Kultūras ministre (demisionējusi)
4 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Aizsardzības ministrs (atkāpies)
140 poz.
·
1 pretr.
·
2019 bals.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs
4 poz.
·
0 pretr.
·
7098 bals.
Saeimas deputāte
6 poz.
·
0 pretr.
·
7323 bals.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs
14 poz.
·
0 pretr.
·
4635 bals.
Saeimas deputāts
2 poz.
·
0 pretr.
·
1476 bals.
Rīgas domes deputāte | Ārtelpas un mobilitātes komitejas vadītāja | Arhitekte
38 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
EP deputāts, bijušais Rīgas mērs
45 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Bijusī 14. Saeimas deputāte
1 poz.
·
0 pretr.
·
2047 bals.
Uzskata, ka Latvijas un Igaunijas pārrobežu autobusu maršrutu Valka–Valga un Ikla–Ainaži–Salacgrīva pilotprojekts ir izdevies (vairāk nekā 24 000 pasažieru) un maršruti jāsaglabā arī pēc Eiropas pilotprojekta finansējuma beigām gada nogalē; aicina Latviju savlaicīgi vienoties ar Igauniju par abu maršrutu finansēšanu nākamajā gadā, norādot, ka viena maršruta uzturēšana izmaksā aptuveni 50 000 eiro gadā un šīs izmaksas abas valstis varētu segt kopā; uzskata, ka Baltijas valstīm jākļūst par vienotu mājas tirgu ar saskaņotiem kustības sarakstiem, ērtām pārsēšanās iespējām un savienotām biļešu sistēmām, un vienoto sabiedriskā transporta biļeti visā Latvijā sauc par pirmo soli uz kopīgiem Baltijas sabiedriskā transporta risinājumiem.
Avots ↗
Pēc LSM rīkotajām Saeimas vēlēšanu Rīgas sarakstu līderu debatēm raksturo vēlēšanu galveno izvēli kā izvēli starp politiku kā skaļu priekšnesumu un politiku kā atbildīgu darbu; uzskata, ka Latvijai netrūkst skaļu solījumu, bet trūkst politiķu, kuri godīgi pasaka, kā solīto finansēs un īstenos, un ka vēlēšanās izšķirsies, vai Latvija paliks demokrātiska, eiropeiska un solidāra valsts vai arī ļausim bailēm, naidam un viena «stingrā saimnieka» solījumiem aizstāt demokrātiju; atbalsta Andri Šuvajevu kā Progresīvo premjera amata kandidātu.
Avots ↗
Aizstāv koku stādīšanu Rīgas ielās vēlā rudenī pirms ziemas — tiem, kas par šādu stādīšanu sašutuši, kā piemēru rāda Pērnavas ielu, kur koki iestādīti 2023. gada novembrī, salīdzinājumā ar to izskatu 2026. gada jūlijā.
Avots ↗
Kā Progresīvo Saeimas frakcijas vadītājs paziņo, ka frakcija atbalsta veselības ministra Hosama Abu Meri demisiju, jo šajā Saeimas sasaukumā nav pieņemts lēmums par veselības apdrošināšanas fonda izveidi, finansējums veselības nozarei pēdējos gados esot samazinājies un slimnīcu tīkla reformas kontekstā izpalicis valdības lēmums par finansējumu slimnīcām.
Avots ↗
Saeimas debatēs atbalsta neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei, jo uzskata, ka viņa nespēj nodrošināt paredzamu, konsekventi datos balstītu izglītības politiku Latvijā; demisijas pieprasījumu raksturo kā jautājumu par to, vai Latvijā gribam paredzamu, datos balstītu un cieņpilnu izglītības politiku.
Avots ↗
Intervijā žurnālam «Ir» kā premjera amata kandidāts pauž, ka pēc vēlēšanām būs tikai divi koalīcijas varianti — vai nu ar Progresīvajiem, vai ar Šleseru.
Avots ↗
Aicinājis apturēt Rīgas domes izsludināto LinkedIn pakalpojumu iepirkumu un sniegt skaidrojumu par tā nepieciešamību, pamatojumu un izvirzītajām prasībām; uzsver, ka Rīgas vārds pasaulē jānes saimnieciski atbildīgā un izdevīgā veidā, rūpīgi izvērtējot katru izdevumu.
Avots ↗
Uzskata, ka koalīcija tikai imitē rīcību saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu: pārbaudes aizņemšot mēnesi un kravas tikmēr jau būšot devušās prom, bet 300 % tarifs, visticamāk, neapturēšot šo kravu pārvirzīšanu caur Latvijas ostām; uzskata, ka nepieciešams skaidrs aizliegums.
Avots ↗
Jautā, kāpēc valdības solītie ierobežojumi attiecas tikai uz graudiem, nevis uz visu importu un eksportu ar agresorvalstīm, un kāpēc izvēlēts 300 % tarifs, nevis pilnīgs šo kravu tranzīta aizliegums; brīdina, ka skaļais paziņojums var kļūt par darbības imitāciju, jo vēl jāizstrādā kravu pārbaudes un izcelsmes noteikšanas kārtība, un prasa valdībai skaidri pateikt, kad ierobežojumi stāsies spēkā un cik Krievijas kravu pēc tam faktiski šķērsos Latviju; uzskata, ka mērķim jābūt nevis iekasēt vairāk, bet pārtraukt agresorvalsts kravu apkalpošanu.
Avots ↗
Uzskata, ka 16. septembrī plānotais reģionālo autobusu pārvadātāju protests parāda 10 gadu līgumu modeļa un tajā paredzētās izmaksu indeksācijas problēmas; norāda, ka protestā nepiedalās pārvadātājs, ar kuru līgums uz trim gadiem noslēgts laikā, kad viņš bija satiksmes ministrs. Rosina turpmāk izmantot īsākus līgumu termiņus, kas ļauj valstij elastīgāk reaģēt uz izmaksu un tirgus izmaiņām, un vērtēt valsts iesaisti reģionālo pārvadājumu nodrošināšanā tur, kur tirgus pats nespēj garantēt stabilu pakalpojumu; uzsver, ka valstij jānodrošina pakalpojuma nepārtrauktība un jāsedz pamatotas izmaksas, nevis jānodrošina uzņēmējiem peļņa, un ka @Talis_L, kura vadībā šis modelis tika ieviests, būtu jāatzīst pieļautās kļūdas, taču ar atbildības nosaukšanu vien nepietiekot. Aicina pasažieriem savlaicīgi sniegt informāciju par to, kuri reisi 16. septembrī nekursēs un kādas būs alternatīvas.
Avots ↗
Atbalsta ieceri par vienkāršotu 10 % nodokļa režīmu nelielai saimnieciskajai darbībai, taču uzskata, ka Budžeta komisijā pietrūka analīzes par to, cik cilvēku režīmu patiešām izmantos, un par risku, ka uz zemāko likmi varētu pāriet citos nodokļu režīmos strādājošie.
Avots ↗
Aizstāv riteņu artilērijas sistēmu «Archer» iegādi kā detalizēti izvērtētu un pamatotu izvēli, ko sagatavoja Aizsardzības ministrijas un NBS vadības un speciālistu padome; kā izšķirošos argumentus min sistēmas pārbaudi karadarbībā Ukrainā (pretstatā čehu «Morana» prototipam), piegāžu ātrumu ar ražotāja pagaidu risinājumu vēl šogad un Zviedrijas kā stratēģiskā sabiedrotā lomu, un noraida pārmetumus par šo iepirkumu.
Avots ↗
Kritizē izglītības ministres Ilzes Indriksones virzītās pārmaiņas izglītībā — vērtēšanas kārtības maiņu un 9. klases eksāmenu nokārtošanas sliekšņa pilnīgu atcelšanu —, jo tās tiek virzītas steidzamības kārtā pēc mācību gada sākuma, bez pilnvērtīgas apspriešanas ar skolām un nozares ekspertiem, bez aprēķinātas skolu papildu slodzes, bez papildu finansējuma un bez plānota izmaiņu pēcpārbaudes izvērtējuma; vienlaikus atzīst, ka lielāka skolu un skolotāju autonomija pati par sevi ir atbalstāma, un aicina ministri paskaidrot, kā pamatizglītības dokuments turpmāk apliecinās minimālu zināšanu un prasmju līmeni.
Avots ↗
Uzskata, ka valdībai jau šobrīd vajadzētu izvērtēt apkures rēķinus un to, vai iedzīvotājiem būs nepieciešams atbalsts; pieļauj, ka atkal jāpielāgo mājokļa pabalsta koeficienti, un uzsver, ka lēmumam jābūt laicīgam.
Avots ↗
Norāda, ka tuvākajā Saeimas sēdē deputātiem būs iespēja lemt par Progresīvo priekšlikumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, un uzskata, ka tad nevajadzētu simulēt rīcību ar tarifiem.
Avots ↗
Par neizpildīto solījumu nodrošināt veselības mācību skolās skaidro, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tas rosināts vairākkārt, taču bez panākumiem.
Avots ↗
Norāda, ka tieši uz Rīgu pārceļas daudzi cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, jo pilsētā ir daudz vairāk un dažādāku pakalpojumu, un ka vide šobrīd tiek uzlabota daudz straujāk.
