Atbalsta pieaugušo valodas mācību apvienošanu vienotā sistēmā Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, norādot, ka līdz šim tās bijušas sadrumstalotas starp vairākām institūcijām; paziņo, ka va…
03.03.2026 Indriksone (NA līdere) publiski prognozēja: Siliņas valdība 'spēs nesagāzties un nostrādās līdz termiņa beigām' — neskatoties uz savstarpējiem strīdiem koalīcijā un nespēju pieņemt būtiskus lēmumus. 69 dienas vēlāk (11.05.2026), …
Atbalsta pieaugušo valodas mācību apvienošanu vienotā sistēmā Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, norādot, ka līdz šim tās bijušas sadrumstalotas starp vairākām institūcijām; paziņo, ka valdība šo ieceri ir apstiprinājusi.
Atbalsta grozījumus Izglītības likumā, kas paredz katras skolas gatavību rīcībai apdraudējuma gadījumā — vērtē to kā būtisku soli pretī drošai izglītībai.
Izceļ tekstpratību kā Latvijai īpaši būtisku izaicinājumu — uzsver, ka tā nav tikai spēja izlasīt tekstu, bet spēja saprast, analizēt un salīdzināt informāciju.
Uzskata, ka centralizēto eksāmenu sistēma virzās pareizajā attīstības virzienā, taču nedrīkst kļūt par šķērsli jauniešu tālākajai izglītībai; īpaša uzmanība jāpievērš 9. klašu absolventiem, kuri nav nokārtojuši eksāmenus — jāpaplašina profesionālās izglītības iespējas un jāmazina otrgadniecības risks.
Uzsver, ka centralizētie eksāmeni nedrīkst kļūt par sodu — nenokārtots eksāmens jauniešiem nav galīgs spriedums, un ministrija solās meklēt risinājumus; nākotnē pieļauj pat atteikšanos no obligātā augstākā līmeņa eksāmena.
Rosina noteikt stingrāku ārvalstu studentu atlasi Latvijas augstskolās — orientēties uz ES, OECD un NATO dalībvalstīm un ieviest starptautiskus iestājpārbaudījumus ar angļu valodas zināšanu pārbaudi.
Nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas soli atjaunot Krievijas dalību starptautiskajā sportā; uzskata, ka, kamēr Krievija turpina karu pret Ukrainu, tās atgriešanās sporta arēnā nav pieļaujama un faktiski atbalsta agresora rīcību.
Pieļauj atteikšanos no 12. klases — vidējo izglītību varētu iegūt jau pēc 11 klasēm, jo jaunieši izglītības sistēmā pavada arvien vairāk laika; rosina pārskatīt arī padziļināto kursu (mācību grozu) sistēmu.
Aicina mazināt vērtēšanas birokrātiju skolās — vērtēšanai jāpalīdz bērnam mācīties, nevis jābūt sarežģītai aprēķinu sistēmai, kas pedagogiem aizņem daudz laika; vairāk uzticēšanās skolām un pedagogiem.
Atzīst, ka daudzgadu budžetā 2027. gadam nav paredzēts finansējums Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, un norāda, ka dalība jāturpina, bet nepieciešamie vairāk nekā seši miljoni eiro jāmeklē; pauž pārsteigumu, ieraugot, ka līdzdalības maksājuma ailītē nav līdzekļu.
Uzskata, ka Latvijai jāturpina dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un nepieciešamais finansējums (vairāk nekā seši miljoni eiro) jāatrod, kaut daudzgadu budžetā 2027. gadam tas nav paredzēts.
Uzskata, ka skolu tīkla lēmumos jāvērtē ne tikai attālums starp skolām, bet arī tas, kā bērns reāli nokļūst līdz skolai; kvalitatīvai izglītībai jābūt pieejamai katram bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas.
Iekšlietu ministrijas uzticēšana NA dod iespēju pastiprināt imigrācijas kontroli un risināt civilās aizsardzības jautājumus kā ilgtermiņa izaicinājumu.
Iekšlietu, kultūras un izglītības jomu apvienošana vienā NA politiskā atbildībā ļauj risināt izglītības sistēmas attīstību un augstākās izglītības jautājumus vienotā skatījumā.
Atbalsta pieaugušo valodas mācību apvienošanu vienotā sistēmā Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, norādot, ka līdz šim tās bijušas sadrumstalotas starp vairākām institūcijām; paziņo, ka valdība šo ieceri ir apstiprinājusi.
