Konteksts
Siliņas valdības krišana beidzās 2026. gada 14. maija vakarā politiskā vakuumā — premjera nav, koalīcijas nav, pieci konkurējoši piedāvājumi par jaunu valdību. Šī sintēze izseko nākamajām četrpadsmit dienām: no Evikas Siliņas demisijas līdz Andra Kulberga valdības apstiprināšanai Saeimā 28. maijā.
Stāstam ir trīs asis, kas to padara par vairāk nekā rutīnas valdības maiņu nepilnus piecus mēnešus pirms 3. oktobra Saeimas vēlēšanām:
- Inversija. Apvienotais saraksts (AS) — līdz šim lielākā opozīcijas partija — pārņem premjera amatu, kamēr Jaunā Vienotība (JV), kritušās valdības premjera partija, kļūst par vienu no četriem koalīcijas partneriem.
- Aplis noslēdzas. Krīze sākās, jo Progresīvie noraidīja Siliņas piedāvāto nepartisko aizsardzības ministra kandidātu, pulkvedi Raivi Melni. Kulberga valdībā aizsardzību pārņem tieši šis pulkvedis Melnis — kompromiss, kura noraidīšana valdību gāza, kļūst par realitāti, kad Progresīvie jau ir opozīcijā.
- Ēna pāriet. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) patur Zemkopības ministriju par spīti svaigajai Valsts kontroles revīzijai kokrūpnieku lietā — un opozīcijā nonākušie Progresīvie šo izvēli vērtē kā nerisinātu atbildības jautājumu.
Centrālie aktieri:
- Andris Kulbergs (AS) — 16.05 saņem premjera mandātu, 28.05 apstiprināts par Ministru prezidentu
- Edgars Rinkēvičs (prezidents) — 16.05 uztic valdības veidošanu opozīcijai
- Evika Siliņa (JV) — demisionējusī premjere; paliek JV ārlietu līnijā
- Edvards Smiltēns (AS) — agrākais "jaunās valdības kodola" formulētājs
- Nacionālā apvienība (Indriksone, Kols, Dombrava) — pirmā piedāvā "nacionālās drošības valdību" un uzliek veto Progresīvajiem
- Andris Šuvajevs (Progresīvie) — opozīcijā pārvērš kokrūpnieku lietu par jaunās koalīcijas leģitimitātes pārbaudījumu
Hronoloģija
| Datums | Notikums |
|---|---|
| 14.05. | Siliņa demisionē. AS rosina neuzticību; NA (Indriksone, Kols, Dombrava) piedāvā "nacionālās drošības valdību" ar AS, ZZS un JV. Smiltēns piedāvā jaunās valdības kodolu no AS, NA un, iespējams, ZZS. |
| 15.05. | Pēc tikšanās ar prezidentu Smiltēns maina nostāju — partneru izvēlē "nevajadzētu vilkt sarkanās līnijas, bet meklēt zaļās"; Siliņas nomaiņas nosacījums atkrīt (vēlāk fiksēta pretrunā #36). Jurēvics (JV): JV nav "sarkano līniju" pret nevienu, izņemot LPV un Stabilitātei. Kulbergs noraida tehnisku pārejas valdību. |
| 16.05. | Rinkēvičs uztic valdības veidošanu Kulbergam kā lielākās opozīcijas partijas vadītājam. Kulbergs pieņem mandātu un cer uz plašu piecu partiju "rīcības koalīciju" ar NA, ZZS, Progresīvajiem un JV. |
| 18.05. | Pēc trīspusējām sarunām ar NA un ZZS Kulbergs paziņo: tiks aicināta JV, bet ne Progresīvie — ņemot vērā NA iebildumus, sarunas notiks četru partiju formātā. Šuvajevs (Progresīvie) joprojām aizstāv piecu partiju koalīciju ar vienādu ministriju skaitu. |
| 19.05. | JV pievienojas. Pēc tikšanās Kulbergs ziņo, ka četru partneru sarunās būtisku domstarpību nav un līdz nākamajam rītam jābūt kopīgam rīcības dokumentam. |
