Uzskata, ka birokrātijas samazināšanai jākļūst par sistēmisku un plānveidīgu valsts pārvaldes darbu, nevis kampaņu: katrai ministrijai ikgadējā darba plānā būtu jānosaka pārskatāmās politikas un jāparedz posms, kurā sabiedrība un ieinteresētās puses var iesniegt priekšlikumus pirms dokumenta izstrādes.
Avots ↗
Norāda, ka malkas, granulu, brikešu un gāzes cenas aug, un paziņo, ka pirmdien šo jautājumu izvirzīs koalīcijā, lai meklētu risinājumus, kā atbalstīt cilvēkus ar mazāku rocību.
Avots ↗
Uzskata, ka krīzes brīdī neviens Latvijas novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai, un uzsver, ka jānodrošina, lai uzņēmumi un iedzīvotāji krīzes apstākļos nebūtu bezpalīdzīgi.
Avots ↗
Uzskata, ka Krievija ar tā dēvētajām «miera sarunām» mēģina panākt to, ko nespēj kaujas laukā — Ukrainas kapitulāciju —, un ka šis scenārijs nav pieņemams ne Ukrainai, ne tās sabiedrotajiem; aicina turpināt atbalstu Ukrainai, uzturēt Krievijas starptautisko izolāciju, ar sankciju spiedienu mazināt Krievijas spēju ražot militāro ekipējumu un raķetes, kā arī pagarināt sankcijas pret Krievijas oligarhiem.
Avots ↗
Norāda, ka Leipcigā bija vērojams Krievijas atbalstīts terorisms un ka viens no aizdomās turētajiem ir Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, kurš Latvijā nedzīvo; uzskata, ka daudzām valstīm nacionālajā līmenī vēl ir daudz darāmā, tostarp jāsamazina oficiālā, tā sauktā «diplomātu» klātbūtne savās valstīs.
Avots ↗
Aicina papildus lielajām sankciju kārtām regulāri pieņemt mērķētus ierobežojumus pret uzņēmumiem, tehnoloģijām un piegādes kanāliem, kas palīdz Krievijai ražot raķetes, dronus un citus kara līdzekļus; pateicas Nīderlandei par gatavību uzņemt Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu un uzsver, ka Krievijas augstākajai politiskajai un militārajai vadībai jāatbild par pastrādāto agresijas noziegumu.
Avots ↗
Kopā ar Nīderlandes ārlietu ministru pauž, ka nākamajā ES daudzgadu budžetā jāparedz pienācīgs finansējums austrumu robežas infrastruktūrai, modernajām tehnoloģijām un dienestu spējām.
Avots ↗
Raksturo Baltkrievijas un Krievijas īstenoto migrantu instrumentalizāciju kā organizētu hibrīdapdraudējumu visai Eiropai.
Avots ↗
Norāda, ka Satversme paredz Latvijas pilsoņiem tiesības izbraukt no valsts un neviens to nevar aizliegt, tāpēc jaunas ceļotāju grupas došanos uz Nepālu neierobežo; aicina aizbraukušos vismaz reģistrēties konsulārajā reģistrā.
Avots ↗
Kopā ar Nīderlandes ārlietu ministru Tomu Berendsenu apmeklē Terehovu uz ES un NATO austrumu robežas un vienojas stiprināt sadarbību aizsardzībā, nelegālās migrācijas ierobežošanā un ES sankciju pret Krieviju izpildē.
Avots ↗
Uzņem Ungārijas premjerministra vietnieci Anitu Orbanu Rīgā ar mērķi atjaunot Latvijas un Ungārijas attiecības; norāda, ka pārrunāta divpusējā politiskā un ekonomiskā sadarbība, ES paplašināšanās, austrumu flanga drošība un turpmākas sankcijas pret Krieviju.
Avots ↗
Atbalsta Latvijas V Olimpiādes rīkošanu Rīgā 2029. gada vasarā — Rīga un Latvijas Olimpiskā komiteja paraksta sadarbības memorandu par olimpiādes un ar to saistīto ģimeņu un tautas pasākumu kompleksa organizēšanu galvaspilsētā.
Avots ↗
Atbalsta Eiropas Savienības publiskā iepirkuma regulējuma vienkāršošanu — trīs direktīvu vietā viena regula, 900 lappušu vietā 200, piecu iepirkuma procedūru vietā trīs, elastīgāka kritēriju noteikšana, 26 nozaru aktu normu apvienošana un jauna digitālā ekosistēma; mērķi formulē kā birokrātijas mazināšanu iestādēm un uzņēmumiem, pārrobežu konkurences stiprināšanu un lielāku vērtību nodokļu maksātājiem.