Atbalsta grozījumus Izglītības likumā, kas paredz katras skolas gatavību rīcībai apdraudējuma gadījumā — vērtē to kā būtisku soli pretī drošai izglītībai.
Izceļ tekstpratību kā Latvijai īpaši būtisku izaicinājumu — uzsver, ka tā nav tikai spēja izlasīt tekstu, bet spēja saprast, analizēt un salīdzināt informāciju.
Uzskata, ka centralizēto eksāmenu sistēma virzās pareizajā attīstības virzienā, taču nedrīkst kļūt par šķērsli jauniešu tālākajai izglītībai; īpaša uzmanība jāpievērš 9. klašu absolventiem, kuri nav nokārtojuši eksāmenus — jāpaplašina profesionālās izglītības iespējas un jāmazina otrgadniecības risks.
Uzsver, ka centralizētie eksāmeni nedrīkst kļūt par sodu — nenokārtots eksāmens jauniešiem nav galīgs spriedums, un ministrija solās meklēt risinājumus; nākotnē pieļauj pat atteikšanos no obligātā augstākā līmeņa eksāmena.
Rosina noteikt stingrāku ārvalstu studentu atlasi Latvijas augstskolās — orientēties uz ES, OECD un NATO dalībvalstīm un ieviest starptautiskus iestājpārbaudījumus ar angļu valodas zināšanu pārbaudi.
Nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas soli atjaunot Krievijas dalību starptautiskajā sportā; uzskata, ka, kamēr Krievija turpina karu pret Ukrainu, tās atgriešanās sporta arēnā nav pieļaujama un faktiski atbalsta agresora rīcību.
Pieļauj atteikšanos no 12. klases — vidējo izglītību varētu iegūt jau pēc 11 klasēm, jo jaunieši izglītības sistēmā pavada arvien vairāk laika; rosina pārskatīt arī padziļināto kursu (mācību grozu) sistēmu.
Aicina mazināt vērtēšanas birokrātiju skolās — vērtēšanai jāpalīdz bērnam mācīties, nevis jābūt sarežģītai aprēķinu sistēmai, kas pedagogiem aizņem daudz laika; vairāk uzticēšanās skolām un pedagogiem.
Atzīst, ka daudzgadu budžetā 2027. gadam nav paredzēts finansējums Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, un norāda, ka dalība jāturpina, bet nepieciešamie vairāk nekā seši miljoni eiro jāmeklē; pauž pārsteigumu, ieraugot, ka līdzdalības maksājuma ailītē nav līdzekļu.
Uzskata, ka Latvijai jāturpina dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā un nepieciešamais finansējums (vairāk nekā seši miljoni eiro) jāatrod, kaut daudzgadu budžetā 2027. gadam tas nav paredzēts.
Uzskata, ka skolu tīkla lēmumos jāvērtē ne tikai attālums starp skolām, bet arī tas, kā bērns reāli nokļūst līdz skolai; kvalitatīvai izglītībai jābūt pieejamai katram bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas.
Iekšlietu ministrijas uzticēšana NA dod iespēju pastiprināt imigrācijas kontroli un risināt civilās aizsardzības jautājumus kā ilgtermiņa izaicinājumu.
Iekšlietu, kultūras un izglītības jomu apvienošana vienā NA politiskā atbildībā ļauj risināt izglītības sistēmas attīstību un augstākās izglītības jautājumus vienotā skatījumā.
Noraida masveida imigrāciju kā risinājumu Latvijas darbaspēka trūkumam; aicina valsti likt uz produktivitāti, uzņēmēju atbalstu un gudru ekonomisko izaugsmi.
Iebilst pret darba tirgus problēmu risināšanu ar palielinātu ārvalstu darbaspēka ievešanu — uzskata to par īstermiņa risinājumu, kas neatbilst Latvijas ilgtermiņa interesēm.
Saprātīgākais risinājums jaunajai koalīcijai būtu četru partiju kodols — "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, Zaļo un zemnieku savienība un "Jaunā vienotība".
Atbalsta ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, bērnu kopšanas pabalsta paaugstināšanu līdz 600 eiro un hipotekārā kredīta daļēju dzēšanu par katru bērnu kā NA priekšvēlēšanu programmas konkrētus pasākumus.
