Saeimas deputāts
4 poz.
·
0 pretr.
·
7210 bals.
Biedrības 'Latvijas restarts' biedrs (no 2026-05-16); bijušais TV24 'Preses klubs' vadītājs (12 gadi, līdz 2026-05-01); būvinženieris
21 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Saeimas deputāts
1 poz.
·
0 pretr.
·
4047 bals.
Saeimas deputāts (14. Saeima)
0 poz.
·
0 pretr.
·
616 bals.
E
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs
7 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Saeimas deputāts
7 poz.
·
0 pretr.
·
6629 bals.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs
43 poz.
·
0 pretr.
·
6775 bals.
Saeimas deputāte
4 poz.
·
0 pretr.
·
491 bals.
Saeimas deputāts
2 poz.
·
0 pretr.
·
7383 bals.
Saeimas deputāts
0 poz.
·
0 pretr.
·
6964 bals.
Saeimas deputāts
5 poz.
·
0 pretr.
·
7657 bals.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs
12 poz.
·
0 pretr.
·
5965 bals.
Saeimas deputāts (14. Saeima)
0 poz.
·
0 pretr.
·
618 bals.
Izglītības komisijas priekšsēdētāja biedrs
10 poz.
·
0 pretr.
·
6721 bals.
Norāda, ka Finanšu ministrijas darba grupa, kas pārbauda plānotos valsts pārvaldes IKT iepirkumus, jau novērsusi 21,2 milj. eiro izdevumus, lai gan vēl nav sniegusi nevienu negatīvu atzinumu — daļa iepirkumu pieteikumu atsaukta jau pēc darba grupas informācijas pieprasījumiem.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijā jāmazina birokrātiskās prasības, lai uzņēmēji spētu konkurēt ar citu valstu kompānijām, gūt lielākus ienākumus un tādējādi arī samaksāt vairāk nodokļu; pēc viņa vārdiem, kārtējo apliecinājumu tam devusi tikšanās ar uzņēmējiem Tosmares kuģu būves un remonta rūpnīcā.
Avots ↗
Kijivā parakstīja Latvijas un Ukrainas Tieslietu ministriju sadarbības memorandu un apņemas padziļināt sadarbību Ukrainas ES integrācijai nepieciešamo reformu īstenošanā, tiesiskuma stiprināšanā, digitalizācijā un cīņā pret korupciju, Latviju raksturojot kā Ukrainas praktisku partneri, nevis tikai politisku atbalstītāju.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijai jāmācās no Ukrainas pieredzes, kā nodrošināt tiesu un tieslietu institūciju darbu kara un krīzes apstākļos, tā stiprinot arī Latvijas noturību.
Avots ↗
Uzskata, ka svarīgi ir ne tikai panākt Krievijas prettiesiski deportēto Ukrainas bērnu atgriešanos, bet arī domāt par to, kas notiek pēc tam, — lai bērns nepaliek viens ar piedzīvoto un iesaistītie speciālisti un institūcijas spēj rīkoties kopā —, un pauž gatavību dalīties Latvijas bērnu aizsardzības pieredzē, vienlaikus mācoties no Ukrainas.
Avots ↗
Pēc valdības rīcības apspriedes ziņo, ka pilnībā pabeigti 16 no 61 prioritārā darba, un pauž, ka par progresu ir gandarītāks, nekā sākotnēji cerējis; prognozē, ka lielāko daļu darbu izdosies pabeigt līdz nākamajai apspriedei 1. oktobrī, valdības līdzšinējo darbu vērtē kā labāku par vidējo un norāda, ka aicinājis ministrus un valsts sekretārus neatstāt visu uz pēdējo brīdi. Atzīst, ka daļa termiņu ir objektīvi pagarināta, darbus bez saņemta Eiropas saskaņojuma neatzīmē kā paveiktus, pieļauj, ka valdība strādās arī pēc vēlēšanām līdz nākamās izveidei, un skaidro, ka solīto «luksofora» izpildes tabulu valdības mājaslapā aizkavējuši tehniski ierobežojumi un iepirkuma nepieciešamība.
Avots ↗
Starp kavētajiem prioritārajiem darbiem nosauc lēmumus par «airBaltic»: obligāciju turētāju sapulce pārcelta uz nākamo nedēļu, un valdība gaida tās iznākumu; norāda, ka tiek vērtēti vairāki uzņēmuma finanšu stabilizācijas scenāriji un tiks izvēlēts valstij izdevīgākais, ka valdība vēlējusies noskaidrot degvielas cenu izmaiņu ietekmi uz uzņēmumu, un, nenosaucot konkrētu lēmumu termiņu, pauž cerību, ka nākamnedēļ būs būtisks pavērsiens.
Avots ↗
Atzīst, ka nākamā gada budžeta sagatavošana virzās sarežģīti, jo dažas ministrijas pretojas vajadzīgo datu sniegšanai un atsaucas uz iepriekš apstiprināto budžeta sagatavošanas grafiku; uzsver, ka pašreizējā valdība nevar pieņemt budžetu nākamās valdības vietā, tomēr tai jāsagatavo iespējamie rīcības varianti, lai jaunajai valdībai būtu skaidrs, kādus lēmumus pieņemt.
Avots ↗
Atzīst, ka viens no Veselības ministrijas nozīmīgajiem darbiem — vienotais pieraksts pie ārstiem — ir aizķēries: sistēma ir izveidota, bet vēl nav ieviesta, jo pēc nesenajiem kiberuzbrukumiem tiek testēta tās kiberdrošība; sola to nodot pēc kiberdrošības testu iziešanas un prognozē, ka vienotais pieraksts samazinās rindas pie ārstiem par 15–20 %.
Avots ↗
Paziņo, ka nākamnedēļ valdības darba kārtībā būs iepirkumu uzraudzības sistēma, ar kuru iecerēts atklāt visu informāciju par visiem valsts iepirkumiem, un sagaida, ka tā dos nopietnus ietaupījumus budžetā un izbeigs izšķērdību; ietaupījumu saskata arī IKT iepirkumu moratorijā.
Avots ↗
Atbildes tvītā precizē savu agrāko izteikumu: viss valsts aparāts ar 3500 darbiniekiem kopā izmaksājot 2 miljardus eiro, un tas ir izmaksu, ne ietaupījuma rādītājs; uzskata, ka tā nav liela summa salīdzinājumā ar valsts iepirkumiem un citām izmaksu pozīcijām.
Avots ↗
Pēc tikšanās ar Kirilo Budanovu Rīgā kā nākamos sadarbības soļus nosauc pirmo Ukrainas un Latvijas kopīgo militārās industrijas uzņēmumu izveidi Latvijā, atbalstu Ukrainas graudu eksportam un kontroli pār Krievijas graudiem, kas tiekot jaukti ar okupētajās teritorijās nozagtiem Ukrainas graudiem, kā arī Latvijas palīdzību ar siltumapgādes un elektroenerģijas iekārtām ziemas sezonai.
Avots ↗
Rīgas konferences noslēgumā uzsver, ka drošības finansēšana uz parāda nevar būt ilgtermiņa stratēģija: Latvijai jāpelna vairāk un jāsamazina valsts parāds.
Avots ↗
Saeimas plašo atbalstu Krievijas ekonomiskajai ierobežošanai traktē kā skaidru mandātu valdībai turpināt iesākto un apņemas maksimāli ierobežot Krievijas graudu tranzītu, lai Latvijas infrastruktūra nepalīdzētu finansēt karu pret Ukrainu; norāda, ka otrdien Ministru kabinetā tiks virzīts sagatavotais likumprojekta grozījums, un pārmet daļai skaļāko tranzīta kritiķu, ka tie, iepriekšējos trīs gadus esot pie varas, paši nerīkojās.
Avots ↗
Paziņo, ka valdība pieņēmusi grozījumus «Skola2030» regulējumā, lai būtu skaidrība skolēniem, vecākiem un skolotājiem: šajā mācību gadā varēs labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā, tiks atcelta obligātā summatīvo vērtējumu svēršana, 9. klasē būs centralizētais eksāmens dabaszinībās bez 20 % sliekšņa un bez ietekmes uz uzņemšanu 10. klasē, atgriezīsies franču valodas centralizētais izvēles eksāmens un vidusskolēniem tiks atcelta prasība obligāti kārtot vismaz vienu augstākā līmeņa eksāmenu; personīgi atbalsta 20 % sliekšņa saglabāšanu eksāmenos, bet šo jautājumu atstāj vērtēšanai nākamajai valdībai.
Avots ↗
Paziņo, ka valdība virzīs uz Saeimu grozījumus augstskolu regulējumā, lai apturētu, viņa vārdiem, «pseido» studentus, kas vairojot migrantu skaitu; uzsver, ka sistēma ir jāsakārto, bet jāuzklausa visas puses, un norāda, ka uzklausīta gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Privāto augstskolu asociācija.
Avots ↗
Paziņo, ka valdība nostiprinājusi grozījumus, kas ļauj Pārtikas un veterinārajam dienestam pārbaudīt tranzītā vestos Krievijas graudus, un ka zagto Ukrainas graudu identificēšanā palīdzēs Ukrainas dienesti un eksperti; uzdod Zemkopības ministrijai noslēgt līgumu ar DEFRA laboratoriju, kā to darījusi Lietuva, un ieviest tūlītējas pārbaužu procedūras.
Avots ↗
Uzskata, ka Vladimiram Putinam jāstājas tiesas priekšā par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, un vērtē politiska spēka nespēju to skaidri pateikt kā apzinātu izvairīšanos nosaukt agresoru vārdā; uzsver, ka Latvijas nacionālās drošības jautājumos nevar būt puspatiesību, izvairīgu atrunu un Kremļa propagandas tēžu.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijai jāpamana un jāizmanto tās jomas, kurās tai ir izcilība un iespēja konkurēt pasaules līmenī, un kā vienu no tām nosauc kvantu tehnoloģijas — norāda, ka šajā jomā nav jāsāk no nulles, jo ir starptautiski atzīti zinātnieki, universitātes un pirmie praktiskie projekti.
