Saeimas deputāts
6 poz.
·
0 pretr.
·
7695 bals.
Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs
11 poz.
·
0 pretr.
·
7008 bals.
Saeimas deputāts
2 poz.
·
0 pretr.
·
7454 bals.
Saeimas deputāts, ZZS valdes priekšsēdētājs
74 poz.
·
0 pretr.
·
1428 bals.
Bijušais 14. Saeimas deputāts (mandāts beidzās 2026-05-21)
8 poz.
·
0 pretr.
·
5272 bals.
Saeimas deputāts
0 poz.
·
0 pretr.
·
5560 bals.
Pilsonības un migrācijas komisijas priekšsēdētājs
14 poz.
·
0 pretr.
·
7108 bals.
ZZS frakcijas vadītājs
65 poz.
·
0 pretr.
·
7708 bals.
Saeimas deputāts
3 poz.
·
0 pretr.
·
7296 bals.
Saeimas deputāts
7 poz.
·
0 pretr.
·
2417 bals.
Saeimas deputāts, Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs
57 poz.
·
0 pretr.
·
1886 bals.
Saeimas deputāts
4 poz.
·
0 pretr.
·
6059 bals.
Saeimas deputāts
5 poz.
·
0 pretr.
·
7008 bals.
Zemkopības ministrs, labklājības ministra pienākumu izpildītājs
111 poz.
·
0 pretr.
·
3401 bals.
Zemkopības ministra ārštata padomnieks austrumu pierobežas jautājumos (14. Saeimas deputāts uz laiku līdz 2026-06-11)
3 poz.
·
0 pretr.
·
5127 bals.
Saeimas deputāts (14. Saeima)
0 poz.
·
0 pretr.
·
3808 bals.
Norāda, ka ģeneratori ir apmēram trešdaļai ārstu prakšu, bet tie neiztur lielo slodzi, un ka nav arī plāna, kā krīzes gadījumā ģimenes ārstiem sazināties ar NMPD un slimnīcām.
Avots ↗
Norāda, ka veselības ministra solītais īpašais atbalsts pierobežas ārstiem palicis tikai solījumu līmenī un ka ministrijas reformas padzīs ārstus un ir mazinājušas medicīnas pakalpojumu pieejamību.
Avots ↗
Uzskata, ka bāriņtiesu reformā modeli nevar izmainīt tādā tempā, tāpēc vajadzīgs laiks, taču ar skaidru redzējumu, ka institucionālais modelis tiek mainīts.
Avots ↗
Uzskata, ka partijas zīmogs spēlē gana lielu lomu un pieredze liek secināt, ka nav jātērē laiks darba meklējumiem publiskajā sektorā, jo vadošo partiju cilvēki un amatpersonas skatīsies ar šķību aci; saka, ka turpinās darboties Latvijas Zemnieku savienībā.
Avots ↗
Aicina Īlonu Masku ieviest Cybercab Latvijā, apgalvojot, ka Latvija ir gatava būt pirmā Eiropā.
Avots ↗
Skaidro, ka pensijas palielināšanai nepieciešamo summu varētu iemaksāt pakāpeniski un ka risinājums paredzēts arī tiem, kuri jau pensionējušies un kuriem būs tiesības veikt šīs iemaksas; norāda, ka, maksājot pakāpeniski, iemaksātais arī nāk klāt pie pensijas.
Avots ↗
Uzskata, ka LTV un LR veidojošie cienījamie profesionāļi tiek sajaukti ar politiskiem personiskiem motīviem, kuru diemžēl paliek vairāk; 22. oktobra balsojumu Saeimā vērtē kā soli pareizā virzienā šī vektora maiņai un uzskata, ka Igaunijas regulējuma risinājums noderētu arī Latvijai.
Avots ↗
Rosina iespējami drīz izveidot Baltijas Zinātnes fondu, kas veicinātu kopīgus pētniecības projektus perspektīvākajās nozarēs.
Avots ↗
Aicina vienoties par finansējumu priekšizpētei iecerētajam Baltijas valstu inovatīvās daļiņu terapijas centram, kas varētu sniegt būtisku ieguldījumu gan zinātnē, gan veselības aprūpē.
Avots ↗
Aicina atbalstīt kampaņu «Sievietes sargā. Latvija atbalsta», kuras mērķis ir palīdzēt Ukrainas aizstāvēm saņemt sievietēm piemērotu ekipējumu, un uzskata, ka šāda palīdzība var glābt dzīvības.
Avots ↗
Pauž atbalstu Moldovas ceļam uz dalību Eiropas Savienībā.
Avots ↗
Norāda, ka jautājums par Višvanatas pilsonību ticis skatīts trīs komisijas sēdēs, izvērtējot 11 valsts iestāžu atzinumus, un ka jauni fakti par kandidātes neatbilstību neesot saņemti.
Avots ↗
Skaidro, ka otra lieta ir ilgtermiņa risinājums platformas «manabalss.lv» finansēšanai — iestrādāt valsts normatīvajos aktos, ka šāda lieta piekrīt kādam no resoriem, kuram jau budžeta plānošanas procesā pienāktos ieplānot šo finansējumu.
Avots ↗
Saeimas sēdes debatēs iestājas pret Višvanatas pilsonības piešķiršanas atcelšanu, uzskatot, ka šāds lēmums balstīts uz baumām, un raksturo to kā «linča tiesu»; norāda, ka deputāti varēja savlaicīgi iepazīties ar visiem materiāliem un nevienam neradās šaubas par dokumentu patiesumu.
Avots ↗
Saeimas debatēs par Višvanatas pilsonību nepiekrīt, ka LZA būtu maldinājusi Saeimu, jo parlamentam bija pamats paļauties uz akadēmijas rekomendācijām zinātniskās darbības lietā, un aicina spriest šo jautājumu pēc godaprāta.
Avots ↗
Paziņo, ka parakstījis memorandu ar Ukrainu un Apvienoto Karalisti par sadarbības stiprināšanu Ukrainas graudu izcelsmes pārbaudē, un domā, ka Latvijā audzētajiem graudiem vispār nebūtu jākonkurē ar Krievijas izcelsmes graudiem, nemaz nerunājot par labību, ko viņš raksturo kā «asiņaino».
Avots ↗
LTV raidījumā «Šodienas jautājums» apgalvo, ka iepriekšējais LMT un «Tet» daļu izpirkšanas modelis ar «Latvenergo» un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra iesaisti joprojām neesot atmests.
Avots ↗
Uzskata, ka ZZS ir sevi izsmēlusi kā zīmols un arī kā apvienība, un ka kopā ar partneriem jāmeklē kaut kas, kas varētu būt pievilcīgs cilvēkiem, un beidzot jādefinē, ko partija grib un par kādām vērtībām iestājas; lēmumu par turpmāku dalību politikā un ZZS plāno pieņemt līdz kongresam.
Avots ↗
Aicina virzīt tālāk iniciatīvu par valsts pārvaldē nodarbināto algu publiskošanu, jo jāzina, kā tiek tērēti nodokļu maksātāju līdzekļi; drošības aspekta piesaukšanu uzskata par ieganstu iniciatīvu torpedēt, lai gan izņēmums varētu būt Bruņotie spēki un drošības struktūras.
Avots ↗
Skaidro, ka komisija nepārbauda ziņas par kandidātes izglītību un zinātniskajām publikācijām, jo konkrētajā gadījumā pilsonība nav piešķirta par īpašiem nopelniem; uzsver, ka būtiskākais nav skolas absolvēšana, bet cilvēka ieguldījums Latvijā, un pieļauj izmeklēšanu, ja būs pamats.
Avots ↗
Pēc ZZS neveiksmes Saeimas vēlēšanās paziņo, ka šobrīd nav gatavs aiziet no politikas, jo aiziešanu neuzskatītu par atbildīgu rīcību; uzņemas pilnu atbildību par rezultātu un apgalvo, ka gan LZS, gan ZZS būs jauna vadība.
Avots ↗
Skaidro, ka komisija atbalstīja pilsonības piešķiršanu Višvanatai, izvērtējot iesniegtos dokumentus, pamatā paļaujas uz iesniedzēja atbildību un rekomendējošajām institūcijām un neveic padziļinātu pārbaudi, vai cilvēks ir mācījies.
Avots ↗
Uzskata, ka neviens Latvijai neko uz paplātes nenesīs un ka jāizcīna smaga cīņa visos līmeņos, īpaši premjeram, lai Latvijas lauksaimniekiem nebūtu sliktākie nosacījumi Eiropā.
Avots ↗
Norāda, ka ZZS vadība uzņēmusies atbildību par neiekļūšanu Saeimā, partija gatavojas kongresam, kurā izvērtēs rezultātus un pārvēlēs valdi, un vēlas, lai jaunajā valdē būtu jauni cilvēki ar jaunām sejām.
Avots ↗
2026. gada 8. oktobra Saeimas sēdē par paziņojuma projektu saistībā ar Satversmes tiesā ierosināto lietu saka, ka laikam būtu muļķīgi prasīt dzimšanas apliecībā ierakstīt divas mātes vai divus tēvus, un aicina cienīt Saeimas tiesības paust viedokli, paziņojuma projektam daļēji piekrītot, daļēji ne.
Avots ↗
2026. gada 8. oktobra Saeimas sēdē par Advokatūras likuma grozījumiem aicina noraidīt 2. priekšlikumu, uzskatot, ka, lai nebūtu interešu konflikta, cilvēks var izstāties no advokatūras, bet, ja grib saglabāt iespēju atgriezties, viņam dalības maksa tomēr jāmaksā.
Avots ↗
Pauž, ka ZZS mērķis ir saglabāt zīmolus «Latvijas Televīzija» un «Latvijas Radio», ko viņš sauc par valstij nozīmīgām vērtībām, un iestāties par redakcionālās brīvības saglabāšanu.
