Partijas valdes priekšsēdētājs
101 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Uzskata, ka divas neiekļūšanas Saeimā pēc kārtas ir likumsakarība un «Latvijas attīstībai» jāsāk domāt, ko tā dara nepareizi, jo ar tiem pašiem cilvēkiem un zīmolu startēt nevar; partijai nepieciešamas pārmaiņas līderībā un sadarbības partneros.
Avots ↗
Pauž, ka nav īsti skaidrs, kāpēc Indijas zinātniecei Višvanatai pilsonība piešķirta tik steidzīgi un politizēti; norāda, ka legāli dzīvojošam un latviešu valodu apguvušam cilvēkam normāls ceļš ir naturalizācija, un uzskata, ka Latvijai jābūt atvērtai talantiem, bet drošības apsvērumi nepazūd.
Avots ↗
Atzinīgi vērtē akadēmiķu vēstules, kurās prasīts pārbaudīt LZA vadības ieteikumus pilsonības piešķiršanai, ko viņš raksturo kā «šaubīgus», un norāda, ka izglītības un zinātnes ministre kā LZA pārraudzītāja var pieprasīt paskaidrojumus un dokumentus par LZA amatpersonu rīcību.
Avots ↗
Pauž, ka īstais izpētes objekts, šķiet, būtu Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, ko raksturo kā privātu SIA ar «savdabīgām» izpētes tēmām un konferencēm un spēju kooptēt Rivžu un Kalviņu pilsonības iegūšanas procesā diviem Indijas pilsoņiem.
Avots ↗
Uzskata, ka biedru aiziešana no partijas «Latvijas attīstībai» ir dabisks process, norādot, ka partijai nav bijuši labi vēlēšanu rezultāti un daļa pašvaldībās ievēlēto droši vien apsver aiziešanu un netic, ka partija varētu atgūties; saka, ka aizgājēju pārmetumus nav dzirdējis, kamēr viņi bija partijā.
Avots ↗
Pauž izbrīnu par valdības pamatojumu, kā viņš to atstāsta, piekrist pirkt «Telia» daļas tāpēc, ka «Telia» nevēlas ne pirkt LMT un «Tet», ne saglabāt status quo, un jautā, kāpēc valdībai vajag vēl LMT un «Tet» daļas un kāpēc tā piekrita «Telia» vēlmēm.
Avots ↗
Uzskata, ka ideja Latvijā rīkot vadoša amata kandidātu atlases konkursu, kurā neviens atlases veicējs nepazīst nevienu kandidātu, ir ne tikai neiespējama, bet arī aplama, jo tad komisijā būtu cilvēki bez vērā ņemamas pieredzes vai kandidāti būtu nepieredzējuši.
Avots ↗
Apgalvo, ka referenduma, ko rīkos, patiesais nolūks esot dot AS deputātiem, kuri pirms vēlēšanām solīja balsot par Stambulas konvencijas denonsēšanu, attaisnojumu nebalsot, un ka tas, visticamāk, izmaksās ap 2 miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas.
Avots ↗
Kritizē AS, JV un NA pārstāvjus, kuri, pēc viņa teiktā, kino producentu asociācijas debatēs pirms vēlēšanām karsti atbalstīja straumēšanas platformu piespiešanu izmantot Latvijā ražotu saturu, bet tagad to vairs neatbalsta.
Avots ↗
Uzskata, ka kopumā ir pareizi, ka Eiropa meklē jaunus partnerus, lai nav pārmērīgas koncentrācijas uz ASV, un ar Kanādu, īpaši aizsardzībā, ir daudz darāmā; vienlaikus norāda, ka nav skaidrs, kāda būs ierosinātā asociācija, un brīvās tirdzniecības līgums neiet tik raiti, kā gribētos.
Avots ↗
Ziņo, ka Eiropas Parlaments nobalsojis par viņa vadībā tapušo aizsardzības inovāciju programmu AGILE, kas paredz 115 miljonus eiro mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, un ka pieteikšanās sāksies nākamgad.
Avots ↗
Kritizē ideju par «300 % tarifu» Krievijas graudu dzelzceļa tranzītam, ko viņš raksturo kā maskarādi, un apgalvo, ka graudus joprojām ved par veco tarifu, kura ietekme uz graudu cenu ir niecīga.
Avots ↗
Par atbalstu Rinkēviča pārvēlēšanai saka, ka lemt ir par ātru, jo Rinkēvičs nav paudis gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, taču Rinkēviča darbību vērtē pozitīvi.
Avots ↗
Kritizē to, ko viņš sauc par 300% dzelzceļa tarifa «maskarādi» un nedēļām ilgu gaidīšanu, norādot, ka Igaunija «to var izdarīt» bez tām.
Avots ↗
Pauž cerību, ka Valsts policija izmeklē visus gadījumus, kuros bijušajam Progresīvo biedram profesionālā vai citā ziņā bijusi saskarsme ar nepilngadīgajām.
