Reforma pirms 1. septembra: kur saduras eksāmeni, finansēšana un valdības atbildība

Konteksts

Augusta izglītības strīds 2026. gadā nav viena reforma. Vienlaikus tiek virzītas izmaiņas 9. klases eksāmenos, vērtēšanā un skolu finansēšanā, bet rudenī budžetā jāatrod arī pedagogiem solītie 57 miljoni eiro. Katram jautājumam ir cits ieviešanas termiņš un cita politiskā atbildība.

Izglītības un zinātnes ministres Ilzes Indriksones (NA) 4. augusta pakete publiskajā telpā tika pieteikta kā izmaiņas 9. klases eksāmenos un vērtēšanā: dabaszinību eksāmens, atteikšanās no minimālā eksāmenu sliekšņa kā priekšnoteikuma apliecības saņemšanai, iespēja labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā priekšmetā un augstākā līmeņa eksāmena obligātuma atcelšana vidējās izglītības iegūšanai. Tobrīd izmaiņas vēl bija jāvērtē valdībā (LSM).

Tiesību aktu projektu portālā (TAP) šī pakete ir divi noteikumu projekti, kurus ministrija nosūtīja saskaņošanai 4. augustā: 26-TA-1845 groza pamatizglītības standartu (MK noteikumi Nr. 747), bet 26-TA-1865 — vidējās izglītības standartu (MK noteikumi Nr. 416). Abos spēkā stāšanās datums ir 2026. gada 1. septembris. Skolu finansēšanas grozījumi ir atsevišķa, vēlāk iesniegta trešā pakete. 15. augustā neviens no šiem projektiem vēl nav pieņemts — visi ir saskaņošanas stadijā.

Nedēļu pēc paketes publiskošanas koalīcija vienojās darbu turpināt, taču neatbalstīja strauju ieviešanu līdz 1. septembrim. Premjers Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka izmaiņas nedrīkst sasteigt un tām jābūt koordinētām un sagatavotām (LETA). Tādēļ politiskā dalījuma līnija nav vienkārši „reformēt vai nereformēt”. Strīds ir par to, kuras izmaiņas vajag, vai tās drīkst salikt vienā paketē un cik vēlu valdība vēl var mainīt noteikumus pirms jaunā mācību gada.

Hronoloģija

Dokumentos ir mazāk, nekā izskatās no debatēm

Augusta strīda skaļākais jautājums — dabaszinību eksāmens 9. klasē — nav nevienā no abiem noteikumu projektiem. Prasība, ka, beidzot 9. klasi, skolēni kārto valsts pārbaudes darbu dabaszinātņu mācību jomā, jau ir pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunktā, un tās piemērošanas datumu — 2026. gada 1. septembri — noteica vēl iepriekšējās valdības laikā pieņemtie MK 2025. gada 6. maija noteikumi Nr. 276 (standarta 27.² punkts, konsolidētā versija). Tas nozīmē, ka eksāmens sākas šajā mācību gadā pats no sevis: lai to atliktu vai pārvērstu par pilotprojektu, kā prasa Batņa, būtu vajadzīgs atsevišķs grozījums, un tāds saskaņošanā nav iesniegts. Atklāts paliek tikai tas, vai Valsts izglītības satura centrs šo pārbaudes darbu vērtēs centralizēti — to standarta 17. punkts atstāj centra ziņā, un tieši pret centralizētā eksāmena statusu iebilst LIZDA un LPS.

Tas, kas projektos patiešām ir, sadalās divās daļās:

Divi secinājumi izriet tieši no šī sadalījuma. Pirmkārt, minimālā sliekšņa atcelšana attiecas tikai uz pamatizglītību. Vidusskolā 20 procentu slieksnis paliek, un tieši to LIZDA atzinumā izmanto kā argumentu: pamatskolā robeža zūd, bet vidusskolā saglabājas, tāpēc vidējās pakāpes skolotājiem „īsā laika posmā” būs jākompensē pamatizglītībā neapgūtais saturs.