Avots ↗
Uzskata, ka tiešmaksājumu izlīdzināšanai ES daudzgadu budžeta sarunās jāpanāk papildu finansējums, ko viņš lēš 1,6 miljardu eiro apmērā visam periodam, nevis jācīnās iekšējās aploksnes ietvaros, jo konkurence starp nozarēm būs smaga.
Avots ↗
Uzskata, ka ārstu vidējais atalgojums, izņemot dažas specialitātes, ir zem vidējās tautsaimniecības algas, un norāda, ka viņas vadītā asociācija prasa algas palielināt vismaz par 25,4 %, īpaši ārstu palīgiem, māsām un atbalsta personālam.
Avots ↗
Uzsver Gorkša vadītāja spējas un prasmi sadarboties ar dažādiem politiskajiem spēkiem; uzskata, ka viņa pieredze ārpus valsts pārvaldes varētu palīdzēt saskatīt un novērst tās problēmas.
Avots ↗
Norāda, ka «Tet» un LMT pašu veikta «Telia» daļu izpirkšana ir viens no alternatīvajiem scenārijiem, taču bez valsts budžeta iesaistes to nebūs iespējams īstenot; valdības piekrišanu izskatīt budžeta iesaisti viņš sauc par būtisku pavērsienu un uzsver, ka lēmums pārtraukt sadarbību ar konsultantiem nav pieņemts.
Avots ↗
Apgalvo, ka konsultantiem par «Tet» un LMT darījuma sagatavošanu līdz 30. septembrim faktiski izmaksāti 30 000 eiro un ka valdība par katru izmaksu sadaļu informēta detalizēti.
Avots ↗
Uzsver nepieciešamību izveidot kopīgu specializētu daļiņu terapijas centru vēža ārstēšanai, jo Baltijas valstīs šāda centra pašlaik nav.
Avots ↗
Uzskata, ka «Rail Baltica» projekts turpmākajos gados būs viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijai un Igaunijai un tam jābūt prioritātei arī nākamajai valdībai.
Avots ↗
Prognozē, ka nākamā gada budžets būs slikts gan pacientiem, gan mediķiem, jo papildu nauda netiek solīta; uzskata, ka premjera politikā veselības aprūpe nav noteikta kā prioritāte ar atbilstošu finansējumu, tāpēc pacientiem labas dienas tuvākajā nākotnē negrib solīt.
Avots ↗
Komentējot ZZS neveiksmi Saeimas vēlēšanās, uzskata, ka atbildība ir dziļi individuāla un katram pašam jāizdomā, vai ir izdarīts viss; norāda, ka katru cilvēku un partiju raksturo vēlme izdarīt secinājumus un labot kļūdas, un izaicinājumi priekšā ir ļoti lieli.
Avots ↗
Noraida premjera biroja pārmetumus par «Tet» un LMT darījumu: saka, ka ar premjeru par to nav runājis, viņaprāt, premjeru kāds nepareizi informējis un skaitļi ir tālu no realitātes, konsultantu darbs būtu jādara jebkurā scenārijā, bet vienkārša apvienošana nozīmētu uzņēmumus atdot zviedriem.
Avots ↗
Uzsver, ka valsts finansējuma apmērs partijai nekad nav bijis izšķirošs jautājums.
Avots ↗
Par ZZS vēlēšanu rezultātu saka, ka būtu ļoti ērti norādīt ar pirkstu, kurš vainīgs, taču tas ir apstākļu kopums, un aicina dot laiku, lai nožēla un dusmas nogulst.
Avots ↗
Uzskata, ka sabiedrība sagaida redzamu ieguvumu no katra publiskā eiro, tāpēc ierobežotā budžetā jānosaka prioritātes un jāizvērtē, kur ieguldījumi dod vislielāko ieguvumu; digitālie risinājumi un MI var palīdzēt, bet nevar aizstāt atbildīgu politisko lēmumu pieņemšanu.
Avots ↗
Norāda, ka ZZS plāno atbalstīt Gorkša iecelšanu Valsts kancelejas direktora amatā, jo Valsts kancelejas vadītājs ir premjera galvenais instruments lēmumu ieviešanā, un uzskata, ka Gorkšs sevi pierādījis kā spējīgu vadītāju.
Avots ↗
Atzīst, ka ZZS vēlēšanu rezultāts nav tāds, kādu partija vēlējās, un ka nekonsekvence vairākos lēmumos, ne tikai vērtību jautājumā, bija nepieņemama vēlētājiem; uzskata, ka partijai jāspēj kritiski paskatīties pašai uz sevi, nevis vainot citus.
Avots ↗
2026. gada 1. oktobra Saeimas sēdē par Kriminālprocesa likuma grozījumiem aicina noteikt personai, kuras manta konfiscēta pirmstiesas procesā, tiesības saņemt arī pamata procesa nolēmumu, un noraidīt komisijas priekšlikumu, kas ļautu prasīt atlīdzību tikai par lēmumiem, kas pieņemti pēc likuma spēkā stāšanās.
Avots ↗
Atbalsta vienotu pieeju bērnu tiesību aizsardzībā visā Latvijā un uzskata, ka atteikšanās no bāriņtiesas varētu būt viens no ilgtermiņa risinājumiem, taču tam jābūt rūpīgi izstrādātam un atbilstoši finansētam, stiprinot arī Bērnu aizsardzības centra kapacitāti.
Avots ↗
Ostu likuma grozījumu apspriešanā Saeimas komisijā uzsver, ka ostas katru dienu zaudē naudu, tāpēc diskusijas un pētījumi var ievilkties, bet ir nepieciešams lēmums.
Avots ↗
Uzskata, ka esošajai Saeimai vēl ir svarīgi pieņemt likuma grozījumus, lai Valsts kontrole varētu vētīt Saeimas izdevumus, jo tas ir vērtību un uzticības jautājums; kā otru vēl risināmu jautājumu min deputātu kompensāciju sistēmas maiņu.
Avots ↗
Aicina, risinot dalītā īpašuma jautājumu, atgriezties pie idejas dot pašvaldībām iespēju piespiedu kārtā izpirkt zemi, līdzīgi kā iepriekš šāda iespēja bija daudzdzīvokļu māju īpašniekiem.
Avots ↗
Nepiekrīt iniciatīvai atcelt deputātu transporta un īres kompensācijas, norādot uz deputātiem likumā noteiktajiem smagajiem ierobežojumiem un vēlmi, lai visi reģioni būtu pārstāvēti, un apšauba, vai pilnīga kompensāciju atcelšana būtu samērīga, jo pieaugušas īres un transporta izmaksas.
Avots ↗
Atzīst, ka ZZS nav pārvarējusi 5 % barjeru, rezultāta iemeslus saista ar vērtību jautājumiem, kuros partija neesot saglabājusi konsekvenci, un apliecina, ka ZZS nepazudīs un nākamos trīs gadus strādās un gatavosies.
Avots ↗
Uzskata, ka ZZS un «Jaunās vienotības» lielākā kļūda bija pieļaut valdības izveidošanu ar Andri Kulbergu premjera amatā un valdības vadītājam bija jābūt Valainim; pauž, ka LSSDP un Latvijas Zemnieku savienības darbības turpināšana ir goda lieta.
Avots ↗
Vēlēšanu naktī pauž pārliecību, ka ZZS būs pārvarējusi 5 % barjeru; apgalvo, ka rezultātu ietekmēja skandāli, ko, pēc viņa teiktā, rosinājuši «dažādi grupējumi», tostarp politiskie konkurenti, un vērtē, ka Kulbergs priekšvēlēšanu laikā daudz solīja, bet maz izdarīja.
Avots ↗
Vērtē, ka jauno koalīciju varētu veidot AS, NA un JV, neizslēdz citus variantus, arī LPV ienākšanu valdībā, un uzskata, ka no valstiskā viedokļa vispareizāk būtu, ja valdību turpinātu vadīt Kulbergs un izpildītu pirmsvēlēšanu solījumus.
Avots ↗
Uzskata, ka no virknes faktoru būtiskākais ZZS neveiksmes iemesls ir partijas nostājas maiņa par Stambulas konvenciju, par ko to sodījis konservatīvais vēlētājs, otrs faktors ir AS, un saka, ka ir gatavs uzņemties atbildību un var runāt arī par vadības uzticības balsojumu.
Avots ↗
TV24 raidījumā «Ziņu TOP» (datums avotā nav norādīts) kā vienu no pārliecinošākajiem risinājumiem apkures sezonai min Labklājības ministrijas pieeju mērķēt atbalstu caur mājokļa pabalstu mājsaimniecībām, kurām energoresursu cenu kāpums rada vislielāko slogu, un uzsver, ka Latvijai nevajadzētu meklēt vienu universālu risinājumu visām mājsaimniecībām.
Avots ↗
Atzīst, ka ZZS pieļāvusi daudz kļūdu un jau aptaujas rādīja, ka partija balansē uz 5 % robežas, un uzskata, ka notikumi, kas skāruši partiju, nav bijuši labvēlīgākais fons vēlētāju izvēlei.
Avots ↗
Pēc vēlēšanām saka, ka ZZS gribēja labāku rezultātu, bet pieņem to, kas ir; pieļauj, ka «ļoti daudzi» ZZS vēlētāji varētu būt aizgājuši pie Apvienotā saraksta, un uzskata, ka būs nepieciešama saruna par ilgtermiņa stratēģiju.
Avots ↗
Uzskata, ka Valainim pēc vēlēšanu rezultāta būtu loģiski pieprasīt uzticības balsojumu valdē vai partijā, un pauž, ka biedru mandāts un uzticība viņu tikai stiprinātu.
Avots ↗
Norāda, ka ZZS vadība izvērtēs atbildību par neiekļūšanu Saeimā, un nopietni apsver aiziešanu no politikas, pieļaujot, ka, iespējams, vairs nekandidēs vēlēšanās un politikā nedarbosies.
Avots ↗
Atzīst, ka ZZS vēlētāju aktivitāti noteikti varētu būt ietekmējis gan notikums ar bijušo labklājības ministru Reini Uzulnieku, gan citi notikumi un preses virsraksti, un norāda, ka izvērtēšanai svarīgi būs oficiālie rezultāti pa reģioniem.
