NA jauniešu organizācijas valdes loceklis, Saeimas deputāta kandidāts
2 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre
5 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs
4 poz.
·
0 pretr.
·
7096 bals.
Rīgas vicemērs, NA mēra kandidāts
119 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs
58 poz.
·
0 pretr.
·
7221 bals.
Izglītības un zinātnes ministre
81 poz.
·
1 pretr.
·
5295 bals.
Ārlietu komisijas priekšsēdētāja
26 poz.
·
0 pretr.
·
4792 bals.
Saeimas deputāts
2 poz.
·
0 pretr.
·
5403 bals.
Saeimas deputāts (14. Saeima)
7 poz.
·
0 pretr.
·
610 bals.
Klimata un enerģētikas ministrs
49 poz.
·
0 pretr.
·
3678 bals.
NA priekšsēdētājs, Saeimas deputāts
8 poz.
·
0 pretr.
·
5499 bals.
Saeimas deputāts (14. Saeima)
4 poz.
·
0 pretr.
·
342 bals.
Saeimas deputāts
4 poz.
·
0 pretr.
·
7761 bals.
Uzskata, ka karš Krieviju nav mainījis, bet atklājis: Krievija ir drošības dienestu izveidota un to interesēs vadīta valsts, kurā karš kļuvis par valsts organizējošo principu, un Putins ir šā aparāta produkts — tāds būs arī viņa pēctecis; noraida priekšstatu par klusējošu vairākumu, kas būtu pret karu, un to, ka Krievijā nav redzamas masveida prasības pēc pārmaiņām, uzskata par pielāgošanās, nevis pretošanās pierādījumu; brīdina, ka piespiedu pamiers karu iesaldētu, nevis demontētu šo sistēmu, un norāda, ka Eiropa joprojām nesaskata atšķirību starp karadarbības beigām un draudu beigām; sankciju patieso mērķi redz nevis Krievijas sabiedrības sacelšanās izraisīšanā, bet Maskavai nepieciešamo komponenšu, ieņēmumu un tehnoloģiju liegšanā, un prognozē, ka Krievija drīzāk pastiprinās līdzšinējo kursu, nekā reformēsies.
Avots ↗
Uzskata, ka Eiropai nav jāgaida, kad Krievija mainīsies no iekšienes, jo tas nenotiks Ukrainai vai Eiropai nozīmīgā laika posmā; aicina plānot, rēķinoties ar tādu Krieviju, kādu karš patiesībā ir radījis — nabadzīgāku, represīvāku, vairāk no Pekinas atkarīgu un ne mazāk naidīgu —, un turpināt veidot reģiona drošības arhitektūru, pieņemot sliktāko scenāriju attiecībā uz Maskavu, jo reālisms ir vienīgais, kas šo reģionu līdz šim ir sargājis.
Avots ↗
Paziņo, ka uzsākta oficiāla jautājuma virzība par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu Valsts robežsardzē, un paļaujas, ka tas iespējami drīz nonāks Ministru kabinetā; uzskata, ka VAD ieviešana robežsardzē stiprinātu robežapsardzības kapacitāti un dotu jauniešiem iespēju dienestu pildīt, praktiski iesaistoties Latvijas robežas aizsardzībā.
Avots ↗
Nosauc nesaimniecisku tēriņu novēršanu iekšlietu sistēmā par vienu no savām prioritātēm un norāda, ka, tā kā viņu neapmierināja Valsts policijas koledžas sporta kompleksa izmaksas, Nodrošinājuma valsts aģentūra kopā ar koledžu projektu pārskatīja un radīja ietaupījumu gandrīz 200 000 eiro apmērā, kas tiks novirzīts citiem ar koledžu saistītiem mērķiem mācību vides uzlabošanai.
Avots ↗
Atbildot Rīgas domes deputātei Elīnai Treijai (NA) par Grīziņkalna iedzīvotāju tikšanos ar mēru modālā filtra jautājumā, noliedz, ka tajā bijuši neinteliģenti izlēcieni — diskusija, viņaprāt, bijusi saturīga un iedzīvotāji snieguši priekšlikumus —, un pārmet avotā nenosauktai Rīgas domes komitejas vadītājai, ka tā cenšoties demonizēt citus Grīziņkalna apkaimes iedzīvotājus, kuri nedomā tāpat kā viņa.
Avots ↗
Kritizē Progresīvos par vēlmi uzspiest savu taisnību un risinājumus — uzskata, ka tas spiež slāpēt latviešu mentalitātei raksturīgo atturīgumu, pieklājību un piesardzību pret moderno un sākt kliegt, lai lēmēji saprastu, ka pret kaut ko patiešām ir iebildumi; vienlaikus norāda, ka viņai ļoti nepatīk neinteliģenta diskusija, kurā neciena sarunu partnerus.
Avots ↗
Prasa Rīgas domei aizvākt modālo filtru uz Vārnu ielas, atjaunot satiksmi ielas pilnā garumā un organizēt to tā, lai nepieļautu arī tranzītu; norāda, ka domes uzdevums ir respektēt tos rīdziniekus, kuri portālā «Mana balss» parakstījušies pret filtru un pulcējušies uz tikšanos ar mēru.
Avots ↗
Atzinīgi vērtē Itālijas valdības izvirzīto augsto prioritāti imigrācijas ierobežošanai un nosauc to par atbalstāmu virzienu; tikšanās laikā ar Itālijas vēstnieci Latvijā pārrunāta abu valstu sadarbība iekšējās drošības jautājumos, Krievijas radītie hibrīdapdraudējumi, migrācija un organizētās noziedzības apkarošana.
Avots ↗
Noraida prasību atkāpties no izglītības un zinātnes ministres amata saistībā ar vērtēšanas reformu; uzskata, ka valdībai arī pirms vēlēšanām jāpieņem lēmumi, nevis jāgaida vēlēšanas, un uzsver, ka nebūtu uzņēmusies ministres amatu, lai sēdētu mierīgi.
Avots ↗
Iebilst pret uzstādījumu, ka izglītības lēmumi jāsaskaņo ar visām nozares organizācijām, un to sauc par absurdu; norāda, ka debates par vērtēšanas izmaiņām Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā notikušas jau trīs gadus, tāpēc lēmumi nav pēkšņi.
Avots ↗
Kopā ar vairāk nekā 120 Eiropas Parlamenta deputātiem parakstījis vēstuli, kas aicina Padomi un Komisiju atsākt sarunas par Krievijas iesaldēto valsts aktīvu izmantošanu Ukrainas labā; norāda, ka Eiropas Savienībā neizmantoti stāv vairāk nekā 200 miljardi eiro Krievijas aktīvu, kamēr Ukrainai nodarītie zaudējumi jau pārsniedz 600 miljardus eiro un 90 miljardu eiro aizdevums vien nav pietiekams; uzskata, ka zaudējumi jāsedz Krievijai.
Avots ↗
Aicina politiskos spēkus skaidri un nepārprotami nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā; pauž bažas, ka Latvijā varētu veidoties agresijas atbalstītāju loks, un aicina vēlētājus rūpīgi izvērtēt politisko spēku nostāju šajā jautājumā.
Avots ↗
Uzskata, ka Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta aizliegums būtu iedarbīgākais, ja to īstenotu visas Eiropas valstis kopā, taču vienošanās lēnuma dēļ Latvijai jārīkojas ātrāk pašai; norāda, ka ar tarifu paaugstināšanu vien nepietiek, jo mērķis ir tranzītu apturēt, nevis gūt lielākus ieņēmumus.
Avots ↗
Saeimas debatēs par neuzticības izteikšanu izglītības ministrei Ilzei Indriksonei aicina deputātus nepārmest cits citam, bet parādīt, ka parlaments spēj atzīt kļūdas un ļaut tās labot — gan ministrei, gan skolēniem; kļūdīšanos sauc par cilvēcīgu.
Avots ↗
Kā iekšlietu ministrs pēc Valsts policijas ierosinājuma iekļāvis ārvalstnieku ieceļošanas aizlieguma sarakstā («melnajā sarakstā») trīs Gruzijas pilsoņus, kurus Valsts policija uzskata par saistītiem ar organizēto noziedzību; ieceļošana Latvijā viņiem liegta uz nenoteiktu laiku.
Avots ↗
Uzskata, ka Igaunijai, Latvijai un Lietuvai vajadzīgs savs saistošs savstarpējās aizsardzības un palīdzības līgums, kas iedarbojas automātiski, bez ilgstošas lēmumu pieņemšanas procedūras; šā gada Baltijas militārās mobilitātes zonas nodomu protokolu vērtē kā soli pareizajā virzienā, bet norāda, ka deklarācijas neaizstāj saistošu komandķēdi. Aicina topošo Sēlijas poligonu sasaistīt ar Lietuvas un Igaunijas poligoniem vienotā pastāvīgā mācību ciklā un saskaņot triju valstu bruņojumu, sakarus un komandvadības loģiku.
Avots ↗
Aicina Eiropu pret Krievijas «tradicionālo vērtību» retoriku izturēties kā pret ieroci, nevis viedokli, un atbildēt ar publisku atmaskošanu — konkrēti un atkārtoti nosaucot ietekmes operācijas, to veicējus un finansējumu; norāda, ka šā vēstījuma pastiprinātāji Eiropā nav neitrāli komentētāji, bet izplatīšanas mezgli.
Avots ↗
Nosoda Progresīvo bijušo priekšsēdētāju Māri Graudiņu par to, ka tas savā vēlēšanu lapelē esot ievietojis Egila Levita atbalsta vārdus bez Levita atļaujas un ziņas; šo rīcību raksturo kā vērstu pret vēlēšanu procesu un vēlētājiem, bet partijas norādi, ka saskaņojums bijis kandidāta ziņā, dēvē par taisnošanos.