| 20.05. | Parakstīta pamata vienošanās par vienlīdzīgu amatu sadales principu. Augulis apstiprina, ka ZZS to parakstījusi un ir gatava turpināt. |
| 21.05. | Kulbergs nosaka mērķi — līdz 25.05 panākt pilnu vienošanos par koalīciju, ministriju sadali un prioritātēm. |
| 25.05. | Kulbergs atklāj resoru sadalījumu. airBaltic un Rail Baltica pārceļ uz premjera līmeni, Satiksmes ministriju nodod JV. Mežals (LPV) piedāvā alternatīvu — atstāt JV un Progresīvos ārpus valdības. |
| 26.05. | Valdības deklarācijā galvenā prioritāte — drošība, aizsardzībai 5 % no IKP. Šuvajevs kritizē deklarāciju: tā esot garāka nekā Siliņas valdības deklarācija, lai gan prezidents lūdza vienu lapu, un par izmaiņām ZM un LVM neesot ne vārda. |
| 27.05. | Siliņa atklāj, ka koalīcijas sairšana sākās jau 2025. gada rudenī ar mēģinājumu denonsēt Stambulas konvenciju, kad ZZS saslēdzās ar opozīciju. Kučinskis (AS) nosauc trīs prioritātes — drošību, izglītību, veselību. |
| 28.05. | Saeima ar uzticības balsojumu apstiprina Kulberga valdību (66 par, 25 pret, 3 nebalsoja). Deklarācijā pausta gatavība pastiprināt imigrantu kontroli, turpinot kursu drošībā un izglītībā. JV deputāts Daugavietis balso pret savu partiju. |
| 29.05. | Pirmajā darba dienā Kulbergs kā pirmo tiekas ar jauno aizsardzības ministru Melni, lai saliktu turpmākos drošības soļus. |
Aplis noslēdzas: pulkvedis Melnis
Krīzes sākumpunkts bija aizsardzības ministra portfelis. Pēc Andra Sprūda (Progresīvie) atkāpšanās 10.05 Siliņa piedāvāja kompromisu — kopīgi virzīt nepartisku kandidātu, pulkvedi Raivi Melni, profesionāli ar pieredzi NBS un Ukrainā. Progresīvie to noraidīja, un tieši šis noraidījums kļuva par Siliņas demisijas pamatojumu: viņa vērtēja, ka partneri "izvēlējās politisko krīzi profesionāla kandidāta vietā".
Četrpadsmit dienas vēlāk aplis noslēdzas. Jaunajā valdībā aizsardzības portfeli pārņem JV, un par ministru kļūst tas pats pulkvedis Melnis. Pati Siliņa amatam netika izvirzīta — uz jautājumu viņa atbild, ka tas "jāuzdod Jaunajai Vienotībai", un pauž gandarījumu, ka aizsardzība būšot "labās rokās pulkveža vadībā". 29.05 Kulbergs apstiprina apļa noslēgšanos praksē, pirmajā darba dienā tiekoties tieši ar ministru Melni.
Tas iezīmē centrālo paradoksu: risinājums, kura noraidīšana gāza Siliņas valdību, kļuva par jaunās valdības pirmo personāllēmumu — bet ar Progresīvajiem jau opozīcijā. Mainījās nevis risinājums, bet tas, kurš to īsteno.
Opozīcija kļūst par valdību
Konfigurācijas cīņa norisinājās piecās dienās (16.–20.05) un atklāja, kura opozīcijas līnija uzvar.
16.05 prezidents Rinkēvičs valdības veidošanu uzticēja nevis kādam no kritušās koalīcijas, bet lielākajai opozīcijas partijai — Apvienotajam sarakstam. Kulbergs sākotnēji cerēja uz plašu piecu partiju koalīciju, kurā ietilptu arī Progresīvie un JV. Šo cerību 18.05 pārtrauca Nacionālās apvienības veto Progresīvajiem — pēc NA iebildumiem sarunas turpinājās četru partiju formātā (AS, NA, ZZS, JV) bez Progresīvajiem. 19.05 JV pievienojās, 20.05 visi četri partneri parakstīja pamata vienošanos par vienlīdzīgu amatu sadali.