Avots ↗
Paziņo, ka valdība 8. septembrī vienojusies par Latvijas personāla dalību militārajās operācijās Hormuza šaurumā, ar nosacījumu, ka to apstiprina Saeima; pauž, ka Latvija atbalsta sabiedroto centienus atjaunot kuģošanas brīvību un aizstāvēt starptautiskās tiesības.
Avots ↗
Aicina centralizēto eksāmenu dabaszinībās 9. klasei ieviest nevis jau šajā, bet no nākamā mācību gada.
Avots ↗
Aizstāv savas padomnieces Ilzes Skrodeles virzīšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē — skaidro to ar nepieciešamību atjaunot Satiksmes ministrijas pārstāvniecību valdē, nevis ar vēlmi padomniecei nodrošināt jaunu darbavietu, un vērtē viņu kā kompetentu juristi.
Avots ↗
Norāda, ka Rīgas maratons trijos gados Latvijas ekonomikai devis teju 45 miljonus eiro, no kuriem 38,5 miljonus piesaistījuši ārvalstu dalībnieki un viņu līdzbraucēji, un pauž apņemšanos strādāt, lai Rīga arī turpmāk būtu skriešanas galvaspilsēta.
Avots ↗
Uzsver, ka konkurētspējīgs Eiropas Savienības banku sektors ir būtisks, lai atbalstītu kritiski svarīgas investīcijas un stiprinātu Eiropas noturību ģeopolitiskās un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos.
Avots ↗
Pēc tikšanās ar Starptautiskā Valūtas fonda vadītāju Kristalinu Georgijevu Briselē norāda, ka SVF ir būtisks partneris Ukrainas atbalstīšanā Krievijas agresijas apstākļos; pārrunātas Ukrainas mainīgās finansējuma vajadzības, panākta vienprātība par ciešas koordinācijas nozīmi un uzsvērts, ka jāsaglabā strukturālo reformu īstenošanas temps.
Avots ↗
Kā Jaunās Vienotības valdes priekšsēdētāja parakstījusi memorandu ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību par sociālās partnerības stiprināšanu; uzskata, ka lēmumiem par darba tirgu, atalgojumu, sociālo aizsardzību un veselības aprūpi jātop dialogā ar cilvēkiem, kurus tie vistiešāk ietekmē.
Avots ↗
Re:Baltica solījumu pārbaudē norāda, ka pedagogu algu kāpuma priekšnoteikums ir jaunā skolu finansēšanas modeļa ieviešana, kas plānota no šā mācību gada; par neizpildīto solījumu ieviest obligātu vidējo izglītību skaidro, ka tā vietā būtu jāpārņem Somijā un Igaunijā noteiktā obligātā izglītība līdz 18 gadu vecumam, jauniešiem apgūstot vidējo vai arodizglītību, un ka tās īstenošanai pietrūcis laika.
Avots ↗
Pēc pirmās tikšanās ar Ukrainas premjerministru norāda, ka pārrunātas Ukrainas 2026.–2027. gada finanšu vajadzības, ar ES finansējumu saistīto reformu ieviešana un 2027. gada finanšu stratēģijas sagatavošana; uzsver, ka starptautiskajiem partneriem ir būtiski izpildīt uzņemtās saistības, stiprinot Ukrainu kopā ar Eiropas Savienību.
Avots ↗
Atbalsta Armēnijas un Eiropas Savienības attiecību stiprināšanu, tostarp ES Armēnijas noturības un izaugsmes plānu, un norāda, ka Latvija uzskata: Armēnijai ir tiesības pašai noteikt savas politiskās izvēles bez jebkādas Krievijas ietekmes. Kopā ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirzojanu Rīgā parakstīja protokolu par ES un Armēnijas atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošanu.
Avots ↗
Uzskata, ka atbildei uz ģeopolitiskajiem izaicinājumiem — Krievijas sadarbību ar Irānu un Ziemeļkoreju, starptautisko tiesību graušanu un globālo pārtikas un enerģētikas krīzi — jābūt koordinētai un savlaicīgai: jāstiprina aizsardzības spējas, jāiegulda tehnoloģiskajā pārākumā, jāatbrīvojas no ekonomiskajām atkarībām un nelokāmi jāatbalsta Ukraina; norāda, ka Latvija ir gatava šo rīcību virzīt.
Avots ↗
Uzskata, ka Eiropas Savienības regulējuma vienkāršošana un zaļā programma ir savienojamas: vadošais princips ir mazāk birokrātijas tur, kur tā nav nepieciešama, taču bez augsto standartu mazināšanas; norāda, ka vienkāršošanas ietekme uz vietas jūtama ne uzreiz, tāpēc jāsaglabā dinamika.
Avots ↗
Norāda, ka ar vienreizēju papildu finansējuma piešķiršanu nav iespējams novērst sabiedriskā transporta sistēmā pastāvošās strukturālās finansēšanas problēmas un ka tās risināmas dziļāk; par pakalpojuma nodrošināšanu turpmāk sācis sarunas ar Finanšu ministriju un partneriem.
