Partijas valdes priekšsēdētājs
82 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Uzskata, ka OECD PISA dati par Latvijas 15 gadus veco skolēnu zināšanām nav «satraucoši», kā tos raksturo Indriksone, bet traģiski: Latvijas 15-gadnieki vidēji zinot par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi un par vienu skolas gadu mazāk nekā lietuvieši; prasa nekavējošas pārmaiņas izglītības sistēmā.
Avots ↗
Iebilst pret iznīcinātāju izmantošanu par galveno risinājumu dronu pārtveršanā Latvijas gaisa telpā un uzskata, ka jāattīsta pašmāju pretdronu tehnoloģijas, kuras Latvijas aizsardzības sektors un Nacionālie bruņotie spēki būtu gatavi iepirkt un izmēģināt.
Avots ↗
Norāda, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja nebūt valdībā ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc 11 mēnešiem; tādēļ Andra Šuvajeva pieteiktajām «sarkanajām līnijām», viņaprāt, ir tikpat maza vērtība.
Avots ↗
Kritizē Kulberga valdību par to, ka tā, viņaprāt, grib pieļaut Krievijas graudu pārvadāšanu pa Latvijas dzelzceļu, ja vien Latvijai par šo tranzītu samaksā krietni vairāk; norāda, ka Krievijas graudu eksports pilda Krievijas budžetu un ļauj finansēt karu pret Ukrainu.
Avots ↗
Ierosina atjaunot Rīgas domē agrāko kārtību, ka ielu un ietvju remontdarbus plāno pabeigt pirms mācību gada sākuma un ka par neizpildi tiek sniegts publisks skaidrojums.
Avots ↗
Brīdina, ka Latvija katru mēnesi aizņemas tuvu 200 miljoniem eiro pamatfunkciju finansēšanai, nevis investīcijām, un ka šāda ikdienas izdevumu segšana ar aizņēmumiem labi nebeigsies; aizņemšanās esot pieļaujama tikai izaugsmi veicinošām investīcijām, un parāda procentu maksājumi šogad pārsniegšot miljardu eiro.
Avots ↗
Kritizē veselības aprūpes sistēmu — norāda, ka kvalitatīva pakalpojuma saņemšanai bieži vajadzīgs gan blats, gan sava nauda, un dēvē šo modeli par dziļi netaisnīgu pret visiem.
Avots ↗
Kritizē "Gobzema saraksta" pozīciju Ukrainas jautājumā, dēvējot to par "viltus dilemmu".
Avots ↗
Uzskata, ka privātie uzņēmumi paši var lemt par savu darba organizāciju un darbalaika veidu, bet valsts pārvaldē jāpāriet no nostrādāto stundu formālas skaitīšanas uz darba rezultātu vērtēšanu; norāda, ka no Ministru prezidenta Andra Kulberga pagaidām dzirdēts vienīgi tas, ka pašreizējā situācija viņu neapmierina, taču trīs mēnešu laikā uzdevumi neesot doti un nekas neesot mainījies.
Avots ↗
Uzskata, ka personām, kuru dati pazaudēti, pienākas kompensācija no tā, kas tos pazaudējis, tāpēc CSDD būs jāmaksā; iebilst Kulberga paustajam viedoklim.
Avots ↗
Aizrāda Raivim Zeltītam, ka ekonomikas dubultošana astoņos gados nozīmētu 13 % ikgadēju izaugsmi, un raksturo ASL kā partiju, kas «nemāk procentus».
Avots ↗
Uzskata, ka neitralitāte Latvijai nav risinājums — neitralitātes laikos esot zaudēta neatkarība —, un ka NATO modelis tiks pārveidots un ASV loma Eiropas drošībā samazināsies; tāpēc Latvijai pašai jābūt aktīvai, negaidot Francijas un Vācijas lēmumus.
Avots ↗
Kritizē, ka jaunā valdība turpina iepriekšējo valdību pieeju nesniegt sabiedrībai pilnu patiesību par airBaltic finansējumu un aicina atklāti iezīmēt perspektīvu, ka līdz gada beigām būs vajadzīgs jauns ieguldījums kapitālā — vismaz 50–60 miljoni, reāli ap 100 miljoniem.