Avots ↗
Uzskata par savu personīgu pienākumu panākt, lai Nepālā pazudušo Latvijas valstspiederīgo tuviniekiem nebūtu vienatnē jārisina juridiskie un praktiskie jautājumi; vienojies ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi par konkrētu juridisko atbalstu ģimenēm un aicina valsts iestāžu un privāto pakalpojumu sniedzēju vadītājus iespēju robežās palīdzēt risināt radušās situācijas — no mobilo sakaru rēķiniem līdz hipotekāro kredītu saistībām.
Avots ↗
Skaidro, kāpēc Kulberga vadītā valdība nevirza atsevišķus lēmumus: katrai koalīcijas partijai ir četri ministri, un, viņaprāt, būtu dīvaini, ja Vienotība un ZZS atbalstītu lēmumus, kas vērsti uz viņu pašu kļūdu labošanu; Ministru kabineta darba kārtību nosaka kārtības rullis un esošais spēku samērs.
Avots ↗
Pēc vizītes Ukrainā uzskata, ka jāturpina sarunas par «Patriot» raķešu ražošanu Ukrainā un ciešāk jāsadarbojas ar Ukrainas militāro industriju, cerot, ka arī Latvijas un Ukrainas noslēgtais sadarbības līgums ļaus pārņemt kara laikā pārbaudītas tehnoloģijas; par miera sarunām norāda, ka jebkura sarunu atsākšana ir pozitīvs signāls, taču būtiski vienoties ne tikai par kara apturēšanu, bet arī par to, kas notiks pēc tam.
Avots ↗
Paziņo, ka valdība ir vienprātīga par Krievijas graudu plūsmas apturēšanu caur Latviju: vairākkārt palielinās tarifus un dzelzceļa infrastruktūras maksu Krievijas graudu pārvadājumiem, jautājumu nākamajā dienā virzīs uz Ministru kabinetu, rīcību koordinēs ar Lietuvu, Igauniju un Ukrainu, un gaida Ukrainas un Lielbritānijas ekspertus graudu kravu pārbaudēm; vienlaikus atzīst, ka rīcību ierobežo nepieciešamā saskaņošana ar Eiropas Savienību.
Avots ↗
Noraida Zaļo un zemnieku savienības prasību mainīt slimnīcu tīkla reformu — uzsver, ka valdība lēmumu jau ir pieņēmusi un šī prasība nav atbalstāma; par konkrētām reformas ieviešanas detaļām sola runāt atsevišķi un norāda uz Valsts kontroles ziņojumu kā vienu no lēmuma pamatiem.
Avots ↗
Par izglītības reformām pauž, ka sasteigtu pārmaiņu nebūs: noteikumiem jābūt skaidriem skolēniem, vecākiem un skolotājiem, skolēniem jādod iespēja labot atzīmes, un atbalsta dabaszinību eksāmena ieviešanu no nākamā mācību gada; norāda, ka reformas nevar ieviest mācību gada sākumā tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, un ka jāpanāk kompromiss ar skolotājiem, skolēniem un skolām.
Avots ↗
Pauž, ka migrācijas jautājumā vajadzīga daudz stingrāka kārtība, un norāda, ka ziņojumu valdībā plānots skatīt 22. septembrī, bet Iekšlietu ministrijai tas šonedēļ jāsagatavo kvalitatīvai izskatīšanai.
Avots ↗
Sola, ka viņa valdība sagatavos budžeta iestrādes, un uzsver, ka jāatrod veidi, kā budžetam nopelnīt naudu — tēriņu samazināšana nedrīkstot būt vienīgais darba virziens.
Avots ↗
Vērtējot valdības pirmās 100 dienas, uzskata, ka daudz paveikts pretgaisa aizsardzības stiprināšanā — pēc viņa vārdiem, droni vairs nekrītot zemē Latvijā —, bet kā otru lielo darbu nosauc gatavošanos drošai Saeimas vēlēšanu norisei; vienlaikus norāda, ka krīzes vadības iestādes ir izveidotas un tām piešķirti miljoni, taču krīzēm neesam gatavi.
Avots ↗
Par nesaskaņām valdībā pauž, ka priekšvēlēšanu laikā darīt lietas ir ļoti sarežģīti un daļa asumu starp partijām ir dabīga reakcija uz reitingiem, taču viņu neapmierina, ka partijas dažkārt atkāpjas no principa «vīrs un vārds» un mēģina pārskatīt iepriekš panāktas vienošanās.
Avots ↗
Uzskata, ka darbaspēka migrācijas regulējumam jābūt tādam, ka darbinieki var iebraukt Latvijā uz līguma laiku, bet pēc tā beigām jādodas prom un nevar šurp «atvilkt radus»; pieļauj šādu darbaspēka piesaisti plašā profesiju spektrā, arī lauksaimniecībā un celtniecībā.
Avots ↗
Norāda, ka viens no valdības galvenajiem prioritārajiem darbiem ir nodrošināt vēlēšanu IT sistēmu pilnu gatavību 3. oktobrim; ziņo, ka sistēmas četros mēnešos izveidotas valsts IT ekspertu sadarbībā un šonedēļ tiek nodotas Centrālajai vēlēšanu komisijai, bet vērtējumu par paveikto sola vēlēšanu dienā.
Avots ↗
Agrākā LTV «Rīta Panorāmas» intervijā, ko «Re:Check» citē 9. septembra pārbaudē, slavē robežoperācijas «Vilkatis» norisi un apgalvo, ka droni austrumu robežas uzraudzībā līdz šim netika izmantoti, bet tagad tiek izmantoti monitorēšanai.
Avots ↗
Atbalsta valdībā apstiprināto Tieslietu ministrijas priekšlikumu atteikties no atsevišķa Ministru kabineta lēmuma nekustamo īpašumu labprātīgā atsavināšanā sabiedrības vajadzībām, ja ar īpašnieku panākta vienošanās un noteikta taisnīgā atlīdzība; norāda, ka process kļūtu aptuveni mēnesi ātrāks un ka procedūras bez reālas pievienotās vērtības ir jāatceļ.
Avots ↗
Noraida pārmetumus par nekonsekvenci migrācijas jautājumā saistībā ar «zelta vīzu» ieviešanu viņa Saeimas darba laikā un norāda, ka toreiz vēl nebija sākusies tā, ko viņš dēvē par musulmaņu masveida invāziju.
Avots ↗
Uzskata, ka vārda un domas brīvībai jānovelk robežas gadījumos, kad tiek skarta nacionālā drošība.
Avots ↗
Kā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs pieprasa Rīgas domei skaidrojumu par Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras iepirkumu «LinkedIn stratēģija un reklāmas pakalpojumi» ar paredzamo līgumcenu 300 000 eiro bez PVN; norāda, ka līdz šim ir izvairījies apšaubīt pašvaldību funkciju izpildes tēriņu pamatojumu, taču šī summa esot būtiska un nepieciešams papildu skaidrojums par iepirkuma nepieciešamību, sasniedzamajiem rezultātiem un samērīgumu.
Avots ↗
Kritizē Austrumu slimnīcas padomes locekles izvēli: pauž, ka ir šokēts par tādas personas iecelšanu, kurai, viņaprāt, bijis tiešs interešu konflikts «Rīgas siltumā», un norāda, ka «Rīgas siltums» ticis pārvaldīts neprofesionāli.
Avots ↗
Uzskata, ka jauns valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis nav ieviešams vienā dienā un tā ieviešana būs nākamās valdības uzdevums; norāda, ka pārmaiņas šajā modelī ir viņa biroja uzdevums, bet ne uzreiz.
Avots ↗
Pēc valdības sēdes skaidro, ka apstiprinātās tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes var aizņemt laiku līdz vienam mēnesim, jo veicamas sadarbībā ar citu valstu institūcijām, un ka šajā laikā pārbaudāmās kravas ostās aizturēt nevar; ja par kravu tiks saņemta informācija par Ukrainā zagtiem graudiem, Latvija to uzreiz varēšot nodot graudu pircējiem.
Avots ↗
Uzskata, ka vēlēšanu gadā pašreizējai valdībai vairs nav mandāta lemt par nākamā gada budžeta prioritātēm: valdība sagatavos tikai budžeta pamatu un iespējamos rīcības variantus, bet ministrijām jauno vajadzību sarakstu iesniegt nav prasīts, jo fiskālā telpa ir negatīva un jaunas ieceres finansējamas, no kaut kā atsakoties.
Avots ↗
Rosinās, ka jau no nākamā gada informācija par veiktajiem iepirkumiem ir jāpublisko, uzskatot, ka tas padarīs iepirkumu sistēmu efektīvāku un ļaus ietaupīt būtiskus naudas resursus.
Avots ↗
Pēc koalīcijas sanāksmes paziņo, ka valdība plāno noteikt 300 % tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai.
Avots ↗
Atzīst, ka Latvija nav pietiekami gatava energokrīzēm — pēc vētras kā galvenās problēmas nosauc koordinācijas trūkumu un, viņa vārdiem, totālu negatavību prātos, tostarp privātajā sektorā; pārmet, ka daudz naudas izšķiests informācijas tehnoloģiju iepirkumiem ar nepareizām prioritātēm, kamēr valsts drošībai jābūt pirmajā vietā, un uzstāj, ka 112 sistēmai bija jābūt gatavākai un valstij vajadzēja krīzes vadības centru ar centralizētu vadības sistēmu, kādu viņš redzējis Ukrainā. Atzinīgi vērtē vienīgi slimnīcu spēju darboties autonomi un elektromontieru darbu.
Avots ↗
Paziņo, ka sagatavoti grozījumi, kuri paredz dubultot kriminālsodus par neatļautu valsts robežas šķērsošanu, nelegālas uzturēšanās nodrošināšanu un uzturēšanās tiesību ļaunprātīgas iegūšanas organizēšanu; par daļu pārkāpumu maksimālais sods varētu sasniegt desmit līdz 12 gadus cietumā. Norāda, ka īpaša uzmanība tiks pievērsta personām, kas organizē vai atbalsta nelegālo migrāciju, tostarp transportētājiem un starpniekiem.