NA, AS un ZZS konceptuāli vienojušies par sadarbību, veidojot potenciālās jaunās koalīcijas kodolu pēc Siliņas valdības demisijas; sarunas ar Jauno vienotību plānotas pēc tam.
Drošības, ekonomikas un budžeta lēmumus nevar atlikt "pēc vēlēšanām"; Latvijai vajadzīga drosme pieņemt lēmumus tagad — imigrācijas lēmumi tagad, ekonomikā jāatceļ bezgalīgi saskaņošanas procesi un birokrātija, budžetā jābūt caurspīdīgumam.
Raksturo Siliņas valdību kā "aprēķina laulību, kas tika noslēgta pirms prezidenta vēlēšanām" — partneriem trūkst vienota redzējuma; uzsver, ka šādu nestabilitāti Latvija nevar atļauties.
Norāda, ka Siliņas pirms gada solītais koalīcijas "restarts" ir pārvērties par valdības sabrukumu tiešraidē — savstarpēji konflikti, apvainojumi un cīņa par ietekmi vietā vienota mērķa un stratēģiska virziena.
Kritizē valdības iekšējās domstarpības par fiskālo stabilitāti — Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija runā pretrunīgi; divarpus gadu laikā vairāki būtiski lēmumi nav pieņemti.
Pieprasa pašreizējās Siliņas valdības atkāpšanos un pauž gatavību veidot nacionālās drošības valdību kopā ar Apvienoto sarakstu, ZZS un Jauno Vienotību
Pieprasa Siliņas valdības atkāpšanos un piedāvā veidot 'nacionālās drošības valdību' ar AS, ZZS un JV; norāda, ka Vienotība esot izsmēlusi spēju vadīt.
Kritizē valdību par to, ka trīs gadus nav spēts vienoties par cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju; uzskata, ka Latvijas ekonomika nevar atļauties atlikšanu uz vēl četriem gadiem.
Iebilst pret pašreizējo Latvijas tautsaimniecības izaugsmes modeli — uzskata, ka uz ārējo finansējumu un patēriņu balstīta izaugsme, kur imports aug, bet eksports stagnē, nepadarīs Latviju ne bagātāku, ne konkurētspējīgāku.
Pieprasa publiskot Latvijas uzņēmumu sarakstu, kuri turpina darījumus ar Krieviju, un kritizē valdības vilcināšanos; rosina pastiprināt valsts atbalsta kontroli, lai LIAA finansējuma saņēmēji faktiski pārtrauktu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju.
Atbalsta sankciju režīma stingrāku piemērošanu un aizliedz neformāli darījumus ar Krieviju — tirdzniecība ar agresorvalsti tiek raksturota kā apzināta nostāja, kas uztur Krievijas ekonomiku un karu pret Ukrainu.
Kritizē koalīcijas vadību par “absolūtu haosu” un nekvalitatīviem grozījumiem par tirdzniecības ar agresorvalstīm publiskošanu, kas iesniegti pirms vēlēšanām pēc gadiem ilgas pretošanās.
Uzsver, ka latviešu valoda ir valsts identitātes un piederības pamats — cilvēka aizskaršana valodas lietošanas dēļ nav sīkums, bet signāls par attieksmi pret valsts valodu kopumā.
Iebilst pret lēta darbaspēka masveida ievešanu Latvijā – tā ekonomikai labumu nesniedz un palielina drošības riskus, jo darbinieki neprot valsts valodu un nekļūst par sabiedrības daļu
Izglītības eksports trešo valstu studentiem nepieciešams, bet jābūt kvalitatīvam ar starptautiskiem iestājeksāmeniem; prioritāte – ne bijušās NVS valstis, ne terorisma nedrošās valstis; ES un ASV studenti pieņemami
Indriksone piekrīt kļūt par NA premjera amata kandidāti 15. Saeimas vēlēšanām; iezīmē četrus pamatuzstādījumus – latviska, droša, pārtikusi Latvija, kur ģimenes jūtas drošas un atbalstītas
Indriksone pārņem NA vadību, turpinās Dzintara laikā uzņemto virzienu (latviska Latvija kā pamatvērtība), bet pastiprinās ekonomiskās drošības un izaugsmes jautājumu programmā
NA ir gatava veidot jaunu valdību kopā ar "Apvienoto sarakstu", ja Siliņas valdība krīt; NA nepiekritīs kļūt par "stuti" esošās valdības izmaiņu gadījumā
Līdz šim pieaugušo valodas mācības bija sadrumstalotas starp vairākām institūcijām. Valdība ir apstiprinājusi mūsu ieceri tās apvienot vienotā sistēmā Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.