Avots ↗
Atbalsta premjera piedāvātos risinājumus Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzīta ierobežošanai, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā nevajadzētu notikt Krievijas graudu tranzītam; norāda uz nepieciešamību īpaši identificēt un nošķirt Ukrainas okupēto teritoriju izcelsmes graudus.
Avots ↗
Vērtē Rīgas jauno skolēnu uzņemšanas sistēmu pozitīvi — norāda, ka uzņemtais risks attaisnojies un Rīga šajā jomā bijusi celmlauze.
Avots ↗
Pieļauj Krievijas graudu tranzīta koridora slēgšanu kā vienu no variantiem; valdības izvēli pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes ierāmē kā jautājumu, vai valsts atņem «biļeti braukt» pa «Latvijas dzelzceļa» nodrošināto ceļu.
Avots ↗
Aizstāv Valda Dombrovska attēla izmantošanu Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu reklāmā: norāda, ka Dombrovskis ir partijas biedrs un patriots, kurš partiju vēlēšanās atbalsta tāpat kā citu partiju kolēģi.
Avots ↗
Atbild uz pārmetumiem par savu premjeres laiku, ka viņas sirdsapziņa ir tīra: nav maksājusi aplokšņu algas un nav lidojusi atpūsties, kā tas publiski tiek pārmests Krišjānim Kariņam.
Avots ↗
Norāda, ka atkārtoti apšaubījusi Zviedrijas artilērijas sistēmu izvēli — jautājusi toreizējam aizsardzības ministram Sprūdam par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika, un vairākkārt prasījusi iesniegt bruņoto spēku viedokli.
Avots ↗
Uzskata, ka Ministru prezidenta attieksme pret parlamentu un ministriem nav pieņemama, jo tā nevedot uz darba rezultātu, bet gan uz vienas partijas popularitātes kāpināšanu uz citu rēķina; aicina premjeru vairāk laika veltīt darbam, nevis skaļiem sociālo tīklu paziņojumiem.
Avots ↗
Raksturo Progresīvo iesniegto likumprojektu saistībā ar «balto» un «pelēko» hakeru kriminālatbildību kā tādu, kam nav satura.
Avots ↗
Uzskata, ka Imigrācijas likumu būtu nepieciešams pārskatīt, taču par izmaiņām būtu produktīvāk diskutēt laikā bez priekšvēlēšanu spiediena; vienlaikus norāda, ka ārvalstu studentu reālā iesaiste studijās jākontrolē daudz rūpīgāk, bet uzņēmumiem nepieciešamo ārvalstu speciālistu piesaisti nevajadzētu apgrūtināt.
Avots ↗
Par prioritāti izvirza Latvijas zemnieku audzēto graudu eksportu, nevis Krievijas graudu — ko viņa raksturo kā «asiņainus» — tranzītu; norāda, ka Ārlietu ministrija šo nostāju aizstāvēja 4. septembra Ministru kabineta sēdē un atbalstīja, ka Ministru kabinets lemj par pastiprinātu graudu izcelsmes kontroli un reģiona valstu vienotas pieejas veidošanu.
Avots ↗
Uzskata Eiropas Komisijas mērķi palielināt ražošanas īpatsvaru ES iekšzemes kopproduktā līdz 20 % 2035. gadā par nepietiekami ambiciozu un aicina mērķēt vismaz uz 30 %; uzsver, ka jaunajai ES rūpniecības politikai jāsniedz attīstības iespējas arī mazāku dalībvalstu ekonomikām un jāsamazina administratīvais slogs.
Avots ↗
Skaidro, ka Rīgas skolu un pirmsskolu tīkla reorganizāciju lielā mērā nosaka bērnu skaita samazināšanās galvaspilsētā.
Avots ↗
Kā «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs paziņo, ka partija nekādā veidā neatbalstīs zelta vīzu atgriešanu Latvijā un šajā jautājumā paliek nelokāma; vienlaikus uzskata, ka imigrācijas ierobežošanas plānā šobrīd ir ņemti vērā daži Ārlietu ministrijas labojumi.
Avots ↗
Iebilst pret programmas skolu reformas būtisku vājināšanu vai demontāžu, vienlaikus atzīstot, ka atsevišķos gadījumos — īpaši pierobežas skolām — sistēmā nepieciešami elastības mehānismi; piekrīt dabaszinību eksāmena ieviešanu atlikt uz 2027. mācību gadu un kritiski vērtē ideju ļaut labot neizturētus 9. klases eksāmenu darbus, uzskatot, ka jāanalizē neveiksmju cēloņi, nevis jāsamazina prasības.
Avots ↗
No Saeimas tribīnes norāda, ka satiksmes ministra Kozlovska demisijas pieprasījums ir demisijas pieprasīšanas pēc un tā argumentus, iespējams, radījis mākslīgais intelekts.
