Saeimas deputāts (14. Saeima, ārpus frakcijām); MMN saraksta Nr. 2 Rīgā 15. Saeimas vēlēšanās
18 poz.
·
0 pretr.
·
6409 bals.
Valdes loceklis, ģenerālsekretārs
147 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Retoriski jautā, kāda jēga parakstīt, viņaprāt, «bezjēdzīgus» dokumentus, ja esošais vilciens Rīga–Tallina braucot pustukšs, un apšauba, ka cilvēki no Salacgrīvas vai Rīgas ar Rail Baltica brauks uz Salaspili, lai tur pārsēstos uz Kauņu un Kauņā vēlreiz uz Viļņu.
Avots ↗
Aicina atcelt Saeimas tiesības piešķirt pilsonību ārvalstniekiem, uzskatot, ka nav tādu nopelnu, par kuriem piešķirt pilsonību, un ka pilsonību var iegūt naturalizācijas ceļā; Saeimas balsojumus par pilsonības piešķiršanu izņēmuma kārtībā raksturo kā «ķēmošanos».
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas «kinoindustrijas» vadoņi neatkāpsies, ja valsts atbalsta krānus nepiegriezīs uz, teiksim, trim gadiem, un tad paliktu tikai tie, kas filmas gribētu taisīt arī bez šī finansējuma.
Avots ↗
Uzskata, ka, ja MI aģentiem tikai uzdod «mega promptus» un validē rezultātus, pievienotā vērtība ir ļoti tuva nullei, bet, ja lietotājs iekodē savus lēmumus un zināšanas, ko aģents pats nevarēja izdomāt, šādam darbam varētu būt ekonomiska vērtība.
Avots ↗
Apgalvo, ka vienmēr ir teicis, ka krievi ir Latvijas un pasaules lielākais ienaidnieks.
Avots ↗
Komisijas sēdē atbalsta noteikumu par atsevišķiem LTV un Latvijas Radio ziņu dienestiem, jo konkurenci mazināt nedrīkst, un uzskata, ka LSM vairāk uzticēsies, ja būs divas redakcijas un dažādi viedokļi.
Avots ↗
Uzskata, ka cilvēkam, kas negaida pabalstus, ir tiesības pateikt «Ne manā sētā» un vietējam nav pienākuma ienācējam kaut ko pierādīt, kur nu vēl ienācēja valodā un parametros; kritizē politikas atcelšanu par labu tehnokrātu noteikumiem.
Avots ↗
Izsmej Ivo Leitānu, ko viņš raksturo kā «okupantu līdzskrējēju» un «integrētāju», apgalvojot, ka tas, izlasījis DDD, ka deokupācija nav pabeigta, no bailēm sacerējis «veselu penteri».
Avots ↗
Kritizē ZZS, ko ironiski sauc par «izcilu organizāciju», jo tās biedriem visos jautājumos esot divi viedokļi un abi nepareizi; kā piemēru min Stambulas konvenciju.
Avots ↗
Uzskata, ka Andrim Kulbergam beidzot paveras iespēja izveidot mazākumvaldību bez JV un tās satelītiem, kuru ministru kandidātus viņš raksturo kā nederīgus, un apgalvo, ka vēlētāji skaidri nobalsoja «pret 17 gadus audzēto vēzi un tā metastāzēm», kā viņš to raksturo.
Avots ↗
Noraida Mārtiņa Krusta video paustās apsūdzības partijas «Mēs mainām noteikumus» vadībai, tostarp par budžeta izsaimniekošanu, raksturojot tās kā nepatiesas un nepierādītas, un apgalvo, ka partija nav sašķīdusi.
Avots ↗
Uzskata, ka valsts finansējums partijām izjauc dabisko kārtību un maitā pilsonisko sabiedrību, taču partija, kas pret to iestājas, no tā atsakoties, sev uzliktu ierobežojumus attiecībā pret politiskajiem konkurentiem.
Avots ↗
2026. gada 8. oktobra Saeimas sēdē aicina atbalstīt Ditu Rembergu NEPLP locekļa amatā, uzskata, ka NEPLP un SEPLP atsevišķi nav vajadzīgas, LSM, LTV un «Latvijas Radio» raksturo kā «simtprocentīgi valsts medijus» un pauž, ka jaunās Saeimas uzdevums būs tos pārveidot.
Avots ↗
Retoriski jautā, kāpēc rīkot vēlēšanas, ja sabiedriskais medijs nākamajā dienā pēc vēlēšanām pasūta to, ko viņš raksturo kā «šitādas muļķības», un tad ar to virza naratīvu.
Avots ↗
Uzskata, ka valsts finansējuma piešķiršana institūcijai, kas sabiedrībā funkcionē bez tā, ir diezgan droša metode tās iznīcināšanai, bet pēkšņa finansējuma pārtraukšana neatgriež pirmatnējo stāvokli un var to pasliktināt.
Avots ↗
Informē, ka MMN valde trešdien no partijas izslēgusi trīs biedrus — Mārtiņu Krustu, Pēteri Bahuru un Aigu Bahuru —, kuri zaudējuši valdes uzticību; norāda, ka neviens no viņiem uz savas lietas izskatīšanu neesot ieradies.
Avots ↗
Kritizē «kreisos un grāmatvežus», kuriem, viņaprāt, nav starpības starp politiski pielemtu nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu un tirgū noskaidrotu pieprasījumu un piedāvājumu, un Latkovska regulāri atkārtoto pozīciju raksturo kā «ačgārnus pamata pieņēmumus».
Avots ↗
Atbalsta Izglītības ministrijas veidoto ģimenes veselības mācības moduli, kas balstīts programmā «Teen STAR», un kritizē pašreizējo dzimumaudzināšanu bioloģiskās kategorijās, kas, viņaprāt, paver ceļu «jebkādām seksuālām novirzēm».
Avots ↗
Uzskata, ka atgriešanās pie, viņaprāt, pareizas pedagoģijas dzimstības veicināšanai var līdzēt vairāk nekā augstākie pabalsti pasaulē, norādot, ka laulībās dzimst aptuveni 65 % bērnu.
Avots ↗
Apgalvo, ka ES maksā Krievijai par energoresursiem «daudz vairāk, ka ASV par iepirkto dīzeļdegvielu», un lietotāju @Mikipele6 raksturo kā tādu, kam esot «peles smadzenes».
Avots ↗
Jautā, vai Andrim Kulbergam būs drosme aizstāvēt Latvijas un Liepājas sabiedrību pret to, ko viņš sauc par «zilo sērgu», un neņemt valdībā nevienu no JV un Pro.
Avots ↗
Uzskata, ka valsts finansējums partijām un citām nevalstiskām biedrošanās formām ir slikta lieta, kas maitā pilsonisko sabiedrību un cilvēku iesaisti, taču saka, ka viņa partija no šī finansējuma atteikties neplāno, jo to saņems visas pārējās nosacījumiem atbilstošās partijas.
Avots ↗
Atbildē par Lato Lapsu raksturo kādu Lapsas tvītu žanru kā tādu, kura vienīgā saprātīgā interpretācija, viņaprāt, ir «reklāma (uzmanības pievēršana), izliekoties par kaislīgu naidnieku».
Avots ↗
Uzskata, ka partijas zaudē savu nozīmi ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, ka lozungs «Bez partijām» uzvar un vēlēšanu sistēmas maiņa ir tikai laika jautājums.
Avots ↗
Atkāpjas no partijas «Mēs mainām noteikumus» vadītāja pienākumiem un būs tikai ierindas biedrs, jo nav spējis pārliecināt sabiedrību par noteikumu maiņu; iesaka posteni uzticēt Jāzepam Baško un ir nolēmis MMN programmu īstenot, sākot ar sevi.
Avots ↗
Raksturo Gazu kā «vienu pretīgu vietu» un vēršas pie Palestīnas atbalstītājiem, ko viņš raksturo kā «frī frī palestine idiotiem».
Avots ↗
Uzskata, ka ievēlētajiem jāapzinās savs mandāts un pārējiem ir pienākums to respektēt; iebilst pret amatu sadali «pa vecam», kas balstīta bezatbildībā, un brīdina, ka, ja šo brīdi neizmantos, uz nākamajām vēlēšanām neatnāks pat 50 %.
Avots ↗
Pēcvēlēšanu televīzijas diskusijā, kā atstāsta NRA slejas autors, aicina ņemt uzvarētājpartijas programmu un punktu pa punktam to realizēt.
Avots ↗
Paziņo, ka MMN valde lems par to biedru izslēgšanu, kurus viņš raksturo kā destruktīvus un kuri kampaņas laikā publiski gānījušies par savu partiju; piebilst, ka partiju finansējuma atcelšana būtiski attīrītu darba lauku.
Avots ↗
Paziņo, ka MMN plāno izmantot valsts finansējumu savas klātbūtnes stiprināšanai un neatteiksies no tā, kamēr to saņem citas partijas, bet ar laiku centīsies panākt tā atcelšanu visiem; uzskata, ka finansējums pievilina cilvēkus, kurus interesē tikai nauda.