Avots ↗
Uzskata, ka reālais skolotāju atalgojums Latvijā ir zemāks par oficiālajos datos minēto un pieaugumu par būtisku uzskatīt nevar; par neizpildītajiem solījumiem skaidro, ka iecere ar eksaktajiem priekšmetiem padarīt pievilcīgāku profesionālo izglītību «palika kā ideja», jo Apvienotais saraksts nebija pie varas, un ka Saeimas Izglītības komisijā runāts par ne vairāk kā 25 skolēniem klasē, taču īstenošanai «rokas bija par īsām».
Avots ↗
Atbalsta «airBaltic» jauno privāto īstermiņa aizdevumu (obligacionāri ar ķīlu un privātais fonds bez ķīlas seguma) kā, viņaprāt, pēdējo iespēju uzņēmumu glābt, uzsverot, ka valsts šajā aizdevumā naudu neiegulda un ka tieši valsts kā īpašnieka lomas mazināšana ļāvusi panākt zemāku procentu likmi nekā aprīlī atbalstītajam 30 miljonu eiro valsts aizdevumam; uzliek atbildību par stratēģiskā investora piesaisti 180 dienu laikā satiksmes ministram Kozlovskim un «airBaltic» padomei, sola prasīt regulāras atskaites par uzrunātajiem investoriem un norāda, ka pašreizējais investoru uzrunāšanas temps viņu neapmierina.
Avots ↗
Uzskata, ka suņi, kas uz ielas sakoduši bērnus, ir jāiemidzina likumā noteiktajā kārtībā, ja saimnieki nespēj nodrošināt to drošu uzraudzību, un ka galvenais atbildīgais ir suņa saimnieks; norāda, ka vispirms slēdziens jāsniedz policijai, un uzskata, ka konkrēto Carnikavas suņu liktenim jābūt izlemtam un tie ir jāiemidzina.
Avots ↗
Norāda, ka Zemkopības ministrija līdz 1. jūlijam nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas režīmu, tāpēc valstī nav pilnībā ieviests jaunajā regulējumā paredzētais drošības režīms; atzīst, ka šis kavējums nav iemesls, kādēļ Carnikavas suņi netika eitanazēti, taču uzstāj, ka politiskā atbildība par regulējuma nepabeigtību ir Zemkopības ministrijai.
Avots ↗
Par Krievijas graudu tranzīta ierobežošanu uzsver, ka Latvija nevar rīkoties atrauti no Eiropas Savienības kopējās politikas un visam jānotiek atbilstoši ES noteikumiem, vienlaikus brīdinot, ka sasteigti lēmumi varētu negatīvi ietekmēt Latvijas lauksaimniekus; pēc viņa sasauktās valdības ārkārtas sēdes lēmums par tranzīta koridora slēgšanu netika pieņemts.
Avots ↗
Kritizē koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienību par premjera laika tērēšanu — norāda, ka «zaļzemnieku» frakcija izsaukusi viņu uzklausīt ziņojumu par «airBaltic», bet vēlāk nobalsojusi pretēji pārējai koalīcijai.
Avots ↗
Nedomā, ka priekšvēlēšanu strīdi varētu traucēt izveidot jaunu valdību pēc 3. oktobra vēlēšanām, un pieļauj, ka, ja «Apvienotajam sarakstam» būs lielāka atbildība, lēmumus izdosies pieņemt vieglāk, ātrāk un ar mazāk strīdiem.
Avots ↗
Uzstāj, ka Latvija vairs nevar turpināt dzīvot pēc principa, ka aizņemta nauda tiek izmantota patēriņam, un ka aizņemtie līdzekļi būtu jāiegulda tikai tādos projektos, kas rada ekonomisko izaugsmi un sniedz atdevi; kritizē iepriekšējo gadu fiskālo politiku, norādot, ka sabiedrība ilgstoši pieradināta pie dzīves uz aizņemtu līdzekļu rēķina, un brīdina, ka, saglabājoties līdzšinējai pieejai, valsts budžetā nākotnē var veidoties ievērojams līdzekļu trūkums.
Avots ↗
Pēc vētras paziņo, ka sēdē pieņemti 12 steidzami lēmumi krīzes gatavības uzlabošanai: jāizveido vienota krīzes vadības sistēma, jāpalielina elektrolīniju aizsargjoslu platums, mobilajam tīklam bez elektrības jāstrādā vismaz 72 stundas un jānodrošina bezsaistes norēķini par degvielu, pārtiku un zālēm.
Avots ↗
Vērtē, ka Latvijas Reģionu apvienības atrašanās reitingu augšgalā rada partneru greizsirdību, saspīlējumu un kritikas vilni, vienlaikus norādot, ka partijai pievienojušies jauni biedri; par to, ka «Apvienotā saraksta» līderis un premjers Andris Kulbergs nav partijas biedru rindās, saka — «laiks visu saliks pa vietām».
Avots ↗
Raksturo «airBaltic» un «Rail Baltica» situāciju kā mantojumu no iepriekšējās valdības.
Avots ↗
Latvijas Reģionu apvienības kongresā 5. septembrī aicināja «Apvienoto sarakstu» gatavoties nevis gaidāmajām vēlēšanām, bet valsts vadīšanai vienu, divus vai trīs vēlēšanu ciklus — nākamos četrus, iespējams, astoņus vai 12 gadus; par labvēlīgu apstākli uzskata to, ka 2027. un 2028. gadā Latvijā vēlēšanu nebūs, cerot uz mazāku populismu un mazāk strīdu ar partneriem.
Avots ↗
Latvijas Reģionu apvienības kongresā 5. septembrī pauda, ka latviešu valodu un kultūru var nosargāt, ja tā pilnvērtīgi dzīvos arī datos, algoritmos un mākslīgajā intelektā.
Avots ↗
Norāda, ka Eiropas Parlaments divus gadus spriedis par militārās industrijas un inovāciju attīstību, taču tagad nonākts pie secinājuma, ka inovācijas un tehnoloģiski risinājumi paši par sevi vēl nenozīmē aizsardzības spējas; tāpat, viņaprāt, arī Latvijā ar poligonos iegūtajām zināšanām reālās apdraudējuma situācijās var nepietikt.
Avots ↗
Pauž pārliecību, ka, atrisinot Latgales drošības, ekonomiskos, depopulācijas un identitātes stiprināšanas jautājumus, tos pašus jautājumus varēs atrisināt arī visā Latvijā.
Avots ↗
Pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes par graudu tranzītu paziņo, ka Pārtikas un veterinārajam dienestam tiks dotas tiesības kontrolēt tranzīta graudu kravas Latvijas ostās, un norāda, ka konkrēto lēmumu valdība plāno pieņemt nākamnedēļ. Uzsver, ka Ukraina ir gatava nekavējoties sūtīt uz Latviju savus ekspertus graudu izcelsmes noteikšanai, un ka sadarbībā ar Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministriju jāizveido graudu izcelsmes pārbaudes mehānisms; plāno noslēgt ar Ukrainu sadarbības memorandu pēc Lietuvas parauga.
Avots ↗
Uzstāj, ka Latvijas lauksaimnieku produkcijai jābūt prioritārai pieejai valsts dzelzceļam un ostām, un ir uzdevis ostu pārvaldēm un VAS «Latvijas dzelzceļš» nodrošināt loģistikas prioritāti Latvijas izcelsmes lauksaimniecības produkcijai, tostarp graudiem; norāda, ka šā gada ražai jādod atelpa pēc trim smagiem gadiem, vienlaikus atzīstot, ka pašlaik bažu par ostu kapacitāti nav.
Avots ↗
Uzskata, ka ar valdības lēmumu vien skolēnu vērtēšanas sistēmas maiņai nepietiek — jāmaina arī skolu iekšējās kārtības noteikumi; prognozē, ka jaunā vērtēšanas kārtība varētu stāties spēkā oktobra vidū.
Avots ↗
Uzskata, ka tiesnešu laiks jāvelta lietu izskatīšanai, nevis liekai birokrātijai, un Rīgas pilsētas tiesas noslodzes dēļ aicina paātrināt standartizējamu un tehnisku procesu automatizāciju, mērķtiecīgi ieviest mākslīgā intelekta risinājumus, mazināt birokrātiju tiesnešu un tiesu darbinieku ikdienā un stiprināt cilvēkresursus un juridisko atbalstu tiesnešiem, vienlaikus saglabājot cilvēka kontroli un tiesību aizsardzības garantijas.
Avots ↗
Pēc koalīcijas īpašās politiskās sēdes norāda, ka imigrācijas ierobežošanas plāna virzības galvenie šķēršļi ir noņemti un dokuments var virzīties tālāk; skaidro, ka bija jāpārliecinās, vai institūciju iebildumi ir pamatoti un vai netiek radīti nevajadzīgi birokrātiski šķēršļi, un uzsver, ka plāna ietekme sniedzas ārpus Iekšlietu ministrijas — uz Ārlietu, Ekonomikas, Tieslietu un Finanšu ministriju. Uzteic iekšlietu ministra Jāņa Dombravas centību un atzīst, ka nedz viņam, nedz Dombravam nav iepriekšējas pieredzes darbā valdībā, tāpēc bijis svarīgi vienoties par juridiski korektu tālāko virzību.
Avots ↗
Atbalsta Rīgas lidostas pasažieru termināļa paplašināšanu, uzskatot to par ieguldījumu nākotnē
Avots ↗
Atbalsta NVO finansējuma pārskatīšanu un strukturēšanu, atbrīvojoties no organizācijām, kas darbojas tikai naudas pelnīšanas dēļ
Avots ↗
Pēc Inčukalna pazemes gāzes krātuves apmeklējuma apliecina, ka tajā uzkrātais dabasgāzes apjoms ir pietiekams Latvijas lietotāju vajadzībām jaunajā rudens un ziemas sezonā un ka Latvijas dabasgāzes infrastruktūra ir gatava sezonai; uzsver, ka krātuve ir Latvijas un visa reģiona enerģētiskās drošības stūrakmens un ka turpmāk svarīgākais ir katra tirgotāja mājasdarbs savu saistību izpildei pret dabasgāzes lietotājiem.