Avots ↗
Norāda, ka Kulbergs debatēs jau otro reizi demonstrē Finanšu ministrijas sagatavotu tabulu par partiju solījumu fiskālo ietekmi, un jautā, vai tas ir jauns ministrijas uzdevums un vai tabulas metodika ir publiski pieejama.
Avots ↗
Aicina samazināt degvielas cenas un pārtraukt celt enerģijas tarifus.
Avots ↗
Usmanova un Frīdmana izņemšanu no ES sankciju saraksta pret Krieviju, to pagarinot, vērtē kā ļoti sliktu signālu, kas, viņaprāt, nepārprotami nozīmē, ka Eiropas sankciju siena sāk drupt dažādu politisku iemeslu dēļ un dod iespēju izkļūt ikvienam no aptuveni 3000 sarakstā esošajiem; uzskata, ka tā nedrīkst, un sola par to vēl runāt Eiropas Parlamentā.
Avots ↗
Kritizē sankciju politikas koordināciju kā «zem katras kritikas»: premjers, «kā izskatās», visu uzzinājis pēdējais, ārlietu ministre aizņemta ar kampaņu, bet daudzgadu apgalvojumi par stiprajām personiskajām saitēm ar Baltijas un Eiropas politiķiem izrādījušies, viņa vārdiem, «miglas pūšana»; secina, ka Latvijai vispār nebija pozīcijas un pēdējā mirkļa pamošanās bija bezjēdzīga.
Avots ↗
Pauž vērtējumu, ka, ja būtu jāslēdz derības, pirmā Saeimas partija, kas būtu gatava reālai koalīcijai ar Šleseru, būtu Vienotība, un pamato to ar to, ka Vienotība reiz solīja neiet koalīcijā ar Lembergu, bet pēc 10 mēnešiem tajā iegāja.
Avots ↗
Jautā, vai Ārlietu ministrija un ārlietu ministre Baiba Braže plāno publiski komunicēt, pirms Latvija pieņem lēmumu piekrist divu Krievijas oligarhu svītrošanai no sankciju saraksta; norāda, ka neiebildumi no Latvijas puses arī ir lēmums.
Avots ↗
TV24 priekšvēlēšanu debatēs pauž, ka Latvijai nav iespējams ceļš caur neitralitāti.
Avots ↗
Uzskata, ka mākslīgā intelekta jomā Eiropai vairāk jākoncentrējas uz industriāliem un ražošanas risinājumiem, nevis jāmēģina atkārtot ASV un Ķīnas lielo valodas modeļu ceļu; pozitīvi vērtē fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā teikto par konkurētspēju un tehnoloģisko attīstību.
Avots ↗
Kopumā kritiski vērtē fon der Leienas runu par stāvokli Savienībā: tajā maz izskanējis par austrumu robežas aizsardzību un investīcijām, robežas stiprināšanas un pretdronu iniciatīvas nebija starp galvenajiem akcentiem, un netika skarts Krievijas iesaldēto aktīvu jautājums; uzsver, ka Baltijai tās nav sekundāras tēmas.
Avots ↗
Atbalsta ES «Omnibus» paketi aizsardzības jomā kā soli ļoti pareizā virzienā, norādot, ka 80 % aizsardzības iepirkumu joprojām ir tīri nacionāli un licencēšana ir pārlieku birokrātiska; uzskata, ka tagad jāpanāk tās ieviešana un jāraugās, lai nākamajā ES daudzgadu budžetā būtu pietiekami daudz naudas kopīgiem iepirkumiem.
Avots ↗
Uzskata, ka OECD PISA dati par Latvijas 15 gadus veco skolēnu zināšanām nav «satraucoši», kā tos raksturo Indriksone, bet traģiski: Latvijas 15-gadnieki vidēji zinot par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi un par vienu skolas gadu mazāk nekā lietuvieši; prasa nekavējošas pārmaiņas izglītības sistēmā.
Avots ↗
Iebilst pret iznīcinātāju izmantošanu par galveno risinājumu dronu pārtveršanā Latvijas gaisa telpā un uzskata, ka jāattīsta pašmāju pretdronu tehnoloģijas, kuras Latvijas aizsardzības sektors un Nacionālie bruņotie spēki būtu gatavi iepirkt un izmēģināt.
Avots ↗
Norāda, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja nebūt valdībā ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc 11 mēnešiem; tādēļ Andra Šuvajeva pieteiktajām «sarkanajām līnijām», viņaprāt, ir tikpat maza vērtība.
Avots ↗
Kritizē Kulberga valdību par to, ka tā, viņaprāt, grib pieļaut Krievijas graudu pārvadāšanu pa Latvijas dzelzceļu, ja vien Latvijai par šo tranzītu samaksā krietni vairāk; norāda, ka Krievijas graudu eksports pilda Krievijas budžetu un ļauj finansēt karu pret Ukrainu.
Avots ↗
Ierosina atjaunot Rīgas domē agrāko kārtību, ka ielu un ietvju remontdarbus plāno pabeigt pirms mācību gada sākuma un ka par neizpildi tiek sniegts publisks skaidrojums.
