Saeimas deputāts
2 poz.
·
0 pretr.
·
7857 bals.
Saeimas deputāts
6 poz.
·
0 pretr.
·
7236 bals.
Saeimas deputāts
2 poz.
·
0 pretr.
·
7593 bals.
Saeimas deputāts
6 poz.
·
0 pretr.
·
7624 bals.
Saeimas deputāts
0 poz.
·
0 pretr.
·
6097 bals.
Pilsonības un migrācijas komisijas priekšsēdētājs
4 poz.
·
0 pretr.
·
7258 bals.
ZZS frakcijas vadītājs
29 poz.
·
0 pretr.
·
7862 bals.
Saeimas deputāts
3 poz.
·
0 pretr.
·
7439 bals.
Saeimas deputāts
4 poz.
·
0 pretr.
·
2238 bals.
Saeimas deputāts
0 poz.
·
0 pretr.
·
6765 bals.
Saeimas deputāts, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs
55 poz.
·
0 pretr.
·
1711 bals.
Saeimas deputāts
4 poz.
·
0 pretr.
·
6177 bals.
Saeimas deputāts
3 poz.
·
0 pretr.
·
7272 bals.
Ģ
Saeimas deputāts (14. Saeima)
0 poz.
·
0 pretr.
·
3677 bals.
Tiekoties ar ASV vēstnieku Eiropas Savienībā un ASV vēstnieci Latvijā, pauž, ka augstu vērtē ciešas Latvijas un ASV, kā arī ES un ASV ekonomiskās attiecības, un norāda, ka Latvijas interesēs ir izvairīties no jauniem šķēršļiem transatlantiskajā tirdzniecībā; par mērķi izvirza līdztekus aizsardzības sadarbībai piesaistīt ASV uzņēmumu investīcijas, tostarp datu centru, mākslīgā intelekta un pētniecības projektos, un uzsver ASV kā sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāja lomu Latvijas enerģētiskajā drošībā.
Avots ↗
Uzskata, ka pašmāju produkcijai jābūt pirmajai izvēlei — sākot no valsts un pašvaldību iepirkumiem un beidzot ar ikviena paša galdu — un sola to atkārtot atkal un atkal, līdz tā būs.
Avots ↗
Uzskata, ka neviena civilizēta valsts nebūs gatava sēsties pie viena galda ar Krieviju, kamēr tā netiks saukta pie atbildības par Ukrainā pastrādāto un neatlīdzinās nodarītos zaudējumus; aicina turpināt Krievijas atturēšanas politiku, vēl vairāk ierobežot tirdzniecību ar Krieviju un samazināt Krievijas pilsoņu iespējas ieceļot Šengenas zonā, kā arī pauž viedokli, ka Ukrainā karojušajiem un noziegumus pret cilvēci pastrādājušajiem Krievijas pilsoņiem būtu jāaizliedz nākotnē apmeklēt Eiropas valstis. Norāda, ka pienācis laiks runāt par Krievijas sabiedrības līdzatbildību kara noziegumos.
Avots ↗
Uzskata, ka 14. Saeima deputātu izdevumu kompensāciju sistēmu nemainīs, jo politiskajām partijām nav tādas gribas un nav viena skaidra risinājuma; vienlaikus uzskata, ka vēl šai Saeimai jāpieņem lēmums, kas ļautu Valsts kontrolei revidēt Saeimas tēriņus, jo Saeima nedrīkst būt vienīgā neaizskaramā.
Avots ↗
Kā ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs paziņo, ka ZZS nākamās nedēļas koalīcijas partiju sanāksmē aktualizēs Ekonomikas ministrijas iepriekš izstrādāto degvielas tirgotāju solidaritātes nodokļa regulējumu, un aicina koalīcijas partnerus uz politisku diskusiju un lēmumu pirmdien; uzskata, ka ZZS iepriekš paustās bažas par godīgu akcīzes samazinājuma ieviešanu degvielas mazumtirdzniecībā ir apstiprinājušās.
Avots ↗
Aicina Veselības ministriju izvērtēt satelīttelefonu izmantošanu slimnīcās krīzes situācijās, norādot, ka tie ļautu sazināties tad, kad nedarbojas mobilie sakari.
Avots ↗
Piekrīt Valsts kontroles secinājumiem par ārvalstu darbaspēka piesaisti un norāda, ka trūkst kopējas valsts stratēģijas: Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju par vajadzībām pārējās iestādes neņemot vērā, tāpēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Ārlietu ministrijai veidojoties atšķirīga politika; jomas sakārtošanu, viņaprāt, iepriekš traucējusi iepriekšējās valdības politiskā ideoloģija.
Avots ↗
Priekšvēlēšanu intervijā apgalvo, ka ZZS 2023. gadā izlēma iestāties Evikas Siliņas valdībā pedagogu, mediķu un lauksaimnieku protestu un ekonomikas krituma fonā un ka 100 dienās, pieņemot 2024. gada budžetu, šo nozaru jautājumi tika atrisināti; iepriekšējo valdību fiskālo politiku vērtē kā kardināli atšķirīgu.
Avots ↗
Vēlas saņemt precīzas atbildes par to, vai Katastrofu pārvaldības ēku būvniecība Latgalē tiek bremzēta pamatoti.
Avots ↗
Turpinošos lietavu un daudzviet applūdušo lauku dēļ aicina lauksaimniekus neatlikt uz vēlāku laiku un ziņot par cietušajām platībām Lauku atbalsta dienesta Elektroniskās pieteikšanās sistēmā.
Avots ↗
Aicina centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasei ieviest nevis jau šajā, bet no nākamā mācību gada, norādot uz dabaszinātņu pedagogu trūkumu skolās; priekšlikumu izsaka Zaļo un zemnieku savienības vārdā.
Avots ↗
Uzskata, ka pilnīga Vanšu tilta slēgšana remonta laikā Latvijas ekonomikai izmaksātu aptuveni 700 000 eiro dienā, tāpēc remonta laikā pār Daugavu būtu jāizbūvē pagaidu tilts; rosina pagaidu konstrukciju iegādāties valsts materiālajām rezervēm, lai to pēc tam izmantotu citu Latvijas tiltu remontos un aizsardzības vajadzībām, un norāda, ka valstij jānāk palīgā Rīgas domei, taču konkrētu pagaidu tilta cenu nenosauc.
Avots ↗
Izvirza mērķi Latvijas uzņēmumu iekļaušanai Eiropas rūpniecības piegādes ķēdēs, kopīgu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un jaunu investīciju piesaistei, uzskatot, ka eksporta izaugsme uz Vāciju jāizmanto Latvijas uzņēmumu pozīciju nostiprināšanai nozarēs ar augstu pievienoto vērtību; pievienojas LIAA tirdzniecības misijai Berlīnē 16. un 17. septembrī.
Avots ↗
Uzskata, ka suņa uzbrukuma notikumam un tam sekojošajai publiskajai diskusijai nebija jābūt, jo bērnu drošība ir prioritāte; norāda, ka saimniekiem savi suņi ir jāpieskata un par tiem jāatbild un ka Latvijā jau šobrīd ir spēkā būtiski pastiprināts tiesiskais regulējums attiecībā uz suņiem.
Avots ↗
Norāda, ka ZZS darba rezultātā panākts pārejas periods un izņēmuma noteikumi, kas ļauj noteiktām izglītības iestādēm saņemt valsts finansējumu pedagogu algām arī tad, ja skolēnu skaits nesasniedz kritērijus, tādējādi saglabājot skolu pieejamību tuvāk dzīvesvietai; skaidro, ka solījums par brīvpusdienām virzās lēni, jo pārtikas cenu dēļ galvenais bija nodrošināt esošās programmas finansēšanu, nevis paplašināšanu uz vecākajām klasēm.
Avots ↗
Norāda, ka lēmumos par graudiem primāri jāaizsargā Latvijas zemnieku intereses, garantējot viņiem piekļuvi ostu un transporta infrastruktūrai eksportam laikā, kad tas ir visizdevīgāk.
Avots ↗
Uzskata, ka Saeimas deputātu algas pašlaik ir nesamērīgi augstas, un norāda, ka ZZS atbalstītu to iesaldēšanu; deputātu atalgojumam, viņaprāt, jābūt samērojamam ar kopējo sociālekonomisko situāciju valstī.
Avots ↗
Aizstāv ZZS deputātu saņemtās transporta un dzīvesvietas kompensācijas, skaidrojot, ka partijas pārstāvji lielākoties dzīvo reģionos un ikdienā mēro lielus attālumus līdz darbavietai Rīgā; vienlaikus pauž viedokli, ka parlamentā samazinās reģionu pārstāvniecība un pieaug no Rīgas ievēlēto deputātu ietekme.