Avots ↗
Piekrīt, ka ne visas nevalstiskās organizācijas spēj būt pilnībā neatkarīgas — daļa pilda valsts funkcijas, pastāv arī reģionālās nevalstiskās organizācijas —, tāpēc tās visas nedrīkst likt vienā maisā; vienlaikus uzstāj, ka publiskās naudas izlietojumam jābūt sasaistītam ar konkrētu un izmērāmu rezultātu un informācijai par to jābūt publiski pieejamai.
Avots ↗
Norāda, ka viņam patlaban nav juridiska pamata atbrīvot no amata atstādināto VARAM valsts sekretāru Edvīnu Balševicu, jo no tiesībsargājošajām iestādēm joprojām nav saņemta oficiāla informācija.
Avots ↗
Skolu reformā neatbalsta straujas pārmaiņas, jo izglītībā vajadzīga stabilitāte; uzskata, ka ķīmijai un fizikai jāatgriežas mācību saturā un skolēniem jādod iespēja labot vienu atzīmi, un norāda, ka valdība pieņēmusi skolu finansējuma modeli ar elastīgāku līdzekļu sadalījumu atalgojumam.
Avots ↗
Ziņo, ka robežoperācija «Vilkatis» tiek pagarināta vēl par mēnesi, un uzdod Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai kopīgi sagatavot priekšlikumu mēnesi ilgai operācijai «Vilkatis 2», kas vērstos pret nelegālo migrāciju Latvijas iekšienē — gan pret personām, kuras viņš dēvē par pseidostudentiem, gan pret nelegālo migrantu nodarbināšanu.
Avots ↗
Atbalsta kompensācijas vētrā cietušajiem elektroenerģijas lietotājiem — valdība pieņēmusi grozījumus, kas visiem, kuriem elektroapgādes pārtraukums bija ilgāks par 72 stundām, kompensē pieslēguma mēneša maksu (5–10 eiro dzīvokļiem, 15–35 eiro privātmājām); vienlaikus norāda uz uzlaboto apkures modernizācijas atbalsta programmu, kurā, uzstādot siltumsūkni, akumulatorus vai modernu granulu katlu, veco apkures sistēmu drošības apsvērumu dēļ varēs saglabāt kā alternatīvu, un daudzbērnu Goda ģimenēm atbalsta apmērs palielināts no 70 uz 85 procentiem.
Avots ↗
Uzskata, ka budžetā jāmeklē lielāki ieņēmumi, jo jāsedz arī plānotais valsts drošībai paredzēto tēriņu kāpums; norāda, ka budžeta projekts jāsagatavo viņa vadītajai valdībai, bet to pieņems jau nākamā valdība pēc Saeimas vēlēšanām.
Avots ↗
Norāda, ka viņa vadītā valdība nevēlas eksperimentus un satricinājumus pēdējā mirklī saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātajām reformām, taču pieļauj virzību uz atsevišķām izmaiņām nozarē — piemēram, ka skolēniem kaut kādā mērā jādod iespēja labot atzīmes; uzskata, ka partiju diskusijas šajā jomā ir auglīgas un virzās uz kompromisa risinājumiem.
Avots ↗
Uzdevis veikt pārbaudi par tranzīta graudu izcelsmi Latvijas ostās un sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi 4. septembrī, kurā atbildīgajām ministrijām un iestādēm jāziņo par kravu apjomiem un izcelsmi; pamato to ar Ukrainas puses sniegto informāciju par risku, ka daļa okupētajās Ukrainas teritorijās zagto graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota caur Latvijas ostām, un uzstāj, ka Latvijas dzelzceļš un ostas nedrīkst kalpot par Krievijas kara ekonomikas rezerves koridoru.
Avots ↗
Aicina paātrināt civillietu izskatīšanu un nepieļaut tiesvedības apzinātu novilcināšanu, veicināt tiesu specializāciju un vienotu tiesu praksi, plašāk izmantot digitālos risinājumus un mākslīgo intelektu, stiprināt mediāciju un mazināt procesuālo slogu; efektīvu tiesu sistēmu uzskata par vienu no Latvijas konkurētspējas priekšrocībām.
Avots ↗
Raidījumā «Kas notiek Latvijā?» atzīst, ka rīcības plāns teroraktu vai militāra konflikta gadījumam ir tikai aptuveni 25 procentiem kritiskās infrastruktūras objektu, bet pārējiem 75 procentiem plāna nav, un šo situāciju viņa vadītā valdība ir pārmantojusi.
Avots ↗
Iebilst pret Iekšlietu ministrijas imigrācijas ierobežošanas informatīvā ziņojuma virzīšanu uz valdības sēdi nesaskaņotā veidā: apgalvo, ka iekšlietu ministrs Jānis Dombrava to iesniedzis 31. augustā plkst. 12.59, aptuveni pusotru stundu pirms koalīcijas sanāksmes, un ka dokuments nav saskaņots ar 14 institūcijām, tostarp Ārlietu ministriju, kurai esot būtiski iebildumi pret ieceri vērsties tiesā pret diviem Eiropas Komisijas komisāriem. Uzstāj, ka ziņojums vispirms kvalitatīvi jāsagatavo un jāiziet saskaņošana un tikai pēc tam jāvirza uz valdības lēmumu; norāda, ka koalīcijas sēdē panākta vienošanās dokumentu saskaņot un ka piektdien šim nolūkam sasaukta īpaša politiskā sēde. Dombravas rīcību raksturo kā «imitētu migrantu cīņu» un «teātra cīņu» ar imigrāciju.
Avots ↗
Apliecina, ka valdības un viņa paša pozīcija par nekontrolētas migrācijas apturēšanu nav mainījusies, un uzsver, ka nelegālajiem un pēc, viņaprāt, «sabīdītiem papīriem» legalizētajiem migrantiem Latvijā nav vietas. Sagaida no iekšlietu ministra Jāņa Dombravas kvalitatīvi sagatavotu migrācijas apkarošanas dokumentu un norāda, ka piektdien plkst. 12.00 sasaucis politisko ministru sēdi, lai ministri palīdzētu to sakārtot.
Avots ↗
Uzskata, ka priekšvēlēšanu laiks ir neauglīgs, jo tajā pārāk daudz tiek runāts un par maz darīts, un atzīst, ka priekšvēlēšanas iejaucas valdības darbā, lai gan tās būtu jānošķir. Aicina politiķus šajā laikā noņemt «politiskās cepures» un būt valstsvīriem, un norāda, ka diskusijas par visu sabiedrību skarošiem jautājumiem — izglītību, migrāciju un drošību — labāk lai ir garas, nevis sasteigtas.
Avots ↗
Aizstāv valdības 1. septembra lēmumu izslēgt no Memoranda padomes nolikuma atlīdzību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par dalību sēdēs, uzstājot, ka valsts nauda ir jātērē lietderīgi un ka samaksa par sēdēšanu sēdēs tāda nav. Noraida nodibinājuma «Ilgtspējas fonds» vadītājas aicinājumu pašam rādīt piemēru un atteikties no algas, norādot, ka premjeram maksā par darbu valsts labā, nevis par sēžu apmeklēšanu.
Avots ↗
Atbalsta valdības apstiprinātos Tieslietu ministrijas grozījumus administratīvajā procesā: iestādēm vairs nebūtu obligāti jāsūta katrs nelabvēlīgais administratīvais akts ierakstītā vēstulē, paplašinātos attālināta dalība tiesas sēdēs, valsts apmaksātu tulku nodrošinātu tad, kad tiesa to atzīst par nepieciešamu, dokumentos iekļautu tikai procesam nepieciešamos personas datus, arī uzņēmumi un organizācijas finansiālu grūtību gadījumā varētu lūgt atbrīvojumu no valsts nodevas vai drošības naudas, un stingrāk vērstos pret apzinātu tiesvedības novilcināšanu.
Avots ↗
Preses konferencē pēc valdības sēdes atvainojas iekšlietu ministram Jānim Dombravam par saviem izteikumiem un precizē savu iebildumu saturu: sagaida no Dombravas piedāvājumu, kā risināt jautājumu ar ārvalstu studentiem, jo, viņaprāt, nelegālo plūsmu patlaban nodrošina vairākas mācību iestādes, kā arī risinājumu nelegālajai nodarbinātībai; uzsver, ka nevienu no šīm jomām nevar «nogriezt ar nazi», jo atsevišķās kategorijās trūkst darba roku.
Avots ↗
Uzskata par svarīgu uzņēmēju aicinājumu priekšvēlēšanu laikā neradīt arvien jaunus izdevumus valstij
Avots ↗
Uzskata, ka vētra jāuztver kā iespēja pārbaudīt, cik gatava Latvija ir krīzei — viens no lielākajiem nākotnes hibrīddraudiem varētu būt energoapgādes un kritisko pakalpojumu paralizēšana, tāpēc nepieciešami ģeneratori, degvielas rezerves un rezerves risinājumi kritiskajiem pakalpojumiem un sakariem; 72 stundu pašnodrošināšanās prasība ir pamatota, jo lielās krīzēs valsts dienesti nevar vienlaikus palīdzēt visiem, tādēļ iedzīvotājiem pašiem jābūt gataviem pirmajās stundās un dienās parūpēties par sevi; pašvaldībām bija jāizmanto brīdinājuma laiks pirms vētras, un civilās aizsardzības plānos turpmāk jāiekļauj arī tas, kā rīkoties, ja vairākas dienas nav pieejama kanalizācija.
Avots ↗
Pauž nožēlu, ka tiesa pirms vēlēšanām nav «nokancelējusi» Brēmani, un norāda, ka Saeimas deputātu var ieslodzīt arī pēc ievēlēšanas.
Avots ↗
Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) Saeimā iesniedzis grozījumus Interešu konflikta novēršanas likumā, lai novērstu neskaidrības par amatpersonu dalību balsojumos par savas institūcijas vadības ievēlēšanu.