Avots ↗
Norāda, ka Ekonomikas ministrijas iecere pārņemt AS «Rīgas siltums» valsts pārziņā ar viņu nav pārrunāta, un pauž, ka Rīgas dome ir gatava uzņēmumu pārvaldīt pati, taču piekāptos, ja Ekonomikas ministrija spētu garantēt, ka strādās pie zemāka tarifa galalietotājam, nevis iekalkulēs peļņu valsts budžeta ieņēmumos dividendēs.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas banku tirgū ilgstoši trūcis pietiekamas konkurences, un aicina to veicināt arī turpmāk; pozitīvi vērtē hipotekāro kredītu pārfinansēšanas vienkāršošanu un jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu, taču uzsver, ka šīs politikas rezultāts jāmēra nevis pēc banku vai piedāvājumu skaita, bet pēc tā, cik ģimeņu faktiski nomaina banku un cik daudz tās ietaupa procentu maksājumos.
Avots ↗
Uzskata, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām vairs nav tikai vides politika, bet arī infrastruktūras, lauksaimniecības, veselības aprūpes un valsts budžeta aizsardzība; atbalsta Spānijas rosināto kopīgo ES klimata noturības fondu, jo mazām valstīm vienām būs grūti segt pieaugošās pielāgošanās izmaksas, un aicina uz godīgu diskusiju par to, vai izmaksas sedz visi nodokļu maksātāji, fosilās enerģijas uzņēmumi vai abas puses.
Avots ↗
Uzskata, ka Pilsrundāles vidusskolas piemērs apliecina reģionālo skolu spēju attīstīties, tāpēc skolu tīkla sakārtošanā skolas nākotni nedrīkst izlemt tikai pēc vienas tabulas ailes; atbalsta skolai līdz gada beigām noteikto monitoringa periodu, kura laikā pašvaldībai un valstij jāpalīdz nostiprināt sasniegto, un rosina šo pieredzi izmantot citviet Latvijā, palīdzot reģionu skolām atrast specializāciju un piesaistīt jauniešus.
Avots ↗
Uzskata, ka 13 pašvaldību atteikšanās no valsts mājokļu programmas liecina par programmas modeļa trūkumiem — riski atstāti pašvaldībām, izmaksas neprognozējamas, saistības pārsniedz 25 gadus un pašvaldībām jāsedz neizīrēto dzīvokļu izmaksas —, un prasa, lai tuvākajos gados valsts daudz aktīvāk iesaistās mājokļu pieejamībā reģionos: veido mērķētu mājokļu fondu, uzņemas lielāku daļu finanšu riska un pielāgo programmas nosacījumus katra reģiona situācijai.
Avots ↗
Atbildot uz kritiku, piekrīt, ka valsts naudu mājokļu būvniecībai nedrīkst piešķirt automātiski visām pašvaldībām, un nosauc vajadzīgos kritērijus — darbavietu skaitu, attīstības plānus, pieprasījumu, iedzīvotāju maksātspēju, privāto investoru interesi un esošā dzīvojamā fonda izmantošanu; vienlaikus uzskata, ka darbavietas, mājokļi un infrastruktūra jāattīsta savstarpēji saistīti, nevis stingri secīgi, un pozitīvi vērtē PPP programmas mērķi.
Avots ↗
Aicina rīdziniekus ziņot par nenolīdzinātām ietvju apmalēm uz e-pastu apmales@riga.lv un apņemas tās nolīdzināt; norāda, ka šogad Rīgā nolīdzinātas vairāk nekā 150 apmales un darbs turpinās.
Avots ↗
Paziņo, ka «Progresīvo» pārstāvji atbalstīs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, jo, viņa ieskatā, ministra rīcība rada riskus valsts drošības interesēm.
Avots ↗
Paziņo, ka Progresīvie atkārtoti rosinās izslēgt jauno normu, un konservatīvās koalīcijas pirmo 100 dienu vienīgo «sasniegumu» raksturo kā Latvijas atgriešanu 2010. gadā ar fantāzijām par turīgiem šeihiem, kas šeit izveidošot Austrumeiropas Dubaiju.
Avots ↗
Paziņo, ka 11. novembra krastmalā posmā starp Vanšu tiltu un Dzelzceļa tiltu tiks izbūvēts 1,1 kilometru garš no autotransporta un gājēju plūsmas nodalīts veloceļš — daļa no velomaršruta "Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi", kura garums no Vanšu tilta līdz Dārziņu apkaimei sasniedz aptuveni 14 kilometrus; drīzumā būvēs arī Dārziņu posmu, tiks atjaunots promenādes segums posmā no Dzelzceļa līdz Akmens tiltam un izbūvēta jauna gājēju pāreja pie Akmens tilta pie kuģīšu piestātnes.
Avots ↗
Atbalsta Progresīvo iesniegtos Krimināllikuma grozījumus, kas rosinātu femicīdu atzīt par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos; uzskata, ka, ja vardarbības pamatā ir naids, vēlme kontrolēt vai sodīt sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, valstij tas skaidri jānosauc un atbilstoši jāvērtē.
Avots ↗
Paziņo par Eksporta un Muitas ielu krustojuma pārbūves darbu sākšanu Rīgā — pāri Muitas ielai un pāri Eksporta ielai tiks izbūvētas gājēju pārejas, veicinot Daugavas krastmalas pieejamību; norāda, ka šoruden krastmalā notiek jau otrais projekts — veloceļa izbūve posmā no Dzelzceļa tilta līdz Vanšu tiltam.
Avots ↗
Uzskata, ka Islandes iedzīvotāju lēmums neatsākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā ir jārespektē; Eiropas Savienības paplašināšanās nevar būt tikai ģeopolitisks sauklis, un Eiropai jāparāda, kā dalība stiprina valstu drošību, ekonomiku un spēju aizstāvēt savas intereses.
Avots ↗
Cer, ka Islande šodien izvēlēsies turpināt sarunas par iestāšanos ES; uzskata, ka Islandes pievienošanās stiprinātu gan Eiropas ziemeļu reģiona drošību, gan pašu Eiropas Savienību un būtu pozitīvs signāls plašākam ES paplašināšanās procesam ar Melnkalni, Albāniju, Ukrainu un Moldovu.
Avots ↗
Atis Švinka uzskata, ka 5 % aizsardzības izdevumiem jākļūst arī par Latvijas industrializācijas programmu: naudai jārada vietējā ražošana, zināšanas, eksports un labi apmaksātas darbavietas, bet valstij jānodrošina apmācība, ceļi, enerģijas pieslēgumi, drošības prasības un atklāta saruna ar iedzīvotājiem.
Avots ↗
Atis Švinka par nākamo mērķi nosauc vienotu sabiedriskā transporta biļeti visā Latvijā, kas vienā pirkumā derētu vilcienos, autobusos un pilsētu sabiedriskajā transportā.
Avots ↗
Pauž, ka Rīga ir gatava uzņemties vairākuma akcionāra atbildību AS «Rīgas siltums», ja valdība valsts līdzdalības pārvērtēšanas rezultātā piedāvās valstij piederošās akcijas nodot pašvaldībai; uzsver, ka akcionāru struktūras maiņa nevar būt pašmērķis un ka pirms akciju pārņemšanas jāveic pilns izvērtējums par uzņēmuma saistībām, nepieciešamajām investīcijām, siltumtīklu tehnisko stāvokli, nākotnes finanšu riskiem un dažādu akcionāru struktūras modeļu ietekmi uz tarifu, bet galvenais nosacījums ir konkrēts un izmērāms ieguvums siltumenerģijas lietotājiem — zemāks tarifs un mazāki rēķini.
Avots ↗
Aicina Ekonomikas ministriju kā kapitāldaļu turētāju un «Latvenergo» savlaicīgi nākt klajā ar skaidru un caurskatāmu redzējumu par nākamās sezonas siltumenerģijas ražošanas tarifu, norādot, ka gala tarifs rīdziniekiem primāri būs atkarīgs no cenas, par kādu valsts kontrolētās termoelektrocentrāles nodos siltumenerģiju tīklā.
Avots ↗
Uzskata, ka valsts drīkst prasīt iedzīvotājiem 72 stundu gatavību tikai tad, ja pati spēj parādīt savu 72 stundu gatavību; norāda, ka līdzās vētras laikā notikušās lēmumu pieņemšanas un dienestu koordinācijas izvērtējumam jāvērtē arī tas, vai atbildība bija skaidri noteikta, informācija pietiekama un kritiskās sistēmas iepriekš praktiski pārbaudītas, un ka sabiedrībai ir jāzina, cik ilgi bez ārējās elektroapgādes spēj darboties kritiskie pakalpojumi — tostarp ģimenes ārstu prakses, kurās pēc vētras elektrības pārrāvumu dēļ nācies norakstīt vakcīnas.
Avots ↗
Skaidro, ka «Progresīvie» 2025. gada rudenī palika valdībā, lai nepieļautu koalīciju, kurā pie varas nonāktu Ainārs Šlesers, un uzskata, ka valdība bez Šlesera un ar «Progresīvajiem» ir labāka; vienlaikus norāda, ka partija toreiz prasīja atbrīvot no amata Zaļo un zemnieku savienības labklājības ministru, bet toreizējā premjere Siliņa ministrus neatlaida.