Otrkārt, sliekšņa atcelšanai anotācijā ir skaitļi, kādu nav nevienam citam paketes elementam. Minimālo vērtējumu kādā no obligātajiem 9. klases eksāmeniem nesasniedza 881 skolēns 2022./2023. mācību gadā, 729 — 2023./2024., 441 — 2024./2025. (toreiz robeža bija 10 procenti) un 818 skolēnu 2025./2026. gadā, kad robeža bija 15 procenti. No 2026./2027. gada tai bija jāceļas līdz 20 procentiem. Skolēns, kurš vērtējumu nesaņem, apliecības vietā saņem liecību un 9. klasi mācās atkārtoti. IZM piebilst, ka tikai trīs OECD valstīs, tostarp Latvijā, eksāmens ir priekšnoteikums pamatizglītības dokumentam, bet 32 valstīs pāreju uz vidējo izglītību nosaka mācību gada nokārtošana skolā.

Vienā paketē ir pretēji signāli

Arī tad, kad dabaszinību eksāmenu skaita klāt paketei — kā to dara politiskajā strīdā —, tās daļas velk divos virzienos. Jauns eksāmens paplašina ārējās pārbaudes lomu. Minimālā sliekšņa atcelšana savukārt samazina eksāmena ietekmi uz to, vai skolēns saņem pamatizglītības apliecību. Vēl atsevišķs jautājums ir iespēja labot pārbaudes darbus.

Juris Pūce (LA) šo iekšējo spriedzi formulēja tieši: dabaszinību eksāmens esot laba doma, bet vienlaikus eksāmeni kļūstot faktiski neobligāti, ja to vērtējumam nav nozīmes apliecības saņemšanā (x.com). Batņa pieņēma līdzīgu, bet detalizētāku pozīciju. Dabaszinību eksāmenu viņš atbalsta konceptuāli, nākamajā mācību gadā — tikai kā pilotprojektu. Minimālā sliekšņa pilnīgai atcelšanai viņš iebilst, bet atzīmju labošanu atbalsta ar ierobežojumiem (pmo.ee).

Ir arī pretējs lasījums, un to pārstāv LDDK: abas daļas esot saskanīgas, jo eksāmens mēra zināšanas, bet sliekšņa atcelšana tikai atņem tam soda funkciju. Pēc šīs loģikas pretruna rodas nevis paketē, bet tajā, ka viena tās puse jau ir spēkā, kamēr otra vēl saskaņošanā.

Tāpēc valdības iebildums nav kopīgs „nē” visai paketei. Koalīcijas partneri atšķirīgi vērtē katru sastāvdaļu un vienlaikus apšauba kopējo termiņu.

Īstais konflikts ir ieviešanas laiks

No 4. līdz 14. augustam publiskās pozīcijas sadalījās trīs tempu grupās:

• Ieviest tagad — un abus jautājumus kopā. LDDK prasa dabaszinību eksāmenu vairs neatlikt un sākt jau šajā mācību gadā (x.com). Darba devēji vienīgie sasien abas paketes daļas vienā risinājumā: eksāmenu ieviest un vienlaikus atteikties no minimālā sliekšņa kā nosacījuma pamatizglītības apliecības saņemšanai. LDDK prezidents Andris Bite to formulē kā „zināšanas ir jāmēra, bet eksāmens nedrīkst kļūt par sodu„, piebilstot, ka „darba devēji neprasa vairāk eksāmenu, darba devēji prasa labāku izglītību”. Argumentu balsta ar datiem: dabaszinātņu, matemātikas un statistikas studējošo īpatsvars Latvijā ir zemākais Eiropas Savienībā — 2,5 procenti pret ES vidējiem 6,7, Igaunijā 6,4 un Lietuvā 4,8 (nra.lv).
• Pilnveidot, bet ne līdz šā gada 1. septembrim. Kulbergs saka, ka izmaiņas jāsagatavo koordinēti (LETA); Ašeradens norāda, ka lēmumi par sistēmu ar vairāk nekā 223 000 skolēnu un 26 000 pedagogu bija jāpieņem līdz maijam (x.com).
• Ieviešanu sadalīt pa posmiem. Batņa piedāvā dabaszinību eksāmenu vispirms izmēģināt un plašākas izmaiņas ieviest no 2027. gada 1. septembra (pmo.ee).