https://t.co/U1zMiSKnpz https://t.co/5UayH3eirL
Sperts būtisks solis pretī drošai izglītībai arī apdraudējuma gadījumā! ✅
@Jekaba11 galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Izglītības likumā, lai ikviena skola būtu gatava rīcībai. https://t.co/MHX5IqhBRd
📌OECD diskusijā par pieaugušo pamatprasmēm runājām par jautājumu, kas ir daudz plašāks nekā tikai izglītība.
🇱🇻Latvijai īpaši būtisks izaicinājums ir tekstpratība. Un tā nav tikai spēja izlasīt tekstu. Tā ir spēja saprast, analizēt, salīdzināt informāciju un redzēt kopsakarības …
RT @IZM_gov_lv: 🟣 Lai klātienē pārrunātu ar izglītības kvalitāti un pieejamību saistītus jautājumus un iepazītos ar izglītības iestāžu infrastruktūru, izglītības un zinātnes ministre @IIndriksone šonedēļ un nākamās nedēļas sākumā dodas darba vizītēs uz Dobeles novadu un Talsu nov…
RT @IZM_gov_lv: 🟣 Šodien, 14. jūlijā, @IZM_gov_lv un @VIAA_LV iepazīstināja ar centralizēto eksāmenu sākotnējiem rezultātiem. 📊
2025./2026. mācību gadā centralizēto eksāmenu vidējie rezultāti pamatizglītībā saglabājušies līdzīgā līmenī, savukārt vidējā izglītībā vairākos eksāmen…
Diskusijā “Vai Latvija ir gatava produktivitātes lēcienam?” Sarunu festivāla “LAMPA” Eksporta ostā runājām par to, kas nepieciešams Latvijas izaugsmei. Video par svarīgāko, skatoties caur izglītības prizmu 🎓 https://t.co/fPyevSQU2E
RT @IZM_gov_lv: 🟣 Izglītības un zinātnes ministrijā šodien, 9. jūlijā, notika Jaunatnes konsultatīvās padomes pirmā sēde jaunajā darbības termiņā, kurā tika pārrunātas būtiskākās jaunatnes politikas aktualitātes. 🤝
Sēdē:
🔸 par padomes priekšsēdētāja vietnieci ievēlēta Latvijas …
RTU Augstas veiktspējas skaitļošanas centrā atklātais RTU un LU jaunais MI datu serveris ir mērķēts ieguldījums zinātnē un medicīnā.
Paldies MikroTik par atbalstu, kas palīdz mūsu zinātnei strādāt cilvēku labā – ilgākai un veselīgākai dzīvei ikvienam Latvijas iedzīvotājam! https:…
RT @IZM_gov_lv: 🟣 Krievijas un Baltkrievijas sporta organizāciju un sportistu ierobežojumi ir jāsaglabā pilnā apmērā, un Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmums mazināt sankcijas nav pieņemams, tā sarunā ar Ukrainas Jaunatnes un sporta ministru Matviju Bidniju vienojās izglītī…
RT @IZM_gov_lv: 💻 Šodien, 8. jūlijā, Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centrā atklāts @RTU_LV un @universitatelv jauns mākslīgā intelekta datu serveris, kas būtiski vienkāršos onkoloģisko slimību agrīno diagnostiku. Datu serveris iegādāts ar Latvijas …
Kategoriski neatbalstām un nosodām SOK soli! Kamēr krievija turpina brutālo un neizprovocēto karu pret Ukrainu, tās dalība starptautiskajā sporta arēnā nav atjaunojama! Šāda pieeja faktiski atbalsta agresora rīcību Ukrainā, un Latvijai tas nav pieņemams. @IZM_gov_lv https://t.co/…
RT @RihardsKols: Šajā nedēļas nogalē norisinājās Latvijā pirmā @ecrgroup jauniešu vasaras skola - Latgalē. Uzņēmām 38 jauniešus no visas Latgales - no Daugavpils, Rēzeknes, Viļāniem, Krāslavas, no Balvu, Augšdaugavas, Preiļu novadiem.
