Atzinīgi vērtē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra savlaicīgās prognozes un brīdinājumus pirms augusta izskaņas vētras, norādot, ka tie ļāva gan atbildīgajiem dienestiem, gan iedzīvotājiem sagatavoties kritiskajam brīdim un seku likvidācijai, un uzsver, ka vētra atgādināja par nepieciešamību ieklausīties sinoptiķu prognozēs.
Tēma
Valsts pārvalde
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Atbalsta grozījumus Būvniecības likumā, Zemesgrāmatu likumā un likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kas vienoto būves reģistrācijas pakalpojumu attiecinātu uz visiem būvniecības gadījumiem neatkarīgi no zemes piederības, un uzskata, ka tas samazinās birokrātiju un administratīvo slogu pārvaldes institūcijām.
Aizstāv savas padomnieces Ilzes Skrodeles virzīšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē — skaidro to ar nepieciešamību atjaunot Satiksmes ministrijas pārstāvniecību valdē, nevis ar vēlmi padomniecei nodrošināt jaunu darbavietu, un vērtē viņu kā kompetentu juristi.
Atbalsta valdībā apstiprināto Tieslietu ministrijas priekšlikumu atteikties no atsevišķa Ministru kabineta lēmuma nekustamo īpašumu labprātīgā atsavināšanā sabiedrības vajadzībām, ja ar īpašnieku panākta vienošanās un noteikta taisnīgā atlīdzība; norāda, ka process kļūtu aptuveni mēnesi ātrāks un ka procedūras bez reālas pievienotās vērtības ir jāatceļ.
Rosinās, ka jau no nākamā gada informācija par veiktajiem iepirkumiem ir jāpublisko, uzskatot, ka tas padarīs iepirkumu sistēmu efektīvāku un ļaus ietaupīt būtiskus naudas resursus.
Uzskata, ka daļai publiskajā sektorā strādājošo būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku, un norāda, ka «Mēs mainām noteikumus» piedāvā valsts pārvaldē veikt ģenerāltīrīšanu, lai uzlabotu tās efektivitāti un ierobežotu slogu nodokļu maksātājiem; min, ka sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits sasniedzis 292 tūkstošus jeb 15,9 % pret Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Aizstāv ZZS deputātu saņemtās transporta un dzīvesvietas kompensācijas, skaidrojot, ka partijas pārstāvji lielākoties dzīvo reģionos un ikdienā mēro lielus attālumus līdz darbavietai Rīgā; vienlaikus pauž viedokli, ka parlamentā samazinās reģionu pārstāvniecība un pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu ietekme.
Norāda, ka Zemkopības ministrija līdz 1. jūlijam nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas režīmu, tāpēc valstī nav pilnībā ieviests jaunajā regulējumā paredzētais drošības režīms; atzīst, ka šis kavējums nav iemesls, kādēļ Carnikavas suņi netika eitanazēti, taču uzstāj, ka politiskā atbildība par regulējuma nepabeigtību ir Zemkopības ministrijai.
Atbild uz pārmetumiem par savu premjeres laiku, ka viņas sirdsapziņa ir tīra: nav maksājusi aplokšņu algas un nav lidojusi atpūsties, kā tas publiski tiek pārmests Krišjānim Kariņam.
Sarunā par sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām kritizē deputātus, kuri Saeimas tribīni izmantojot galvenokārt sevis parādīšanai.
Uzskata, ka valdībai pirmām kārtām jānodrošina Latvijas dibināšanas mērķis, ko viņš formulē kā «Latvija latviešiem», un jārunā ar pilsoņiem; atbildē uzņēmēju organizācijām norāda, ka uzņēmēju biznesa intereses ir pakārtotas.
Raksturo «airBaltic» un «Rail Baltica» situāciju kā mantojumu no iepriekšējās valdības.
Norāda, ka no divu ministriju bāzes izveidota trešā ministrija, bet kopējais darbinieku skaits tajās ir vēl lielāks nekā iepriekš.
Norāda, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās un tehnoloģijas attīstās, bet darbvietu skaits centrālajā pārvaldē palielinās.
Apgalvo, ka viņa komandai ir plāns valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai un izdevumu mazināšanai, neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem.
Pretrunas šajā tēmā
Saistītās sintēzes
Turpini rakt