Šī ir neparasta dalījuma līnija: par pārmaiņu nepieciešamību gandrīz neviens nestrīdas. Strīds rodas brīdī, kad no vispārīga mērķa jāpāriet uz konkrētu datumu un noteikumiem.

Trīs dienas atzinumam, un līdzdalība atslēgta

Abi 4. augusta projekti saskaņošanai tika nosūtīti ar atzinumu termiņu 7. augustā — trīs dienas. Abu anotāciju 6. sadaļā ierakstīts, ka sabiedrības līdzdalība netiek nodrošināta, un pamatojums ir identisks: projekts jāpieņem steidzamības kārtā, lai spēkā stāšanās būtu 1. septembris un lai izpildītu 21. jūlijā apstiprinātā valdības rīcības plāna 47.4. pasākuma termiņu.

Argumentācija ir loģisks aplis. Steidzamība attaisno līdzdalības atslēgšanu, bet pati steidzamība izriet no termiņa, ko valdība noteica sev pati trīs nedēļas iepriekš. Tieši to atzinumos pārmet gan LPS, gan LLPA, gandrīz vārdu vārdā vienādā formulējumā: ja pati ministrija publiski izmaiņas raksturo kā „drosmes un atbildības testu, nevis tehnisku jautājumu”, tad trīs dienu termiņš to izvērtēšanai nav samērīgs, un „valdības rīcības plāna izpilde pati par sevi nevar aizstāt nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu politikas veidošanas procesu”.

Anotācijas to netieši apstiprina. Uz jautājumu, vai izvērtēti alternatīvi risinājumi, abās atbildēts „Nē”. Uz jautājumu, vai izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, — arī „Nē”. Pēcpārbaudes izvērtējums netiks veikts, un sadaļa par pētījumiem, kas pamato tiesību akta nepieciešamību, ir tukša abās anotācijās.

Empīriskais materiāls tomēr nav nulle, bet tas ir sadalīts nevienmērīgi. Sliekšņa atcelšanu balsta nesasniedzēju skaits pa mācību gadiem un OECD salīdzinājums; augstākā līmeņa eksāmena obligātuma atcelšanu — ministrijas 2025. gada decembrī veikta augstskolu aptauja, uz kuru atbildēja Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Ventspils Augstskola, Latvijas Kultūras akadēmija un Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, un kas rādīja, ka augstākā līmeņa eksāmena rezultāts uzņemšanā nav obligāts, lai gan var dot priekšrocības. Turpretī vērtēšanas daļai — svaru principa atcelšanai un „vismaz vienam” uzlabojumam — anotācijās nav neviena skaitļa; tā ir pamatota ar pedagoga autonomiju un ar to, ka esošā kārtība esot sarežģīta izskaidrot.

Kas iebilda un ko prasīja

Saskaņošanas rezultāti abiem 4. augusta projektiem:

Iebildumi grupējas trijās kopās.

Vārds „vismaz” bez griestiem. LIZDA, LPS un LLPA vienādi norāda, ka prasība noteikt, „kā skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā”, nosaka grīdu, bet ne griestus. LIZDA: viena skola noteiks vienu reizi, cita piecas līdz septiņas, vai arī atgriezīsies pie situācijas, kad skolēns labo, kamēr izlabo; turklāt katrs papildu variants ir papildu darbs pedagogam. LPS un LLPA piedāvā identisku konkrētu redakciju — priekšmetos ar 1–2 stundām nedēļā viens uzlabojums gadā, ar 3 un vairāk stundām — divi. Tā ir vienīgā vieta paketē, kur iebildējiem ir gatavs alternatīvs teksts.

