Partiju programmas 2026: solījumu karte

Konteksts

Gaidāmajās 2026. gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanās startē 14 kandidātu saraksti, un visi ir iesnieguši oficiālās priekšvēlēšanu programmas Centrālajai vēlēšanu komisijai. Šīs programmas ir konsolidētas 276 pozīcijās 31 tēmā — katrai partijai viena apkopota pozīcija tēmā, ar atsauci uz oficiālo CVK publikāciju. Pilnas programmu sadaļas pieejamas katras partijas lapā.

Šī sintēze atbild uz trim jautājumiem: kur programmas sola vienu un to pašu, kur tās šķiras pa skaidri nolasāmām asīm, un par ko lielākā daļa sarakstu izvēlas klusēt.

Karte: kurš par ko runā

Pārklājuma karte rāda, kurai tēmai kurā programmā ir atsevišķa konsolidēta pozīcija. Aizpildīts punkts ved uz attiecīgā saraksta lapas sadaļu "Programma", kur pozīcija lasāma pilnā tekstā ar atsauci uz avotu.

Kur visi runā par vienu: piecas pilna pārklājuma tēmas

Piecās tēmās pozīcija ir visiem 14 sarakstiem: aizsardzība un drošība, budžets un nodokļi, izglītība, sociālā politika un veselības aprūpe. Valsts pārvaldes reformas pozīcijas trūkst tikai LA programmai, kas birokrātijas mazināšanu piemin ekonomikas sadaļā.

Tomēr tēmas pārklājums nav satura konsenss. Aizsardzībā "runā visi", bet divi saraksti faktiski sola pretējo: ST — atteikties no obligātā valsts aizsardzības dienesta, SV-AJ — atcelt iesaukšanu un pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējām vajadzībām. Patiesais satura konsenss ir šaurāks, toties konkrēts:

• Veselības aprūpes pieejamību — rindas, pierakstu, gaidīšanas laikus — skar visas 14 programmas, un 11 no tām rindu mazināšanu sola tieši; atšķiras tikai mehānisms (vienots pieraksts, kvotu reforma, privāto pakalpojumu sniedzēju integrācija, centralizēta rindu pārvaldība).
• Pedagogu atalgojuma celšanu vai sakārtošanu tieši sola 9 no 14.
• Birokrātijas mazināšanu un pārvaldes aparāta samazināšanu dažādā radikalitātē sola 13 no 14 — no ZZS "vienas pieturas aģentūras" līdz MMN "kompaktākajai pārvaldei Eiropā" un ST solītajam pārvaldes samazinājumam par 30%.
• Lielākus vai ar ES vidējo līmeni izlīdzinātus lauksaimniecības tiešmaksājumus prasa 8 saraksti — reta tēma, kur koalīcijas, opozīcijas un ārpusparlamenta programmas saka gandrīz vienu un to pašu teikumu.
• Imigrācijas pozīcija ir 11 programmās, un deviņās no tām dominē kontroles un ierobežošanas valoda; jūnijā fiksētais starppartiju konsenss (sk. sintēzi "Imigrācija: kā nacionālā bloka karogjautājums kļuva par starppartiju konsensu") programmās ir nostiprinājies kā norma, pret kuru neviens nepolemizē — LA, SC un ST par imigrāciju vienkārši klusē; iebildumu nav nevienā programmā.

Kvantificētie solījumi

Skaitliski izmērāmi solījumi, kurus pēc vēlēšanām varēs pārbaudīt:

Divi solījumu tipi ir kļuvuši par šī gada modi:

• Nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim (vai visiem mājokļiem) sola 8 saraksti — ASL, GS, JKP, LPV, MMN, ST, ZZS un SV-AJ. Neviena programma nenorāda, kā kompensēt pašvaldību ieņēmumu zudumu; JV vienīgā iet pretējā virzienā, solot NĪN padarīt par pilnvērtīgu pašvaldību nodokli.
• Pensiju 2. līmeņa atvēršanu vai pārbūvi piedāvā 7 saraksti: GS (pilnībā brīvprātīgs), LPV un SV-AJ (tiesības izņemt uzkrājumu), MMN (brīva rīcība ar priekšlaicīgām izmaksām), ASL (pārcelšana uz 1. līmeni), JKP (lielākas dalībnieku tiesības), NA (automātiska mantošana ģimenē). Fondēto pensiju sistēmas neaizskaramība programmu līmenī vairs nav noklusēta norma.