Avots ↗
Uzskata, ka jāpanāk kopīga izpratne par kultūru kā sabiedrības attīstības, noturības un nacionālās drošības virzītājspēku, un ka ieguldījumi kultūrā nav tēriņi, bet investīcijas; kultūrpolitikai jābalstās datos un pētījumos, kuru vērtība ir spējā veidot nākotni.
Avots ↗
Pauž atbalstu grozījumiem Augstskolu likumā un Imigrācijas likumā, kas paredz stingrākas prasības trešo valstu studentu uzņemšanai, skaidru kārtību studiju neapmeklētāju atskaitīšanai un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tiesības uz laiku līdz trim gadiem liegt augstskolai uzaicināt jaunus trešo valstu studentus, ja vīzu atteikumu īpatsvars pārsniedz 30%; norāda, ka grozījumi būtiski apgrūtinās ārzemju «viltus studentu» piesaisti.
Avots ↗
Norāda, ka prokremliska grupējuma izplatītie draudi Latvijas uzņēmumiem tiek uzlūkoti ļoti nopietni, un paziņo, ka valsts drošības iestādes veiks darbības drošības stiprināšanai sabotāžas riska objektos.
Avots ↗
Uzskata, ka Kremļa pašattēlojums par kristietības, ģimenes un nacionālo tradīciju sargu ir pretējs realitātei: Krievija izvērš agresijas karu pret Ukrainu, postot baznīcas un vajājot ticīgos okupētajās teritorijās, un atbalsta represīvus režīmus Irānā, Ķīnā, Kubā un Ziemeļkorejā; norāda, ka tradicionālo vērtību retorika Kremlim nav pārliecība, bet instruments Rietumu sabiedrību šķelšanai un savas ārpolitikas attaisnošanai, un līdzorganizē šai tēmai veltītu konferenci Eiropas Parlamentā kopā ar poļu kolēģi no ECR grupas.
Avots ↗
Vērtējot lasītprasmi kā «zem katras kritikas», uzskata, ka izglītības satura reformas steidzami jāmaina atpakaļ — no kompetenču un lietpratības pieejas uz klasiskām mācību metodēm, kas nodrošina stabilus akadēmiskos zināšanu pamatus.
Avots ↗
Paziņo, ka panāktas trīs izmaiņas skolu ikdienā: skolēni varēs uzlabot vismaz vienu, bet ne vairāk kā trešdaļu pārbaudes darbu vērtējumu, vidusskolā būs mazāks obligāto eksāmenu slogs, un 9. klasē jau šā mācību gada beigās būs dabaszinību eksāmens, ko viņa raksturo kā drošu zināšanu mērījumu.
Avots ↗
Atzīst, ka piekāpjas jautājumā par minimālā vērtējuma slieksni centralizētajos eksāmenos, jo pret sliekšņa noteikšanu iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Pašvaldību savienība un koalīcijas partneri.
Avots ↗
Publisko izdevumu un revīzijas komisijā norāda, ka atsevišķu katastrofu pārvaldības centru būvniecībā izlietoti nesamērīgi resursi (Madonā grunts pievešana par 212 689 eiro jeb 6,4 reizes vairāk nekā programmā vidēji, Kuldīgā puķu dobe par 3500 eiro) un ka visos četros lielajos konkursos lētākie piedāvājumi izslēgti pēc formāliem kritērijiem; uzsver, ka ir jautājumi par šādu iepirkumu un cenu adekvātumu.
Avots ↗
Atbalsta Ministru kabinetā pieņemto Arhitektūras likumu un tā tālāku virzību, atzīstot, ka sēdē izskanēja viedokļi par birokrātijas vairošanu un būvniecības sadārdzināšanos; paredz, ka likuma ceļš Saeimā nebūs vienkāršs, un uzskata, ka tā reālo devumu varēs novērtēt pēc vairākām desmitgadēm.
Avots ↗
Norāda, ka kultūras nozares galvenā problēma ir atalgojums, kas daudzās pozīcijās atpaliek no kopējā atalgojuma darba tirgū, un ka nozares finansējums būs ļoti prioritārs jautājums 2027. gada valsts budžeta plānošanā, vienlaikus atzīstot, ka tas būs izaicinājums nākamās valdības kultūras ministram; noraida kultūras pasākumu biļešu cenu celšanu kā finansējuma avotu, jo iedzīvotāju pirktspēja ir zema un cenas jau sasniegušas maksimālos pieļaujamos griestus.
Avots ↗
Paziņo, ka pazemes stāvvieta pie Kongresu nama tiks pielāgota II kategorijas patvertnes vajadzībām ar ietilpību līdz pat 5000 cilvēkiem un ka tās izbūvi plānots pabeigt līdz 2030. gadam; telpām paredzēts duāls pielietojums — ikdienā tās kalpos topošās koncertzāles «Rīgas filharmonija» stāvvietu un piegāžu loģistikas vajadzībām, bet apdraudējuma gadījumā tās varēs izmantot kā patvertni.
Avots ↗
Uzskata, ka viens no būtiskākajiem pašvaldības uzdevumiem, pārraugot Vanšu tilta remontu, ir gūt pārliecību, ka darbu veicējs SIA «Tilts» neievedīs jaunus imigrantus — norāda, ka šis pats uzņēmējs Dienvidu tilta 4. kārtas izbūvē iesaistījis daudz uzbeku viesstrādnieku; uzsver, ka remontdarbu veicējam būs jāpakļaujas Jāņa Dombravas pretimigrācijas plāna stingrajiem noteikumiem, darbaspēks jāmeklē uz vietas, bet pašvaldībai un valstij jādara viss iespējamais, lai Latvijā atsauktu ekonomiskos emigrantus.
Avots ↗
Uzskata, ka Vanšu tilta remontdarbu laikā nedrīkst pieļaut tilta slēgšanu satiksmei, un norāda, ka tādēļ uzsākts darbs pie alternatīviem risinājumiem — pagaidu tilta un prāmju satiksmes ieviešanas autotransportam; pēc viņa teiktā, šobrīd notiek projektēšana, un remontdarbus plānots uzsākt 2027. gada rudenī.
Avots ↗
Noraida Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja secinājumu, ka partiju mazo reklāmas tēriņu dēļ Saeimas vēlēšanu kampaņā būtu jāmaina likums — uzskata, ka tam nav nekāda pamata, jo aģitācijas apjoma sarukumam esot dažādi savstarpēji nesaistīti iemesli, cita starpā sociālo tīklu komunikācijas efektivitāte; drīzāk, viņaprāt, būtu maināmi tie KNAB darbinieki, kurus viņš raksturo kā tādus, kas domā «kā krievu laiku miliči» un tiecas tikai kaut ko ierobežot.
Avots ↗
Skaidro, ka pierobežas katastrofu pārvaldības centru (Balvos, Krāslavā, Rēzeknē) būvniecības aizkavēšanās viens no iemesliem ir drošības apsvērumi: pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos dienestu apvienošana vienā ēkā gaisa uzbrukuma gadījumā radītu risku, ka tie visi tiek bloķēti vienlaikus, tāpēc labāk būtu tos izvietot dažādās vietās; vienlaikus uzsver, ka valsts līdzekļi nav jātērē neefektīvi.
Avots ↗
Kopā ar Okupācijas muzeju izsludina radošo darbu konkursu 10.–12. klases skolēniem par ģimenes un dzīvesvietas nepakļaušanās stāstiem padomju okupācijas laikā, pamatojot to ar risku, ka šie stāsti paliek tikai ģimenes atmiņā un pēc tam pazūd; labāko darbu autori dosies uz Eiropas Parlamentu Briselē, pieteikšanās termiņš — 2027. gada 31. marts.
Avots ↗
Saistībā ar Jelgavā aizturēto Uzbekistānas pilsoni, kurš Latvijā uzturas kā palīgstrādnieks ar ilgtermiņa vīzu, uzsver, ka iekšlietu sistēmā nebūs tolerances pret ārzemniekiem, kuri izdara noziegumus, un ka šādas personas ir drauds sabiedrībai, nevis ekonomisks pienesums.
Avots ↗
Uzskata, ka izglītības reformas nedrīkst atlikt līdz brīdim, kad tās vairs nevienam netraucē.
Avots ↗
Iebilst pret valsts finansējumu «body positive» vēstījumiem, kurus raksturo kā neveselīga dzīvesveida attieksmes normalizēšanu, un norāda, ka tikai 5–10 % gadījumu liekā svara pamatā esot medicīniska slimība.
Avots ↗
Pauž atbalstu izglītības reformām, ko virza Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), un uzskata, ka tās ir sen nobriedušas pārmaiņas; iebildumus pret rīcību noraida ar norādi, ka iemesls kaut ko nedarīt atradīsies vienmēr.
Avots ↗
Uzskata, ka jārēķinās ar AfD nonākšanu Vācijas valdībā, taču histērija par to neesot vietā: pēc viņa domām, Maskavas atbalsta guvēji ir skaļi tikai līdz vēlēšanām, bet, nonākot amatos, dienesti tiem izskaidrojot NATO un Krievijas lomu. Kā piemērus min Mateo Salvīni, kuru raksturo kā Krievijas sponsorētu politiķi un kurš tagad esot vicepremjers Ukrainai ieročus piegādājošajā Meloni valdībā, un Borisu Pistoriusu, ko dēvē par agrāk prokrievisku sociāldemokrātu, kurš mainījis nostāju, kļūstot par Vācijas aizsardzības ministru.
Avots ↗
Kritizē Eiropas zaļo kursu, ko raksturo kā sociālistiski progresīvu virzienu, kurš mērķtiecīgi grāvis dalībvalstu tautsaimniecību un no kura patieso ekonomisko labumu, viņaprāt, gūstot ķīnieši; kā vienu no tā dzinējspēkiem nosauc Valdi Dombrovski un uzskata, ka zaļais kurss ir viens no AfD panākumu cēloņiem Vācijā, retoriski jautājot, kāda vairs būtu Eiropas Savienība, ja no tās izstātos Vācija.