Avots ↗
Paziņo, ka MMN nezudīs, bet veidos ideoloģisku partiju ar labēju vīziju, kas uzrunā visus Latvijas pilsoņus; cer, ka AS ārpus priekšvēlēšanu laika atzīs, ka daļa tā programmas nākusi no MMN.
Avots ↗
Uzskata, ka AS rezultāts ir viena cilvēka — Andra Kulberga — nopelns, ko raksturo kā lokomotīvi, kas Saeimā ievilka «svešinieku vagonu», un min to kā iemeslu, kāpēc MMN piedāvā mainīt vēlēšanu sistēmu.
Avots ↗
Noliedz, ka MMN notiek šķelšanās vai rindu tīrīšana, noraida Mārtiņa Krusta pārmetumus, ko raksturo kā izdomājumus, un norāda, ka MMN tuvākajā laikā vērtēs Krusta iespējamu izslēgšanu no partijas.
Avots ↗
Iebilst uzskatam, ka MMN var iet kopā ar ASL: raksturo MMN kā labēju, nacionālkonservatīvu partiju, bet ASL kā kreisu, kuras ideoloģiju viņš raksturo kā nacionālsociālismu; sakritību attieksmē pret imigrāciju vērtē kā sīkumu pret pārējo pieeju neatbilstību.
Avots ↗
Pirmajās pārdomās pēc vēlēšanām uzskata, ka, ja AS neies mazajā koalīcijā ar NA, imigrācijas ierobežošanā «nekas labs nespīd»; paziņo, ka MMN no ārpusparlamenta opozīcijas turpinās apgādāt Kulbergu ar idejām un aktīvi kritizēt.
Avots ↗
Pirmajās pārdomās pēc vēlēšanām uzskata, ka AS rezultāts tikai vairos MMN piedāvātās vēlēšanu kārtības maiņas aktualitāti, jo, viņaprāt, Saeima piepildīsies ar vismaz padsmit cilvēkiem, kuriem «mīnusu vairāk kā plusu» un par kuriem sabiedrība zina maz; to saista ar «līdzbraucēju efektu».
Avots ↗
Apsveicot Apvienoto sarakstu ar uzvaru vēlēšanās, uzskata, ka iepriekšējais mantojums ir smags un risināmo problēmu ir ārkārtīgi daudz, minot augošu parādu, krītošu dzimstību un uzblīdušu publisko sektoru.
Avots ↗
Uzskata, ka MMN piedāvātā vēlēšanu metode kopā ar amatu apvienošanas lieguma atcelšanu ļautu ievēlēt spējīgāku parlamentu; apgalvo, ka MMN ģenerāltīrīšanas ideja kļuvusi par galveno diskursu partiju retorikā, un cer, ka Kulbergs MMN programmu veiksmīgi īstenos.
Avots ↗
Pauž bažas par imigrāciju, apgalvojot, ka Kulbergs atbalsta mazkvalificēta darbaspēka ievešanu, un uzskata, ka tā ilgtermiņā neizbēgami kļūs par eksistenciālu draudu.
Avots ↗
Uzskata, ka nu ir iespēja Rinkēviču «sūtīt dzīvot atpakaļ pie mammas», un kā nepiedodamu rīcību raksturo to, ka Rinkēvičs, viņaprāt, kara laikā par atbildīgajiem ielicis Sprūdu un Siliņu, lai «padzīvotu Pilī», un tā pakļāvis tautu drošības riskiem.
Avots ↗
Kritizē nenosauktu datu pētnieku, ko raksturo kā tādu, kurš «jau kādu simto dienu aģitē par valsts budžeta līdzekļiem», par to, ka tā datos trūkst vairāku uz Saeimu kandidējošu sarakstu; apgalvo, ka MMN iekļaušana nebūtu izdevīga, jo tad «Apvienotības saraksts» neizskatītos tik labi.
Avots ↗
Uz jautājumu par atbalstu Rinkēviča pārvēlēšanai atbild «nē»; saka, ka Rinkēvičam jau 15 gadus ir atbildība par valsts kursu un pēc tabulām un sarakstiem nav labu rādītāju.
Avots ↗
Vēlēšanu priekšvakarā uzskata, ka Latvijai vajadzīgas krasas pārmaiņas lēmēju noteikšanas kārtībā un valsts pārvaldē; apņemas mainīt valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas loģiku «no kreisas uz labēju», uz individuālu, izsekojamu atbildību, finansējumu un rezultātiem, un aicina «nost ar valsts iejaukšanos visās dzīves sfērās».
Avots ↗
2026. gada 24. septembra Saeimas sēdē priekšlikumus par Valsts kontroles revīziju Saeimā raksturo kā pirmsvēlēšanu populismu, uzskata, ka Valsts kontrole, kuras budžetu un algas nosaka pats parlaments, Saeimu kontrolēt nevar, un aicina likumprojektu atlikt uz nākamo Saeimu.
Avots ↗
2026. gada 24. septembra Saeimas sēdē solījumus samazināt degvielas cenu sasaista ar pirmsvēlēšanu populismu un uzskata, ka degvielas cena nav atkarīga no Saeimas spriedumiem, tāpēc tirgus sistēmā nav jājaucas.
Avots ↗
Vērtē spekulācijas par to, kas ar ko draudzēsies un ar ko ne, pirms vēl zināmi vēlēšanu rezultāti, kā «bezjēdzīgu zīlēšanu kafijas biezumos».
Avots ↗
Paziņo, ka balsotu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, jo, viņaprāt, tās prasības par vardarbības pret sievietēm novēršanu un cietušo atbalstu jau ir Krimināllikumā, bet pārējie formulējumi ir sabiedrības ideoloģiska pārveidošana, tostarp «sociālās dzimtes» jēdziena ieviešana.
Avots ↗
Kritizē Nacionālo apvienību un Apvienoto sarakstu, kuru pārstāvji, pēc viņa teiktā, Delfi TV premjera amata kandidātu debatēs atbildēja «nē» uz jautājumu, vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas, un raksturo tās kā «sociālos barometrus», nevis vērtību partijas.
Avots ↗
Uzskata, ka izglītības procesam jābūt tikai latviešu valodā; apgalvo, ka Latvijas valsts 35 gadus pēc neatkarības turpinājusi uzturēt okupācijas sekas, un iebilst pret to, ko viņš raksturo kā «mākslīgu divkopienu sabiedrības veidošanu» par nodokļu maksātāju naudu.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm uzkrāto ārvalstu investīciju apjomā: līdz šī gada vidum Latvijā 27,8 miljardi eiro (~15 tūkst. eiro uz iedzīvotāju), Lietuvā 50 miljardi (17,3 tūkst.), Igaunijā 36,2 miljardi (26,5 tūkst.).
Avots ↗
Atsaucoties uz ziņu, ka ar Bafetu saistīts uzņēmums nevar reģistrēt kontu Latvijas bankā, apgalvo, ka Latvijas finanšu sistēmas sagraušana ir JV un tās Latvijas Bankā sastutēto personu nopelns, ko viņš raksturo kā idiotus.
Avots ↗
Pēc «Delfi» debatēm iekavās piebilst, ka visu nogurums no debatēm liecina, ka valsts finansējums «MAFā» ir par daudz; vienlaikus pateicas «Delfi», ka šajā formātā bijusi iespēja pateikt dažas principiālas lietas.
Avots ↗
Atbalsta Īrijas vēlēšanu modeli, jo tas, viņaprāt, stiprina neatkarīgu kandidātu lomu, ļaujot kandidēt arī bez iekļaušanās partiju sarakstos; apgalvo, ka pats redzējis, kā frakciju sēdēs apklusina cilvēkus ar savu viedokli un vēlāk viņiem atriebjas, ierindojot neizdevīgā vietā kandidātu sarakstā; paziņo, ka MMN piedāvā likvidēt to, ko viņš raksturo kā «partiju diktatūru».
Avots ↗
Par Latvijas izmiršanas spirāli dēvē ārējā parāda palielināšanu, nodokļu paaugstināšanu, pieaugošu nabadzību, dzimstības kritumu un, viņa vārdiem, trešo pasaules valstu imigrantu importu; norāda, ka par pretējo varēs balsot 3. oktobrī.
Avots ↗
Aicina pārtraukt, viņa vārdiem, «imigrantu importēšanu» un neizsniegt termiņuzturēšanās atļaujas vismaz līdz brīdim, kamēr Latvija nebūs atkopusies no demogrāfijas krīzes; uzskata, ka legālā imigrācija ir tikpat bīstama kā nelegālā, jo latviešiem kā mazai tautai arī neliels trešo pasaules valstu imigrantu īpatsvars esot kulturāli kaitīgs.