Avots ↗
Brīdina, ka Latvija katru mēnesi aizņemas tuvu 200 miljoniem eiro pamatfunkciju finansēšanai, nevis investīcijām, un ka šāda ikdienas izdevumu segšana ar aizņēmumiem labi nebeigsies; aizņemšanās esot pieļaujama tikai izaugsmi veicinošām investīcijām, un parāda procentu maksājumi šogad pārsniegšot miljardu eiro.
Avots ↗
Kritizē veselības aprūpes sistēmu — norāda, ka kvalitatīva pakalpojuma saņemšanai bieži vajadzīgs gan blats, gan sava nauda, un dēvē šo modeli par dziļi netaisnīgu pret visiem.
Avots ↗
Kritizē "Gobzema saraksta" pozīciju Ukrainas jautājumā, dēvējot to par "viltus dilemmu".
Avots ↗
Uzskata, ka privātie uzņēmumi paši var lemt par savu darba organizāciju un darbalaika veidu, bet valsts pārvaldē jāpāriet no nostrādāto stundu formālas skaitīšanas uz darba rezultātu vērtēšanu; norāda, ka no Ministru prezidenta Andra Kulberga pagaidām dzirdēts vienīgi tas, ka pašreizējā situācija viņu neapmierina, taču trīs mēnešu laikā uzdevumi neesot doti un nekas neesot mainījies.
Avots ↗
Uzskata, ka personām, kuru dati pazaudēti, pienākas kompensācija no tā, kas tos pazaudējis, tāpēc CSDD būs jāmaksā; iebilst Kulberga paustajam viedoklim.
Avots ↗
Aizrāda Raivim Zeltītam, ka ekonomikas dubultošana astoņos gados nozīmētu 13 % ikgadēju izaugsmi, un raksturo ASL kā partiju, kas «nemāk procentus».
Avots ↗
Uzskata, ka neitralitāte Latvijai nav risinājums — neitralitātes laikos esot zaudēta neatkarība —, un ka NATO modelis tiks pārveidots un ASV loma Eiropas drošībā samazināsies; tāpēc Latvijai pašai jābūt aktīvai, negaidot Francijas un Vācijas lēmumus.
Avots ↗
Kritizē, ka jaunā valdība turpina iepriekšējo valdību pieeju neteikt sabiedrībai visu patiesību par airBaltic finansējumu, un aicina atklāti iezīmēt perspektīvu, ka gada beigās būs vajadzīgs jauns ieguldījums kapitālā — vismaz 50–60 miljoni, bet reāli droši vien ap 100 miljoniem.
Avots ↗
Vērtē pēdējos četrus gadus Latvijā kā stagnācijas laiku — ekonomiskajā izaugsmē Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas
Avots ↗
Prasa noskaidrot, kas ir vainīgs un kas atbildēs, ja bruņotie spēki iegādājušies pretdronu aizsardzību bez lādiņiem
Avots ↗
Norāda, ka Latvija padsmit gadus ir viena no galvenajām tabakas kontrabandas vārtejām ES no Baltkrievijas un tagad ir pārliecinošs «līderis» kā organizētās nelegālās migrācijas durvis Baltijas valstīs, un paredz, ka reiz valdības ministri, atbildīgo Saeimas komisiju deputāti un sabiedrība šos faktus saliks kopā.
Avots ↗
Uzskata, ka airBaltic bez būtiskas papildu valsts naudas glābt nevar, ka iepriekšējās valdības 14,5 % obligācijas ir slogs uzņēmumam, un prasa valdībai un uzņēmumam atklātu informāciju — apstiprinātu biznesa un stratēģisko plānu un skaidru pozīciju pret obligāciju turētājiem
Avots ↗
Iebilst pret vēršanos pret NVO — atbalsta valsts un pašvaldību budžeta līdzdalību NVO sniegto pakalpojumu izmaksu segšanā un kritizē premjeru, ka tas noskaņo pret sevi NVO un to pakalpojumu saņēmējus.
Avots ↗
Ironiski kritizē Finanšu ministrijas sagatavotos Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumus — norāda, ka to rezultātā tiktu ietaupīti tikai 855 eiro un 57 centi, kurus novirzītu analītikai.
Avots ↗
Aicina atteikties no deputātu kompensācijām un ministru piemaksām, uzskatot tās par atliekām no vecajiem laikiem.
Avots ↗
Kritiski norāda, ka Nacionālās apvienības vadītās Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas turpina virzīt valdībā apstiprināšanai Jaunās Vienotības un Progresīvo organizētā konkursa rezultātus par augstskolu padomju vietām un ka Austošā Saule un Zaļo un zemnieku savienība valdībā tam piekrīt.
Avots ↗
Uzskata, ka ieguldījumi augstākajā izglītībā un zinātnē ir ceļš uz ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi.
Avots ↗
Uzskata centralizēto eksāmenu dabaszinībās par labu ieceri, bet kritizē, ka vienlaikus centralizētie eksāmeni tiekot padarīti faktiski neobligāti, jo to vērtējumam nebūšot nozīmes.