Avots ↗
Informē, ka Nacionālā apvienība sagatavojusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, lai pilnībā liegtu Krievijas graudu tranzītu caur Latvijas ostām un infrastruktūru, un uzsver, ka tarifu palielināšanas mērķim jābūt nevis papildu ieņēmumu gūšanai, bet tranzīta padarīšanai par ekonomiski neizdevīgu.
Avots ↗
Uzskata, ka Progresīvo vadītajā Aizsardzības ministrijā armijas un ekspertu viedoklis regulāri palicis otrajā plānā, un — neatkarīgi no tā, kurai pusei konkrētajos strīdos vairāk taisnības — vērtē to kā sistēmisku problēmu Latvijas aizsardzības iepirkumos; secina, ka partijai, kas nespēj atšķirt politiskās simpātijas no valsts drošības prioritātēm, nav vietas valdībā, vēl jo mazāk nozares vadībā, un ka nākamajam aizsardzības ministram jāatbild par vienu rezultātu — drošām Latvijas debesīm, spējas sagādājot pie tiem partneriem, kas to spēj nodrošināt visātrāk un visdrošāk.
Avots ↗
Norāda, ka imigrācijas ierobežošanas plānā tiks saglabāts premjera kritizētais formulējums par vēršanos tiesā pret Eiropas Komisijas komisāriem un grozījumu rosināšanu Eiropas Savienības direktīvā, taču konkrētu komisāru vārdi plānā netiks minēti; uzsver, ka dalībvalstīm šāda iespēja, izmantojot Eiropas Savienības līgumu, saglabājas. Par pārējo plāna saturu pirms tā apstiprināšanas runāt pagaidām atsakās.
Avots ↗
Informē, ka sagatavoti grozījumi Augstskolu likumā un Imigrācijas likumā, lai ierobežotu gadījumus, kad studijas tiek izmantotas kā iegansts uzturēšanās atļaujas iegūšanai: plānots noteikt stingrākus uzņemšanas kritērijus trešo valstu studentiem un paātrināt studiju pārtraukšanu tiem ārvalstu studentiem, kuri studijas faktiski neapmeklē. Norāda, ka augstskolām, kuru uzaicināto studentu vidū regulāri konstatēts augsts atteikto vīzu pieteikumu īpatsvars, uz laiku varētu liegt uzaicināt jaunus ārvalstu studentus.
Avots ↗
Uzsver, ka koalīcijā panākta vienošanās virzīt imigrācijas ierobežošanas plānu bez jauniem konceptuāliem iebildumiem, un norāda, ka šie pasākumi papildinās valdības centienus mazināt fiktīvu ārvalstu studentu atrašanos Latvijā.
Avots ↗
Atbildot uz vērtējumu, ka solījums virzīties uz bezmaksas augstākās izglītības pieejamību nav pildīts, norāda uz šajā sasaukumā apstiprināto augstskolu jauno institucionālo modeli, kura mērķis ir palielināt augstskolu autonomiju, tostarp lemjot par studiju vietām saistībā ar darba tirgu, un uz tam papildus piešķirtajiem 10 miljoniem eiro.
Avots ↗
Uzskata, ka tam, ko Vitkofs varētu pieņemt, nav nozīmes — dēvē viņu par «telefonklausuli» —, un iebilst pret to, ka NATO pēc Krievijas prasības izslēgtu kādu Krievijas apdraudētu valsti, jo tad, viņaprāt, organizācija beigtu pastāvēt; norāda, ka Tramps NATO padarīja spēcīgāku, piespiežot Eiropas valstis palielināt finansējumu, un ka bez NATO ASV zaudētu savu ietekmi visā pasaulē.
Avots ↗
Skaidrojot Krievijas prasību «novērst visus sākotnējos konflikta cēloņus», atgādina, ka Kremlis 2021. gada beigās izvirzīja NATO ultimātu izslēgt no tās Baltijas valstis, un norāda, ka Latvijas atrašanos NATO Maskava uzskata par vienu no iebrukuma Ukrainā cēloņiem.
Avots ↗
Atzinīgi vērtē, ka Latvijas Televīzija translē kristīgos dievkalpojumus, saskatot tajā «vismaz kādu» vērtību līdzsvaru skatītājiem.
Avots ↗
Uzskata, ka Rīgas mēra Viestura Kleinberga 10. septembrī plānotā tikšanās ar Grīziņkalna iedzīvotājiem nav vajadzīga, jo iedzīvotāji savu iebildumu pret modālo filtru jau detalizēti izklāstījuši pieteikumā «Mana balss», bet parakstu vākšanas iniciatori — komitejas un domes sēdē; norāda, ka mēram bija visas iespējas šos dokumentus izlasīt un izdarīt secinājumus.
Avots ↗
Uzstāj, ka koalīcijai jāpieņem imigrācijas ierobežošanas rīcības plāns un ka imigrācija jāierobežo vēl līdz vēlēšanām; norāda, ka Nacionālā apvienība uzstās arī uz stingru legālās imigrācijas ierobežošanu, ne tikai nelegālās imigrācijas apkarošanu.
Avots ↗
Apgalvo, ka pēc Ministru prezidenta publiskās atvainošanās Nacionālās apvienības attiecības ar «Apvienoto sarakstu» ir labas, un nepiekrīt, ka partijas aktivitātes noteiktu vēlēšanu tuvums — norāda, ka partija savu pozīciju nav mainījusi un to uzturēs neatkarīgi no tā, ar kuriem partneriem tas radītu konfliktus.
Avots ↗
Sarunā par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām kritizē deputātus, kuri Saeimas tribīni izmantojot galvenokārt sevis parādīšanai.
Avots ↗
Aicina steidzami izmantot neizlietotos ES kohēzijas līdzekļus kritiskās infrastruktūras — ostu un dzelzceļu — pretmobilitātes risinājumiem, ko pieļaujot aizsardzības mini omnibus regula ar iespēju saņemt līdz 100 % ES līdzfinansējuma un vismaz 20 % priekšfinansējuma; uzsver, ka kohēzijas termiņi ir īsi, un atgādina savu iepriekš pausto jautājumu par to, kādiem projektiem aiziet fondu nauda.
Avots ↗
Pēc koalīcijas sēdes pauž gandarījumu, ka visas koalīcijas partijas atbalstījušas imigrācijas ierobežošanas plāna tālāku virzību, un norāda, ka plānā nav veiktas būtiskas saturiskas izmaiņas, bet atsevišķos punktos tiks veikti tehniski labojumi; uztur plānā punktu par iespējamu vēršanos Eiropas Savienības Tiesā, taču formulētu vispārīgāk, neminot konkrētas amatpersonas, un uzsver, ka dalībvalstīm arī turpmāk jābūt iespējai izvērtēt ES līgumos paredzēto tiesisko instrumentu izmantošanu.
Avots ↗
Pozitīvi vērtē Rīgas pašvaldības policijas preventīvo darbu un klātbūtni pilsētā, norādot, ka Zinību dienā Rīgas publiskajās vietās netika konstatēti bērnu un pusaudžu izdarīti pārkāpumi; pauž, ka pašvaldības policija preventīvos pasākumus nepilngadīgo aizsardzībai turpinās visu mācību gadu.
Avots ↗
Pamato Pāternieku robežšķērsošanas punkta slēgšanu ar to, ka dienās, kad punkts bija slēgts, migrācijas spiediens uz robežas mazinājies gandrīz līdz nullei, un norāda, ka visiem Latvijas politiķiem būtu jāstājas pretī agresorvalsts organizētajiem hibrīduzbrukumiem pret Latviju.
Avots ↗
Aizstāv IZM virzītās vērtēšanas izmaiņas: uzskata, ka dabaszinību eksāmena ieviešana nav sasteigta, jo līdz eksāmeniem atlikuši desmit mēneši un sagatavoties vēl var, un iestājas par eksāmenu minimālo prasību sliekšņa atcelšanu, argumentējot, ka bez izmaiņām ap 1500 bērnu nenokārtos kādu eksāmenu un ar sliekšņiem bērnus soda par pieaugušo neizdarīto, liedzot viņiem pabeigt pamatskolu un iegūt profesiju.
Avots ↗
Uzsver, ka pašreizējā drošības situācijā iedzīvotājiem jābūt gataviem arī tādiem scenārijiem, kuros evakuācija kļūst par reālu nepieciešamību, tāpēc pulcēšanās, transportēšana un uzņemšana evakuācijas centrā jāpārbauda praktiskās mācībās, ne tikai plānos uz papīra.
Avots ↗
Debatēs par Kozlovska demisijas pieprasījumu norāda, ka Zivtiņa pārmetumi ministram daļēji esot noraidāmi, jo attiecīgā nozare iepriekš bijusi Progresīvo pārvaldībā.
Avots ↗
Apliecina, ka Nacionālā apvienība stāv kā mūris aiz iekšlietu ministra Jāņa Dombravas, un apņemas nepieļaut, lai tas, ko viņš raksturo kā migrantu lobija spiedienu, apturētu Pretimigrācijas plānu; uzskata, ka Pakistānas pilsoņus izglītojošo augstskolu īpašnieku finansiālās intereses nav Latvijas valsts un tautas intereses, un noraida zemu algu maksāšanu Uzbekistānas viesstrādniekiem.
Avots ↗
Pauž atbalstu iekšlietu ministram Jānim Dombravam un aicina to, ko viņš raksturo kā migrantu lobistus, atkāpties.