Avots ↗
Paziņo, ka Progresīvie ir viņa «sarkanā līnija», un lūdz vēlētāju atbalstu, lai to varētu īstenot «praktiskāk nekā patlaban»; Progresīvos raksturo kā partiju, kas «nemaz nekautrējas no pretvalstiskuma zīmoga», un apgalvo, ka viņu idejas palīdz īstenot Kremļa intereses, kā piemērus minot viņu piedāvātās balsstiesības nepilsoņiem un sabiedrisko mediju satura krievu valodā saglabāšanas atbalstu.
Avots ↗
Norāda, ka saskaņā ar Eurostat datiem ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir otrā augstākā ES 27 valstu vidū.
Avots ↗
Aicina mainīt vēlēšanu kārtību; retoriskos jautājumos pretstata «noteiktu kastu» izvēli «labāko ābolu» izlasīšanai.
Avots ↗
Uzskata, ka partijas, ko viņš raksturo kā «bezideoloģijas partijas», imidža dēļ vienkārši rekrutē «uzņēmīgus un aktīvus» jauniešus, bet valsts finansējums viņu izglītošanai netiek tērēts; kā piemēru min kādu jaunu ZZS pārstāvi, kurš «Fokuss» platformas jauniešu debatēs, viņa vārdiem, «dziedāja no progresīvās dziesmu grāmatas».
Avots ↗
Norāda, ka pensijas rūk, jo pensionāru skaits aug straujāk nekā strādājošo skaits un samazinās dzimstība; apgalvo, ka pensijas var nodrošināt tikai divos veidos — importējot «trešo pasaules valstu imigrantu masu» vai palielinot dzimstību — un atbalsta dzimstības palielināšanu, bet imigrācijas ceļu raksturo kā īstermiņa labumu «uz nācijas pašnāvības rēķina».
Avots ↗
Par lielākajiem Latvijas ienaidniekiem uzskata «progresīvos», kuru kandidāti, pēc viņa teiktā, apzināti atteikušies saukt sevi par latviešiem, jo «tautība neko nenozīmē»; apgalvo, ka ar šādu nostāju viņi uzbrūk valstiskuma pamatelementam, jo nacionālā identitāte, viņaprāt, ir galvenais valstiskuma pamatojums.
Avots ↗
Norāda, ka sociālie pārvedumi Latvijā samazina Džini ienākumu nevienlīdzības indeksu par 12,2 punktiem (bez pārvedumiem tas būtu 47,7, līdzvērtīgi ES-27 vidējam), kas ir trešais mazākais samazinājums ES-27 valstu vidū, un secina, ka Latvijas labklājības politika ienākumu nevienlīdzības mazināšanā ir viena no vājākajām ES.
Avots ↗
Sarkastiski kritizē pašreizējo koalīciju, norādot, ka balsot par to vajadzētu tiem, kas grib, lai pašvaldībām nebūtu nekādu tiesību lemt par savu teritoriju.
Avots ↗
Uzskata, ka bez labi izglītotiem fizikas un matemātikas pratējiem skolās kvantu datoru, mākslīgā intelekta un robotizācijas laikmetā turpināsies roku darbs ar ievestiem migrantiem un papīrmalkas eksports, un pārmet JV un ZZS premjeriem un izglītības ministriem šīs problēmas nesaprašanu.
Avots ↗
Komentējot SKDS partiju reitingus, paredz, ka MMN pārvarēs 5 % barjeru, un uzskata, ka MMN savu galveno uzdevumu — vēlēšanu likuma maiņu, lai balsotu par konkrētiem cilvēkiem, nevis partijām, — varētu īstenot pat ar minimālu deputātu skaitu, ja bez MMN koalīciju varētu neizdoties izveidot; aicina Kulberga atbalstītājus stratēģiski balsot nevis par Kulbergu, bet par viņa iespējamiem koalīcijas partneriem, kas viņu spiestu uz «īstu, nevis feiku» noteikumu maiņu, jo citādi viņa partneri atkal būšot «jv/na/zzs/pro».
Avots ↗
Iebilst pret imigrāciju no trešajām valstīm, ko, viņaprāt, ar ekonomiskiem argumentiem attaisno tie, kuri tautā redz tikai indivīdus jeb «ciparus ekseļa tabulās»; uzskata, ka valsti nedrīkst vadīt kā uzņēmumu un ekonomiskā loģika izmantojama tikai tiktāl, kamēr tā neapdraud latviešu pastāvēšanu, jo caur Satversmi noteiktais kopības mērķis ir pastāvēt cauri gadsimtiem.
Avots ↗
Kritizē Latvijas vēlēšanu sistēmas plusiņu un mīnusu mehānismu, ko viņš raksturo kā «populistisko vīrusu», kas nekur citur civilizētajā pasaulē netiek izmantots, un kā vienu no «partiju grāvējiem»; piekrīt Tālavam Jundzim, ka pašreizējā sistēma ir «katastrofālākā no proporcionālajām», un aizstāv «Mēs mainām noteikumus» piedāvāto Īrijas modeli; «Jurista Vārda» publikāciju pret šo piedāvājumu viņš vērtē kā argumentiem nabadzīgu un secina, ka, izskatās, nopietnas juristu pretestības vēlēšanu kārtības maiņai nav.
Avots ↗
Noraida apgalvojumu, ka rezultātos balstīts finansējums izraisītu krahu: norāda, ka Eiropas valstīs, kur to izmanto tajos pakalpojumu laukos, kur tas praktiski iespējams, krahs nav noticis, un min Nīderlandi, Franciju, Dāniju, Itāliju, Vāciju un Austriju kā šāda modeļa elementu izmantotājas; uzskata, ka Latvijai ir laiks «izkāpt no padomiskās pieejas».
Avots ↗
Pirms debatēm, kas, viņa vārdiem, «it kā domātas jauniešiem», pauž stingrus iebildumus pret jauniešu kā atsevišķas grupas izcelšanu politikā; kā argumentu min, ka jaunieši, atšķirībā no senioriem, nebūs mūžam jaunieši, un jautā, kāpēc šodienas jauniešiem būtu jābūt teikšanai pār rītdienas jauniešiem.
Avots ↗
Tvītā ar tēmturi #MēsMaināmNoteikumus («veselības aprūpē, saraksts Nr. 2») kā noteikumu maiņu veselības aprūpē tēžu veidā piedāvā vienotu rindu, gaidīšanas limitus un principu «rezultāts, nevis process»; tvītā tēzes nav izvērstas.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijā veselības aprūpes rādītāji ir sliktākie ES valstu vidū — to viņš gadiem ilgi rādījis ar statistiku — un pauž, ka to var mainīt.
Avots ↗
Aicina LSM nekavēties ar SKDS reitingu publicēšanu un nākamajā publikācijā caurskatāmības labad norādīt, cik dienas dati glabāti nepublicēti; uzskata, ka LSM nevar par debašu dalības kritēriju izmantot reitingus, kuru publicēšanas laiku kontrolē pats, un pieļauj, ka reitingi būs gatavi pirms LSM minētā 28. septembra.
Avots ↗
Kritizē LSM priekšvēlēšanu debašu formātu, kurā kandidātiem uzdod skatītāju jautājumus par personīgu problēmu risināšanu ar 45 sekunžu atbildes laiku; uzskata, ka tas degradē sabiedrības izpratni par politiku, un raksta, ka «viss šis debašu ietvars ir totāli kreiss un tehnokrātisks», jautājot, vai tas tāds ir neizpratnes dēļ vai mērķtiecīgi.
Avots ↗
Uzskata, ka latviešu mediju rīkotajās debatēs vietējie žurnālisti nesaprot atšķirību starp politiķiem un tehnokrātiem: politiķi nevar būt speciālisti visās specifiskajās problēmās, bet no viņiem var prasīt viņu ideoloģiju un vērtības, saskaņā ar kurām viņi izdarīs izvēles, kad nozares eksperti piedāvās variantus; mediju pieņemto debašu stilu viņš raksturo kā politikas profanāciju un degradāciju un uzskata, ka arī tur derētu mainīt noteikumus, lai gan tas izskatās bezcerīgi.
Avots ↗
Norāda, ka aptuveni trīs ceturtdaļas pašreizējās finanšu bedres, kuru «gribot negribot nāksies aizbērt», ir iepriekšējās koalīcijas mantojums — daļa no tā pēc viņa teiktā tikusi sarēķināta un atklāta tikai pēc varas maiņas —, bet aptuveni ceturtdaļa ir esošās koalīcijas lēmumi.
Avots ↗
Uzskata, ka MMN programma nav ideāla detaļās, tomēr ir vienīgā, kas uzsver būtisko, jo, ja māja brūk, špaktelēšana nelīdz.
Avots ↗
Uzskata, ka, ja drošības dienesti gadiem ilgi ļauj politikā uz lielās skatuves darboties cilvēkiem ar, viņa vārdiem, «divām piederībām», jājautā, vai dienestus interesē Satversmes aizsardzība; pieļauj, ka dienesti vai nu nedara savu darbu, vai dara to «kāda cita labad», vai mērķtiecīgi uztur disfunkcionālu sistēmu; vienlaikus uzsver, ka politisko oponentu tiesību aizstāvēšana ir civilizēta konservatīvā pienākums.
