Pauž rūgtumu par akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos un uzskata, ka kārtējie aizliegumi, ko astoņas ES valstis, tostarp Latvija, rosina nikotīna produktiem, pavērs plašākas durvis nelegālajam tirgum.
Tēma
Budžets un finanses
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka savulaik veiktā lineārā ministriju izdevumu samazināšana neatrisināja aizsardzības izdevumu pieauguma finansēšanu, kas joprojām balstās galvenokārt uz papildu aizņēmumiem, bet atstāja nākamās Saeimas periodam miljarda eiro caurumu, kad 2030. gadā beigsies aizsardzības atkāpe, tāpēc lielus projektus šobrīd finansēt nav iespējams.
Paziņo, ka nepieņems, ka budžeta robi, kas radušies no šobrīd pieņemtajiem lēmumiem, tiek pasniegti kā iepriekšējās valdības mantojums, un uzskata, ka valdību tagad vadošajam Apvienotajam sarakstam jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem un fiskālo disciplīnu pirms vēlēšanām.
Iesaka nākamajai koalīcijai turpmāk nepieņemt nekādus jaunus lēmumus par izdevumiem, ja nav iezīmēts finansējums, uzskata, ka budžetu nav iespējams sastādīt, nelemjot par uz galda sakrājušamies solījumiem aptuveni miljarda eiro apmērā, un aicina lemt par reformām, sākot ar ministriju un iestāžu apvienošanu.
Vērtē iedzīvotāju zināšanu līmeni naudas lietās ar 6 ballēm, norāda, ka zināšanas ne vienmēr pārtop pareizos lēmumos, un uzskata, ka lielākā palīdzība finanšu pratībā, jo īpaši aizdevumu jomā, nepieciešama jauniešiem 18 līdz 20 gadu vecumā.
Iestājas par samazinātu PVN likmi ēdināšanai; norāda, ka tas ir daudzu cilvēku vienošanās, valdības un Finanšu ministrijas jautājums, un stāsta, ka Ministru prezidents pirms vēlēšanām teicis, ka samazināto likmi vajadzētu mēģināt un skatīties, kā tā strādā.
Uzskata, ka ir svarīgi ievērot fiskālo disciplīnu un, ja nepieciešams, veikt fiskālās konsolidācijas pasākumus; norāda, ka, lai gan Latvijas ekonomika turpina augt un budžeta ieņēmumi augs, izdevumu pieaugums nevarēs būt tik straujš, kā varbūt gribētos.
Aicina pārskatīt banku sektora ierobežojumus, kuru «kapitālo remontu» ilustrē ar komandu «select all, delete», un uzskata, ka starptautiskās prasības ir ieteikumi, kuru īstenošanā Latvija aizgājusi pārāk tālu, tāpēc pieļautās kļūdas jāatzīst un jālabo.
Paziņo, ka nākamgad būs taupīgas dzīvošanas un kontroles budžets, apgalvo, ka kā finanšu ministrs var teikt, ka PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokli necels, un neredz, ka nākamgad būtu nepieciešams runāt par nodokļu paaugstināšanu un citiem radikāliem lēmumiem.
Kritizē degvielas atlaidi, kuras fiskālo ietekmi viņš lēš 14 miljonu apmērā, par ko, piemēram, varētu ārstēt cilvēkus, un pauž kaunu, ka atlaide degvielai tiek piešķirta uz slimu cilvēku rēķina.
Uzskata, ka «Revolut» darbības traucējumi, kas ilgst jau stundu, ir vēl viens iemesls, kāpēc jābūt skaidrai naudai.
Uzsver, ka izdevumu mazināšana nebūs lineāra par 5 vai 10 %, jo tai būtu īstermiņa efekts, un ka viens no Gorkša galvenajiem uzdevumiem būs vadīt funkciju pārskatīšanu valsts sektorā.
Skaidro, ka iecerētais pārmaiņu plāns bez valdības darba un iespējamām ministriju struktūras izmaiņām ietver fiskālās disciplīnas stiprināšanu, birokrātijas un valsts izdevumu mazināšanu un ekonomikas izaugsmes veicināšanu; norāda, ka būs nepieciešami likumu grozījumi, tāpēc grib to izskaidrot visiem Saeimas deputātiem.
Uzskata, ka ir būtiski īstenot Ministru prezidenta Kulberga pieteikto budžeta taupības režīmu; norāda, ka nākamā gada budžetu būtu iespējams pieņemt līdz gada beigām, taču tad varētu neizdoties iestrādāt vajadzīgās reformas, un nemainīga prioritāte nākamgad ir aizsardzība un drošība.
Uzskata, ka valstij būtu jāvirzās uz zemākiem nodokļiem, īpaši pievēršoties darbaspēka izmaksām un iedzīvotāju ienākuma nodoklim, un kritizē ieceres nākamajos gados palielināt nodokļus, jo neskaidrība par to pieaugumu var atturēt uzņēmējus no investīcijām Latvijā.
Saistītās sintēzes
airBaltic pēc 30 miljoniem: no valsts aizdevuma līdz 25 % starpfinansējumam
Otrā daļa — kā aprīļa īstermiņa aizdevums pārtapa Saeimas pilnvarojumā, obligāciju kapitalizācijā un 257 miljonu starpfinansējuma piedāvājumā ar 25 % likmi; kas no aprīļa prognozēm piepildījās un kas paliek atklāts
Reforma pirms 1. septembra: kur saduras eksāmeni, finansēšana un valdības atbildība
NA vadītā Izglītības ministrija augustā piedāvā mainīt eksāmenus, vērtēšanu un skolu finansēšanu jau no jaunā mācību gada, bet koalīcija bremzē tempu. Tiesību aktu projekti rāda, ka skaļākais strīda punkts — dabaszinību eksāmens — jau ir izlemts pērn, ka sabiedrības līdzdalība atslēgta steidzamības dēļ un ka finansēšanas grozījumus nesaskaņoja pati Finanšu ministrija.
Partiju programmas 2026: solījumu karte
Visu 14 startējošo sarakstu oficiālās CVK programmas vienā kartē — piecas pilna pārklājuma tēmas, kvantificēto solījumu tabula, četras polarizācijas asis (Krievija, valoda, ģimenes politika, zaļais kurss), lielprojektu skepse un klusēšanas zonas.
Saeimas 30. aprīļa sēde: koalīcijas plaisas un pensiju mozaīka
37 balsojumi atklāj NA-JV plaisu par MK budžeta iniciatīvu, JV nevienprātību par 2. pensiju līmeni, ZZS lauku frakcijas pretestību sprostu olu aizliegumam un Stabilitātei deputātu izolētu opozīciju aizsardzības likumiem
Turpini rakt