Avots ↗
Uzskata, ka Saeimas sniegtais skaidrojums nav gluži pamatots, jo Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pants uzliek pienākumu ar valsts naudu rīkoties maksimāli efektīvi, un konkrētajā gadījumā tas neesot noticis.
Avots ↗
Kritizē Latvijas ziņu portālus un sabiedrisko mediju, apgalvojot, ka tie darbojas tikai kā preses relīžu publicētāji un bez Valsts policijas relīzes par notikumu neko nezina.
Avots ↗
Uzskata, ka tad, ja Valsts aizsardzības dienesta brīvprātīgie aizpilda lielu daļu uzņemšanas augstskolās, valstij vēl vairāk jāpalielina budžeta vietu skaits augstskolās.
Avots ↗
Aicina premjeru rādīt taupības piemēru un piedāvāt atcelt sev ikmēneša reprezentācijas izdevumu piemaksu.
Avots ↗
Kritizē Jauno Vienotību kokrūpnieku lietā — norāda, ka lēmumus pieņēma JV valdība ar JV ministru vairākumu un ka tieslietu un finanšu ministri (JV) izskatīja lēmumus pirms to vienbalsīga atbalsta.
Avots ↗
Uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumu dārdzības un nepieejamības problēma jārisina nekavējoties.
Avots ↗
Iebilst pret ideju, ka publiskie pakalpojumi jāsniedz tikai iestādēm un NVO, turot uzņēmējus nostāk — uzskata, ka tāda pieeja pazemina efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti.
Avots ↗
Prasa atklātību par Tet un LMT kapitāldaļu iegādi no Telia — norāda, ka premjers Kulbergs runā par jau norunātu cenu, bet nenosauc ne summu, ne iemeslus, kāpēc valstij šīs daļas būtu jāpērk.
Avots ↗
Uzskata ziņu par Luminor pārdošanu kopumā par ļoti labu, norādot, ka ar to sāks izbeigties modelis, kurā trīs no četrām Latvijas lielajām, pamatā privātpersonas apkalpojošajām bankām atrodas pārdošanā, un cer, ka līdz ar to izbeigsies arī banku pārmērīgā piesardzība un krājkasēm līdzīgā attieksme.
Avots ↗
Uzskata, ka premjera līmeņa uzdevums ir piedāvāt tādu lēmumu pieņemšanas modeli ar NVO iesaisti, kas neprasa tūkstošiem padomju un darba grupu tukšu sēžu; aicina atbrīvoties no neskaitāmajām saskaņošanām un sēdēm.
Avots ↗
Ironizē, ka no jaunā premjera Latvijā uzzināts, ka igauņi negrib pirmie teikt, ka projekts nesanāks laikā, bet premjers aizmirsis pateikt, ka visai pasaulei sola jaunus, iepriekš neredzētus risinājumus.
Avots ↗
Uzskata valsts kontroliera tēzes par ļoti pareizām, piebilstot, ka formālās pieejas nostiprināšanā publiskajā pārvaldē varbūt vēl vairāk nekā Valsts kontrole darījusi FM Revīzijas iestāde, un priecājas, ka tas mainās, lai gan organizāciju kultūra mainās lēni.
Avots ↗
Ironizē par Izglītības un zinātnes ministrijas saskatīto pozitīvo tendenci, sakot, ka rezultāti ir tādi, kādi tie ir, bet tas, kur ministrija saredz pozitīvu tendenci, ir mīkla.
Avots ↗
Apstrīd, ka aktīva iegāde no ārvalstu (zviedru) īpašnieka ir uzskatāma par ieguldījumu Latgalē — uzsver, ka esoša aktīva pārpirkšana neveic reālus ieguldījumus reģionā.
Avots ↗
Kritizē jaunā premjera vadības pieeju — uzskata, ka arī jaunais premjers sevi definējis kā ministru uzraugu, nevis komandas biedru.
Avots ↗
Uzskata, ka pašvaldību finanšu sistēma ir jāgroza, taču noraida priekšstatu par Latviju kā savstarpēji konkurējošu pašvaldību summu, kas ceļ mūrus cita pret citu.
Avots ↗
Norāda, ka, kā viņš saprot, dienestu līmenī daudzkārt izteikta tēze, ka Latvijas robeža ir caura un no Baltkrievijas caur to netraucēti nonāk migranti, tabaka un narkotikas, un atzīmē, ka Lietuvas politiķi to pirmo reizi saka publiski.
Avots ↗
Kritizē Ministru kabineta izvirzītos trīs pārstāvjus Latvijas Universitātes padomē, norādot, ka nevienam nav doktora grāda, toties viens ir Kulberga padomnieks, bet cita bijusi Ašeradena padomniece.
Avots ↗
Kritizē Ministru kabineta izvirzītos RTU padomes pārstāvjus, norādot, ka tikai vienam ir doktora grāds un ka viens no tiem ir Cēsu mērs Jānis Rozenbergs (JV).