Avots ↗
Kā Kuldīgas novada domes deputāts iniciēja domes lūgumu valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā novada teritorijā uz 12 mēnešiem, argumentējot, ka ilgstošie un intensīvie nokrišņi šovasar un rudenī daudzviet būtiski apgrūtinājuši vai padarījuši neiespējamu ražas novākšanu, kūtsmēslu izvešanu un iestrādi, augsnes apstrādi un ziemāju sēju.
Avots ↗
Kritizē Ministru prezidentu Andri Kulbergu: apgalvo, ka «gandrīz piecos mēnešos» nav izdarīts «precīzi un pilnīgi nekas izņemot viģikus», un noraida Kulberga pamatojumu, ka to neļaujot koalīcijas partneri; uzskata, ka tieši pirms vēlēšanām premjeram bija unikāla iespēja veikt drosmīgas reformas, jo partneri, tām pretojoties, izskatītos slikti, un paredz, ka, ja reitingi nemelo, arī nākamos četrus gadus Kulbergs attaisnosies ar tiem pašiem koalīcijas partneriem.
Avots ↗
Uzskata, ka daļas suverenitātes deleģēšana starptautiskām institūcijām ir viens no Latvijas politiskās neveiksmes cēloņiem un ka pārregulācija Latviju padarījusi par, viņa vārdiem, koloniju; kā piemēru min, ka Eiropas Komisija, pēc viņa teiktā, aizliedz dalībvalstīm patvaļīgi regulēt degvielas akcīzes nodokli un PVN, tāpēc Saeima un premjers šķietami nevar samazināt degvielas cenas; aicina atjaunot subsidiaritātes principu, lai likumi tiktu pieņemti lokāli.
Avots ↗
Kā partijas programmas punktus atbalsta jaunu vēlēšanu kārtību Saeimas un pašvaldību vēlēšanās ar balsošanu par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju sarakstiem, kā arī tautas vēlētu prezidentu.
Avots ↗
Atbalsta «ģenerāltīrīšanu» valsts pārvaldē: Valsts civildienesta likuma atcelšanu un to, lai katrai valsts funkcijai būtu skaidras izmaksas, skaidri izpildes rādītāji un skaidrs atbildīgais katrā līmenī.
Avots ↗
Atbalsta tieši vēlētus pašvaldību vadītājus un to, ka gala teikšana ir pašvaldībām, nevis valdībai.
Avots ↗
Atbalsta to, ka teikšana ir skolām un skolotājiem, nevis ministrijai.
Avots ↗
Atbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmi 10 % apmērā apgrozījumam līdz 50 000 eiro tiem, kas paši ir gatavi veidot sev drošības spilvenu.
Avots ↗
Ironiski kritizē, ka Latvijā valsts pārvaldē un «nevalstiskajā sektorā» (pēdiņas viņa paša) visām, viņa vārdiem, «nestrādājošajām idejām» pienākas finansējums, «cik iegribas»; apgalvo, ka to atmaksās nevis paši finansējuma saņēmēji, bet tie, kas vēlas saglabāt savu zemi un valsti.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijas budžets tuvākajiem gadiem tiek plānots ar 2–2,7 miljardu eiro deficītu, kas nozīmē dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, un ka negatīvā fiskālā telpa, ieskaitot valdības un Saeimas lēmumus bez seguma (piemēram, skolotāju algu grafiku un onkoloģijas ārstēšanas pasākumus), būs no 400 miljoniem līdz 1,6 miljardiem eiro; secina, ka valsts finanšu sakārtošanai jāveic būtiska plānoto izdevumu mazināšana un/vai ieņēmumu palielināšana, un, nevienu nenosaucot, norāda, ka ir zināms, kas šo situāciju pēdējos gados radījis.
Avots ↗
Pārpublicē partijas ierakstu «Jāzeps Baško par valsts finansējumu partijām», kurā pausts, ka «Mēs mainām noteikumus» neatbalsta valsts finansējumu partijām, jo tas jau sasniedzis sešus miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas, ko varētu iztērēt noderīgāk.
Avots ↗
Iebilst pret imigrāciju no trešajām valstīm, arī legālu darbaspēka ievešanu, apgalvojot, ka tā neatrisina sabiedrības novecošanās problēmu, ilgtermiņā bremzē nozaru attīstību un darba automatizāciju un ienes kultūru, kas, viņaprāt, nav savienojama ar Rietumu vērtībām; kā pretēju paraugu min Poliju.
Avots ↗
Uzskata, ka imigrācija ir svarīgāks iemesls piedalīties 3. oktobra vēlēšanās nekā vēlēšanu kārtības maiņa, kuras dēļ viņš iesaistījies politikā; apgalvo, ka visas vecās partijas atbalsta imigrantu savešanu Latvijā, un aicina veidot pašpietiekamu valsts saimniecību, lai varētu iztikt bez zemas kvalifikācijas iebraucējiem, ko viņš raksturo kā «svešos no eksotiskām zemēm».
Avots ↗
Aizstāv «Mēs mainām noteikumus» piedāvāto vēlēšanu sistēmas reformu — pāreju uz Īrijas modeli —, kas, viņaprāt, ir vienīgais reāli īstenojamais priekšlikums, jo to var realizēt ar piecu likumu grozījumiem, kamēr Suverēnās varas/Apvienības Jaunlatviešu jauktā sistēma un Saskaņas centra mažoritārais variants prasītu Satversmes grozījumus ar referendumu; atbildot Dienas komentāram «Sistēmas maiņa turību nedos», atzīst, ka vēlēšanu sistēmas maiņa nepalielinātu pensijas vai skolotāju un medmāsu algas, bet apgalvo, ka balsošana par konkrētiem cilvēkiem izmainītu sistēmas dinamiku — Saeimu vairs neveidotu, viņa vārdiem, «planktons» un «līdzbraucēju masa» — un individuāli ievēlēti deputāti mainītu retoriku, priekšvēlēšanu kampaņas, partiju struktūru un sabiedrības līdzdalību.
Avots ↗
Apgalvo, ka visas vecās Latvijas partijas — skaidri minot arī Nacionālo apvienību un Kulbergu — tieši vai netieši atbalsta imigrāciju; Berlīnes vēlēšanu iznākumu, kurā pēc viņa vārdiem uzvarējusi «kreiso ekstrēmistu “progresīvā” partija, kas atbalsta HAMAS» un mērs būšot turciete, ierāmē kā scenāriju, kas Latvijai jau ir priekšā, jo Rīgā «mūsu progresīvie» esot jau pie varas; 3. oktobra vēlēšanas raksturo kā «pavisam nelielu» iespēju izvairīties no «Berlīnes nākotnes».
Avots ↗
Norāda, ka parāds turpina palielināties un augusta beigās sasniedza 22,6 miljardus eiro.
Avots ↗
Norāda, ka parāds uz vienu iedzīvotāju (ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus) augustā sasniedza 12 341 eiro jeb aptuveni sešas vidējās bruto mēneša algas.
Avots ↗
Uzskata, ka, ja nevēlas, lai jaunieši turpina braukt strādāt ārzemēs, ir jāaptur lētā migrantu darbaspēka ievešana, kas negatīvi ietekmē darba tirgu; aicina parakstīties par imigrācijas apturēšanu.
Avots ↗
Berlīnes vēlēšanu iznākumu, kurā uzvarējusi Die Linke (ko viņš pielīdzina mūsu «progresīvajiem» kreisajiem), raksturo kā ilustrāciju tam, kas notiekot, kad pie varas nāk «jaunie hipsterkomunisti un antisemīti»; Berlīni, ko viņš raksturo kā miskasti, tādu pārvērtušas, viņaprāt, imigrācija un «progresīvo» ideoloģija; piebilst, ka pilsētu subsidē no Bavārijas.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas zemniekus moka bezgalīgie pārbaudītāji.
Avots ↗
Sarkastiski raksturo premjera Kulberga «risinājumu» — imigrāciju — kā tautas pašnāvību un 3. oktobra vēlēšanas pasludina par latviešu tautas referendumu par to («taisām vai nē»).
Avots ↗
Iebilst pret jebkādu — kontrolētu vai nekontrolētu — imigrāciju no trešajām pasaules valstīm, pašreizējā demogrāfiskajā situācijā uzskatot to par «būt vai nebūt» jautājumu; Kulbergu, Rostovski un Biti raksturo kā «galvenos imigrantu importētājus» un aicina veidot nodokļu modeli, kas veicina vietējo nodarbinātību.
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Paātrināti izbūvēt slāņveida pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas; veidot brīvprātīgo vienības un decentralizētas rezerves novados.