Savā lekcijā ar jauniešiem diskutēju par lēm…
Basketbols Latvijā ir īpašas emocijas, vēl vairāk, kad to var piedzīvot klātienē. Spēcīga izlases spēle un solis tālāk Pasaules kausa kvalifikācijā. Lepojos ar mūsu puišiem – cīņassparu, komandas garu un spēju svarīgā brīdī parādīt raksturu. Lai izdodas nākamās cīņas! 🇱🇻 https:/…
Ar Andreasu Šleiheru (OECD) pārrunājām būtiskus jautājumus – pieaugušo prasmes, skolēnu motivāciju un skolotāja profesijas prestižu.
Saruna bija vērtīga un iedrošinoša. Esam vienisprātis – pārmaiņas ir iespējamas, ja tās negaidām no sistēmas, bet katrs uzņemamies savu daļu. http…
RT @IZM_gov_lv: 📌 Šodien, 1. jūlijā, atklāts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) tematiskais ziņojums “Dzīve ar zemu tekstpratību un rēķinpratību”, kas sniedz līdz šim detalizētāko ieskatu pieaugušo pamatprasmju līmeņos Latvijā.
👥 Pasākumā piedalījās izglī…
Maltā tikāmies ar Rēzeknes un Preiļu novadu, izglītības pārvalžu un skolu pārstāvjiem.
Pārrunājām mācību procesa organizēšanu un drošības jautājumus.
Kvalitāte un kvantitāte nav viens un tas pats – un katram bērnam jābūt iespējai saņemt labu izglītību pēc iespējas tuvāk mājām. ht…
👉Mazāk birokrātijas, vairāk uzticēšanās skolām un pedagogiem.
Vērtēšanai jāpalīdz bērnam mācīties un augt, nevis jābūt sarežģītai aprēķinu sistēmai, kas pedagogiem paņem daudz laika. https://t.co/3a2TF9OF3l
Īsākā nakts un garākā diena. Ugunskuri pakalnos, dziesmas, dejas, ģimenes kopā sanākšana un mūsu Latvijas daba.
Jāņi atgādina, cik daudz spēka mums dod mūsu zeme, mūsu cilvēki un tradīcijas. Atcerēsimies un rūpēsimies par tām!
Lai līksmi un sirsnīgi Jāņi! 🌾 https://t.co/52ORivE…
Gaudeamus dalībnieki ir radījuši īstu brīnumu, kurā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras mantojums uzmirdz enerģiskā un košā gaismā.
Paldies ikvienam dalībniekam un organizatoram par šo kopā būšanas spēku.
Lai dziesma skan skaņi, deja mirdz koši un tradīcijas turpinās! 💛 http…
Ar lielu godu un personīgu lepnumu atklāju XX Baltijas studentu dziesmu un deju svētkus “Gaudeamus”.
Šajās dienās Rīgu pieskandinās tūkstošiem studentu – kori, deju kolektīvi un pūtēju orķestri. Tas ir mūsu Baltijas spēks!
Lai svētki mirdz koši un skan skaņi – līdz bezgalībai! …
Pēc 7 gadu pārtraukuma Latvijā atkal notiek Jaunatnes olimpiāde! 🇱🇻
Valmiera šajās dienās kļuvusi par Latvijas jaunatnes sporta sirdi – ar jaudu, cīņassparu, emocijām un lepnumu par saviem novadiem un pilsētām.
Lai šīs dienas dod spēku, prieku un ticību saviem mērķiem! 🏆 https:…
RT @tv24_lv: "Pārmaiņas ir vajadzīgas, bet tām ir jābūt plānveida"
TV24 raidījumā #runāsimatklāti komentē Ilze Indriksone (@IIndriksone ), izglītības un zinātnes ministre (NA).
👀 Skaties raidījuma ierakstu: https://t.co/ozoCVJb8CH
🫵🏻 Dalies ar publikāciju un izsaki savu viedok…
RT @RihardsKols: The European Parliament has voted in favor of a new return regulation for migrants.