Avots ↗
Atbalsta iekšlietu ministra Jāņa Dombravas mērķtiecīgo darbu gan legālās, gan nelegālās migrācijas ierobežošanā un aicina rīkoties strauji, norādot, ka prevencija ir lētāka nekā seku novēršana
Avots ↗
Norāda, ka deputāta atlīdzība nav par stundām un ka pašvaldībās deputāta darbs ir papilddarbs
Avots ↗
Virza grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas no 2028. gada noteiktu pakāpenisku minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio programmās; uzskata, ka valstij, izdalot radiofrekvences privātiem komersantiem, ir tiesības noteikt sabiedrībai nozīmīgus nosacījumus latviešu kultūras aizsardzībai.
Avots ↗
Uzskata, ka Spānijas policijas ziņojums apliecina Marokas drošības dienestu mērķtiecīgu migrantu virzīšanu uz Seūtu un migrantu izmantošanu par politiska spiediena instrumentu pret Spāniju; kritizē fon der Leienas sākotnējo piedāvājumu palielināt tehnisko un finansiālo atbalstu Marokai un norāda, ka situāciju precīzāk novērtējis Jānis Dombrava, kurš piedāvāja palīdzību Spānijai.
Avots ↗
Uzstāj, ka visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un ka tas ir jāpieņem; noraida pārmetumu par nesaskaņotību, norādot, ka plāns izgājis vairākus saskaņošanas apļus un ir saskaņots ar citām ministrijām, taču piekrīt to vēlreiz pārrunāt, ja koalīcijā ir tāda vēlme.
Avots ↗
Pieprasa ieviest imigrantu kvotas Latvijā un samazināt tās līdz minimumam atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kā arī noteikt darba devējiem atbildību par katru nodarbināto imigrantu. Kā Rīgas vicemērs aicina ministrus un valdības vadītāju nenovilcināt imigrācijas ierobežošanu un panākt, ka šo jautājumu vēl šī valdība virza tālāk līdz vēlēšanām; pauž atbalstu iekšlietu ministram Jānim Dombravam.
Avots ↗
Uzstāj, ka turpmākajās dienās jāpanāk visaptverošā imigrācijas ierobežošanas plāna pieņemšana, kas apturētu iespēju masveidā legalizēt imigrantus no Āzijas un Āfrikas, kuri ieceļo ar «ārzemju studenta» vai «nodarbinātā» statusu; brīdina, ka atsevišķas ekonomiskās grupas varētu mēģināt plāna pieņemšanu aizkavēt, un pamato prasību ar tautas ilgtermiņa pastāvēšanu — pēc viņa vārdiem, lai tauta netiktu «aizstāta ar imigrantiem».
Avots ↗
Paziņo par parakstīto līgumu, ar kuru ASV valdība nodos Valsts robežsardzei dronus un termisko optiku Latvijas austrumu robežas uzraudzībai; uzsver Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes ciešo sadarbību ar ASV un uzskata Latvijas ārējās robežas aizsardzību par NATO valstu kopīgu drošības interesi.
Avots ↗
Eiropas Parlamenta Tirdzniecības komitejas sēdē vaicāja par termiņu Krievijas naftas aizliegumam, norādot, ka Eiropas Komisija to solot jau ilgāku laiku.
Avots ↗
Iebilst pret darbaspēka ievešanu no citām valstīm un aicina tā vietā saukt latviešus atpakaļ, reemigrācijas veicināšanā iesaistot arī biznesu: uzskata, ka vienam no tautiešu atgriešanas programmas mērķiem jābūt atbalsta pasākumiem uzņēmējiem, kas nodarbina iepriekš Anglijā, Īrijā un Vācijā strādājušos, un sankcijām pret tirgotājiem, kuri maksā, pēc viņa vārdiem, «pazemojoši mikroskopiskas» algas; kā paraugu tautiešu atgriešanā min Poliju.
Avots ↗
Aicina 3. septembra rītā pulcēties piketā pie Saeimas ar saukli «Beidzot mums ir īsts iekšlietu ministrs», apņemas nepieļaut iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju un pauž prasību «kas iebrauca, tiem jāaizbrauc».
Avots ↗
Saistībā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra ziņojumu par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņas reformas turpināšanu uzsver, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārmantojamību visās mākslas formās un paaudzēs.
Avots ↗
Saeimas komisijā izklāsta Klimata un enerģētikas ministrijas pēc augusta vētras identificētos pasākumus: vērtēt 110 kV elektrolīniju trašu paplašināšanu, elektrolīniju aizsardzību pret laika apstākļiem, telekomunikāciju risinājumus krīzes situācijās un starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu.
Avots ↗
Norāda, ka pēc augusta vētras nepieciešama plašāka krīzes vadības koordinācija un lielāka Krīzes vadības centra iesaiste, kā arī papildu resursi pašvaldībām pamatpakalpojumu nepārtrauktai nodrošināšanai.
Avots ↗
Uzskata, ka vētras seku novēršana bija pāraugusi vienas nozares krīzes robežas, jo tajā bija iesaistīti glābēji, policija, pašvaldības, mediķi, energouzņēmumi, Zemessardze un vairāku ministriju pārraudzītās iestādes; kritizē pieeju, ka likumā neparedzēta rīcība nozīmē, ka viss ir kārtībā.
Avots ↗
Pārmet, ka radio vētras laikā nav pietiekami aktīvi interesējies par iedzīvotājiem nepieciešamo praktisko informāciju, piemēram, par iespējām saņemt dzeramo ūdeni un citu palīdzību; kā piemēru min Ogres novadu, kur, pēc viņa teiktā, atsevišķās vietās mobilie sakari un internets nebija pieejami līdz 27. augustam.
Avots ↗
Uzskata, ka pilnīga Šengenas vīzu izsniegšanas apturēšana Krievijas pilsoņiem būtu laba sākuma pozīcija.
Avots ↗
Aicina publiski paust atbalstu iekšlietu ministram Jānim Dombravam, ministra kritiķus raksturojot kā imigrācijas atbalstītājus un Krievijas interešu lobētājus.
Avots ↗
Noraida premjera pārmetumus par nesaskaņota imigrācijas ierobežošanas plāna virzīšanu: norāda, ka plāns institūciju saskaņošanai iesniegts jau 24. jūlijā un augustā apspriests vairākās saskaņošanas kārtās ministru un valsts sekretāru līmenī, bet pēc otrās kārtas palikušas vien tehniskas neprecizitātes; sola turpināt sarunas par pamatotajiem iebildumiem, taču no plāna virzīšanas neatsakās un uzskata, ka koalīcijai jāizšķiras, vai valdības deklarācijā solītos migrācijas ierobežošanas pasākumus īstenot.
Avots ↗
Vērtē operāciju «Vilkatis» kā rezultatīvu: uzsver armijas līdzdalību, kas ļāvusi sekmīgāk vērsties pret potenciālajiem nelegālo migrantu pārvadātājiem, un norāda, ka pēdējās dienās Latvijā atturēto nelegālo robežšķērsotāju skaits ir mazāks nekā Lietuvā; operācijas darbību sekmējušas tuneļu meklēšana, plašāka dronu izmantošana un efektīvākas darbības pret pārvadātājiem.
Avots ↗
Pamato operācijas «Vilkatis» pagarināšanu ar signālu Baltkrievijai: uzskata, ka pagarināšana parādīs Latvijas stiprumu un būs stingrs vēstījums, ka migrācijas instrumentalizēšana nevar ietekmēt parlamenta vēlēšanas.
Avots ↗
Aicina Andri Kulbergu, LTRK un citas darba devēju biedrības beigt pretoties Jāņa Dombravas pretimigrācijas plānam, norādot, ka Vācijas un Anglijas pieredze ar lēto darbaspēku devusi nevis ekonomikas uzrāvienu, bet sociālu katastrofu; tā vietā rosina kopā ar tautiešu organizācijām ārvalstīs izstrādāt plānu latviešu atgriešanai mājās un jautā, kāpēc aizmirsta VARAM pārziņā esošā reemigrācijas veicināšana.
Avots ↗
Apgalvo, ka premjera Andra Kulberga procedurālie iebildumi pret Jāņa Dombravas imigrācijas ierobežošanas plānu ir iegansts un ka patiesā nesaskaņa ir saturiska: NA uzskata, ka Latvijā migrantu jau tagad ir par daudz, bet Kulbergs esot par papildu ieceļošanu ekonomisku apsvērumu dēļ. Piebilst, ka tā domāt nav noziegums, taču tas neesot savienojams ar NA stingro imigrācijas nostāju.
Avots ↗
Aizstāv Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos pārejas mīkstinājumus skolu finansēšanas modelī «Programma skolā» — vidusskolas posmā proporcionālu valsts finansējumu paredzot arī tad, ja 10.–12. klašu grupā ir vismaz 15 skolēnu, nevis 30 —, uzsverot, ka mērķis ir izglītības pieejamība arī bērniem attālākās vietās un pierobežā.
Avots ↗
Kritizē Andri Kulbergu par 22. augusta vētras seku novēršanu: norāda, ka par to bijis atbildīgs viņš, jo Krīzes vadības centrs ir viņa tiešā pakļautībā, un ka centrs, pēc viņas vārdiem, «izrādījās 000»; pārmet arī izteikumu, ka šī neesot īsta krīze, un atzinīgi vērtē, ka krīzes vadību pārņēma Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre.
Avots ↗
Paziņo par apkures katlu nomaiņas atbalsta paplašināšanu: Goda ģimenēm atbalsta intensitāte palielināta no 70% uz 85%, atbalstu attiecina arī uz malkas vai granulu katlu nomaiņu pret siltumsūkņiem, jauniem granulu katliem vai saules kolektoru sistēmām, un, uzstādot jaunu iekārtu, no esošās nebūs jāatsakās.