Avots ↗
Atbalsta AS «Rīgas siltums» pilnīgu pārņemšanu valsts pārziņā — apstiprina, ka rīkojuma projekta iniciatīva nākusi no viņa vadītās Ekonomikas ministrijas, uzskata, ka ministrija būtu labāks uzņēmuma saimnieks un ka uzņēmumam būtu jāattīstās arī ārpus Latvijas; Rīgas domei, viņaprāt, trūkstot redzējuma par uzņēmuma nākotni, un ministrija esot rīkojusies atbilstoši ierastajai dokumentu aprites kārtībai.
Avots ↗
Uzskata, ka Ministru prezidentam ir skaidri jāpasaka, ka valsts vēlas saglabāt aviokompāniju «airBaltic».
Avots ↗
Kritizē Ministru prezidenta darbu koalīcijā: norāda, ka tieši premjera uzņemtās saistības visvairāk buksē un neļauj pieņemt kvalitatīvus lēmumus, un pauž vilšanos, ka pretēji koalīcijā gaidītajam valsts tēriņu pārskatīšana pēc būtības nenotiek.
Avots ↗
Aicina atgriezties pie Ekonomikas ministrijas piedāvātā virspeļņas jeb solidaritātes maksājuma degvielas tirgotājiem un pastiprināt valsts atbalstu tautsaimniecībai, jo dīzeļdegvielas sadārdzinājums, visticamāk, palielinās transporta, ražošanas un lauksaimniecības izmaksas; maksājuma mērķis ir panākt, lai samazinātā akcīzes nodokļa ieguvums nonāktu pie patērētājiem, nevis paliktu pie tirgotājiem.
Avots ↗
Uzskata, ka pašvaldības policijai jābūt iespējai nekavējoties izņemt suni un nogādāt to drošā vietā līdz situācijas pilnīgai izvērtēšanai, un aicina noteikt skaidrus un vienotus kritērijus institūciju rīcībai gadījumos, kad cilvēki cietuši no suņu uzbrukumiem; par būtisku uzskata arī stingrākas prasības suņu īpašniekiem un obligātas apmācības prasību sunim un īpašniekam, ja dzīvnieks uzbrucis cilvēkam.
Avots ↗
Norāda, ka «airBaltic» jaunais 257 miljonu aizņēmums Ministru kabinetā nav nedz skatīts, nedz atbalstīts un ka atbildība ar likumu ir noteikta Ministru prezidentam; pauž, ka ZZS redz citu «airBaltic» attīstības virzienu — stiprināt uzņēmumu stratēģiskā sadarbībā ar «Lufthansa».
Avots ↗
Uzskata, ka imigrācijas ierobežojumiem jābūt atbilstoši stingriem, vienlaikus norādot, ka migranti, kuri nepārkāpj likumus, strādā vai studē un ciena Latviju, šeit ir vajadzīgi.
Avots ↗
Apšauba Saeimā iesniegtā Senioru likumprojekta praktisko ieguvumu — jautā, kas mainīsies, kļūstot par senioru, un norāda, ka svarīgi ir saprast, ko ar likumprojektu grib uzlabot.
Avots ↗
Norāda, ka dažādu aptauju rezultātus nevar tieši salīdzināt atšķirīgo metodoloģiju, īpaši interneta aptauju un telefoninterviju rezultātu atšķirību dēļ, un pauž pārliecību, ka ZZS tradicionālais elektorāts internetā ir mazāk aktīvs, tāpēc partijas reālais atbalsts ir lielāks, nekā rāda publiskotie reitingi, ko pēc viņa teiktā apliecinot arī tikšanās ar atbalstītājiem dažādās Latvijas pilsētās.
Avots ↗
Aizstāv valdības pirmo 100 dienu sniegumu, uzsverot Zemkopības ministrijas paveikto — pārtikas PVN samazināšanu, atbalstu lauksaimniekiem un birokrātijas mazināšanu saziņā ar valsti un pašvaldībām, tostarp bīstamu koku ciršanā savā īpašumā.
Avots ↗
Uzsver, ka Klīnisko universitātes slimnīcu likums jāpieņem šā Saeimas sasaukuma laikā, jo nākamais parlaments var izlemt darbu pie likumprojekta neturpināt; norāda, ka slimnīcu darbību būtiski mainīs pāreja no kapitālsabiedrības statusa uz darbu Veselības ministrijas pakļautībā, un slimnīcu parādus skaidro ar tām uzliktajām kvotām; vienotas triju slimnīcu padomes jautājumu uzskata par ļoti svarīgu.
Avots ↗
Pauž Latvijas atbalstu un solidaritāti Vācijai pēc tās secinājuma, ka aiz 4. augusta drona incidenta Leipcigā ir Krievija, un aicina slēgt Šengenas zonu Krievijas tūristiem un pārtraukt tirdzniecību ar agresorvalsti.
Avots ↗
Uzskata, ka 3 % izaugsme nav pietiekama un ir nepieciešama vismaz 4 % izaugsme, vienlaikus vērtējot, ka valsts ir uz pareizā ceļa
Avots ↗
Uzskata, ka «Tet» un LMT daļu izpirkšanas darījums šīs valdības laikā netiks realizēts un lēmums jāpieņem nākamajai valdībai, jo tehniskā valdība nevar pieņemt tik atbildīgu lēmumu; panākta vienošanās ar otru akcionāru par darījuma termiņa pagarināšanu līdz gada beigām
Avots ↗
Uzstāj, ka neviens formāls dokuments nedrīkst pazemināt Latvijas lauksaimnieku un mežsaimnieku konkurētspēju Eiropā un pasaulē.
Avots ↗
Nosoda Krievijas teroristiskos uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem; uzskata, ka vardarbība jāaptur ar maksimālu sankciju spiedienu pret agresorvalsti, kurai nedrīkst ļaut piedalīties starptautiskos sporta un kultūras pasākumos, bet kuras pilsoņiem nevajadzētu baudīt Eiropas tūrisma viesmīlību.
Avots ↗
Uldis Augulis par politiķu uzdevumu nosauc Eiropas Savienības tiešmaksājumu izlīdzināšanu līdz vidējam līmenim, lai attīstītu stabilu un pret krīzēm noturīgu Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozari.
Avots ↗
Uldis Augulis par politiķu uzdevumu nosauc samazinātas 5 % pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešanu pārtikai.
Avots ↗
Iebilst pret skaidras naudas aprites ierobežošanu un aicina atcelt virkni esošo ierobežojumu skaidras naudas apritei
Avots ↗
Piekrīt LIAA, LTRK, LDDK un FICIL aicinājumam no «K2 Ventum» gadījuma izdarīt praktiskus secinājumus, lai lielu investīciju projektu virzība Latvijā būtu skaidrāka un paredzamāka; norāda, ka šī jautājuma nozīme un trauma vēl līdz galam nav apzināta lēmuma pieņēmēju vidū
Avots ↗
Piedāvā uz AS «Sadales tīkls» infrastruktūras bāzes izveidot valsts mēroga rezerves 2G tīklu vienkāršiem balss zvaniem krīzes situācijās
Avots ↗
Kritizē, ka Latvijā grib dzīvot kā Somijā, bet nav gatavības kaut ko darīt — arī lielo investīciju projektu īstenošanai Latvijas enerģētikā.
Avots ↗
Uzsver, ka Balvu slimnīca nav vērtējama tikai pēc skaitļiem — tā ir cilvēki, kuriem jāsaņem palīdzība, kad tā nepieciešama.
Avots ↗
Uzskata, ka ir pienācis laiks pārtraukt Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, un aicina stiprināt starptautisko spiedienu uz Krieviju, lai panāktu deportēto Ukrainas bērnu drošu un beznosacījumu atgriešanu mājās.
Avots ↗
Norāda, ka valsts 4,8 miljonu eiro atbalstu kapitāla atlaides veidā «Wolfram Europa» kaujas lādiņu rūpnīcai Jēkabpils novadā uzņēmums saņems tikai tad, ja izpildīs nosacījumus — uzsāks ražošanu un sasniegs eksporta apjomus (pirmajā fāzē 150 miljoni eiro); saskata plašas sadarbības iespējas arī ar Aizsardzības ministriju.
Avots ↗
Norāda, ka lauksaimnieki, kuru platības cietušas vētras, applūšanas vai citu ārkārtas apstākļu dēļ, var saglabāt pieteikto atbalstu, ja par cietušajām platībām savlaicīgi informē Lauku atbalsta dienestu
Avots ↗
Uzskata, ka Zaļo un zemnieku savienības ieskatā visas plānotās reformas pēc būtības ir jāatliek un jāizdiskutē, nevis jāsāk 1. septembrī; norāda, ka ZZS iestāsies tikai par tādiem noteikumiem, kas visiem ir skaidri saprotami un uzlabo mācību procesu.
