Norāda, ka pārtikas cenas ir samazinājušās, taču kopējā inflācija palielinās, jo pieaug izmaksas par mājokļa uzturēšanu, degvielu, ēdināšanas pakalpojumiem un izklaidi.
Budžets un finanses
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Konceptuāli atbalsta ieceri par vienkāršotu 10 % nodokļa režīmu nelielai saimnieciskajai darbībai kā pirmo soli ēnu ekonomikas mazināšanā, taču norāda, ka ar pašlaik piedāvāto regulējumu ēnu ekonomikas problēmu pilnībā atrisināt nevarēs, un rosina pēc gada izvērtēt režīma darbību un apsvērt 12 tūkstošu eiro apgrozījuma sliekšņa palielināšanu un jaunās kārtības apvienošanu ar esošo mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
Uzskata, ka prasība palielināt finansējumu kādai nozarei līdz noteiktam procentam no IKP nav politika, ja vienlaikus netiek nosaukta nozare, kurā finansējums attiecīgi jāsamazina; atbalsta programmas vērtē kā lielākoties barotnes, kas iznīcina pilsonisko sabiedrību, un apgalvo, ka viņa partijas programmā «Mēs mainām noteikumus» nav atrodami, viņa vārdiem, «sapņu ķīseļi».
Atbalsta ieceri par vienkāršotu 10 % nodokļa režīmu nelielai saimnieciskajai darbībai, taču uzskata, ka Budžeta komisijā pietrūka analīzes par to, cik cilvēku režīmu patiešām izmantos, un par risku, ka uz zemāko likmi varētu pāriet citos nodokļu režīmos strādājošie.
Uzskata, ka vēlēšanu gadā pašreizējai valdībai vairs nav mandāta lemt par nākamā gada budžeta prioritātēm: valdība sagatavos tikai budžeta pamatu un iespējamos rīcības variantus, bet ministrijām jauno vajadzību sarakstu iesniegt nav prasīts, jo fiskālā telpa ir negatīva un jaunas ieceres finansējamas, no kaut kā atsakoties.
Uzskata, ka budžets nav jāveido, dalot naudu visiem, bet jāfokusē uz tiem, kuriem klājas visgrūtāk, un cer, ka to spēs izdarīt nākamā koalīcija, kuru viņš dēvē par «dzelzs koalīciju».
Izvirza mērķi Latvijas uzņēmumu iekļaušanai Eiropas rūpniecības piegādes ķēdēs, kopīgu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un jaunu investīciju piesaistei, uzskatot, ka eksporta izaugsme uz Vāciju jāizmanto Latvijas uzņēmumu pozīciju nostiprināšanai nozarēs ar augstu pievienoto vērtību; pievienojas LIAA tirdzniecības misijai Berlīnē 16. un 17. septembrī.
Latvijas Banka vērtē, ka tirgus konsolidācija ap mazāku skaitu labāk kapitalizētu un pārredzamu kriptopakalpojumu sniedzēju kopā ar stingrāku pārrobežu kontroli DAC8 un DORA ietvaros dos labumu gan tirgum, gan klientiem, un ka ārpus Eiropas Savienības visdrīzāk pārcelsies mazāki vai neatbilstoši uzņēmumi, kuriem atbilstības izmaksas pārsniedz paredzamos ieņēmumus.
Brīdina, ka «AlbalineFX» un «Your Broker Solution» tīmekļvietnēs piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem — tostarp kriptoaktīvu pakalpojumiem, noguldījumu piesaistei un ieguldījumu pakalpojumiem — Latvijā nav saņemta nepieciešamā atļauja, un aicina iedzīvotājus ar tiem neiesaistīties darījumos, kā arī pirms sadarbības pārliecināties par pakalpojumu sniedzēja tiesībām darboties Latvijā.
Aicina valdību pārskatīt jau pieņemtos lēmumus un solījumus, kuru izpildei nākamo gadu budžetos nav finansiāla seguma, un rosina izdevumu pārskatīšanā noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi — aptuveni 800 līdz 900 miljonus eiro; lielākos ietaupījumus, pēc ģenerāldirektora Kaspara Gorkša teiktā, dotu strukturālas izmaiņas: funkciju pārskatīšana, atteikšanās no atsevišķām funkcijām un to apvienošana starp resoriem.
Uzskata, ka Saeimas deputātu algas pašlaik ir nesamērīgi augstas, un norāda, ka ZZS atbalstītu to iesaldēšanu; deputātu atalgojumam, viņaprāt, jābūt samērojamam ar kopējo sociālekonomisko situāciju valstī.
Uzskata, ka valsts finanses kopumā neinteresē nevienu, jo katrs interesents aizstāv tikai savu jomu — norāda, ka Finanšu ministrijā katru dienu kāds nākot prasīt naudu sev —, un ka tieši tāpēc neviena viņam zināma demokrātiska valsts nespējot sabalansēt budžetu; cēloni saskata proporcionālajā demokrātijā, kur visas intereses ir proporcionāli pārstāvētas, un sabalansēšanu vērtē kā, iespējams, neizpildāmu uzdevumu.
Kritizē valdības darbu: pārmet politiķiem solījumus bez skaidra finansējuma un norāda, ka valsts dzīvojot ar ļoti lielu deficītu.
Uzstāj, ka Latvija vairs nevar turpināt dzīvot pēc principa, ka aizņemta nauda tiek izmantota patēriņam, un ka aizņemtie līdzekļi būtu jāiegulda tikai tādos projektos, kas rada ekonomisko izaugsmi un sniedz atdevi; kritizē iepriekšējo gadu fiskālo politiku, norādot, ka sabiedrība ilgstoši pieradināta pie dzīves uz aizņemtu līdzekļu rēķina, un brīdina, ka, saglabājoties līdzšinējai pieejai, valsts budžetā nākotnē var veidoties ievērojams līdzekļu trūkums.
Uzskata, ka Latvijas banku tirgū ilgstoši trūcis pietiekamas konkurences, un aicina to veicināt arī turpmāk; pozitīvi vērtē hipotekāro kredītu pārfinansēšanas vienkāršošanu un jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu, taču uzsver, ka šīs politikas rezultāts jāmēra nevis pēc banku vai piedāvājumu skaita, bet pēc tā, cik ģimeņu faktiski nomaina banku un cik daudz tās ietaupa procentu maksājumos.