Avots ↗
Budžets un finanses
Ieviest nulles budžetu (katra pozīcija jāpamato no jauna) un sasniegt bezdeficīta budžetu viena Saeimas sasaukuma laikā; noteikt fiksētu 10% mikrouzņēmuma nodokli apgrozījumam līdz 50 000 EUR gadā; mazināt ēnu ekonomiku bez represijām, ieviešot saistību amnestiju; atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim; ieviest vienotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Nodrošināt iespējami lētāku un drošāku elektroenerģiju, izbeidzot stratēģisko monopolu izmantošanu slēpta nodokļa iekasēšanai; izmantot dabasgāzi kā pārejas perioda enerģijas avotu ar centralizētu ilgtermiņa iepirkumu kopā ar Igauniju un Somiju; ilgtermiņā sadarboties ar kaimiņiem mazo modulāro kodolreaktoru (SMR) būvniecībā.
Avots ↗
Digitālā politika
Izmantot digitalizāciju un mākslīgo intelektu birokrātijas mazināšanai, nevis tikai tās pārnešanai digitālā formātā; pēc Igaunijas X-Road parauga nodrošināt automātisku datu apmaiņu starp iestādēm, izbeidzot iedzīvotāju dzenāšanu pēc izziņām; likvidēt novecojušus IT iepirkumus un lielo piegādātāju monopolu.
Avots ↗
ES politika
Nacionālā suverenitāte: gala lēmumus par kārtību Latvijā var pieņemt vienīgi tautas vēlētas institūcijas, un pārnacionālas institūcijas nedrīkst diktēt lokālos noteikumus.
Avots ↗
Imigrācija
Totāli ierobežot trešo valstu imigrāciju, izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas tikai Latvijā nepieejamiem kvalificētiem speciālistiem; pastiprināt armijas un Zemessardzes lomu robežapsardzībā.
Avots ↗
Izglītība
Decentralizēt izglītību, pārceļot lēmumu pieņemšanu no ministrijas uz skolām un stiprinot skolu autonomiju; atcelt dārgos centralizētos eksāmenus un vērtēt skolēnus pēc būtības; nodrošināt pedagogu algas no valsts neatkarīgi no pašvaldības; attīstīt profesionālo vidējo izglītību ar mērķi, ka 70% jauniešu to apzināti izvēlas; piešķirt valsts finansējumu pētniecībai, ja piesaistīts privāts vai starptautisks līdzfinansējums.
Avots ↗
Klimats
ES Zaļā kursa prasības nedrīkst vājināt Latvijas drošību, ekonomikas konkurētspēju vai pasliktināt iedzīvotāju labklājību.
Avots ↗
Koalīcija un partijas
Atcelt valsts finansējumu partijām, jo tas izšķērdē nodokļu maksātāju naudu un ierobežo politisko konkurenci.
Avots ↗
Korupcija un KNAB
Apvienot KNAB, VDD un IDB vienā politiski neatkarīgā un efektīvā struktūrā.
Avots ↗
Kultūra
Likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu un līdzīgas struktūras, novirzot valsts un ES līdzekļu sadali tieši caur nozaru ministrijām; lēmumus par atbalstu kultūrai pieņemt pašvaldībās, tuvāk cilvēkiem.
Avots ↗
Lauksaimniecība
Radikāli mazināt birokrātiju zemniekiem un panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu līdz 100% no ES vidējā; valsts un pašvaldību iepirkumos noteikt, ka vismaz 95% pārtikas jābūt Latvijas izcelsmes, pat ja tas ir pretrunā ES regulējumam.
Avots ↗
Pašvaldības
Stiprināt pašvaldību un reģionu autonomiju: Latgalē un Alūksnes novadā ieviest īpašu ekonomisko režīmu (PVN 10%, UIN atlaides pierobežas uzņēmumiem); ļaut pašvaldībām referendumā atjaunoties iepriekšējās robežās; liegt ministrijām diktēt teritoriju plānojumu un padarīt pašvaldību referendumus juridiski saistošus; novirzīt 20% no uzņēmuma UIN attiecīgajai pašvaldībai; ieviest tiešas mēru vēlēšanas; samazināt Rīgas domes deputātu skaitu uz pusi.
Avots ↗
Pensijas
Pensiju 2. līmeņa priekšlaicīgas izmaksas gadījumā valsts nedrīkst regulēt, kā iedzīvotājs izlieto savu uzkrājumu.
Avots ↗
Pilsētvide
Ieviest būvniecības brīvību, atceļot būvatļaujas privātmājām.
Avots ↗
Rail Baltica
Latvijas savienotība, vietējais dzelzceļš un kvalitatīvi autoceļi ir svarīgāki par Rail Baltica.
Avots ↗
Sabiedriskie mediji
Sabiedriskajiem medijiem jāpārstāv visa Latvijas sabiedrība, nevis šauras grupu ideoloģiskās intereses; mediju finansējums jānosaka pēc reālā sabiedrības pieprasījuma un novērtējuma.
Avots ↗
Sociālā politika
Atbalstīt ģimenes un demogrāfiju ar nodokļu instrumentiem: palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu līdz 500 EUR mēnesī un noteikt 0% PVN likmi pirmā mājokļa iegādei jaunos projektos.
Avots ↗
Tieslietas
Nodrošināt privātīpašuma neaizskaramību ar tiesībām to bez ierobežojumiem izmantot saimniekošanai; izstrādāt jaunu Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, lai mazinātu sīko lietu slogu sistēmai; aizsargāt vārda brīvību, izbeidzot cenzūru un mēģinājumus ar likumiem vai sociālu spiedienu kontrolēt iedzīvotāju runu.
Avots ↗
Transports
Virzīt līdzekļus pašvaldībām stratēģiski nozīmīgu grants ceļu noasfaltēšanai un attīstīt vietējo dzelzceļu, paplašinot valsts savienotību.
Avots ↗
Valsts kapitālsabiedrības
Pārtraukt valsts konkurenci ar privāto sektoru un tirgus kropļošanu, samazinot valsts kapitālsabiedrību skaitu uz pusi.
Avots ↗
Valsts pārvalde
Veikt ģenerāltīrīšanu valsts pārvaldē, izveidojot kompaktāko un efektīvāko pārvaldi Eiropā: ieviest individuālu atbildību par katru lēmumu, atcelt Valsts civildienesta likumu (ierēdņus pakļaut Darba likumam), ar katru jaunu likumu atcelt vismaz divus esošos, reorganizēt vai likvidēt funkcijas dublējošas ministrijas un iestādes, kā arī saīsināt ietekmes uz vidi novērtējuma termiņus līdz 9 mēnešiem.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Mazināt pacientu rindas, prioritizējot nosūtījumus un pilnībā integrējot privātos pakalpojumu sniedzējus; ja valsts nespēj sniegt pakalpojumu medicīniski pamatotā termiņā, valsts sedz tarifa daļu privātā iestādē; budžeta palielinājumu primāri virzīt māsu un ārstu palīgu algām; pāriet uz vienotiem Baltijas zāļu iepirkumiem; salāgot tarifus ar reālo tirgu; pāriet uz ārstēšanas rezultātos balstītu finansējumu ar obligātu rezultātu publiskošanu.
Avots ↗
Vēlēšanas
Ieviest pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu (Īrijas modeli) gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās — viens biļetens ar visiem kandidātiem, sarindojamiem vēlamības secībā; atcelt 5% barjeru partiju sarakstiem; sadalīt Latviju mazākos apgabalos ar 5–7 deputātiem; atcelt ierobežojumus deputāta amata savienošanai ar profesiju; ļaut ārzemju latviešiem balsot par jebkuru apgabalu; pazemināt referenduma ierosināšanas slieksni līdz 25 000 parakstu.
Avots ↗
Ārpolitika
Īpaši stiprināt divpusējās attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem: ASV, Baltijas valstīm, Somiju, Poliju, Ukrainu un Lielbritāniju.