Avots ↗
Iebilst pret uzbrukumu Vācijas infrastruktūrai — ar sprāgstvielām apgādāta drona Leipcigas lidostā un raķešu trieciena Brandenburgas elektrostacijas apakšstacijai — dēvēšanu par hibrīduzbrukumiem; uzskata, ka šis apzīmējums noslēpj notikušā būtību, un aicina to saukt par sabotāžu, uzbrukumu vai karu.
Avots ↗
Apsūdz premjeru Andri Kulbergu savas valdības deklarācijas izpildes bremzēšanā imigrācijas jomā: uzskata, ka premjeram jāsasauc ministri un jāpanāk lēmums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas iesniegtajiem imigrācijas ierobežošanas priekšlikumiem, nevis publiski jānorāda uz trūkstošiem saskaņojumiem; iebilst pret investoru termiņuzturēšanās atļauju jeb zelta vīzu saglabāšanu un uzstāj, ka drošības risinājumus nedrīkst atlikt aiz augstskolu, darbaspēka starpnieku un investīciju shēmu interesēm.
Avots ↗
Paziņo, ka Nacionālā apvienība prasīs Ministru prezidentam Andrim Kulbergam skaidrojumus par iebildumiem imigrācijas ierobežošanas pasākumu plānam un aicinās viņu savu nostāju skaidrot klātienes sarunā; uzsver, ka imigrācijas ierobežošana ir viena no partijas prioritātēm, kas nostiprināta gan valdības deklarācijā, gan rīcības plānā, un ka pēkšņie emocionālie iebildumi liekot domāt par šauru ekonomisku grupu interesēm vai atsevišķu politiķu nevēlēšanos rīcības plānu pildīt, kas partijai neesot pieņemami.
Avots ↗
Uz jautājumu, vai Nacionālā apvienība turpinās darbu koalīcijā, atbild, ka partija joprojām cer, ka par imigrācijas ierobežošanu iespējams vienoties, un vēlas gūt pārliecību, ka premjers savu nostāju nav pārdomājis un ka valdības rīcībspēju nav ietekmējušas šauras ekonomiskās grupas; par premjeram adresētā skaidrojuma pieprasījuma formātu partija vēl lemšot.
Avots ↗
Noraida šaubas par imigrācijas ierobežošanas plānu, norādot, ka tas izriet no Saeimas izmeklēšanas komisijā vairāku mēnešu garumā gatavotajiem secinājumiem un priekšlikumiem, par kuru apstiprināšanu balsoja visas koalīcijas partijas, un ka plāns tiek saskaņots kopš 24. jūlija.
Avots ↗
Aicina Finanšu ministriju steidzami mainīt normatīvos aktus, lai pēc dabas stihijām pašvaldības bez atlīdzības drīkstētu nodot iedzīvotājiem pašvaldības zemē kritušos kokus; rosina noteikt, ka publiska persona pēc dabas stihijas var bez atlīdzības nodot privātpersonām tās teritorijā radušos koksni, ja šī manta nav saimnieciski lietderīgi realizējama vai tās realizācijas izmaksas pārsniedz iespējamos ieņēmumus.
Avots ↗
Apņemas jaunnedēļ tikties ar abu policiju vadību, lai uzklausītu aktuālo situāciju saistībā ar jauniešu pārkāpumiem un prevencijas pasākumiem un uzlabotu drošību pilsētā.
Avots ↗
Pārmet Rīcības koalīcijai imigrācijas ierobežošanas plāna pieņemšanas atlikšanu: norāda, ka, neraugoties uz 1. septembra termiņu, koalīcijas sēdē sākusies mīņāšanās un piemeklēti izdomāti argumenti, tādēļ šonedēļ valdība plānu neskatīs, un uzstāj, ka plānam ir jābūt pieņemtam.
Avots ↗
Virza Iekšlietu ministrijā sagatavoto visaptverošo imigrācijas ierobežošanas plānu, kas paredz kvotas trešo valstu valstspiederīgajiem, stingras prasības ārvalstu studentiem un augstskolām, ierobežojumus ārvalstnieku nodarbinātībai un kurjerpakalpojumu darbībai, stingrāku patvēruma meklētāju kontroli ar regulāriem reidiem un Valsts aizsardzības dienestu Valsts robežsardzē.
Avots ↗
Noraida apsūdzības par sasteigtiem eksperimentiem izglītībā: uzsver, ka vērtēšanas izmaiņas nav reforma, bet konkrēti lēmumi, kurus daļēji izraisījusi iepriekšējās reformas īstenošanas prakse un rezultāti; vienlaikus piekrīt kritikai par «Skola 2030», atzīstot par svarīgāko kļūdu spītīgu turēšanos pie lēmuma, nevis trajektorijas koriģēšanu.
Avots ↗
Uzskata, ka 9. klasi jāļauj pabeigt visiem skolēniem ar sekmīgām atzīmēm, neatkarīgi no centralizēto eksāmenu rezultātiem, un lēmums jāpieņem nākamā mācību gada laikā, lai pavasarī šos bērnus neapturētu.
Avots ↗
Atšķirīgi no IZM anotācijas risinājuma iestājas par minimālā sliekšņa saglabāšanu latviešu valodas un matemātikas eksāmenos, bet tā atcelšanu dabaszinību eksāmenā; slieksnis būtu nosacījums uzņemšanai 10. klasē.
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Programmā solīts palielināt aizsardzības finansējumu virs 5% no IKP, attīstot vietējo militāro industriju, turpināt NBS attīstību pretgaisa aizsardzības (t.sk. dronu un pretdronu spēju), sauszemes un krasta apsardzības jomā, paplašināt rezervistu skaitu un atbalstu NBS, ZS un VAD dienošajiem, celt iekšlietu dienestu kapacitāti un atalgojumu, nodrošināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību un valsts vadošo lomu civilās aizsardzības un patvertņu izveidē, kā arī pilnveidot valsts stratēģiskās rezerves.
Avots ↗
Budžets un finanses
Programmā paredzēts nodrošināt uzņēmējiem prognozējamu un konkurētspējīgu nodokļu politiku, ieviest atvieglotu nodokļu režīmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ES fondus koncentrēt aizsardzībā un augošos ekonomikas sektoros, veicināt valsts budžeta izdevumu caurspīdību, atbalstīt eksportspējīgus uzņēmumus, jaunuzņēmumus, zinātni un inovācijas un palielināt Latvijā ražoto preču īpatsvaru valsts iepirkumos. Mērķis — IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 80% no ES vidējā līdz 2030. gadam.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Programmā solīts veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu, paplašinot atbalstu ēku renovācijai un pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem, kā arī stiprināt enerģētisko drošību un neatkarību, paātrinot elektroenerģijas pārvades tīkla modernizāciju.
Avots ↗
Imigrācija
Programmā solīts ieviest stingru regulējumu un pastiprināt kontroli attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, novērst ekonomisko imigrantu legalizāciju, ieviest striktas kvotas uzturēšanās atļaujām, veicināt Latvijai nelojālu personu un Krievijas pilsoņu izceļošanu, panākt, ka augstskolas piesaista studentus no ES, NATO un OECD valstīm un diasporas, kā arī neatbalstīt ES lēmumus, kas uzliktu Latvijai pienākumu uzņemt imigrantus.
Avots ↗
Izglītība
Programmā paredzēts izglītības saturu balstīt jaunākajos pētījumos, skolu tīklu saglabāt bērnu interesēs, stiprināt Latvijas vēstures un valstiskās audzināšanas saturu, ieviest finanšpratību un uzņēmējdarbības pamatus kā obligātu mācību saturu vidusskolā, nodrošināt tiešsaistes stundas reģionos, sagatavot skolu drošības algoritmus un gatavību attālinātām mācībām krīzēs, kā arī palielināt valsts pasūtījumu latviešu valodas, vēstures un kultūras pētījumiem.
Avots ↗
Klimats
Programmā paredzēts klimata un ilgtspējas politikas pasākumus īstenot, izvērtējot to ietekmi uz sociāli ekonomisko attīstību.
Avots ↗
Korupcija un KNAB
Programmā paredzēts padarīt publisko iepirkumu datus atklātākus un ar mākslīgā intelekta rīku analīzi novērst sadārdzinājumus un korupciju.
Avots ↗
Kultūra
Programmā solīts "Latvijas Skolas somu" balstīt Latvijas kultūras kanonā, stiprināt vietējās kultūras un valodu tradīcijas (t.sk. latgaliešu valodas apguvi), atbalstīt nacionālo kino ar valsts pasūtījumu un jauna kino paviljona būvi, nodrošināt Dziesmusvētku kustību ar solidāru valsts un pašvaldību atbildību, stiprināt Sakrālā mantojuma saglabāšanas programmu un atbalstīt populāro mūziku un digitālo saturu latviešu valodā.
Avots ↗
Lauksaimniecība
Programmā paredzēts veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstību, palielinot investīcijas modernizācijā, efektivitātē un produktu pārstrādē ar augstu pievienoto vērtību, aizstāvot Latvijas intereses un taisnīgu konkurenci ES.
Avots ↗
Mežsaimniecība
Programmā solīts veicināt ilgtspējīgu mežsaimniecības attīstību, palielinot investīcijas modernizācijā, efektivitātē un produktu pārstrādē ar augstu pievienoto vērtību.
Avots ↗
Pašvaldības
Programmā paredzēts saglabāt lauku kopienu pakalpojumus (pasta punkti, ģimenes ārsti, mazās skolas, bibliotēkas), stiprināt kopienu lomu vietējo lēmumu pieņemšanā, nodrošināt platjoslas interneta pārklājumu visā valstī un izveidot reģionālo būvniecības programmu energoefektīviem īres mājokļiem ar izpirkuma tiesībām.