Avots ↗
Vētras seku pārvaldībā par primāro uzskata jautājumu, vai svētdienas rītā notika saziņa starp premjeru un Krīzes vadības centra vadītāju, un vaicā, kāpēc darbus svētdien koordinēja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre, nevis Krīzes vadības centrs.
Avots ↗
Uzskata, ka pēc vētras neatliekamo darbu pabeigšanas valstij jāveic praktiska kritiskās infrastruktūras gatavības pārbaude — reāls tests, nevis vēl viena darba grupa vai ziņojums —, un kā pārbaudāmos jautājumus min degvielas uzpildes staciju darbību bez elektrības, mobilo sakaru torņu darbības ilgumu, ūdensapgādes ģeneratoru pārbaudi, kritisko bankomātu darbību un atbildību par katras sistēmas gatavību.
Avots ↗
Uzstāj, ka pēc vētras sabiedrībai no Krīzes vadības sēdes jāsaņem atbildes uz trim jautājumiem: kad tiks atjaunoti kritiskie pakalpojumi, kādu palīdzību saņems iedzīvotāji, pašvaldības un uzņēmumi, un kā tiks panākts, lai elektrība, ūdens, mobilie sakari un ceļi nākamajā krīzē būtu noturīgāki.
Avots ↗
Ierosina izvērtēt, vai daļu no Vērmanes dārzā nogāztā dižkoka stumbra varētu saglabāt kā liecību par vētru un vienlaikus kā vietu bērnu rotaļām; aicina iedzīvotājus izteikt viedokli.
Avots ↗
Aicina palīdzēt Ukrainai līdz tās uzvarai, Baltijas ceļa 37. gadadienā sasaistot Latvijas brīvības cīņas pieredzi ar Ukrainas karu.
Avots ↗
Neizslēdz koalīciju ar Nacionālo apvienību pēc 3. oktobra vēlēšanām: norāda, ka pats to ļoti nevēlas, taču politiskā matemātika var likt šādu iespēju vismaz izskatīt; pārmet Nacionālajai apvienībai, ka tā fokusējas uz «Progresīvajiem», nevis uz «Suverēno varu», ko viņš raksturo kā reālu apdraudējumu Latvijas drošības interesēm.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijas ekonomikas finansēšana joprojām ir ļoti atkarīga no banku kreditēšanas, un uzskata, ka Latvijas interesēs ir gan attīstīt savu kapitāla tirgu, gan veidot patiesi vienotu Eiropas kapitāla un finanšu tirgu; ilgākā perspektīvā Eiropai, viņaprāt, nepieciešama arī lielāka kopīga fiskālā kapacitāte investīcijām aizsardzībā, enerģētikā un infrastruktūrā, un dziļāks Eiropas kapitāla tirgus un kopīga investīciju kapacitāte mazai un atvērtai ekonomikai nav drauds suverenitātei.
Avots ↗
Cer, ka (kokrūpnieku lietas kontekstā) tiesiskā kārtība tiks atjaunota, un pauž, ka Progresīvie bija pieprasījuši Zemkopības ministrijai izsniegt atbildi, ko tā sagatavoja Ģenerālprokuratūrai, atsakoties atcelt valdības lēmumus, taču ministrija šo atbildi neizsniedza.
Avots ↗
Uzskata, ka uzņēmējdarbības prasmes (izpratne par uzņēmumu, nodokļiem, kredītu, investīcijām, iniciatīvu un atbildību) jāsāk attīstīt jau skolā, lai Latvijā būtu vairāk uzņēmēju, inovāciju un labāk apmaksātu darbavietu.
Avots ↗
Uzskata, ka aizsardzības budžetam jākļūst arī par Latvijas rūpniecības, inovāciju un eksporta politiku — augsto tehnoloģiju aizsardzības spējas primāri jāattīsta Latvijā, nevis aizsardzības naudu jāaizskaita ārvalstu piegādātājiem.
Avots ↗
Uzskata, ka Eiropas nākamajam lielajam projektam jābūt patiesi vienotam finanšu un kapitāla tirgum, kas ļautu arī Latvijas uzņēmumiem piesaistīt kapitālu un augt visā Eiropā, nevis pārcelties uz ASV.
Avots ↗
Apgalvo, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) par «airBaltic» publiski runā vienu, bet aiz slēgtām durvīm piedāvā apsvērt 600 miljonu nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu kā reizi desmit gados izmantojamu «injekciju»; šādu ZZS rīcību viņš raksturo kā liekulību.
Avots ↗
Iebilst pret automātisku valsts augstāko amatpersonu algu pieaugumu laikā, kad valdība meklē budžeta ietaupījumus, un sola Progresīvo priekšlikumus pārskatīt ministru reprezentācijas piemaksas, piemaksas par citu ministru aizvietošanu un Saeimas deputātu kompensāciju sistēmu.
Avots ↗
Uzskata, ka pēc 1,2 miljonu cilvēku personas datu noplūdes CSDD vadība nevar turpināt darbu, un sola Progresīvo vārdā prasīt atbildes no Ekonomikas ministrijas un Viktora Valaiņa par to, kuras valsts sistēmas kiberdrošības jomā uzrauga Tet un kā tiek vērtēta šo pakalpojumu kvalitāte un sistēmu noturība.
Avots ↗
Uzskata, ka valdība pārāk ilgi vilcinājusies ar būtiskiem lēmumiem par «airBaltic» finanšu situāciju: viņaprāt, jau jūnija pirmajās nedēļās vajadzēja detalizēti iepazīties ar uzņēmuma biznesa plānu, pārskatīt gaidu vēstulē noteiktās valsts prasības un savlaicīgi lemt par investoru piesaisti, akcionāru līgumu un iespējamo valsts prasījumu kapitalizāciju, jo sākotnējais akciju publiskais piedāvājums vairs neesot iespējams.
Avots ↗
Pauž, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu — termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret ieguldījumiem —, un uzskata to par drošības apdraudējumu.
Avots ↗
Komentējot kritiku par nepabeigto Vecāķu–Carnikavas veloceliņa savienojumu, norāda, ka par komunikāciju ar Pierīgas pašvaldībām atbildīgs ir Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks un ka šajā gadījumā Ādažu novada pašvaldība neesot laikus informējusi Rīgas pašvaldību par veloceliņa izbūves plāniem.
Avots ↗
Saeimas debatēs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas likumu uzsver uzņēmuma nozīmi tautsaimniecībā — aptuveni 1,5 % no iekšzemes kopprodukta eksportam un ietekmi ne tikai uz aviāciju, bet arī uz daudzām citām nozarēm — un atsaucas uz Latvijas Bankas pētījumu, kurā, pēc viņa teiktā, norādīts, ka pirmajā gadā bez «airBaltic» valstij rastos līdz pat 600 miljonu eiro neiegūtu nodokļu ieņēmumu, izdevumu un dažādu kompensāciju.
Avots ↗
Pamato Rīgas dalību valsts vadītajā publiskās un privātās partnerības īres mājokļu programmā ar to, ka dzīvokļu pieejamība ir viens no iemesliem, kāpēc jauniešiem un jaunajiem speciālistiem ir grūti uzsākt karjeru pilsētā; pieļauj, ka mājokļi varētu tikt piedāvāti izglītības un sociālās jomas speciālistiem, pašvaldības policistiem, medicīnas darbiniekiem un jaunajiem zinātniekiem, taču kritērijus Rīgas domei vēl jālemj.
Avots ↗
Atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanos, minot Islandi, Melnkalni, Albāniju, Ukrainu un Moldovu, un uzskata, ka paplašināšanās jāpapildina ar ciešāku sadarbību aizsardzībā, enerģētikā, infrastruktūras projektos un kopīgu Eiropas finanšu instrumentu attīstību.
Avots ↗
Uzskata, ka atsevišķu fundamentālo pētījumu lietderības izvērtēšana Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā diskreditē zinātnes nozari kopumā un ka šāda jautājuma politizēšana robežojas ar zinātnisku cenzūru; vienlaikus norāda, ka trūkst saiknes starp pētījumu darba uzdevumu formulēšanu ministrijās un secinājumu praktisku izmantošanu.
Avots ↗
Vēja parku plānošanā uzsver nepieciešamību runāt ar iedzīvotājiem — norāda, ka demokrātija prasa laiku
Avots ↗
Norāda, ka «Progresīvie» vēl vērtē «airBaltic» finanšu stabilizācijas likumprojektu un vērtējumu pabeigs tikai 20. augustā pirms Saeimas sēdes, jo informācijas ir ļoti daudz un deputāti vēlas detalizētāk izprast stabilizācijas plānu; pauž frakcijas bažas par pašreizējās koalīcijas nespēju vienoties par risinājumu un sagaida, ka vienotu valdības politisko redzējumu un attiecīgu komunikāciju nodrošinās gan satiksmes ministrs, gan premjers.