Avots ↗
Atbalsta ieceri ļaut Valsts kontrolei revidēt Saeimas tēriņus un uzskata, ka šis jautājums parlamentam jāvirza tālāk; vienlaikus uzsver, ka precīzi jānosaka revīzijas pilnvaru robežas — finanšu darījumus, iepirkumus un citus administratīvos procesus drīkst pārbaudīt, bet parlamenta politisko lēmumu lietderību vērtēt nedrīkst.
Avots ↗
Norāda, ka saistībā ar kiberuzbrukumu CSDD sāktas vairākas pārbaudes, un vērtē šos uzbrukumus kā centienus iebiedēt Latvijas sabiedrību un kā kārtējo pierādījumu tam, ka jāstiprina sabiedrības noturība.
Avots ↗
Norāda, ka valdība apzinās airBaltic lomu Latvijas tautsaimniecībā un kopā ar aviokompāniju dara visu, lai tās bāzes vieta saglabātos Rīgā.
Avots ↗
NATO ir spēcīgākā aizsardzības alianse pasaulē; jāturpina ieguldīt aizsardzībā, jāierobežo Krievijas ietekme un jāturpina atbalstīt Ukrainu.
Avots ↗
Paziņo, ka Rīgā atklāta Basketbola ekselences attīstības programma, kas pulcēs galvaspilsētā U16 un U18 vecuma grupu talantīgākos jauniešus un jaunietes no visas Latvijas un nodrošinās labāko gan sporta, gan izglītības jomā; to raksturo kā jaunu posmu jaunatnes basketbola attīstībā Rīgā.
Avots ↗
Vērtē valsts ilgtermiņa aizdevumus Rīgas satiksmes infrastruktūrai kā veiksmīgus — norāda, ka pēdējos gados ar to atbalstu veikti nozīmīgu satiksmes mezglu un ielu kapitālie remonti, tiltu pārbūve un satiksmes pārvadu būvniecība — un pēc Rīgas domes vadības tikšanās ar Satiksmes ministriju un «Latvijas Valsts ceļiem» pauž cerību turpināt aizsākto sadarbību.
Avots ↗
Pēc tikšanās ar ASV Valsts kases sekretāru Skotu Besentu (Scott Bessent) G20 sanāksmes ietvaros Ešvilā norāda, ka pārrunāta globālā makroekonomiskā nelīdzsvarotība, atbalsts Ukrainai, Irāna un jaunākās paaudzes mākslīgais intelekts (frontier AI), un ka panākta vienošanās stiprināt Eiropas Savienības un ASV sadarbību un koordināciju šajos stratēģiskajos jautājumos.
Avots ↗
Latvijas ekonomikas 3,0 % pieaugumu 2026. gada 2. ceturksnī skaidro ar iepriekšējās valdības mērķtiecīgo darbu pie izaugsmes, investīcijām un konkurences; banku konkurences veicināšanu nosauc kā šī darba daļu, jo lielāka konkurence liekot bankām piedāvāt iedzīvotājiem un uzņēmumiem labākus nosacījumus, un uzsver, ka jāstrādā, lai izaugsme kļūtu par ilgtermiņa tendenci, nevis viena ceturkšņa veiksmes stāstu.
Avots ↗
Vērtē Krievijas iesaisti 4. augusta dronu uzbrukuma mēģinājumā Leipcigas lidostā kā Krievijas valsts sponsorētu terorisma aktu Vācijas teritorijā un tiešu apdraudējumu visas Eiropas drošībai; uzskata, ka Krievija tādējādi cenšas šķelt Eiropu un mazināt atbalstu Ukrainai, un apgalvo, ka tas neizdosies. Latvija ar protesta notu pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt naidīgās darbības ES un NATO dalībvalstu teritorijā.
Avots ↗
Vienojusies ar Kanādas ārlietu ministri par sadarbību un informācijas apmaiņu Nepālā pazudušo Latvijas cilvēku meklēšanā; norāda, ka arī Kanāda nosūta uz Nepālu savus cilvēkus atbalstam un koordinācijai.
Avots ↗
Pēc ES ārlietu ministru 2. septembra sanāksmes Īrijā iestājas par ātrākām un biežākām sankcijām pret Krieviju, negaidot nākamo lielo sankciju pakotni.
Avots ↗
Rosināja jautājumu par aizsargjoslām ap 110 kV elektrolīnijām izdalīt atsevišķā likumprojektā un virzīt to Saeimā steidzamības kārtībā, atbalstot no kokiem un krūmiem brīvās elektrolīniju trases paplašināšanu no pašreizējiem 13 līdz 18 metriem; uzsver, ka elektroapgādes drošuma stiprināšanu nevar atlikt, tomēr līdz otrajam lasījumam likumprojekta pamatojumā detalizētāk jāatspoguļo izmaiņu nepieciešamība, to ietekme un izvērtētās alternatīvas.