The aim of this regulation is to finally untie the hands of Member States, enabling them to take real and appropriate action regarding individuals who have been ordered to leave …
RT @IZM_gov_lv: 📚 Uzsāks jaunu valsts pētījumu programmu latviešu valodas un kultūras attīstībai un saglabāšanai digitālajā vidē. 💻🇱🇻
📝 Ministru kabinets otrdien, 16. jūnijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto valsts pētījumu programmu “Digitālās humanitā…
RT @tv24_lv: ❓Kāda ir Latvijas izglītības sistēmas konkurētspēja pasaulē❓
👉🏻 To Armands Puče, tuvojoties 15.Saeimas vēlēšanām, jautās politiķiem – Izglītības un zinātnes (@IZM_gov_lv ) ministrei Ilzei Indriksonei (@IIndriksone )(NA), 14. Saeimas deputātam Česlavam Batņam (AS), R…
Šodien tikāmies ar VIAA, lai iepazītos, pārrunātu aktuālās problēmas un to, kā virzīties uz mērķtiecīgāku izglītības politikas īstenošanu. https://t.co/GnQ1MwUpbZ
Vai skolēniem jāļauj labot atzīmes? Jā, bet ar skaidriem noteikumiem.
Nav pareizi, ja pārbaudes darbu var pārrakstīt neierobežoti daudz reižu, lai “uzlabotu” rezultātu. Pilnīgs aizliegums arī nav labākais risinājums. https://t.co/CaD907tpQ5
Kvalitatīvai izglītībai jābūt pieejamai katram bērnam – neatkarīgi no dzīvesvietas.
Jāvērtē ne tikai attālums starp skolām, bet arī tas, kā bērns nokļūst līdz skolai.
Mans uzdevums ir nodrošināt, lai lēmumi balstītos gan reālā pieejamībā, gan skaidros kvalitātes kritērijos. https…
RT @ltvzinas: Latvijai imigrācijas politika jāveido atbilstīgi valsts drošības interesēm, lai izvairītos no problēmām, ar kurām saskārušās vairākas Rietumeiropas valstis, raidījumā #ŠodienasJautājums pauda izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA).
🔊 https://t.co/R2c…
Patiess gods būt klāt Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta dzimšanas dienā, kad divi spēcīgi Latvijas zinātnes institūti apvieno zināšanas, pieredzi un cilvēkus kopīgam mērķim.
Latvijas spēks ir izcilībā, specializācijā un sadarbībā. Lai NIRI komandai izdodas! @osi_lv ht…
Tie ir tukšāki bērnudārzi, mazāk skolēnu klasēs, mazāk darba roku nākotnes ekonomikā, mazāk jaunu ģimeņu reģionos un mazāk latviešu nākamajās paaudzēs. (2/3)
2025.gadā Latvijā piedzima tikai 11 637 bērni – par 1250 jeb 9,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Negatīvā dabiskā pieauguma dēļ iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājās par 14 tūkstošiem cilvēku. Tie nav vienkārši statistikas dati. https://t.co/Mm6RrzXwbz (1/3)
Latvijai nevajag lētāko un ātrāko “risinājumu” darbaspēka trūkumam. Latvijai vajag gudru izaugsmi. 🇱🇻
Masveida imigrācija nav attīstības plāns. Attīstības plāns ir stipra ekonomika, produktivitāte un uzņēmēji, kuriem valsts palīdz, nevis traucē. https://t.co/wTXbyPR8nO
🇱🇻Darba tirgus problēmas nav iespējams atrisināt ar vienkāršu atbildi – vairāk darbaspēka no ārvalstīm. Tas var šķist ātri un ērti, tomēr ilgtermiņā nerisina galveno jautājumu: kā risināt darbaspēka problēmu gudri, sniedzot maksimālu ieguvumu Latvijai?
https://t.co/RIWd1w2Ky0
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkeviču skaidrs ir viens: Latvijai ir nepieciešama jauna, rīcībspējīga valdība pēc iespējas ātrāk.
(1/3) https://t.co/pZCjXP46Tn
Drošību, ekonomiku un budžetu nevar atlikt “pēc vēlēšanām”.
Imigrācijas politikā lēmumi jāpieņem tagad. Ekonomikā jābeidz aizbiedēt investorus ar bezgalīgiem saskaņošanas procesiem un birokrātiju. Budžetā ir jābūt caurspīdīgumam.