Slieksnis. LIZDA uzskata, ka atcelšana novērš sekas, nevis cēloni: skolēni ar robiem zināšanās nekur nepazūd, atbildība pāriet uz vidējās pakāpes un profesionālās izglītības pedagogiem, un līdz ar slieksni zūd paša eksāmena jēga. LPS formulē to asāk — „nevar būt, ka tiek dota apliecība par 'neko'” — un anotācijas argumentu par mazāku otrgadnieku skaitu lasa kā mērķi uz „skaistu statistiku”; kā kompromisu tā piedāvā slieksni nevis atcelt, bet necelt no 15 uz 20 procentiem. LLPA prasa jautājumu skatīt kā konceptuālu izglītības politikas jautājumu atsevišķā grozījumu paketē.

Augstākā līmeņa eksāmens. Šeit iebildēji šķiras. LIZDA obligātuma noņemšanu konceptuāli atbalsta un iet tālāk par ministriju: ja augstskolas šā eksāmena rezultātus lielākoties nemaz neņem vērā, jāizvērtē, vai to vispār ir lietderīgi izstrādāt, aprobēt un labot. LLPA turpretī prasa 21.5. punktu saglabāt, norādot, ka formulējums „var izvēlēties kārtot” nerada skaidrību par to, kādas ir tiesiskās sekas, ja skolēns šo eksāmenu nenokārto.

Divi papildinājumi ārpus projektu teksta. LIZDA un LPS abas iebilst pret to, ka dabaszinātņu pārbaudes darbs kļūst par centralizēto eksāmenu, un abas piedāvā to noteikt kā monitoringa darbu; LPS pamato ar fizikas un ķīmijas pedagogu trūkumu, kas rada nevienlīdzīgas iespējas sagatavoties, un ar to, ka par eksāmenu skolas un vecāki bija jāinformē vismaz gadu iepriekš. LDDK, pretēji, savu saskaņojumu papildina ar priekšlikumu uzdot ministrijai līdz 2026. gada 31. decembrim izstrādāt ieteikumus uzņemšanas prasībām vidējā un profesionālajā izglītībā un ik gadu līdz 1. septembrim publiskot centralizēto eksāmenu rezultātu izvērtējumu.

Vecās opozīcijas balsojums kļūst par jaunās valdības mantojumu

Skolu finansēšanas strīds sākās pirms augusta paketes. Likumprojekts 865/Lp14 paredzēja, ka valsts finansē pedagogu darba samaksu tikai tad, ja klašu grupās ir Ministru kabineta noteiktais skolēnu skaits; pretējā gadījumā starpību sedz skolas dibinātājs.

Janvāra 3. lasījumā par balsoja JV, ZZS un PRO deputāti, bet pret — AS, NA un ST deputāti. Februāra otrreizējā caurlūkošanā par atkal balsoja JV, ZZS un PRO, savukārt pret bija AS, NA un LPV deputāti, kā arī daļa pie frakcijas nepieskaitīto balsu. Toreiz tā nebija koalīcijas iekšēja šķelšanās: AS un NA atradās opozīcijā.

Pēc maija valdības maiņas agrākie pretinieki ir nonākuši izpildvarā. AS vada valdību, NA — Izglītības un zinātnes ministriju, bet agrākie likuma atbalstītāji JV un ZZS ir viņu koalīcijas partneri. Tādējādi pašreizējai valdībai jāievieš vai jāpārveido modelis, pret kura pamata konstrukciju divas tās vadošās partijas iepriekš balsoja.

Augusta piedāvājums šo konstrukciju neatceļ. Tas mīkstina nosacījumus pieejamības un pierobežas skolām: prasīto skolēnu skaitu sākumskolas klašu grupā paredzēts samazināt no 15 uz 11, pamatskolā — uz 13, kā arī atvieglot mērķdotācijas izmantošanu atbalsta personālam. IZM norāda, ka tūlītējas papildu izmaksas nav vajadzīgas, taču neizslēdz vajadzību pēc naudas turpmākajos gados (LSM). Noteikumu tekstā šis mīkstinājums panākts, pieļaujamo skolēnu skaita svārstību attiecinot uz visām skolu grupām un pazeminot vidusskolas posma pārejas slieksni — sk. sadaļu par Finanšu ministrijas atzinumu.