Avots ↗
Atzīmē kā īstenotus koplietošanas velosipēdu (klasisko) pieejamību un Krastmalas veloprojektu Rīgā
Avots ↗
Uzskata, ka dzīves dārdzība Latvijā ir gan par augstām cenām, gan par pārāk zemiem ienākumiem: aicina meklēt iespējas samazināt izmaksas un veicināt konkurenci pārtikas, mājokļu, enerģijas un transporta tirgos, taču norāda, ka ar cenu politiku vien nepietiks — ilgtermiņā tas ir pirktspējas jautājums, kas nozīmē lielāku produktivitāti, investīcijas un augstākas algas.
Avots ↗
Uzskata, ka pirms lēmumiem par papildu finansējumu airBaltic sabiedrībai būtu jāzina valdības stratēģija un valsts gala mērķis — kā valsts gatava pielāgot prasības gaidu vēstulē, kādas prasības izvirzīs akcionāru līgumā un kur iespējami kompromisi ar kreditoriem un investoriem; norāda, ka vajadzīga nevis kārtējā īstermiņa naudas injekcija, bet skaidrs gala mērķis un drosme pieņemt lēmumus.
Avots ↗
Uzskata, ka pie valsts un pašvaldību IKT iepirkumu izdevumu pieauguma (2025. gadā 277,65 miljoni eiro jeb par 58,5 % vairāk nekā gadu iepriekš) ir pamatoti kritiski izvērtēt līdzšinējo sistēmu un veikt pilnu auditu; sagaida no moratorija darba grupas konkrētas atbildes par dublējošām sistēmām, centralizāciju, konkurenci iepirkumos un ieguldītās naudas atdeves mērīšanu, un IKT pārvaldības restarta ziņojuma virzību uz Ministru kabinetu augusta beigās vērtē kā pareizo virzienu.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas ekonomikas arvien lielāka problēma ir cilvēku trūkums darba tirgū un ka izaugsmi vairs nevar balstīt uz darbaspēka skaita pieaugumu; aicina likt lielāku uzsvaru uz produktivitāti, izglītību un zinātni, automatizāciju, mākslīgo intelektu un inovācijām, kā arī runāt par gudru kvalificētas migrācijas politiku un iespējām tiem, kas to vēlas, ilgāk palikt darba tirgū, lai rastos vairāk labi apmaksātu, augstas produktivitātes darbavietu un eksportspējīgu uzņēmumu.
Avots ↗
Uzskata, ka IKT iepirkumu moratorijs pats par sevi neko neatrisina; norāda, ka moratorija laikā izvērtēti projekti aptuveni 22 miljonu eiro apmērā un trīs atcelti, ietaupot ap 5 miljoniem eiro, un uzskata par svarīgu publiskot ne tikai izvērtējumu, bet arī secinājumus un skaidru piedāvājumu par turpmāku IKT projektu pārvaldību — centralizāciju tur, kur tā ir pamatota, koplietojamus risinājumus, izmērāmu atdevi un stingrāku prasību pamatot katras jaunas sistēmas izstrādi.
Avots ↗
Pamato Alberta ielas un Antonijas ielas posma slēgšanu satiksmei nedēļas nogalēs ar mērķi dažādot Rīgas centru — nošķirot tranzīta ielas no klusākām ielām — un norāda, ka nedēļas nogales izvēlētas apzināti, jo tās neietekmē darbadienu satiksmi.
Avots ↗
Uzskata, ka ilgtermiņa risinājums degvielas cenu slogam nevar būt tikai nodokļu samazināšana degvielai — līdzās jārisina produktivitātes, investīciju un algu jautājums un jānodrošina alternatīvas, tostarp labs sabiedriskais transports un dzelzceļš. Norāda, ka degvielas litra cena ES valstīs būtiski neatšķiras, taču attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem Latvija kopā ar Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju ir starp valstīm, kur degvielas iegāde rada vislielāko slogu.
Avots ↗
Kritizē Evikas Siliņas un Jaunās Vienotības atkārtotu mēģinājumu ievilkt Aizsardzības ministriju un NBS priekšvēlēšanu kampaņā, apgalvojot, ka maija mēģinājums beidzies ar Siliņas pašas gāztu valdību un tagad sekojot „otrais dublis”; retoriski vaicā, vai tā tiešām cer šādi iegūt labāku rezultātu vēlēšanās.
Avots ↗
Kritizē valdības prioritāro darbu izpildi un pašvērtējumu — norāda, ka pilnībā izpildīti tikai 7 no 61 prioritārā darba, vismaz 3 kavējas un sākotnējais 215 pasākumu saraksts samazināts līdz 150; uzskata, ka valdības darba kvalitāti nevar mērīt ar atķeksētu uzdevumu skaitu, un prasa katram prioritārajam darbam noteikt skaidru termiņu un publiski pārbaudāmu rezultātu.
Avots ↗
Kritizē valdības slēgto sēdi par Rail Baltica kā tādu, kas nedeva ne jaunus lēmumus, ne skaidru rīcības plānu; prasa konkrētus lēmumus par to, ko būvēs, cik tas maksās, kā mainīs līgumus, no kādiem avotiem finansēs un kādos termiņos paveiks, nevis vēl vienu izvērtēšanu. Norāda, ka pirmās kārtas izmaksas Latvijā lēstas ap sešiem miljardiem eiro un ka valdībai jāpaskaidro, kā savienojama ātruma pārskatīšana un esošo dzelzceļa koridoru izmantošana ar apgalvojumu, ka pamattrases novietojums netiks mainīts.
Avots ↗
Noraida premjera Andra Kulberga apgalvojumu, ka pretdronu sistēmām esot aizmirsts nopirkt lādiņus, un to raksturo kā dezinformāciju; skaidro, ka pārtvērējdroni sākotnēji dabiski ienāca bez sprāgstvielām, bet paralēli tika risināta to iegāde divos ceļos — izvērtējot NBS jau esošās sprāgstvielas un panākot vienošanos ar Polijas uzņēmumu par speciāli pielāgotām kaujas galviņām.
Avots ↗
Atbalsta gājēju ielu režīmu Rīgas centrā — no 14. augusta līdz 20. septembrim sešās nedēļas nogalēs Antonijas (posmā Dzirnavu–Elizabetes) un Alberta iela tiks slēgtas caurbraucošajai satiksmei, turpinot pērnā gada iniciatīvu.
Avots ↗
Aicina valdību Rail Baltica jautājumā pieņemt konkrētus lēmumus un pirms trases novietojuma maiņas caur Rīgu publiskot aprēķināto izmaksu pieaugumu un ES finansējuma zaudēšanas riskus.
Avots ↗
Noraida apgalvojumu par nenopirktiem lādiņiem pretdronu iepirkumā; apgalvo, ka pārtvērējdronu iegāde un to integrācija pretgaisa aizsardzībā tika nodrošināta
Avots ↗
Kritizē Rīgas pašvaldību par necieņpilnu attieksmi pret iedzīvotājiem, neinformējot laikus par Krastmalas slēgšanu uz piecām dienām; uzsver, ka laicīga informēšana ir neatņemama satiksmes organizācijas izmaiņu ieviešanas sastāvdaļa, un atvainojas iedzīvotājiem par situāciju.
Avots ↗
Atvainojas par sastrēgumiem 11. novembra krastmalas slēgšanas dēļ un atzīst, ka nav normāla situācija, ka krastmalu slēdz piecas dienas pirms svētkiem, informāciju par to savlaicīgi un pietiekami plaši neizziņojot; agrāko slēgšanu skaidro ar sarežģīto svētku skatuves izbūvi un aicina iedzīvotājus būt pacietīgiem un izvēlēties citus maršrutus.
Avots ↗
Atbalsta aprites ekonomikas un iepakojuma apjoma samazināšanas mērķus, bet uzskata, ka ES iepakojuma regulējums nedrīkst liegt Latvijas mazajiem ražotājiem pārdot preces citās ES valstīs; prasa vienotu ES iepakojumu reģistru un vienkāršotu režīmu mazajiem uzņēmumiem.
Avots ↗
Iebilst pret to, ka valdība Rail Baltica jautājumus skata slēgtā tematiskās komitejas sēdē — uzskata, ka slepena drīkst būt ar valsts drošību saistīta informācija, nevis projekta vadības risinājumi un atbildība par pieļautajām kļūdām; vēlas, lai tiktu turpināti viņa ministra pilnvaru laikā sāktie darbi pie risinājumu pārskatīšanas, izmaksu samazināšanas un kļūdu izvērtēšanas.
Avots ↗
Atbalsta divu gājēju pāreju pārbūvi par regulējamām Lāčplēša ielā (krustojumos ar Rūsiņa un Abrenes ielu), kas kalpo arī kā apkaimes savienojums ar Oskara Kalpaka Rīgas tautas daiļamatu pamatskolu.
Avots ↗
Atbalsta gājēju ielu režīmu Alberta un Antonijas ielās — nedēļas nogalēs uz laiku samazināt autotransporta klātbūtni pilsētas centrā un vairāk vietas atvēlēt pastaigām un atpūtai.
Avots ↗
Atbalsta pērn aizsāktās gājēju ielu tradīcijas turpināšanu — Rīgas ielas uz brīdi pārtop par kopīgu satikšanās, pastaigu un svētku vietu.
Avots ↗
Par finanšu izlīdzināšanas modeli: uzskata, ka Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju jādubulto Rīgā, nevis pārdalot līdzekļus uz visiem reģioniem; Rīgas izaugsmei jādod iespēja izaugt, jo šobrīd tā tiek bremzēta.