Avots ↗
Kritizē KNAB pieeju kā pārāk formālistisku: ja pārkāpums ir absolūta formalitāte, kas nevienam nenodara kaitējumu, fokusēšanās uz to patērē pārāk daudz resursu, jo soda mērķis ir prevencija; aicina tiesību piemērotājus lietas vērtēt plašāk, ar veselo saprātu.
Avots ↗
Uzskata, ka deputātu kompensāciju sistēma ir jāmaina un jāpadara caurskatāmāka, lai nerastos šaubas par valsts naudas nelietderīgu izmantošanu, un vēlas jautājumu atrisināt ar kompromisu, lai pie tā vairs neatgrieztos.
Avots ↗
Edvards Smiltēns uzsver, ka Liepājas cietumā katra sūdzība jāpārbauda un ieslodzīto cieņa un tiesības jārespektē, taču valsts neatkāpsies no drošības prasībām, likumīgas soda izpildes un mērķa mazināt cietumu subkultūras ietekmi.
Avots ↗
Kritizē dzimtsarakstu nodaļas birokrātisko neelastību — pārim kāzu dienā vajadzēja tikai uzlikt parakstus, bet iestāde atteica, un iespēja pavērās tikai pēc zvana vadībai; vaicā, kādas prioritātes valstī noteiktas.
Avots ↗
Uzskata, ka jāmaina regulējums par koku attālumu pie elektrolīnijām, jo vētras laikā pārāk tuvu stāvošie koki bojāja AST un ST vadus, un nākamnedēļ jāpieņem būtiski grozījumi, lai pēc šādas vētras nerastos tik liels elektrotīkla bojājumu apmērs.
Avots ↗
Noliedz, ka atbalstījis vai atbalsta valsts finansējumu tieši Latvijas Bridža federācijai — 16. jūnija valdības lēmums paredzējis atklātu konkursu visām sporta federācijām nākotnes pasākumiem, nevis segt izdevumus par jau notikušiem čempionātiem; uzskata, ka IZM jāiesniedz 14 000 eiro «konkursa rezultātu izvērtēšanai» summas aprēķins, finansējuma avots un iepirkuma dokumenti, un ka jāpārtrauc izšķērdība un bezjēdzīga konsultantu piesaistīšana.
Avots ↗
Kārlis Seržants kritizē Strazdiņas ASV reportāžas par to, ka tajās netiek atrasti vietējie eksperti vai politiķi un ziņas tiek nolasītas no telefona, vienlaikus norādot uz aptuveni 200 000 gada izmaksām nodokļu maksātājiem.
Avots ↗
Uzskata, ka depopulācijas apturēšanai Latgalē jābūt visu no Latgales ievēlēto Saeimas deputātu kopīgam uzdevumam; ilgtermiņa mērķis — apdzīvota, ekonomiski spēcīga un droša Latgale, kur cilvēki vēlas dzīvot, strādāt un veidot ģimenes.
Avots ↗
Uzsver, ka Latvijas militārā apdraudējuma līmenis nav mainījies un tieša militāra iebrukuma draudu risks Latvijai šobrīd ir zems, tāpēc iedzīvotājiem nav pamata satraukumam; skaidro, ka Klimata un enerģētikas ministrijas rīkojuma projekta nosaukums un anotācija ir maldinoši un pārprotami formulēti — tā ir kļūda, ko ministrs labos —, bet juridiskais regulējums rīcībai dzeltenā un oranžā brīdinājuma situācijās ir vajadzīgs un nenozīmē, ka Latgalē būtu apdraudējums; nošķir gatavību iespējamam apdraudējumam no tūlītēja apdraudējuma un aicina ministrijas un politiķus drošības jautājumos būt īpaši atbildīgiem, jo drošība nav priekšvēlēšanu retorikas instruments un ar cilvēku bailēm politiskus punktus pelnīt nedrīkst; iedzīvotājus aicina dzīvot ikdienas dzīvi mierīgi, bet modri.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas Sabiedriskajiem medijiem kā sabiedriskajam medijam vajadzēja izlasīt Klimata un enerģētikas ministrijas rīkojuma projektu līdz galam un pārliecināties par tā jēgu vai sazināties ar ministriju un to iztaujāt, pirms ziņot; uzsver, ka runa ir par kvalitatīvu sabiedrības informēšanu, nevis dzīšanos pēc virsrakstu klikšķiem, jo sabiedriskajam medijam nav jāskrien pēc reklāmdevēju naudas.
Avots ↗
Uzskata, ka sakaru uzlabošanai Latvijā ir jāievieš iekšējā viesabonēšana starp mobilo sakaru operatoriem LMT, Tele2 un BITE, lai telefons noteiktos gadījumos varētu izmantot cita operatora tīklu, ja sava operatora tīkls konkrētajā vietā nav pieejams; norāda, ka šāda iniciatīva jau esot bijusi un tai esot piekrituši visi operatori, taču pēc Satiksmes ministrijas iesniegšanas tā palikusi bez virzības Ministru kabineta tiesību aktu portālā, un ir uzdevis savam birojam noskaidrot, kur jautājums iestrēdzis, un virzīt to uz priekšu; pamato to gan ar to, ka mobilie sakari, viņaprāt, daudzviet varētu būt kļuvuši sliktāki, gan ar valsts noturību krīzes situācijās.
Avots ↗
Aicina koalīcijas partijas vismaz pēdējā mēnesī izbeigt agresīvu savstarpēju apkarošanu, brīdinot, ka pretējā gadījumā pēc vēlēšanām pastāv risks pamosties Krievijai draudzīgā valstī; aicina arī medijus aizdomāties par valsts iespējamo nākotni.
Avots ↗
Vērtē, ka Latvijai ir vērts būt aktīvai jau no paša sākuma saistībā ar Dienvidkorejas uzņēmuma plānotajām investīcijām metāna ražotnē un mazo modulāro kodolreaktoru (SMR) tehnoloģijās, un pauž atbalstu šādu investīciju piesaistei.
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Paplašinās Valsts aizsardzības dienestu ar papildu dienesta virzieniem, stiprinās Zemessardzes kaujas spējas un rezerves karavīru apmācību, pabeigs austrumu robežas aizsardzības līniju un novērošanas infrastruktūru. Civilajā aizsardzībā ieviesīs reālistiskus reģionālus krīžu plānus, izveidos patvertņu tīklu, veiks valsts rezervju auditu un slēgs priekšlīgumus ar uzņēmumiem ātrai reaģēšanai. Stiprinās policiju, robežsardzi un VUGD ar apdraudējumiem atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu.
Avots ↗
Budžets un finanses
Sasniegs bezdeficīta bāzes budžetu četru gadu laikā. Stabilizēs nodokļu politiku, pārtraucot tās regulāru pārskatīšanu; ieviesīs mikrouzņēmumu nodokļa 10% likmi fiziskajām personām, samazinās kapitāla pieauguma IIN līdz 17% un saglabās UIN režīmu (peļņu apliekot tikai tad, kad to sadala dividendēs). Samazinās nodokļu maksātāju administratīvo slogu un mazinās ēnu ekonomiku ar motivāciju strādāt legāli, ne sodīšanu. Izveidos valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos, palielinot kreditēšanu par 2 miljardiem, koncentrēs valsts atbalstu augstas pievienotās vērtības nozarēs, samazinās valsts tiešo iejaukšanos ekonomikā un sekmēs publiskās un privātās partnerības projektus.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Meklēs risinājumus elektrības cenas samazināšanai energoietilpīgiem uzņēmumiem, palielinās stratēģiskās gāzes un naftas produktu rezerves ar caurredzamu pārvaldību, virzīs modulāro kodolreaktoru izpēti, atjaunojamo energoresursu attīstību, enerģijas uzkrāšanas un starpsavienojumu projektus, kā arī ļaus vietējiem ražotājiem slēgt tiešos elektroenerģijas piegādes līgumus ar uzņēmumiem un kopienām.
Avots ↗
Digitālā politika
Latvija kļūs par vienu no Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu ieviešanā mākslīgā intelekta, digitālās ekonomikas, kriptoaktīvu un intelektuālā īpašuma jomā.
Avots ↗
Droni
Attīstīs dronu un pretdronu spējas, iesaistot vietējos ražotājus un pārņemot Ukrainas kara pieredzi.
Avots ↗
ES politika
Eiropas Savienībā konsekventi aizstāvēs Latvijas intereses — vienlīdzīgus lauksaimniecības maksājumus, konkurētspējīgu enerģētiku, mazāku birokrātiju, investīcijas drošībā un spēcīgu ES austrumu robežu.
Avots ↗
Imigrācija
Imigrāciju īstenos kontrolēti, sasaistot uzturēšanās atļaujas ar tiesisku nodarbinātību, integrāciju un latviešu valodas apguvi.
Avots ↗
Izglītība
Pilnveidos 'Skola2030' sadarbībā ar pedagogiem, vecākiem un skolām, sakārtos vērtēšanas sistēmu un eksāmenu norisi un plašāk izmantos mākslīgā intelekta risinājumus mācību procesa individualizēšanai. Pakāpeniski cels pedagogu atalgojumu, sasaistot to ar slodzes sakārtošanu, izstrādās konkurētspējīgu profesionālās izglītības finansēšanas modeli un nodrošinās agrīnu bērnu vajadzību diagnostiku.
Avots ↗
Klimats
Pārskatīs zaļā kursa ieviešanu, prasot, lai klimata mērķi būtu savienojami ar Latvijas konkurētspēju, enerģētisko un pārtikas drošību un dabas vērtību aizsardzību.
Avots ↗
Kultūra
Nodrošinās kultūras pieejamību reģionos, stabilu finansējumu amatierkolektīviem un radošo personu statusa pilnveidi. Stiprinās jauniešu pilsonisko līdzdalību un iniciatīvu finansējumu, kā arī paplašinās tautas sportu, treneru profesionālo attīstību un sporta infrastruktūras ilgtspējīgu finansēšanu.