Avots ↗
Vērtē pēdējos četrus gadus Latvijā kā stagnācijas laiku — ekonomiskajā izaugsmē Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas
Avots ↗
Prasa noskaidrot, kas ir vainīgs un kas atbildēs, ja bruņotie spēki iegādājušies pretdronu aizsardzību bez lādiņiem
Avots ↗
Norāda, ka Latvija ir kļuvusi par organizētās nelegālās migrācijas galvenajām durvīm Baltijā un jau padsmit gadus ir viena no tabakas kontrabandas vārtejām ES, un pārmet valdībai un Saeimas komisijām šo faktu nesaistīšanu
Avots ↗
Uzskata, ka airBaltic bez būtiskas papildu valsts naudas glābt nevar, ka iepriekšējās valdības 14,5 % obligācijas ir slogs uzņēmumam, un prasa valdībai un uzņēmumam atklātu informāciju — apstiprinātu biznesa un stratēģisko plānu un skaidru pozīciju pret obligāciju turētājiem
Avots ↗
Iebilst pret vēršanos pret NVO — atbalsta valsts un pašvaldību budžeta līdzdalību NVO sniegto pakalpojumu izmaksu segšanā un kritizē premjeru, ka tas noskaņo pret sevi NVO un to pakalpojumu saņēmējus.
Avots ↗
Ironiski kritizē Finanšu ministrijas sagatavotos Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumus — norāda, ka to rezultātā tiktu ietaupīti tikai 855 eiro un 57 centi, kurus novirzītu analītikai.
Avots ↗
Aicina atteikties no deputātu kompensācijām un ministru piemaksām, uzskatot tās par atliekām no vecajiem laikiem.
Avots ↗
Kritiski norāda, ka Nacionālās apvienības vadītās Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas turpina virzīt valdībā apstiprināšanai Jaunās Vienotības un Progresīvo organizētā konkursa rezultātus par augstskolu padomju vietām un ka Austošā Saule un Zaļo un zemnieku savienība valdībā tam piekrīt.
Avots ↗
Uzskata, ka ieguldījumi augstākajā izglītībā un zinātnē ir ceļš uz ilglaicīgu ekonomikas izaugsmi.
Avots ↗
Uzskata centralizēto eksāmenu dabaszinībās par labu ieceri, bet kritizē, ka vienlaikus centralizētie eksāmeni tiekot padarīti faktiski neobligāti, jo to vērtējumam nebūšot nozīmes.
Avots ↗
Uzskata, ka Saeimas sniegtais skaidrojums nav gluži pamatots, jo Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. pants uzliek pienākumu ar valsts naudu rīkoties maksimāli efektīvi, un konkrētajā gadījumā tas neesot noticis.
Avots ↗
Kritizē Latvijas ziņu portālus un sabiedrisko mediju, apgalvojot, ka tie darbojas tikai kā preses relīžu publicētāji un bez Valsts policijas relīzes par notikumu neko nezina.
Avots ↗
Uzskata, ka tad, ja Valsts aizsardzības dienesta brīvprātīgie aizpilda lielu daļu uzņemšanas augstskolās, valstij vēl vairāk jāpalielina budžeta vietu skaits augstskolās.
Avots ↗
Aicina premjeru rādīt taupības piemēru un piedāvāt atcelt sev ikmēneša reprezentācijas izdevumu piemaksu.
Avots ↗
Kritizē Jauno Vienotību kokrūpnieku lietā — norāda, ka lēmumus pieņēma JV valdība ar JV ministru vairākumu un ka tieslietu un finanšu ministri (JV) izskatīja lēmumus pirms to vienbalsīga atbalsta.
Avots ↗
Uzskata, ka veselības aprūpes pakalpojumu dārdzības un nepieejamības problēma jārisina nekavējoties.
Avots ↗
Iebilst pret ideju, ka publiskie pakalpojumi jāsniedz tikai iestādēm un NVO, turot uzņēmējus nostāk — uzskata, ka tāda pieeja pazemina efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti.
Avots ↗
Prasa atklātību par Tet un LMT kapitāldaļu iegādi no Telia — norāda, ka premjers Kulbergs runā par jau norunātu cenu, bet nenosauc ne summu, ne iemeslus, kāpēc valstij šīs daļas būtu jāpērk.
Avots ↗
Atzinīgi vērtē Luminor pārdošanu — uzskata, ka modelis, kurā trīs no četrām lielākajām privātpersonas apkalpojošajām bankām nonāk pārdošanā, mazinās banku pārmērīgo piesardzību un krājkasēm līdzīgo attieksmi pret klientiem.
