Ukraina un Krievija

Uzskata, ka koalīcija tikai imitē rīcību saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu: pārbaudes aizņemšot mēnesi un kravas tikmēr jau būšot devušās prom, bet 300 % tarifs, visticamāk, neapturēšot šo kravu pārvirzīšanu caur Latvijas ostām; uzskata, ka nepieciešams skaidrs aizliegums.

Uzskata, ka Kremļa pašattēlojums par kristietības, ģimenes un nacionālo tradīciju sargu ir pretējs realitātei: Krievija izvērš agresijas karu pret Ukrainu, postot baznīcas un vajājot ticīgos okupētajās teritorijās, un atbalsta represīvus režīmus Irānā, Ķīnā, Kubā un Ziemeļkorejā; norāda, ka tradicionālo vērtību retorika Kremlim nav pārliecība, bet instruments Rietumu sabiedrību šķelšanai un savas ārpolitikas attaisnošanai, un līdzorganizē šai tēmai veltītu konferenci Eiropas Parlamentā kopā ar poļu kolēģi no ECR grupas.

Jautā, kāpēc valdības solītie ierobežojumi attiecas tikai uz graudiem, nevis uz visu importu un eksportu ar agresorvalstīm, un kāpēc izvēlēts 300 % tarifs, nevis pilnīgs šo kravu tranzīta aizliegums; brīdina, ka skaļais paziņojums var kļūt par darbības imitāciju, jo vēl jāizstrādā kravu pārbaudes un izcelsmes noteikšanas kārtība, un prasa valdībai skaidri pateikt, kad ierobežojumi stāsies spēkā un cik Krievijas kravu pēc tam faktiski šķērsos Latviju; uzskata, ka mērķim jābūt nevis iekasēt vairāk, bet pārtraukt agresorvalsts kravu apkalpošanu.

Vērtē, ka Ukrainas dronu radītais apdraudējums Krievijas gaisa telpā jau liek aviokompānijām pārskatīt lidojumus un ka izšķirošā loma būs apdrošinātājiem — aviācijas apdrošināšanas riski varot kļūt par galveno faktoru, kas ierobežos lidojumus virs Krievijas; vienlaikus brīdina, ka Krievija atbildēs ar spēcīgākiem un vēl lielākiem uzbrukumiem Ukrainai.

Vērtē, ka Īlona Maska konceptuālā piekrišana izmantot Starlink satelītus triecieniem Krievijas objektiem vēl neko neizšķir — tas esot politisks, nevis biznesa jautājums, un atļauju varētu dot vienīgi ASV prezidents Donalds Tramps; uzsver, ka Starlink jau tagad ir ārkārtīgi nozīmīgs Ukrainas armijai.

Pēc tikšanās ar Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju Kristalinu Georgijevu Briselē norāda, ka SVF ir būtisks partneris Ukrainas atbalstīšanā Krievijas agresijas apstākļos; pārrunātas Ukrainas mainīgās finansējuma vajadzības, panākta vienprātība par ciešas koordinācijas nozīmi un uzsvērts, ka jāsaglabā strukturālo reformu īstenošanas temps.

Pēc pirmās tikšanās ar Ukrainas premjerministru norāda, ka pārrunātas Ukrainas 2026.–2027. gada finanšu vajadzības, ar ES finansējumu saistīto reformu ieviešana un 2027. gada finanšu stratēģijas sagatavošana; uzsver, ka starptautiskajiem partneriem ir būtiski izpildīt uzņemtās saistības, stiprinot Ukrainu kopā ar Eiropas Savienību.

Informē, ka Nacionālā apvienība sagatavojusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, lai pilnībā liegtu Krievijas graudu tranzītu caur Latvijas ostām un infrastruktūru, un uzsver, ka tarifu palielināšanas mērķim jābūt nevis papildu ieņēmumu gūšanai, bet tranzīta padarīšanai par ekonomiski neizdevīgu.

Norāda, ka tuvākajā Saeimas sēdē deputātiem būs iespēja lemt par Progresīvo priekšlikumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, un uzskata, ka tad nevajadzētu simulēt rīcību ar tarifiem.

Atbalsta premjera piedāvātos risinājumus Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta ierobežošanai, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā nevajadzētu notikt Krievijas graudu tranzītam; norāda uz nepieciešamību īpaši identificēt un nošķirt Ukrainas okupēto teritoriju izcelsmes graudus.

Kritizē Kulberga valdību par to, ka tā, viņaprāt, grib pieļaut Krievijas graudu pārvadāšanu pa Latvijas dzelzceļu, ja vien Latvijai par šo tranzītu samaksā krietni vairāk; norāda, ka Krievijas graudu eksports pilda Krievijas budžetu un ļauj finansēt karu pret Ukrainu.

Prasa nojaukt dzelzceļa sliedes uz Krieviju un pārtraukt visas saiknes ar agresorvalsti, ko dēvē par «Slepkaviju»; pārmet, ka opozīcijā skaļie tirdzniecības kritiķi valdībā tagad runā piesardzīgi, un noraida PVD tranzīta graudu pārbaudes kā bezjēdzīgas.