Avots ↗
Uzskata, ka Valsts kontroles iesaiste būtu lietderīga, lai profesionāli izvērtētu parlamenta resursu izlietojumu, identificētu sistēmiskas nepilnības un veicinātu lielāku caurskatāmību publisko līdzekļu izlietojumā; uzsver, ka tas nav jautājums par Saeimas funkciju ierobežošanu, bet gan par labāku pārvaldību un augstākiem atbildības standartiem.
Avots ↗
Uzskata, ka samazinātā PVN likme pārtikai nav ieviesta tādēļ, lai turīgākie iedzīvotāji aptaujās varētu teikt, ka to nav pamanījuši — tās mērķis ir mazināt dzīves dārdzības slogu, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kuri cenu izmaiņas pamana visvairāk —, un uzsver, ka šis pasākums jāturpina.
Avots ↗
Iebilst pret valdības lēmumu neakceptēt SIA «K2 Ventum» vēja elektrostaciju parka ieceri Pāvilostas pusē, uzsverot, ka valstij ir nepieciešami šādi lieli projekti, kas nodrošinās būtiskas investīcijas; uzskata, ka valdībā lemtais nav politisks lēmums, bet administratīvs akts, ar ko saistāmi gandrīz garantēti tiesvedības procesi, un ka pēc viņa domām šim lēmumam trūkst pamatojuma.
Avots ↗
Uzskata, ka Saeimā nepieciešams ārējs audits, un pauž gatavību vēl šīs Saeimas laikā virzīt priekšlikumus, lai nākotnē Valsts kontrole varētu veikt Saeimas resursu un finanšu izlietojuma revīziju; KNAB izvērtējumu vērtē atzinīgi, uzsverot, ka neatkarīgs ārējs skatījums stiprina sabiedrības uzticību parlamentam.
Avots ↗
Piekrīt, ka jāpārskata gan deputātu kompensāciju apmērs, gan attālums, no kura tās pienākas, un KNAB secinājumus vērtē kā iespēju plašāk aktualizēt Saeimas darba caurspīdīgumu un tēriņu uzraudzību. Vienlaikus atzīst, ka līdzšinējie mēģinājumi stiprināt Saeimas tēriņu kontroli sastapušies ar deputātu lielu pretestību, un norāda, ka šim sasaukumam laika palicis ļoti maz, tāpēc viņai grūti spriest, vai Saeima to paspēs.
Avots ↗
Valdības sēdē iebilda pret rīkojuma projektu, ar kuru netika akceptēts «K2 Ventum» vēja parka projekts; norāda, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti, kas atnes būtiskas investīcijas, un ka ar šādu valdības lēmumu tiek grauta investoru uzticība.
Avots ↗
Informē, ka pēc 22. augusta vētras valsts sociālās aprūpes centros elektroapgāde ir atjaunota, izņemot divas VSAC «Latgale» filiāles, kur izmanto ģeneratorus, un ka Labklājības ministrija gatavo iekšēju ziņojumu par situāciju tās pārraudzībā esošajos aprūpes centros.
Avots ↗
Uzskata, ka mobilo sakaru darbība krīzes situācijās ir jāuzlabo, jo sakari ir atslēgas elements palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem — mobilajiem sakariem vētrā un citās kritiskās situācijās ir jāstrādā; norāda, ka arī degvielas uzpildes staciju spēja darboties autonomi ir kritiski zema.
Avots ↗
Uzskata, ka publiska kritika par atsevišķiem valdības lēmumiem ir normāla politiskā procesa sastāvdaļa; norāda, ka partneri turpinās diskutēt gan par izglītības reformām, gan slimnīcu tīkla pārmaiņām, gan «airBaltic» nākotni, un ka katras partijas savas pozīcijas aizstāvēšana pati par sevi vēl nenozīmē nopietnas problēmas koalīcijā.
Avots ↗
Uzskata, ka Krīzes vadības centra darbība vētras laikā nav bijusi pietiekami redzama un efektīva un ka centrs nav demonstrējis pietiekamu līderību — koordināciju lielā mērā uzņēmušās citas institūcijas, tostarp Klimata un enerģētikas ministrijā izveidotais koordinācijas centrs; vienlaikus uzsver, ka kritika nav vērsta uz centra likvidēšanu vai būtiskām izmaiņām normatīvajā regulējumā, bet gan uz nepieciešamību izvērtēt tā kapacitāti un darbības procesus.
Avots ↗
Kritizē «Vivi» pasažieru informēšanu — to viņš nosauc par «cūcību» — apgalvojot, ka zvanu centra operators apliecinājis vilciena kursēšanu un internetā informācijas nav bijis, bet par to, ka 23. augustā vilciens no Rēzeknes uz Rīgu nekursēs, varējis uzzināt tikai, aizbraucot uz staciju.
Avots ↗
Norāda, ka šonedēļ padarītas vienkāršākas koku ciršanas procedūras, samazinot to gadījumu skaitu, kad nepieciešama pašvaldības atļauja: nokaltuša vai bīstama koka ciršanai turpmāk koks būs jānofotografē vismaz no trim skatupunktiem un par to jāinformē pašvaldība, un fotogrāfijās jābūt redzamam, ka koks ir nokaltis vai tā bojājumi apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu; vērtē, ka zemju īpašniekiem šie atvieglojumi kopumā ietaupīs vairāk nekā pusmiljonu eiro, nerēķinot kārtošanai tērēto laiku.
Avots ↗
Norāda, ka daudz ko par iespējamo sadarbību ar partiju «Latvija pirmajā vietā» noteiks Aināra Šlesera frakcijas sastāvs un ka arī Zaļo un zemnieku savienībai būs «kritiski elementi», kuru dēļ atsevišķi sadarbības veidi nebūs izskatāmi; LPV pašlaik raksturo kā ļoti ciešu varas partiju sabiedroto un sagaida, ka tā tas turpināsies arī nākamajā Saeimā, ja LPV tiks pārvēlēta.
Avots ↗
Kritizē, ka gadiem pastāvošā «kanalizācijas ezeru» problēma tiek pilnībā ignorēta, un norāda, ka ir salikti tikai stabiņi.
Avots ↗
Uzskata, ka pēdējā laika kiberuzbrukumi valsts iestādēm pierāda, ka kiberaizsardzībai jākļūst par vienu no būtiskākajām valsts prioritātēm; jārīkojas mērķtiecīgi — regulāri jāizvērtē informācijas sistēmu drošība, jāstiprina kompetence un jāiesaista nozares eksperti.
Avots ↗
Uzskata, ka kiberuzbrukumi valsts iestādēm rāda, ka kiberaizsardzībai jākļūst par vienu no būtiskākajām valsts prioritātēm; regulāri jāizvērtē informācijas sistēmu drošība, jāstiprina kompetence un jāiesaista nozares eksperti.
Avots ↗
Pēc iepazīšanās ar Tet izmeklēšanas ziņojumu uzsver nepieciešamību stiprināt valsts iestāžu gatavību kiberdraudiem.
Avots ↗
Pēc tikšanās ar Tet padomi un valdi, kā arī Possessor norāda, ka kiberuzbrukums CSDD noticis caur pašas iestādes pārziņā esošu lietotni, kuras kiberuzraudzība nav Tet pārziņā.
Avots ↗
Medniekiem ir nozīme līdzsvara saglabāšanā starp cilvēkiem un dabu, arī izzudušu sugu atjaunošanā; novērtē mednieku darbu ar Gada balvu medniecībā 2025
Avots ↗
Neatbalsta pensionēšanās vecuma celšanu no pašreizējiem 65 gadiem, kamēr ir ministrs; uzskata, ka esošais vecums Latvijai ir piemērots, jo prioritāte vispirms jādod veselības aprūpei, nevis cilvēku dzenāšanai strādāt līdz 67 vai 68 gadu vecumam, senioriem, kas vēlas strādāt ilgāk, šāda iespēja ir jāsaglabā, un ir pārliecināts, ka jauniešiem būs pensijas.
Avots ↗
Uzsver, ka atklātība ir demokrātiskas valsts spēks un ka tai jākļūst par veidu, kā skaidrot sarežģītus lēmumus sabiedrībai; norāda uz nepieciešamību domāt par Latvijas attīstību ilgtermiņā, stiprināt valsts drošību un veselības aprūpi un veidot efektīvu valsts pārvaldi.
Avots ↗
Uzskata, ka 171 Latvijas uzņēmums, kas joprojām veic darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju, ir par daudz — virziens kopš kara sākuma esot pareizs, bet ar sasniegto nepietiek; tekstila uzņēmumu klātbūtni eksportētāju sarakstā vērtē kā īpaši dīvainu.