Avots ↗
Uzskata, ka premjera līmeņa uzdevums ir piedāvāt tādu lēmumu pieņemšanas modeli ar NVO iesaisti, kas neprasa tūkstošiem padomju un darba grupu tukšu sēžu; aicina atbrīvoties no neskaitāmajām saskaņošanām un sēdēm.
Avots ↗
Skeptisks pret jaunā premjera komunikāciju par Rail Baltica — norāda, ka premjers solot pasaulei iepriekš neredzētus risinājumus, bet nepasakot, ka igauņi negrib pirmie atzīt, ka projekts nesanāks laikā.
Avots ↗
Atbalsta valsts kontroliera tēzes par publisko pārvaldi; norāda, ka Finanšu ministrijas Revīzijas iestāde nostiprinājusi formālu pieeju vairāk par Valsts kontroli, un pauž gandarījumu, ka tas mainās, kaut organizāciju kultūra mainās lēni.
Avots ↗
Kritizē Izglītības un zinātnes ministriju par pozitīvas tendences saskatīšanu izglītības rezultātos, norādot, ka matemātikas centralizēto eksāmenu rezultāti ir vāji (no 15955 pamatskolas kārtotājiem 750 jeb 4,7% nav sasnieguši 15% slieksni).
Avots ↗
Apstrīd, ka aktīva iegāde no ārvalstu (zviedru) īpašnieka ir uzskatāma par ieguldījumu Latgalē — uzsver, ka esoša aktīva pārpirkšana neveic reālus ieguldījumus reģionā.
Avots ↗
Kritizē jaunā premjera vadības pieeju — uzskata, ka arī jaunais premjers sevi definējis kā ministru uzraugu, nevis komandas biedru.
Avots ↗
Uzskata, ka pašvaldību finanšu sistēma ir jāgroza, taču noraida priekšstatu par Latviju kā savstarpēji konkurējošu pašvaldību summu, kas ceļ mūrus cita pret citu.
Avots ↗
Apgalvo, ka Latvijas un Baltkrievijas robeža ir caura un ka pāri tai netraucēti nonāk gan migranti, gan tabaka, gan narkotikas — norādot, ka to dienestu līmenī atzīts jau daudzkārt.
Avots ↗
Kritizē Ministru kabineta lēmumu izvirzīt Latvijas Universitātes padomē trīs pārstāvjus bez doktora grāda, norādot, ka daļa no tiem ir politiķu (Kulberga un Ašeradena) padomnieki.
Avots ↗
Kritizē Ministru kabineta izvirzītos RTU padomes pārstāvjus, norādot, ka tikai vienam ir doktora grāds un ka viens no tiem ir Cēsu mērs Jānis Rozenbergs (JV).
Avots ↗
Atbalsta ģimenes pabalstu palielināšanu līdz ar inflāciju, īpaši mazāk turīgajiem, bet noraida argumentu, ka pabalstu palielināšana paaugstina dzimstību, norādot uz plašu starptautisku pieredzi.
Avots ↗
Atbalsta atbildības prasīšanu par Rail Baltica neizdarībām, īpaši vēršoties pret bijušo RB Rail vadošo darbinieku Kasparu Briškenu
Avots ↗
Atbalsta liberālu, uz brīvību balstītu pārvaldi ar mazu valdību, mazāku regulāciju un zemākiem nodokļiem; valsts uzdevums ir radīt vidi cilvēku iniciatīvai, nevis to aizvietot.
Avots ↗
Iebilst ģenerālprokurora viedoklim, ka vārda brīvība aizgājusi par tālu; uzskata, ka spēkā esošie likumi jau pietiekami aizsargā pret ļaunprātīgu izmantošanu un trūkst vien to pareizas piemērošanas.
Avots ↗
Atbalsta vēja enerģijas (VES) īpatsvara palielināšanu Latvijas energoportfelī, norādot uz augstāku vēja aktivitāti rudenī un ziemā un pašreizējo minimālo vēja staciju apjomu
Avots ↗
Uzskata, ka ekonomikas ministram Valainim jānāk klajā ar uzņēmējdarbības un investīciju atbalstu Latgalei un Vidzemei, nevis tikai jādomā par priekšvēlēšanu PR
Avots ↗
Kritizē Tet/LMT iegādes procesu — pārmet Progresīvajiem liekulību un esošajiem ministriem bezatbildību, slēpjoties aiz komercnoslēpuma
Avots ↗
Kritizē ekonomikas ministru Valaini par pretrunīgu attieksmi pret Latvenergo — valsts pēdējo 5 gadu laikā izņēmusi ap 800 miljonus eiro dividendēs, kamēr uzņēmums tagad aizņemas 300 miljonus attīstībai.