Avots ↗
Skaidro iespējamo ZZS neiekļūšanu Saeimā ar iemeslu kopumu un pieļauj, ka rezultātu varētu būt ietekmējis nevis ZZS balsojums par Stambulas konvenciju, bet drīzāk nekonsekvence, ka partija gribēja «atpakaļgaitu ieslēgt»; atzīst, ka partijai jāspēj uz sevi paskatīties kritiski.
Avots ↗
Atzīst, ka ZZS rezultāts vēlētāju aptaujā ir zemāks nekā cerēts un partija cerēja uz lielāku atbalstītāju aktivitāti; saka, ka rezultāti atspoguļo ciklu, kas «nebija tiks spožs», un dažādos satricinājumus, un norāda, ka ZZS gaida CVK oficiālos datus.
Avots ↗
Pēc balsošanas sagaida cienījamu rezultātu, atzīstot, ka kampaņa nav bijusi viegla un bijuši satricinājumi; kā prioritātes ievēlēšanas gadījumā min dzīves dārdzības mazināšanu, veselības aprūpes uzlabošanu un ekonomisko izaugsmi.
Avots ↗
Pirms vēlēšanu rezultātu paziņošanas pirmsvēlēšanu skandālus raksturo kā oponentu uzbrukumus ZZS, kas varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, bet saka, ka par to, vai ietekmējuši, varēs spriest pēc rezultātu paziņošanas.
Avots ↗
Skaidro, ka iecerētās 2. pensiju līmeņa izmaiņas nenozīmē iespēju brīvi izņemt visu uzkrājumu pirms pensionēšanās; uzsver, ka jāsaglabā kopējais 20% sociālo iemaksu apjoms pensijām, un noraida runas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tuvākajā laikā.
Avots ↗
Uz jautājumu par atbalstu Rinkēviča pārvēlēšanai neatbild ne «jā», ne «nē»; saka, ka ZZS primāri uzskata, ka prezidents jāievēl tautai, bet, ja tā nenotiks, 2023. gadā neesot kļūdījušies par Rinkēviču kā prezidenta amata kandidātu.
Avots ↗
Uzskata, ka, ja Latvija vēlas stipru ASV iesaisti Baltijas drošībā, tai pašai jāmaina un jāstiprina attiecības ar ASV, īpaši ar Trampa administrāciju, minot politisko dialogu, aizsardzības sadarbību un savstarpējo uzticību.
Avots ↗
Uzsver kodolatturēšanas nozīmi miera saglabāšanā un uzskata, ka Latvijai jābūt atvērtai piedāvājumiem, kas palīdz garantēt Latvijas un pārējo Baltijas valstu drošību.
Avots ↗
Saeimas debatēs pauž nožēlu, ka būtiskākais un efektīvākais instruments palika komisijas atvilktnē, uzskata, ka PVN samazināšana pirms nedēļas vai divām jau šodien būtu devusi efektu, un vērtē, ka rezerves maksas iekasēšanas apturēšana potenciāli var nest pozitīvu ietekmi.
Avots ↗
Atzīmē kā rekordu 313 pieteikumus LIAA biznesa inkubācijas programmā un uzskata, ka Latvijā netrūkst cilvēku ar ambīcijām radīt, eksportēt un būvēt jaunus uzņēmumus; uzsver, ka «mūsu uzdevums» ir palīdzēt idejām pārtapt konkurētspējīgos uzņēmumos un jaunās darbavietās.
Avots ↗
Kritizē «bezgalīgās» pārbaudes, dokumentus un birokrātisko «muļļāšanos», sauc tās par muļķībām un apgalvo, ka par tām beigās maksā Latvijas cilvēks un uzņēmējs, jo bankām tās ir izmaksas, kas tiek ieskaitītas arī kredītu cenā; Latvijas kredītus raksturo kā dārgākos.
Avots ↗
Raidījumā «Rīta Panorāma» (datums avotā nav norādīts) uzskata, ka jāvirzās uz degvielas PVN samazināšanu, atzīstot, ka ekonomisti un politiķi par to droši vien strīdēsies; apgalvo, ka tas darīts daudzās valstīs, un sola par to turpināt pārliecināt premjeru.
Avots ↗
Uzskata, ka PVN samazinājuma pārtikai uzraudzības mehānismi ir nesuši rezultātus un kopējā pārtikas cena samazinājusies par 2 %; salīdzinājumam norāda, ka Igaunijā tajā pašā periodā pārtikas cenas ir +0,4 %, bet Lietuvā samazinājums ir aptuveni 0 %.
Avots ↗
Uzskata, ka dabas aizsardzības mērķi jāsasniedz, saglabājot uzņēmējiem iespējas ražot, un norāda, ka jūlijā ar kolēģi vienojies neieviest jaunus ierobežojumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, nosakot, ka stingri aizsargājami ir 10% zemes, primāri aizsargājami ar ierobežotu saimniecisko darbību – 20%, bet ilgtspējīgai saimnieciskajai darbībai paredzēti 70%.
Avots ↗
Pauž, ka solījums par zemākām pārtikas cenām ir izpildīts: PVN samazināts no 21% uz 12%, un cenas kritušās vairāk par prognozētajiem 7,4% (olām –12%, pienam –10,8%, maizei –9%, mājputnu gaļai –8,9%); uzskata, ka pilotprojekts strādā un tagad jāvērtē nākamais solis — zemāks PVN arī citiem pārtikas produktiem.
Avots ↗
Kā ekonomikas ministrs pēc valdības sēdes aģentūrai LETA pauž, ka Latvija nevar piekrist Somijas valdības priekšlikumam samazināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslīgā intelekta gigarūpnīcas projekta tvērumu, iztrūkstošo daļu aizpildot ar citu valstu dalību, jo tad projekts vairs nebūtu ekonomiski izdevīgs; norāda, ka Latvija aicina Somiju atgriezties pie sākotnējās četru valstu vienošanās un ka Latvijas pozīcija joprojām ir, ka gigarūpnīca būtu jābūvē Latvijā.
Avots ↗
Atbalsta valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā uz trim mēnešiem, ko raksturo kā «mūsu ierosināto»; pamato to ar to, ka vasaras un rudens intensīvo nokrišņu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi novākt ražu un veikt citus sezonālos darbus, un norāda, ka tas ļaus Lauku atbalsta dienestam piemērot visiem lauksaimniekiem atkāpes no prasībām saistībā ar tiešo maksājumu saņemšanu.
Avots ↗
Norāda, ka pēc informācijas par cietušajām saimniecībām, platībām un zaudējumiem izvērtēšanas Zemkopības ministrija vajadzības gadījumā vērsīsies pēc atbalsta Eiropas Savienības krīzes fondā.
Avots ↗
Pauž atbalstu un solidaritāti Igaunijai saistībā ar sabotāžas aktu, ko, pēc viņas vārdiem, agresorvalsts veikusi pret uzņēmumu «Milrem»; uzskata, ka vainīgie jāsauc pie atbildības un sankcijas pret Krieviju un tās izolācija jāpastiprina.
Avots ↗
Par Budžeta komisijā neizskatīto ZZS priekšlikumu līdz gada beigām samazināt PVN likmi degvielai no 21% līdz 12% norāda, ka tā izskatīšana atlikta kvoruma trūkuma dēļ, un to raksturo kā vājas plānošanas rezultātu un skaidru attieksmi, ka PVN jautājumu nevēlas skatīt. Par drošības rezervju pakalpojuma maksas atcelšanu degvielai pieļauj pozitīvu ietekmi uz cenas samazinājumu, taču atzīst, ka viedokļi ir pretrunīgi un pēc detalizētākas Ekonomikas ministrijas informācijas un aprēķiniem secināts, ka efekti nebūs tūlītēji un pilnīgi; skaidro, ka komisija nolēma lūgt Nacionālās drošības komisijas atzinumu, jo valdībā jautājums nav pilnībā izdiskutēts ar drošības institūcijām un ar valsts stratēģiskajām rezervēm nevajadzētu «brīvprātīgi spēlēties».
Avots ↗
Saeimas Juridiskās komisijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē, apspriežot GREVIO ziņojumu par Stambulas konvencijas ieviešanu, par saprātīgu atzīst konvencijas daļu, ciktāl tā attiecas uz vardarbības apkarošanu, taču uzsver, ka galvenais ir sasniegtais rezultāts neatkarīgi no tā, vai tas panākts konvencijas vai kāda cita dokumenta ietvaros, un aicina neuzsvērt, ka cīņa pret vardarbību Latvijā notikusi tikai konvencijas dēļ; norāda, ka neviens nerunā par to, cik procentuāli daudz vīriešu izdara pašnāvību psiholoģiskās vardarbības rezultātā, un ka neviens nav vērtējis, cik kaitīga sabiedrības šķelšanā bijusi tā konvencijas daļa, kas neattiecas uz vardarbību.
Avots ↗
LSM rakstā par Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta pieaugumu pauž, ka, viņaprāt, nopietnas diskusijas par tranzīta aizliegumu nemaz nav bijušas — bijusi dažāda politiskā retorika un politiski paziņojumi, pat Saeimas līmenī; uzskata, ka, ja tiešām kāds gribētu tranzītu ierobežot, būtu jārunā ar graudu īpašniekiem — uzņēmumiem ASV un Šveicē —, kā arī ar «Latvijas dzelzceļu» un Satiksmes ministriju par jau nofraktētajām kravām.
Avots ↗
Kā ekonomikas ministrs atbalsta nacionālā futbola stadiona attīstīšanu pašreizējā «Skonto» stadiona teritorijā; uzskata, ka stadions ir priekšnoteikums lielu starptautisku sporta pasākumu, arī FIFA U-20 Pasaules kausa, uzņemšanai un ka tam jābūt ekonomiski dzīvotspējīgam un izmantojamam ne tikai futbolam, bet arī citiem sporta, kultūras un starptautiskiem pasākumiem.
