Valdes loceklis, ģenerālsekretārs
103 poz.
·
0 pretr.
·
0 bals.
Norāda, ka pārtikas cenas ir samazinājušās, taču kopējā inflācija palielinās, jo pieaug izmaksas par mājokļa uzturēšanu, degvielu, ēdināšanas pakalpojumiem un izklaidi.
Avots ↗
Iebilst pret debašu rīkotāju praksi, ka jauniešiem domātajās debatēs piedalās tikai jauni cilvēki un sieviešu jautājumos tikai sievietes — vērtē to kā kreisuma un sabiedrības šķelšanas iebūvēšanu pašos debašu noteikumos; uzskata, ka politika no aktīvisma atšķiras ar to, ka cilvēks pakāpjas ārpus personīgā un tiecas salāgot dažādu grupu intereses līdzāspastāvēšanai.
Avots ↗
Uzskata, ka prasība palielināt finansējumu kādai nozarei līdz noteiktam procentam no IKP nav politika, ja vienlaikus netiek nosaukta nozare, kurā finansējums attiecīgi jāsamazina; atbalsta programmas vērtē kā lielākoties barotnes, kas iznīcina pilsonisko sabiedrību, un apgalvo, ka viņa partijas programmā «Mēs mainām noteikumus» nav atrodami, viņa vārdiem, «sapņu ķīseļi».
Avots ↗
Komentējot Vācijas vēlēšanu rezultātus, apgalvo, ka pirms desmit gadiem brīdinājis vāciešus par notikumu iznākumu, un ka tas pats atkārtojas Latvijā: pēc desmit gadiem visi atzīšot, ka MMN bijusi vēsturiska iespēja izvairīties no katastrofas, taču tad būšot par vēlu.
Avots ↗
Uzskata, ka daļai publiskajā sektorā strādājošo būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku, un norāda, ka «Mēs mainām noteikumus» piedāvā valsts pārvaldē veikt ģenerāltīrīšanu, lai uzlabotu tās efektivitāti un ierobežotu slogu nodokļu maksātājiem; min, ka sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits sasniedzis 292 tūkstošus jeb 15,9 % pret Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Avots ↗
Pauž, ka 3. oktobra vēlēšanās izšķirošie būs «parastie» latvieši, jo tie, ko viņš dēvē par tautas eliti (uzņēmēji, viedokļu līderi, mediju darbinieki), kustību «Mēs mainām noteikumus» neatbalstīja un turas pie esošā kursa; uzskata, ka vecā partiju sistēma matemātiski ved uz ekonomisku un demogrāfisku izdzišanu.
Avots ↗
Vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības valstis līdz šā gada 2. ceturksnim turpina preču eksportu uz Krieviju, publicējot šo apjomu procentos pret iekšzemes kopproduktu un ierāmējot to ar asins piliena simbolu.
Avots ↗
Norāda, ka no divu ministriju bāzes izveidota trešā ministrija, bet kopējais darbinieku skaits tajās ir vēl lielāks nekā iepriekš.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās un tehnoloģijas attīstās, bet darbvietu skaits centrālajā pārvaldē palielinās.
Avots ↗
Apgalvo, ka viņa komandai ir plāns valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai un izdevumu mazināšanai, neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem.
Avots ↗
Kritizē Latvijas Televīziju par neitralitātes trūkumu Zemgales debatēs un uzsver, ka tā tiek uzturēta no visu nodokļu maksātāju naudas.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijā valdības patēriņa loma ekonomikā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā, un saista to ar zemāku vidējo dzīves līmeni ilgtermiņā.
Avots ↗
Kritizē Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu debašu vadīšanu, vadītāja Gunta Bojāra darbu raksturojot kā angažētu, un uzskata, ka debašu uzdevums ir palīdzēt vēlētājam izvēlēties, kurš kā vadīs valsti, nevis prasīt politiķiem apliecināt iepriekšējo politiķu izstrādātās ilgtermiņa attīstības vīzijas.
Avots ↗
Uzskata, ka Alvja Hermaņa pirms 10 gadiem atklāti paustais viedoklis par bēgļu politiku laika gaitā izrādījies pareizs; norāda, ka toreiz viņš par to ticis izstumts no vāciski runājošās kultūras telpas, bet pašreizējie Vācijas politiķi par šo tēmu izsakoties vēl asāk.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijas ekonomiskā attīstība šobrīd ir līmenī, kuru Igaunija sasniedza 14 gadus iepriekš, bet Lietuva — 13 gadus iepriekš.
Avots ↗
Uzskata, ka viedokļu dažādības vairošanai Latvijas Televīzijai vajag radīt vairāk satura, kurā par politiku runā cilvēki, kas nepiedalās politiskajās cīņās vai citādā politikas virzīšanā; par pozitīvu piemēru min LTV filmēto partiju atbalstītāju diskusiju, kas, viņaprāt, ir dzīvāka nekā publiskajās diskusijās rūdītu runātāju šabloniskie teksti.
Avots ↗
Vērtē politiskās atmosfēras maiņu Eiropā kopš 2015. gada kā veselā saprāta atgriešanos un atkārtoti apliecina savu iebildumu pret Merkeles imigrācijas politiku.
Avots ↗
Skaidro Latvijas atpalikšanu no Lietuvas un Igaunijas ar zemāku eksporta īpatsvaru iekšzemes kopproduktā un lielāku saimnieciskās darbības orientāciju uz iekšējo tirgu, tostarp publisko pasūtījumu apkalpošanu.
Avots ↗
Apsola, ka „Mēs mainām noteikumus“ neslēgs nevienu lauku skolu — arī tad, ja tajā būs tikai viens bērns —, un ka partija atjaunos vecāku tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības ceļu, atgriežot pašlaik aizliegto tālmācību un mājmācību.