Avots ↗
Uzskata, ka pašvaldību finanšu modelis, kas apmierinātu visas iesaistītās puses, nav iespējams; aicina koncentrēties uz to, lai visas pašvaldības spētu izpildīt pamatfunkcijas un netiktu noplicināta Rīgas aglomerācija
Avots ↗
Iebilst pret steigu noteikt veikaliem obligātu pienākumu tirgot presi — aicina valdību un Saeimu vispirms izanalizēt un novērst iemeslus, kāpēc veikalu ķēdes avīzes netirgo, vienlaikus uzsverot atbalstu presei latviešu valodā
Avots ↗
Iebilst pret jēdzienu "virspeļņa" kā marksistisku konceptu, kas jāizskauž no ekonomikas politikas
Avots ↗
Uzskata, ka konkurence banku sektorā ir nepietiekama
Avots ↗
Kritizē Rīgas pašvaldību, jo pašvaldības bērnudārzu noslodze tiek likta augstāk par bērnu interesēm; iebilst pret pašvaldības izvēli neanalizēt, kāpēc tās dārziņi tukši, kamēr privātie pilni
Avots ↗
Pārmet Vienotībai principu maiņu — kad pirms 2 nedēļām pieprasīja profesionāli aizsardzības ministra postenī, tagad piekrīt Siliņai. Sauc to par liekulību.
Avots ↗
Kritizē jaunās koalīcijas vienošanos par to, ka tā neparedz taupības pasākumus, bet gan paredz izdevumu palielināšanu.
Avots ↗
Atbalsta ES vienotā tirgus principa izmantošanu aizsardzības iepirkumos — ES dalībvalstīm jāpērk ieroči kopīgi, izmantojot EDIP un EDIRPA programmas, jo pašlaik tikai 18% aizsardzības iepirkumu tiek veikti kopīgi, kas dublē izdevumus un mazina potenciālu
Avots ↗
Kritizē Vienotības rīcību ar pulkvedi Melni — uzskata, ka cienījams profesionālis tika izmantots politiski īstermiņa vajadzībām, kas nestiprina valsti.
Avots ↗
Norāda, ka Latgales un Vidzemes dronu incidenti parāda joprojām neizdarīto darbu aizsardzības un citos resoros — gan praktiskajā aizsardzībā, gan komunikācijā ar iedzīvotājiem; apliecina līdzjūtību skartajiem iedzīvotājiem.
Avots ↗
Apšauba Valsts prezidenta Preiļos pausto aicinājumu apzināt slimnīcu un uzņemšanas nodaļu izvietojumu — apgalvo, ka NBS un civilās aizsardzības institūcijas šo informāciju jau labi zina, tāpēc prezidenta paziņojums ir nesaprotams vai lieks.
Avots ↗
Atbalsta Valsts prezidenta argumentāciju premjera kandidāta izvēlē un aicina Apvienoto sarakstu (Andri Kulbergu) ātri uzņemties valdības veidošanas atbildību, jo Latvija smagajos apstākļos ilgi nedrīkst palikt bez valdības.
Avots ↗
Atbalsta īstermiņa valdības izveidi 3 nedēļu laikā ar konkrētu mērķu programmu (5-6 uzdevumi valstij, 2-3 katram ministram 5 mēnešu periodam)
Avots ↗
Pretdronu aizsardzības iegāde jāiekļauj nākamās valdības 5-6 prioritāšu sarakstā kā piemērs
Avots ↗
Atbalsta ātru jaunas valdības izveidi (nevis demisionētā MK turpinājumu vai aizstājēju iecelšanu); noraida 'klibas pīles' valdības variantu
Avots ↗
Apgalvo, ka Vienotība un Progresīvie ar Siliņas valdības gāšanu ir atdevuši valdību Nacionālajai apvienībai, Apvienotajam sarakstam un ZZS — šīs partijas tagad būs jaunās koalīcijas centrā.
Avots ↗
Norāda uz Progresīvo partijas nekonsekvenci — partija publiski paziņoja neuzticību Siliņai, bet ministri Švinka un Lāce paliek valdībā.