Avots ↗
Atbalsta ģimenes pabalstu palielināšanu līdz ar inflāciju, īpaši mazāk turīgajiem, bet noraida argumentu, ka pabalstu palielināšana paaugstina dzimstību, norādot uz plašu starptautisku pieredzi.
Avots ↗
Atbalsta atbildības prasīšanu par Rail Baltica neizdarībām, īpaši vēršoties pret bijušo RB Rail vadošo darbinieku Kasparu Briškenu
Avots ↗
Uzskata, ka brīvība rada labklājību un cilvēki no valsts sagaida efektīvu likuma varu, drošību, skolas, slimnīcas, ceļus, mazu valdību, maz regulācijas un pēc iespējas zemākus nodokļus; ja vadīs valdību, vēlas pierādīt, ka tas ir iespējams.
Avots ↗
Iebilst ģenerālprokurora viedoklim, ka vārda brīvība aizgājusi par tālu; uzskata, ka spēkā esošie likumi jau pietiekami aizsargā pret ļaunprātīgu izmantošanu un trūkst vien to pareizas piemērošanas.
Avots ↗
Atbalsta vēja enerģijas (VES) īpatsvara palielināšanu Latvijas energoportfelī, norādot uz augstāku vēja aktivitāti rudenī un ziemā un pašreizējo minimālo vēja staciju apjomu
Avots ↗
Uzskata, ka ekonomikas ministram Valainim jānāk klajā ar uzņēmējdarbības un investīciju atbalstu Latgalei un Vidzemei, nevis tikai jādomā par priekšvēlēšanu PR
Avots ↗
Kritizē Tet/LMT iegādes procesu — pārmet Progresīvajiem liekulību un esošajiem ministriem bezatbildību, slēpjoties aiz komercnoslēpuma
Avots ↗
Kritizē ekonomikas ministru Valaini par pretrunīgu attieksmi pret Latvenergo — valsts pēdējo 5 gadu laikā izņēmusi ap 800 miljonus eiro dividendēs, kamēr uzņēmums tagad aizņemas 300 miljonus attīstībai.
Avots ↗
Uzskata, ka pašvaldību finanšu modelis, kas apmierinātu visas iesaistītās puses, nav iespējams; aicina koncentrēties uz to, lai visas pašvaldības spētu izpildīt pamatfunkcijas un netiktu noplicināta Rīgas aglomerācija
Avots ↗
Iebilst pret steigu noteikt veikaliem obligātu pienākumu tirgot presi — aicina valdību un Saeimu vispirms izanalizēt un novērst iemeslus, kāpēc veikalu ķēdes avīzes netirgo, vienlaikus uzsverot atbalstu presei latviešu valodā
Avots ↗
Ironizē par to, ka Evika Siliņa 2 miljardu eiro deficītu raksturo kā «viss ir līdzsvarots».
Avots ↗
Uzskata, ka partija «Latvijas attīstībai» ir sevi pierādījusi kā politiskais spēks, kas spēj pieņemt lēmumus, piemēram, ar administratīvi teritoriālo reformu, un tāpēc tai jābūt nākamajā Saeimā.
Avots ↗
Uzskata, ka jātiek vaļā no tādiem marksistu jēdzieniem kā «virspeļņa».
Avots ↗
Uzskata, ka konkurence banku sektorā ir nepietiekama
Avots ↗
Uzskata, ka Rīgas pašvaldība ies pilnīgi aplamu ceļu, jo tai pašvaldības bērnudārzu nepietiekamā noslodze ir svarīgāka par bērnu interesēm, un pārmet, ka tai nav vēlmes padomāt, kāpēc pašvaldības dārziņi ir tukši, bet privātie pilni.
Avots ↗
Pārmet Vienotībai principu maiņu — kad pirms 2 nedēļām pieprasīja profesionāli aizsardzības ministra postenī, tagad piekrīt Siliņai. Sauc to par liekulību.
Avots ↗
Kritizē jaunās koalīcijas vienošanos par to, ka tā neparedz taupības pasākumus, bet gan paredz izdevumu palielināšanu.
Avots ↗
Atbalsta ES vienotā tirgus principa izmantošanu aizsardzības iepirkumos — ES dalībvalstīm jāpērk ieroči kopīgi, izmantojot EDIP un EDIRPA programmas, jo pašlaik tikai 18% aizsardzības iepirkumu tiek veikti kopīgi, kas dublē izdevumus un mazina potenciālu
Avots ↗
Kritizē Vienotības rīcību ar pulkvedi Melni — uzskata, ka cienījams profesionālis tika izmantots politiski īstermiņa vajadzībām, kas nestiprina valsti.
Avots ↗
Norāda, ka Latgales un Vidzemes dronu incidenti parāda joprojām neizdarīto darbu aizsardzības un citos resoros — gan praktiskajā aizsardzībā, gan komunikācijā ar iedzīvotājiem; apliecina līdzjūtību skartajiem iedzīvotājiem.
Avots ↗
Pauž dziļu pārliecību, ka NBS un civilās aizsardzības institūcijas labi zina, kur ir slimnīcas un uzņemšanas nodaļas, un jautā, ko Valsts prezidents gribēja teikt ar aicinājumu to apzināt.