Avots ↗
Norāda, ka provizoriskā eirozonas inflācija (3,2 %) ir augstāka nekā Eiropas Centrālās bankas mērķa augšējais līmenis (2 %), tāpēc drīzumā ir visai iespējama atkārtota bāzes likmju celšana; īpaši straujš inflācijas kāpums esot Lietuvā, kur pēc SEB grupas novērtējuma aptuveni puse (46 %) izņēmusi līdzekļus no pensiju 2. līmeņa 4,5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, un lielākā daļa šīs naudas palikusi banku kontos, bet daļa aizgājusi patēriņā.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijas ekonomikai palīdz izaugsme citās Eiropas Savienības valstīs, kas ir galvenie eksporta tirgi, un ka pēc Eurostat datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts pēdējā gada laikā aug līdzīgā tempā ar Igauniju, kamēr Polijā un Lietuvā attīstība ir vēl straujāka; piebilst, ka arī Vācijas ekonomika ir izkustējusies uz priekšu.
Avots ↗
Noraida tādus ilgtermiņa stratēģiskās plānošanas dokumentus kā Gundara Bērziņa LV2050, dēvējot tos par papīra blāķiem, un retoriski jautā, kāda jēga vēlēšanām, ja pastāv stratēģiskās plānošanas dokuments līdz 2050. gadam.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijai šajā kritiskajā brīdī vajadzīgi valsts vadītāji, kuri izlēmīgi un «bez raustīšanās» rīkojas pret imigrāciju un birokrātiju un nav atkarīgi no vecās sistēmas, ko viņš dēvē par Šķēles laikā radītu «politekonomisko purvu».
Avots ↗
Norāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieaudzis par 3 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, un ka lielāko daļu pieauguma devušas investīcijas (+9,3 %), tostarp pateicoties aktīvai kreditēšanai, kamēr valdības patēriņš samazinājies par 1,6 % un ārējās tirdzniecības bilance saglabājas negatīva.
Avots ↗
Norāda, ka pēdējā gada laikā Latvijas ārējā tirdzniecība aktivizējusies, jo atdzīvojas ekonomikas izaugsme ES valstīs, kas ir galvenās tirdzniecības partneres: preču eksports pieaudzis par 11,2 % un preču imports par 9,5 %, taču tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva.
Avots ↗
Norāda, ka aptuveni 40 % izglītībā strādājošo ir vismaz 55 gadus veci.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijai kā suverēnai valstij ir jāprasa grozījumi ES direktīvā un jārunā pretī, kā to dara Polija, Ungārija un Itālija; Eiropas Savienībai nepieciešamās pārmaiņas viesīšot spēcīgas nacionālās valdības, kas apvienojas kopīgu interešu vadītas, nevis Eiropas Parlamenta deputāti.
Avots ↗
Uzskata, ka KNAB interpretācija par interešu konfliktu gadījumos, kad neatkarīgas institūcijas locekļi aizklāti balso par savu vadītāju, ir iemesls apdomāt pašas iestādes pastāvēšanu; apgalvo, ka KNAB pārinterpretē esošos likumus un atliek ķeršanos pie īstās korupcijas apkarošanas.
Avots ↗
Uzskata, ka Andris Kulbergs nav piemērots premjerministra darbam — esot jau amata trešais mēnesis, bet nav paveikts neviens darbs; apgalvo, ka Edgars Rinkēvičs viņu izvēlējies apzināti, lai vienlaikus saglabātu veco pārvaldes kārtību, nodrošinātu sev otro termiņu un līdz 3. oktobrim uzturētu ilūziju par lielajām reformām.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas galvenajam medijam, kas tiek finansēts no visu nodokļu maksātāju naudas, daudzu gadu garumā ir izveidojusies nopietna reputācijas problēma.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi šobrīd uztur tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, IKT un finanšu pakalpojumi un veselības aprūpe, savukārt uz leju slīd transports, lauksaimniecība un viesmīlība.
Avots ↗
Apgalvo, ka Siliņas/Kulberga valdības Latvijā ievedušas 130 000 migrantu.
Avots ↗
Uzskata, ka priekšvēlēšanu laikā mediju galvenais pienākums ir nodot sabiedrībai informāciju par to, ko politiķi piedāvā; Saeimas deputāti darbojas ar pārstāvības mandātu — balso pēc sirdsapziņas, nevis izpilda kāda dotus uzdevumus; Saeimas vēlēšanas nav speciālistu eksāmens — Saeimā var darboties jebkurš ar pamata izglītību.
Avots ↗
Kritizē to, ka MMN atstumta no valsts mediju un Delfi debatēm, par ieganstu izmantojot Kaktiņa aptaujas rādītājus (partijai esot zem 2 %), un ironizē par šāda reitingu sliekšņa patvaļīgumu, sakot, ka debašu pielaišanas noteikumus varot mainīt pēc pašu iegribas.
Avots ↗
Uzskata, ka premjers Kulbergs pirms vēlēšanām radījis sabiedrībai pārmaiņu jeb «viltus reformu» ilūziju — paņēmis reformu karogu un sola sistēmas pārveidi, taču reālas sistēmiskas pārmaiņas nesekos; priekšvēlēšanu laikā reformu tēma esot kļuvusi par ērtu politisko instrumentu.
Avots ↗
Aicina 3. oktobrī balsot par MMN sarakstu Nr. 2, lai izdzenātu uzblīdušo valsts pārvaldi un panāktu iespēju balsot par konkrētiem cilvēkiem, nevis partiju sarakstiem; kā vienu no MMN galvenajiem mērķiem min individuālās atbildības noteikšanu valsts pārvaldē.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijā ir Eiropā augstākais zaudēto mūža gadu rādītājs, kas manāms arī tautsaimniecībā, jo daļa cilvēku aiziet no nodarbinātības vecuma, un aicina steidzami pārskatīt veselības aprūpes sistēmu, lai latvieši dzīvotu kvalitatīvāk.
