa apsūdz JV veselības ministru Hosamu Abu Meri par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu privātam Kipras braucienam (divas papildu atpūtas dienas), komandējuma saturs — ierobežotas pieejamības informācija. Dēvē par "likumīgu zagšanu".

Jurģis Liepnieks LTV priekšvēlēšanu debatēs pausto «Mēs mainām noteikumus» piedāvājumu raksturo kā «galēja populisma un nekompetences kokteili», nosaucot trīs punktus: skolu uzturēšanu arī ar vienu skolēnu, pensiju otrā līmeņa atdošanu tautai un apgalvojumu par Latvijas pašpietiekamību elektroenerģijā. Runa ir par 3. septembra debatēm: pirmo no punktiem MMN biedrs Edvarts Krusts tur arī pauda — partija nesolot slēgt nevienu lauku skolu —, un Liepnieks to komentē nākamajā dienā.

Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks uzskata, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs nespēj jēdzīgi vadīt valdību un ka sākotnējai runāšanai tagad pievienojas neizdarības un aplami lēmumi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) aizstāv premjera došanos ārvalstu komandējumā vētras laikā, norādot, ka valsts bez vadītāja nepalika, jo tika nozīmēts premjera vietas izpildītājs.

Maija Krastiņa apraksta Ministru prezidenta Andra Kulberga izturēšanos tikšanās reizē ar nevalstiskajām organizācijām: viņa apgalvo, ka premjers Latvijas Pilsoniskās alianses vadītāju vairākkārt pārtraucis un apšaubījis viņas tiesības pārstāvēt nevalstisko organizāciju kopienu, savukārt neviena cita runātāja leģitimitāti neapšaubot. Tā ir pretējā puse tam pašam notikumam, kuru 7. augustā aizstāvēja Kārlis Seržants.

Skaidrīte Ābrama kopā ar „Progresīvajiem“ 23. jūlijā iesniegtā deputātu pieprasījumā aicina zemkopības ministru Uldi Auguli skaidrot Latvijas rīcību ES Dabas atjaunošanas regulas ieviešanā un ciršanas apliecinājumu izsniegšanas praksi.

Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks iebilst pret valdības lēmumu kompensēt valsts autoceļu būvniekiem bitumena cenu kāpumu, uzskatot, ka uzņēmumiem, kuri paši nosolījuši līgumcenas, pašiem jāuzņemas risks. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) lēmumu aizstāv, norādot, ka kompensāciju paredzēts segt no iepirkumos radušās ekonomijas.

Politologs Filips Rajevskis asi kritizē "RB Rail" kopuzņēmuma darbību — sadārdzinātos iepirkumus un valdes atalgojumu — un, pieprasot amatpersonu atbildību, sagaida premjera rīcību; satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) tajā pašā dienā uzsver, ka projekts jāturpina ar Eiropas finansējumu, bet reālās izmaksas solīts nosaukt tikai septembrī. Spriedze starp atbildības pieprasījumu un valdības kursu uz turpinātību.

Filips Rajevskis publiski atgādina Rihardam Kolam (NA) par Latvijas lomu — sarkastiski kritizē, ka Krievijas sporta ministrs, pateicoties arī Latvijas nostājai, vairs nav sankciju sarakstā.

Marta Kotello (PRO, Rīgas domes Satiksmes komitejas vadītāja) aizstāv Grīziņkalna modālā filtra projektu kā gājēju drošības risinājumu pret tranzīta satiksmi un nosoda opozīcijas politisko instrumentalizāciju pret apkaimes pārmaiņu atbalstītājiem. Filips Rajevskis tajā pašā dienā retweetoja @Liepkalns kritisku tvītu, kas raksturo "lētu betona barjeru kā modālo filtru" kā "joks par sētnieku". Strukturāla nesaskaņa starp PRO Rīgas domes pozīciju un opozīcijas/komentētāju kritiku par pilsētvides risinājumu.

Treija publiski pieprasa atbildību no bijušā Rīgas satiksmes padomes locekļa Raivja Kronberga par valdes locekļa Aldas Kutkēviča apstiprināšanu, norādot uz nepamanītiem interešu konflikta riskiem RS pārvaldībā.