Avots ↗
Lauksaimniecība
Iestāsies par vienlīdzīgiem ES platību maksājumiem no 2028. gada, atbalstu ražojošiem lauksaimniekiem, vietējās pārstrādes attīstību, meliorācijas sakārtošanu, zemes politikas modernizāciju, jauno lauksaimnieku ienākšanu nozarē un lielāku vietējās pārtikas īpatsvaru publiskajā patēriņā.
Avots ↗
Mežsaimniecība
Sekmēs augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu Latvijā no Latvijas mežiem.
Avots ↗
Pašvaldības
Izveidos vienotu valsts un pašvaldību pakalpojumu plānošanas modeli (izglītība, civilā aizsardzība, sabiedriskais transports, atkritumu apsaimniekošana u.c.) un taisnīgāku pašvaldību finanšu modeli, kas motivētu radīt darba vietas, piesaistīt investīcijas un palielināt pašu ieņēmumus.
Avots ↗
Pensijas
Fiskāli atbildīgi atbalstīs pensiju sistēmas sasaisti ar bērnu audzināšanu, atzīstot vecāku ieguldījumu un nesagraujot sistēmas ilgtspēju.
Avots ↗
Rail Baltica
Pārskatīs Rail Baltica apjomu uz minimālo realizējamo un ieviesīs pilnu finanšu caurredzamību un izmaksu kontroli.
Avots ↗
Sociālā politika
Atbalstīs jaunās un daudzbērnu ģimenes ar mājokļa grantiem, valsts garantijām un īres mājokļu programmām. Nodrošinās iespēju strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot pabalstu. Mērķtiecīgi mazinās vardarbību ģimenē, stiprinot prevenciju, sociālo dienestu kapacitāti un atbalstu cietušajiem, kā arī veicinās bērnu aizsardzību, adopciju un audžuģimeņu skaita pieaugumu. Radīs labvēlīgu nodokļu režīmu reemigrantiem uz četriem gadiem.
Avots ↗
Transports
Transportlīdzekļu nodokļus novirzīs valsts autoceļiem, prioritāri tranzīta maģistrālēm, reģionālo centru savienojumiem un militārajai mobilitātei. Stiprinās Latvijas ostu, lidostu un speciālo ekonomisko zonu konkurētspēju.
Avots ↗
Ukraina un Krievija
Turpinās nelokāmu atbalstu Ukrainai, vienlaikus stiprinot Latvijas aizsardzības industriju, militāro mobilitāti un noturību pret Krievijas agresiju un hibrīduzbrukumiem.
Avots ↗
Valsts kapitālsabiedrības
Izveidos Latvijas Attīstības fondu, kas caurredzami pārvaldītu valsts aktīvus bez politiķu iejaukšanās, lai celtu to vērtību. Valsts kapitālsabiedrību vadības atalgojumu sasaistīs ar konkrētiem rezultātiem, investīciju disciplīnu un pakalpojumu kvalitāti.
Avots ↗
Valsts pārvalde
Ieviesīs skaidrus augstāko amatpersonu rezultātu rādītājus un rotāciju, nostiprinās personisku atbildību par lēmumiem un reformēs Civildienesta likumu. Birokrātiju samazinās pēc principa, ka katrai jaunai prasībai jāaizstāj vai jāvienkāršo esošā. Centralizēs valsts IKT pārvaldību, plaši ieviesīs mākslīgā intelekta rīkus pakalpojumu automatizācijai, vienkāršos mazos publiskos iepirkumus un nodrošinās publisku budžeta datu pieejamību līdz rēķinu līmenim.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Reformēs veselības aprūpes pārvaldību: pārveidos kvotu sistēmu, ieviesīs vienotu pierakstu un valsts veselības apdrošināšanas modeli, kurā nauda seko pacientam neatkarīgi no tā, vai viņš ārstējas valsts vai sertificētā privātā iestādē. NVD pārveidos par fondu ar ilgtermiņa finanšu plānošanu. Nodrošinās bērnu savlaicīgu diagnostiku, optimizēs zāļu cenas ar caurredzamiem iepirkumiem, pakāpeniski samazinās līdzmaksājumus bērniem, senioriem un hronisku slimību pacientiem, piesaistīs mediķus novados ar mērķstipendijām un stiprinās paliatīvo un ilgstošās aprūpes pieejamību.
Avots ↗
Vide
Dabas politikā aizsargās mežus, ūdeņus, augsni un bioloģisko daudzveidību, nepieļaujot birokrātisku aizliegumu politiku bez kompensācijām un saimnieciska līdzsvara.
Avots ↗
Ārpolitika
Iestāsies par stipru Latviju stiprā NATO un ES ciešā sadarbībā ar ASV, Apvienoto Karalisti, Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un demokrātiskajiem sabiedrotajiem, kā arī aktīvāk izmantos ES brīvās tirdzniecības līgumus eksporta palielināšanai.
Avots ↗
| Datums | Balsojums | Par | Pret | Atturas |
|---|---|---|---|---|
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu pieprasījums iekšlietu ministram Jānim Dombravam par cilvēktiesību ievērošanu migrācijas politikas īstenošanā. Pieprasījumu komisija ar balsojumu 3 par, 7 pret un 2 atturoties atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 0 | 11 | 0 |
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri par medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības krīzi pretstatā Satversmes 111. pantā garantētajam minimumam. Pieprasījumu komisija 2. septembra sēdē atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 0 | 11 | 0 |
| 2026-09-10 | Juridiskās komisijas virzīts lēmuma projekts atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Sarmīti Daukšti no tiesneša amata ar 2026. gada 30. novembri pēc pašas vēlēšanās. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Juridiskās komisijas virzīts lēmuma projekts atbrīvot Latgales rajona tiesas tiesnesi Elīnu Voliku no tiesneša amata ar 2026. gada 5. oktobri pēc pašas vēlēšanās. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Likumprojekts bargāk sodītu personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nelikumīgas uzturēšanās nodrošināšanu: Krimināllikuma 285., 285.1 un 285.2 panta pamatsastāvā paredzēta brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību, bet smagākajos sastāvos maksimālais termiņš celts no sešiem uz astoņiem, no astoņiem uz desmit un no desmit uz divpadsmit gadiem. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu deputātu likumprojekts, kas izslēgtu maksātnespējas procesa administratorus no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu loka un ar 2026. gada 1. oktobri nepabeigtās pārkāpumu lietas nodotu no Maksātnespējas kontroles dienesta Tieslietu ministrijai. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu deputātu likumprojekts, kas atņemtu Maksātnespējas kontroles dienestam sankciju ievērošanas uzraudzību maksātnespējas procesa administratoru darbā un ar 2026. gada 1. oktobri nepabeigtajās lietās nodotu tā tiesības un pienākumus Tieslietu ministrijai. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu Progresīvo deputātu likumprojekts, kas izslēgtu no Imigrācijas likuma tā saukto «zelta vīzu» ceļu — termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš vismaz 150 000 eiro iegulda valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondā un iemaksā budžetā 10 000 eiro. Iesniedzēji norāda uz drošības, sankciju apiešanas un naudas atmazgāšanas riskiem. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas to pašu normu par tiesībām uz valsts apmaksātām medicīniski indicētām un izmaksu efektīvām zālēm ierakstītu arī Ārstniecības likumā; iesniegts paketē kopā ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā (1513/Lp14). Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 0 | 0 | 10 |
| 2026-09-10 | «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas Pacientu tiesību likumā nostiprinātu pacienta tiesības saņemt valsts apmaksātas medicīniski indicētas un izmaksu efektīvas zāles, ja nav pieejamas terapeitiski līdzvērtīgas lētākas alternatīvas. Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 0 | 0 | 10 |
| 2026-09-10 | Piecu «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas ieviestu jaunu valsts sociālo pabalstu vientuļam pensionāram, kurš dzīvo viens: izmaksa reizi gadā, apmērs ne mazāks par vienu minimālo vecuma pensiju, sākot ar 2027. gada 1. septembri. Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 0 | 0 | 8 |
| 2026-09-10 | Zemkopības ministrijas sagatavots Ministru kabineta likumprojekts, kas nacionālo importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm paplašina no lauksaimniecības un lopbarības produktiem arī uz pārtikas produktiem. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai projekta pirmo lasījumu iekļaut sēdes darba kārtībā. | 9 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Desmit Progresīvo deputātu iesniegts lēmuma projekts izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība). Pamatojums — vienlaikus un sasteigti ieviestās izmaiņas vērtēšanas sistēmā, centralizētajos eksāmenos un mācību saturā, pret kurām iebilda izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Pašvaldību savienība, Vecāku organizācija un 94 izglītības iestāžu vadītāji. | 1 | 10 | 0 |
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu iesniegts lēmuma projekts izteikt neuzticību veselības ministram Hosamam Abu Meri (Jaunā Vienotība). Pamatojums — līdz trim gadiem garas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, pacientu vešana simtiem kilometru tālu reģionu speciālistu trūkuma dēļ un ministra atbilde uz deputātu pieprasījumu 136/P14, kuru iesniedzēji vērtē kā nespēju risināt nozares krīzi. | 0 | 13 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti Šengenas informācijas sistēmas darbības grozījumi — par 83, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīta izstāšanās no Enerģētikas hartas nolīguma — par 83, iebildumu nav. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim — par 24, pret 67, atturējās 1; ministrs paliek amatā. | 0 | 13 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Aizsargjoslu likumā — par 85, pret 4; steidzamība atzīta minūti iepriekš. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Notariāta likumā — par 85, iebildumu nav. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Krimināllikuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 45, pret 23, atturējās 16. | 6 | 0 | 5 |
| 2026-09-03 | Noraidīts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Dombravam — par 25, pret 64; ministrs paliek amatā. | 0 | 13 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā — par 85, iebildumu nav. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Aizsargjoslu likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 78, pret 2. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā — par 87, iebildumu nav; steidzamība atzīta minūti iepriekš. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemts grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” — par 76, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā — par 83, iebildumu nav; steidzamība atzīta tajā pašā sēdē. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Nekustamo īpašumu atsavināšanas dzelzceļa “Rail Baltica” izbūvei projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 69, pret 20. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīta grozījumu projekta par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodošana komisijām — par 28, pret 16, bet 42 deputāti atturējās, tāpēc klātesošo vairākums netika savākts un projekts tālāk netiek virzīts. | 0 | 0 | 10 |