Polarizācijas asis

Krievija, Ukraina un drošības arhitektūra

Dziļākā šķirtne. Vienā galā ASL sola pilnībā pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju un nojaukt dzelzceļa sliedes pie austrumu robežas, NA — atbalstīt Ukrainu "līdz uzvarai" un pārraut ekonomiskās saites; JV, LA, AS, ZZS un JKP dažādās intensitātēs sola atbalstu Ukrainai līdz taisnīgam mieram. LPV pozīcija ir šaurākā atbalsta pusē — programma sola atbalstīt Ukrainas uzņemšanu ES. Otrā galā ST sola atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, pārskatīt Latvijas dalību sankcijās un atjaunot valsts neitralitāti, SV-AJ — nepieļaut Latvijas iesaistīšanos militāros konfliktos un to finansēšanā, GS — konfliktā "neieņemt aktīvu pozīciju". SC ieņem starppozīciju: nosodīt agresiju, bet likt uzsvaru uz diplomātiju.

Tas pats dalījums atkārtojas aizsardzības dienesta jautājumā (ST un SV-AJ — atcelt, pārējie — stiprināt) un aizsardzības finansējumā (pieci saraksti sola 5% no IKP vai vairāk; SV-AJ vienīgā sola aizsardzības budžetu pārdalīt).

Valodu politika

Astoņas programmas valodai velta atsevišķu pozīciju, un tās veido divus polus un vienu atsevišķu virzienu. Stingrāku latviešu valodas režīmu sola ASL (darba vide, apkalpošana, mediji un reklāma tikai valsts valodā; atbildība par nepamatotu krievu valodas prasību darba tirgū), NA (tiesības uz jebkuru pakalpojumu latviski, derusifikācijas deklarācija), JKP un JV. Pretējā virzienā ST sola plašākas krievu valodas lietošanas iespējas un izglītību dzimtajā valodā, SV-AJ — atjaunot krievu valodas apguvi skolās izvēles kārtībā un pieļaut mazākumtautību valodu apmācību privātskolās, SC — Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu. LPV neiekļaujas nevienā polā: tā piedāvā angļu valodu kā oficiālo starptautiskā biznesa valodu.

Atsevišķi jāizceļ nepilsoņu jautājums, kur pretēji poli sola vienu un to pašu galamērķi pa pretējiem ceļiem: ASL grib nepilsoņa statusu izbeigt ar repatriāciju, bet ST, SC un SV-AJ — ar atvieglotu naturalizāciju un pilsonības piešķiršanu.

Ģimenes politika un Stambulas konvencija

PRO vienīgie programmā sola laulību vienlīdzību un visu ģimeņu aizsardzību. Pretējā pusē LPV sola denonsēt Stambulas konvenciju un Satversmē nostiprināt ģimenes definīciju, kurā "tēvs ir vīrietis un māte — sieviete", SV-AJ iebilst pret konvenciju kā "ģimenes vērtības graujošu ideoloģiju", ASL sola pārtraukt to starptautisko dokumentu darbību, kas, pēc programmas ieskata, grauj ģimenes un bioloģiskā dzimuma jēdzienus, GS — atteikties no "moderniem sociāliem eksperimentiem". Pārējās deviņas programmas šo jautājumu apiet — ģimeņu atbalstu tās formulē tikai naudas izteiksmē.

Zaļais kurss

Pilns spektrs ar gandrīz tukšu atbalsta polu: klimatneitralitāti un klimata nodokļus piesārņotājiem programmā aizstāv tikai PRO. Vidusdaļa — AS, ZZS, MMN, NA un LA — zaļo kursu sola "pārskatīt", "ieviest saprātīgi" vai pakārtot konkurētspējai. SV-AJ sola no Zaļā kursa noteikumiem atteikties. Septiņas programmas klimatu nemin vispār.

Valsts lielprojekti: skepse kā jaunā norma

Rail Baltica pozīciju ieņem septiņi saraksti, un neviens to neaizstāv bez atrunām. Spektrs: pabeigt ar izmaksu kontroli un atbildības izvērtēšanu (JV, ASL, JKP) → samazināt līdz minimālajam apjomam (AS) → pasludināt vietējo dzelzceļu par svarīgāku (MMN) → apturēt vai pārtraukt finansēšanu (LPV, SV-AJ). Septiņas programmas — tostarp divu koalīcijas partneru, NA un ZZS — projektu nemin nemaz.

airBaltic min četras programmas, visas kritiski vai nosacīti: ASL un SV-AJ sola valsts finansēšanu izbeigt, LPV — slēgt Tallinas un Viļņas bāzes, JKP — atbalstu tikai pēc darbības izvērtējuma. Beznosacījumu atbalsta pozīcijas valsts aviokompānijai programmās nav nevienai partijai.