Avots ↗
Norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā, kad vēlētāji galvenokārt balsojuši par «Vienotību», skolēnu skaits Latvijā samazinājies no 301 tūkstoša līdz 211 tūkstošiem, un pēc viņa prognozēm tuvākajos 7 gados tas kritīsies vēl par 20 %.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijai raksturīgs salīdzinoši augsts hospitalizācijas līmenis, kas izmaksā dārgi, bet ko daļēji varētu novērst, tādējādi ietaupot budžeta līdzekļus, kurus varētu izmantot citām veselības aprūpes vajadzībām.
Avots ↗
Norāda, ka ģimenes ar bērniem nesaņem pietiekamu atbalstu no valsts un dzimušo skaits tādēļ krīt, un sola palielināt IIN atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu no 250 līdz 500 eiro mēnesī.
Avots ↗
Aicina piešķirt vecākiem tiesības vēlēšanās balsot par saviem nepilngadīgajiem bērniem.
Avots ↗
Neatbalsta jauniešu vecuma kategorijas paplašināšanu un jauniešu galējā vecuma sliekšņa paaugstināšanu Jaunatnes likumā; tā vietā piedāvā jaunajām ģimenēm dubultot neapliekamo minimumu par katru apgādājamo un atcelt PVN jauna mājokļa iegādei.
Avots ↗
Iebilst pret vēstījumu, ko saskata Kaktiņa reitingos — ka dalība vēlēšanās neko nemainīs un pie varas paliks tā pati koalīcija —, un norāda, ka daudzi to tā arī uztver, bet sistēmai piederīgie par to ir tikai priecīgi; kā otru variantu piedāvā MMN un vēlēšanu likuma maiņu, ko sauc par vienīgo iespēju izraut Latviju no «nāves spirāles» un likvidēt to, ko viņš dēvē par «sapuvušo lūzeru karteli».
Avots ↗
Jāzeps Baško uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz partiju, jo priekšvēlēšanu diskusijas koncentrējas uz ministru amatiem, nevis topošo deputātu darbu; viņaprāt, diskusija par parlamenta darbu neparedzamos jautājumos parādītu, ka vajadzīgas tikai trīs partijas.
Avots ↗
Norāda, ka no partiju reitingu aptaujām nevajadzētu izdarīt tālejošus secinājumus, jo šogad aptauja veikta tikai tīmeklī, aptaujājot 1200 respondentus, kamēr 2022. gadā pirms vēlēšanām — ar kombinētām metodēm un 1800 respondentiem, un toreiz aptaujas rezultāti atšķīrās no faktiskajiem Saeimas vēlēšanu rezultātiem.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas uzdevums numur viens ir kļūt par cietoksni militārā nozīmē — izveidot dronu armiju un iesaistīt un sagatavot visu sabiedrību iespējamiem scenārijiem; pārmet partiju politiķiem bezdarbību gan iepriekšējos četros gados, gan tagad un aicina aizmirst par Rail Baltica un NVO jautājumiem, kurus viņš dēvē par pseidoproblēmām, jo vajadzīga valdība, kas spēj sagatavot valsti un sabiedrību «X stundai».
Avots ↗
Atbalsta ēnu ekonomikas mazināšanu bez represijām: uzskata, ka parādnieka papildu ienākumiem (piemēram, no pašnodarbinātības) jāpiemēro tāds pats saudzējošais ieturējuma režīms (30–40 %) kā tad, ja viņam ir tikai viens ienākumu avots. Uzsver, ka runa nav par vispārēju parādu amnestiju — atlaižamas būtu tikai sankcijas par nodokļu parādiem, ne paši nesamaksātie nodokļi, pēc strikti definētiem parametriem un ar nosacījumiem, kuru pārkāpšana atlaišanu atceļ.
Avots ↗
Integrācijas kontekstā uzskata, ka mācības Latvijas skolās var notikt tikai latviešu valodā.
Avots ↗
Norāda, ka gāzes krājumi Eiropā šobrīd ir zemākajā līmenī pēdējo 15 gadu laikā (atsaucoties uz SEB makroekonomikas apskatu), un prognozē, ka tādēļ nākamajā ziemas sezonā, visticamāk, pieaugs siltuma un elektrības rēķini.
Avots ↗
Uzskata, ka vēlēšanu kārtība ir jāmaina, ja gribam par vadītājiem izvēlēties labākos no labākajiem sabiedrības locekļiem; par vienīgo iemeslu iesaistīties politikā min vēlmi «atvērt beidzot acis latviešiem».
Avots ↗
Vēršas pret balsošanu par pašreiz pie varas esošajām partijām — apgalvo, ka par tām balsotu tikai «riktīgs Latvijas valsts ienaidnieks»; kā iemeslu min, ka piektajā kara gadā degvielas uzpildes stacijas nestrādājot, jo neesot elektrības.
Avots ↗
Pozicionē MMN kā vienīgo politisko spēku, kas šobrīd konkurē ar partijām, kuras viņš dēvē par «valsts apmaksātajām»; norāda, ka MMN darbojas bez finansējuma, taču tai esot ideja un plāns, kamēr pārējiem esot otrādi.
Avots ↗
Norāda, ka darba ņēmēju skaita samazināšanās un vienlaicīgs pensionāru skaita pieaugums nākotnē negatīvi ietekmēs pensiju 1. līmeni, un uzskata, ka jau šobrīd jāinformē jaunā paaudze par alternatīviem pensiju uzkrājumiem un finanšu pratību.
Avots ↗
Vētras seku kontekstā par vēlēšanās izšķiramiem jautājumiem izvirza rīcībspējas centralizāciju vai decentralizāciju (kā piemēru minot skaidras naudas ierobežošanu) un attieksmi pret valsti kā auklīti; iebilst pret valsts iesaistīšanos privātajā biznesā — tostarp pret nodomu pirkt uzņēmumus, kurus viņš raksturo kā novecojušus un sakaru nodrošināšanai nespējīgus; aicina piedalīties 3. oktobra vēlēšanās.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijas valsts parāds jūlijā palielinājies vēl par 156 miljoniem eiro un sasniedzis 22,1 miljardu eiro (pēc Valsts kases datiem).