Avots ↗
Atbalsta Valsts prezidenta argumentāciju premjera kandidāta izvēlē un aicina Apvienoto sarakstu (Andri Kulbergu) ātri uzņemties valdības veidošanas atbildību, jo Latvija smagajos apstākļos ilgi nedrīkst palikt bez valdības.
Avots ↗
Uzskata, ka īstermiņa valdība jāspēj izveidot trīs nedēļu laikā, katram ministram dodot 2–3 uzdevumus piecu mēnešu periodam un visai valdībai 5–6 uzdevumus, piemēram, nopirkt pretdronu aizsardzību un uzsākt reālus taupības pasākumus.
Avots ↗
Min pretdronu aizsardzības iegādi kā vienu no 5–6 uzdevumiem, kas būtu jāuzdod visai īstermiņa valdībai.
Avots ↗
Atbalsta ātru jaunas valdības izveidi, nevis demisionējušā Ministru kabineta darba turpināšanu līdz novembrim vai aizstājēju iecelšanu, jo būs jāpieņem ātri un svarīgi lēmumi un «klibas pīles» nederēs.
Avots ↗
Apgalvo, ka Vienotība un Progresīvie kopīgiem spēkiem atdeva valdību Nacionālajai apvienībai, Apvienotajam sarakstam un ZZS, kas, lai kāda koalīcija beigās izveidotos, būs valdības centrā.
Avots ↗
Norāda uz Progresīvo partijas nekonsekvenci — partija publiski paziņoja neuzticību Siliņai, bet ministri Švinka un Lāce paliek valdībā.
Avots ↗
Raksturo Latvijas koalīciju kā de facto neesošu — 'Šrēdingera koalīcija', kuras dzīvotspēja zūd, līdzko to pārbauda; partneri jau gatavojas 'bērēm'.
Avots ↗
Uzskata, ka sabiedrības apziņā vēl nav nostiprinājies, kas tieši gāza Siliņas valdību, taču ticami, ka par vainīgiem uzskatīs gan JV, gan Progresīvos, jo vēsturiski vēlēšanu gadā valdības gāzēji smagi cieš, kā Saimnieks un TP.
Avots ↗
Ironiski kritizē divas valdības partijas, kas sacenšas, kura ātrāk vietnē X paziņos, vai Sprūds atlaists vai pats atkāpies, un pēc tam strīdas par zvaniem, piebilstot, ka tā tās «demonstrē», cik milzīga prioritāte tām ir valsts drošība un aizsardzība.
Avots ↗
Vēlas dzirdēt no premjeres, kā viņa praktiski iedomājas koalīcijas darbu, un jautā, vai ir balsis Meļņa apstiprināšanai un valdības iniciatīvām, piemēram, Iepirkumu likumam un Pašvaldību likumam.
Avots ↗
Kritizē Aizsardzības ministrijas pārvaldību — uzrāda, ka 1,5 gada laikā ministriju pametuši 74 no 311 ierēdņiem (54 2025.g., 20 2026.g.), un ironizē, ka iestāde vēl spēj funkcionēt
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Sola saglabāt aizsardzības finansējumu vismaz 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, mērķtiecīgi attīstot Latvijas aizsardzības industriju un valsts spēju ražot drošībai nepieciešamās tehnoloģijas. Sola attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, civilo aizsardzību un kiberdrošību, stiprināt kritiskās infrastruktūras un robežas aizsardzību un veidot modernu krīžu vadības sistēmu. Sola stiprināt sabiedrības noturību, attīstot medijpratību un cīņu pret dezinformāciju, kā arī atbalstīt vietējo uzņēmumu iesaisti militāro tehnoloģiju, dronu un kiberdrošības risinājumu izstrādē un ražošanā. Uzsver, ka Latvijas drošība balstās spēcīgā NATO, vienotā Eiropas Savienībā un ciešā sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstīm.
Avots ↗
Budžets un finanses
Sola līdz 2030. gadam panākt sabalansētu valsts budžetu, vienlaikus saglabājot spēju ieguldīt drošībā, izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā nodrošinājumā un zinātnē. Sola veidot stabilu, prognozējamu un uz izaugsmi orientētu uzņēmējdarbības vidi, samazināt birokrātiju, uzlabot regulējuma kvalitāti un attīstīt kapitāla tirgu. Sola atbalstīt mākslīgo intelektu, biomedicīnu, aizsardzības industriju, zaļās tehnoloģijas un zinātņietilpīgu ražošanu un panākt, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Izvirza mērķi ekonomikai augt straujāk nekā Eiropas Savienībā vidēji.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Sola attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanu, modernizēt elektroenerģijas tīklus un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, uzsverot, ka enerģētiskā neatkarība ir drošības, ekonomikas un konkurētspējas jautājums.