Avots ↗
Atbalsta grozījumus, kas saglabā vecāku pabalsta 75 % apmēru strādājošiem vecākiem arī pēc 2026. gada, nodrošinot ģimenēm prognozējamāku atbalstu bērna kopšanas laikā
Avots ↗
Iebilst pret pensiju izlīdzināšanu — uzskata, ka pensijas apmēru jānosaka darba stāžam un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, un ka cilvēkiem ar ilgu darba stāžu jāsaņem lielāks atbalsts nekā tiem, kuri nav strādājuši un iemaksas nav veikuši.
Avots ↗
Kritizē līdzšinējo valsts atbalstu «airBaltic», ko raksturo kā vienu lielu finanšu caurumu un faktiski finanšu piramīdu; atbalsta to, ka «airBaltic» lido un ka Latvijai ir sava nacionālā aviokompānija, taču uzskata, ka tai jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta.
Avots ↗
Ir iesniedzis priekšlikumu atjaunot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā — uz laiku līdz pieciem gadiem, ja Latvijā iegādāts īpašums vismaz 300 000 eiro vērtībā; deputātu vairākums priekšlikumu neatbalstīja.
Avots ↗
Saeimas galīgajā lasījumā par «airBaltic» finanšu stabilizācijas likumu pauž, ka valstij nav vēlreiz jābāž galva šajā cilpā, un norāda, ka Zaļo un Zemnieku savienība neatbalstīs atkārtotu nodokļu maksātāju naudas ieguldīšanu uzņēmumā; 30 miljonu eiro apmēru ilustrē ar salīdzinājumu, ka tādam uzņēmumam kā «Liepkalni» šāda summa nodokļos būtu jāsamaksā desmit gados.
Avots ↗
Iebilst pret «airBaltic» finanšu stabilizācijas likumprojekta redakciju, kas paredz Ministru kabinetam tiesības ieguldīt vēl līdz 30 miljoniem eiro nodokļu maksātāju naudas, jo uzskata šo sadaļu par nepamatotu; pārējā risinājuma daļa ZZS iebildumus nerada.
Avots ↗
Uzdevis “Possessor” valdei kopā ar “Tet” padomi nekavējoties sagatavot ziņojumu par “Tet” rīcībā esošo informāciju saistībā ar CSDD kiberincidentu; par tālāko rīcību lems tās pašas dienas tikšanās reizē ar abām institūcijām.
Avots ↗
Pēc tikšanās ar “Tet” un “Possessor” uzsver, ka ielaušanās CSDD sistēmās nenotika caur “Tet” sargātajām sistēmām, taču monitorings nav bijis pietiekamā līmenī; norāda, ka tiks veikta līgumu un darbību ārēja neatkarīga analīze, un pirmšķietami CSDD nav pasūtījusi pietiekamu pakalpojuma apjomu.
Avots ↗
Aicina Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku 31. augustā tikties ar lauksaimnieku organizācijām uzreiz pēc tikšanās ar viņu pašu par dabas daudzveidības vadlīnijām un pauž vēlmi piedalīties arī šajā sarunā.
Avots ↗
Iebilst pret valsts naudas ieguldīšanu airBaltic, kamēr deputātiem nav pieejama pilna informācija par uzņēmuma finanšu situāciju, aizdevumiem un aizdevēju vērtējumiem
Avots ↗
Uzskata, ka jebkuri publiskie izdevumi, to lietderība un efektīva izmantošana ir Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kompetencē; to pauda sēdē par valsts finansēto zinātnisko pētījumu lietderību.
Avots ↗
Noraida, ka komisija norādītu zinātniekiem, ko pētīt vai nepētīt, un noliedz, ka tāds plāns būtu bijis; skaidro, ka daži konkrēti pētījumu piemēri paņemti tāpēc, ka konkrēta diskusija iespējama tikai par konkrētiem piemēriem, nevis vispārīgi par visiem pētījumiem.
Avots ↗
Pieprasa CSDD vadības atkāpšanos pēc kiberuzbrukuma, kurā iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati; notikušo raksturo kā skaidri redzamu nolaidību.
Avots ↗
Uzstāj, ka ZZS, atrodoties valdībā, turpinās prasīt skaidras atbildes par airBaltic un tajā ieguldīto valsts naudu — gatavotajiem lēmumiem un ar tiem saistītajiem riskiem.
Avots ↗
Aicina Vanšu tilta 150 dienu remonta laikā saglabāt uz tilta vismaz minimālu satiksmes plūsmu, norādot uz ietekmi uz Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un ekonomiku.
Avots ↗
Piedāvā nākamajā četrgadē izlīdzināt īpašās kopšanas pabalstus, palielinot tos līdz 450 eiro plus koeficients atkarībā no invaliditātes; invaliditātes novērtēšanas reformu sāk ar pilotprojektu un tikai pēc tā atkārtoti ziņos valdībai par vajadzīgo budžeta finansējumu.
Avots ↗
Ir gatavs atteikties no nākamgad plānotā ministra algas pieauguma un pieļauj savas algas iesaldēšanu, ja tas būtu nepieciešams; vienlaikus uzskata, ka ministru algu pieaugumu nav korekti salīdzināt ar pensiju indeksāciju.
Avots ↗
Centīsies panākt, lai no nākamā gada tiktu ieviesta bāzes pensija, kuras ieceri, pēc viņa teiktā, līdz šim bremzējusi iepriekšējā koalīcija.
Avots ↗
Atbalsta iespēju lauksaimniekiem garantijas aizdevumus turpmāk izmantot arī saimniecības restrukturizācijai, ja radušās likviditātes problēmas.
Avots ↗
Atbalsta Latvijas lauksaimnieku ražotā piena, piena produktu, augļu un dārzeņu bezmaksas pieejamības turpināšanu skolēniem, jo tas dod bērniem svaigu uzturu un lauksaimniekiem produkcijas noietu.
Avots ↗
Iebilst pret plānoto slimnīcu reformu — uzskata, ka tā samazinās medicīnisko pakalpojumu pieejamību reģionos (piemēram, slēdzot Balvu slimnīcas dzemdību nodaļu) un palielinās pacientu plūsmu uz Rīgu; kritizē arī plāna sasteigto izstrādi, jo slimnīcu pārstāvji neesot pietiekami uzklausīti.
Avots ↗
Uzskata, ka pirms lēmumiem par valsts turpmāku iesaisti “airBaltic” stabilizēšanā jāsaņem skaidras atbildes par uzņēmuma finanšu stāvokli un par iemesliem, kādēļ jāpagarina pavasarī piešķirtā valsts aizdevuma atmaksas termiņš; koalīcijas partneriem detalizētāk jāiepazīstas ar uzņēmuma tālāko stratēģiju.
Avots ↗
Atbalsta Rīgas ostas kruīza kuģu uzņemšanas infrastruktūras attīstību — ED dambja daļēju demontāžu ostas dienvidu daļā vērtē kā nozīmīgu soli modernas pasažieru kuģu infrastruktūras izveidei, bet kruīza tūrismu uzskata par nozīmīgu Rīgas un Latvijas ekonomikas daļu.
Avots ↗
Prasa ļoti stingru pamatojumu valsts iesaistei “airBaltic” finansēšanā un pirms balsojuma Saeimā norāda, ka no ZZS puses viņš nevar apgalvot, ka frakcija ir gatava balsot par visu, kas šobrīd nolikts priekšā.
Avots ↗
Norāda, ka iniciatīvu par deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju atcelšanu pašreizējā Saeima, iespējams, vēl paspēs izskatīt septembra un oktobra sēdēs, taču ar kolektīvā iesnieguma izskatīšanu vien nepietiek — izmaiņu ieviešanai nepieciešami Saeimas kārtības ruļļa grozījumi, ko šī Saeima varēs tikai iesākt, bet pabeigt nāksies nākamajai.
Avots ↗
Norāda, ka Progresīvie nedrīkst būt atbildīgi par aizsardzības nozari.
Avots ↗
Atbalsta pensiju indeksāciju un vidējo pensijas pieaugumu par aptuveni 30 eiro no oktobra vērtē kā nozīmīgu atbalstu senioriem.
Avots ↗
Uzskata, ka izdevumi jāsamazina par 500 miljoniem eiro un taupības pasākumi jāveic uz centrālās valdības rēķina.
Avots ↗
Skaidro no 1. oktobra gaidāmo pensiju indeksāciju — indekss šogad ir nedaudz mazāks nekā pērn, jo inflācija ir aptuveni 2,59 % un algu pieaugums 3,29 %; zemāku inflāciju pašu par sevi vērtē kā labu, jo cenas ir zemākas.