Avots ↗
Nosauc Latvijas prioritātes nākamajā ES daudzgadu budžetā: lielāks finansējums Austrumu pierobežas reģioniem, taisnīgāki tiešmaksājumi zemniekiem, pietiekams finansējums Rail Baltica, kā arī Eiropas konkurētspēja un drošība; norāda, ka Austrumu pierobežas īpašā atbalsta jautājumu virzījusi kā valdības vadītāja, un sagaida, ka Eiropā panāktā izpratne pārvēršas reālā finansējumā.
Avots ↗
Saeimas komisijas sēdē par sabiedriskā medija darbu vētras laikā uzsver, ka sēdes mērķis nav atrast un sodīt vienu vai divus vainīgos; uzskata, ka visas iespējamās krīzes situācijas instrukcijās aprakstīt nevar, tāpēc katram iesaistītajam ir ne tikai formāli jāievēro noteiktā kārtība, bet arī jāapzinās pienākums reaģēt atbilstoši konkrētajai situācijai, un ka izšķirošs ir tas, kā informācijas nodošanas ķēdes strādās praksē jau tagad, nevis vēlāk atliktajos termiņos. Aicina priekšvēlēšanu laikā šo jautājumu nepārvērst politiskā cīņā un sola, ka komisija pie sabiedriskā medija gatavības krīzēm vēl atgriezīsies.
Avots ↗
Uzsver, ka atbalsts Ukrainai bija viens no būtiskākajiem G20 sanāksmes politiskajiem jautājumiem: Eiropas Savienība šim un nākamajam gadam paredzējusi 90 miljardu eiro aizdevumu, taču ar to nepietiek, tāpēc iesaistīties tiek aicināti arī citi starptautiskie partneri; norāda, ka ASV šajā sanāksmē konkrētu apliecinājumu par dalību papildu palīdzībā Ukrainai nav sniegušas, bet esot gatavas iesaistīties Starptautiskā Valūtas fonda programmās, un ka ekonomiskā spiediena uz Krieviju mazināšana nav iespējama, kamēr turpinās karš. Apstiprina, ka pret Krievijas delegācijas dalību sanāksmē ir izteikts protests.
Avots ↗
Pēc pirmās tikšanās ar ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāju Kevinu Voršu (Kevin Warsh) G20 sanāksmes ietvaros apliecina gatavību turpināt abu institūciju dialogu un sadarbību; uzskata Eiropas Savienību un ASV par būtiskiem transatlantiskajiem partneriem, kuri ir savstarpēji ieinteresēti viens otra panākumos.
Avots ↗
Kā «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs paziņo, ka frakcija neplāno atbalstīt iekšlietu ministra Jāņa Dombravas demisijas pieprasījumu.
Avots ↗
Pēc Vācijas oficiālā paziņojuma, ka par mēģinājumu ar bruņotu dronu uzbrukt Leipcigas lidostai atbildīga Krievija, pauž Latvijas solidaritāti ar Vāciju un aicina Krievijas rīcību saukt īstajos vārdos — par valsts sponsorētu terorismu.
Avots ↗
Sesto diennakti turpinoties Krievijas nepārtrauktiem uzbrukumiem, piekrīt Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas teiktajam, ka nav alternatīvas spiedienam uz Maskavu, un par būtisku uzskata ekonomiskā spiediena palielināšanu, Ukrainas gaisa aizsardzības un enerģētiskās noturības stiprināšanu, kā arī sankcijas pret Krievijas ballistisko raķešu ekosistēmu.
Avots ↗
Aicina politiskos kolēģus savstarpējos strīdos runāt cieņpilni un nelobēt valsts drošībai bīstamas lietas, norādot, ka no šķelšanās iegūstot tikai Šlesers, Rosļikovs un Kremlis.
Avots ↗
Uzskata, ka vētras zaudējumu kompensācijas pirmām kārtām pienāksies pašvaldību īpašumiem un dienestu papildu izmaksām, bet valsts nevarēs segt pilnīgi visus privātpersonu zaudējumus — lauksaimniekiem būtiska nozīme būšot apdrošināšanai.
Avots ↗
Pēc tikšanās ar Indijas finanšu un korporatīvo lietu ministri Nirmalu Sītaramanu (Nirmala Sitharaman) G20 sanāksmes ietvaros uzsver, ka Eiropas Savienības un Indijas attiecības pēdējos gados ir būtiski nostiprinātas, tostarp noslēdzot tirdzniecības nolīgumu, un uzskata, ka kopīgi iespējams paveikt vēl daudz vairāk; norāda uz nepieciešamību izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu un atrisināt konfliktu Tuvajos Austrumos, kas abi negatīvi ietekmē pasaules ekonomiku.