Avots ↗
Pēc tikšanās ar FIFA prezidentu Džanni Infantīno pauž ambīciju, ka Latvija kopā ar Ukrainu nākotnē pretendētu uz FIFA U-20 Pasaules kausa rīkošanu.
Avots ↗
Sociālajos medijos publicētajā video apgalvo, ka pēc slimnīcu tīkla reformas visā Zemgales reģionā — Jelgavā, Dobelē, Tukumā, Bauskā, arī Jēkabpilī — nebūs nevienas reģionālās slimnīcas un šo pilsētu un apkārtējo novadu iedzīvotājiem reģionālās slimnīcas līmeņa pakalpojumu saņemšanai būs jābrauc uz Rīgu; Re:Check rakstiskā atbildē skaidro, ka runā «iedzīvotājam saprotamā valodā» un ka «tiek samazināts reģionālais līmenis (IV), raugoties no šodienas skatu punkta»: no septiņām pašreizējām ceturtā līmeņa slimnīcām piecas kļūs par daudzprofilu slimnīcām, bet Jelgavas pilsētas slimnīca un Jēkabpils reģionālā slimnīca — par reģionālajām slimnīcām.
Avots ↗
Iebilst pret Saeimas deputātu skaita samazināšanu, jo, viņaprāt, deputātiem jau tagad pietrūkst laika tikties ar vēlētājiem, un mazākā Saeimā šī saikne kļūtu vēl vājāka.
Avots ↗
LTV raidījumā «de facto», skaidrojot ZZS atšķirīgo attieksmi pret kandidātiem ar kriminālprocesiem, nošķir braukšanu dzērumā pie stūres, kas apdraud sabiedrību (vēl jo vairāk — esot ministra amatā), no «juridiska kāzusa», kurā juristi savā starpā strīdas par taisnību un kaitējums vai apdraudējums sabiedrībai pēc būtības nav nodarīts; par ZZS kandidāta Jura Jakovina profesionalitāti aicina jautāt viņa pacientiem.
Avots ↗
Kā ekonomikas ministrs un ZZS premjera amata kandidāts LTV raidījumā «de facto» par «zelta vīzu» jautājumu saka, ka Saeima savu lēmumu ir pieņēmusi un jāvirzās pie citām prioritātēm; norāda, ka tas nekad nav bijis ZZS jautājums un jāvērtē, vai tas ir vajadzīgs ekonomikai un industrijai.
Avots ↗
Uzskata, ka ZZS pozīcija par pārtiku bez PVN ir pareiza; kā papildu argumentu min, ka PVN samazināšana pārtikai uzrāda vēl vienu ekonomisku ieguvumu papildus iepriekšējiem.
Avots ↗
Diskusijā par jauniešu saindēšanos ar nelegālām vielām uzskata, ka izplatība samazinās ar aizliegumu un aizliegums nospēlē savu lomu, ja to pareizi izmanto, un ka alkohols jauniešu vidū kļūst arvien mazāk populārs; aicina runāt ar jauniešiem, taču norāda, ka tam vajadzīgi augstas klases profesionāļi.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas produktiem jābūt ikviena iedzīvotāja pirmajai izvēlei — sākot ar pašvaldību ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem un beidzot ar ikdienas pirkumiem veikalā; to pauž reģionālajā forumā-dialogā Cēsīs.
Avots ↗
Uzskata, ka Ministru prezidenta un viņa partijas virzītais astoņu centu akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai un benzīnam nav pietiekams; norāda, ka viņa puse mudināja akcīzi samazināt vairāk, taču kopsaucēju nepanāca, un kopā ar Andri Šuvajevu uzsver, ka būs jāvēro, cik lielā mērā samazinājums tiks pārnests uz patērētājiem.
Avots ↗
Pēc 25. septembra valdības rīcības apspriedes par apkures tarifiem uzsver, ka vispirms jāizmanto iespējas siltumu saražot un iepirkt lētāk un jāuzlabo konkurence, un tikai tad, kad visi sistēmiskie risinājumi būs maksimāli efektīvi izmantoti, valdība lems par iespējamiem fiskāliem risinājumiem jeb nodokļu izmaiņām.
Avots ↗
Pēc 25. septembra valdības rīcības apspriedes apgalvo, ka Latvijai šobrīd esot Eiropas līmeņa risinājumi, kas varot būtiski uzlabot situāciju siltuma tarifu mazināšanā; detaļas neatklāj, bet pēc viņa teiktā pirmšķietami izskatās, ka varētu panākt būtiskas izmaiņas emisiju kvotu maksājumos, kas palīdzētu mazināt siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksas ne tikai «Rīgas siltuma» klientiem.
Avots ↗
Uzskata, ka veselības aprūpe ilgstoši ir nepietiekami finansēta («turēta uz diētas un uz solījumiem») un ar ministra nomaiņu vien problēmas neatrisinās; norāda, ka nozarei papildus vajadzīgi aptuveni 600 miljoni eiro un ka «mūsu prasījums» ir 6% no IKP (ap 800 miljoniem), vienlaikus atzīstot, ka pašlaik nav skaidrs, kur finansējums tiks atrasts.
Avots ↗
Uzskata, ka pirms valsts atbalsta pasākumiem Rīgas apkures tarifa kāpuma mazināšanai jāīsteno Ekonomikas ministrijas un «Rīgas siltuma» sagatavotie pasākumi, kas pēc ministrijas prognozes varētu tarifa pieaugumu samazināt aptuveni par pusi; nākamos soļus viņš rosina apspriest nākamā gada budžeta diskusijās.
Avots ↗
Saeimas debatēs par degvielas akcīzes samazinājumu ironiski apšauba premjera piesaukto 20 centu degvielas cenu kritumu: sakot, ka absolūti tic premjeram un gaida 1. oktobri, jautā, «kurš tad blefo», ja lētākas degvielas nebūs.
Avots ↗
Tiekoties ar jauno LVM valdes priekšsēdētāju Sandi Jansonu, norāda, ka jaunajam vadītājam galvenā uzmanība jāpievērš uzņēmuma pārvaldības uzlabošanai, mežaudžu ražības kāpināšanai un sabiedrības izglītošanai; uzsver, ka ilgtermiņā jāturpina ieguldījumi jaunaudžu vitalitātē, meliorācijas sistēmu uzturēšanā un atjaunošanā un koksnes pelnu atgriešanā mežā, un kibertelpas drošības stiprināšanu min kā vienu no nekavējoši veicamajiem LVM uzdevumiem.
Avots ↗
Noraida pārmetumus, ka ZZS, atbalstot LPV rosināto Satversmes grozījumu (par diviem dzimumiem) nodošanu komisijām, pārkāpusi koalīcijas līgumu: uzsver, ka saskaņā ar Satversmi deputāts balso pēc savas sirdsapziņas un tiesiski nav saistīts ar instrukcijām, un norāda, ka grozījumu nodošana komisijām nenozīmē automātisku atbalstu to saturam, bet dod iespēju tos apspriest un izvērtēt.
Avots ↗
Intervijā «Rīta Panorāmā» uzskata, ka līdz šim pieņemtie lēmumi par degvielas cenu samazināšanu bijuši nepietiekami un Saeimai būtu jārīkojas ātrāk.
Avots ↗
Norāda, ka nepietiekama Rīgas pašvaldības iesaiste ir viens no iemesliem, kādēļ diskutēts par Ekonomikas ministrijas ietekmes palielināšanu AS «Rīgas siltums», un kā iespējamu risinājumu min «Latvenergo» ūdenssildāmo katlu nodošanu «Rīgas siltumam», uzsverot, ka tas ir priekšlikums turpmākai diskusijai.
Avots ↗
Priekšvēlēšanu programmas solījumi pa tēmām. Katrs solījums saistīts ar avotu.
Aizsardzība un drošība
Izvirza mērķi aizsardzībai novirzīt virs 5% no IKP. Sola stabilu aizsardzības un drošības finansējuma pieaugumu ar stiprinātu parlamentāro kontroli, stiprināt NBS, Zemessardzes un iekšlietu sistēmas spējas, pastiprināt austrumu robežas un jūras drošību, militāro infrastruktūru un sabiedroto klātbūtni, modernizēt civilo aizsardzību (patvertnes, brīdināšanas sistēmas, ģeneratoru punkti visās pilsētās un ciemos), nodrošināt materiālās rezerves un krīzes krājumus, modernizēt pierobežas drošības infrastruktūru, kā arī attīstīt aizsardzības industriju (munīcija, droni, enerģētika), lai drošības finansējums paliktu Latvijas ekonomikā.
Avots ↗
Budžets un finanses
Izvirza mērķi līdz 2030. gadam panākt IKP izaugsmi vismaz par 2% virs ES vidējā, ikgadējās ārvalstu investīcijas vismaz 1 mljrd. € apmērā un IKP pieaugumu +3,8 mljrd. € gadā, minimālo algu 1250 € un vidējo algu 2500 €. Sola vienkāršāku nodokļu sistēmu mazajam biznesam, nodokļu atlaides ieguldījumiem ražīguma, efektivitātes un digitalizācijas celšanai, Latvijas kreditēšanas un investīciju fonda un krājaizdevu sabiedrību attīstību, eksporta veicināšanu un klasterus, kā arī darba ražīguma pieaugumu vismaz 5% gadā. Dzīves dārdzības mazināšanai sola samazinātu PVN (5% pirmās nepieciešamības pārtikai, 12% sabiedriskajai ēdināšanai un izmitināšanas pakalpojumiem), 0% nekustamā īpašuma nodokli primārajam mājoklim, attaisnoto izdevumu slieksni 1800 €, mazumtirdzniecības uzraudzības un 'pārtikas groza' iniciatīvas pilnveidi un sabiedrisko pakalpojumu cenu auditu.
