Paziņo, ka valdība 8. septembrī vienojusies par Latvijas personāla dalību militārajās operācijās Hormuza šaurumā, ar nosacījumu, ka to apstiprina Saeima; pauž, ka Latvija atbalsta sabiedroto centienus atjaunot kuģošanas brīvību un aizstāvēt starptautiskās tiesības.
Tēma
Aizsardzība un drošība
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Norāda, ka prokremliska grupējuma izplatītie draudi Latvijas uzņēmumiem tiek uzlūkoti ļoti nopietni, un paziņo, ka valsts drošības iestādes veiks darbības drošības stiprināšanai sabotāžas riska objektos.
Atbalsta Latvijas dalību Hormuza šauruma atmīnēšanas operācijās, nosūtot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku zemūdens sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas vienību, štāba virsniekus un instruktorus; dalībai noteikts ierobežojums — Latvijas karavīri nepiedalīsies darbībās, kas atbalstītu ASV kā karojošo pusi konfliktā ar Irānu. Par dalību vēl būs jālemj Saeimai.
Vēlas saņemt precīzas atbildes par to, vai Katastrofu pārvaldības ēku būvniecība Latgalē tiek bremzēta pamatoti.
Uzskata, ka vārda un domas brīvībai jānovelk robežas gadījumos, kad tiek skarta nacionālā drošība.
Paziņo, ka pazemes stāvvieta pie Kongresu nama tiks pielāgota II kategorijas patvertnes vajadzībām ar ietilpību līdz pat 5000 cilvēkiem un ka tās izbūvi plānots pabeigt līdz 2030. gadam; telpām paredzēts duāls pielietojums — ikdienā tās kalpos topošās koncertzāles «Rīgas filharmonija» stāvvietu un piegāžu loģistikas vajadzībām, bet apdraudējuma gadījumā tās varēs izmantot kā patvertni.
Aizstāv riteņu artilērijas sistēmu «Archer» iegādi kā detalizēti izvērtētu un pamatotu izvēli, ko sagatavoja Aizsardzības ministrijas un NBS vadības un speciālistu padome; kā izšķirošos argumentus min sistēmas pārbaudi karadarbībā Ukrainā (pretstatā čehu «Morana» prototipam), piegāžu ātrumu ar ražotāja pagaidu risinājumu vēl šogad un Zviedrijas kā stratēģiskā sabiedrotā lomu, un noraida pārmetumus par šo iepirkumu.
Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs uzskata, ka 50 000 zemessargu un rezervistu nav ambiciozs mērķis un ka to sasniegšana ir laika jautājums; vienlaikus viņš iestājas par atbalsta vienību modeli, kurā sabiedriskās organizācijas krīzes laikā palīdz karavīru ģimenēm un vienību apgādē.
Uzskata, ka atbildei uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem — Krievijas sadarbību ar Irānu un Ziemeļkoreju, starptautisko tiesību graušanu un globālo pārtikas un enerģētikas krīzi — jābūt koordinētai un savlaicīgai: jāstiprina aizsardzības spējas, jāiegulda tehnoloģiskajā pārākumā, jāatbrīvojas no ekonomiskajām atkarībām un nelokāmi jāatbalsta Ukraina; norāda, ka Latvija ir gatava šo rīcību virzīt.
Uzskata, ka Progresīvo vadītajā Aizsardzības ministrijā armijas un ekspertu viedoklis regulāri palicis otrajā plānā, un — neatkarīgi no tā, kurai pusei konkrētajos strīdos vairāk taisnības — vērtē to kā sistēmisku problēmu Latvijas aizsardzības iepirkumos; secina, ka partijai, kas nespēj atšķirt politiskās simpātijas no valsts drošības prioritātēm, nav vietas valdībā, vēl jo mazāk nozares vadībā, un ka nākamajam aizsardzības ministram jāatbild par vienu rezultātu — drošām Latvijas debesīm, spējas sagādājot pie tiem partneriem, kas to spēj nodrošināt visātrāk un visdrošāk.
