Par ko ir šī lapa
PISA ir OECD pētījums, kas ik pēc trim gadiem pārbauda 15 gadus vecu skolēnu prasmes lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs; 2025. gada ciklā pirmoreiz mērīta arī jauna joma — «Mācīšanās digitālajā pasaulē». Latvijā 2025. gada pavasarī testu pildīja 6 968 skolēni no 268 skolām, pārstāvot aptuveni 17 700 vienaudžu; lielākā daļa dalībnieku ir devīto klašu skolēni (LU Izglītības pētniecības institūts).
Rezultāti iznāca 8. septembrī. Nākamajā dienā tie jau bija priekšvēlēšanu strīda arguments, un dažādi runātāji tajā lika lietā dažādus ciparus.
Šī lapa nevērtē izglītības politiku un nesaka, kam strīdā taisnība. Tā pārbauda vienu šauru lietu: vai publiskajā telpā izskanējušie skaitļi atbilst tam, kas rakstīts pētījumā. Katram skaitlim zemāk ir saite uz avotu.
Analīze aptver 8. un 9. septembri.
Ko rāda pirmavots
Dabaszinātnes šajā ciklā bija galvenā joma. Datoriskā problēmrisināšana nav ceturtā pamatjoma, bet viena no divām jaunās «Mācīšanās digitālajā pasaulē» daļām; otrā ir priekšzināšanas par algoritmiskajām metodēm. Datoriskā problēmrisināšana ir vienīgais no šiem rādītājiem, kurā Latvija ir virs OECD un ES vidējiem rādītājiem — bet arī tajā zem abiem kaimiņiem.
Latvijas sniegums visās trijās pamatjomās ir zemākais, kopš Latvija pētījumā piedalās (LSM). Lasīšanā kritums ir straujākais: par 51 punktu desmit gados, kamēr OECD vidēji tas ir 27 punkti, Igaunijā 21 un Lietuvā 9 punkti.
Vēl viens skaitlis ir svarīgs turpmākajam stāstam. Lasīšanas kompetences pamatlīmeni — robežu, no kuras sākas spēja patstāvīgi strādāt ar tekstu — nesasniedz 41,3 % skolēnu. Trīs gados šis īpatsvars ir gandrīz dubultojies: 2022. gadā tas bija 23 %. Matemātikā tas pieaudzis no 22 % uz 33 %, dabaszinātnēs no 17 % uz 28 %.
Kā skaitļi ceļoja divās dienās
| Kad | Kas notika |
|---|---|
| 08.09. rīts | OECD publisko PISA 2025 pirmos rezultātus. Latvijas Universitātē notiek rezultātu atklāšanas pasākums; PISA vadītāja Latvijā Rita Kiseļova prezentē datus (prezentācija) |
| 08.09. diena | Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) rezultātus nosauc par šokējošiem (LSM) |
| 09.09. rīts | Juris Pūce (LA) datus sauc par traģiskiem un pārrēķina starpību ar kaimiņvalstīm mācību gados (x.com) |
| 09.09. | «Neatkarīgajā» iznāk komentārs ar virsrakstu «PISA pētījums: Latvijā tikai 59% piecpadsmitgadīgo skolēnu prot lasīt» (nra.lv) |
| 09.09. | Latvijas Darba Devēju Konfederācija atsaucas uz rezultātiem, atbalstot valdības lēmumu par objektīvu mērījumu, bet neminot nevienu skaitli (x.com) |
| 09.09. | Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) atbild uz eksāmenu reformas strīdu, pašu pētījumu nepieminot (x.com) |
| 09.09. vakars | Finanšu ministra biroja ekonomists Guntars Vītols, atsaucoties uz dienas ziņām par pētījumu, raksta, ka lasīt nemākot 59 % jauniešu (x.com) |
Kas ko teica un vai tas sakrīt
TeicaKa Latvijas 15 gadus veci skolēni vidēji zinot par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi un par vienu skolas gadu mazāk nekā lietuvieši. Skaitli viņš nosaucis atsevišķi arī katrai jomai (x.com).
DatiPārrēķinu no punktiem uz mācību gadiem viņš izdara pats: 20 punkti esot aptuveni tas, ko skolēns apgūst vienā mācību gadā. Prezentācijā tāda pārrēķina nav, tāpēc pārbaudāmas ir punktu starpības — un tās viņa aritmētikai atbilst. Starpība ar Igauniju un ar Lietuvu: matemātikā 48 un 10 punkti, dabaszinātnēs 59 un 20, lasīšanā 69 un 34.
TeicaKa dati neesot «satraucoši, kā saka Indriksone», bet gan traģiski (x.com).
AvotsIzglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) rezultātu publiskošanas dienā tos nosauca par šokējošiem (LSM). Šeit runa nav par skaitli, bet par citāta precizitāti: Pūces vērtējums par datiem sakrīt ar pirmavotu, neprecīzs ir tikai priekšstats, kam viņš to pretstata.
TeicaKa «šodien izplatītās ziņas par PISA mērījumiem» liecinot, ka jauniešu lielākā daļa — 59 % — vairs nemākot lasīt (x.com). Viņš atsaucas uz dienas ziņām, ne uz pašu pētījumu.
DatiLasīšanas kompetences pamatlīmeni nesasniedz 41,3 % skolēnu, tātad sasniedz 58,7 %. Skaitlis ir tas pats, nozīme pretēja. Ziņas, uz kurām viņš atsaucas, virzienu bija norādījušas pareizi: «Neatkarīgās» virsraksts tajā pašā dienā skanēja «PISA pētījums: Latvijā tikai 59% piecpadsmitgadīgo skolēnu prot lasīt». Skaitlis 58,6 % pētījumā gan pastāv — tik daudz zem pamatlīmeņa ir vienā apakšgrupā: skolēniem pamatizglītības programmā, kuri mājās biežāk nerunā latviski.