Avots ↗
Pensijas
Programmā solīts veicināt vecāka gadagājuma cilvēku brīvprātīgu nodarbinātību, novēršot vecuma diskrimināciju darba tirgū, nodrošināt 2. pensiju līmeņa uzkrājuma automātisku pārmantošanu ģimenē, ar nodokļu atvieglojumiem stimulēt 3. pensiju līmeņa uzkrājumus un nodrošināt aprūpes pakalpojumu pieejamību senioriem reģionos.
Avots ↗
Sabiedriskie mediji
Programmā paredzēts sabiedriskos medijus attīstīt kā neatkarīgu, politiski neitrālu un uzticamu informācijas avotu latviešu valodā, valsts atbalstu piešķirt medijiem, kas veido kvalitatīvu saturu tikai latviešu valodā, un saglabāt drukātās preses pieejamību reģionos.
Avots ↗
Sociālā politika
Programmā solīts palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz 600 EUR ar ikgadēju indeksāciju, celt ģimenes valsts pabalstu (100 EUR par vienu, 300 EUR par diviem, 600 EUR par trim un vairāk bērniem), nodrošināt ģimenes ienākumu saglabāšanu bērna pirmajos 18 mēnešos, ieviest programmu "Silta maltīte katram bērnam", dzēst studiju kredītus par bērniem, atvieglot pirmā mājokļa iegādi (15 000 EUR valsts grants par katru bērnu, valsts garantēts kredīts bez pirmās iemaksas jaunajām ģimenēm), atbalstīt tēvu iesaisti bērnu audzināšanā, personu ar invaliditāti nodarbinātību un vides pieejamību, kā arī veidot remigrācijas un diasporas atgriešanās atbalsta sistēmu.
Avots ↗
Tieslietas
Programmā paredzēts saīsināt tiesvedības procesus.
Avots ↗
Transports
Programmā solīts uzlabot autoceļus un ostas, nosakot prioritāti valsts drošībai un eksportam.
Avots ↗
Ukraina un Krievija
Programmā solīts atbalstīt Ukrainu militāri, politiski un ekonomiski līdz uzvarai un iestāties par tās uzņemšanu ES un NATO, kā arī pārraut ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju.
Avots ↗
Valodu politika
Programmā solīts nodrošināt patērētāju tiesības saņemt jebkuru pakalpojumu latviešu valodā publiskajā un privātajā sektorā, noteikt valsts valodu par savstarpējās saziņas valodu valsts un pašvaldību iestādēs, palielināt Valsts valodas centra kapacitāti, ieviest latvisku vidi tehnoloģijās (latviešu valodas rīki, mākslīgais intelekts, digitālais saturs) un pieņemt Latvijas derusifikācijas deklarāciju okupācijas seku novēršanai.
Avots ↗
Valsts kapitālsabiedrības
Programmā paredzēts veicināt profesionāļu piesaisti valsts kapitālsabiedrību padomēs, ieviešot skaidrus darbības rādītājus.
Avots ↗
Valsts pārvalde
Programmā solīts ieviest mākslīgā intelekta risinājumus valsts pārvaldē administratīvā sloga mazināšanai un pārskatīt funkciju dublēšanos starp ministrijām un pašvaldībām.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Programmā paredzēts samazināt rindas pie speciālistiem, konsolidējot publisko un privāto finansējumu, nodrošināt ģimenes ārstu pieejamību un integrētu veselības aprūpi visos novados, ieviest profilaktisko pārbaužu programmu "Vesels mūžs", attīstīt psihiskās veselības pakalpojumus, paplašināt medikamentu pieejamību un kompensācijas hronisko slimību pacientiem, nodrošināt 100% valsts finansētu veselības aprūpi bērniem līdz 18 gadu vecumam un pievērst uzmanību vīriešu veselības problēmām.
Avots ↗
Vide
Programmā solīts samazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, ieviešot efektīvāku vides monitoringu un kontroli, un veicināt aprites ekonomikas principu īstenošanu.
Avots ↗
Ārpolitika
Programmā paredzēts uzturēt ciešas attiecības ar ASV kā stratēģisko militāro un ekonomisko partneri, attīstīt Baltijas–Ziemeļvalstu–Polijas drošības sadarbību un stiprināt ekonomisko diplomātiju, atverot jaunus eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem.
Avots ↗
| Datums | Balsojums | Par | Pret | Atturas |
|---|---|---|---|---|
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu pieprasījums iekšlietu ministram Jānim Dombravam par cilvēktiesību ievērošanu migrācijas politikas īstenošanā. Pieprasījumu komisija ar balsojumu 3 par, 7 pret un 2 atturoties atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 0 | 9 | 0 |
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri par medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības krīzi pretstatā Satversmes 111. pantā garantētajam minimumam. Pieprasījumu komisija 2. septembra sēdē atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 0 | 9 | 0 |
| 2026-09-10 | Juridiskās komisijas virzīts lēmuma projekts atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Sarmīti Daukšti no tiesneša amata ar 2026. gada 30. novembri pēc pašas vēlēšanās. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Juridiskās komisijas virzīts lēmuma projekts atbrīvot Latgales rajona tiesas tiesnesi Elīnu Voliku no tiesneša amata ar 2026. gada 5. oktobri pēc pašas vēlēšanās. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Likumprojekts bargāk sodītu personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nelikumīgas uzturēšanās nodrošināšanu: Krimināllikuma 285., 285.1 un 285.2 panta pamatsastāvā paredzēta brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību, bet smagākajos sastāvos maksimālais termiņš celts no sešiem uz astoņiem, no astoņiem uz desmit un no desmit uz divpadsmit gadiem. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu deputātu likumprojekts, kas izslēgtu maksātnespējas procesa administratorus no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu loka un ar 2026. gada 1. oktobri nepabeigtās pārkāpumu lietas nodotu no Maksātnespējas kontroles dienesta Tieslietu ministrijai. | 9 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu deputātu likumprojekts, kas atņemtu Maksātnespējas kontroles dienestam sankciju ievērošanas uzraudzību maksātnespējas procesa administratoru darbā un ar 2026. gada 1. oktobri nepabeigtajās lietās nodotu tā tiesības un pienākumus Tieslietu ministrijai. | 9 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu Progresīvo deputātu likumprojekts, kas izslēgtu no Imigrācijas likuma tā saukto «zelta vīzu» ceļu — termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš vismaz 150 000 eiro iegulda valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondā un iemaksā budžetā 10 000 eiro. Iesniedzēji norāda uz drošības, sankciju apiešanas un naudas atmazgāšanas riskiem. | 9 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas to pašu normu par tiesībām uz valsts apmaksātām medicīniski indicētām un izmaksu efektīvām zālēm ierakstītu arī Ārstniecības likumā; iesniegts paketē kopā ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā (1513/Lp14). Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 0 | 0 | 9 |
| 2026-09-10 | «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas Pacientu tiesību likumā nostiprinātu pacienta tiesības saņemt valsts apmaksātas medicīniski indicētas un izmaksu efektīvas zāles, ja nav pieejamas terapeitiski līdzvērtīgas lētākas alternatīvas. Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 0 | 0 | 9 |
| 2026-09-10 | Piecu «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas ieviestu jaunu valsts sociālo pabalstu vientuļam pensionāram, kurš dzīvo viens: izmaksa reizi gadā, apmērs ne mazāks par vienu minimālo vecuma pensiju, sākot ar 2027. gada 1. septembri. Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 0 | 1 | 8 |
| 2026-09-10 | Zemkopības ministrijas sagatavots Ministru kabineta likumprojekts, kas nacionālo importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm paplašina no lauksaimniecības un lopbarības produktiem arī uz pārtikas produktiem. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai projekta pirmo lasījumu iekļaut sēdes darba kārtībā. | 5 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Desmit Progresīvo deputātu iesniegts lēmuma projekts izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība). Pamatojums — vienlaikus un sasteigti ieviestās izmaiņas vērtēšanas sistēmā, centralizētajos eksāmenos un mācību saturā, pret kurām iebilda izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Pašvaldību savienība, Vecāku organizācija un 94 izglītības iestāžu vadītāji. | 0 | 10 | 0 |
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu iesniegts lēmuma projekts izteikt neuzticību veselības ministram Hosamam Abu Meri (Jaunā Vienotība). Pamatojums — līdz trim gadiem garas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, pacientu vešana simtiem kilometru tālu reģionu speciālistu trūkuma dēļ un ministra atbilde uz deputātu pieprasījumu 136/P14, kuru iesniedzēji vērtē kā nespēju risināt nozares krīzi. | 0 | 10 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti Šengenas informācijas sistēmas darbības grozījumi — par 83, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīta izstāšanās no Enerģētikas hartas nolīguma — par 83, iebildumu nav. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim — par 24, pret 67, atturējās 1; ministrs paliek amatā. | 0 | 11 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Aizsargjoslu likumā — par 85, pret 4; steidzamība atzīta minūti iepriekš. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Notariāta likumā — par 85, iebildumu nav. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Krimināllikuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 45, pret 23, atturējās 16. | 8 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Dombravam — par 25, pret 64; ministrs paliek amatā. | 0 | 11 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā — par 85, iebildumu nav. | 9 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Aizsargjoslu likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 78, pret 2. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā — par 87, iebildumu nav; steidzamība atzīta minūti iepriekš. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemts grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” — par 76, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā — par 83, iebildumu nav; steidzamība atzīta tajā pašā sēdē. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Nekustamo īpašumu atsavināšanas dzelzceļa “Rail Baltica” izbūvei projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 69, pret 20. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīta grozījumu projekta par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodošana komisijām — par 28, pret 16, bet 42 deputāti atturējās, tāpēc klātesošo vairākums netika savākts un projekts tālāk netiek virzīts. | 0 | 0 | 10 |