Avots ↗
Degviela un enerģētika
Sola veicināt cenu stabilitāti iedzīvotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, nodrošināt drošu un konkurētspējīgu energoapgādi ar vietējiem resursiem, siltumapgādes modernizāciju, tīklu attīstību, enerģijas uzkrāšanu un bāzes ģenerējošo jaudu attīstību, attīstīt biometānu no kūtsmēsliem un atlikumiem ar skaidriem ilgtspējas kritērijiem, kā arī paplašināt energoefektivitātes programmas privātmājām, daudzdzīvokļu ēkām, uzņēmumiem un transportam.
Avots ↗
Digitālā politika
Sola attīstīt galvaspilsētā tehnoloģiju un mākslīgā intelekta nozares, finanšu pakalpojumus un datu centrus, kā arī ieviest mākslīgā intelekta risinājumus, atvērtos datus un e-pārvaldi visos pārvaldes līmeņos.
Avots ↗
ES politika
Sola stiprināt Latvijas dalību ES un NATO, panākt, ka ES austrumu robežas valstis veido atsevišķu ES makroreģionu ar mērķētu atbalstu, un veicināt augstākās izglītības diplomu savstarpēju atzīšanu.
Avots ↗
Imigrācija
Sola īstenot gudru imigrācijas politiku, nepieļaujot nelegālu imigrāciju un dodot priekšroku augsti kvalificētam darbaspēkam terminētam darbam Latvijas tautsaimniecības attīstībai, kā arī īstenot pārdomātu migrāciju valsts attīstības vajadzībām.
Avots ↗
Izglītība
Sola nodrošināt iekļaujošu, stabilu un kvalitatīvu izglītību visos līmeņos ar izcilību un pieejamību laukos, mazāk nepārtrauktu un vairāk pabeigtu reformu, kvalitatīvu mācību resursu un pedagogu pieejamību neatkarīgi no dzīvesvietas, kā arī pakāpeniski ieviest brīvpusdienas līdz 9. klasei no valsts budžeta. Izvirza mērķi augstākajai izglītībai un zinātnei novirzīt 2% no IKP, attīstīt augstskolas reģionu vajadzībām, eksporta spējīgu augstāko izglītību ES, NATO un OECD valstu studentiem, doktorantūras modeli, pētniecības iesaisti inovāciju ekosistēmā, augsta riska inovāciju finansējumu un dalību starptautiskās kosmosa programmās. Jauniešiem sola dzīves starta iespēju vienlīdzību, mazināt vardarbību skolu vidē un stiprināt sporta infrastruktūru arī laukos un mazpilsētās.
Avots ↗
Klimats
Sola saprātīgi ieviest 'zaļo vienošanos', aizsargājot iedzīvotājus un uzņēmējus no nesamērīgām izmaksām.
Avots ↗
Kultūra
Sola nodrošināt stabilu atalgojuma pieaugumu kultūras nozarē, reģionu kultūras infrastruktūras (bibliotēku, kultūras namu) noturību, sakrālā un nemateriālā mantojuma saglabāšanu, profesionālās mākslas pieejamību reģionos, tostarp stiprināt GORA attīstību ar valsts līdzdalību, attīstīt 'Skolas somas' pakalpojumu, atbalstīt amatiermākslu un radošās industrijas, stiprināt latviešu valodas lomu ikdienā, kā arī veicināt kultūras izcilības eksportu un pasaules līmeņa kultūras pieejamību Latvijā.
Avots ↗
Lauksaimniecība
Sola celt lauksaimnieku konkurētspēju, nodrošinot kopējās lauksaimniecības politikas tiešmaksājumus ES vidējā līmenī, nesamazinātu nacionālo valsts atbalstu un atbilstošu līdzfinansējumu ES fondu apguvei, aizsargāt piekrastes zvejas, zvejnieku, iekšējo ūdeņu un makšķernieku intereses, atbalstīt īsās piegādes ķēdes un vietējo produktu iepirkumus, kā arī stiprināt lauku kopienas un pilsonisko līdzdalību, izmantojot LEADER pieeju.
Avots ↗
Mežsaimniecība
Sola īstenot ilgtspējīgas mežsaimniecības stratēģiju, veicinot mežu vērtības pieaugumu un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošanu.
Avots ↗
Pašvaldības
Sola nodrošināt pašvaldību finanšu ilgtspēju un lielāku rīcības brīvību, plānot nacionālās attīstības plānu un ES fondus bez investīciju 'pārrāvumiem', kā arī pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas kritērijus.
Avots ↗
Pensijas
Sola nodrošināt stabilu pensiju sistēmu, pabalstu pielāgošanu inflācijai un bāzes pensiju, izvirzot mērķi līdz 2030. gadam sasniegt vidējo pensiju 1000 € apmērā.
Avots ↗
Sabiedriskie mediji
Sola nodrošināt reģionālajiem medijiem garantētu finansējumu drošībai un cīņai pret dezinformāciju.
Avots ↗
Sociālā politika
Sola reformēt invaliditātes sistēmu uz funkcionēšanu balstītu novērtējumu ar lielāku atbalstu smagiem funkcionāliem traucējumiem, stiprināt Satversmē noteiktos ģimenes un sabiedrības pamatus, izveidot krīzes atbalsta mehānismu kā pastāvīgu sistēmu, nodrošināt strādājošiem vecākiem vecāku pabalstu 100% apmērā, paaugstināt atbalstu ģimenēm ar vienu apgādnieku un sociālo pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Demogrāfijas veicināšanai sola bērna piedzimšanas pabalstu 2000 €, paplašināt medicīniskās apaugļošanas pieejamību, īstenot reģionu mājokļu programmu jaunajām un daudzbērnu ģimenēm, atbalstīt hipotekāro maksājumu sloga mazināšanu, kā arī atbalstīt jauniešu pirmo darba vietu un mājokli.
Avots ↗
Transports
Sola pabeigt ostu reformu ar caurspīdīgu pārvaldību, atbalstīt nacionālas nozīmes infrastruktūras objektus (ostas, lidostas, lielceļus, tiltus), pārskatīt ceļu un sabiedriskā transporta plānošanu un atjaunot Ceļu fondu.
Avots ↗
Ukraina un Krievija
Sola nelokāmi atbalstīt Ukrainu un iesaistīt Latvijas uzņēmējus tās atjaunošanā.
Avots ↗
Valsts pārvalde
Sola mazināt birokrātiju, stiprinot 'vienas pieturas aģentūras' principu, efektivizēt likumdošanas procesu, samazināt ministriju skaitu un deleģēt funkcijas, kur tas lietderīgi, veikt valsts izdevumu un funkciju auditu, ietaupot vismaz 500 milj. € un pārvirzot tos uz veselību un reģioniem, ieviest publisko iepirkumu reformu un pieņemt datos balstītus lēmumus ar sabiedrības līdzdalību.
Avots ↗
Veselības aprūpe
Sola ikgadēju veselības nozares budžeta pieaugumu līdz 6% no IKP, lai mazinātu rindas un uzlabotu pakalpojumu pieejamību, fokusēties uz profilaksi un veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem, paplašināt piekļuvi medikamentiem un rehabilitācijai onkoloģijā un reto slimību jomā ar pārrobežu sadarbību, veicināt bērnu zobārstniecības pieejamību, stiprināt cīņu ar atkarībām, nodrošināt atbilstošus tarifus un finansējumu ģimenes ārstiem, reģionālajām slimnīcām un universitātes klīnikām, turpināt medikamentu cenu reformu, atcelt recepšu apkalpošanas maksu, samazināt PVN un paplašināt kompensējamo zāļu grozu, kā arī risināt ārstniecības personāla pieejamību.
Avots ↗
Vēlēšanas
Sola pilnveidot vēlēšanu sistēmu, tostarp piesaistīt diasporas balsojumus reģioniem.
Avots ↗
Ārpolitika
Sola īstenot aktīvu, uzticamu un pārliecinātu ārpolitiku ar stipru ārlietu dienestu, attīstīt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgus aizsardzības iepirkumus un parlamentāro sadarbību, meklēt risinājumus drošībai Baltijas jūrā un aizstāvēt ekonomiskās intereses, atbalstīt diasporu kā Latvijas balsi un kultūras nesēju bez liekas birokrātijas un radīt priekšnosacījumus atgriezties Latvijā, kā arī aktīvi iesaistīties starptautisko organizāciju darbībā valsts tautsaimniecības attīstībai.