Avots ↗
Atbalsta vēlēšanu kārtību, kurā cilvēki balso par konkrētām personām, kurām uzticas visvairāk, nevis par partiju sarakstiem ar «lokomotīvēm» un «pasažieriem»; to pamato ar zemo uzticēšanos partijām — pēdējā mērījumā šā gada pavasarī politiskajām partijām uzticējās 13 % iedzīvotāju.
Avots ↗
Norāda, ka šogad politiskajām partijām un to apvienībām no nodokļu maksātāju naudas piešķirti 6,7 miljoni eiro un faktiski izmaksāti 5,9 miljoni eiro (atsaucoties uz KNAB datiem), un uzsver, ka MMN savai darbībai neizmanto ne valsts budžeta finansējumu, ne administratīvos resursus.
Avots ↗
Iebilst pret Progresīvo iekļaušanu koalīcijā jebkādā kombinācijā un aicina par tiem nebalsot, raksturojot partiju kā «Trojas zirgu Latvijas politikā».
Avots ↗
Norāda, ka vidējais veselīgā mūža ilgums Latvijā ir tikai 52,5 gadi (vīriešiem — 51 gads), kas ir par aptuveni 13 gadiem mazāk nekā pašreizējais pensionēšanās vecums, un vērtē to, ka liela daļa iedzīvotāju jau krietni pirms pensijas vecuma nespēj pilnvērtīgi strādāt, kā ievērojamus zaudējumus Latvijas darba tirgum un ekonomikai.
Avots ↗
Valstu veiksmi vai neveiksmes nosaka vienīgi tas, kā politiķi pārvalda institūcijas; Latvijā šo uzdevumu uztic bezdarbniekiem un nesasniegumu cilvēkiem, jo vēlēšanu sistēma balstās partijās, tāpēc sliktais rezultāts ir loģisks
Avots ↗
Aicina mainīt noteikumus, lai izbeigtu deputātu un amatpersonu algu automātisko indeksāciju: bāzes mēnešalga tiks atsaistīta no statistiskā aprēķina un tās vērtība turpmāk katru reizi jānosaka ar atsevišķu likuma grozījumu ar norādītu budžeta finansējumu — taisnojot to ar to, ka pensijām šādas automātiskas garantijas nav.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijā politiskās un biznesa intereses savijušās tādos mezglos, ko atpiņķerēt neiespējami, tāpēc pārmaiņām vajadzīgi cilvēki no malas bez saistībām ar iepriekšējo sistēmu; šādus cilvēkus redz tikai partijas «Mēs mainām noteikumus» vadībā, bet pārējos politiskos spēkus uzskata par pārmaiņām nespējīgiem, jo tur visi esot no esošās nometnes.
Avots ↗
Norāda, ka ienākošais tūrisms Latvijā atpaliek no kaimiņvalstīm: šī gada pirmajos sešos mēnešos ārzemnieku pavadīto nakšu skaits Igaunijā un Lietuvā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir palielinājies, bet Latvijā — samazinājies.
Avots ↗
Uzskata, ka jebkuru no interneta pieejamu IT sistēmu iespējams uzlauzt, tāpēc atbildība vērtējama nevis par pašu ielaušanās faktu, bet par to, vai ilgstošas ielaušanās laikā tiek pienācīgi reaģēts un vai pastāv sistemātiska nolaidība pret zināmiem riskiem.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijā pašlaik nav politiskās gribas veikt Argentīnā redzēto valsts „ģenerāltīrīšanu“
Avots ↗
Uzskata, ka vēlēšanu kārtības maiņa neatceltu partijas un frakcijas un nepadarītu valdības veidošanu grūtāku — deputāti tāpat apvienotos partijās un Saeimā veidotu frakcijas kā Īrijā, bet katram būtu individuāls vēlētāju uzticēts mandāts.
Avots ↗
Pozitīvi vērtē Argentīnas prezidenta Havjera Mileja uzsākto valsts funkciju, birokrātijas un subsīdiju samazināšanu, norādot, ka Argentīnas ekonomika ir atguvusies un IKP izaugsme ir labāka nekā citur reģionā
Avots ↗
Uzskata, ka cilvēki iedalās iedzimtos uzvarētājos un tajos, kuriem nekad nebūs lemts būt uzvarētāju pusē, un kā otrās grupas piemēru min visus tos, ko viņš dēvē par «latviešu partiju pelēkajiem cilvēkiem», kā arī viņu vēlētājus, kas par tiem balsošot atkal un atkal; apgalvo, ka mainīties viņiem esot neiespējami.
Avots ↗
Norāda, ka 45,6 % Latvijas ārstu jeb gandrīz puse ir vismaz 55 gadus veci — otrais augstākais rādītājs ES (vidēji ~35 %); uzskata, ka tuvāko ~10 gadu laikā liela daļa ārstu var doties pensijā vai samazināt slodzi, bet jaunie ārsti tos pienācīgi neaizstās, kas pacientiem nozīmēs mazāku ārstu pieejamību, garākas rindas un zemāku pakalpojumu kvalitāti.
Avots ↗
Uzskata, ka viņa pirms 10 gadiem paustais brīdinājums par bēgļu politikas iznākumu ir apstiprinājies, un brīdina, ka Latviju sagaida sekas, ja lietas netiks mainītas radikāli.
Avots ↗
Raksturo Latvijas veselības aprūpi kā vēl vienu „Rail Baltica“; norāda, ka to apstiprinot daudzi un dažādi statistikas dati, bet medijos par to īpaši nestāstot.
Avots ↗
Norāda, ka MMN ir domāta tiem, kuriem ir grūtības identificēties ar to sabiedrības daļu, kurai, viņaprāt, patīk gadiem ilgi atrasties visās ES tabulu pēdējās vietās.