Avots ↗
Raksturo Latvijas koalīciju kā de facto neesošu — 'Šrēdingera koalīcija', kuras dzīvotspēja zūd, līdzko to pārbauda; partneri jau gatavojas 'bērēm'.
Avots ↗
Prognozē, ka vēlētāji vainos JV un PRO par Siliņas valdības gāšanu — atsaucas uz vēsturisko pieredzi (Saimnieks, TP), ka partijas, kas vēlēšanu gadā gāž valdību, cieš smagas politiskas sekas.
Avots ↗
Kritizē abas valdības partijas (JV un PRO) par publisku sacensību X-ā par Sprūda atkāpšanās paziņošanu — uzskata, ka tas demonstrē, ka valsts drošība nav koalīcijai patiesā prioritāte.
Avots ↗
Apšauba koalīcijas darbspēju pēc Sprūda demisijas — pieprasa premjerei publiski paskaidrot, vai ir balsis Meļņa apstiprināšanai un valdības iniciatīvām (iepirkumu likums, pašvaldību likums)
Avots ↗
Kritizē Aizsardzības ministrijas pārvaldību — uzrāda, ka 1,5 gada laikā ministriju pametuši 74 no 311 ierēdņiem (54 2025.g., 20 2026.g.), un ironizē, ka iestāde vēl spēj funkcionēt
Avots ↗
Atbalsta Sprūda atlaišanu no aizsardzības ministra amata, motivējot to galvenokārt ar 3 gadu nesakārtotu darbu Aizsardzības ministrijā, ne tikai ar 2 droniem Rēzeknē; vienlaikus apšauba Siliņas izvēles standartus, norādot uz Kozlovska iekšlietu darbu kā pretrunīgu piemēru
Avots ↗
Kritizē LTV De facto raidījumu par to, ka kartelī iesaistītā uzņēmuma PLG saiknes ar Progresīvo politiķi Staķi nav atspoguļotas, un pārmet, ka 4 dienās nav lūgts Staķa komentārs.
Avots ↗
Apgalvo, ka pēdējo 4 gadu laikā IKP pieaugumu Latvijā veido galvenokārt valsts budžeta izdevumu pieaugums, un noliedz, ka tas ir aizsardzības izdevumu sekas
Avots ↗
Uzsver vēja enerģijas projektu mērogu — divi MK apstiprinātie vēja parki ražotu 17% Latvijas elektrības patēriņa, kopā ar atlikto trešo virs 30%
Avots ↗
Kritizē pilsētas pārvaldību par betona norobežojumu uzstādīšanu, nepārbaudot ugunsdzēsēju piekļuvi; brīdina, ka šādas slikti īstenotas iniciatīvas marginalizē autosatiksmes mierināšanas konceptu
Avots ↗
Atzīmē, ka ATR (administratīvi teritoriālās reformas) pēdējais solis ir izturējis Satversmes tiesas pārbaudi un atzīts par konstitūcijai atbilstošu
Avots ↗
Atbalsta būtiski lielāku zinātnes finansējumu ES nākamajā daudzgadu budžetā — lai celtu Eiropas konkurētspēju un mazinātu atkarību no ASV un Ķīnas
Avots ↗
Atbalsta dronu un citu stratēģiski svarīgu tehnoloģisko jomu iekļaušanu skolu mācību vielā — izglītība un valsts aizsardzība ir savstarpēji saistīti
Avots ↗
Kritizē valdību par budžeta izstrādes grafika atlikšanu un darba tempa trūkumu
Avots ↗
Aizstāv pensiju 2.līmeni un kritizē iepriekšējo valdību par tā samazinājumu deficīta dēļ
Avots ↗
Kritizē amatpersonas par VDD izmantošanu personisko strīdu risināšanā, kas mazina drošības iestāžu ticamību
Avots ↗
Atbalsta kreditētāju pienākumu reālā laikā ziņot kredītu informāciju kredītbirojiem
Avots ↗
Kritizē aizsardzības ministru — divi valsts sekretāri pametuši ministriju 3 gados
Avots ↗
Kritizē Progresīvo partiju par bezdarbību Latvijas atkarības no dabasgāzes mazināšanā
Avots ↗
Krievijas režīms nevar iztikt bez mentāla kara pret Rietumiem — Putina leģitimitāte balstās vēsturiskā mesiānismā (Trešā Roma, krievu pasaule), tāpēc reāla deeskalācija nav iespējama
Avots ↗
Krievijas armijas ģenerāļi nav spējīgi mobilizēties Putina gāšanai — savstarpēja neuzticēšanās un bailes no drošības dienestiem novērš jebkādu sazvērestību; iekšējs apvērsums ir maz ticams
Avots ↗
Krievija strukturāli nevar iztikt bez kara — bez fiziska kara varbūt var, bet bez mentāla kara nē; Putins sevi redz kā vēsturisku figūru un sagaida tikai Ukrainas kapitulāciju
Avots ↗