Latvijai ir vajadzīga drosme pieņemt lēmumus. http…
RT @ltvzinas: Latvija jau vairākus gadus virzās bez skaidra redzējuma par valsts attīstību un prioritātēm, uzskata Saeimas deputāte Ilze Indriksone (NA). Viņasprāt, pie tā lielā mērā vainojama esošā valdības, kas nespēj vienoties par būtiskiem jautājumiem, tostarp drošības un imi…
Pirms gada Evika Siliņa solīja “restartu”. Šodien redzam, ka tas ir pārvērties par valdības sabrukumu tiešraidē.
Nav ne vienota mērķa, ne stratēģiska virziena, ne spējas pieņemt skaidrus lēmumus. Ir tikai savstarpēji konflikti, apvainojumi un cīņa par ietekmi koalīcijas iekšienē…
Pa vecam darot, nekas nesaies. Latvijai ir jāaug straujāk. 🇱🇻
Latvijai ir vajadzīga valdība, kas strādā ar skaidru izaugsmes plānu, nevis turpina pieņemt lēmumus ārpus budžeta un cer, ka viss kaut kā sakārtosies pats no sevis. https://t.co/Jeb4SRrkrX
P vairs nevadīs AM. Taču ar to nepietiek. Nepietiek nomainīt vienu ministru, ja visa valdība ir zaudējusi spēju vadīt valsti.
NA ir gatava uzņemties atbildību un veidot valdību, kuras prioritāte ir droša, latviska un augoša Latvija – nevis politiskā izdzīvošana.
4/4
Mēs šodien redzam valdību, kas kavējas, vilcinās un nespēj pieņemt stratēģiskus lēmumus laikā, kad drošības situācija pieprasa pilnīgi skaidru virzienu, līderību un spēju rīkoties.
3/4
🇱🇻 Latvija vairs nevar atļauties vāju, neizlēmīgu un savstarpējos kompromisos iestrēgušu valdību. Esošā valdība ir sevi izsmēlusi, tāpat kā Vienotība savu iespēju to vadīt.
2/4
‼️Valdībai ir jāatkāpjas‼️
Esmu gatava veidot nacionālās drošības valdību. Mēs aicināsim uz sarunu AS, ZZS un JV, lai lemtu par iespējām izveidot rīcībspējīgu valdību.
1/4 https://t.co/PU9C3sQvvG
Mūsu pieprasītā demisija ir īstenota divkārt!
Sprūds beidzot ir sapratis to, ko NA norādīja jau ilgstoši: viņš šo amatu nespēj pildīt.
Un Evika Siliņa sapratusi, ka aizsardzības nozari nevar uzticēt "Progresīvajiem".
https://t.co/oH56lrLs93
Latvijas ekonomikai nav vajadzīga atlikšana uz vēl četriem gadiem
Valdība trīs gadus nespēj vienoties par cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, mēs zaudējam laiku
Labklājība rodas no gudras ekonomikas, kvalitatīvas izglītības un darba, par kuru cilvēks saņem cienīgu atalgojumu …
Divas pasaules.
Vienā – Finanšu ministrijas “stabilitāte” tabulās.
Otrā – realitāte, kur aina vairs neizskatās tik mierinoša.
Imports aug strauji, eksports stagnē. Izaugsmi balstām uz ārējo finansējumu un patēriņu. Šāds modelis Latviju nepadarīs ne bagātāku, ne konkurētspējīgāku.…
https://t.co/JxbefS1cTv
Piektajā kara gadā ikviens darījums ar Krieviju ir asiņains. Tā vairs nav nejaušība, bet gan apzināta nostāja. Tie uzņēmumi, kas tirgojas ar Krieviju, pēc būtības palīdz uzturēt agresorvalsts ekonomiku un karu pret Ukrainu.
RT @janisdombrava: Šodien Aizsardzības komisija lēma slēgt uzturēšanās atļauju izsniegšanu par to, ka ārzemnieks nopērk īpašumu Latvijā. Šīs "investīcijas" bija saistītas ar naudas atmazgāšanu un veicināja NĪ cenu pieaugumu, padarot īpašumus nepieejamākus vietējiem iedzīvotājiem.…
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno ieviest vienotu pieeju izglītības iestāžu darbībai apdraudējuma situācijās. Saskaņā ar sagatavotajiem grozījumiem izglītības un zinātnes ministrs apstipri…
"Tendence ir pozitīva!" Šāds bija galvenais vēstījums, Izglītības un zinātnes ministrijai iepazīstinot ar jaunākajiem eksāmenu rezultātiem. Kopumā pamatskolā būtisku izmaiņu nav, bet vidusskolā rezult…
Tā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības attīstības aģentūras informācija par aizvadītā mācību gada centralizēto eksāmenu sākotnējiem rezultātiem.