| 2026-09-03 | Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 66, pret 11, atturējās 9. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīts grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” — par 77, iebildumu nav; steidzamība tam atzīta agrāk tajā pašā sēdē. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Izglītības likumā — par 78, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 80, iebildumu nav. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 75, iebildumu nav. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 78, iebildumu nav. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā — par 77, pret 3; priekšlikums Nr. 2 minūti iepriekš tika noraidīts. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemts grozījums Profesionālās izglītības likumā — par 81, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Likumprojekts par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā atzīts par steidzamu — par 68, pret nav, atturējās 1; turpmākie lasījumi notiks paātrinātā kārtībā. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā “Par tiesu varu” — par 85, iebildumu nav; likumprojekts virzās uz trešo lasījumu. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīta grozījumu projekta par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodošana komisijām — par tikai 27, bet 50 deputāti atturējās, tāpēc klātesošo vairākums netika savākts un projekts tālāk netiek virzīts. | 0 | 0 | 9 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemts grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā — par 80, pret 3. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīts lēmums par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu — par 77, iebildumu nav; likumprojekts virzās uz otro lasījumu. | 8 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Vispārējās izglītības likumā — par 79, pret un atturošos nav; steidzamības dēļ otrais lasījums ir galīgais. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemts grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā — par 81, pret 3. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Krimināllikuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par nodošanu 41, pret 19, atturējās 8. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts 2. lasījuma priekšlikums Nr. 2 grozījumiem Nacionālās drošības likumā — par balsoja tikai 10 deputāti, pret 58, atturējās 7. Pats likumprojekts otrajā lasījumā minūti vēlāk tika pieņemts. | 0 | 11 | 0 |
uzbrukums
2026-09-11
Atis Švinka → Ilze Indriksone
Izglītība
Atis Švinka (Progresīvie) 10. septembra Saeimas debatēs atbalsta neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), jo ministre nespējot nodrošināt paredzamu un datos balstītu izglītības politiku; Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) tajās pašās debatēs aicina deputātus nepārmest cits citam un ļaut ministrei kļūdas labot; pieprasījums noraidīts ar 26 balsīm par, 39 pret un 21 atturoties.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-08
Baiba Braže → Ilze Indriksone
Izglītība
Divi koalīcijas partneri publiski prasa atlikt izglītības ministres pašas virzīto soli. Baiba Braže (Jaunā Vienotība) un Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) aicina dabaszinību centralizēto eksāmenu 9. klasei ieviest nevis šajā, bet nākamajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) paziņo par trim panāktām izmaiņām skolu ikdienā un atsevišķi atzīst, ka minimālā vērtējuma sliekšņa jautājumā piekāpjas pēc arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un koalīcijas partneru iebildumiem.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Igors Rajevs → Jānis Dombrava
Vēlēšanas
Igors Rajevs (bezpartejisks) 7. septembrī TV24 raidījumā iebilst pret to, ka tuneļa atklāšana uz Latvijas robežas tiek pasniegta kā konkrēta politiķa nopelns: «Ne jau ministrs Dombrava, piedodiet, to tuneli atrada.» Viņaprāt, rosība ap robežas jautājumiem jāskata priekšvēlēšanu kontekstā, problēmas tiek celtas augstākā līmenī, nekā tās ir patiesībā, un nav pamata runāt par pēkšņi sasniegtiem rezultātiem. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 1. septembrī bija apgalvojis pretējo — ka operācija «Vilkatis» dod rezultātus un ka tās darbību sekmējusi tostarp tuneļu meklēšana un plašāka dronu izmantošana. Domstarpība ir par to, vai robežas jomā ir sasniegti jauni rezultāti. Dombrava uz pārmetumu dienas avotos neatbild; viņa 7. septembra izteikumi ir par imigrācijas ierobežošanas plāna saturu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Atis Švinka → Ilze Indriksone
Izglītība
Atis Švinka (Progresīvie) 7. septembrī pārmet izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), ka viņas virzītās pārmaiņas — vērtēšanas kārtības maiņa un 9. klases eksāmenu sliekšņa atcelšana — tiek dzītas cauri steidzamībā jau pēc mācību gada sākuma, bez apspriešanas ar skolām un ekspertiem, bez aprēķinātas skolu papildu slodzes un bez papildu finansējuma. Vienlaikus viņš atzīst, ka lielāka skolu autonomija pati par sevi ir atbalstāma, un prasa ministrei paskaidrot, kā pamatizglītības apliecība turpmāk apliecinās minimālu zināšanu līmeni. Indriksone dienas avotos uz pārmetumu neatbild — vienīgā viņas tās dienas pozīcija izglītībā ir skaidrojums Re:Baltica solījumu pārbaudei par augstskolu institucionālo modeli. Domstarpība iet starp opozīciju un koalīciju un ir par pārmaiņu sagatavošanas veidu, ne par autonomijas principu.
Avots ↗
spriedze
2026-09-07
Jānis Dombrava → Andris Kulbergs
Imigrācija
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 7. septembrī norāda, ka imigrācijas ierobežošanas plānā paliek formulējums par vēršanos tiesā pret Eiropas Komisijas komisāriem un grozījumu rosināšanu Eiropas Savienības direktīvā, bet konkrētu komisāru vārdi plānā netiks minēti. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) tieši šo plāna punktu 1. septembrī bija kritizējis, rakstot, ka Dombrava «pēkšņi ir iedomājies» vērsties tiesā pret diviem komisāriem un ka Ārlietu ministrijai par to ir būtiski iebildumi. Tajā pašā 7. septembra koalīcijas sanāksmē Kulbergs pavēsta par sagatavotajiem grozījumiem, kas dubulto kriminālsodus par neatļautu robežas šķērsošanu un nelegālas uzturēšanās nodrošināšanu, bet uz iebildumu par komisāriem dienas avotos neatgriežas. Abas puses atbalsta plāna tālāku virzību, tāpēc nesaskaņa paliek par vienu konkrētu plāna punktu, ne par plānu kopumā.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-05
Arvils Ašeradens → Jānis Dombrava
Imigrācija
Arvils Ašeradens (JV) TV24 raidījumā uzskata, ka Imigrācijas likumu būtu nepieciešams pārskatīt, taču par izmaiņām būtu produktīvāk diskutēt laikā bez priekšvēlēšanu spiediena. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) 3. septembrī uzstāja, ka visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un tas ir jāpieņem, un 4. septembrī koalīcija vienojās plānu virzīt tālāk. Strīds iet koalīcijas iekšienē un ir par laiku, ne par saturu: Ašeradens vienlaikus prasa stingrāku ārvalstu studentu iesaistes kontroli.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-03
Ilze Indriksone → Andris Kulbergs
Izglītība
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone aizstāv ministrijas virzītās vērtēšanas izmaiņas un uzskata, ka dabaszinību eksāmena ieviešana nav sasteigta, jo līdz eksāmeniem atlikuši desmit mēneši. Ministru prezidents Andris Kulbergs tajā pašā dienā norāda, ka izglītībā vajadzīga stabilitāte un skolu reformā straujas pārmaiņas nav atbalstāmas.
Avots ↗
Atbilde ↗
politikas nostāju konflikts
2026-09-03
Latvijas Darba Devēju Konfederācija → Jānis Dombrava
Imigrācija
Latvijas Darba Devēju Konfederācija aicina iekšlietu ministru Jāni Dombravu uz sarunu ar darba devēju pārstāvjiem un uzstāj, ka jauni ierobežojumi legālai nodarbinātībai ieviešami tikai pēc esošo kontroles mehānismu sakārtošanas un balstoties uz datiem. Dombrava tajā pašā dienā uzsver, ka visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un ka tas ir jāpieņem.
Avots ↗
Atbilde ↗
politikas nostāju konflikts
2026-09-03
Andris Šuvajevs → Jānis Dombrava
Koalīcija un partijas
Andris Šuvajevs paziņo, ka «Progresīvie» atbalstīs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, jo ministra rīcība, viņaprāt, rada riskus valsts drošības interesēm. Dombrava tajā pašā dienā uzstāj, ka tuvākajās dienās jāpanāk visaptverošā imigrācijas ierobežošanas plāna pieņemšana.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-03
Ansis Pūpols → Ainārs Šlesers
Koalīcija un partijas
Ansis Pūpols aicina 3. septembra rītā uz piketu pie Saeimas, lai nepieļautu iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, kamēr Ainārs Šlesers norāda, ka «Latvija pirmajā vietā» demisijas pieprasījumu iesniegs nākamajā Saeimas sēdē.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-03
Edvards Ratnieks → Andris Kulbergs
Imigrācija
Edvards Ratnieks pieprasa imigrantu kvotas un darba devēju atbildību par katru nodarbināto imigrantu un aicina ministrus un valdības vadītāju Andri Kulbergu nenovilcināt imigrācijas ierobežošanas jautājumu, bet izlemt to vēl šajā valdībā līdz vēlēšanām.
Avots ↗
spriedze
2026-09-01
Artūrs Butāns → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Artūrs Butāns paziņo, ka Nacionālā apvienība prasīs Ministru prezidentam skaidrojumus par iebildumiem imigrācijas ierobežošanas plānam un aicinās viņu nostāju skaidrot klātienes sarunā; uz jautājumu par darba turpināšanu koalīcijā atbild, ka partija joprojām cer uz vienošanos un vēlas pārliecināties, ka valdības rīcībspēju nav ietekmējušas šauras ekonomiskās grupas. Andris Kulbergs apliecina, ka viņa nostāja par nekontrolētas migrācijas apturēšanu nav mainījusies, un sagaida no iekšlietu ministra kvalitatīvi sagatavotu migrācijas apkarošanas plānu.