Brīdina neidealizēt Ungārijas jauno līderi Pēteri Maģāru — pēc 16 gadiem eiroskeptiskas valdības nevar gaidīt automātisku pretēju pavērsienu; galvenais uzdevums ir pakāpeniski atvilkt Ungāriju atpakaļ civilizētas Eiropas trajektorijā
Avots ↗
Aicina reorganizēt koalīciju un valdību, ne tikai Satiksmes ministriju
Avots ↗
Rietumiem jārēķinās ar ilgu pretstāvēšanu ar Putina Krieviju; Putins ir reāli bīstams un identificējas ar valsti
Avots ↗
Krievija virzās uz Ziemeļkorejas modeli ar totālu interneta kontroli — ceļš uz totalitārismu
Avots ↗
ES ir atraduši finansējumu dronu sienai Baltijas valstīm un Somijai
Avots ↗
Eiropai jāstiprina konkurētspēja pieaugošu ģeopolitisko risku apstākļos — nepieciešamas investīcijas aizsardzībā un zaļajā pārejā
Avots ↗
Eiropai jābūt vienotai Ukrainas atbalstā — jārada mehānisms pret Ungāriju un Slovākiju, kas grauj vienotību Kremļa interesēs
Avots ↗
ASV operācija Venecuēlā — Eiropai jāizturas reālistiski, jāsaglabā starptautiskais tiesiskums, bet jāsaprot ASV motīvi
Avots ↗
Pakāpeniska atteikšanās no Krievijas gāzes — drošība, noturība un vienotība; sadarbība, nevis piespieešana
Avots ↗
EDIP pieņemts EP — kopēja pieeja aizsardzības ražošanai, iepirkumiem un drošībai; nepieciešams papildus finansējums FAST programmai
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Sola saglabāt aizsardzības finansējumu vismaz 5% apmērā no iekšzemes kopprodukta, mērķtiecīgi attīstot Latvijas aizsardzības industriju un valsts spēju ražot drošībai nepieciešamās tehnoloģijas. Sola attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, civilo aizsardzību un kiberdrošību, stiprināt kritiskās infrastruktūras un robežas aizsardzību un veidot modernu krīžu vadības sistēmu. Sola stiprināt sabiedrības noturību, attīstot medijpratību un cīņu pret dezinformāciju, kā arī atbalstīt vietējo uzņēmumu iesaisti militāro tehnoloģiju, dronu un kiberdrošības risinājumu izstrādē un ražošanā. Uzsver, ka Latvijas drošība balstās spēcīgā NATO, vienotā Eiropas Savienībā un ciešā sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstīm.
Avots ↗
Budžets un finanses
Sola līdz 2030. gadam panākt sabalansētu valsts budžetu, vienlaikus saglabājot spēju ieguldīt drošībā, izglītībā, veselības aprūpē, sociālajā nodrošinājumā un zinātnē. Sola veidot stabilu, prognozējamu un uz izaugsmi orientētu uzņēmējdarbības vidi, samazināt birokrātiju, uzlabot regulējuma kvalitāti un attīstīt kapitāla tirgu. Sola atbalstīt mākslīgo intelektu, biomedicīnu, aizsardzības industriju, zaļās tehnoloģijas un zinātņietilpīgu ražošanu un panākt, ka ieguldījumi pētniecībā un attīstībā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. Izvirza mērķi ekonomikai augt straujāk nekā Eiropas Savienībā vidēji.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Sola attīstīt atjaunīgās enerģijas ražošanu, modernizēt elektroenerģijas tīklus un enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, uzsverot, ka enerģētiskā neatkarība ir drošības, ekonomikas un konkurētspējas jautājums.
Avots ↗
Izglītība
Sola veidot izglītības sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvu izglītību ikvienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas, un turpināt stiprināt STEM jomas, kritisko domāšanu, pilsonisko līdzdalību un uzņēmējspējas. Sola nodrošināt, ka pedagoga darba samaksa par vienu pilnu slodzi sasniedz vismaz 1,2 valstī noteiktās vidējās darba samaksas līmeni, vienlaikus stiprinot profesionālās pilnveides un karjeras izaugsmes iespējas. Sola veidot vienotu zinātnes, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības inovāciju ekosistēmu un attīstīt mūžizglītību un profesionālo pārkvalifikāciju.