Avots ↗
Uzskata, ka LPV, AS un NA veidota koalīcija pēc rudens Saeimas vēlēšanām nebūtu labākā koalīcija Latvijai.
Avots ↗
Aicina premjeru Kulbergu un aizsardzības ministru Melni sniegt skaidrojumu par aizsardzības budžeta līdzekļu pārdali Liepājas lidostas līdzfinansēšanai; uzsver, ka aizsardzības līdzekļiem jābūt pieejamiem visiem Latvijas novadiem un aizsardzības noturības stiprināšanai, nevis savējo atbalstīšanai, un ka jārod ilgtspējīgs Liepājas lidostas finansēšanas modelis.
Avots ↗
Kritizē publisko iepirkumu regulējuma pārrāvumu, kura dēļ Latvijas skolās vietējo un bioloģisko pārtiku varētu aizstāt lētākais imports; pieprasa novērst regulējuma caurumu vēl pirms jaunā mācību gada, jo publiskais iepirkums ir ekonomikas politika, kam jāatbalsta Latvijas ražotāji.
Avots ↗
Norāda, ka ir jomas, kurās Latvijai neiztikt bez ārvalstu darbaspēka
Avots ↗
Noraida apgalvojumu, ka "Progresīvie" nav iestājušies pret jauniešu diskrimināciju darba tirgū; Saeimā vērsuši uzmanību uz šo jautājumu un nav atbalstījuši pārspīlētus PR priekšlikumus pirms vēlēšanām
Avots ↗
Premjera atbildē saskata nākamo koalīciju (AS, NA, LPV), kuru kopīgā platforma esot Stambulas konvencijas denonsēšana, atbalsts ātrajiem kredītiem, zelta vīzas, mežu izciršana un cīņa pret Eiropas ietekmi.
Avots ↗
Aicina visus paust atbalstu latviešu sportistiem un nosodīt klaju rasismu; uzsver, ka ikviens, kurš mīl Latviju un cīnās par to, bez izņēmumiem uzskatāms par savējo un ka neatkarīgi no politiskās pārliecības nedrīkst pieļaut latviešu šķirošanu pēc ādas toņa.
Avots ↗
KNAB uzsākto pārbaudi par viņai izmaksātās dzīvojamās telpas īres kompensācijas pamatotību vērtē kā saprotamu un norāda, ka jautājumus no biroja vēl nav saņēmusi; kompensācijas izmantošanu pamato ar to, ka pastāvīgi dzīvo Latgalē un katru nedēļu brauc uz darbu Saeimā, bet dzīvoklī, par kuru saņem kompensāciju, uzturas tikai tajās dienās, kad strādā Saeimā.
Avots ↗
Atbild uz publisko kritiku par deputāta dzīvojamās telpas īres kompensāciju: Rīgas dzīvoklis, pēc viņas teiktā, pieder mammai ar domu, ka nākotnē īpašums paliks meitai, un mamma to izmantojot, ierodoties Rīgā no Latgales; pati tajā nekad neesot dzīvojusi un nevienam to neesot izīrējusi, savukārt sev piederošo nelielo dzīvokli Rēzeknē izīrē. Kompensāciju jēgu skaidro ar to, ka tās paredzētas deputātiem, kuri strādā Rīgā, bet vēlas turpināt dzīvot savā reģionā — citādi politiķim būtu jāizvēlas starp ciešu saikni ar reģionu un pārcelšanos uz galvaspilsētu; pati saņemot 45 % no iespējamā kompensācijas apmēra.
Avots ↗
Kritizē Jāni Dombravu par iesaistīšanos ārpolitikā ar vēstuli — uzskata, ka ārpolitika ir sarežģīta un atbildīga joma un ka Dombrava ar šo rīcību apdraud Latvijas drošību.
Avots ↗
Nosoda Jāņa Dombravas patstāvīgi sūtīto vēstuli Spānijas valdībai kā vismaz bezatbildīgu rīcību un uzskata, ka viņš šobrīd ir kļuvis par apdraudējumu Latvijas drošības interesēm.
Avots ↗
Uzskata, ka Nacionālajai apvienībai nedrīkst uzticēt Iekšlietu ministrijas vadību; pārmet iekšlietu ministram Jānim Dombravam aizvien lielāka haosa un tieša Latvijas drošības apdraudējuma radīšanu, kā kārtējo piemēru minot mēģinājumu ar padomiem pamācīt Spāniju.
Avots ↗
Pauž pateicību Spānijai un aptuveni 800 spāņu karavīriem NATO brigādes sastāvā, kuri stiprina Latvijas drošību, un uzskata, ka Latvijas pienākums ir krīzes brīdī atbalstīt sabiedroto Spāniju: sabiedrotie esot jāatbalsta, nevis jāapvaino.
Avots ↗
Publiski uzrunā jautājumus par savu saņemto deputātu kompensāciju un sola izskaidrot gan savu viedokli par kompensāciju sistēmu kopumā, gan citus radušos jautājumus (konkrētais viedoklis atrodas videoklipā, kas dokumenta tekstā nav ietverts)
Avots ↗
Atbalsta divu jaunu gājēju pāreju izbūvi Rīgas centrā — Šarlotes ielas krustojumā ar Palīdzības ielu un Tallinas ielas krustojumā ar Cēsu ielu — un ierindo tās plašākā cilvēkiem draudzīgas Rīgas veidošanas virzienā.
Avots ↗
Atzinīgi vērtē zinātnieku un Latvijas Bankas ekspertu darbu, pētot bioloģiskās daudzveidības, klimata pārmaiņu un citu risku ietekmi uz ekonomiku, kā arī viņu ieteikumus bankām vērtēt ilgtspējas riskus
Avots ↗
Uzskata, ka klimata un ilgtspējas risku dati jāvērtē caur ekonomikas — konkrētajā gadījumā lauksaimniecības — prizmu, un ka nozarei nepieciešami saprātīgi pārejas periodi un atbalsta mehānismi, lai tā spētu pielāgoties
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Programmā solīts saglabāt finansējumu aizsardzības nozarei vismaz 5% apjomā, attīstīt aizsardzības industriju un industrijas parkus atbilstoši NBS vajadzībām, nodrošināt tehnoloģiski un fiziski drošu valsts robežu, saglabājot cilvēktiesībās balstītu pieeju, un turpināt patvertņu izbūvi un iedzīvotāju sagatavošanu krīzes apstākļiem.
Avots ↗
Budžets un finanses
Programmā solīts ieviest plašāku nodokļu progresivitāti, samazinot nodokļus mazajām un vidējām algām un palielinot neapliekamo minimumu, minimālo algu piesaistīt vidējai algai, pāriet no minimālās sociālo iemaksu bāzes uz proporcionālām iemaksām, vienkāršot nodokļu nomaksu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī veidot mērķtiecīgas valsts atbalsta programmas augstas pievienotās vērtības un eksporta uzņēmumiem un jaunuzņēmumu atbalsta programmu tehnoloģiju komandām.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Programmā solīts stiprināt Latvijas energoneatkarību, nosakot skaidru elektroenerģijas ražošanas jaudu portfeli ar priekšroku atjaunīgajiem energoresursiem un attīstot atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas kā prioritāru ekonomikas sektoru.
Avots ↗
ES politika
Programmā solīts stingri iestāties par Latvijas ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā, uzsverot, ka spēka politikas laikmetā ES iegūst centrālu nozīmi Latvijas neatkarības garantēšanā.
Avots ↗
Imigrācija
Programmā solīts veidot gudru, tālredzīgu un drošu migrācijas politiku ar mērķi nodrošināt cieņpilnus dzīves apstākļus Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem.
Avots ↗
Izglītība
Programmā solīts noteikt jaunatnes politiku par valsts prioritāti, ieviest visaptverošu veselības mācību, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību, līdzsvarot skolēnu mācību slodzi, pacelt pedagogu zemāko likmi vismaz līdz 2100 eiro, ievirzīt profesionālo izglītību uz STEAM specializācijām un palielināt „Studētgods” stipendijas un finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.
Avots ↗
Klimats
Programmā solīts iestāties par klimatneitralitāti un ieviest taisnīgus dabas resursu un klimata nodokļus uzņēmumiem, kas piesārņo vidi, ieņēmumus novirzot vides atjaunošanai.
Avots ↗
Korupcija un KNAB
Programmā solīts padarīt publiskos iepirkumus atklātus, ilgtspējīgus un balstītus kvalitātē, nevis zemākajā cenā.
Avots ↗
Kultūra
Programmā solīts stiprināt kultūras institūcijas kā kopienu noturības centrus reģionos, ieviest ALTUM grantu vēsturisko ēku atjaunošanai, reformēt kultūras nozarē strādājošo atlīdzības sistēmu un nostiprināt autoratlīdzības režīmu, veidot jaunu Dziesmu un deju svētku pārvaldības modeli un nodrošināt likumā noteikto VKKF finansējuma pieaugumu.
Avots ↗
Lauksaimniecība
Programmā solīts piesaistīt subsīdijas lauksaimniekiem ar izmērāmiem vides un sociālajiem ieguvumiem.