RakstītsKa Latvijas sniegums dabaszinātnēs esot 494 punkti, «kas ir virs OECD vidējā līmeņa (485)», matemātikā 483 un lasītprasmē 475 (nra.lv).
DatiTie ir 2022. gada cikla rezultāti (OECD, PISA 2022). Jaunie skaitļi ir 468, 460 un 430, un dabaszinātnēs Latvija ir nevis virs, bet zem OECD vidējā rādītāja (482). Tajā pašā rakstā lasītprasmes 59 % un 41 % ir no jaunā cikla, tāpēc vienā tekstā blakus stāv abu ciklu dati.
Trīs no četrām rindām pārbauda skaitli, viena — citāta precizitāti; katrā gadījumā salīdzinājums ir ar avotu, nevis ar runātāja politisko secinājumu. Nevienā gadījumā nav pamata apgalvot, ka kļūda būtu apzināta.
Neviens no šiem gadījumiem nav pretruna tajā nozīmē, kādā to lieto atmina.lv: pretruna ir tad, kad viens cilvēks divos brīžos saka pretējo. Šeit runa ir par skaitļa vai citāta atbilstību avotam.
Divi no dienas četriem runātājiem nenosauca nevienu pētījuma skaitli. Kulbergs pētījumu nepiemin vispār — viņš atbild uz eksāmenu reformas strīdu. Darba Devēju Konfederācija uz rezultātiem atsaucas tieši, rakstot, ka tie «vairs neatstāj vietu diskusijai par to, vai izglītības kvalitātē pastāv problēmas», bet argumentē bez cipariem.
Kāpēc tieši lasīšana krita visstraujāk
Šī ir pētījuma daļa, kas 9. septembra strīdā neizskanēja nemaz, lai gan tā ir pašā prezentācijā. Tas nevienu neattaisno — Kiseļova to formulē kā sagaidāmu iznākumu neatkarīgi no reformu kvalitātes. Trīs lietas vienkāršā valodā.
Pirmkārt, šī paaudze mācījās trīs reformu vidū. Skolēni, kuri 2025. gadā pildīja PISA testu, no 4. līdz 7. klasei vienlaikus piedzīvoja jaunu mācību saturu (Skola2030), pāreju uz mācībām latviešu valodā un jaunu pārbaudījumu kārtību ar pirmajiem centralizētajiem eksāmeniem 9. klasē. Tajā pašā posmā bija Covid-19 attālinātās mācības: 150–190 pilnībā attālinātu mācību dienu 4.–6. klasē, kas ir aptuveni viena mācību gada apjoms. Igaunijā un Lietuvā tajā pašā periodā bija pa vienai būtiskai izmaiņai.
Otrkārt, mērinstrumenta maiņa pati par sevi nospiež rezultātu. Pirmajā gadā pēc jauna pārbaudījuma ieviešanas rezultāti krīt un turpmākajos gados aug — arī tad, ja skolēnu zināšanas nav mainījušās. Mainījies ir mērinstruments, ne mērāmais lielums. Tāpat satura reforma vienā mirklī «pārceļ» visus skolotājus uz jaunu programmu, un sistēma uz laiku kļūst mazāk pieredzējusi.
Treškārt, kritums sākās daudz agrāk nekā 9. klasē. Starptautiskajā PIRLS pētījumā, kas mēra 4. klases lasītprasmi, Latvijas rezultāts starp diviem cikliem kritās par 30 punktiem — no 558 punktiem 2016. gadā uz 528 punktiem 2021. gadā. Kiseļova norāda, ka PIRLS 2021 dalībnieki 2025. gadā pabeidza 9. klasi un mācījās pēc tā paša satura, tajā pašā valodas pārejas periodā un ar to pašu attālināto mācību pieredzi. Tātad PISA fiksē piecus gadus vēlāk to, kas bija redzams jau sākumskolā.
Ceturtais fakts ir smagāks un arī neizskanēja. Visi skolēni testu pildīja latviski, un starpība starp pamatizglītības un mazākumtautību pamatizglītības programmu skolēniem pieaug līdz ar teksta apjomu uzdevumā. Matemātikā tā ir 47 punkti, datoriskajā problēmrisināšanā 52, priekšzināšanās par algoritmiskajām metodēm 60, dabaszinātnēs 80, bet lasīšanā jau 91 punkts. Pamatlīmeni lasīšanā nesasniedz 26,5 % to pamatizglītības programmas skolēnu, kuri mājās biežāk runā latviski, un 72,8 % to, kuri mācās mazākumtautību programmā un mājās latviski nerunā.
Kas paliek atklāts
Šī lapa balstās uz pirmajiem publiskotajiem rezultātiem. OECD atsevišķi publicē pilnu datu kopu ar skolēnu un skolu direktoru atbildēm, un tā ļautu pārbaudīt sadalījumus, ko šeit neaizskaram — piemēram, kā sniegums saistās ar skolēnu motivāciju vai skolas resursiem. Pārējie PISA 2025 sējumi iznāks vēlāk.
Saistītā analīze: Reforma pirms 1. septembra: kur saduras eksāmeni, finansēšana un valdības atbildība — augusta strīds par eksāmenu un finansēšanas paketi, kas ir šī strīda priekšvēsture.