Avots ↗
Klimats
Uzskata, ka klimata politikai jākļūst par Latvijas konkurētspējas priekšrocību, nevis par kavēkli.
Avots ↗
Pašvaldības
Sola attīstīt reģionu ekonomiku, transporta un digitālo infrastruktūru, stiprināt pašvaldību kapacitāti un veicināt investīciju piesaisti ārpus Rīgas, lai dzīves kvalitāti nenoteiktu dzīvesvieta.
Avots ↗
Sociālā politika
Sola veidot ilgtermiņa ģimeņu politiku, kas uzlabo mājokļu pieejamību, nodrošina kvalitatīvu pirmsskolas un skolas izglītību un palīdz savienot darbu ar ģimenes dzīvi. Sola rūpēties par senioriem, nodrošinot labu dzīves kvalitāti vecumdienās ar prognozējamu un augošu sociālo atbalstu un veselības aprūpi.
Avots ↗
Tieslietas
Sola aizstāvēt ikviena cilvēka pamattiesības, vienlīdzību likuma priekšā un neatkarīgas demokrātiskas institūcijas, izvirzot tiesiskumu un demokrātiju par valsts pamatvērtībām.
Avots ↗
Transports
Sola turpināt attīstīt transporta infrastruktūru — ostas, lidostu, dzelzceļu un digitālos sakarus —, lai Latvija kļūtu par modernu Ziemeļeiropas loģistikas, inovāciju un uzņēmējdarbības centru.
Avots ↗
Ukraina un Krievija
Sola turpināt visaptverošu politisko, militāro un humāno atbalstu Ukrainai līdz taisnīga un ilgtspējīga miera panākšanai, uzsverot, ka Ukrainas uzvara ir Latvijas un visas Eiropas drošības interesēs.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Sola panākt, lai ārstēšana būtu pieejama laikā neatkarīgi no cilvēka dzīvesvietas vai ienākumiem, stiprināt ģimenes ārstu lomu, samazināt gaidīšanas rindas un attīstīt aprūpi mājās. Sola pievērst īpašu uzmanību profilaktiskajām programmām, psihiskajai veselībai, onkoloģijai, sirds un asinsvadu slimību profilaksei un agrīnai diagnostikai, modernizēt un digitalizēt veselības aprūpes pārvaldību un nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu veselības aprūpes darbiniekiem. Sola nodrošināt ikgadēju, prognozējamu budžeta palielinājumu kompensējamajiem medikamentiem un ātrāku lēmumu pieņemšanu par jaunu zāļu iekļaušanu kompensējamo sarakstā.
Avots ↗
Nav balsojumu.
spriedze
2026-09-09
Juris Pūce → Guntars Vītols
Izglītība
OECD PISA pētījums kļūst par priekšvēlēšanu strīdu par izglītības naudu, un tie, kas uz to atsaucas, ņem no tā dažādus argumentus. Juris Pūce (Latvijas attīstībai) rezultātus sauc par traģiskiem un norāda, ka 15-gadnieki zinot vidēji par trim skolas gadiem mazāk nekā igauņi. Guntars Vītols (finanšu ministra biroja ekonomists) argumentē ar izdevumiem: Izglītības un zinātnes ministrija tērējot simts miljonus mēnesī, divus gadus atteikusies taupīt, bet nākamgad prasot vēl piecdesmit. Latvijas Darba Devēju Konfederācija atsaucas uz iepriekšējā dienā publiskotajiem izglītības rezultātiem un uzsver, ka objektīvs mērījums vajadzīgs, lai kvalitātes problēmas būtu redzamas. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) pētījumu nepiemin un atbild uz eksāmenu reformas strīdu: sasteigtu pārmaiņu nebūs, dabaszinību eksāmens nāks no nākamā mācību gada.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Juris Pūce → Andris Šuvajevs
Koalīcija un partijas
Juris Pūce, partijas «Latvijas attīstībai» valdes priekšsēdētājs, apgalvo, ka Progresīvie pirms 2022. gada vēlēšanām solīja neveidot valdību ar Zaļo un zemnieku savienību un šo solījumu lauza jau pēc vienpadsmit mēnešiem; uz tā pamata viņš vērtē, ka Andra Šuvajeva (Progresīvie) pieteiktajām «sarkanajām līnijām» ir tikpat maza vērtība. Strīda priekšmets ir tas, cik vērti ir pirmsvēlēšanu solījumi par nākamās koalīcijas sastāvu. Šuvajevs uz pārmetumu dienas avotos neatbild, un viņa pieteiktās «sarkanās līnijas» tajos nav citētas.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-27
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Juris Pūce (LA) pārmet Andra Kulberga valdībai, ka trīs mēnešu laikā aiz neapmierinātības paušanas par valsts pārvaldes darbu nav sekojuši konkrēti uzdevumi.