Avots ↗
Uzskata, ka Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī (3 %) nav viena mēneša vai viena ceturkšņa veiksmes stāsts, un norāda, ka izaugsmi sekmējuši Evikas Siliņas valdības laikā pieņemtie lēmumi investīciju piesaistei, kreditēšanas veicināšanai un birokrātijas mazināšanai.
Avots ↗
Kritizē valdību par viena no lielākajiem Latvijas investīciju projektiem — vēja parka — noraidīšanu tādēļ, ka daži miljonāri iebilst; uzskata, ka Latvijai būtu jāsamazina enerģijas cenas ar atjaunojamo energoresursu palīdzību un jāattīsta ražošana valstī, nevis jāgaida 'Laimes lācis'.
Avots ↗
Pārmet Nacionālajai apvienībai, ka tās politiķi — tai skaitā priekšlikuma iesniedzējs Vitenbergs — iebilst pret vēja parkiem, 'makšķerējot balsis' no protestējošajiem vēlētājiem, lai gan partijai būtu jārūpējas par Latvijas enerģētisko neatkarību.
Avots ↗
Uzskata, ka Ministru kabinetam nevajag pieņemt lēmumus par konkrētiem projektiem — tam jārada spēles noteikumi, nevis jāpiedalās spēlē —, bet lēmumi par projektiem jāpieņem valsts iestādēm (piemēram, Valsts vides dienestam), un ka tas jādara bezpartejiskam civildienestam; atgādina, ka viņa Saeimā iesniegtais priekšlikums par šo kārtību komisijā guva atbalstu, bet Saeimas sēdē neguva.
Avots ↗
Uzsver, ka gandrīz 2 miljardi eiro no ES Atveseļošanas fonda Latvijai ļāvuši īstenot reformas un investīcijas ar konkrētiem ieguvumiem iedzīvotājiem, paziņo, ka šodien sasniegts būtisks atskaites punkts — nacionālā plāna ieviešanas termiņš —, un apliecina, ka Eiropas Komisija turpinās cieši sadarboties ar Latvijas iestādēm, lai veiksmīgi pabeigtu fonda īstenošanu.
Avots ↗
Atbalsta priekšlikumu grozīt Interešu konflikta novēršanas likumu — tā pieņemšana nodrošināšot vienotu tiesību normas izpratni un atslogos KNAB, ļaujot tam pievērsties korupcijas apkarošanai.
Avots ↗
Uzskata vardarbību pret sievietēm un politisko vardarbību Latvijā par nepieņemamu un aicina Valsts drošības dienestu veikt pārbaudi par cilvēkiem, kas izmantojuši Kremļa stila metodes, mēģinot ietekmēt Latvijas demokrātisko procesu.
Avots ↗
Uzņemot Rumānijas ārlietu ministri Oanu Coju pirmajā vizītē Latvijā, raksturo Rumāniju kā uzticamu sabiedroto un uzsver, ka kopā ar to stiprina NATO Austrumu flanga aizsardzību un iegulda pretdronu spēju attīstībā.
Avots ↗
Iebilst pret termiņuzturēšanās atļauju režīma atgriešanu Latvijā — uzskata, ka Latvijai nav jāatgriežas pie šīs kārtības.
Avots ↗
Ainars Latkovskis vērtē, ka tieša Krievijas iebrukuma draudi šobrīd nav reāli, taču hibrīddraudi turpinās; sabiedroto brigādes klātbūtni Latvijā uzskata par ticamu NATO atturēšanas garantiju un par mērķi nosauc Latvijas spēju pašai sevi apgādāt ar pamata militārajiem resursiem.
Avots ↗
Ainars Latkovskis atbalsta mācības tikai latviešu valodā, okupācijas pieminekļu un simbolu likvidēšanu un Krievijas informatīvās telpas ierobežošanu, lai mazinātu Krievijas propagandas vienojošo ietekmi Latvijā.
Avots ↗
Ainars Latkovskis aizstāv paša rosināto kārtību, kurā trīs administratīvie pārkāpumi gada laikā var būt pamats ārvalstnieka termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanai, uzsverot, ka atkārtota likumu pārkāpšana ļauj valstij izvērtēt atļaujas saglabāšanu.
Avots ↗
Paziņo, ka Latvija šodien saņēmusi pirmo maksājumu 524,7 miljonu eiro apmērā no Eiropas Komisijas SAFE aizdevuma (3,5 miljardi eiro) aizsardzības spēju stiprināšanai, un pauž, ka Eiropa turpina sniegt atbalstu dalībvalstīm aizsardzībā, tādējādi palielinot drošību reģionā un Eiropas Savienībā kopumā.