Avots ↗
Izglītība
Sola veidot izglītības sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas, un turpināt stiprināt STEM jomas, kritisko domāšanu, pilsonisko līdzdalību un uzņēmējspējas. Sola nodrošināt, ka pedagoga darba samaksa par vienu pilnu slodzi sasniedz vismaz 1,2 valstī noteiktās vidējās darba samaksas līmeni, vienlaikus stiprinot profesionālās pilnveides un karjeras izaugsmes iespējas. Sola veidot vienotu zinātnes, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības inovāciju ekosistēmu un attīstīt mūžizglītību un profesionālo pārkvalifikāciju.
Avots ↗
Klimats
Uzskata, ka klimata politikai jākļūst par Latvijas konkurētspējas priekšrocību, nevis par kavēkli.
Avots ↗
Pašvaldības
Sola attīstīt reģionu ekonomiku, transporta un digitālo infrastruktūru, stiprināt pašvaldību kapacitāti un veicināt investīciju piesaisti ārpus Rīgas, lai dzīves kvalitāti nenoteiktu dzīvesvieta.
Avots ↗
Sociālā politika
Sola veidot ilgtermiņa ģimeņu politiku, kas uzlabo mājokļu pieejamību, nodrošina kvalitatīvu pirmsskolas un skolas izglītību un palīdz savienot darbu ar ģimenes dzīvi. Sola rūpēties par senioriem, nodrošinot labu dzīves kvalitāti vecumdienās ar prognozējamu un augošu sociālo atbalstu un veselības aprūpi.
Avots ↗
Tieslietas
Sola aizstāvēt ikviena cilvēka pamattiesības, vienlīdzību likuma priekšā un neatkarīgas demokrātiskas institūcijas, izvirzot tiesiskumu un demokrātiju par valsts pamatvērtībām.
Avots ↗
Transports
Sola turpināt attīstīt transporta infrastruktūru — ostas, lidostu, dzelzceļu un digitālos sakarus —, lai Latvija kļūtu par modernu Ziemeļeiropas loģistikas, inovāciju un uzņēmējdarbības centru.
Avots ↗
Ukraina un Krievija
Sola turpināt visaptverošu politisko, militāro un humāno atbalstu Ukrainai līdz taisnīga un ilgtspējīga miera panākšanai, uzsverot, ka Ukrainas uzvara ir Latvijas un visas Eiropas drošības interesēs.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Sola panākt, lai ārstēšana būtu pieejama laikā neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas vai ienākumiem, stiprināt ģimenes ārstu lomu, samazināt gaidīšanas rindas un attīstīt aprūpi mājās. Sola pievērst īpašu uzmanību profilaktiskajām programmām, psihiskajai veselībai, onkoloģijai, sirds un asinsvadu slimību profilaksei un agrīnai diagnostikai, modernizēt un digitalizēt veselības aprūpes pārvaldību un nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu veselības aprūpes darbiniekiem. Sola nodrošināt ikgadēju, prognozējamu budžeta palielinājumu kompensējamajiem medikamentiem un ātrāku lēmumu pieņemšanu par jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo sarakstā.
Avots ↗
Nav balsojumu.
Uzbrukums
07.10.2026
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Transports
Pūce ideju par «300 % tarifu» Krievijas graudu tranzītam raksturo kā maskarādi
Avots ↗
Spriedze
02.10.2026
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Vēlēšanas
Pūce apšauba Kulberga debatēs rādīto Finanšu ministrijas tabulu par partiju solījumu fiskālo ietekmi un jautā, vai tās metodika ir publiski pieejama
Avots ↗
Uzbrukums
23.09.2026
Juris Pūce → Baiba Braže
Ukraina un Krievija
Pūce vērtē sankciju politikas koordināciju kā «zem katras kritikas»: premjers, «kā izskatās», visu uzzinājis pēdējais, ārlietu ministre Braže aizņemta ar kampaņu, un Latvijai vispār nav bijis pozīcijas.
Avots ↗
Spriedze
21.09.2026
Juris Pūce → Baiba Braže
Ukraina un Krievija
Pūce publiski prasa, vai Braže plāno komunicēt Ārlietu ministrijas nostāju pirms Latvijas lēmuma piekrist divu Krievijas oligarhu svītrošanai no sankciju saraksta.
Avots ↗
Spriedze
09.09.2026
Juris Pūce → Guntars Vītols
Izglītība
OECD PISA pētījums kļūst par priekšvēlēšanu strīdu par izglītības naudu, un tie, kas uz to atsaucas, ņem no tā dažādus argumentus. Juris Pūce (Latvijas attīstībai) rezultātus sauc par traģiskiem un norāda, ka 15-gadnieki zinot vidēji par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi. Guntars Vītols (finanšu ministra biroja ekonomists) argumentē ar izdevumiem: Izglītības un zinātnes ministrija tērējot simts miljonus mēnesī, divus gadus atteikusies taupīt, bet nākamgad prasot vēl piecdesmit. Latvijas Darba Devēju Konfederācija atsaucas uz iepriekšējā dienā publiskotajiem izglītības rezultātiem un uzsver, ka objektīvs mērījums vajadzīgs, lai kvalitātes problēmas būtu redzamas. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pētījumu nepiemin un atbild uz eksāmenu reformas strīdu: sasteigtu pārmaiņu nebūs, dabaszinību eksāmens nāks no nākamā mācību gada.