Trešā ass ir nauda

Vērtēšanas noteikumus iespējams mainīt ar valdības lēmumu, bet skolu tīkla un pedagogu algu jautājums ved uz budžetu. Kulbergs jūlijā pedagogiem solītos 57 miljonus eiro nosauca par iepriekšējās valdības mantojumu. Viņš pieļāva līdzekļu pārdali vai ieņēmumu palielināšanu, bet brīdināja, ka pretējā gadījumā nauda būs jāatrod, samazinot citus izdevumus (Diena).

Tas rada trīs atšķirīgus atbildības līmeņus:

• par eksāmenu un vērtēšanas noteikumiem atbild IZM un valdība;
• par finansēšanas modeļa sekām atbild arī pašvaldības kā skolu dibinātājas;
• par pedagogu algu pieaugumu jāvienojas visa budžeta ietvarā.

Tāpēc viena vārda „reforma” lietošana slēpj svarīgāko — vieni lēmumi prasa tikai normatīvu gatavību, citi pārdala izmaksas starp valsti un pašvaldībām, bet trešie prasa reālu naudu.

Finanšu ministrija nesaskaņo to, ko IZM sauc par bezmaksas izmaiņām

Skolu finansēšanas grozījumi ir atsevišķa pakete, kuru IZM nosūtīja saskaņošanai 10. augustā ar termiņu 13. augustā — atkal trīs dienas. Tās kodols ir 26-TA-1902 — grozījumi MK noteikumos Nr. 204, ko papildina grozījumi mērķdotācijas aprēķina kārtībā (26-TA-1673) un pedagogu darba samaksas noteikumos (26-TA-1872). Projekts pieļaujamo izglītojamo skaita svārstību tagad attiecina uz visām skolu grupām, nevis tikai uz daļu, un 2026./2027. mācību gadā ļauj valstij līdzfinansēt 10.–12. klašu grupu jau no 15 skolēniem, nevis 30. Anotācijas pamatojums ir tiešs: daļā pašvaldību lēmumi par skolu tīklu vēl tiek pieņemti, tāpēc vajadzīgs pārejas regulējums.

Publiski IZM 11. augustā apgalvoja, ka tūlītēja papildu nauda nebūs vajadzīga. Anotācijas 3. sadaļā uz jautājumu par ietekmi uz budžetu ierakstīts „Nē”, bet turpat piebilsts, ka faktiskie skolēnu skaita dati būs pieejami tikai pēc 1. septembra, pēc tam tiks veikts finansējuma pārrēķins un „ja nepieciešams, papildu finansējuma nepieciešamība”.

Finanšu ministrija 13. augustā šo projektu nesaskaņoja. Tās arguments ir tieši šī pretruna: grozījumi ievērojami atvieglo vairākus kritērijus, kas dod tiesības uz valsts finansējumu, tātad ietekme uz izdevumiem ir prognozējama, taču aprēķinu anotācijai nav un apliecinājuma par segumu esošā finansējuma ietvaros arī nav — ir tieši pretēja informācija. FM raksta, ka bez detalizētiem aprēķiniem nevar atbalstīt tāda projekta tālāku virzību, kura īstenošanai var būt nepieciešams papildu finansējums „neprognozējamā apmērā bez norādīta finansiālā seguma” gan 2026. gadā, gan turpmāk. Ministrija atgādina arī, ka 30. jūnijā publicētajās prognozēs indikatīvā fiskālā telpa 2027.–2030. gadam ir negatīva, tāpēc papildu nauda būs jāatrod nozares iekšienē, pārskatot prioritātes.

Tas ir tas pats budžeta jautājums, kas sintēzes sākumā parādās kā pedagogiem solītie 57 miljoni — tikai citā vietā. Vērtēšanas noteikumus valdība tiešām var mainīt bez naudas. Skolu tīkla nosacījumu mīkstināšanu — pēc FM lasījuma — nevar.