Rezultātā Latvijas izpildvara apgriezās otrādi: AS, kas iepriekšējā koalīcijā bija opozīcijā, ieguva premjera amatu; JV no premjera partijas kļuva par vienu no četriem vienlīdzīgiem partneriem. Ārpus valdības palika trīs spēki ar atšķirīgu attieksmi — Progresīvie (izstumti ar NA veto), LPV (Mežals piedāvāja paralēlu trīs partiju modeli bez JV un PRO) un Stabilitātei (Šmits jau 22.05 iebilda pret Kulberga izvēli, dodot priekšroku Mārim Kučinskim). Pūce (Latvijas attīstībai) pievienoja atsevišķu kritiku par JV — pārmeta principu maiņu, jo divas nedēļas iepriekš JV prasīja profesionāli aizsardzības postenī, bet tagad piekrita pati pretendēt uz portfeli.
Kokrūpnieku ēna pāriet koalīcijai
Jaunā valdība pārmantoja ne tikai amatus, bet arī nerisinātu atbildības jautājumu. Valsts kontroles revīzija par Latvijas valsts mežiem un kokrūpnieku 50 miljonu eiro atbalstu — kas maija otrajā pusē bija dienas centrālā ass — ZZS skāra tieši Zemkopības ministrijas līmenī. Resoru sadalījumā ZZS šo ministriju paturēja.
Opozīcijā nonākušie Progresīvie to padarīja par jaunās koalīcijas leģitimitātes pārbaudījumu. Šuvajevs apšaubīja Kulberga lēmumu ļaut ZZS turpināt vadīt ministriju "ar svaigu revīziju par sliktu pārvaldību" un publiski aicināja prezidentu Rinkēviču sniegt vērtējumu; kvalificēja 12 miljonus eiro kā "uzdāvinātu sabiedrības naudu" un pieprasīja, ka ZZS nedrīkst vadīt Zemkopības ministriju. Kritizējot valdības deklarāciju, viņš norādīja, ka par nepieciešamajām izmaiņām ZM un LVM tajā nav "neviena vārda".
Prezidents no šī vērtējuma izvairījās: politisko atbildību kokrūpnieku lietā novērtēšot vēlētāji, bet tiesisko — izmeklētāji, un prezidentam jāpaliek neitrālam. Tādējādi jautājums, kas maijā saasināja attiecības starp diviem bijušajiem koalīcijas partneriem (PRO un ZZS), pārceļas uz jauno sasaukumu nerisināts — tikai tagad viens no strīda dalībniekiem ir valdībā, otrs opozīcijā.
Resoru sadalījums
25.05 Kulbergs atklāja, ka portfeļi dalīti "atbilstoši partiju DNS" un interesēm, ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas, kurās katra partija vēlas parādīt darbus savās jomās:
| Bloks | Ministrijas |
|---|---|
| Apvienotais saraksts | Finanses, Tieslietas, VARAM |
| Nacionālā apvienība | Izglītība, Kultūra, Iekšlietas, Klimats un enerģētika |
| ZZS | Ekonomika, Labklājība, Zemkopība |
| Jaunā Vienotība | Ārlietas, Veselība, Aizsardzība, Satiksme |
Divi sadalījuma akcenti izceļas. Pirmkārt, ZZS no iepriekšējā sastāva zaudē vienīgi Klimata un enerģētikas ministriju (tā pāriet NA). Otrkārt, JV iegūst gan aizsardzību (ar pulkvedi Melni), gan Satiksmi — un tieši Satiksmes nodošana JV kļūst par vienu no divām nedēļas pretrunām.