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
07.09.2026
Juris Pūce → Andris Šuvajevs
Koalīcija un partijas
Juris Pūce, partijas «Latvijas attīstībai» valdes priekšsēdētājs, apgalvo, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja neveidot valdību ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc vienpadsmit mēnešiem; uz tā pamata viņš vērtē, ka Andra Šuvajeva (Progresīvie) pieteiktajām «sarkanajām līnijām» ir tikpat maza vērtība. Strīda priekšmets ir tas, cik vērti ir pirmsvēlēšanu solījumi par nākamās koalīcijas sastāvu. Šuvajevs uz pārmetumu dienas avotos neatbild, un viņa pieteiktās «sarkanās līnijas» tajos nav citētas.
Avots ↗
Uzbrukums
27.08.2026
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Juris Pūce (LA) pārmet Andra Kulberga valdībai, ka trīs mēnešu laikā aiz neapmierinātības paušanas par valsts pārvaldes darbu nav sekojuši konkrēti uzdevumi.
Avots ↗
Spriedze
27.08.2026
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Digitālā politika
Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) un Juris Pūce (LA) atšķirīgi vērtē, vai cietušajiem pienākas kompensācija. Premjers uzskata, ka kompensācijas nav jāprasa, un to vietā piedāvā ļaut bez maksas nomainīt numurzīmes tiem auto īpašniekiem, kuri to vēlas. Pūce atbild, ka premjers kļūdās: personām, kuru dati pazaudēti, pienākas kompensācija no datu turētāja, tāpēc maksāt būs direkcijai.
Avots ↗
Atbilde ↗
Uzbrukums
10.08.2026
Juris Pūce → Andris Kulbergs
NVO un pilsoniskā sabiedrība
Juris Pūce iebilst pret vēršanos pret NVO un kritizē premjeru Kulbergu, atbalstot valsts un pašvaldību budžeta līdzdalību NVO sniegto pakalpojumu izmaksu segšanā.
Avots ↗
Spriedze
25.07.2026
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Valsts kapitālsabiedrības
Juris Pūce (Latvijas attīstībai) prasa atklātību par Tet un LMT kapitāla daļu iegādi no Telia: premjers Andris Kulbergs runājot par jau norunātu cenu, taču nenosaucot ne summu, ne iemeslu, kāpēc valstij šīs daļas būtu jāpērk. Pūce norāda, ka Kulbergs šajā jautājumā turpinot Evikas Siliņas pieeju.
Avots ↗
Spriedze
15.07.2026
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Rail Baltica
Juris Pūce (Latvijas attīstībai) pauž skepsi par jaunā premjera Andra Kulberga komunikāciju par Rail Baltica — apšauba solītos "iepriekš neredzētos risinājumus" un aicina uz konkrētu rīcības plānu. Turpina Pūces kritiku par premjera vadības stilu.
Avots ↗
Spriedze
15.07.2026
Juris Pūce → Ilze Indriksone
Izglītība
Juris Pūce (Latvijas attīstībai) kritizē Izglītības un zinātnes ministriju par pozitīvas tendences saskatīšanu izglītības rezultātos, norādot uz vājajiem centralizētā matemātikas eksāmena rādītājiem. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv sistēmu — uzskata, ka centralizēto eksāmenu attīstība virzās pareizajā virzienā, taču nedrīkst kļūt par šķērsli jauniešu tālākajai izglītībai.
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
13.07.2026
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Juris Pūce (LA) kritizē premjeru Andri Kulbergu par vadības stilu — uzskata, ka arī jaunais premjers sevi definējis kā ministru uzraugu, nevis komandas biedru. Izteikums pausts saistībā ar debatēm par valdības rīcības plāna sākotnējā varianta finansiālo neīstenojamību.
Avots ↗
Atbilde ↗
Uzbrukums
04.07.2026
Juris Pūce → Kaspars Briškens
Rail Baltica
Juris Pūce (LA) atbalsta atbildības prasīšanu par Rail Baltica neizdarībām, tieši vēršoties pret bijušo RB Rail vadošo darbinieku Kasparu Briškenu (PRO).
Avots ↗
Uzbrukums
17.06.2026
Juris Pūce → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Juris Pūce (LA) pārmet ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) pretrunīgu attieksmi pret Latvenergo: valsts pēdējos piecos gados izņēmusi ap 800 miljonu eiro dividendēs, kamēr uzņēmums tagad aizņemas 300 miljonus attīstībai, bet ministrs vienlaikus lepojas ar koncerna zaļajām eiroobligācijām.
Avots ↗
Uzbrukums
30.04.2026
Juris Pūce → Andris Sprūds
Degviela un enerģētika
Pūce (Latvijas attīstībai) kritizē Progresīvos (Sprūda partiju) par bezdarbību Latvijas atkarības no dabasgāzes mazināšanā.
Avots ↗