Avots ↗
| Datums | Balsojums | Par | Pret | Atturas |
|---|---|---|---|---|
| 22.10.2026 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Lēmuma projekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, atceļ steidzamību likumprojektam «Grozījumi Pilsonības likumā» (1580/Lp14), kas atliek Latvijas pilsonības atņemšanu personām, kuras veikušas darbības, lai atteiktos no citas valsts pilsonības; bez steidzamības likumprojektu skata trīs lasījumos. | 0 | 10 | 0 |
| 22.10.2026 | Desmit deputātu (J. Simanovskas, A. Šuvajeva, A. Sprūda u. c.) pieprasījums zemkopības ministram Uldim Augulim par to, ka nav novērsta gandrīz 400 gadus vecā Rucavas apkaimes meža nociršana, kur eksperti konstatējuši ES prioritāros biotopus un īpaši aizsargājamas sugas, un par Meža pētīšanas stacijas un Valsts meža dienesta rīcību; Pieprasījumu komisija atzina pieprasījumu par noraidāmu. | 0 | 11 | 0 |
| 22.10.2026 | Desmit deputātu pieprasījums satiksmes ministram Rihardam Kozlovskim prasa atbildes par reģionālo autobusu pārvadājumu finansējuma trūkumu, pārvadātāju protestiem un reģionālo maršrutu tīkla nākotni. Balsojumā Saeima lēma par pašu pieprasījumu pēc Pieprasījumu komisijas atzinuma. | 0 | 9 | 0 |
| 22.10.2026 | Desmit deputātu (E. Šnores, A. Butāna, J. Eglīša u. c.) lēmuma projekts uzdod Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai līdz 28. oktobrim publiskot Saeimas tīmekļvietnē tās 14. oktobra slēgtās sēdes, kurā izskatīja Divjas Kananas Višvanatas iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā, audioierakstu un stenogrammu, aizklājot tikai to informāciju, kuras izpaušanu ierobežo normatīvie akti. | 10 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Komisijas priekšlikums nodot 10 161 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu «Par ManaBalss.lv turpmāku pastāvēšanu» Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, lai tā izvērtētu pastāvīga valsts budžeta finansējuma mehānismu platformai, un uzdot Ministru kabinetam 2027. gada valsts budžetā paredzēt platformas «ManaBalss.lv» darbībai ne mazāk kā 150 000 eiro gadā. | 8 | 1 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (izstrādāja Nacionālais kino centrs), papildina filmas definīciju ar seriāliem un paplašina Latvijas filmas radošās komandas profesiju sarakstu (piemēram, montāžas un skaņu režisors, kostīmu un grima mākslinieks, galvenās lomas atveidotājs), lai Latvijas producentiem būtu vieglāk piedalīties Eiropas kopražojumos. | 10 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (izstrādāja Nacionālais kino centrs), papildina filmas definīciju ar seriāliem un paplašina Latvijas filmas radošās komandas profesiju sarakstu (piemēram, montāžas un skaņu režisors, kostīmu un grima mākslinieks, galvenās lomas atveidotājs), lai Latvijas producentiem būtu vieglāk piedalīties Eiropas kopražojumos. | 10 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija (izstrādāja Nacionālais kino centrs), papildina filmas definīciju ar seriāliem un paplašina Latvijas filmas radošās komandas profesiju sarakstu (piemēram, montāžas un skaņu režisors, kostīmu un grima mākslinieks, galvenās lomas atveidotājs), lai Latvijas producentiem būtu vieglāk piedalīties Eiropas kopražojumos. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai likumprojektu atzīt par steidzamu. | 11 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniedza Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, termina «pieejamība» vietā lieto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai atbilstošo terminu «piekļūstamība» un nosaka, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi pakāpeniski uzlabo personu ar invaliditāti piekļūstamību savam saturam un reizi gadā par to ziņo Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. | 11 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts pilnveido kārtību, kādā Ministru kabinets atļauj iegūt ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās, un mazina administratīvo slogu: ja persona vienlaikus iegūst tiešu un netiešu izšķirošu ietekmi vai būtisku līdzdalību, tā iesniedz vienu pieteikumu, nevis vairākus. | 11 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pārkārto ostu pārvaldību: ostu teritoriju dala pamatdarbības un industriālajā daļā, līdzsvaro valsts un pašvaldību pārstāvību ostu padomēs, nosaka, ka padomes locekļus un ostas pārvaldnieku atlasa atklātā konkursā, un precizē nekustamā īpašuma tiesisko režīmu ostās. | 11 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts paredz, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un izglītības programmas personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem īsteno, izmantojot sava kompetenču attīstības centra resursus, un pilnveido datu apstrādes regulējumu šo pakalpojumu administrēšanai un izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšanai. | 9 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts paredz, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus un izglītības programmas personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem īsteno, izmantojot sava kompetenču attīstības centra resursus, un pilnveido datu apstrādes regulējumu šo pakalpojumu administrēšanai un izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšanai. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai likumprojektu atzīt par steidzamu. | 9 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Piecu deputātu (R. Bergmaņa, J. Eglīša, H. Rokpeļņa, Z. Kalniņas-Lukaševicas, A. Krastas) likumprojekts ļauj Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram ir tikai Ukrainas pilsonība un kuram ir vai ir bijusi piešķirta pagaidu aizsardzība, pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju ar atvieglotu iztikas līdzekļu prasību — minimālās mēneša algas apmērā pieaugušajam un 30 % no tās bērnam, bet ar attaisnojošu iemeslu arī mazāk. | 9 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts precizē apdrošināšanas brokeru, aģentu un apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieku reģistrācijas prasības un uzraudzības iestādei iesniedzamo ziņu apjomu un nosaka, ka papildpakalpojuma starpnieku var reģistrēt tikai viena apdrošinātāja vai brokera reģistrā, lai klientam būtu skaidrs, kura intereses starpnieks pārstāv. | 10 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts vērsts pret augstākās izglītības izmantošanu negodprātīgai ekonomiskajai imigrācijai: augstskolai būs jāeksmatrikulē trešās valsts students ar termiņuzturēšanās atļauju studijām, ja viņš bez attaisnojoša iemesla piecas dienas pēc kārtas nepiedalās studijās un nav sasniedzams vai mēnesī apmeklē mazāk nekā 80 % nodarbību, un Akadēmiskās informācijas centrs pēc ministrijas ierosinājuma izvērtēs augstskolu atbilstību noteiktajam tipam. | 9 | 0 | 1 |
| 22.10.2026 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Alternatīvs likumprojekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, atceļ 15. oktobrī pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta Indijas pilsone Divja Kanana Višvanata (deputātu likumprojekts 1591/Lp14 paredzēja likumu atzīt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža); anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. | 0 | 9 | 1 |
| 22.10.2026 | Alternatīvs likumprojekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, atceļ 15. oktobrī pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta Indijas pilsone Divja Kanana Višvanata (deputātu likumprojekts 1591/Lp14 paredzēja likumu atzīt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža); anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. | 0 | 9 | 1 |
| 22.10.2026 | Alternatīvs likumprojekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, atceļ 15. oktobrī pieņemto likumu, ar kuru par Latvijas pilsoni atzīta Indijas pilsone Divja Kanana Višvanata (deputātu likumprojekts 1591/Lp14 paredzēja likumu atzīt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža); anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai likumprojektu atzīt par steidzamu. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Sešu deputātu (E. Jurēvica, Z. Kalniņas-Lukaševicas, E. Šnores, A. Butāna, J. Eglīša, J. Patmalnieka) likumprojekts atzītu 15. oktobrī pieņemto likumu par Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža; anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. | 0 | 8 | 2 |
| 22.10.2026 | Tieslietu ministrijas bāriņtiesu reforma maina bāriņtiesu darbinieku statusu no vēlētām pašvaldības amatpersonām uz darba līgumā nodarbinātiem profesionāļiem ar atklātu atlasi, nosaka vienu bāriņtiesu uz pašvaldību un nodod bāriņtiesas Bērnu aizsardzības centra (Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas) funkcionālā uzraudzībā. Mērķis — mazināt pašvaldību ietekmi un stiprināt lēmumu kvalitāti bērnu interesēs. | 10 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Ministru kabineta likumprojekts ļauj vispārējā tipa aptiekām un slimnīcām ar slēgta tipa aptieku iegādāties zāles, tostarp nereģistrētas, citās ES vai EEZ valstīs, ja tās nav pieejamas Latvijā, kā arī precizē citās ES un EEZ valstīs licencētu zāļu vairumtirgotāju pienākumus un uzraudzību, lai mazinātu zāļu nepieejamības risku. | 11 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā: dzimšanas fakta pārreģistrēšanu (piemēram, pēc adopcijas, ja bērns dzimis ārvalstī) varēs kārtot jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, nevis tikai Rīgā, atvieglo nepilngadīga bērna vārda vai uzvārda maiņu un precizē ārzemnieka tiesības noslēgt laulību Latvijā. | 11 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības grozījumi Advokatūras likumā pārskata zvērinātu advokātu palīgu institūtu — saīsina laiku, kas jānostrādā par palīgu, lai kļūtu par zvērinātu advokātu, samazina patrona prakses stāžu no septiņiem uz pieciem gadiem un precizē palīgu skaitu vienam advokātam un eksāmenu termiņus, lai advokatūra kļūtu pieejamāka jauniem juristiem. | 11 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Ministru kabineta likumprojekts izpilda Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra spriedumu: zemes īpašniekiem, kuru zeme atrodas būvju īpašnieku likumiskajā lietošanā, paredz tiesības saņemt no valsts kompensāciju par tiesību aizskārumu, ko aprēķina un izmaksā Valsts zemes dienests. | 11 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā; trešā lasījuma redakcija cita starpā nosaka, ka radio programmas apraides atļauju izsniedz tikai apraidei valsts valodā vai citas ES dalībvalsts valodā (kultūras ministra N. Puntuļa priekšlikums, ko atbildīgā komisija atbalstīja). | 12 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputāta Artūra Butāna priekšlikums noteiktu, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un audiovizuālajos pakalpojumos pēc pieprasījuma priekšvēlēšanu debates veido valsts valodā (arī latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par trešā lasījuma priekšlikumu Nr. 3, nevis par likumprojektu kopumā. | 0 | 4 | 8 |