Avots ↗
Uzskata, ka valdības stabilitāte pati par sevi nav rezultāts, un prasa no valdības konkrētus lēmumus budžeta, veselības aprūpes un valsts attīstības jautājumos.
Avots ↗
Vērtē pašreizējo valdību kā stabilu, bet tehnisku, un sagaida no tās daudz aktīvāku rīcību lielajos jautājumos.
Avots ↗
Uzskata, ka Valsts kontrolei vajadzētu revidēt Saeimu, un norāda, ka jāpārskata arī deputātu kompensāciju sistēma.
Avots ↗
Atbalsta nacionālā importa aizlieguma paplašināšanu attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pārtikas un lauksaimniecības produktiem
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Izvirza mērķi aizsardzībai novirzīt virs 5% no IKP. Sola stabilu aizsardzības un drošības finansējuma pieaugumu ar stiprinātu parlamentāro kontroli, stiprināt NBS, Zemessardzes un iekšlietu sistēmas spējas, pastiprināt austrumu robežas un jūras drošību, militāro infrastruktūru un sabiedroto klātbūtni, modernizēt civilo aizsardzību (patvertnes, brīdināšanas sistēmas, ģeneratoru punkti visās pilsētās un ciemos), nodrošināt materiālās rezerves un krīzes krājumus, modernizēt pierobežas drošības infrastruktūru, kā arī attīstīt aizsardzības industriju (munīcija, droni, enerģētika), lai drošības finansējums paliktu Latvijas ekonomikā.
Avots ↗
Budžets un finanses
Izvirza mērķi līdz 2030. gadam panākt IKP izaugsmi vismaz par 2% virs ES vidējā, ikgadējās ārvalstu investīcijas vismaz 1 mljrd. € apmērā un IKP pieaugumu +3,8 mljrd. € gadā, minimālo algu 1250 € un vidējo algu 2500 €. Sola vienkāršāku nodokļu sistēmu mazajam biznesam, nodokļu atlaides ieguldījumiem ražīguma, efektivitātes un digitalizācijas celšanai, Latvijas kreditēšanas un investīciju fonda un krājaizdevu sabiedrību attīstību, eksporta veicināšanu un klasterus, kā arī darba ražīguma pieaugumu vismaz 5% gadā. Dzīves dārdzības mazināšanai sola samazinātu PVN (5% pirmās nepieciešamības pārtikai, 12% sabiedriskajai ēdināšanai un izmitināšanas pakalpojumiem), 0% nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim, attaisnoto izdevumu slieksni 1800 €, mazumtirdzniecības uzraudzības un 'pārtikas groza' iniciatīvas pilnveidi un sabiedrisko pakalpojumu cenu auditu.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Sola veicināt cenu stabilitāti iedzīvotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, nodrošināt drošu un konkurētspējīgu energoapgādi ar vietējiem resursiem, siltumapgādes modernizāciju, tīklu attīstību, enerģijas uzkrāšanu un bāzes ģenerējošo jaudu attīstību, attīstīt biometānu no kūtsmēsliem un atlikumiem ar skaidriem ilgtspējas kritērijiem, kā arī paplašināt energoefektivitātes programmas privātmājām, daudzdzīvokļu ēkām, uzņēmumiem un transportam.
Avots ↗
Digitālā politika
Sola attīstīt galvaspilsētā tehnoloģiju un mākslīgā intelekta nozares, finanšu pakalpojumus un datu centrus, kā arī ieviest mākslīgā intelekta risinājumus, atvērtos datus un e-pārvaldi visos pārvaldes līmeņos.
Avots ↗
ES politika
Sola stiprināt Latvijas dalību ES un NATO, panākt, ka ES austrumu robežas valstis veido atsevišķu ES makroreģionu ar mērķētu atbalstu, un veicināt augstākās izglītības diplomu savstarpēju atzīšanu.
Avots ↗
Imigrācija
Sola īstenot gudru imigrācijas politiku, nepieļaujot nelegālu imigrāciju un dodot priekšroku augsti kvalificētam darbaspēkam terminētam darbam Latvijas tautsaimniecības attīstībai, kā arī īstenot pārdomātu migrāciju valsts attīstības vajadzībām.
Avots ↗
Izglītība
Sola nodrošināt iekļaujošu, stabilu un kvalitatīvu izglītību visos līmeņos ar izcilību un pieejamību laukos, mazāk nepārtrauktu un vairāk pabeigtu reformu, kvalitatīvu mācību resursu un pedagogu pieejamību neatkarīgi no dzīvesvietas, kā arī pakāpeniski ieviest brīvpusdienas līdz 9. klasei no valsts budžeta. Izvirza mērķi augstākajai izglītībai un zinātnei novirzīt 2% no IKP, attīstīt augstskolas reģionu vajadzībām, eksporta spējīgu augstāko izglītību ES, NATO un OECD valstu studentiem, doktorantūras modeli, pētniecības iesaisti inovāciju ekosistēmā, augsta riska inovāciju finansējumu un dalību starptautiskās kosmosa programmās. Jauniešiem sola dzīves starta iespēju vienlīdzību, mazināt vardarbību skolu vidē un stiprināt sporta infrastruktūru arī laukos un mazpilsētās.
Avots ↗
Klimats
Sola saprātīgi ieviest 'zaļo vienošanos', aizsargājot iedzīvotājus un uzņēmējus no nesamērīgām izmaksām.
Avots ↗
Kultūra
Sola nodrošināt stabilu atalgojuma pieaugumu kultūras nozarē, reģionu kultūras infrastruktūras (bibliotēku, kultūras namu) noturību, sakrālā un nemateriālā mantojuma saglabāšanu, profesionālās mākslas pieejamību reģionos, tostarp stiprināt GORA attīstību ar valsts līdzdalību, attīstīt 'Skolas somas' pakalpojumu, atbalstīt amatiermākslu un radošās industrijas, stiprināt latviešu valodas lomu ikdienā, kā arī veicināt kultūras izcilības eksportu un pasaules līmeņa kultūras pieejamību Latvijā.
Avots ↗
Lauksaimniecība
Sola celt lauksaimnieku konkurētspēju, nodrošinot kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumus ES vidējā līmenī, nesamazinātu nacionālo valsts atbalstu un atbilstošu līdzfinansējumu ES fondu apguvei, aizsargāt piekrastes zvejas, zvejnieku, iekšējo ūdeņu un makšķernieku intereses, atbalstīt īsās piegādes ķēdes un vietējo produktu iepirkumus, kā arī stiprināt lauku kopienas un pilsonisko līdzdalību, izmantojot LEADER pieeju.
Avots ↗
Mežsaimniecība
Sola īstenot ilgtspējīgas mežsaimniecības stratēģiju, veicinot mežu vērtības pieaugumu un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu.
Avots ↗
Pašvaldības
Sola nodrošināt pašvaldību finanšu ilgtspēju un lielāku rīcības brīvību, plānot nacionālās attīstības plānu un ES fondus bez investīciju 'pārrāvumiem', kā arī pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas kritērijus.
Avots ↗
Pensijas
Sola nodrošināt stabilu pensiju sistēmu, pabalstu pielāgošanu inflācijai un bāzes pensiju, izvirzot mērķi līdz 2030. gadam sasniegt vidējo pensiju 1000 € apmērā.
Avots ↗
Sabiedriskie mediji
Sola nodrošināt reģionālajiem medijiem garantētu finansējumu drošībai un cīņai pret dezinformāciju.
Avots ↗
Sociālā politika
Sola reformēt invaliditātes sistēmu uz funkcionēšanu balstītu novērtējumu ar lielāku atbalstu smagiem funkcionāliem traucējumiem, stiprināt Satversmē noteiktos ģimenes un sabiedrības pamatus, izveidot krīzes atbalsta mehānismu kā pastāvīgu sistēmu, nodrošināt strādājošiem vecākiem vecāku pabalstu 100% apmērā, paaugstināt atbalstu ģimenēm ar vienu apgādnieku un sociālo pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Demogrāfijas veicināšanai sola bērna piedzimšanas pabalstu 2000 €, paplašināt medicīniskās apaugļošanas pieejamību, īstenot reģionu mājokļu programmu jaunajām un daudzbērnu ģimenēm, atbalstīt hipotekāro maksājumu sloga mazināšanu, kā arī atbalstīt jauniešu pirmo darba vietu un mājokli.
Avots ↗
Transports
Sola pabeigt ostu reformu ar caurspīdīgu pārvaldību, atbalstīt nacionālas nozīmes infrastruktūras objektus (ostas, lidostas, lielceļus, tiltus), pārskatīt ceļu un sabiedriskā transporta plānošanu un atjaunot Ceļu fondu.