Avots ↗
Paziņo, ka militārā apdraudējuma līmenis Latvijā nav mainījies un tiešu militāru draudu nav, vienlaikus norādot, ka Krievijas agresija Ukrainā un hibrīduzbrukumi pret NATO sabiedrotajiem pasliktina kopējo drošības situāciju visā Eiropā.
Avots ↗
Apgalvo, ka Krievija grib izraisīt badu pasaulē, un norāda, ka tās uzbrukumi graudu infrastruktūrai, ostām un jūras ceļiem kaitē aptuveni 400 miljoniem cilvēku pasaulē, tostarp dažās no visneaizsargātākajām valstīm.
Avots ↗
Kā satiksmes ministrs pamato Daugavpils dzelzceļa savienojuma projektu ar ieguvumu vietējiem iedzīvotājiem — vismaz reizi dienā ar modernu vilcienu varēšot nokļūt Rīgā; vienlaikus atzīst, ka pašlaik uz Latgales reģionu kursējošo vilcienu nolietojums ir augsts un tie neatbilstot mūsdienu situācijai.
Avots ↗
Kopā ar Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas eirokomisāriem parakstījis 30. jūlijā datētu vēstuli Eiropas Komisijas priekšsēdētājai, aicinot Krievijas draudu radītās drošības situācijas pasliktināšanās dēļ palielināt ES finansējumu Baltijas valstu noturībai un ātrās reaģēšanas spējām.
Avots ↗
Kopīgajā preses konferencē ar Zviedrijas ārlietu ministri Mariju Malmeri Stenergārdu uzsver, ka Zviedrijas ieguldījums Latvijas drošībā Latvijai nozīmē ļoti daudz, un norāda, ka Zviedrijas dalība NATO ir īpaši nozīmīga.
Avots ↗
Atzinīgi vērtē "Pasažieru vilciena" un "Rīgas satiksmes" vienotās biļetes darbības sākumu visās vilcienu zonās; norāda, ka Rīga ir ieinteresēta radīt priekšnoteikumus auto plūsmas mazināšanai pilsētā.
Avots ↗
Kā satiksmes ministrs uzdevis mobilo sakaru operatoriem kopā ar LVRTC, «Tet» un Satiksmes ministriju līdz 11. septembrim sagatavot rīcības plānu par sakaru nozares noturību ārkārtas apstākļos; uzskata, ka līdzvērtīgi svarīgi ir stiprināt Krīzes vadības centra kapacitāti un tā spēju koordinēt dienestu un iestāžu sadarbību.
Avots ↗
Darba vizītē Ukrainā vienojies meklēt iespējas Latvijas mediķiem regulāri stažēties militārajās slimnīcās; uzskata, ka sadarbībai jākļūst arvien praktiskākai, jo Ukrainas mediķu pieredze, ministra ieskatā, ir nenovērtējama Latvijas gatavības stiprināšanai.
Avots ↗
Norāda, ka arī «Jaunā Vienotība» ir gatava bloķēt Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas par būtiskām reformām īsi pirms mācību gada sākuma, un uzskata, ka šādas reformas jāvirza līdz maijam, kad sākas gatavošanās mācību procesam, nevis īsi pirms 1. septembra.
Avots ↗
Vēlas politiskās vadības atbildi, kāpēc pieteiktās izglītības reformas nav iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijā Saeimas komisijai un kāpēc komisija par tām netiek informēta; uzskata, ka tā ir bijusi politiska izšķiršanās.
Avots ↗
Paziņo, ka valdība apstiprinājusi jaunu aptuveni 200 000 eiro enerģētikas atbalsta paketi Ukrainas Čerņihivas apgabalam, un apliecina Latvijas apņemšanos stiprināt Ukrainas enerģētisko noturību, neraugoties uz Krievijas uzbrukumiem, kurus viņa raksturo kā teroristiskus.
Avots ↗
Paziņo par valdības apstiprinātajiem Ārlietu ministrijas virzītajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas no 1. septembra aizliedz rūpniecības preču importu no Krievijas un Baltkrievijas, un vērtē tos kā kārtējo soli, lai izbeigtu ekonomisko sadarbību ar agresoru.
Avots ↗
Uzskata, ka vēja parku būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes 5 kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības joslā ar nosacījumiem ir iespējama, un Ministru kabineta atteikumu vienam vēja parka projektam skaidro ar politiķu bailēm no tā, ko dēvē par aktīvu mazākumu, kas līdz šim spējis bloķēt lēmumu pieņemšanu.
Avots ↗
Iebilst pret krasta kāpu aizsargjoslas regulējuma mīkstināšanu, kas ļautu intensīvāku apbūvi, piemēram, Ādažu novadā, un apņemas iebilst pret šādiem priekšlikumiem arī turpmāk.
Avots ↗
Kā «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs pauž, ka partija neatbalsta to, ka nedēļu pirms 1. septembra tiek piedāvāts būtiski mainīt skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas noteikumus.