| 22.10.2026 | Ministru kabineta likumprojekts paredz Fizisko personu reģistrā iekļaut ziņas par personām, kas Latvijas pārstāvniecībās pieprasa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību, reģistrēt akreditēto personu akreditācijas datus un ieviest kontaktadreses izbeigšanu. | 12 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības grozījums nodala VID automatizēto individuālo lēmumu pieņemšanu no fizisko personu datu profilēšanas; VID savā tīmekļvietnē publicē lēmumos izmantotos personas datus un vērtēšanas kritērijus, bet apstrīdētu automatizētu lēmumu izskata VID amatpersona, nevis tikai automatizēta datu apstrāde. | 11 | 0 | 1 |
| 22.10.2026 | Desmit deputātu (E. Šnores, A. Butāna, J. Eglīša u. c.) lēmuma projekts uzdod Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai līdz 28. oktobrim publiskot Saeimas tīmekļvietnē tās 14. oktobra slēgtās sēdes, kurā izskatīja Divjas Kananas Višvanatas iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā, audioierakstu un stenogrammu, aizklājot tikai to informāciju, kuras izpaušanu ierobežo normatīvie akti. Šis balsojums izšķīra tikai lēmuma projekta iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā. | 0 | 8 | 4 |
| 22.10.2026 | Likumprojekts paredz, ka deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres (viesnīcas) izdevumu kompensācijas turpmāk regulēs Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, nevis Saeimas kārtības rullis (kompensāciju apmēru tas pats nemaina), un no 15. Saeimas sanākšanas precizē Saeimas amatpersonu vēlēšanu kārtību, ja kandidātu ir vairāk nekā vietu; likumprojektu iesniedza Juridiskā komisija. | 12 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums ļautu jebkuriem pieciem deputātiem izveidot frakciju — arī tad, ja viņi ievēlēti no dažādiem deputātu kandidātu sarakstiem (pašlaik frakciju var veidot tikai viena saraksta deputāti); atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 9, nevis par likumprojektu kopumā. | 12 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputāta Jura Viļuma priekšlikums papildinātu Saeimas kārtības rulli ar 78.² pantu, ka Saeimas sēdes gaitu drīkst fiksēt tikai ar Saeimas iekārtām un Saeimā akreditēti masu informācijas līdzekļu pārstāvji; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 4, nevis par likumprojektu kopumā. | 0 | 8 | 3 |
| 22.10.2026 | Deputātes Lienes Gāteres priekšlikums saglabātu deputātu izdevumu kompensācijas Saeimas kārtības rullī, bet tās samazinātu: deputāts, kas dzīvo līdz 70 km no Saeimas ēkas, saņemtu tikai sabiedriskā transporta izdevumu kompensāciju (koeficients 0,1 no vidējās darba samaksas), tālāk dzīvojošais — arī dzīvojamās telpas īres kompensāciju (kopā līdz koeficientam 0,4), bet īres kompensāciju nemaksātu, ja deputātam vai viņa laulātajam vai partnerim 70 km rādiusā pieder mājoklis; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 1, nevis par likumprojektu kopumā. | 0 | 8 | 3 |
| 22.10.2026 | Deputātu klātbūtnes reģistrācija — procesuāla kvoruma pārbaude, nav saturisks balsojums. | 0 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Sešu deputātu (E. Jurēvica, Z. Kalniņas-Lukaševicas, E. Šnores, A. Butāna, J. Eglīša, J. Patmalnieka) likumprojekts atzītu 15. oktobrī pieņemto likumu par Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni par spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža; anotācijā norādīts, ka Latvijas Zinātņu akadēmija ar savu ieteikuma vēstuli, iespējams, maldinājusi Saeimu. Šis balsojums izšķīra tikai priekšlikumu nodot likumprojektu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai. | 13 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Piecu ZZS deputātu likumprojekts paredz nacionāli nozīmīgu vēsturisko sabiedrisko mediju identitāšu tiesisko aizsardzību, saglabājot Latvijas Radio (darbojas kopš 1925. gada) un Latvijas Televīzijas (kopš 1954. gada) vēsturiskos nosaukumus. | 13 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Piecu ZZS deputātu likumprojekts paredz nacionāli nozīmīgu vēsturisko sabiedrisko mediju identitāšu tiesisko aizsardzību, saglabājot Latvijas Radio (darbojas kopš 1925. gada) un Latvijas Televīzijas (kopš 1954. gada) vēsturiskos nosaukumus. Šis balsojums izšķīra tikai to, vai likumprojektu otrajā lasījumā nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai. | 0 | 13 | 0 |
| 22.10.2026 | Deputātes Zandas Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums papildinātu likumu ar jaunu 8.² pantu par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ziņu redakciju patstāvību: Latvijas Sabiedriskais medijs nodrošinātu, ka abu ziņu dienesti darbojas kā atsevišķas, redakcionāli neatkarīgas ziņu un analītisko raidījumu redakcijas ar atsevišķiem resursiem un vadību; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 5, nevis par likumprojektu kopumā. | 0 | 0 | 9 |
| 22.10.2026 | Deputātes Ievas Brantes priekšlikums papildina likuma 3. pantu ar normu, ka, sasniedzot sabiedriskā pasūtījuma mērķus un nodrošinot viedokļu daudzveidību, Latvijas Radio Ziņu dienests un Latvijas Televīzijas Ziņu dienests darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas un redakcionāli patstāvīgas struktūrvienības; atbildīgā komisija priekšlikumu neatbalstīja. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 2, nevis par likumprojektu kopumā. | 13 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts uzliek mobilo sakaru operatoriem pienākumu krīzes situācijā nodrošināt nacionālo viesabonēšanu, lai lietotāji varētu izmantot cita operatora tīklu, ja viņu operatora tīkls ir bojāts, un precizē, ka paziņojums par darbības uzsākšanu nozarē jāiesniedz tikai publisko elektronisko sakaru tīklu nodrošinātājiem. | 13 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts atceļ ikgadējās obligātās prasības iegādāties naftas produktu drošības rezerves valsts īpašumā, saglabājot pienākumu tās iegādāties līdz 2028. gada 31. decembrim, lai iegādi varētu pielāgot ģeopolitiskajai un tirgus situācijai. | 13 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Atbildīgās komisijas priekšlikums papildina Enerģētikas likumu ar jaunu 72.⁶ pantu: degvielas uzpildes stacijām, kas atbilst noteiktiem darbības nepārtrauktības kritērijiem, jānodrošina alternatīvi elektroapgādes un elektronisko sakaru risinājumi, lai degvielu varētu izsniegt arī elektroapgādes vai sakaru traucējumu laikā; kritērijus nosaka Ministru kabinets. Šis balsojums bija par otrā lasījuma priekšlikumu Nr. 3, nevis par likumprojektu kopumā. | 13 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Valdības likumprojekts pārņem ES direktīvu 2026/470 un atvieglo ilgtspējas ziņu sniegšanu: pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu paliks tikai uzņēmumiem un koncerniem, kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus eiro un vidējais darbinieku skaits pārsniedz 1000. | 13 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Lēmuma projekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, ar 2027. gada 19. aprīli atbrīvo Rīgas rajona tiesas tiesnesi Raimondu Bulu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. | 12 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Lēmuma projekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, ar 2027. gada 12. janvāri atbrīvo Latgales rajona tiesas tiesnesi Katrīnu Dališevsku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. | 12 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Lēmuma projekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, ar 2026. gada 22. decembri atbrīvo Zemgales rajona tiesas tiesnesi Dzintaru Melbārdi no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās. | 12 | 0 | 0 |
| 22.10.2026 | Lēmuma projekts, ko iesniedza Juridiskā komisija, atbrīvo Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama tiesnesi Solvitu Sērdieni no tiesneša amata veselības stāvokļa dēļ. | 12 | 0 | 0 |
Atbalsts
27.10.2026
Edgars Tavars → Viktors Valainis
Transports
Tavars pateicas Valainim par kopdarbu un aicina atvest uz Rīgu un Latviju Tesla robotaksometru Cybercab.
Avots ↗
Spriedze
22.10.2026
Kārlis Seržants → Gunārs Kūtris
Sociālā politika
Seržants apšauba Kūtra aizstāvību Višvanatas lietā: pat ja izglītības dokumenti ir īsti, tiem neesot sakara ar īpašiem nopelniem Latvijas labā.
Avots ↗
Uzbrukums
22.10.2026
Jūlija Stepaņenko → Gunārs Kūtris
Sociālā politika
Stepaņenko pārmet Pilsonības komisijas vadītājam Kūtrim, ka komisijai nodoto likumprojektu par Višvanatas pilsonības likumu viņš tālāk nevirzīs, un aicina nomainīt komisijas vadību.
Avots ↗
Spriedze
16.10.2026
Jana Simanovska → Uldis Augulis
Mežsaimniecība
Simanovska uzskata, ka zemkopības ministrs Augulis uz pieprasījumu par Rucavas veco mežu izciršanu atbildējis formāli un pēc būtības to nav apmierinājis.
Avots ↗
Spriedze
13.10.2026
Andris Kulbergs → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Pēc valdības sēdes Kulbergs saka, ka ārējo konsultantu iesaiste «Tet» un LMT darījumā vairs nav paredzēta, bet Valainis uzsver, ka lēmums pārtraukt sadarbību ar konsultantiem nav pieņemts.
Avots ↗
Spriedze
11.10.2026
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
Valsts kapitālsabiedrības
Valainis noraida premjera biroja pārmetumus par «Tet» un LMT darījumu: ar viņu par to neviens nav runājis, premjers esot nepareizi informēts, un skaitļi esot «ļoti, ļoti tālu» no realitātes.
Avots ↗
Spriedze
11.10.2026
Māris Kučinskis → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Kučinskis kritizē Ekonomikas ministrijas vadīto «Tet» un LMT darījuma sagatavošanu: nauda pētījumos iztērēta, process nav izdarīts, un Valainis, viņa vārdiem, «pazuda ar ziņojumu».
Avots ↗
Spriedze
09.10.2026
Edmunds Jurēvics → Harijs Rokpelnis
Valsts pārvalde
JV (Jurēvics) aicina atlikt Gorkša iecelšanu, bet ZZS (Rokpelnis) to plāno atbalstīt
Avots ↗
Atbalsts
04.10.2026
Armands Krauze → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Krauze uzskata, ka vispareizāk būtu, ja valdību arī turpmāk vadītu Kulbergs
Avots ↗
Uzbrukums
04.10.2026
Armands Krauze → Andris Kulbergs
Vēlēšanas
Krauze vēlēšanu naktī vērtē, ka Kulbergs priekšvēlēšanu laikā daudz solīja, bet maz izdarīja, un pieļauj, ka ZZS vēlētājus piesaistījis AS
Avots ↗
Uzbrukums
04.10.2026
Jānis Dinevičs → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Dinevičs uzskata, ka ZZS un JV lielākā kļūda bija pieļaut valdību ar Kulbergu premjera amatā
Avots ↗
Uzbrukums
30.09.2026
Andris Kulbergs → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Kulbergs pārmet Valainim un Ekonomikas ministrijai, ka līdz 31. jūlijam nav iesniegts risinājums LMT un «Tet» apvienošanai, un apgalvo, ka projektā iztērēti 13,6 miljoni eiro bez rezultāta; pēc Valsts kancelejas datiem konsultantiem līdz 31. augustam iztērēti gandrīz 4,5 miljoni eiro.