Avots ↗
Ar sarkasmu iebilst pret balsošanu par politiķiem, «kuri tur sēž jau gadiem»: izliekoties slavēt viņu pieredzi, kā piemēru min Kučinski, kurš premjerēja Rail Baltica laikā, un šo pieredzi ironiski dēvē par «drošu garantiju pārmaiņām».
Avots ↗
Norāda, ka partijas programmatiskais piedāvājums imigrācijas jautājumā ir imigrācijas apturēšana („STOP!“).
Avots ↗
Apņemas nedēļas nogalē tikties ar vēlētājiem, kampaņas tikšanās laikā neizmantojot administratīvo resursu un netērējot ne santīmu no nodokļu maksātāju naudas.
Avots ↗
Uzskata, ka šādi nevar turpināties, kamēr iedzīvotāju skaits mēnesī krīt par ~1000 (mirst 2x vairāk nekā dzimst) un valsts parāds aug vidēji par ~200 miljoniem EUR mēnesī; atbalsta vēlēšanu sistēmas maiņu, dodot vecākiem iespēju balsot savu nepilngadīgo bērnu vietā.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un tā ir jāmaina; veselības finansējumam jābūt vērstam uz rezultātu, nevis procesu.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijas mājsaimniecības par elektrību maksā vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, atsaucoties uz Eurostat datiem par gala cenām, kas ietver visus nodokļus un maksājumus.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijā 48,1 % iedzīvotāju no 16 gadu vecuma savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu vai labu — zemākais rādītājs ES-27 — un ka nozīmīga daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, kas apgrūtina viņu spējas strādāt un maksāt nodokļus.
Avots ↗
Kritizē sabiedriskā medija raidījuma „Kas notiek Latvijā“ formātu, kurā vadītājs politiķus pārtrauc ar prasību runāt „vienā teikumā“ un „vēlētājam saprotamā valodā“ — uzskata, ka tādējādi tiek konstruēts iedomāta, ierobežotas uztveres vēlētāja tēls un raidījums veltīts viņam uz pārējās sabiedrības rēķina.
Avots ↗
Iebilst pret virzītajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kas ārvalstu investoriem, kuri piecu gadu laikā Latvijā esošā uzņēmumā ieguldīs vismaz 50 000 eiro, ļautu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju; „zelta vīzas“ vērtē kā valsts drošības apdraudējumu, norādot, ka kopš 2010. gada 13,6 tūkstoši no aptuveni 16,8 tūkstošiem saņēmēju ir Krievijas pilsoņi un ka Finanšu izlūkošanas dienests atklājis fiktīvus uzņēmumus, kas dibināti vīzu iegūšanas labad; kā pretstatu min Igaunijas un Lietuvas stingrākās prasības.
Avots ↗
Norāda, ka dzimušo skaits gada pirmajā pusgadā samazinājies par 4,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ik mēnesi dzimst mazāk par tūkstoti un 2026. gadā kopā piedzims vairs tikai aptuveni 11,5 tūkstoši.
Avots ↗
Atbalsta darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu uzņēmumu konkurētspējai un ēnu ekonomikas mazināšanai, uzskatot, ka to var atļauties, samazinot valsts izdevumus un atsakoties no liekajām funkcijām publiskajā sektorā.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijā uz iedzīvotāju skaitu ir salīdzinoši maz ārstu un medmāsu, medicīnas personāls ir pārslogots un no tā cieš veselības aprūpes kvalitāte.
Avots ↗
Atbalsta valsts pārvaldes samazināšanu — lieko ministriju likvidēšanu un apvienošanu, nosakot vienu atbildīgo par katru jautājumu
Avots ↗
Prasa personisku atbildību tiem, kas lēma par Rail Baltica angāru būvniecību sliežu vietā
Avots ↗
Apšauba Latvijas drošības un izlūkdienestu darbu, norādot, ka Rīgā darbojas Baltkrievijas dzelzceļa operatora BELINTERTRANS meitas uzņēmuma birojs, un piesaucot Latvijas 21. vietu franču žurnālistu publicētajā 30 Eiropas valstu izlūkdienestu vērtējumā.
Avots ↗
Norāda, ka pārtikas cenu samazinājums vasaras vidū ir piebremzējis inflāciju Latvijā, bet rudenī iedzīvotāju izdevumus palielinās mājokļa uzturēšanas izmaksas — siltums, apkure un atkritumu apsaimniekošana.
Avots ↗
Norāda, ka Latvijā galvenie pāragras nāves cēloņi ir sirds un asinsrites slimības, ārējie cēloņi un audzēji; kopējais potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs valstī samazinās, taču pēc Eurostat datiem (rēķinot pret 70 gadu slieksni) Latvijā šobrīd ir augstākais potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs starp visām ES valstīm.
Avots ↗
Piedāvā izbeigt bezatbildību jau priekšstāvju izvēles līmenī — balsot par konkrētiem cilvēkiem, nevis partijām: viens saraksts ar visu partiju un neatkarīgajiem kandidātiem, ko vēlētājs sarindo patikšanas secībā un neatzīmē tos, kuriem neuzticas; gan Saeimas, gan pašvaldību līmenī.
Avots ↗
Uzskata, ka demogrāfijas katastrofu Latvijā var mīkstināt tikai ar dzīves ilguma pagarināšanu, un norāda, ka Latvija dzīves ilguma ziņā stabili ir pēdējā vietā ES; par to vaino tos pašus politiķus, par kuriem vēlētāji atkal balsošot.
Avots ↗
Norāda, ka arī bērniem ir svarīga pieejama un savlaicīga veselības aprūpe, tai skaitā zobārstniecība, un ka pēc jaunākajiem SPKC datiem bērnu zobu kvalitāte Latvijā pēdējo gadu laikā atkal sākusi pasliktināties — jo īpaši pieaug bojāto zobu īpatsvars, lai gan iepriekš ir bijis labāk.