Divas fiksētās pretrunas
Atmina.lv šajā periodā fiksēja un publicēja divas strukturālas pretrunas, kas tieši saistītas ar valdības veidošanu:
- #37 [Apvērsums] — Andris Kulbergs (AS). 18.03.2026 Kulbergs JV pretošanos Rail Baltica atbildības uzdevumiem nosauca par "apzinātu projekta sabotāžu". 25.05.2026, pamatojot Satiksmes ministrijas (kuras pārziņā ir Rail Baltica) atstāšanu JV, viņš norāda, ka neviens cits politiskais spēks šajā jomā nav bijis "vairāk klātesošs" nekā JV. Marta retorika un maija portfeļu pamatojums ir pretrunā. (atmina.lv/pretrunas/37.html)
- #36 [Pozīcijas maiņa] — Edvards Smiltēns (AS). 14.05 Smiltēns jaunās valdības kodolu piedāvāja no AS, NA un, iespējams, ZZS, JV pieļaujot tikai ar nosacījumu, ka tā "vairs nav Evika Siliņa". 15.05 pēc tikšanās ar prezidentu viņš aicina "nevilkt sarkanās līnijas, bet meklēt zaļās" — Siliņas nomaiņas nosacījums vairs netiek pieprasīts. (atmina.lv/pretrunas/36.html)
Zīmīgi, ka abas pretrunas pieder Apvienotā saraksta politiķiem — partijai, kas šajā periodā no opozīcijas pārcēlās uz valdības vadību. Pozīciju elastība pavada lomas maiņu.
Apstiprināšana un plaisa pašu rindās
Saeima Kulberga valdību apstiprināja 28.05 ar uzticības balsojumu — 66 par, 25 pret, 3 nebalsoja (Saeimas balsojums, 28.05.2026). Visas četras koalīcijas frakcijas atbalstīja valdību — JV ar 22, ZZS ar 15, AS ar 13 un NA ar 11 balsīm; opozīcijā palikušie Progresīvie (8) un LPV (7) vienoti balsoja pret.
Tomēr balsojums atklāja, ka jaunajai koalīcijai nav pilnīgas iekšējās vienprātības. JV deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis balsoja pret savas partijas atbalstīto valdību, paskaidrojot, ka sirdsapziņa neļāva atbalstīt veidu, kā tā tika veidota; vēl viens JV deputāts, Jānis Patmalnieks, balsojumā nepiedalījās. Jau 26.05 Daugavietis bija izvirzījis nosacījumu — ka "apšaubāmi personāži nestāvēs tuvu valdībai". Pēc balsojuma viņš apliecināja, ka turpmāk Saeimā balsos pēc sirdsapziņas, bet neplāno pamest JV frakciju.
Tā ir reta atklāta atkāpe no frakcijas disciplīnas tieši valdības apstiprināšanas brīdī un signāls, ka četru partneru vienošanās par amatu sadali nenozīmē pilnu vienprātību par valdības leģitimitāti pašu rindās.
Kas tālāk?
Kulberga valdība stājas pie darba ar īsu, četru mēnešu mandātu līdz 3. oktobra Saeimas vēlēšanām. Kulbergs uzsver, ka šajā termiņā nav vērts iekļaut četru vai piecu gadu programmas, un iebilst pret sasteigtu ministriju likvidēšanu vai apvienošanu — enerģija jāvelta drošībai, ne "griešanai griešanas pēc". Atvērtie jautājumi:
- Vai pirmsvēlēšanu valdība spēs pildīt deklarācijas 5 % IKP aizsardzības solījumu četru mēnešu laikā, vai tas paliek programmatisks lozungs?
- Kā opozīcijā nonākušie Progresīvie un LPV pozicionēsies kampaņā? Šuvajevs jau iezīmē kokrūpnieku atbildības līniju, Mežals — anti-JV un anti-PRO modeli.
- Vai kokrūpnieku lieta atgriezīsies politiskajā dienaskārtībā tagad, kad ZZS to vada no valdības, bet Progresīvie kritizē no opozīcijas?
- Cik stabila ir četru partneru disciplīna, ja apstiprināšanas brīdī jau parādās tādas atkāpes kā Daugavieša balsojums?
Četrpadsmit dienas, kas sākās ar premjeres demisiju politiskā vakuumā, beidzās ar apgrieztu izpildvaru: opozīcija valda, bijusī premjera partija ir viens no četriem partneriem, un aizsardzību vada tas pats pulkvedis, ar kuru viss sākās.