Avots ↗
Spriedze
25.09.2026
Viesturs Kleinbergs → Viktors Valainis
Valsts kapitālsabiedrības
Rīgas mērs Kleinbergs saskata interešu konfliktu tajā, ka Valaiņa vadītā Ekonomikas ministrija ir akcionāre gan «Rīgas siltumā», gan «Latvenergo», un apgalvo, ka ministrija nav piedāvājusi jaunus risinājumus, kas šoziem samazinātu siltuma tarifu.
Avots ↗
Spriedze
25.09.2026
Harijs Rokpelnis → Andris Kulbergs
Degviela un enerģētika
Rokpelnis (ZZS) uzskata, ka premjera Kulberga un viņa partijas virzītais astoņu centu akcīzes samazinājums degvielai nav pietiekams: ZZS mudināja samazināt vairāk, bet kopsaucēju nepanāca.
Avots ↗
Spriedze
23.09.2026
Andris Kulbergs → Viktors Valainis
Degviela un enerģētika
Valainis rosina degvielas cenas mazināšanai vērtēt arī PVN samazināšanu, bet Kulbergs iebilst pret PVN samazināšanu bez Eiropas Komisijas saskaņojuma.
Avots ↗
Spriedze
14.09.2026
Augusts Brigmanis → Reinis Uzulnieks
Koalīcija un partijas
Brigmanis (ZZS) pēc partijas valdes lēmuma TV3 pauž, ka «dzērājam nav vieta Ministru kabinetā» un Uzulnieks (ZZS) par pārkāpumu nesīs atbildīgo institūciju lemto sodu, vienlaikus norādot, ka Zemgales sarakstā viņš paliek pirmais numurs — «pastāv kārtība, nekas netiek mainīts» — un sabiedrībai pašai jāizvērtē, vai viņu atbalstīt.
Avots ↗
Spriedze
09.09.2026
Valsts kontrole → Viktors Valainis
Imigrācija
Valsts kontroles revīzija par ārvalstu darbaspēka piesaisti ir dienas notikums, bet uz to atsaucas tikai viens runātājs. Valsts kontrole secina, ka Latvijai nav uz darba tirgus datiem balstītas darbaspēka piesaistes politikas un ka 18 % analizēto gadījumu nodarbinātība pēc darba atļaujas izsniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā nebija reģistrēta; iestāde nepauž nostāju par to, vai darbaspēku vajag vairāk vai mazāk. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) revīzijai piekrīt un norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Ārlietu ministrijai veidojoties atšķirīga politika. Matīss Žuravļevs (Austošā Saule Latvijai) un Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) tajā pašā dienā runā par imigrāciju revīziju nepieminot.
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
07.09.2026
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 6. septembrī LSM raidījumā «De facto» norāda, ka koalīcijā visvairāk buksē tieši Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) paša uzņemtās saistības un ka tās neļaujot pieņemt kvalitatīvus lēmumus; viņš pauž vilšanos, ka valsts tēriņu pārskatīšana pēc būtības nenotiek. Kulbergs uz šo pārmetumu dienas avotos neatbild. Iebildumu ceļ ministrs, kurš pats strādā Kulberga vadītajā Ministru kabinetā.
Avots ↗
Spriedze
06.09.2026
Viktors Valainis → Viesturs Kleinbergs
Valsts kapitālsabiedrības
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) apstiprina, ka rīkojuma projekts par AS «Rīgas siltums» pilnīgu pārņemšanu valsts pārziņā nācis no viņa ministrijas, un uzskata, ka Rīgas domei trūkst redzējuma par uzņēmuma nākotni. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie) norāda, ka iecere ar viņu nav pārrunāta, un pauž, ka dome ir gatava uzņēmumu pārvaldīt pati; piekāptos tikai tad, ja ministrija garantētu zemāku tarifu galalietotājam, nevis iekalkulētu peļņu dividendēs valsts budžetam.
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
06.09.2026
Andris Kulbergs → Uldis Augulis
Valsts pārvalde
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) pēc Carnikavas gadījuma, kurā suņi sakoda bērnudārza bērnus, norāda, ka Zemkopības ministrija līdz 1. jūlijam nav izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus par cilvēkam uzbrukuša suņa turēšanas režīmu, un uzstāj, ka politiskā atbildība par regulējuma nepabeigtību ir ministrijai, kuru vada Uldis Augulis (ZZS). Kulbergs vienlaikus atzīst, ka šis kavējums nav iemesls, kādēļ konkrētie suņi netika iemidzināti. Augulis dienas avotos uz pārmetumu neatbild.
Avots ↗
Spriedze
04.09.2026
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
airBaltic
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski norobežojas no «airBaltic» jaunā 257 miljonu eiro aizņēmuma: viņš norāda, ka Ministru kabinetā tas nav nedz skatīts, nedz atbalstīts, un ka atbildība ar likumu ir noteikta Ministru prezidentam Andrim Kulbergam (AS). Valainis piebilst, ka ZZS redz citu uzņēmuma attīstības virzienu — stiprināšanu stratēģiskā sadarbībā ar «Lufthansa». Spriedze iet koalīcijas iekšienē: abas partijas ir valdībā.
Avots ↗
Spriedze
25.08.2026
Viktors Valainis → Jānis Vitenbergs
Degviela un enerģētika
Valdības sēdē par SIA «K2 Ventum» vēja parka ieceri Pāvilostas pusē ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un zemkopības ministrs Uldis Augulis (ZZS) iebilda pret rīkojuma projektu, ar kuru iecere netika akceptēta, norādot, ka valstij ir nepieciešami lieli projekti un ka lēmums grauj investoru uzticību. Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), kura ministrija rīkojumu sagatavoja, uzsvēra, ka lēmums neliedz projektu virzīt tālāk vispārējā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saņemot attiecīgo pašvaldību lēmumus. Domstarpības iet starp divām koalīcijas partijām.
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
24.08.2026
Viktors Valainis → Māris Kučinskis
Aizsardzība un drošība
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka Krīzes vadības centra darbība vētras laikā nav bijusi pietiekami redzama un efektīva un ka centrs nav demonstrējis pietiekamu līderību, koordināciju uzņēmušās citas institūcijas. Finanšu ministrs Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts) iesaistīto iestāžu rīcību vērtē ar sešām ballēm no desmit un uzdod tam pašam Krīzes vadības centram līdz 15. septembrim apkopot ministriju ieteikumus.
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
24.08.2026
Andris Kulbergs → Viktors Valainis
Koalīcija un partijas
Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) sauc par klaji neprofesionālu to, ka vairākas nedēļas tiek mēģināts atcelt Ministru kabineta lēmumu par slimnīcu reformu, kuru Zaļo un Zemnieku savienības ministri paši atbalstījuši. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) to pašu praksi vērtē pretēji — publisku kritiku par atsevišķiem valdības lēmumiem viņš sauc par normālu politiskā procesa sastāvdaļu.
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
23.08.2026
Armands Krauze → Rihards Kozlovskis
airBaltic
20. augusta Saeimas sēdē, skatot «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pamatoja Saeimas deleģējuma nepieciešamību un uzsvēra, ka jaunais biznesa plāns balstās galvenokārt uz privātā kapitāla piesaisti, bet valsts tajā varētu piedalīties līdzvērtīgi privātajam partnerim. Savukārt koalīcijā esošās ZZS deputāts Armands Krauze tajās pašās debatēs līdzšinējo valsts atbalstu aviokompānijai nosauca par vienu lielu finanšu caurumu un faktiski finanšu piramīdu un pauda, ka «airBaltic» jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta. Krauze ministru vārdā nenosauc — nesaskaņa ir starp divu koalīcijas partiju pieejām valsts iesaistei, ne starp personām.
Avots ↗
Atbilde ↗
Spriedze
23.08.2026
Agnese Krasta → Viktors Valainis
Imigrācija
20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, plašākās debates izvērtās par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta tam iebilda, nosaucot ideju par viltus ilūziju par investīcijām un uzsverot, ka partija ir kategoriski pret; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta. Krasta priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc, un abas partijas ir koalīcijā — nesaskaņa ir koalīcijas iekšēja un par konkrētu likuma normu.
Avots ↗
Spriedze
23.08.2026
Andris Sprūds → Viktors Valainis
Imigrācija
20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, bijušais aizsardzības ministrs, opozīcijā esošo Progresīvo deputāts Andris Sprūds iebilda pret ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi, sakot, ka Progresīvie kopumā ir pret «zelta vīzu» tirgošanu un ka tas ir drošības apdraudējums. Sprūds priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta.
Avots ↗
Uzbrukums
23.08.2026
Atis Švinka → Viktors Valainis
airBaltic
20. augusta Saeimas debatēs par «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (PRO) apgalvoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) publiski runājot vienu, bet aiz slēgtām durvīm piedāvājot aviokompānijā ieguldīt 600 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas; šādu rīcību Švinka nosauca par liekulību. Valaiņa atbilde avotā nav fiksēta, un raksta autors pats šo raksturojumu apšauba, norādot, ka ministrs 600 miljonus, visticamāk, minējis kā iespēju, kas patiesībā nav iespēja.
Avots ↗
Spriedze
21.08.2026
Atis Švinka → Viktors Valainis
Digitālā politika
Atis Švinka Progresīvo vārdā sola prasīt atbildes no Ekonomikas ministrijas un Viktora Valaiņa par to, kuras valsts sistēmas kiberdrošības jomā uzrauga Tet un kā tiek vērtēta pakalpojumu kvalitāte pēc CSDD datu noplūdes.
Avots ↗
Spriedze
12.08.2026
Viktors Valainis → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Valainis (ZZS) publiski vērtē Kulberga valdību kā stabilu, bet tehnisku un sagaida no tās daudz aktīvāku rīcību lielajos jautājumos — koalīcijas iekšēja spriedze par darba tempu.
Avots ↗
€5,425,165
Kopējie ziedojumi
1939
Ziedotāji
171
Brīdinājumi