Avots ↗
| Datums | Balsojums | Par | Pret | Atturas |
|---|---|---|---|---|
| 22.10.2026 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Lēmuma projekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, atceļ steidzamību likumprojektam «Grozījumi Pilsonības likumā» (1580/Lp14), kas atliek Latvijas pilsonības atņemšanu personām, kuras veikušas darbības, lai atteiktos no citas valsts pilsonības; bez steidzamības likumprojektu skata trīs lasījumos. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Desmit deputātu (J. Simanovskas, A. Šuvajeva, A. Sprūda u. c.) pieprasījums zemkopības ministram Uldim Augulim par to, ka nav novērsta gandrīz 400 gadus vecā Rucavas apkaimes meža nociršana, kur eksperti konstatējuši ES prioritāros biotopus un īpaši aizsargājamas sugas, un par Meža pētīšanas stacijas un Valsts meža dienesta rīcību; Pieprasījumu komisija atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 0 | 0 | 1 |
| 22.10.2026 | Desmit deputātu pieprasījums satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim prasa atbildes par reģionālo autobusu pārvadājumu finansējuma trūkumu, pārvadātāju protestiem un reģionālo maršrutu tīkla nākotni. Balsojumā Saeima lēma par pašu pieprasījumu pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma. | 0 | 1 | 0 |
| 22.10.2026 | Desmit deputātu (E. Šnores, A. Butāna, J. Eglīša u. c.) lēmuma projekts uzdod Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai līdz 28. oktobrim publiskot Saeimas tīmekļvietnē tās 14. oktobra slēgtās sēdes, kurā izskatīja Divjas Kananas Višvanatas iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā, audioierakstu un stenogrammu, aizklājot tikai to informāciju, kuras izpaušanu ierobežo normatīvie akti. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Komisijas priekšlikums nodot 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu «Par ManaBalss.lv turpmāku pastāvēšanu» Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai tā izvērtētu pastāvīga valsts budžeta finansējuma mehānismu platformai, un uzdot Ministru kabinetam 2027. gada valsts budžetā paredzēt platformas «ManaBalss.lv» darbībai ne mazāk kā 150 000 eiro gadā. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (izstrādāja Nacionālais kino centrs), papildina filmas definīciju ar seriāliem un paplašina Latvijas filmas radošās komandas profesiju sarakstu (piemēram, montāžas un skaņu režisors, kostīmu un grima mākslinieks, galvenās lomas atveidotājs), lai Latvijas producentiem būtu vieglāk piedalīties Eiropas kopražojumos. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (izstrādāja Nacionālais kino centrs), papildina filmas definīciju ar seriāliem un paplašina Latvijas filmas radošās komandas profesiju sarakstu (piemēram, montāžas un skaņu režisors, kostīmu un grima mākslinieks, galvenās lomas atveidotājs), lai Latvijas producentiem būtu vieglāk piedalīties Eiropas kopražojumos. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (izstrādāja Nacionālais kino centrs), papildina filmas definīciju ar seriāliem un paplašina Latvijas filmas radošās komandas profesiju sarakstu (piemēram, montāžas un skaņu režisors, kostīmu un grima mākslinieks, galvenās lomas atveidotājs), lai Latvijas producentiem būtu vieglāk piedalīties Eiropas kopražojumos. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai likumprojektu atzīt par steidzamu. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, termina «pieejamība» vietā lieto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai atbilstošo terminu «piekļūstamība» un nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pakāpeniski uzlabo personu ar invaliditāti piekļūstamību savam saturam un reizi gadā par to ziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts pilnveido kārtību, kādā Ministru kabinets atļauj iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās, un mazina administratīvo slogu: ja persona vienlaikus iegūst tiešu un netiešu izšķirošu ietekmi vai būtisku līdzdalību, tā iesniedz vienu pieteikumu, nevis vairākus. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pārkārto ostu pārvaldību: ostu teritoriju dala pamatdarbības un industriālajā daļā, līdzsvaro valsts un pašvaldību pārstāvību ostu padomēs, nosaka, ka padomes locekļus un ostas pārvaldnieku atlasa atklātā konkursā, un precizē nekustamā īpašuma tiesisko režīmu ostās. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts paredz, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un izglītības programmas personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem īsteno, izmantojot sava kompetenču attīstības centra resursus, un pilnveido datu apstrādes regulējumu šo pakalpojumu administrēšanai un izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšanai. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts paredz, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un izglītības programmas personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem īsteno, izmantojot sava kompetenču attīstības centra resursus, un pilnveido datu apstrādes regulējumu šo pakalpojumu administrēšanai un izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšanai. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai likumprojektu atzīt par steidzamu. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Piecu deputātu (R. Bergmaņa, J. Eglīša, H. Rokpeļņa, Z. Kalniņas-Lukaševicas, A. Krastas) likumprojekts ļauj Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir tikai Ukrainas pilsonība un kuram ir vai ir bijusi piešķirta pagaidu aizsardzība, pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju ar atvieglotu iztikas līdzekļu prasību — minimālās mēneša algas apmērā pieaugušajam un 30 % no tās bērnam, bet ar attaisnojošu iemeslu arī mazāk. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts precizē apdrošināšanas brokeru, aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrācijas prasības un uzraudzības iestādei iesniedzamo ziņu apjomu un nosaka, ka papildpakalpojuma starpnieku var reģistrēt tikai viena apdrošinātāja vai brokera reģistrā, lai klientam būtu skaidrs, kura intereses starpnieks pārstāv. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Alternatīvs likumprojekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, atceļ 15. oktobrī pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta Indijas pilsone Divja Kanana Višvanata (deputātu likumprojekts 1591/Lp14 paredzēja likumu atzīt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža); anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Alternatīvs likumprojekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, atceļ 15. oktobrī pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta Indijas pilsone Divja Kanana Višvanata (deputātu likumprojekts 1591/Lp14 paredzēja likumu atzīt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža); anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Alternatīvs likumprojekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, atceļ 15. oktobrī pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta Indijas pilsone Divja Kanana Višvanata (deputātu likumprojekts 1591/Lp14 paredzēja likumu atzīt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža); anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai likumprojektu atzīt par steidzamu. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Sešu deputātu (E. Jurēvica, Z. Kalniņas-Lukaševicas, E. Šnores, A. Butāna, J. Eglīša, J. Patmalnieka) likumprojekts atzītu 15. oktobrī pieņemto likumu par Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža; anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. | 0 | 0 | 1 |
| 22.10.2026 | Tieslietu ministrijas bāriņtiesu reforma maina bāriņtiesu darbinieku statusu no vēlētām pašvaldības amatpersonām uz darba līgumā nodarbinātiem profesionāļiem ar atklātu atlasi, nosaka vienu bāriņtiesu uz pašvaldību un nodod bāriņtiesas Bērnu aizsardzības centra (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas) funkcionālā uzraudzībā. Mērķis — mazināt pašvaldību ietekmi un stiprināt lēmumu kvalitāti bērnu interesēs. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Ministru kabineta likumprojekts ļauj vispārējā tipa aptiekām un slimnīcām ar slēgta tipa aptieku iegādāties zāles, tostarp nereģistrētas, citās ES vai EEZ valstīs, ja tās nav pieejamas Latvijā, kā arī precizē citās ES un EEZ valstīs licencētu zāļu vairumtirgotāju pienākumus un uzraudzību, lai mazinātu zāļu nepieejamības risku. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā: dzimšanas fakta pārreģistrēšanu (piemēram, pēc adopcijas, ja bērns dzimis ārvalstī) varēs kārtot jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, nevis tikai Rīgā, atvieglo nepilngadīga bērna vārda vai uzvārda maiņu un precizē ārzemnieka tiesības noslēgt laulību Latvijā. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības grozījumi Advokatūras likumā pārskata zvērinātu advokātu palīgu institūtu — saīsina laiku, kas jānostrādā par palīgu, lai kļūtu par zvērinātu advokātu, samazina patrona prakses stāžu no septiņiem uz pieciem gadiem un precizē palīgu skaitu vienam advokātam un eksāmenu termiņus, lai advokatūra kļūtu pieejamāka jauniem juristiem. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Ministru kabineta likumprojekts izpilda Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra spriedumu: zemes īpašniekiem, kuru zeme atrodas būvju īpašnieku likumiskajā lietošanā, paredz tiesības saņemt no valsts kompensāciju par tiesību aizskārumu, ko aprēķina un izmaksā Valsts zemes dienests. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā; trešā lasījuma redakcija cita starpā nosaka, ka radio programmas apraides atļauju izsniedz tikai apraidei valsts valodā vai citas ES dalībvalsts valodā (kultūras ministra N. Puntuļa priekšlikums, ko atbildīgā komisija atbalstīja). | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputāta Artūra Butāna priekšlikums noteiktu, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma priekšvēlēšanu debates veido valsts valodā (arī latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par trešā lasījuma priekšlikumu Nr. 3, nevis par likumprojektu kopumā. