Koalīcija un partijas

Intervijā žurnālam «Ir» kā premjera amata kandidāts pauž, ka pēc vēlēšanām būs tikai divi koalīcijas varianti — vai nu ar Progresīvajiem, vai ar Šleseru.

Skaidro, kāpēc Kulberga vadītā valdība nevirza atsevišķus lēmumus: katrai koalīcijas partijai ir četri ministri, un, viņaprāt, būtu dīvaini, ja Vienotība un ZZS atbalstītu lēmumus, kas vērsti uz viņu pašu kļūdu labošanu; Ministru kabineta darba kārtību nosaka kārtības rullis un esošais spēku samērs.

Priekšvēlēšanu intervijā apgalvo, ka ZZS 2023. gadā izlēma iestāties Evikas Siliņas valdībā pedagogu, mediķu un lauksaimnieku protestu un ekonomikas krituma fonā un ka 100 dienās, pieņemot 2024. gada budžetu, šo nozaru jautājumi tika atrisināti; iepriekšējo valdību fiskālo politiku vērtē kā kardināli atšķirīgu.

Par nesaskaņām valdībā pauž, ka priekšvēlēšanu laikā darīt lietas ir ļoti sarežģīti un daļa asumu starp partijām ir dabīga reakcija uz reitingiem, taču viņu neapmierina, ka partijas dažkārt atkāpjas no principa «vīrs un vārds» un mēģina pārskatīt iepriekš panāktas vienošanās.

Apgalvo, ka Progresīvie ir prokrieviska partija, tikai slīpētāki nekā Šlesers.

Aicina jauniešus pievienoties partijai «Latvija pirmajā vietā» un nesaistīties ar Progresīvajiem; vienlaikus norāda, ka Latvijā ir svarīgi, lai dzimtu bērni, tāpēc jauniešiem esot jādibina ģimenes.

Norāda, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja nebūt valdībā ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc 11 mēnešiem; tādēļ Andra Šuvajeva pieteiktajām «sarkanajām līnijām», viņaprāt, ir tikpat maza vērtība.

Apgalvo, ka pēc Ministru prezidenta publiskās atvainošanās Nacionālās apvienības attiecības ar «Apvienoto sarakstu» ir labas, un nepiekrīt, ka partijas aktivitātes noteiktu vēlēšanu tuvums — norāda, ka partija savu pozīciju nav mainījusi un to uzturēs neatkarīgi no tā, ar kuriem partneriem tas radītu konfliktus.

Uzskata, ka Ministru prezidenta attieksme pret parlamentu un ministriem nav pieņemama, jo tā nevedot uz darba rezultātu, bet gan uz vienas partijas popularitātes kāpināšanu uz citu rēķina; aicina premjeru vairāk laika veltīt darbam, nevis skaļiem sociālo tīklu paziņojumiem.

Kritizē Ministru prezidenta darbu koalīcijā: norāda, ka tieši premjera uzņemtās saistības visvairāk buksē un neļauj pieņemt kvalitatīvus lēmumus, un pauž vilšanos, ka pretēji koalīcijā gaidītajam valsts tēriņu pārskatīšana pēc būtības nenotiek.

Latvijas Reģionu apvienības kongresā 5. septembrī aicināja «Apvienoto sarakstu» gatavoties nevis gaidāmajām vēlēšanām, bet valsts vadīšanai vienu, divus vai trīs vēlēšanu ciklus — nākamos četrus, iespējams, astoņus vai 12 gadus; par labvēlīgu apstākli uzskata to, ka 2027. un 2028. gadā Latvijā vēlēšanu nebūs, cerot uz mazāku populismu un mazāk strīdu ar partneriem.