Avots ↗
Ironiski norāda, ka Latvija — spriežot pēc starptautiskiem salīdzinājumiem, kuros tā apsteidz citas valstis pēc publiskajā sektorā nodarbināto īpatsvara — droši vien ir „ēnotāju“, „vērotāju“ un „kontrolētāju“ lielvalsts.
Avots ↗
Atbalsta MMN piedāvājumu mainīt vēlēšanu noteikumus un ieviest balsošanas metodi, kurā partijas vēlēšanās vairs nepiedalās un vēlētāji balso par konkrētiem cilvēkiem; pamato to ar OECD mērījumiem, pēc kuriem 87 % Latvijas iedzīvotāju neuzticas politiskajām partijām, un uzskata, ka atlikušie 13 %, kuri partijas atbalsta, kā mazākums nevar diktēt savus noteikumus.
Avots ↗
Uzskata, ka tirgū jāuzrauga vienīgi cenu vienošanās starp tirgus dalībniekiem un dominējošā stāvokļa izmantošana: cena ir mainīgs pārdevēja un pircēja interešu satikšanās signāls, nevis preces „taisnīgās” vērtības rādītājs, tāpēc Konkurences padome nevar pārbaudīt cenas komponentus un nosaukt tos par taisnīgiem vai netaisnīgiem, un tirgotājam nav pienākuma pārdot par cenu, kuru tas negrib. „Negūtos ienākumus valsts budžetā” sauc par politisku, nevis ekonomisku konceptu.
Avots ↗
MMN ir par to, ka visiem svešajiem (migrantiem), kuriem Latvijā nevajadzētu atrasties, jābrauc prom — deportācijas ir vienīgais Latvijas izdzīvošanas priekšnoteikums; apgalvo, ka esošie politiķi un mediji slēpj īstos draudu apmērus.
Avots ↗
MMN sadarbosies tikai ar tām partijām, kurām deportāciju jautājumā 'roka netrīcēs'; uzskata, ka Kulberga partija AS nepalīdzēs, jo pārstāvot dažu lielo uzņēmēju intereses (LDDK un LTRK), kuri migrantus ieveduši savām vajadzībām.
Avots ↗
Norāda, ka pēc MMN ekspertīzes veselības aprūpes nozarē ir augsts darbinieku īpatsvars pensijas un pirmspensijas vecumā, kas apgrūtina kvalitatīvu paaudžu nomaiņu un pieredzes nodošanu; gados vecāko mediķu īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES valstu vidū.
Avots ↗
Uzskata, ka labējā valdībā nebūtu vietas cenu plānotājam un peļņas kontrolētājam; šādu cenu un peļņas uzraudzību sauc par sociālismu un ironizē par KP (Konkurences padomes) meklējumiem, kur aizgājis likmes samazinājums.
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Paātrināti izbūvēt slāņveida pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas; veidot brīvprātīgo vienības un decentralizētas rezerves novados.
Avots ↗
Budžets un finanses
Ieviest nulles budžetu (katra pozīcija jāpamato no jauna) un sasniegt bezdeficīta budžetu viena Saeimas sasaukuma laikā; noteikt fiksētu 10% mikrouzņēmuma nodokli apgrozījumam līdz 50 000 EUR gadā; mazināt ēnu ekonomiku bez represijām, ieviešot saistību amnestiju; atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim; ieviest vienotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Nodrošināt iespējami lētāku un drošāku elektroenerģiju, izbeidzot stratēģisko monopolu izmantošanu slēpta nodokļa iekasēšanai; izmantot dabasgāzi kā pārejas perioda enerģijas avotu ar centralizētu ilgtermiņa iepirkumu kopā ar Igauniju un Somiju; ilgtermiņā sadarboties ar kaimiņiem mazo modulāro kodolreaktoru (SMR) būvniecībā.
Avots ↗
Digitālā politika
Izmantot digitalizāciju un mākslīgo intelektu birokrātijas mazināšanai, nevis tikai tās pārnešanai digitālā formātā; pēc Igaunijas X-Road parauga nodrošināt automātisku datu apmaiņu starp iestādēm, izbeidzot iedzīvotāju dzenāšanu pēc izziņām; likvidēt novecojušus IT iepirkumus un lielo piegādātāju monopolu.
Avots ↗
ES politika
Nacionālā suverenitāte: gala lēmumus par kārtību Latvijā var pieņemt vienīgi tautas vēlētas institūcijas, un pārnacionālas institūcijas nedrīkst diktēt lokālos noteikumus.
Avots ↗
Imigrācija
Totāli ierobežot trešo valstu imigrāciju, izsniedzot termiņuzturēšanās atļaujas tikai Latvijā nepieejamiem kvalificētiem speciālistiem; pastiprināt armijas un Zemessardzes lomu robežapsardzībā.
Avots ↗
Izglītība
Decentralizēt izglītību, pārceļot lēmumu pieņemšanu no ministrijas uz skolām un stiprinot skolu autonomiju; atcelt dārgos centralizētos eksāmenus un vērtēt skolēnus pēc būtības; nodrošināt pedagogu algas no valsts neatkarīgi no pašvaldības; attīstīt profesionālo vidējo izglītību ar mērķi, ka 70% jauniešu to apzināti izvēlas; piešķirt valsts finansējumu pētniecībai, ja piesaistīts privāts vai starptautisks līdzfinansējums.
Avots ↗
Klimats
ES Zaļā kursa prasības nedrīkst vājināt Latvijas drošību, ekonomikas konkurētspēju vai pasliktināt iedzīvotāju labklājību.
Avots ↗
Koalīcija un partijas
Atcelt valsts finansējumu partijām, jo tas izšķērdē nodokļu maksātāju naudu un ierobežo politisko konkurenci.
Avots ↗
Korupcija un KNAB
Apvienot KNAB, VDD un IDB vienā politiski neatkarīgā un efektīvā struktūrā.