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Ministru kabineta likumprojekts paredz Fizisko personu reģistrā iekļaut ziņas par personām, kas Latvijas pārstāvniecībās pieprasa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību, reģistrēt akreditēto personu akreditācijas datus un ieviest kontaktadreses izbeigšanu. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības grozījums nodala VID automatizēto individuālo lēmumu pieņemšanu no fizisko personu datu profilēšanas; VID savā tīmekļvietnē publicē lēmumos izmantotos personas datus un vērtēšanas kritērijus, bet apstrīdētu automatizētu lēmumu izskata VID amatpersona, nevis tikai automatizēta datu apstrāde. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Desmit deputātu (E. Šnores, A. Butāna, J. Eglīša u. c.) lēmuma projekts uzdod Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai līdz 28. oktobrim publiskot Saeimas tīmekļvietnē tās 14. oktobra slēgtās sēdes, kurā izskatīja Divjas Kananas Višvanatas iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā, audioierakstu un stenogrammu, aizklājot tikai to informāciju, kuras izpaušanu ierobežo normatīvie akti. Šis balsojums izšķīra tikai lēmuma projekta iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts paredz, ka deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas turpmāk regulēs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, nevis Saeimas kārtības rullis (kompensāciju apmēru tas pats nemaina), un no 15. Saeimas sanākšanas precizē Saeimas amatpersonu vēlēšanu kārtību, ja kandidātu ir vairāk nekā vietu; likumprojektu iesniedza Juridiskā komisija. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums ļautu jebkuriem pieciem deputātiem izveidot frakciju — arī tad, ja viņi ievēlēti no dažādiem deputātu kandidātu sarakstiem (pašlaik frakciju var veidot tikai viena saraksta deputāti); atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 9, nevis par likumprojektu kopumā. | 0 | 1 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputāta Jura Viļuma priekšlikums papildinātu Saeimas kārtības rulli ar 78.² pantu, ka Saeimas sēdes gaitu drīkst fiksēt tikai ar Saeimas iekārtām un Saeimā akreditēti masu informācijas līdzekļu pārstāvji; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 4, nevis par likumprojektu kopumā. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputātes Lienes Gāteres priekšlikums saglabātu deputātu izdevumu kompensācijas Saeimas kārtības rullī, bet tās samazinātu: deputāts, kas dzīvo līdz 70 km no Saeimas ēkas, saņemtu tikai sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju (koeficients 0,1 no vidējās darba samaksas), tālāk dzīvojošais — arī dzīvojamās telpas īres kompensāciju (kopā līdz koeficientam 0,4), bet īres kompensāciju nemaksātu, ja deputātam vai viņa laulātajam vai partnerim 70 km rādiusā pieder mājoklis; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 1, nevis par likumprojektu kopumā. | 0 | 1 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Sešu deputātu (E. Jurēvica, Z. Kalniņas-Lukaševicas, E. Šnores, A. Butāna, J. Eglīša, J. Patmalnieka) likumprojekts atzītu 15. oktobrī pieņemto likumu par Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža; anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. Šis balsojums izšķīra tikai priekšlikumu nodot likumprojektu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. | 0 | 1 | 0 |
| 22.10.2026 | Piecu ZZS deputātu likumprojekts paredz nacionāli nozīmīgu vēsturisko sabiedrisko mediju identitāšu tiesisko aizsardzību, saglabājot Latvijas Radio (darbojas kopš 1925. gada) un Latvijas Televīzijas (kopš 1954. gada) vēsturiskos nosaukumus. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Piecu ZZS deputātu likumprojekts paredz nacionāli nozīmīgu vēsturisko sabiedrisko mediju identitāšu tiesisko aizsardzību, saglabājot Latvijas Radio (darbojas kopš 1925. gada) un Latvijas Televīzijas (kopš 1954. gada) vēsturiskos nosaukumus. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai likumprojektu otrajā lasījumā nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai. | 0 | 1 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums papildinātu likumu ar jaunu 8.² pantu par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu redakciju patstāvību: Latvijas Sabiedriskais medijs nodrošinātu, ka abu ziņu dienesti darbojas kā atsevišķas, redakcionāli neatkarīgas ziņu un analītisko raidījumu redakcijas ar atsevišķiem resursiem un vadību; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 5, nevis par likumprojektu kopumā. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputātes Ievas Brantes priekšlikums papildina likuma 3. pantu ar normu, ka, sasniedzot sabiedriskā pasūtījuma mērķus un nodrošinot viedokļu daudzveidību, Latvijas Radio Ziņu dienests un Latvijas Televīzijas Ziņu dienests darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 2, nevis par likumprojektu kopumā. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts uzliek mobilo sakaru operatoriem pienākumu krīzes situācijā nodrošināt nacionālo viesabonēšanu, lai lietotāji varētu izmantot cita operatora tīklu, ja viņu operatora tīkls ir bojāts, un precizē, ka paziņojums par darbības uzsākšanu nozarē jāiesniedz tikai publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts atceļ ikgadējās obligātās prasības iegādāties naftas produktu drošības rezerves valsts īpašumā, saglabājot pienākumu tās iegādāties līdz 2028. gada 31. decembrim, lai iegādi varētu pielāgot ģeopolitiskajai un tirgus situācijai. | 1 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Atbildīgās komisijas priekšlikums papildina Enerģētikas likumu ar jaunu 72.⁶ pantu: degvielas uzpildes stacijām, kas atbilst noteiktiem darbības nepārtrauktības kritērijiem, jānodrošina alternatīvi elektroapgādes un elektronisko sakaru risinājumi, lai degvielu varētu izsniegt arī elektroapgādes vai sakaru traucējumu laikā; kritērijus nosaka Ministru kabinets. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 3, nevis par likumprojektu kopumā. | 1 | 0 | 0 |
| 15.10.2026 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 15.10.2026 | Komisijas priekšlikums nodot 13 594 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas» Juridiskajai komisijai turpmākai izvērtēšanai. | 1 | 0 | 0 |
| 15.10.2026 | Valdības lēmuma projekts pagarina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību NATO apmācības misijā Irākā (NATO Mission Iraq) līdz 2028. gada 1. novembrim. | 1 | 0 | 0 |
| 15.10.2026 | Likumprojekts paredz, ka deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas turpmāk regulēs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, nevis Saeimas kārtības rullis (kompensāciju apmēru tas pats nemaina), un no 15. Saeimas sanākšanas precizē Saeimas amatpersonu vēlēšanu kārtību, ja kandidātu ir vairāk nekā vietu; likumprojektu iesniedza Juridiskā komisija. | 1 | 0 | 0 |
| 15.10.2026 | Likumprojekts paredz, ka deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas turpmāk regulēs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, nevis Saeimas kārtības rullis (kompensāciju apmēru tas pats nemaina), un no 15. Saeimas sanākšanas precizē Saeimas amatpersonu vēlēšanu kārtību, ja kandidātu ir vairāk nekā vietu; likumprojektu iesniedza Juridiskā komisija. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai likumprojektu atzīt par steidzamu. | 1 | 0 | 0 |
| 15.10.2026 | Piecu ZZS deputātu likumprojekts paredz nacionāli nozīmīgu vēsturisko sabiedrisko mediju identitāšu tiesisko aizsardzību, saglabājot Latvijas Radio (darbojas kopš 1925. gada) un Latvijas Televīzijas (kopš 1954. gada) vēsturiskos nosaukumus. | 1 | 0 | 0 |
Atbalsts
20.10.2026
Aleksandrs Kiršteins → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Kiršteins uzskata, ka Kulbergam paveras iespēja izveidot mazākuma valdību bez «Jaunās Vienotības».
Avots ↗
Spriedze
13.10.2026
Jāzeps Baško → Ainars Latkovskis
Budžets un finanses
Baško kritizē Latkovska regulāri pausto nostāju par publiskajiem tēriņiem, ko viņš raksturo kā «ačgārnus pamata pieņēmumus».
Avots ↗
Spriedze
13.10.2026
Edvarts Krusts → Mārtiņš Hiršs
Izglītība
Krusts kritizē «Progresīvos» par iebildumiem pret jauno ģimenes un dzimumaudzināšanas mācību saturu un ironizē par Hirša video, kurā Hiršs, pēc Krusta vārdiem, teicis, ka ģimenes mācība pastāvot tikai Krievijā.
Avots ↗
Spriedze
11.10.2026
Aleksandrs Kiršteins → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Kiršteins jautā, vai Kulbergam būs drosme aizstāvēt sabiedrību pret to, ko viņš sauc par «zilo sērgu», un neņemt valdībā nevienu no JV un Progresīvajiem.
Avots ↗
Atbalsts
07.10.2026
Alvis Hermanis → Jāzeps Baško
Koalīcija un partijas
Hermanis, atkāpjoties no MMN vadītāja pienākumiem, iesaka partijas vadību uzticēt Jāzepam Baško
Avots ↗
Spriedze
04.10.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Vēlēšanas
Hermanis apgalvo, ka AS pārņēmusi MMN idejas, un pauž bažas, ka Kulbergs atbalsta mazkvalificēta darbaspēka ievešanu
Avots ↗
Spriedze
04.10.2026
Jāzeps Baško → Raivis Zeltīts
Koalīcija un partijas
Baško noraida MMN tuvināšanu ar Zeltīta «Austošo Sauli Latvijai», MMN dēvējot par labējiem un ASL par kreisajiem
Avots ↗
Uzbrukums
04.10.2026
Arigo Toro → Alvis Hermanis
Vēlēšanas
Toro «Mēs mainām noteikumus» neiekļūšanu Saeimā skaidro ar to, ka Hermanis esot «pārāk arogants»
Avots ↗
Uzbrukums
28.09.2026
Edvarts Krusts → Andris Sprūds
Aizsardzība un drošība
Krusts apgalvo, ka Progresīvo idejas palīdz īstenot Kremļa intereses, un kā piemēru min Sprūda laikā veikto dronu bez sprāgstvielām iepirkumu.