Atzīst, ka Latvija nav pietiekami gatava energokrīzēm — pēc vētras kā galvenās problēmas nosauc koordinācijas trūkumu un, viņa vārdiem, totālu negatavību prātos, tostarp privātajā sektorā; pārmet, ka daudz naudas izšķiests informācijas tehnoloģiju iepirkumiem ar nepareizām prioritātēm, kamēr valsts drošībai jābūt pirmajā vietā, un uzstāj, ka 112 sistēmai bija jābūt gatavākai un valstij vajadzēja krīzes vadības centru ar centralizētu vadības sistēmu, kādu viņš redzējis Ukrainā. Atzinīgi vērtē vienīgi slimnīcu spēju darboties autonomi un elektromontieru darbu.
Uzsver, ka Ukrainas pieredzē gūtās mācības jāpārņem sistemātiski un nevilcinoties, un ka izšķiroša ir spēja ātri ieviest jaunas tehnoloģijas, cieši sadarboties ar aizsardzības industriju un pielāgot spējas reālajiem draudiem, lai stiprinātu atturēšanu un aizsardzību visā aliansē.
Uzskata, ka tam, ko Vitkofs varētu pieņemt, nav nozīmes — dēvē viņu par «telefonklausuli» —, un iebilst pret to, ka NATO pēc Krievijas prasības izslēgtu kādu Krievijas apdraudētu valsti, jo tad, viņaprāt, organizācija beigtu pastāvēt; norāda, ka Tramps NATO padarīja spēcīgāku, piespiežot Eiropas valstis palielināt finansējumu, un ka bez NATO ASV zaudētu savu ietekmi visā pasaulē.
NBS norāda, ka pēc pašgājējhaubiču testiem tās operacionālajām vajadzībām atbilda divi modeļi — Zviedrijas «Archer» un Čehijas «Morana» —, ka Čehijas piedāvājums bija lētāks un ka izvēli, vērtējot arī citus faktorus, tostarp reģionālās partnerības stiprināšanu, veica Aizsardzības ministrija.
Norāda, ka atkārtoti apšaubījusi Zviedrijas artilērijas sistēmu izvēli — jautājusi toreizējam aizsardzības ministram Sprūdam par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika, un vairākkārt prasījusi iesniegt bruņoto spēku viedokli.
Pretrunas šajā tēmā
Saistītās sintēzes
Partiju programmas 2026: solījumu karte
Visu 14 startējošo sarakstu oficiālās CVK programmas vienā kartē — piecas pilna pārklājuma tēmas, kvantificēto solījumu tabula, četras polarizācijas asis (Krievija, valoda, ģimenes politika, zaļais kurss), lielprojektu skepse un klusēšanas zonas.
No vakuuma līdz Kulberga valdībai: kā četrpadsmit dienās izpildvaru pārņēma opozīcija
14.05 demisija → 28.05 apstiprinājums. Apvienotais saraksts no lielākās opozīcijas partijas kļūst par premjera partiju, Jaunā Vienotība — par vienu no četriem koalīcijas partneriem; bet aizsardzību pārņem tieši tas pulkvedis, kura noraidīšana valdību gāza, un kokrūpnieku ēna pāriet jaunajai koalīcijai.
Septiņu dienu kaskāde: kā droni Latgalē noveda pie Siliņas valdības krišanas
7.05 drošības incidents pārvērtās par 14.05 demisiju, atklājot trīs paralēlas spriedzes — drošības, koalīcijas un korupcijas — kas vienlaikus saplūda Latvijas valdībā
Sprūda portfelis kā daudzpartiju uzbrukumu konverģences punkts
14 reģistrētas spriedzes pret aizsardzības ministru piecu nedēļu laikā — koalīcijas partneri, opozīcija un komentētāji vienlaikus uzbrūk vienam ministram trīs slāņos (politika, pārvalde, personība)
Turpini rakt