Avots ↗
Ukraina un Krievija
Sola nelokāmi atbalstīt Ukrainu un iesaistīt Latvijas uzņēmējus tās atjaunošanā.
Avots ↗
Valsts pārvalde
Sola mazināt birokrātiju, stiprinot 'vienas pieturas aģentūras' principu, efektivizēt likumdošanas procesu, samazināt ministriju skaitu un deleģēt funkcijas, kur tas lietderīgi, veikt valsts izdevumu un funkciju auditu, ietaupot vismaz 500 milj. € un pārvirzot tos uz veselību un reģioniem, ieviest publisko iepirkumu reformu un pieņemt datos balstītus lēmumus ar sabiedrības līdzdalību.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Sola ikgadēju veselības nozares budžeta pieaugumu līdz 6% no IKP, lai mazinātu rindas un uzlabotu pakalpojumu pieejamību, fokusēties uz profilaksi un veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem, paplašināt piekļuvi medikamentiem un rehabilitācijai onkoloģijā un reto slimību jomā ar pārrobežu sadarbību, veicināt bērnu zobārstniecības pieejamību, stiprināt cīņu ar atkarībām, nodrošināt atbilstošus tarifus un finansējumu ģimenes ārstiem, reģionālajām slimnīcām un universitātes klīnikām, turpināt medikamentu cenu reformu, atcelt recepšu apkalpošanas maksu, samazināt PVN un paplašināt kompensējamo zāļu grozu, kā arī risināt ārstniecības personāla pieejamību.
Avots ↗
Vēlēšanas
Sola pilnveidot vēlēšanu sistēmu, tostarp piesaistīt diasporas balsojumus reģioniem.
Avots ↗
Ārpolitika
Sola īstenot aktīvu, uzticamu un pārliecinātu ārpolitiku ar stipru ārlietu dienestu, attīstīt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgus aizsardzības iepirkumus un parlamentāro sadarbību, meklēt risinājumus drošībai Baltijas jūrā un aizstāvēt ekonomiskās intereses, atbalstīt diasporu kā Latvijas balsi un kultūras nesēju bez liekas birokrātijas un radīt priekšnosacījumus atgriezties Latvijā, kā arī aktīvi iesaistīties starptautisko organizāciju darbībā valsts tautsaimniecības attīstībai.
Avots ↗
| Datums | Balsojums | Par | Pret | Atturas |
|---|---|---|---|---|
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu pieprasījums iekšlietu ministram Jānim Dombravam par cilvēktiesību ievērošanu migrācijas politikas īstenošanā. Pieprasījumu komisija ar balsojumu 3 par, 7 pret un 2 atturoties atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 0 | 8 | 1 |
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri par medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības krīzi pretstatā Satversmes 111. pantā garantētajam minimumam. Pieprasījumu komisija 2. septembra sēdē atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 0 | 14 | 0 |
| 2026-09-10 | Juridiskās komisijas virzīts lēmuma projekts atbrīvot Zemgales rajona tiesas tiesnesi Sarmīti Daukšti no tiesneša amata ar 2026. gada 30. novembri pēc pašas vēlēšanās. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Juridiskās komisijas virzīts lēmuma projekts atbrīvot Latgales rajona tiesas tiesnesi Elīnu Voliku no tiesneša amata ar 2026. gada 5. oktobri pēc pašas vēlēšanās. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Likumprojekts bargāk sodītu personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nelikumīgas uzturēšanās nodrošināšanu: Krimināllikuma 285., 285.1 un 285.2 panta pamatsastāvā paredzēta brīvības atņemšana līdz sešiem gadiem ar probācijas uzraudzību, bet smagākajos sastāvos maksimālais termiņš celts no sešiem uz astoņiem, no astoņiem uz desmit un no desmit uz divpadsmit gadiem. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Piecu deputātu likumprojekts, kas izslēgtu maksātnespējas procesa administratorus no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu loka un ar 2026. gada 1. oktobri nepabeigtās pārkāpumu lietas nodotu no Maksātnespējas kontroles dienesta Tieslietu ministrijai. | 10 | 1 | 2 |
| 2026-09-10 | Piecu deputātu likumprojekts, kas atņemtu Maksātnespējas kontroles dienestam sankciju ievērošanas uzraudzību maksātnespējas procesa administratoru darbā un ar 2026. gada 1. oktobri nepabeigtajās lietās nodotu tā tiesības un pienākumus Tieslietu ministrijai. | 11 | 0 | 1 |
| 2026-09-10 | Piecu Progresīvo deputātu likumprojekts, kas izslēgtu no Imigrācijas likuma tā saukto «zelta vīzu» ceļu — termiņuzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš vismaz 150 000 eiro iegulda valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fondā un iemaksā budžetā 10 000 eiro. Iesniedzēji norāda uz drošības, sankciju apiešanas un naudas atmazgāšanas riskiem. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas to pašu normu par tiesībām uz valsts apmaksātām medicīniski indicētām un izmaksu efektīvām zālēm ierakstītu arī Ārstniecības likumā; iesniegts paketē kopā ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā (1513/Lp14). Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 0 | 4 | 7 |
| 2026-09-10 | «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas Pacientu tiesību likumā nostiprinātu pacienta tiesības saņemt valsts apmaksātas medicīniski indicētas un izmaksu efektīvas zāles, ja nav pieejamas terapeitiski līdzvērtīgas lētākas alternatīvas. Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 0 | 5 | 8 |
| 2026-09-10 | Piecu «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu likumprojekts, kas ieviestu jaunu valsts sociālo pabalstu vientuļam pensionāram, kurš dzīvo viens: izmaksa reizi gadā, apmērs ne mazāks par vienu minimālo vecuma pensiju, sākot ar 2027. gada 1. septembri. Balsojums izšķīra projekta nodošanu komisijām. | 0 | 5 | 7 |
| 2026-09-10 | Zemkopības ministrijas sagatavots Ministru kabineta likumprojekts, kas nacionālo importa aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm paplašina no lauksaimniecības un lopbarības produktiem arī uz pārtikas produktiem. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai projekta pirmo lasījumu iekļaut sēdes darba kārtībā. | 8 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-10 | Desmit Progresīvo deputātu iesniegts lēmuma projekts izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministrei Ilzei Indriksonei (Nacionālā apvienība). Pamatojums — vienlaikus un sasteigti ieviestās izmaiņas vērtēšanas sistēmā, centralizētajos eksāmenos un mācību saturā, pret kurām iebilda izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Pašvaldību savienība, Vecāku organizācija un 94 izglītības iestāžu vadītāji. | 1 | 14 | 1 |
| 2026-09-10 | Desmit «Latvija Pirmajā Vietā» deputātu iesniegts lēmuma projekts izteikt neuzticību veselības ministram Hosamam Abu Meri (Jaunā Vienotība). Pamatojums — līdz trim gadiem garas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, pacientu vešana simtiem kilometru tālu reģionu speciālistu trūkuma dēļ un ministra atbilde uz deputātu pieprasījumu 136/P14, kuru iesniedzēji vērtē kā nespēju risināt nozares krīzi. | 0 | 16 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti Šengenas informācijas sistēmas darbības grozījumi — par 83, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīta izstāšanās no Enerģētikas hartas nolīguma — par 83, iebildumu nav. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim — par 24, pret 67, atturējās 1; ministrs paliek amatā. | 0 | 15 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Aizsargjoslu likumā — par 85, pret 4; steidzamība atzīta minūti iepriekš. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemti grozījumi Notariāta likumā — par 85, iebildumu nav. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Krimināllikuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 45, pret 23, atturējās 16. | 0 | 15 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Jānim Dombravam — par 25, pret 64; ministrs paliek amatā. | 0 | 14 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā — par 85, iebildumu nav. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Aizsargjoslu likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 78, pret 2. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā — par 87, iebildumu nav; steidzamība atzīta minūti iepriekš. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemts grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” — par 76, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīti grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā — par 83, iebildumu nav; steidzamība atzīta tajā pašā sēdē. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Nekustamo īpašumu atsavināšanas dzelzceļa “Rail Baltica” izbūvei projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 69, pret 20. | 14 | 1 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīta grozījumu projekta par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodošana komisijām — par 28, pret 16, bet 42 deputāti atturējās, tāpēc klātesošo vairākums netika savākts un projekts tālāk netiek virzīts. | 0 | 3 | 10 |