Avots ↗
Mežsaimniecība
Programmā solīts mežizstrādes apjomu noteikt, līdzsvarojot saimnieciskās, dabas aizsardzības un sabiedrības intereses, palielināt vecu un bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību un samazināt kailciršu īpatsvaru ekoloģiski jutīgās teritorijās, panākt, ka AS “Latvijas valsts meži” attīsta pārstrādes ķēdes un pievienotās vērtības sektorus reģionos, un garantēt sabiedrības pieeju valsts mežiem rekreācijai.
Avots ↗
Pašvaldības
Programmā solīts veidot taisnīgu un stabilu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, paplašināt mobilitātes atbalstu Latgalē, izmantot EastInvest fondu Latgales pašvaldību sabiedriskā transporta infrastruktūrai, nodrošināt transporta kompensācijas ģimenēm pierobežā un stiprināt iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību lēmumu pieņemšanā.
Avots ↗
Pensijas
Programmā solīts paaugstināt pensijas, straujāk ieviešot piemaksu par apdrošināšanas stāžu un atzīstot dažādu nodarbinātības formu ietvaros paveikto.
Avots ↗
Sabiedriskie mediji
Programmā solīts stiprināt Latvijas sabiedriskos medijus, depolitizējot to finansēšanas modeli un nodrošinot plašāku sabiedrības pārstāvniecību pārvaldībā, un nepieļaut mediju pakļaušanu politiskam spiedienam.
Avots ↗
Sociālā politika
Programmā solīts palielināt ģimenes valsts pabalstu, mērķtiecīgi atbalstīt ģimenes ar zemiem ienākumiem un viena vecāka ģimenes, nodrošināt sociālās iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, pabalstus pakāpeniski piesaistīt ienākumu mediānai un celt minimālo ienākumu sliekšņus, atbalstīt vienlīdzīgas tiesības, tostarp laulību vienlīdzību un visu ģimeņu aizsardzību, veidot pieejamu īres mājokļu fondu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem un pieejamu vidi personām ar invaliditāti.
Avots ↗
Tieslietas
Programmā solīts nodrošināt tiesu varas institucionālu un finansiālu neatkarību no izpildvaras budžeta veidošanā un turpināt pilnveidot regulējumu naida runas novēršanai.
Avots ↗
Transports
Programmā solīts ieviest vienotu sabiedriskā transporta mēnešbiļeti valsts mērogā ar 50% atlaidi jauniešiem līdz 25 gadiem un attīstīt drošu, modernu transporta infrastruktūru, prioritāti dodot gājējiem, velobraucējiem, sabiedriskajam transportam un stāvparkiem.
Avots ↗
Valsts kapitālsabiedrības
Programmā solīts centralizēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, nodrošinot to darbu sabiedrības labā un samazinot resoru politisko ietekmi.
Avots ↗
Valsts pārvalde
Programmā solīts pamatot valsts izdevumus ar skaidri noteiktām funkcijām un izmērāmiem mērķrādītājiem un ieviest regulāru birokrātijas sloga novērtējumu.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Programmā solīts noteikt gada līdzmaksājumu griestus kompensējamām zālēm, stiprināt profilaksi ar centralizētu skrīningu un valsts apmaksātu BRCA testēšanu, nodrošināt agrīnu palīdzību psihiskās veselības, atkarību un reto slimību gadījumos, ieviest vienotu pieraksta sistēmu ar pacientu prioritizāciju un digitālās veselības ekosistēmu, kā arī pārveidot Nacionālo veselības dienestu par neatkarīgu, rezultātos balstītu pakalpojumu iepircēju.
Avots ↗
Vide
Programmā solīts ieviest visā Latvijā vienotu un saprotamu atkritumu šķirošanas sistēmu un īstenot ES Dabas atjaunošanas regulu, izstrādājot un ieviešot nacionālo dabas atjaunošanas plānu.
Avots ↗
Ārpolitika
Programmā solīts aizstāvēt starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību, būt aktīvai NATO austrumu flanga valstij, kas sadarbojas ar NATO, ES, NB8+, Poliju, Lielbritāniju un Ukrainu, un iesaistīt diasporu lēmumu pieņemšanā, atbalstot ikvienu, kurš vēlas atgriezties Latvijā.
Avots ↗
| Datums | Balsojums | Par | Pret | Atturas |
|---|---|---|---|---|
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu pieprasījums iekšlietu ministram Jānim Dombravam par cilvēktiesību ievērošanu migrācijas politikas īstenošanā. Pieprasījumu komisija ar balsojumu 3 par, 7 pret un 2 atturoties atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 0 | 1 | 6 |
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri par medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības krīzi pretstatā Satversmes 111. pantā garantētajam minimumam. Pieprasījumu komisija 2. septembra sēdē atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Juridiskās komisijas virzīts lēmuma projekts atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Sarmīti Daukšti no tiesneša amata ar 2026. gada 30. novembri pēc pašas vēlēšanās. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Juridiskās komisijas virzīts lēmuma projekts atbrīvot Latgales rajona tiesas tiesnesi Elīnu Voliku no tiesneša amata ar 2026. gada 5. oktobri pēc pašas vēlēšanās. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Likumprojekts bargāk sodītu personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nelikumīgas uzturēšanās nodrošināšanu: Krimināllikuma 285., 285.1 un 285.2 panta pamatsastāvā paredzēta brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību, bet smagākajos sastāvos maksimālais termiņš celts no sešiem uz astoņiem, no astoņiem uz desmit un no desmit uz divpadsmit gadiem. | 6 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu deputātu likumprojekts, kas izslēgtu maksātnespējas procesa administratorus no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu loka un ar 2026. gada 1. oktobri nepabeigtās pārkāpumu lietas nodotu no Maksātnespējas kontroles dienesta Tieslietu ministrijai. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu deputātu likumprojekts, kas atņemtu Maksātnespējas kontroles dienestam sankciju ievērošanas uzraudzību maksātnespējas procesa administratoru darbā un ar 2026. gada 1. oktobri nepabeigtajās lietās nodotu tā tiesības un pienākumus Tieslietu ministrijai. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu Progresīvo deputātu likumprojekts, kas izslēgtu no Imigrācijas likuma tā saukto «zelta vīzu» ceļu — termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš vismaz 150 000 eiro iegulda valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondā un iemaksā budžetā 10 000 eiro. Iesniedzēji norāda uz drošības, sankciju apiešanas un naudas atmazgāšanas riskiem. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas to pašu normu par tiesībām uz valsts apmaksātām medicīniski indicētām un izmaksu efektīvām zālēm ierakstītu arī Ārstniecības likumā; iesniegts paketē kopā ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā (1513/Lp14). Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas Pacientu tiesību likumā nostiprinātu pacienta tiesības saņemt valsts apmaksātas medicīniski indicētas un izmaksu efektīvas zāles, ja nav pieejamas terapeitiski līdzvērtīgas lētākas alternatīvas. Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 6 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas ieviestu jaunu valsts sociālo pabalstu vientuļam pensionāram, kurš dzīvo viens: izmaksa reizi gadā, apmērs ne mazāks par vienu minimālo vecuma pensiju, sākot ar 2027. gada 1. septembri. Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Zemkopības ministrijas sagatavots Ministru kabineta likumprojekts, kas nacionālo importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm paplašina no lauksaimniecības un lopbarības produktiem arī uz pārtikas produktiem. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai projekta pirmo lasījumu iekļaut sēdes darba kārtībā. | 4 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Desmit Progresīvo deputātu iesniegts lēmuma projekts izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība). Pamatojums — vienlaikus un sasteigti ieviestās izmaiņas vērtēšanas sistēmā, centralizētajos eksāmenos un mācību saturā, pret kurām iebilda izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Pašvaldību savienība, Vecāku organizācija un 94 izglītības iestāžu vadītāji. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu iesniegts lēmuma projekts izteikt neuzticību veselības ministram Hosamam Abu Meri (Jaunā Vienotība). Pamatojums — līdz trim gadiem garas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, pacientu vešana simtiem kilometru tālu reģionu speciālistu trūkuma dēļ un ministra atbilde uz deputātu pieprasījumu 136/P14, kuru iesniedzēji vērtē kā nespēju risināt nozares krīzi. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti Šengenas informācijas sistēmas darbības grozījumi — par 83, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīta izstāšanās no Enerģētikas hartas nolīguma — par 83, iebildumu nav. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim — par 24, pret 67, atturējās 1; ministrs paliek amatā. | 5 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Aizsargjoslu likumā — par 85, pret 4; steidzamība atzīta minūti iepriekš. | 6 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Notariāta likumā — par 85, iebildumu nav. | 6 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Krimināllikuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 45, pret 23, atturējās 16. | 8 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Dombravam — par 25, pret 64; ministrs paliek amatā. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā — par 85, iebildumu nav. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Aizsargjoslu likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 78, pret 2. | 5 | 1 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā — par 87, iebildumu nav; steidzamība atzīta minūti iepriekš. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemts grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” — par 76, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā — par 83, iebildumu nav; steidzamība atzīta tajā pašā sēdē. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Nekustamo īpašumu atsavināšanas dzelzceļa “Rail Baltica” izbūvei projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 69, pret 20. | 8 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīta grozījumu projekta par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodošana komisijām — par 28, pret 16, bet 42 deputāti atturējās, tāpēc klātesošo vairākums netika savākts un projekts tālāk netiek virzīts. | 8 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 66, pret 11, atturējās 9. | 7 | 1 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīts grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” — par 77, iebildumu nav; steidzamība tam atzīta agrāk tajā pašā sēdē. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Izglītības likumā — par 78, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 80, iebildumu nav. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 75, iebildumu nav. | 6 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 78, iebildumu nav. | 6 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā — par 77, pret 3; priekšlikums Nr. 2 minūti iepriekš tika noraidīts. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemts grozījums Profesionālās izglītības likumā — par 81, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Likumprojekts par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā atzīts par steidzamu — par 68, pret nav, atturējās 1; turpmākie lasījumi notiks paātrinātā kārtībā. | 6 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā “Par tiesu varu” — par 85, iebildumu nav; likumprojekts virzās uz trešo lasījumu. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīta grozījumu projekta par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodošana komisijām — par tikai 27, bet 50 deputāti atturējās, tāpēc klātesošo vairākums netika savākts un projekts tālāk netiek virzīts. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemts grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā — par 80, pret 3. | 6 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīts lēmums par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu — par 77, iebildumu nav; likumprojekts virzās uz otro lasījumu. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Vispārējās izglītības likumā — par 79, pret un atturošos nav; steidzamības dēļ otrais lasījums ir galīgais. | 7 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemts grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā — par 81, pret 3. | 6 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Krimināllikuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par nodošanu 41, pret 19, atturējās 8. | 8 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts 2. lasījuma priekšlikums Nr. 2 grozījumiem Nacionālās drošības likumā — par balsoja tikai 10 deputāti, pret 58, atturējās 7. Pats likumprojekts otrajā lasījumā minūti vēlāk tika pieņemts. | 0 | 5 | 0 |
uzbrukums
2026-09-11
Atis Švinka → Ilze Indriksone
Izglītība
Atis Švinka (Progresīvie) 10. septembra Saeimas debatēs atbalsta neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), jo ministre nespējot nodrošināt paredzamu un datos balstītu izglītības politiku; Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) tajās pašās debatēs aicina deputātus nepārmest cits citam un ļaut ministrei kļūdas labot; pieprasījums noraidīts ar 26 balsīm par, 39 pret un 21 atturoties.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-09-10
Andris Šuvajevs → Hosams Abu Meri
Veselības aprūpe
Progresīvo frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs (Progresīvie) paziņo, ka frakcija atbalsta veselības ministra Hosama Abu Meri (Jaunā Vienotība) demisiju, norādot uz nepieņemto lēmumu par veselības apdrošināšanas fondu un samazināto nozares finansējumu; lēmuma projektu iesniedza «Latvija Pirmajā Vietā», un ministrs balsojumu iztur ar 24 balsīm par un 67 pret.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-08
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Ukraina un Krievija
Opozīcija vērtē valdības graudu tranzīta risinājumu kā nepietiekamu. Andris Šuvajevs (Progresīvie) uzskata, ka koalīcija rīcību tikai imitē un ka 300 % tarifs kravas nepārtrauks; Atis Švinka (Progresīvie) jautā, kāpēc ierobežojumi attiecas tikai uz graudiem; Juris Pūce (Latvijas attīstībai) apgalvo, ka valdība tranzītu grib pieļaut par augstāku samaksu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pēc valdības sēdes skaidro, ka izcelsmes pārbaudes var ilgt līdz mēnesim un kravas šajā laikā aizturēt nevar.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-08
Edgars Tavars → Viesturs Kleinbergs
Pašvaldības
Ministrija un pašvaldība vienā dienā vēršas pret vienu un to pašu Rīgas domes iepirkumu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) pieprasa Rīgas domei skaidrojumu par 300 000 eiro vērto «LinkedIn» pakalpojumu iepirkumu, vienlaikus atzīmējot, ka līdz šim no pašvaldību tēriņu apšaubīšanas izvairījies. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) aicina iepirkumu apturēt un prasa paša domes struktūrai skaidrojumu par tā nepieciešamību un pamatojumu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Atis Švinka → Ilze Indriksone
Izglītība
Atis Švinka (Progresīvie) 7. septembrī pārmet izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība), ka viņas virzītās pārmaiņas — vērtēšanas kārtības maiņa un 9. klases eksāmenu sliekšņa atcelšana — tiek dzītas cauri steidzamībā jau pēc mācību gada sākuma, bez apspriešanas ar skolām un ekspertiem, bez aprēķinātas skolu papildu slodzes un bez papildu finansējuma. Vienlaikus viņš atzīst, ka lielāka skolu autonomija pati par sevi ir atbalstāma, un prasa ministrei paskaidrot, kā pamatizglītības apliecība turpmāk apliecinās minimālu zināšanu līmeni. Indriksone dienas avotos uz pārmetumu neatbild — vienīgā viņas tās dienas pozīcija izglītībā ir skaidrojums Re:Baltica solījumu pārbaudei par augstskolu institucionālo modeli. Domstarpība iet starp opozīciju un koalīciju un ir par pārmaiņu sagatavošanas veidu, ne par autonomijas principu.
Avots ↗
spriedze
2026-09-07
Juris Pūce → Andris Šuvajevs
Koalīcija un partijas
Juris Pūce, partijas «Latvijas attīstībai» valdes priekšsēdētājs, apgalvo, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja neveidot valdību ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc vienpadsmit mēnešiem; uz tā pamata viņš vērtē, ka Andra Šuvajeva (Progresīvie) pieteiktajām «sarkanajām līnijām» ir tikpat maza vērtība. Strīda priekšmets ir tas, cik vērti ir pirmsvēlēšanu solījumi par nākamās koalīcijas sastāvu. Šuvajevs uz pārmetumu dienas avotos neatbild, un viņa pieteiktās «sarkanās līnijas» tajos nav citētas.
Avots ↗
spriedze
2026-09-07
Raivis Melnis → Andris Sprūds
Aizsardzība un drošība
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) norāda, ka iepriekšējā ministrijas vadībā izvēlētais Zviedrijas «Archer» piedāvājums bijis dārgākais no diviem un ka sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem, kavējot armijas attīstības plānus; ministrija ir uzrunājusi abus pretendentus un par saņemtajām atbildēm ziņos valdībai. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) 7. septembrī izvēli aizstāv kā detalizēti izvērtētu un pamatotu, atsaucoties uz sistēmas pārbaudi karadarbībā Ukrainā pretstatā Čehijas prototipam, uz piegāžu ātrumu ar ražotāja pagaidu risinājumu jau šogad un uz Zviedrijas kā stratēģiskā sabiedrotā lomu. Abi vērtē vienu un to pašu lēmumu, bet pēc dažādiem mēriem: Melnis — pēc cenas un piegādes termiņa, Sprūds — pēc sistēmas pārbaudes karā un sabiedrotā izvēles. Melnis dienas avotos nepasaka, vai Latvija no darījuma atteiksies.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Evika Siliņa → Andris Sprūds
Aizsardzība un drošība
Bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) norāda, ka atkārtoti apšaubījusi Zviedrijas artilērijas sistēmu izvēli — jautājusi toreizējam aizsardzības ministram par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika, un vairākkārt prasījusi iesniegt bruņoto spēku viedokli, taču diskusijas nebijušas vienkāršas. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) uz šo pārmetumu tieši neatbild, bet 7. septembrī apgalvo, ka izvēli sagatavojusi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības un speciālistu padome, un pārmetumus par iepirkumu noraida. Domstarpība ir par to, vai bruņoto spēku viedoklis iepirkuma gaitā tika iegūts un ņemts vērā. Siliņa avotos neprasa no darījuma atteikties.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Ukraina un Krievija
Andris Šuvajevs (Progresīvie) norāda, ka tuvākajā Saeimas sēdē deputātiem būs iespēja lemt par Progresīvo priekšlikumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, un premjera tarifu risinājumu vērtē kā rīcības imitāciju: viņa vārdiem, tad «nevajadzēs simulēt rīcības ar šādiem tarifiem». Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) tajā pašā dienā pēc koalīcijas sanāksmes paziņo, ka valdība plāno noteikt 300 % tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai. Pretnostatījums ir par instrumentu, ne par mērķi: Šuvajevs uzskata, ka tranzītu spēj apturēt tikai aizliegums likumā, kamēr valdība izvēlas tarifu. Kulbergs dienas avotos uz pārmetumu par rīcības simulēšanu neatbild.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-06
Viktors Valainis → Viesturs Kleinbergs
Valsts kapitālsabiedrības
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) apstiprina, ka rīkojuma projekts par AS «Rīgas siltums» pilnīgu pārņemšanu valsts pārziņā nācis no viņa ministrijas, un uzskata, ka Rīgas domei trūkst redzējuma par uzņēmuma nākotni. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) norāda, ka iecere ar viņu nav pārrunāta, un pauž, ka dome ir gatava uzņēmumu pārvaldīt pati; piekāptos tikai tad, ja ministrija garantētu zemāku tarifu galalietotājam, nevis iekalkulētu peļņu dividendēs valsts budžetam.