Avots ↗
Kultūra
Likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu un līdzīgas struktūras, novirzot valsts un ES līdzekļu sadali tieši caur nozaru ministrijām; lēmumus par atbalstu kultūrai pieņemt pašvaldībās, tuvāk cilvēkiem.
Avots ↗
Lauksaimniecība
Radikāli mazināt birokrātiju zemniekiem un panākt tiešmaksājumu izlīdzināšanu līdz 100% no ES vidējā; valsts un pašvaldību iepirkumos noteikt, ka vismaz 95% pārtikas jābūt Latvijas izcelsmes, pat ja tas ir pretrunā ES regulējumam.
Avots ↗
Pašvaldības
Stiprināt pašvaldību un reģionu autonomiju: Latgalē un Alūksnes novadā ieviest īpašu ekonomisko režīmu (PVN 10%, UIN atlaides pierobežas uzņēmumiem); ļaut pašvaldībām referendumā atjaunoties iepriekšējās robežās; liegt ministrijām diktēt teritoriju plānojumu un padarīt pašvaldību referendumus juridiski saistošus; novirzīt 20% no uzņēmuma UIN attiecīgajai pašvaldībai; ieviest tiešas mēru vēlēšanas; samazināt Rīgas domes deputātu skaitu uz pusi.
Avots ↗
Pensijas
Pensiju 2. līmeņa priekšlaicīgas izmaksas gadījumā valsts nedrīkst regulēt, kā iedzīvotājs izlieto savu uzkrājumu.
Avots ↗
Pilsētvide
Ieviest būvniecības brīvību, atceļot būvatļaujas privātmājām.
Avots ↗
Rail Baltica
Latvijas savienotība, vietējais dzelzceļš un kvalitatīvi autoceļi ir svarīgāki par Rail Baltica.
Avots ↗
Sabiedriskie mediji
Sabiedriskajiem medijiem jāpārstāv visa Latvijas sabiedrība, nevis šauras grupu ideoloģiskās intereses; mediju finansējums jānosaka pēc reālā sabiedrības pieprasījuma un novērtējuma.
Avots ↗
Sociālā politika
Atbalstīt ģimenes un demogrāfiju ar nodokļu instrumentiem: palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu līdz 500 EUR mēnesī un noteikt 0% PVN likmi pirmā mājokļa iegādei jaunos projektos.
Avots ↗
Tieslietas
Nodrošināt privātīpašuma neaizskaramību ar tiesībām to bez ierobežojumiem izmantot saimniekošanai; izstrādāt jaunu Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, lai mazinātu sīko lietu slogu sistēmai; aizsargāt vārda brīvību, izbeidzot cenzūru un mēģinājumus ar likumiem vai sociālu spiedienu kontrolēt iedzīvotāju runu.
Avots ↗
Transports
Virzīt līdzekļus pašvaldībām stratēģiski nozīmīgu grants ceļu noasfaltēšanai un attīstīt vietējo dzelzceļu, paplašinot valsts savienotību.
Avots ↗
Valsts kapitālsabiedrības
Pārtraukt valsts konkurenci ar privāto sektoru un tirgus kropļošanu, samazinot valsts kapitālsabiedrību skaitu uz pusi.
Avots ↗
Valsts pārvalde
Veikt ģenerāltīrīšanu valsts pārvaldē, izveidojot kompaktāko un efektīvāko pārvaldi Eiropā: ieviest individuālu atbildību par katru lēmumu, atcelt Valsts civildienesta likumu (ierēdņus pakļaut Darba likumam), ar katru jaunu likumu atcelt vismaz divus esošos, reorganizēt vai likvidēt funkcijas dublējošas ministrijas un iestādes, kā arī saīsināt ietekmes uz vidi novērtējuma termiņus līdz 9 mēnešiem.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Mazināt pacientu rindas, prioritizējot nosūtījumus un pilnībā integrējot privātos pakalpojumu sniedzējus; ja valsts nespēj sniegt pakalpojumu medicīniski pamatotā termiņā, valsts sedz tarifa daļu privātā iestādē; budžeta palielinājumu primāri virzīt māsu un ārstu palīgu algām; pāriet uz vienotiem Baltijas zāļu iepirkumiem; salāgot tarifus ar reālo tirgu; pāriet uz ārstēšanas rezultātos balstītu finansējumu ar obligātu rezultātu publiskošanu.
Avots ↗
Vēlēšanas
Ieviest pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu (Īrijas modeli) gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās — viens biļetens ar visiem kandidātiem, sarindojamiem vēlamības secībā; atcelt 5% barjeru partiju sarakstiem; sadalīt Latviju mazākos apgabalos ar 5–7 deputātiem; atcelt ierobežojumus deputāta amata savienošanai ar profesiju; ļaut ārzemju latviešiem balsot par jebkuru apgabalu; pazemināt referenduma ierosināšanas slieksni līdz 25 000 parakstu.
Avots ↗
Ārpolitika
Īpaši stiprināt divpusējās attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem: ASV, Baltijas valstīm, Somiju, Poliju, Ukrainu un Lielbritāniju.
Avots ↗
Nav balsojumu.
spriedze
2026-09-04
Jurģis Liepnieks → Edvarts Krusts
Vēlēšanas
Jurģis Liepnieks LTV priekšvēlēšanu debatēs pausto «Mēs mainām noteikumus» piedāvājumu raksturo kā «galēja populisma un nekompetences kokteili», nosaucot trīs punktus: skolu uzturēšanu arī ar vienu skolēnu, pensiju otrā līmeņa atdošanu tautai un apgalvojumu par Latvijas pašpietiekamību elektroenerģijā. Runa ir par 3. septembra debatēm: pirmo no punktiem MMN biedrs Edvarts Krusts tur arī pauda — partija nesolot slēgt nevienu lauku skolu —, un Liepnieks to komentē nākamajā dienā.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-08-13
Edvarts Krusts → Ainārs Šlesers
Imigrācija
Krusts asi iebilst pret „zelta vīzu“ grozījumiem Imigrācijas likumā (TUA par 50 000 eiro ieguldījumu) un ierakstā norāda uz Šleseru kā idejas autoru.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-10
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Alvis Hermanis paziņo, ka MMN sadarbosies tikai ar partijām, kurām deportāciju jautājumā 'roka netrīcēs', un ka Kulberga partija AS nepalīdzēs, jo pārstāvot dažu lielo uzņēmēju (LDDK, LTRK) intereses.