| 2026-09-03 | Saeimas vēlēšanu likuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par 66, pret 11, atturējās 9. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīts grozījums likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” — par 77, iebildumu nav; steidzamība tam atzīta agrāk tajā pašā sēdē. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Izglītības likumā — par 78, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 80, iebildumu nav. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Šengenas informācijas sistēmas darbības likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 75, iebildumu nav. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma grozījumi atzīti par steidzamiem — par 78, iebildumu nav. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā — par 77, pret 3; priekšlikums Nr. 2 minūti iepriekš tika noraidīts. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemts grozījums Profesionālās izglītības likumā — par 81, iebildumu nav; otrais lasījums ir galīgais. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Likumprojekts par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā atzīts par steidzamu — par 68, pret nav, atturējās 1; turpmākie lasījumi notiks paātrinātā kārtībā. | 11 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi likumā “Par tiesu varu” — par 85, iebildumu nav; likumprojekts virzās uz trešo lasījumu. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīta grozījumu projekta par iedzīvotāju ienākuma nodokli nodošana komisijām — par tikai 27, bet 50 deputāti atturējās, tāpēc klātesošo vairākums netika savākts un projekts tālāk netiek virzīts. | 0 | 4 | 9 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemts grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā — par 80, pret 3. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Pirmajā lasījumā atbalstīts lēmums par Nolīgumu par Enerģētikas hartas nolīguma interpretāciju un piemērošanu — par 77, iebildumu nav; likumprojekts virzās uz otro lasījumu. | 14 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Steidzamības kārtā otrajā lasījumā pieņemti grozījumi Vispārējās izglītības likumā — par 79, pret un atturošos nav; steidzamības dēļ otrais lasījums ir galīgais. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Trešajā lasījumā pieņemts grozījums Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā — par 81, pret 3. | 13 | 0 | 0 |
| 2026-09-03 | Krimināllikuma grozījumu projekts nodots komisijām izskatīšanai — par nodošanu 41, pret 19, atturējās 8. | 0 | 15 | 0 |
| 2026-09-03 | Noraidīts 2. lasījuma priekšlikums Nr. 2 grozījumiem Nacionālās drošības likumā — par balsoja tikai 10 deputāti, pret 58, atturējās 7. Pats likumprojekts otrajā lasījumā minūti vēlāk tika pieņemts. | 0 | 6 | 6 |
spriedze
2026-09-09
Valsts kontrole → Viktors Valainis
Imigrācija
Valsts kontroles revīzija par ārvalstu darbaspēka piesaisti ir dienas notikums, bet uz to atsaucas tikai viens runātājs. Valsts kontrole secina, ka Latvijai nav uz darba tirgus datiem balstītas darbaspēka piesaistes politikas un ka 18 % analizēto gadījumu nodarbinātība pēc darba atļaujas izsniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā nebija reģistrēta; iestāde nepauž nostāju par to, vai darbaspēku vajag vairāk vai mazāk. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) revīzijai piekrīt un norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Ārlietu ministrijai veidojoties atšķirīga politika. Matīss Žuravļevs (Austošā Saule Latvijai) un Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) tajā pašā dienā runā par imigrāciju revīziju nepieminot.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 6. septembrī LSM raidījumā «De facto» norāda, ka koalīcijā visvairāk buksē tieši Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) paša uzņemtās saistības un ka tās neļaujot pieņemt kvalitatīvus lēmumus; viņš pauž vilšanos, ka valsts tēriņu pārskatīšana pēc būtības nenotiek. Kulbergs uz šo pārmetumu dienas avotos neatbild. Iebildumu ceļ ministrs, kurš pats strādā Kulberga vadītajā Ministru kabinetā.
Avots ↗
spriedze
2026-09-06
Viktors Valainis → Viesturs Kleinbergs
Valsts kapitālsabiedrības
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) apstiprina, ka rīkojuma projekts par AS «Rīgas siltums» pilnīgu pārņemšanu valsts pārziņā nācis no viņa ministrijas, un uzskata, ka Rīgas domei trūkst redzējuma par uzņēmuma nākotni. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) norāda, ka iecere ar viņu nav pārrunāta, un pauž, ka dome ir gatava uzņēmumu pārvaldīt pati; piekāptos tikai tad, ja ministrija garantētu zemāku tarifu galalietotājam, nevis iekalkulētu peļņu dividendēs valsts budžetam.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-06
Andris Kulbergs → Uldis Augulis
Valsts pārvalde
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc Carnikavas gadījuma, kurā suņi sakoda bērnudārza bērnus, norāda, ka Zemkopības ministrija līdz 1. jūlijam nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas režīmu, un uzstāj, ka politiskā atbildība par regulējuma nepabeigtību ir ministrijai, kuru vada Uldis Augulis (ZZS). Kulbergs vienlaikus atzīst, ka šis kavējums nav iemesls, kādēļ konkrētie suņi netika iemidzināti. Augulis dienas avotos uz pārmetumu neatbild.
Avots ↗
spriedze
2026-09-04
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
airBaltic
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski norobežojas no «airBaltic» jaunā 257 miljonu eiro aizņēmuma: viņš norāda, ka Ministru kabinetā tas nav nedz skatīts, nedz atbalstīts, un ka atbildība ar likumu ir noteikta Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS). Valainis piebilst, ka ZZS redz citu uzņēmuma attīstības virzienu — stiprināšanu stratēģiskā sadarbībā ar «Lufthansa». Spriedze iet koalīcijas iekšienē: abas partijas ir valdībā.
Avots ↗
spriedze
2026-08-25
Viktors Valainis → Jānis Vitenbergs
Degviela un enerģētika
Valdības sēdē par SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri Pāvilostas pusē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iebilda pret rīkojuma projektu, ar kuru iecere netika akceptēta, norādot, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti un ka lēmums grauj investoru uzticību. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kura ministrija rīkojumu sagatavoja, uzsvēra, ka lēmums neliedz projektu virzīt tālāk vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saņemot attiecīgo pašvaldību lēmumus. Domstarpības iet starp divām koalīcijas partijām.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-24
Viktors Valainis → Māris Kučinskis
Aizsardzība un drošība
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka Krīzes vadības centra darbība vētras laikā nav bijusi pietiekami redzama un efektīva un ka centrs nav demonstrējis pietiekamu līderību, koordināciju uzņēmušās citas institūcijas. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) iesaistīto iestāžu rīcību vērtē ar sešām ballēm no desmit un uzdod tam pašam Krīzes vadības centram līdz 15. septembrim apkopot ministriju ieteikumus.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-24
Andris Kulbergs → Viktors Valainis
Koalīcija un partijas
Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) sauc par klaji neprofesionālu to, ka vairākas nedēļas tiek mēģināts atcelt Ministru kabineta lēmumu par slimnīcu reformu, kuru Zaļo un Zemnieku savienības ministri paši atbalstījuši. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) to pašu praksi vērtē pretēji — publisku kritiku par atsevišķiem valdības lēmumiem viņš sauc par normālu politiskā procesa sastāvdaļu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-23
Armands Krauze → Rihards Kozlovskis
airBaltic
20. augusta Saeimas sēdē, skatot «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pamatoja Saeimas deleģējuma nepieciešamību un uzsvēra, ka jaunais biznesa plāns balstās galvenokārt uz privātā kapitāla piesaisti, bet valsts tajā varētu piedalīties līdzvērtīgi privātajam partnerim. Savukārt koalīcijā esošās ZZS deputāts Armands Krauze tajās pašās debatēs līdzšinējo valsts atbalstu aviokompānijai nosauca par vienu lielu finanšu caurumu un faktiski finanšu piramīdu un pauda, ka «airBaltic» jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta. Krauze ministru vārdā nenosauc — nesaskaņa ir starp divu koalīcijas partiju pieejām valsts iesaistei, ne starp personām.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-23
Agnese Krasta → Viktors Valainis
Imigrācija
20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, plašākās debates izvērtās par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta tam iebilda, nosaucot ideju par viltus ilūziju par investīcijām un uzsverot, ka partija ir kategoriski pret; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta. Krasta priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc, un abas partijas ir koalīcijā — nesaskaņa ir koalīcijas iekšēja un par konkrētu likuma normu.
Avots ↗
spriedze
2026-08-23
Andris Sprūds → Viktors Valainis
Imigrācija
20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, bijušais aizsardzības ministrs, opozīcijā esošo Progresīvo deputāts Andris Sprūds iebilda pret ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi, sakot, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu un ka tas ir drošības apdraudējums. Sprūds priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-23
Atis Švinka → Viktors Valainis
airBaltic
20. augusta Saeimas debatēs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO) apgalvoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski runājot vienu, bet aiz slēgtām durvīm piedāvājot aviokompānijā ieguldīt 600 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas; šādu rīcību Švinka nosauca par liekulību. Valaiņa atbilde avotā nav fiksēta, un raksta autors pats šo raksturojumu apšauba, norādot, ka ministrs 600 miljonus, visticamāk, minējis kā iespēju, kas patiesībā nav iespēja.
