Uzskata, ka Latvijas politikā nav vietas agresorvalsts Krievijas ietekmei, un norāda, ka Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi pēc viņa un JV kolēģu iesnieguma, kurā lūgts izvērtēt partijas «Suverēnā vara» darbību un pārkāpumu gadījumā rosināt tās likvidāciju.
Tēma
Aizsardzība un drošība
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka Valsts aizsardzības dienests robežsardzē nekonkurē ar bruņotajiem spēkiem, bet ir atbalstošs mehānisms, un ka ar to robežsardze kļūs rīcībspējīgāka un patstāvīgāka, bez citu palīdzības pārvarot krīzes, piemēram, migrācijas instrumentalizāciju.
Pieļauj, ka pēc Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas robežsardzē brīvprātīgo skaits, iespējams, tieši palielināsies.
Saka, ka nevirzīs VAD ieviešanu Valsts policijā un VUGD, jo dienesta veidi un prasības atšķiras; patlaban VAD skaidri saredz tikai Valsts robežsardzē, taču pieļauj, ka ar laiku viedoklis varbūt mainīsies.
Saka, ka līdzšinējās sarunās neviens nav teicis, ka finansējumu VAD robežsardzē nevarēs atrast; tas darāms kopā ar Aizsardzības ministriju daļēji aizsardzības budžetā, IeM tā būs viena no nākamā gada politiskajām prioritātēm, un, ja citu avotu nebūs, finansējums būs jāatrod IeM.
Saka, ka ir dzirdējis pretējo bažām par brīvprātīgo skaita samazināšanos, ja VAD dienošos sūtīs uz austrumu robežu, — daudzi esot ļoti motivēti iesaistīties šādos darbos — un pauž pārliecību, ka tas varētu būt viens no elementiem, kāpēc izvēlēties VAD.
Uzskata, ka nav garantiju, ka Latvijā neienāk diversanti, un norāda, ka hibrīdais apdraudējums ir daļa no Krievijas doktrīnas, taču šobrīd šādu indikāciju par konkrētām lietām nav.
Uzskata, ka propalestīniešu kustību izplatība draud Latvijai, un apgalvo, ka neviens negrib redzēt Rīgas ielas līdzīgas tam, ko viņš raksturo kā «postažu» Parīzē, Marseļā vai Milānā; pateicas Radio Marija par iespēju pastāstīt, no kurienes šīs kustības ņem naudu.
Noraida pārmetumus, ka vētras laikā valsts līmenī nekas nav darīts, skaidro, ka nedēļas nogalē uzskatījis par svarīgāku ļaut dienestiem veikt praktisko darbu, nevis sasaukt papildu sanāksmi, un atzīst, ka problēmas bijušas komunikācijas ķēdē — saziņa ar pašvaldībām lielā mērā notikusi caur KEM.
Atzīst, ka Krīzes vadības centrs, kas ir premjera pakļautībā, nestrādā un ir jāpārkārto; uzskata, ka centram nav doti nepieciešamie instrumenti savu funkciju veikšanai un pašreizējā sistēma ir jāpārskata.
Uzskata, ka Krīzes vadības centrs būtu jālikvidē, apgalvojot, ka vētras laikā pašvaldībai ar to nav bijusi nedz sadarbība, nedz būtiska saziņa.
Paziņo, ka pēc Liepnas pagastā atrastā ārvalstu drona incidenta sākta dienesta pārbaude, lai izvērtētu incidenta norisi un ar to saistītos apstākļus.
Pauž, ka Baltijas valstis strādā kopā, lai panāktu atbalstu savām prioritātēm — Austrumu flanga drošībai, robežas aizsardzībai un reģiona savienojamības projektiem; to raksta pēc Baltijas Padomes Tallinā.
Uzskata, ka valsts aizsardzība nav tikai bruņoto spēku, aizsardzības budžeta vai militāro spēju jautājums un griba aizstāvēt valsti jāveido jau šodien — skolā, ģimenē, kopienā un valsts institūciju attiecībās ar iedzīvotājiem.
Pieļauj atsevišķos gadījumos izmantot šūnapraidi, taču uzskata, ka jādomā, kā ārkārtas situācijā informācija nonāks pie iedzīvotājiem, un tur milzīga loma ir televīzijai un radio, it īpaši Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.
Saistītās sintēzes
Partiju programmas 2026: solījumu karte
Visu 14 startējošo sarakstu oficiālās CVK programmas vienā kartē — piecas pilna pārklājuma tēmas, kvantificēto solījumu tabula, četras polarizācijas asis (Krievija, valoda, ģimenes politika, zaļais kurss), lielprojektu skepse un klusēšanas zonas.
No vakuuma līdz Kulberga valdībai: kā četrpadsmit dienās izpildvaru pārņēma opozīcija
14.05 demisija → 28.05 apstiprinājums. Apvienotais saraksts no lielākās opozīcijas partijas kļūst par premjera partiju, Jaunā Vienotība — par vienu no četriem koalīcijas partneriem; bet aizsardzību pārņem tieši tas pulkvedis, kura noraidīšana valdību gāza, un kokrūpnieku ēna pāriet jaunajai koalīcijai.
Septiņu dienu kaskāde: kā droni Latgalē noveda pie Siliņas valdības krišanas
7.05 drošības incidents pārvērtās par 14.05 demisiju, atklājot trīs paralēlas spriedzes — drošības, koalīcijas un korupcijas — kas vienlaikus saplūda Latvijas valdībā
Sprūda portfelis kā daudzpartiju uzbrukumu konverģences punkts
14 reģistrētas spriedzes pret aizsardzības ministru piecu nedēļu laikā — koalīcijas partneri, opozīcija un komentētāji vienlaikus uzbrūk vienam ministram trīs slāņos (politika, pārvalde, personība)
Turpini rakt