Avots ↗
uzbrukums
2026-07-25
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Alvis Hermanis (MMN) vērtē premjeru Andri Kulbergu (Apvienotais saraksts) kā runātāju bez darbiem — pielīdzina viņu Briškenam un apgalvo, ka četros mēnešos paveikts nekas. Blakus ierakstā viņš uzskaita, ko MMN šajā laikā būtu darījusi: atvērusi budžetu, samazinājusi izdevumus vismaz par 850 miljoniem, likvidējusi Sabiedrības integrācijas fondu un Civildienesta likumu.
Avots ↗
spriedze
2026-07-21
Jāzeps Baško → Andris Kulbergs
Tieslietas
Jāzeps Baško (MMN) iebilst pret premjera Andra Kulberga (AS) valdības izvēlēto procedūru kokrūpnieku atbalsta lietā — valdība vēršas Satversmes tiesā pēc "skaidrojuma" par MK pilnvaru robežām, bet Baško uzskata, ka jāiesniedz formāls pieteikums lietas ierosināšanai vai nekas.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-06-14
Ansis Pūpols → Alvis Hermanis
Korupcija un KNAB
Pūpols sarkastiski iebilst pret valsts naudas izmantošanu Alvja Hermaņa pašreklāmas monoizrādei un mudina KNAB izvērtēt, vai tā nav slēpta priekšvēlēšanu kampaņa.
Avots ↗
spriedze
2026-06-10
Ainars Mielavs → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
2026-06-10: Ainars Mielavs (MMN) publiski kritizē Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) par to, ka tas nekavējoties neizslēdza Jauno Vienotību un Progresīvos no koalīcijas — "Izmest no 'kroga' pavisam JV un Pro. Zibenīgi. To vajadzēja darīt @AndrisKulbergs."
Avots ↗
spriedze
2026-06-05
Ansis Pūpols → Alvis Hermanis
Vēlēšanas
2026-06-05: Ansis Pūpols (Nacionālā apvienība) publiski noraida Alvja Hermaņa (MMN) ierosinājumu pārņemt Īrijas vēlēšanu sistēmu Latvijā. Hermanis aicina mainīt pašreizējo vēlēšanu metodi, apgalvojot, ka tā zaudē ievērojamu daļu nodoto balsu; Pūpols iebilst, ka Īrijas modeļa pārņemšana nav risinājums. Pretēji redzējumi par vēlēšanu sistēmas reformu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-05-17
Jāzeps Baško → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Baško (MMN) X-pavedienā iezīmē ideoloģisku noraidījumu Kulberga "strādātāju kabineta" tehnokrātiskajam vēstījumam, argumentējot, ka politiskās partijas uzdevums nav piedāvāt "labākos" risinājumus visām problēmām, bet gan piedāvāt paredzamai ideoloģijai atbilstošus risinājumus — netiešs MMN apliecinājums, ka tehnokrātiska valdība bez ideoloģiska pamata partijas neatbalstīs.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-04-29
Mārtiņš Staķis → Alvis Hermanis
Vēlēšanas
Staķis (PRO) atklātā vēstulē nosoda Hermaņa (MMN) salīdzinājumu starp Progresīvajiem un 1941./1949. gada deportāciju īstenotājiem — kvalificē kā naidu kurinošu retoriku un sabiedrības sašķeltības veicināšanu pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-04-22
Alvis Hermanis → Andris Sprūds
Vēlēšanas
Alvis Hermanis spekulē, ka prezidents Rinkēvičs un aizsardzības ministrs Sprūds pirms vēlēšanām varētu atkal izmantot ģeopolitisko draudu retoriku.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-04-22
Alvis Hermanis → Edgars Rinkēvičs
Vēlēšanas
Alvis Hermanis norāda uz prezidenta Rinkēviča iespējamo ģeopolitisko draudu retorikas izmantošanu pirms vēlēšanām kā uzticamības iegūšanas taktiku.
Avots ↗
uzbrukums
2026-04-17
Alvis Hermanis → Edgars Rinkēvičs
Valsts pārvalde
Alvis Hermanis (MMN) publiski apšauba prezidenta institūcijas jēgu un pārmet Rinkēvičam atbildību par esošo koalīciju.
Avots ↗
uzbrukums
2026-04-14
Alvis Hermanis → Evika Siliņa
Koalīcija un partijas
Hermanis apgalvo, ka JV un Orbāna pārvaldē esot līdzīgas korupcijas pazīmes — viņaprāt, 15 gadu identiski modeļi
Avots ↗
spriedze
2026-04-10
Alvis Hermanis → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Hermanis (MMN) publiski norobežojas no Kulberga (AS) reformu pieejas — viņa partija grib nomainīt sistēmu pašos pamatos, nevis cīkstēties esošajā sistēmā. "MĒS MAINĀM NOTEIKUMUS."
Avots ↗
spriedze
2026-04-10
Alvis Hermanis → Ainārs Šlesers
Valsts pārvalde
Hermanis (MMN) publiski norobežojas no Šlesera (LPV) reformu pieejas — abus apraksta kā sistēmas ietvaros spēlētājus, pretstatā MMN radikālajai sistēmas nomaiņas pozīcijai.
Avots ↗
uzbrukums
2026-04-05
Alvis Hermanis → Evika Siliņa
Aizsardzība un drošība
Hermanis apsūdz valdību par sabotāžu aizsardzības jomā — 5. kara gads un nav dronu apmācības skolas, tāpēc MMN pati dibinās privātu dronu centru
Avots ↗