Avots ↗
spriedze
2026-08-20
Atis Švinka → Viktors Valainis
Digitālā politika
Atis Švinka Progresīvo vārdā sola prasīt atbildes no Ekonomikas ministrijas un Viktora Valaiņa par to, kuras valsts sistēmas kiberdrošības jomā uzrauga Tet un kā tiek vērtēta pakalpojumu kvalitāte pēc CSDD datu noplūdes.
Avots ↗
spriedze
2026-08-12
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Valainis (ZZS) publiski vērtē Kulberga valdību kā stabilu, bet tehnisku un sagaida no tās daudz aktīvāku rīcību lielajos jautājumos — koalīcijas iekšēja spriedze par darba tempu.
Avots ↗
spriedze
2026-08-11
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
Valsts pārvalde
Viktors Valainis (ZZS) publiski kritizē valdības darba stilu — valdība nedrīkstot kļūt par diskusiju klubu; kritika turpina ZZS spiedienu koalīcijas iekšienē pēc slimnīcu reformas domstarpībām.
Avots ↗
spriedze
2026-08-06
Skaidrīte Ābrama → Uldis Augulis
Mežsaimniecība
Skaidrīte Ābrama kopā ar „Progresīvajiem“ 23. jūlijā iesniegtā deputātu pieprasījumā aicina zemkopības ministru Uldi Auguli skaidrot Latvijas rīcību ES Dabas atjaunošanas regulas ieviešanā un ciršanas apliecinājumu izsniegšanas praksi.
Avots ↗
spriedze
2026-08-04
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
Veselības aprūpe
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski pauž partijas aicinājumu atcelt slimnīcu tīkla reformu, nosaucot to par valsts drošības jautājumu gan Latvijas pierobežā, gan Rīgā, un sola nedēļas laikā publiskot faktus un aprēķinus, kāpēc reforma būtu jāatceļ. Spriedze ar premjera Andra Kulberga (AS) valdību, kas reformu virza, turpinās kopš 28. jūlija valdības sēdes.
Avots ↗
spriedze
2026-07-31
Elīna Treija → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Rīgas domes deputāte Elīna Treija (Nacionālā apvienība) iebilst pret Ekonomikas ministrijas nodomu pārņemt Rīgas domei piederošās akciju sabiedrības "Rīgas siltums" kapitāldaļas. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) pārņemšanu rosina, argumentējot, ka uzņēmumam vajadzīgs viens saimnieks ar pilnu atbildību un ka vienota valsts pārvaldība ļautu ātrāk pieņemt lēmumus. Domstarpības iet starp pašvaldības un valsts līmeni par vienu un to pašu īpašumu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-28
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
Veselības aprūpe
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 28. jūlija valdības sēdē iebilst pret slimnīcu tīkla reformas pieņemšanu, kamēr reģionālajām slimnīcām nav kompensēts samazinātais finansējums, un prasa segt iztrūkstošos 14–15 miljonus eiro. Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) šo prasību noraida un aizstāv reformas pieņemšanu bez atlikšanas, norādot, ka valsts finansē infrastruktūru, kurā trūkst personāla. Abas partijas ir koalīcijā, tāpēc domstarpības iet pa Zaļo un Zemnieku savienības un Apvienotā saraksta robežu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-25
Linda Liepiņa → Viktors Valainis
Budžets un finanses
Linda Liepiņa (Latvija Pirmajā Vietā) saista ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) ieceri paplašināt samazināto PVN likmi ar gaidāmajām vēlēšanām un atgādina, ka agrākiem LPV priekšlikumiem par samazinātu PVN, piemēram, bērnu pārtikai, ZZS frakcijas atbalsts neesot bijis jūtams.
Avots ↗
spriedze
2026-07-22
Kaspars Melnis → Dace Melbārde
Valsts pārvalde
Kaspars Melnis (ZZS) noraida Daces Melbārdes (NA) apgalvojumu, ka Valsts kontrole nebija uzaicināta uz Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdi — viņš apgalvo, ka uzaicinājums nosūtīts un atbilde saņemta. Strīds par komisijas darba organizāciju un atbildību par nenotikušo sēdi.
Avots ↗
spriedze
2026-07-20
Andris Šuvajevs → Uldis Augulis
Mežsaimniecība
Andris Šuvajevs (Progresīvie) atbalsta Ģenerālprokuratūras prasību atcelt valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem un atgriezt aptuveni 50 miljonus eiro Latvijas valsts mežiem; zemkopības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) aizstāv šos lēmumus kā tiesiskus un iebilst prokuratūras protestam.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-14
Viktors Valainis → Jānis Vitenbergs
Degviela un enerģētika
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) iebilst pret klimata un enerģētikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) rosināto kokskaidu granulu tirgus regulēšanu — uzskata granulu eksportu par daļu no brīvā tirgus, kurā valstij nevajadzētu ierobežot uzņēmēju iespējas pārdot produkciju ārvalstīs. Domstarpība iezīmē koalīcijas iekšēju šķelšanos par valsts iejaukšanos enerģētikas tirgū.
Avots ↗
uzbrukums
2026-06-18
Viesturs Kleinbergs → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Viesturs Kleinbergs (PRO) ar ironisku 'sasniegumu' uzskaitījumu kritizē ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) par neizpildītiem solījumiem — ekonomikas dubultošanu un pārtikas cenu samazināšanu — un iebilst pret Latvenergo līdzekļu novirzīšanu TET un LMT daļu atpirkšanai, prasot tos izmantot rīdzinieku rēķinu samazināšanai.
Avots ↗
uzbrukums
2026-06-17
Juris Pūce → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Juris Pūce (LA) pārmet ekonomikas ministram Viktoram Valainim (ZZS) pretrunīgu attieksmi pret Latvenergo: valsts pēdējos piecos gados izņēmusi ap 800 miljonu eiro dividendēs, kamēr uzņēmums tagad aizņemas 300 miljonus attīstībai, bet ministrs vienlaikus lepojas ar koncerna zaļajām eiroobligācijām.
Avots ↗
spriedze
2026-06-11
Viktors Valainis → Mārtiņš Staķis
Pašvaldības
2026-06-11: Viktors Valainis (ZZS) publiski kritizē Rīgas mēru Mārtiņu Staķi (Progresīvie) par piecus gadus ignorētu būvinspektoru slēdzienu par Centrāltirgus apdraudējumiem.
Avots ↗
uzbrukums
2026-06-09
Atis Švinka → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
2026-06-09: Atis Švinka (Progresīvie) publiski vēršas pie Viktora Valaiņa (ZZS) ar jautājumu "Kur pazudis @ViktorsValainis ar TET un LMT apvienošanas solījumiem?" un iesniedz Saeimā pieprasījumu par pilnīgu atklātību attiecībā uz darījuma cenu, finansēšanas avotiem, riskiem un iesaistītajiem investoriem.
Avots ↗
uzbrukums
2026-04-29
Harijs Rokpelnis → Atis Švinka
airBaltic
Rokpelnis (ZZS frakcijas vadītājs) pieprasa, lai satiksmes ministrs Atis Švinka uzņemas pilnu personīgo atbildību par airBaltic finansēšanas risinājumu; ja ministra solījumi netiks izpildīti, Švinkam jāatkāpjas no amata. Vienlaikus ZZS apliecina, ka neredz šķēršļus turpināt darbu koalīcijā.
Avots ↗
spriedze
2026-04-29
Edgars Tavars → Kaspars Melnis
Degviela un enerģētika
Tavars (AS) NRA viedokļrakstā kritizē Klimata un enerģētikas ministriju (Melnis, ZZS) par bezdarbību vēja parku tiesiskā regulējuma sagatavošanā; pieprasa vienotu regulējumu, sabiedrības līdzdalību un ieguvumu sadali vietējām kopienām pirms turpmāku VES projektu akcepta. Min Bauskas teritorijas plānojuma apturēšanu kā valsts–pašvaldību spriedzes piemēru.
Avots ↗
uzbrukums
2026-04-21
Viktors Valainis → Vilnis Ķirsis
Valsts kapitālsabiedrības
Valainis kritizē Rīgas domi (Ķirša vadības) par siltumapgādes stratēģijas neizstrādāšanu pēc Valsts kontroles ziņojuma par Rīgas Siltumu — norāda, ka rīdzinieki pārmaksā, un pretstata EM panākto tarifu samazinājumu kā risinājumu. Paralēli Kulberga (AS) uzbrukuma vektoram par to pašu tēmu.
Avots ↗
€5,425,165
Kopējie ziedojumi
1939
Ziedotāji
171
Brīdinājumi