Saglabā kritisku opozīcijas pozīciju pret Kulberga valdību, izvirzot konkrētus nosacījumus atbalstam: ierēdņu atlaišana, "liekēžu" institūciju likvidācija, "idiotisku" likumu atcelšana, mediju atdošana sabiedrībai un nulles budžets 2027. gadam — kamēr valdība to nedara, MMN būs vienīgais spēks, kas atgādina par fundamentālas sistēmas maiņas nepieciešamību
Tēma
Koalīcija un partijas
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Uzskata, ka bijušajiem koalīcijas dalībniekiem nav morālu tiesību kritizēt jauno valdību, jo paši to veidoja
Uzskata "progresīvos" par lielāko draudu nacionālas un drošas valsts pastāvēšanai, apgalvojot, ka tie izmanto valodas, nacionalitātes un dzimuma jautājumus, lai izbeigtu tautu un valsti.
Uzskata, ka partija Progresīvie ir pretvalstiska un bīstama
Uzskata, ka Kulbergam vajadzēja nekavējoties un pilnībā izslēgt JV un Progresīvos no koalīcijas
Vaino Vienotības (toreiz Jaunā laika) politiķus — Edgaru Jaunupu un Aināru Latkovski — par balsojumu, kas ļāva Kremļa lojistei Tatjanai Ždanokai piedalīties EP vēlēšanās, raksturo šī balsojuma sekas kā katastrofālas un aicina vēlētājus neturpināt balsot par Vienotību un pārējiem Ždanokas aizstāvjiem.
Apgalvo, ka Jaunās Vienotības plāns ir iesūkties Kulberga valdībā, sabotēt tās darbu un ar pieskaņoto mediju (LSM, IR) palīdzību 4 mēnešos diskreditēt Andri Kulbergu, Apvienoto sarakstu un Nacionālo apvienību, lai atkal iekļūtu Saeimā.
Šaubās par Baibas Bražes piemērotību JV premjera amata kandidātei, jo viņa neesot izgājusi 'vēlēšanu sietu'; kā iespējamus JV līderus Saeimas vēlēšanu cīņās min Valdi Dombrovski un Edmundu Jurēvicu
Apstrīd Nacionālās apvienības konservatīvo un kristīgo vērtību tēlu — norāda uz NA balsojumu PRET Stambulas konvencijai vien kā “mīkstu mugurkaulu”, Praida gājienu Rīgā un NA dalību valdībā (kultūras ministrs, Rīgas vicemērs) kā pretrunu ar deklarētajām vērtībām.
Apgalvo, ka gan LPV (Šlesera vadībā), gan Progresīvie ir izveidojušies no bijušā Saskaņas Centra elektorāta un kadriem un turpina to pašu Kremļa ietekmes projektu — uzturēt Latviju politiski sadrumstalotu, vāju un viegli manipulējamu.
Uzskata, ka valdības maiņa bija pareizais lēmums — alternatīvais scenārijs (izgāzt Ata Kulberga valdības veidošanu un ļaut kritušajai Evikas Siliņas valdībai turpināt strādāt līdz vēlēšanām) nebūtu bijis vēlams; veselais saprāts ņēmis virsroku
Atbalsta koalīcijas sadarbības sanāksmju atgriešanu Saeimas namā kā parlamentārisma kultūras nostiprināšanu; uzsver, ka koalīcija nav valdības īpašums, bet Saeimas vairākuma vienošanās, un valdības mandāts izriet no Saeimas uzticības.
Apņemas mainīt valdības darba kultūru: visus 100 Saeimas deputātus uzskata par tautas ievēlētiem (mazinot pozīcija-opozīcija dalījumu) un pieprasa ministriem un koalīcijas partijām priekšvēlēšanu laikā nolikt malā savstarpējās domstarpības un strādāt ar konkrētiem darbiem, nevis priekšvēlēšanu retoriku.
Vēlēšanu gadā iebilst pret tiesāta oligarha atgriešanu aktīvajā politikā, raksturo zatleriešu rīcību (oligarha atgriešanu apritē) kā vēlētāju krāpšanu un kritizē mediju pārstāstu par šo personu lomas noklusēšanu.
Iebilst pret partiju finansēšanas ierobežojumiem — uzskata tos par instrumentu, kas aizcementē esošo aktīvo partiju sarakstu, kavē jaunu partiju rašanos un rada lieku inspektoru aparātu; norāda, ka ierobežojumi cilvēkus dzen dibināt biedrības (kurām var ziedot arī juridiskas personas).
Pretrunas šajā tēmā
Turpini rakt