Avots ↗
Uzbrukums
28.09.2026
Edvarts Krusts → Agnese Lāce
Imigrācija
Krusts, pamatojot savu nostāju pret Progresīvajiem, min Lāces dalību biedrības «Gribu palīdzēt bēgļiem» valdē laikā, kad biedrība, pēc viņa teiktā, palīdzēja pieciem sīriešiem nelegāli šķērsot robežu, un viņas izteikumus par padomju deportācijām.
Avots ↗
Spriedze
26.09.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Vēlēšanas
Alvis Hermanis aicina Kulberga atbalstītājus balsot nevis par Kulbergu, bet par viņa iespējamiem koalīcijas partneriem, kas «spiedīs viņu uz īstu, nevis feiku, noteikumu maiņu».
Avots ↗
Uzbrukums
24.09.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Hermanis X ierakstā apgalvo, ka Kulbergs «gandrīz piecos mēnešos» nav paveicis neko, un noraida atsaukšanos uz koalīcijas partneriem.
Avots ↗
Uzbrukums
21.09.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Imigrācija
Hermanis, komentējot Berlīnes vēlēšanu iznākumu, apgalvo, ka visas Latvijas vecās partijas tieši vai netieši atbalsta imigrāciju, tostarp Nacionālā apvienība un Kulbergs.
Avots ↗
Uzbrukums
21.09.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Imigrācija
Hermanis (MMN) 3. oktobra vēlēšanu kontekstā apgalvo, ka visas vecās partijas tieši vai netieši atbalsta imigrāciju, un Kulbergu (AS) raksturo kā to, kas «bezkaunīgi lobē imigrantu importu».
Avots ↗
Uzbrukums
20.09.2026
Andris Velps → Alvis Hermanis
Sociālā politika
Velps (ASL) Stambulas konvencijas kontekstā publiski iztaujā Hermani (MMN): «Jūs atbalstat bezatbildīgu seksu?»
Avots ↗
Uzbrukums
20.09.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Imigrācija
Hermanis (MMN) sarkastiski raksturo Kulberga (AS) imigrācijas «risinājumu» un pasludina, ka 3. oktobrī būs «latviešu tautas referendums par pašnāvību».
Avots ↗
Uzbrukums
18.09.2026
Edvarts Krusts → Andris Kulbergs
Imigrācija
Krusts (MMN) TV24 debašu dalībniekus Kulbergu, Rostovski un Biti sauc par galvenajiem «imigrantu importētājiem» un iebilst pret jebkādu imigrāciju no trešās pasaules valstīm; Kulbergu dēvē par Siliņas darbu turpinātāju.
Avots ↗
Uzbrukums
18.09.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Imigrācija
Hermanis (MMN) atbild premjeram Kulbergam (AS): no TV24 debatēm atteicies, jo pratinātāji Rostovskis (LTRK) un Bite (LDDK), viņaprāt, ir atbildīgi par imigrantu ievešanu; Kulberga LDDK izcelsmi saista ar uzbrukumu Dombravam.
Avots ↗
Uzbrukums
18.09.2026
Andris Kulbergs → Alvis Hermanis
Imigrācija
Premjers Kulbergs (AS) pārmet Hermanim (MMN), ka tas pārmaiņas deklamē feisbukā, bet neaizstāv idejas premjeru debatēs; Hermaņa apgalvojumus par Rostovski un Biti kā migrācijas vaininiekiem sauc par viltus apgalvojumiem bez faktiem.
Avots ↗
Spriedze
16.09.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Imigrācija
Hermanis (MMN) vēstulē TV24 atsaka dalību priekšvēlēšanu debatēs, kā iemeslu minot to, ko viņš sauc par «imigrācijas lobēšanu» no premjera Kulberga (AS) puses; Kulbergs atbild, ka valstij trūkst migrācijas politikas, tās izstrāde uzdota iekšlietu ministram Dombravam (NA), un saukt to par lobēšanu esot «ļoti dīvaini».
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
15.09.2026
Gints Aizupietis → Edvarts Krusts
Degviela un enerģētika
Aizupietis (MMN) divās atbildēs partijas «Mēs mainām noteikumus» kontam, kas publicējis Krusta (MMN) video par vēja parku būvniecību, ar Latvenergo, SPRK un AST datiem apšauba, ka HES un TEC nosedz visu elektroenerģijas patēriņu (2025. gadā HES ~21 %, TEC ~17 % noslodze, 2. ceturksnī vietējā ražošana sedza 81 %), un iebilst pret uzskatu, ka vējš Latvijā ir nelietderīgs — problēma esot uzbūvēto vēja jaudu apjoms.
Avots ↗
Atbilde ↗
Uzbrukums
13.09.2026
Jurģis Liepnieks → Alvis Hermanis
Koalīcija un partijas
Liepnieks (politiskais stratēģis) MMN darbībā saskata līdzības ar Sudrabas partiju, aicina Alvi Hermani paskaidrot Sobčakas apgalvojumu, ka Putins 2021. gadā viņu izņēmis no melnā saraksta, un apšauba, ka vēlēšanu sistēmas maiņa ir MMN īstais mērķis, jo kustība nevāc parakstus referendumam; Hermanis (MMN) tajā pašā dienā, agrāk par Liepnieka ierakstiem, apgalvo, ka kustības vienīgais iemesls ir nomainīt vēlēšanu likumu un balsot par konkrētiem cilvēkiem.
Avots ↗
Atbilde ↗
Uzbrukums
10.09.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Vēlēšanas
Alvis Hermanis (Mēs mainām noteikumus) salīdzina Andri Kulbergu (Apvienotais saraksts) ar Vācijas kancleru Fridrihu Mercu, apgalvojot, ka premjers izmanto tos pašus reformatora lozungus, kuru autora vārdi un darbi vēlāk atšķīrušies par 180 grādiem.
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
04.09.2026
Jurģis Liepnieks → Edvarts Krusts
Vēlēšanas
Jurģis Liepnieks LTV priekšvēlēšanu debatēs pausto «Mēs mainām noteikumus» piedāvājumu raksturo kā «galēja populisma un nekompetences kokteili», nosaucot trīs punktus: skolu uzturēšanu arī ar vienu skolēnu, pensiju otrā līmeņa atdošanu tautai un apgalvojumu par Latvijas pašpietiekamību elektroenerģijā. Runa ir par 3. septembra debatēm: pirmo no punktiem MMN biedrs Edvarts Krusts tur arī pauda — partija nesolot slēgt nevienu lauku skolu —, un Liepnieks to komentē nākamajā dienā.
Avots ↗
Atbilde ↗
Uzbrukums
13.08.2026
Edvarts Krusts → Ainārs Šlesers
Imigrācija
Krusts asi iebilst pret „zelta vīzu“ grozījumiem Imigrācijas likumā (TUA par 50 000 eiro ieguldījumu) un ierakstā norāda uz Šleseru kā idejas autoru.
Avots ↗
Uzbrukums
10.08.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Alvis Hermanis paziņo, ka MMN sadarbosies tikai ar partijām, kurām deportāciju jautājumā 'roka netrīcēs', un ka Kulberga partija AS nepalīdzēs, jo pārstāvot dažu lielo uzņēmēju (LDDK, LTRK) intereses.
Avots ↗
Uzbrukums
25.07.2026
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Alvis Hermanis (MMN) vērtē premjeru Andri Kulbergu (Apvienotais saraksts) kā runātāju bez darbiem — pielīdzina viņu Briškenam un apgalvo, ka četros mēnešos paveikts nekas. Blakus ierakstā viņš uzskaita, ko MMN šajā laikā būtu darījusi: atvērusi budžetu, samazinājusi izdevumus vismaz par 850 miljoniem, likvidējusi Sabiedrības integrācijas fondu un Civildienesta likumu.
Avots ↗
Spriedze
21.07.2026
Jāzeps Baško → Andris Kulbergs
Tieslietas
Jāzeps Baško (MMN) iebilst pret premjera Andra Kulberga (AS) valdības izvēlēto procedūru kokrūpnieku atbalsta lietā — valdība vēršas Satversmes tiesā pēc "skaidrojuma" par MK pilnvaru robežām, bet Baško uzskata, ka jāiesniedz formāls pieteikums lietas ierosināšanai vai nekas.
Avots ↗
Atbilde ↗
Uzbrukums
14.06.2026
Ansis Pūpols → Alvis Hermanis
Korupcija un KNAB
Pūpols sarkastiski iebilst pret valsts naudas izmantošanu Alvja Hermaņa pašreklāmas monoizrādei un mudina KNAB izvērtēt, vai tā nav slēpta priekšvēlēšanu kampaņa.
Avots ↗
Spriedze
10.06.2026
Ainars Mielavs → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
2026-06-10: Ainars Mielavs (MMN) publiski kritizē Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) par to, ka tas nekavējoties neizslēdza Jauno Vienotību un Progresīvos no koalīcijas — "Izmest no 'kroga' pavisam JV un Pro. Zibenīgi. To vajadzēja darīt @AndrisKulbergs."
Avots ↗