ĪSUMĀ:
- Pamatskolā vidējie…
Centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti pamatizglītībā šogad ir līdzīgi iepriekšējā gadā uzrādītajiem, bet vidējā izglītībā tie kāpuši latviešu un angļu valodā optimālā līmeņa, kā arī vairākos augstākā l…
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no Nacionālajai apvienībai (NA) šā gada otrajā pusgadā paredzētā valsts budžeta finansējuma ieturējis 210 673 eiro, jo partija šo pretlikumīgi izliet…
Pieaudzis centralizētos eksāmenus nenokārtojušo pamatskolēnu skaits
Rīga, 14. jūl., LETA. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, ir pieaudzis to pamatskolēnu skaits, kuri nav nokārtojuši vismaz…
Kvalitāte, nevis kvantitāte, un drošības intereses pāri visam. Ar šādiem argumentiem izglītības un zinātnes ministre rosina noteikt stingrākas prasības ārvalstu studentu uzņemšanai Latvijas augstskolā…
Varētu mīkstināt prasības par minimālo skolēnu skaitu klasēs no nākamā mācību gada — Jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešana un ar to saistītās izmaiņas skolotāju algošanā bija&nbs…
“Pilnīga publiskās izglītības degradēšana!” Iedzīvotāji nav sajūsmā par ministres ierosinājumu atteikties no 12. klases 6
Izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones pieļautā iespēja nākotnē at…
Latvijas izglītības sistēmā nākotnē varētu notikt būtiskas pārmaiņas – skolēni vidējo izglītību varētu iegūt jau pēc 11 klasēm. Šādu iespēju Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pieļāva izglītības u…
03.03.2026 Indriksone (NA līdere) publiski prognozēja: Siliņas valdība 'spēs nesagāzties un nostrādās līdz termiņa beigām' — neskatoties uz savstarpējiem strīdiem koalīcijā un nespēju pieņemt būtiskus lēmumus. 69 dienas vēlāk (11.05.2026), pēc Sprūda atkāpšanās 10.05, Indriksone pieprasīja Siliņas valdības atkāpšanos un pasludināja gatavību veidot nacionālās drošības valdību. Lai gan Sprūda krīze ir kontekstuāls trigeris, 03.03 Indriksone jau bija paredzējusi 'reakciju uz krīzēm' scenāriju un tomēr prognozēja valdības izdzīvošanu — tāpēc 11.05 pozīcija ir kvalitatīva reversal: no prognozes par stabilitāti uz aktīvu pieprasījumu krišanai. Modalitātes piezīme: 03.03 izteikums ir prognoze (funkcionāli implicīts pieļāvums), nevis kategorisks atbalsts.
Pieprasa pašreizējās Siliņas valdības atkāpšanos un pauž gatavību veidot nacionālās drošības valdību kopā ar Apvienoto sarakstu, ZZS un Jauno Vienotību
Valdībai ir jāatkāpjas. Esmu gatava veidot nacionālās drošības valdību. Mēs aicināsim uz sarunu AS, ZZS un JV, lai lemtu par iespējām izveidot rīcībspējīgu valdību.
Spriedzes (2)
Juris Pūce → Ilze Indriksone2026-07-15
Izglītība
Juris Pūce (Latvijas attīstībai) kritizē Izglītības un zinātnes ministriju par pozitīvas tendences saskatīšanu izglītības rezultātos, norādot uz vājajiem centralizētā matemātikas eksāmena rādītājiem. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv sistēmu — uzskata, ka centralizēto eksāmenu attīstība virzās pareizajā virzienā, taču nedrīkst kļūt par šķērsli jauniešu tālākajai izglītībai.
Dāvis Mārtiņš Daugavietis → Ilze Indriksone2026-06-11
Budžets un finanses
2026-06-11: Koalīcijas iekšēja kritika par bridža turnīra finansējumu: Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas 200 000 eiro piešķīrumu Latvijas Bridža federācijas turnīram — ministriju vada NA virzītā Ilze Indriksone.