| 2026-09-03 | Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 66, pret 11, atturējās 9. | 12 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīts grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” — par 77, iebildumu nav; steidzamība tam atzīta agrāk tajā pašā sēdē. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Izglītības likumā — par 78, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 80, iebildumu nav. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 75, iebildumu nav. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 78, iebildumu nav. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā — par 77, pret 3; priekšlikums Nr. 2 minūti iepriekš tika noraidīts. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemts grozījums Profesionālās izglītības likumā — par 81, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Likumprojekts par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā atzīts par steidzamu — par 68, pret nav, atturējās 1; turpmākie lasījumi notiks paātrinātā kārtībā. | 10 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā “Par tiesu varu” — par 85, iebildumu nav; likumprojekts virzās uz trešo lasījumu. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīta grozījumu projekta par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodošana komisijām — par tikai 27, bet 50 deputāti atturējās, tāpēc klātesošo vairākums netika savākts un projekts tālāk netiek virzīts. | 0 | 0 | 9 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemts grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā — par 80, pret 3. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīts lēmums par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu — par 77, iebildumu nav; likumprojekts virzās uz otro lasījumu. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Vispārējās izglītības likumā — par 79, pret un atturošos nav; steidzamības dēļ otrais lasījums ir galīgais. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemts grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā — par 81, pret 3. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Krimināllikuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par nodošanu 41, pret 19, atturējās 8. | 0 | 2 | 7 |
| 2026-09-03 | Noraidīts 2. lasījuma priekšlikums Nr. 2 grozījumiem Nacionālās drošības likumā — par balsoja tikai 10 deputāti, pret 58, atturējās 7. Pats likumprojekts otrajā lasījumā minūti vēlāk tika pieņemts. | 0 | 9 | 1 |
uzbrukums
2026-09-11
Jurģis Liepnieks → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Jurģis Liepnieks (politiskais stratēģis) pārmet Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts), ka premjers debatēs divreiz — arī īpaši pārvaicāts — un pēc tam vēlreiz X ierakstā apgalvojis, ka 3500 ministriju darbinieki izmaksājot 2 miljardus, un sauc to par kaut ko sliktāku par nekompetenci; Kulbergs savā ierakstā precizē, ka runājis par visa valsts aparāta izmaksām, kas neesot liela summa salīdzinājumā ar valsts iepirkumiem.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-11
Valsts kontrole → Andris Kulbergs
Budžets un finanses
Valsts kontrole, aicinot nākamā gada budžetā izmantot revīzijās identificētās iespējas samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus, nosūta Saeimai, Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (Apvienotais saraksts) un finanšu ministram apkopojumu ar 17 vēl neieviestiem ieteikumiem; premjers tajā pašā dienā ziņo, ka nākamnedēļ valdībā nonāks iepirkumu uzraudzības sistēma, no kuras gaida nopietnus ietaupījumus budžetā.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-09-10
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Vēlēšanas
Alvis Hermanis (Mēs mainām noteikumus) salīdzina Andri Kulbergu (Apvienotais saraksts) ar Vācijas kancleru Fridrihu Mercu, apgalvojot, ka premjers izmanto tos pašus reformatora lozungus, kuru autora vārdi un darbi vēlāk atšķīrušies par 180 grādiem.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-09-10
Andris Velps → Andris Kulbergs
Ukraina un Krievija
Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) pārmet Apvienotajam sarakstam gumijas vilkšanu, lai nebūtu jāieņem nostāja par Krievijas graudiem; nākamajā dienā Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) paziņo par gatavotajiem grozījumiem tranzīta ierobežošanai.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-10
Jānis Patmalnieks → Andris Kulbergs
Izglītība
Koalīcijas partnera deputāts Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība) publiski sauc Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) valdības lēmumu par eksāmeniem par haosu, jo neesot skaidrs, kas nolemts un kad izmaiņas stājas spēkā; premjers tajā pašā dienā grozījumus pasniedz kā pieņemtus.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-08
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Ukraina un Krievija
Opozīcija vērtē valdības graudu tranzīta risinājumu kā nepietiekamu. Andris Šuvajevs (Progresīvie) uzskata, ka koalīcija rīcību tikai imitē un ka 300 % tarifs kravas nepārtrauks; Atis Švinka (Progresīvie) jautā, kāpēc ierobežojumi attiecas tikai uz graudiem; Juris Pūce (Latvijas attīstībai) apgalvo, ka valdība tranzītu grib pieļaut par augstāku samaksu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pēc valdības sēdes skaidro, ka izcelsmes pārbaudes var ilgt līdz mēnesim un kravas šajā laikā aizturēt nevar.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-08
Edgars Tavars → Viesturs Kleinbergs
Pašvaldības
Ministrija un pašvaldība vienā dienā vēršas pret vienu un to pašu Rīgas domes iepirkumu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) pieprasa Rīgas domei skaidrojumu par 300 000 eiro vērto «LinkedIn» pakalpojumu iepirkumu, vienlaikus atzīmējot, ka līdz šim no pašvaldību tēriņu apšaubīšanas izvairījies. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) aicina iepirkumu apturēt un prasa paša domes struktūrai skaidrojumu par tā nepieciešamību un pamatojumu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Latvijas Darba Devēju Konfederācija → Māris Kučinskis
Budžets un finanses
Latvijas Darba Devēju Konfederācija aicina valdību pārskatīt pieņemtos lēmumus un solījumus, kuriem nākamo gadu budžetos nav finansiāla seguma, un rosina izdevumu pārskatīšanā noteikt konkrētu ietaupījuma mērķi — aptuveni 800 līdz 900 miljonus eiro. Ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs atzīst, ka priekšvēlēšanu laiks nav pateicīgākais izdevumu mazināšanai, taču norāda, ka strukturālās izmaiņas jāskata jau šīs valdības laikā. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) tajā pašā dienā skaidro, ka vēlēšanu gadā pašreizējai valdībai vairs nav mandāta lemt par nākamā gada prioritātēm: tā sagatavos tikai budžeta pamatu un rīcības variantus, bet galīgās izvēles atstās pēctecei. Nesaskaņa ir par pašreizējās valdības rīcības robežu, ne par ietaupījumu nepieciešamību: Kučinskis pats ministrijām uzdevis rēķināties ar negatīvu fiskālo telpu. Uz aicinājumu noteikt ietaupījuma mērķi viņš dienas avotos neatbild.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Edmunds Jurēvics → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Edmunds Jurēvics (JV) 6. septembrī LSM raidījumā «De facto» norāda, ka Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) attieksme pret parlamentu un ministriem nav pieņemama, jo tā nevedot uz darba rezultātu, bet gan uz vienas partijas popularitātes kāpināšanu uz citu rēķina. Viņš aicina premjeru vairāk laika veltīt darbam, nevis skaļiem sociālo tīklu paziņojumiem. Kulbergs uz šo pārmetumu dienas avotos neatbild. Abu pārstāvētās partijas ir vienā koalīcijā, un Saeimas vēlēšanas ir 3. oktobrī.
Avots ↗
spriedze
2026-09-07
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 6. septembrī LSM raidījumā «De facto» norāda, ka koalīcijā visvairāk buksē tieši Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) paša uzņemtās saistības un ka tās neļaujot pieņemt kvalitatīvus lēmumus; viņš pauž vilšanos, ka valsts tēriņu pārskatīšana pēc būtības nenotiek. Kulbergs uz šo pārmetumu dienas avotos neatbild. Iebildumu ceļ ministrs, kurš pats strādā Kulberga vadītajā Ministru kabinetā.
Avots ↗
spriedze
2026-09-07
Jānis Dombrava → Andris Kulbergs
Imigrācija
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 7. septembrī norāda, ka imigrācijas ierobežošanas plānā paliek formulējums par vēršanos tiesā pret Eiropas Komisijas komisāriem un grozījumu rosināšanu Eiropas Savienības direktīvā, bet konkrētu komisāru vārdi plānā netiks minēti. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) tieši šo plāna punktu 1. septembrī bija kritizējis, rakstot, ka Dombrava «pēkšņi ir iedomājies» vērsties tiesā pret diviem komisāriem un ka Ārlietu ministrijai par to ir būtiski iebildumi. Tajā pašā 7. septembra koalīcijas sanāksmē Kulbergs pavēsta par sagatavotajiem grozījumiem, kas dubulto kriminālsodus par neatļautu robežas šķērsošanu un nelegālas uzturēšanās nodrošināšanu, bet uz iebildumu par komisāriem dienas avotos neatgriežas. Abas puses atbalsta plāna tālāku virzību, tāpēc nesaskaņa paliek par vienu konkrētu plāna punktu, ne par plānu kopumā.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Andris Šuvajevs → Andris Kulbergs
Ukraina un Krievija
Andris Šuvajevs (Progresīvie) norāda, ka tuvākajā Saeimas sēdē deputātiem būs iespēja lemt par Progresīvo priekšlikumu aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu, un premjera tarifu risinājumu vērtē kā rīcības imitāciju: viņa vārdiem, tad «nevajadzēs simulēt rīcības ar šādiem tarifiem». Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) tajā pašā dienā pēc koalīcijas sanāksmes paziņo, ka valdība plāno noteikt 300 % tarifu Krievijas un Baltkrievijas graudu kravām un to apstrādei, kā arī izstrādāt mehānismus iespējami zagtu Ukrainas graudu identificēšanai un sankcionēšanai. Pretnostatījums ir par instrumentu, ne par mērķi: Šuvajevs uzskata, ka tranzītu spēj apturēt tikai aizliegums likumā, kamēr valdība izvēlas tarifu. Kulbergs dienas avotos uz pārmetumu par rīcības simulēšanu neatbild.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-06
Andris Kulbergs → Uldis Augulis
Valsts pārvalde
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc Carnikavas gadījuma, kurā suņi sakoda bērnudārza bērnus, norāda, ka Zemkopības ministrija līdz 1. jūlijam nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas režīmu, un uzstāj, ka politiskā atbildība par regulējuma nepabeigtību ir ministrijai, kuru vada Uldis Augulis (ZZS). Kulbergs vienlaikus atzīst, ka šis kavējums nav iemesls, kādēļ konkrētie suņi netika iemidzināti. Augulis dienas avotos uz pārmetumu neatbild.