Pašvaldību iebildumi šajā paketē ir konkrētāki nekā eksāmenu strīdā. LPS norāda, ka IZM nepilda 29. jūnijā parakstīto protokolu par kombinētiem kritērijiem līdzās DEGURBA grupām, un min piemērus: Saldus vidusskolā 10.–12. klašu posmā ir 112 skolēni pret prasītajiem 120, un apstrīdēta ir Saldus, Aizkraukles un Bauskas iekļaušana 2. grupā līdzās valstspilsētām, kā arī Tukuma iekļaušana 4. grupā. LPS, LIZDA un Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība neatkarīgi cita no citas prasa vienu un to pašu: 3. DEGURBA grupā vidusskolas posmam slieksni no 120 samazināt uz 90. LLPA un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība atzinumu termiņā nesniedza vispār — to projekti reģistrē kā noklusējuma saskaņojumu, kas pats par sevi ir liecība par trīs dienu logu.

Vēlēšanu programmas sola pretējus galamērķus

Izglītība ir viena no piecām tēmām, par kurām savās programmās runā visi 14 Saeimas vēlēšanu saraksti, taču kopīga reformas modeļa nav (solījumu karte). Programmas pastiprina tieši tās šķirtnes, kas augustā parādījās valdībā:

• AS sola pilnveidot „Skola2030”, sakārtot vērtēšanu un eksāmenus;
• NA sola skolu tīklu saglabāt bērnu interesēs un stiprināt mācību saturu;
• ZZS sola „mazāk nepārtrauktu un vairāk pabeigtu reformu”;
• PRO sola pedagogu zemāko likmi vismaz 2100 eiro;
• LA sola pedagoga algu vismaz 1,2 valsts vidējās algas apmērā;
• ST un SV-AJ sola „Skola2030” atcelt;
• MMN sola atcelt centralizētos eksāmenus un lēmumu pieņemšanu pārcelt no ministrijas uz skolām.

Tātad pēc 3. oktobra vēlēšanām strīds, visticamāk, nebūs tikai par vienas augusta paketes likteni. Saraksti piedāvā atšķirīgas atbildes uz pamatjautājumu — vai sistēmu centralizēt un standartizēt, pilnveidot esošo modeli vai sākt no jauna.

Kas vēl nav izlemts

• Vai kāds vispār iesniegs grozījumu, kas dabaszinātņu pārbaudes darbu 9. klasē atliktu vai pārvērstu par pilotprojektu? Bez tā tas sākas 1. septembrī pats no sevis, un atklāts paliek vien jautājums, vai Valsts izglītības satura centrs to vērtēs centralizēti.
• Vai minimālo eksāmena slieksni pamatizglītībā atcels pilnībā, saglabās 15 procentu līmenī, kā piedāvā LPS, vai aizstās ar skolu noteiktu uzņemšanas slieksni, kā piedāvā LIZDA?
• Vai ministrija projektos iestrādās uzlabojumu skaita griestus, ko vienādi prasa LIZDA, LPS un LLPA, vai virzīs „vismaz vienu” bez izmaiņām?
• Vai valdība pieņems noteikumus, kurus trīs sociālie un sadarbības partneri nesaskaņoja, un kā tiks noformētas domstarpības?
• Kā IZM atbildēs uz Finanšu ministrijas prasību pēc aprēķiniem, ja skolēnu skaita faktiskie dati būs zināmi tikai pēc 1. septembra — tas ir, pēc noteikumu plānotās spēkā stāšanās?
• Kā pieejamības skolu atvieglojumi ietekmēs skolu tīklu pēc pirmā darbības gada?
• No kuras budžeta daļas tiks segti pedagogiem solītie 57 miljoni eiro, ja fiskālā telpa 2027.–2030. gadam ir negatīva?
• Kuru no 14 programmu reformas modeļiem pēc vēlēšanām vispār būs iespējams iekļaut koalīcijas līgumā?

Kamēr šie jautājumi ir atvērti, precīzāk ir runāt par reformu priekšlikumu un atbildības sadursmi, ne par vienu pieņemtu izglītības reformu.

Secinājumi

• Skaļākais strīda punkts nav nevienā no dokumentiem. Prasība kārtot dabaszinātņu pārbaudes darbu 9. klasē ir spēkā kopš 2025. gada 6. maija lēmuma un sākas 2026. gada 1. septembrī bez jauna balsojuma. Publiskā debate par to, vai eksāmenu „ieviest”, notiek par jau pieņemtu normu; grozījums, kas to atliktu, nav iesniegts.