Varas arhitektūra: iekšpuse pret ārpusi

Politiskās sistēmas pārbūves solījumi sadalās nevis pa ideoloģiskām, bet pa statusa līnijām:

• Tautas vēlētu Valsts prezidentu sola pieci saraksti — GS, LPV, SC, ST un SV-AJ. Neviens no tiem nav valdības koalīcijā; trīs nav Saeimā vispār.
• Saeimas samazināšanu līdz 50 deputātiem sola ST un SV-AJ.
• Vēlēšanu sistēmas maiņu piedāvā MMN (pārnesamās balss sistēma pēc Īrijas parauga un 5% barjeras atcelšana), SC (mažoritārā sistēma ar deputātu atsaukšanu) un SV-AJ (jauktā sistēma).
• Referendumu sliekšņa pazemināšanu sola GS, LPV, MMN, SC un SV-AJ.

Nevienai no četrām koalīcijas partijām šādu solījumu nav, un opozīcijā tos nesola vienīgi PRO. Politiskās sistēmas pārbūve ir tikai to sarakstu dienaskārtībā, kuri šobrīd nav pie varas.

Klusēšanas zonas

• Digitālā politika kā atsevišķa pozīcija ir tikai 5 programmās (AS, JV, MMN, SV-AJ, ZZS) — lai gan mākslīgais intelekts kā instruments parādās vēl vismaz piecās citās, visbiežāk birokrātijas mazināšanai.
• Klimats — 7 programmās, ar pozitīvu dienaskārtību tikai vienā.
• Sabiedriskie mediji — 5 programmās, un redzējumi ir pretēji: NA valsts atbalstu sasaista ar saturu tikai latviešu valodā, PRO — ar finansēšanas modeļa depolitizāciju, MMN — ar "reālo sabiedrības pieprasījumu".
• ES politika kā atsevišķa pozīcija — 6 programmās; MMN vienīgā formulē tiešu suverenitātes atrunu pret pārnacionālām institūcijām.
• Partiju finansēšanu min tikai JKP (pilnveidot) un MMN (valsts finansējumu atcelt).

Fiskālā aritmētika

Sabalansētu vai bezdeficīta budžetu sola četri saraksti: AS (četros gados), LA (līdz 2030. gadam), MMN (viena sasaukuma laikā, ar nulles budžeta principu) un ST (bez kredītiem un aizņēmumiem); JV sola fiskālo disciplīnu ar valsts ārējo parādu zem 55% no IKP. Vienlaikus ST un MMN ir arī starp plašāko nodokļu samazinājumu solītājiem, un SV-AJ piedāvā piecu gadu moratoriju nodokļu celšanai līdzās plašiem izdevumu solījumiem. Īsais CVK programmu formāts finansējuma avotus nepieprasa, un neviena no 14 programmām tos sistemātiski nenorāda — solījumu segums paliek jautājums, uz kuru programmās atbildes nav.

Secinājumi

1. Tēmu konsenss ir plats, satura konsenss — šaurs. Visas 14 programmas runā par aizsardzību, budžetu, izglītību, sociālo politiku un veselību, bet vienīgais solījums, kas kaut kādā formā atkārtojas visās 14, ir veselības aprūpes pieejamības uzlabošana.

2. Dziļākā šķirtne ir attieksme pret Krieviju un drošības arhitektūru — no ASL solījuma nojaukt sliedes pie robežas līdz ST solījumam atjaunot ekonomisko sadarbību un neitralitāti. Valodu politika ir otrā ass, un abas asis partiju lauku sašķeļ gandrīz vienādos polos.

3. Vēlēšanu gada modes solījumi ir NĪN atcelšana mājoklim (8 saraksti) un pensiju 2. līmeņa atvēršana (7 saraksti) — abi maina līdzšinējās noklusētās normas, un nevienam nav norādīts segums.

4. Valsts lielprojektiem programmās aizstāvju vairs nav. Rail Baltica un airBaltic pozīcijas svārstās no "pabeigt ar nosacījumiem" līdz "pārtraukt"; beznosacījumu atbalsta nav nevienā programmā.

5. Varas arhitektūras pārbūve ir ārpussistēmas partiju kopsaucējs — tautas vēlēts prezidents, mazāka Saeima, cita vēlēšanu sistēma un zemāki referendumu sliekšņi parādās tikai to sarakstu programmās, kuri šobrīd nav pie varas.

Dokumentu bāze

Šī sintēze balstās uz:

• 276 konsolidētām programmu pozīcijām (14 saraksti, 31 tēma), kas izgūtas no oficiālajām CVK priekšvēlēšanu programmām (dati.cvk.lv/SV2026) — saites uz katru programmu sarakstu pārskatā sadaļā "Konteksts"
• pilnajām programmu sadaļām katras partijas lapā ("Programma")
• sintēzi "Imigrācija: kā nacionālā bloka karogjautājums kļuva par starppartiju konsensu" (2026-06-03) imigrācijas konsensa kontekstam