Avots ↗
Atbilde ↗
politikas nostāju konflikts
2026-09-03
Andris Šuvajevs → Jānis Dombrava
Koalīcija un partijas
Andris Šuvajevs paziņo, ka «Progresīvie» atbalstīs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju, jo ministra rīcība, viņaprāt, rada riskus valsts drošības interesēm. Dombrava tajā pašā dienā uzstāj, ka tuvākajās dienās jāpanāk visaptverošā imigrācijas ierobežošanas plāna pieņemšana.
Avots ↗
Atbilde ↗
politikas nostāju konflikts
2026-09-01
Raivis Zeltīts → Atis Švinka
Tieslietas
Raivis Zeltīts iebilst pret dzimumam piesaistītu atšķirīgu krimināltiesisku vērtējumu un, kritizējot Ata Švinkas pieeju, uzsver viena likuma un vienas taisnības principu neatkarīgi no dzimuma. Atis Švinka atbalsta femicīda atzīšanu par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja sieviete nogalināta dzimuma vai ar dzimumu saistīta motīva dēļ.
Avots ↗
Atbilde ↗
politikas nostāju konflikts
2026-08-31
Kristaps Krištopans → Atis Švinka
Imigrācija
Kristaps Krištopans iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju režīma noraidīšanu, uzskatot, ka mazais pieteikumu skaits nerada valsts drošības risku. Atis Švinka iebilst pret atļauju piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem apmaiņā pret ieguldījumiem un šo pieeju raksturo kā atgriešanos pagātnē.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-26
Andris Šuvajevs → Ainārs Šlesers
Koalīcija un partijas
Andris Šuvajevs (Progresīvie) skaidro, ka partija 2025. gada rudenī palika valdībā tieši tāpēc, lai nepieļautu koalīciju, kurā pie varas nonāktu Ainārs Šlesers. Tajā pašā dienā «Latvija pirmajā vietā» līderis apgalvo, ka Progresīvo un Jaunās Vienotības politika esot pilnīgi nobankrotējusi, jo šīs partijas nepiedāvājot ekonomikas attīstību un investīciju piesaisti.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-23
Andris Sprūds → Viktors Valainis
Imigrācija
20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, bijušais aizsardzības ministrs, opozīcijā esošo Progresīvo deputāts Andris Sprūds iebilda pret ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi, sakot, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu un ka tas ir drošības apdraudējums. Sprūds priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-23
Atis Švinka → Viktors Valainis
airBaltic
20. augusta Saeimas debatēs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO) apgalvoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski runājot vienu, bet aiz slēgtām durvīm piedāvājot aviokompānijā ieguldīt 600 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas; šādu rīcību Švinka nosauca par liekulību. Valaiņa atbilde avotā nav fiksēta, un raksta autors pats šo raksturojumu apšauba, norādot, ka ministrs 600 miljonus, visticamāk, minējis kā iespēju, kas patiesībā nav iespēja.
Avots ↗
spriedze
2026-08-23
Viesturs Kleinbergs → Māris Sprindžuks
Pašvaldības
20. augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē vicemērs Māris Sprindžuks (AS) aicināja atbildīgos pašvaldības darbiniekus aktīvāk komunicēt par Vecāķu–Carnikavas veloceliņa savienojumu; savukārt mērs Viesturs Kleinbergs (PRO) norādīja, ka tieši Sprindžuks ir atbildīgs par komunikāciju ar Pierīgas pašvaldībām, un piebilda, ka šajā gadījumā Ādažu novada pašvaldība neesot laikus informējusi Rīgas pašvaldību par veloceliņa izbūves plāniem. Mērs vicemēru nosauc vārdā; abi ir vienas Rīgas domes vadības sastāvā, un izteikums ir par atbildības sadalījumu, nevis apgalvojums par pārkāpumu.
Avots ↗
spriedze
2026-08-20
Atis Švinka → Viktors Valainis
Digitālā politika
Atis Švinka Progresīvo vārdā sola prasīt atbildes no Ekonomikas ministrijas un Viktora Valaiņa par to, kuras valsts sistēmas kiberdrošības jomā uzrauga Tet un kā tiek vērtēta pakalpojumu kvalitāte pēc CSDD datu noplūdes.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-14
Andris Šuvajevs → Evika Siliņa
Vēlēšanas
Andris Šuvajevs kritizē Eviku Siliņu un Jauno Vienotību par atkārtotu Aizsardzības ministrijas un NBS iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaņā.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-14
Andris Sprūds → Andris Kulbergs
Droni
Andris Sprūds noraida Andra Kulberga apgalvojumus par pretdronu sistēmu lādiņiem, nosauc jauno formulējumu par puspatiesību un aizsardzības nozares iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaņā — par bezatbildīgu.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-13
Andris Sprūds → Andris Kulbergs
Droni
Sprūds noraida premjera Kulberga apgalvojumu par „aizmirstiem“ pretdronu lādiņiem un raksturo to kā dezinformāciju; skaidro, ka sprāgstvielu iegāde risināta paralēli divos ceļos.
Avots ↗
spriedze
2026-08-12
Andris Kulbergs → Andris Sprūds
Droni
Kulbergs paziņo, ka pretdronu sistēmu iepirkumā nav nopirkti lādiņi, un sauc to par paviršību; Sprūds šos apgalvojumus noliedz. Publisks strīds par iepirkumu, kas noticis Sprūda ministra pilnvaru laikā.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-08-12
Andris Velps → Andris Sprūds
Aizsardzība un drošība
Velps rosina jautājumu, vai VDD un Ģenerālprokuratūrai nebūtu jāvērtē Progresīvo rīcība Aizsardzības ministrijā pēc Krimināllikuma (avota jautājuma forma saglabāta; Sprūds ir attiecīgā perioda aizsardzības ministrs; vienpusējs izteikums — Sprūda atbilde uz šo rosinājumu nav fiksēta).
Avots ↗
spriedze
2026-08-11
Marta Kotello → Viesturs Kleinbergs
Pilsētvide
Marta Kotello (PRO) kritizē Rīgas pašvaldību par savlaicīgi neizziņotu Krastmalas slēgšanu; mērs Viesturs Kleinbergs (PRO) tajā pašā dienā publiski atvainojas — berze partijas iekšienē par Rīgas pārvaldības komunikāciju.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-10
Atis Švinka → Andris Kulbergs
Aizsardzība un drošība
Atis Švinka aicina premjeru Kulbergu un aizsardzības ministru Melni sniegt skaidrojumu par aizsardzības budžeta līdzekļu pārdali Liepājas lidostas līdzfinansēšanai un jautā, vai uz līdzīgu atbalstu var rēķināties citi objekti.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-10
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Andris Šuvajevs premjera Kulberga atbildē saskata nākamo koalīciju (AS, NA, LPV) ar kopīgu platformu — Stambulas konvencijas denonsēšanu, ātros kredītus, zelta vīzas, mežu izciršanu un cīņu pret Eiropas ietekmi — un vērtē to kritiski.
Avots ↗
spriedze
2026-08-05
Andris Šuvajevs → Jānis Dombrava
Koalīcija un partijas
Progresīvie Andra Šuvajeva vadībā paziņo, ka atbalstīs iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisiju pēc vēstules Spānijai, kamēr demisijas pieprasījumu Saeimā virza „Stabilitātei!“ un to pieprasa arī LPV, un parlamentā tiek vākti deputātu paraksti; Dombrava atbild, ka pieprasījums viņu nesatraucot, un ieskaita Progresīvos vienā rindā ar saviem līdzšinējiem kritiķiem.
Avots ↗
spriedze
2026-08-05
Andris Velps → Leila Rasima
Korupcija un KNAB
Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) publiski apgalvo, ka Leilas Rasimas (Progresīvie) dzīvokļa īres kompensācijas gadījums atsedzot „Progresīvo“ un sociālistu patieso seju, un par bīstamāko uzskata nevis pašas politiķes rīcību, bet atbalstītāju attieksmi; Rasima video atbildē skaidro, ka Rīgas dzīvoklī nekad nav dzīvojusi, to neizīrē un saņem 45 procentus no iespējamās kompensācijas summas.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-31
Mārtiņš Staķis → Ansis Pūpols
Imigrācija
Mārtiņš Staķis (Progresīvie) iebilst pret Nacionālās apvienības nostāju, ka Latvijai un Eiropas Savienībai nav pienākuma palīdzēt Spānijai Seutas robežkrīzē, un pauž, ka ārlietu nozare nedrīkstētu nonākt Nacionālās apvienības pārziņā. Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) tajā pašā dienā noliedz Eiropas Savienības pienākumu palīdzēt un aicina Spāniju izolēt, līdz iebraukušie ir atgriezti Marokā. Abi izteikumi balstās vienā notikumā, bet nonāk pie pretējiem secinājumiem par solidaritātes pienākumu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-29
Atis Švinka → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Švinka (Progresīvie) nosoda NA politiķes Liānas Langas publicēto naidu kurinošo MI ģenerēto video un tieši kritizē premjera Kulberga klusēšanu par notikušo; Sprūds tajā pašā dienā prasa valsts augstākajām amatpersonām kategoriski nosodīt koalīcijas politiķu izteikumus, atsaucoties uz sabiedroto karavīru drošību.
Avots ↗