Avots ↗
spriedze
2026-08-26
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Digitālā politika
Pēc kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) un Juris Pūce (LA) atšķirīgi vērtē, vai cietušajiem pienākas kompensācija. Premjers uzskata, ka kompensācijas nav jāprasa, un to vietā piedāvā ļaut bez maksas nomainīt numurzīmes tiem auto īpašniekiem, kuri to vēlas. Pūce atbild, ka premjers kļūdās: personām, kuru dati pazaudēti, pienākas kompensācija no datu turētāja, tāpēc maksāt būs direkcijai.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-08-10
Juris Pūce → Andris Kulbergs
NVO un pilsoniskā sabiedrība
Juris Pūce iebilst pret vēršanos pret NVO un kritizē premjeru Kulbergu, atbalstot valsts un pašvaldību budžeta līdzdalību NVO sniegto pakalpojumu izmaksu segšanā.
Avots ↗
spriedze
2026-07-25
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Valsts kapitālsabiedrības
Juris Pūce (Latvijas attīstībai) prasa atklātību par Tet un LMT kapitāla daļu iegādi no Telia: premjers Andris Kulbergs runājot par jau norunātu cenu, taču nenosaucot ne summu, ne iemeslu, kāpēc valstij šīs daļas būtu jāpērk. Pūce norāda, ka Kulbergs šajā jautājumā turpinot Evikas Siliņas pieeju.
Avots ↗
spriedze
2026-07-15
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Rail Baltica
Juris Pūce (Latvijas attīstībai) pauž skepsi par jaunā premjera Andra Kulberga komunikāciju par Rail Baltica — apšauba solītos "iepriekš neredzētos risinājumus" un aicina uz konkrētu rīcības plānu. Turpina Pūces kritiku par premjera vadības stilu.
Avots ↗
spriedze
2026-07-15
Juris Pūce → Ilze Indriksone
Izglītība
Juris Pūce (Latvijas attīstībai) kritizē Izglītības un zinātnes ministriju par pozitīvas tendences saskatīšanu izglītības rezultātos, norādot uz vājajiem centralizētā matemātikas eksāmena rādītājiem. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv sistēmu — uzskata, ka centralizēto eksāmenu attīstība virzās pareizajā virzienā, taču nedrīkst kļūt par šķērsli jauniešu tālākajai izglītībai.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-13
Juris Pūce → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Juris Pūce (LA) kritizē premjeru Andri Kulbergu par vadības stilu — uzskata, ka arī jaunais premjers sevi definējis kā ministru uzraugu, nevis komandas biedru. Izteikums pausts saistībā ar debatēm par valdības rīcības plāna sākotnējā varianta finansiālo neīstenojamību.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-07-04
Juris Pūce → Kaspars Briškens
Rail Baltica
Juris Pūce (LA) atbalsta atbildības prasīšanu par Rail Baltica neizdarībām, tieši vēršoties pret bijušo RB Rail vadošo darbinieku Kasparu Briškenu (PRO).
Avots ↗
uzbrukums
2026-06-17
Juris Pūce → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Juris Pūce (LA) pārmet ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) pretrunīgu attieksmi pret Latvenergo: valsts pēdējos piecos gados izņēmusi ap 800 miljonu eiro dividendēs, kamēr uzņēmums tagad aizņemas 300 miljonus attīstībai, bet ministrs vienlaikus lepojas ar koncerna zaļajām eiroobligācijām.
Avots ↗
uzbrukums
2026-04-30
Juris Pūce → Andris Sprūds
Degviela un enerģētika
Pūce (Latvijas attīstībai) kritizē Progresīvos (Sprūda partiju) par bezdarbību Latvijas atkarības no dabasgāzes mazināšanā.
Avots ↗