Avots ↗
Atbilde ↗
politikas nostāju konflikts
2026-09-01
Jānis Dombrava → Andris Kulbergs
Imigrācija
Jānis Dombrava noraida premjera pārmetumu, ka imigrācijas ierobežošanas plāns virzīts nesaskaņots, un norāda, ka tas institūciju saskaņošanai iesniegts jau 24. jūlijā un augustā apspriests vairākās saskaņošanas kārtās. Andris Kulbergs iebilst pret ziņojuma virzīšanu uz valdības sēdi, apgalvojot, ka tas iesniegts aptuveni pusotru stundu pirms koalīcijas sanāksmes un nav saskaņots ar 14 institūcijām; tās pašas dienas preses konferencē viņš Dombravam par saviem izteikumiem atvainojas un precizē, ka gaida priekšlikumu par ārvalstu studentiem.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-29
Guntars Vītols → Jānis Vitenbergs
Aizsardzība un drošība
Guntars Vītols ierosinājumu praktisku tehnisku jautājumu risināšanai izmantot ārkārtējās situācijas režīmu austrumu pierobežā vērtē kā nevajadzīgu birokrātisku kļūdu, kas radīja publisku satraukumu. Jānis Vitenbergs projektu aizstāv kā pagaidu tiesisku mehānismu, lai gaisa apdraudējuma laikā aizsargātu kritisko nozaru darbiniekus un nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību līdz pastāvīga regulējuma izstrādei.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-27
Andris Kulbergs → Jānis Vitenbergs
Aizsardzība un drošība
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) publiski nosauc Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta nosaukumu un anotāciju par kļūdu, ko ministrs labošot, vienlaikus atzīstot, ka pats regulējums brīdinājuma situācijām ir vajadzīgs. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) tajā pašā dienā projektu aizstāv un publisko reakciju sauc par vētru ūdens glāzē.
Avots ↗
spriedze
2026-08-25
Viktors Valainis → Jānis Vitenbergs
Degviela un enerģētika
Valdības sēdē par SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri Pāvilostas pusē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iebilda pret rīkojuma projektu, ar kuru iecere netika akceptēta, norādot, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti un ka lēmums grauj investoru uzticību. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kura ministrija rīkojumu sagatavoja, uzsvēra, ka lēmums neliedz projektu virzīt tālāk vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saņemot attiecīgo pašvaldību lēmumus. Domstarpības iet starp divām koalīcijas partijām.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-25
Edmunds Jurēvics → Ilze Indriksone
Izglītība
Nedēļu pirms mācību gada sākuma koalīcijā atklājas domstarpības par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv savas virzītās izmaiņas un uzsver, ka neviens centralizētais eksāmens netiek atcelts. «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pauž, ka partija neatbalsta būtiskas vērtēšanas noteikumu izmaiņas nedēļu pirms 1. septembra — iebildums ir par brīdi, ne par izmaiņu saturu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-24
Jānis Dombrava → Edgars Rinkēvičs
Aizsardzība un drošība
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) norāda, ka tiek apsvērta stingrāku prasību ieviešana komersantiem, liekot tiem krīzē nodrošināt nepārtrauktu darbību vismaz 72 stundas. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (bezpartejisks) tajā pašā dienā apšauba, ka veikalu, degvielas uzpildes staciju un mobilo sakaru tīklu apgādi ar ģeneratoriem var atrisināt ar to, ko viņš dēvē par «supernormatīvismu», un vispirms sagaida veselo saprātu privātajā sektorā.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-24
Jānis Dombrava → Edgars Tavars
Aizsardzība un drošība
Divi valdības ministri diennakts laikā vētras seku gatavību vērtē pretēji. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) 23. augustā atzīst, ka valsts nebija gatava vētras izraisītajai enerģētikas krīzei, un uzsver, ka otrreiz šādā situācijā nonākt nedrīkst. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 24. augustā krīzi vērtē kā pārvarētu un uzskata, ka problēmas izdevies atrisināt ļoti īsā laika sprīdī.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-22
Elīna Treija → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Treija (NA) ikgadējos pirmsbudžeta paziņojumus par savu algu iesaldēšanu sauc par populistiskiem izgājieniem un prasa mainīt atlīdzības likumu, koeficientus un bāzes mēnešalgas aprēķinu; tajā pašā dienā premjers Kulbergs (AS) paziņo, ka valdības un Saeimas deputātu algu palielināšana ir jāiesaldē un ka par to nav vietas pat diskusijām. Treija nevienu nenosauc vārdā — nesaskaņa ir starp pieejām, ne personām, un abas puses ir koalīcijā.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-17
Maija Armaņeva → Jānis Dombrava
Imigrācija
Maija Armaņeva (LPV) kritizē pierobežas specoperācijas «Vilkatis» pirmās nedēļas rezultātus kā niecīgus, norādot uz vienu atrasto tuneli un nevienu aizturēto, kamēr iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) tajā pašā dienā operācijas gaitu izceļ kā apliecinājumu tam, ka robežas pārbaude ar ģeoradaru tiek veikta aktīvi un nekavējoties. Abi runā par vienu un to pašu notikumu, bet dod tam pretēju vērtējumu.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-08-08
Rihards Kozlovskis → Jānis Dombrava
Aizsardzība un drošība
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) dēvē iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) izteikumus par viedās robežas izbūves procesu par apzinātu maldināšanu vai nekompetenci. Kritika nāk no koalīcijas partnera un attiecas uz konkrētiem izteikumiem par novērošanas kamerām uz robežas, nevis uz ministra darbu kopumā; Saeimas komisija plāno lūgt paskaidrojumus. Kozlovska tiešas runas avotā nav — nostāja atreferēta trešajā personā.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-07
Māris Mežals → Jānis Dombrava
Valsts pārvalde
Māris Mežals (LPV) publiski noraida iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) publiskotos darba rezultātus, uzskaitot tos pa punktiem — krievu valodas aizliegumu policistu savstarpējā saziņā, Muceniekus, Pāternieku robežkontroles punkta slēgšanu un aptuveni 90 cilvēku iekļaušanu melnajā sarakstā — un apgalvo, ka jebkurš kriminālpolicijas darbinieks ikdienā paveic vairāk.
Avots ↗
spriedze
2026-08-06
Artūrs Butāns → Hosams Abu Meri
Veselības aprūpe
Nacionālā apvienība ar deputātu Artūru Butānu pieprasa veselības ministram Hosamam Abu Meri skaidrojumu par Rīgas Dzemdību nama finansējuma samazinājumu, kura dēļ kopā ar personāla trūkumu uz laiku slēgtas desmit ģimenes palātas.
Avots ↗
atbalsts
2026-08-06
Andris Kulbergs → Jānis Dombrava
Koalīcija un partijas
Ministru prezidents Andris Kulbergs publiski pauž pilnīgu atbalstu iekšlietu ministram Jānim Dombravam laikā, kad opozīcija vāc parakstus viņa demisijas pieprasīšanai.
Avots ↗
spriedze
2026-08-05
Andris Šuvajevs → Jānis Dombrava
Koalīcija un partijas
Progresīvie Andra Šuvajeva vadībā paziņo, ka atbalstīs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju pēc vēstules Spānijai, kamēr demisijas pieprasījumu Saeimā virza „Stabilitātei!“ un to pieprasa arī LPV, un parlamentā tiek vākti deputātu paraksti; Dombrava atbild, ka pieprasījums viņu nesatraucot, un ieskaita Progresīvos vienā rindā ar saviem līdzšinējiem kritiķiem.
Avots ↗
spriedze
2026-08-05
Edgars Rinkēvičs → Jānis Dombrava
Ārpolitika
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs publiski paziņo, ka jautājums par iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vēstuli Spānijai ir slēdzams, un uzsver, ka pirms vēstuļu rakstīšanas citiem Latvijai jātiek galā ar saviem darbiem; Ministru prezidents uzdod turpmāku ārējo komunikāciju saskaņot ar Ārlietu ministriju, kamēr Dombrava demisijas prasības noraida un sola turpināt darbu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-03
Ainārs Šlesers → Jānis Dombrava
Imigrācija
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) rosina valdībai apturēt Pāternieku robežšķērsošanas vietas darbību uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, pamatojot to ar valsts drošību. Ainārs Šlesers (LPV) iebilst: slēgšana drošību neuzlabošot, jo nelegālie migranti punktu neizmantojot, bet kravu plūsma pārvirzīšoties uz Lietuvu. Premjers Andris Kulbergs vērtējumu atliek līdz 4. augusta valdības sēdei. Fons: punkts kopš jūlija beigām nedarbojas Robežsardzes IT sistēmu problēmu dēļ; biedrības «Latvijas auto» vadītājs lēš, ka četrās dienās problēmas varētu skart ap 600 automašīnu, kamēr Robežsardze skaitli nenosauc.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-31
Mārtiņš Staķis → Ansis Pūpols
Imigrācija
Mārtiņš Staķis (Progresīvie) iebilst pret Nacionālās apvienības nostāju, ka Latvijai un Eiropas Savienībai nav pienākuma palīdzēt Spānijai Seutas robežkrīzē, un pauž, ka ārlietu nozare nedrīkstētu nonākt Nacionālās apvienības pārziņā. Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) tajā pašā dienā noliedz Eiropas Savienības pienākumu palīdzēt un aicina Spāniju izolēt, līdz iebraukušie ir atgriezti Marokā. Abi izteikumi balstās vienā notikumā, bet nonāk pie pretējiem secinājumiem par solidaritātes pienākumu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-31
Elīna Treija → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) iebilst pret Ekonomikas ministrijas nodomu pārņemt Rīgas domei piederošās akciju sabiedrības "Rīgas siltums" kapitāldaļas. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pārņemšanu rosina, argumentējot, ka uzņēmumam vajadzīgs viens saimnieks ar pilnu atbildību un ka vienota valsts pārvaldība ļautu ātrāk pieņemt lēmumus. Domstarpības iet starp pašvaldības un valsts līmeni par vienu un to pašu īpašumu.
Avots ↗
Atbilde ↗