• Augustā saduras nevis reformas atbalstītāji un pretinieki, bet trīs ieviešanas tempi. LDDK prasa dabaszinību eksāmenu sākt tagad; koalīcija grib vairāk sagatavošanās; Batņa piedāvā pilotprojektu un 2027. gada grafiku.

• Vienā paketē ir dažādi politiski lēmumi. Ārējās pārbaudes loma pieaug, bet minimālā sliekšņa atcelšana mazina eksāmenu nozīmi apliecības saņemšanā. Atzīmju labošana ir vēl trešais jautājums. Slieksnis turklāt zūd tikai pamatizglītībā — vidusskolā 20 procentu robeža paliek.

• Procedūra ir kļuvusi par patstāvīgu strīda priekšmetu. Trīs dienas atzinumam, atslēgta sabiedrības līdzdalība un anotācijas, kurās nav ne alternatīvu, ne samērīguma izvērtējuma, ne pētījumu — to LPS un LLPA apstrīd tikpat asi kā saturu. No 20 atzinumiem, kas sniegti par trim projektiem — 26-TA-1845, 26-TA-1865 un 26-TA-1902 —, deviņi ir „nesaskaņots”.

• Valdības maiņa ir apvērsusi atbildības lomas. AS un NA, kas opozīcijā balsoja pret skolu finansēšanas modeļa pamatu, tagad vada valdību un izglītības resoru. JV un ZZS, kas modeli atbalstīja, tagad ir viņu partneri.

• Budžets pārbaudīs reformu nopietnību. Skolu finansēšanas modelis pārdala atbildību starp valsti un pašvaldībām, bet pedagogu algu palielināšanai vajadzīgi 57 miljoni eiro. Bez finansējuma lēmuma vērtēšanas reforma neatrisina nozares galveno resursu jautājumu.

• Bremze ir Finanšu ministrija, nevis pašvaldības. Skolu tīkla nosacījumu mīkstināšanu apturēja nevis LPS iebildumi, bet FM atzinums, ka anotācijā nav aprēķinu un ka fiskālā telpa 2027.–2030. gadam ir negatīva. Publiskais apgalvojums „papildu nauda nebūs vajadzīga” un anotācijas atruna par pārrēķinu pēc 1. septembra ir viena un tā pati nenoteiktība divos reģistros.

• Vēlēšanas strīdu neatrisinās automātiski. Visas 14 programmas runā par izglītību, taču piedāvā pretējus virzienus — no esošā modeļa pilnveides līdz „Skola2030” un centralizēto eksāmenu atcelšanai.

Dokumentu bāze

Šī sintēze balstās uz:

• 122 datubāzē fiksētām retoriskām pozīcijām tēmā „Izglītība”; 54 no tām paustas 2026. gada jūlijā un augustā;
• Saeimas 865/Lp14 balsojumu ķēdi, īpaši 2026. gada 22. janvāra 3. lasījumu un 19. februāra otrreizējo caurlūkošanu;
• IZM 4. augusta eksāmenu un vērtēšanas priekšlikumu un 11. augusta skolu finansēšanas priekšlikumu;
• 14 oficiālajām Saeimas vēlēšanu programmām, kuru konsolidētās pozīcijas pieejamas partiju programmu solījumu kartē;
• publiskajām Kulberga, Ašeradena, Batņas, Pūces un LDDK pozīcijām no 22. jūlija līdz 14. augustam;
• Tiesību aktu projektu portāla dokumentiem — noteikumu projektu tekstiem, konsolidētajām versijām, ex-ante anotācijām un visiem 20 saskaņošanas atzinumiem par trim projektiem (stāvoklis 2026. gada 15. augustā):

Ar to pašu paketi vienlaikus virzīti arī grozījumi mērķdotācijas aprēķina kārtībā (26-TA-1673) un pedagogu darba samaksas noteikumos (26-TA-1872); šīs sintēzes secinājumi uz to atzinumiem nebalstās.