Avots ↗
spriedze
2026-09-06
Ainārs Šlesers → Andris Kulbergs
airBaltic
Ainārs Šlesers (LPV) aicina Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) vērsties Ģenerālprokuratūrā ar aicinājumu sākt kriminālprocesu pret Jaunās Vienotības un Progresīvo politiķiem par, viņaprāt, naudas izšķērdēšanu īpaši lielā apmērā saistībā ar «airBaltic». Kulbergs tajā pašā dienā jauno privāto īstermiņa aizdevumu aizstāv kā pēdējo iespēju uzņēmumu glābt un uzsver, ka valsts tajā naudu neiegulda; uz Šlesera aicinājumu viņš neatbild.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-06
Raivis Zeltīts → Andris Kulbergs
Ukraina un Krievija
Raivis Zeltīts (ASL) prasa nojaukt dzelzceļa sliedes uz Krieviju un pārtraukt visas saiknes ar agresorvalsti, bet Pārtikas un veterinārā dienesta tranzīta graudu pārbaudes noraida kā bezjēdzīgas; viņš pārmet, ka opozīcijā skaļie tirdzniecības kritiķi valdībā runā piesardzīgi. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc 4. septembra valdības ārkārtas sēdes uzsver, ka Latvija nevar rīkoties atrauti no Eiropas Savienības kopējās politikas un sasteigti lēmumi kaitētu Latvijas lauksaimniekiem; lēmums par koridora slēgšanu netika pieņemts.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-06
Rihards Kozlovskis → Andris Kulbergs
Ukraina un Krievija
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pieļauj Krievijas graudu tranzīta koridora slēgšanu kā vienu no variantiem un valdības izvēli ierāmē kā jautājumu, vai valsts atņem «biļeti braukt» pa «Latvijas dzelzceļa» ceļu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) turpretī brīdina, ka sasteigti lēmumi varētu negatīvi ietekmēt lauksaimniekus un visam jānotiek Eiropas Savienības noteikumu ietvaros. Atšķirība ir koalīcijas iekšienē un ir par soļa asumu, ne par mērķi: neviens no abiem ierobežošanu nenoraida.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-05
Andris Velps → Andris Kulbergs
airBaltic
Andris Velps (ASL) «airBaltic» jaunā aizņēmuma 25 % gada likmi raksturo nevis kā uzticību uzņēmuma plānam, bet kā ātro kredītu peļņu, un uzskata, ka investori rēķinās ar valdības iejaukšanos: ja lidsabiedrība nespēs samaksāt, saistības segs nodokļu maksātāji. Adresāts ir Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), kuram ar likumu noteikta atbildība par uzņēmumu; tajā pašā dienā ZZS paziņo, ka pirmdien, 7. septembrī, koalīcijas sadarbības sanāksmē prasīs premjera skaidrojumu par likmi un alternatīvām.
Avots ↗
spriedze
2026-09-04
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
airBaltic
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski norobežojas no «airBaltic» jaunā 257 miljonu eiro aizņēmuma: viņš norāda, ka Ministru kabinetā tas nav nedz skatīts, nedz atbalstīts, un ka atbildība ar likumu ir noteikta Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS). Valainis piebilst, ka ZZS redz citu uzņēmuma attīstības virzienu — stiprināšanu stratēģiskā sadarbībā ar «Lufthansa». Spriedze iet koalīcijas iekšienē: abas partijas ir valdībā.
Avots ↗
spriedze
2026-09-04
Jurģis Liepnieks → Andris Kulbergs
airBaltic
Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks prasa Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS) skaidrojumu par «airBaltic» aizņemšanos ar 25 % gadā. Liepnieks vērtē, ka uzņēmumam, kurš nespēj atdot 14,5 % kredītu, jauns aizdevums ar vēl augstāku likmi labi beigties nevar, un ka Saeimas piešķirtā nodokļu maksātāju nauda aizies procentu maksājumiem aizdevējiem.
Avots ↗
spriedze
2026-09-03
Ilze Indriksone → Andris Kulbergs
Izglītība
Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone aizstāv ministrijas virzītās vērtēšanas izmaiņas un uzskata, ka dabaszinību eksāmena ieviešana nav sasteigta, jo līdz eksāmeniem atlikuši desmit mēneši. Ministru prezidents Andris Kulbergs tajā pašā dienā norāda, ka izglītībā vajadzīga stabilitāte un skolu reformā straujas pārmaiņas nav atbalstāmas.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-03
Edvards Ratnieks → Andris Kulbergs
Imigrācija
Edvards Ratnieks pieprasa imigrantu kvotas un darba devēju atbildību par katru nodarbināto imigrantu un aicina ministrus un valdības vadītāju Andri Kulbergu nenovilcināt imigrācijas ierobežošanas jautājumu, bet izlemt to vēl šajā valdībā līdz vēlēšanām.
Avots ↗
spriedze
2026-09-03
Edgars Rinkēvičs → Andris Kulbergs
Izglītība
Edgars Rinkēvičs prasa Andra Kulberga valdībai nākamās nedēļas otrdienā beidzot pieņemt lēmumu par skolēnu vērtēšanas kārtību, kas Ministru kabineta sēdēs atlikts atkārtoti; Kulbergs tajā pašā dienā norāda, ka valdība nevēlas eksperimentus pēdējā mirklī, bet pieļauj atsevišķas izmaiņas.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-01
Artūrs Butāns → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Artūrs Butāns paziņo, ka Nacionālā apvienība prasīs Ministru prezidentam skaidrojumus par iebildumiem imigrācijas ierobežošanas plānam un aicinās viņu nostāju skaidrot klātienes sarunā; uz jautājumu par darba turpināšanu koalīcijā atbild, ka partija joprojām cer uz vienošanos un vēlas pārliecināties, ka valdības rīcībspēju nav ietekmējušas šauras ekonomiskās grupas. Andris Kulbergs apliecina, ka viņa nostāja par nekontrolētas migrācijas apturēšanu nav mainījusies, un sagaida no iekšlietu ministra kvalitatīvi sagatavotu migrācijas apkarošanas plānu.
Avots ↗
Atbilde ↗
politikas nostāju konflikts
2026-09-01
Andris Velps → Andris Kulbergs
Imigrācija
Andris Velps pārmet premjeram, ka tas runā par cīņu pret nelegālo migrāciju, bet ignorē legālo, kura, viņaprāt, rada lielākos draudus, un norāda, ka Dombravas plāns nav publiski pieejams. Andris Kulbergs apliecina, ka nostāja par nekontrolētas migrācijas apturēšanu nav mainījusies, un uzsver, ka nelegālajiem un pēc, viņaprāt, «sabīdītiem papīriem» legalizētajiem migrantiem Latvijā nav vietas.
Avots ↗
Atbilde ↗
politikas nostāju konflikts
2026-09-01
Jānis Dombrava → Andris Kulbergs
Imigrācija
Jānis Dombrava noraida premjera pārmetumu, ka imigrācijas ierobežošanas plāns virzīts nesaskaņots, un norāda, ka tas institūciju saskaņošanai iesniegts jau 24. jūlijā un augustā apspriests vairākās saskaņošanas kārtās. Andris Kulbergs iebilst pret ziņojuma virzīšanu uz valdības sēdi, apgalvojot, ka tas iesniegts aptuveni pusotru stundu pirms koalīcijas sanāksmes un nav saskaņots ar 14 institūcijām; tās pašas dienas preses konferencē viņš Dombravam par saviem izteikumiem atvainojas un precizē, ka gaida priekšlikumu par ārvalstu studentiem.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-27
Andris Kulbergs → Jānis Vitenbergs
Aizsardzība un drošība
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) publiski nosauc Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotā rīkojuma projekta nosaukumu un anotāciju par kļūdu, ko ministrs labošot, vienlaikus atzīstot, ka pats regulējums brīdinājuma situācijām ir vajadzīgs. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) tajā pašā dienā projektu aizstāv un publisko reakciju sauc par vētru ūdens glāzē.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-27
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Juris Pūce (LA) pārmet Andra Kulberga valdībai, ka trīs mēnešu laikā aiz neapmierinātības paušanas par valsts pārvaldes darbu nav sekojuši konkrēti uzdevumi.
Avots ↗
spriedze
2026-08-26
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Digitālā politika
Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) un Juris Pūce (LA) atšķirīgi vērtē, vai cietušajiem pienākas kompensācija. Premjers uzskata, ka kompensācijas nav jāprasa, un to vietā piedāvā ļaut bez maksas nomainīt numurzīmes tiem auto īpašniekiem, kuri to vēlas. Pūce atbild, ka premjers kļūdās: personām, kuru dati pazaudēti, pienākas kompensācija no datu turētāja, tāpēc maksāt būs direkcijai.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-25
Jurģis Liepnieks → Edgars Tavars
Valsts pārvalde
Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks uzskata, ka Ministru prezidents Andris Kulbergs nespēj jēdzīgi vadīt valdību un ka sākotnējai runāšanai tagad pievienojas neizdarības un aplami lēmumi. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (AS) aizstāv premjera došanos ārvalstu komandējumā vētras laikā, norādot, ka valsts bez vadītāja nepalika, jo tika nozīmēts premjera vietas izpildītājs.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-24
Jānis Dombrava → Edgars Tavars
Aizsardzība un drošība
Divi valdības ministri diennakts laikā vētras seku gatavību vērtē pretēji. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars (Apvienotais saraksts) 23. augustā atzīst, ka valsts nebija gatava vētras izraisītajai enerģētikas krīzei, un uzsver, ka otrreiz šādā situācijā nonākt nedrīkst. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) 24. augustā krīzi vērtē kā pārvarētu un uzskata, ka problēmas izdevies atrisināt ļoti īsā laika sprīdī.
Avots ↗
Atbilde ↗