Avots ↗
Atbalsta gājienā «Saulespuķu ceļš» Rīgā uzsver, ka palīdzība Ukrainai tiks turpināta, un norāda, ka Ukrainai vajadzīgs miers, brīvība un iespēja būt neatkarīgai valstij.
Avots ↗
Paziņo, ka Latvija ANO Drošības padomes sēdē atkārtoti apliecinās nelokāmu atbalstu Ukrainai un aicinās saukt Krieviju pie atbildības par agresiju un pastrādātajām zvērībām.
Avots ↗
Kritiski norāda, ka bridža turnīram no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta ar Latvijas Sporta federāciju padomes starpniecību galu galā piešķirti nevis 200 000, bet 147 366,52 eiro, un ironizē par to, ka bridža federācijas prezidents vienlaikus ir Ilzes Indriksones partijas biedrs.
Avots ↗
Apgalvo, ka Rīgas Dzemdību nama ģimenes palātu slēgšana šajā gadījumā nav saistīta ne ar reformu, ne ar papildu vai samazinātu finansējumu: pēc viņa teiktā, valsts vai Nacionālais veselības dienests apmaksā gultasvietu, dzemdības un pakalpojumu, bet, ja tēvs vai ģimene vēlas palikt klāt, par to jāmaksā papildus.
Avots ↗
Uzskata, ka tik liela mēroga vētra dod konkrētas mācības un ka jāizvērtē procedūras un jānovērš birokrātiskie šķēršļi, kas var kavēt ātru palīdzības sniegšanu un vētras seku novēršanu.
Avots ↗
Norāda, ka koalīcijas partneri nav gatavi atbalstīt būtisku izmaiņu ieviešanu izglītības sistēmā neilgi pirms mācību gada sākuma, taču uzskata, ka tas nav vērtējams kā koalīcijas krīze.
Avots ↗
Kā satiksmes ministrs sasaucis 26. augusta tikšanos ar mobilo sakaru operatoru un VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» pārstāvjiem, lai noskaidrotu, kāpēc vētras laikā atsevišķās teritorijās sakari nebija pieejami vairākas stundas, identificētu sistēmiskos trūkumus un vienotos par sakaru tīklu noturības stiprināšanu.
Avots ↗
Atzīst, ka vētra izgaismojusi virkni problēmu civilās aizsardzības un krīžu vadības sistēmā — īpaši nepietiekamu informācijas apriti iedzīvotājiem un sakaru traucējumus —, un uzskata, ka jāuzlabo rīcības algoritmi ārkārtas situācijās; vienlaikus pateicas dienestiem, pašvaldībām, energouzņēmumu brigādēm un bruņotajiem spēkiem par darbu vētras seku likvidēšanā.
Avots ↗
Uzskata, ka «Jaunajai vienotībai» grūtākais posms jau aiz muguras — partija reitingu saglabā un kritums esot beidzies; norāda, ka daļai partiju nācies pārrakstīt uz JV kritiku balstītu vēlēšanu programmu un ka tagad tām būs jāparāda arī savi darbi, un cer, ka vēlētāji tos vērtēs; sagaida, ka līdz oktobrim būs vēl daudz izmaiņu.
Avots ↗
spriedze
2026-09-08
Baiba Braže → Ilze Indriksone
Izglītība
Divi koalīcijas partneri publiski prasa atlikt izglītības ministres pašas virzīto soli. Baiba Braže (Jaunā Vienotība) un Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) aicina dabaszinību centralizēto eksāmenu 9. klasei ieviest nevis šajā, bet nākamajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) paziņo par trim panāktām izmaiņām skolu ikdienā un atsevišķi atzīst, ka minimālā vērtējuma sliekšņa jautājumā piekāpjas pēc arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un koalīcijas partneru iebildumiem.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-07
Edmunds Jurēvics → Andris Kulbergs
Koalīcija un partijas
Edmunds Jurēvics (JV) 6. septembrī LSM raidījumā «De facto» norāda, ka Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) attieksme pret parlamentu un ministriem nav pieņemama, jo tā nevedot uz darba rezultātu, bet gan uz vienas partijas popularitātes kāpināšanu uz citu rēķina. Viņš aicina premjeru vairāk laika veltīt darbam, nevis skaļiem sociālo tīklu paziņojumiem. Kulbergs uz šo pārmetumu dienas avotos neatbild. Abu pārstāvētās partijas ir vienā koalīcijā, un Saeimas vēlēšanas ir 3. oktobrī.
Avots ↗
spriedze
2026-09-07
Evika Siliņa → Andris Sprūds
Aizsardzība un drošība
Bijusī Ministru prezidente Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) norāda, ka atkārtoti apšaubījusi Zviedrijas artilērijas sistēmu izvēli — jautājusi toreizējam aizsardzības ministram par cenu un par to, vai tā būs atbilstošākā tehnika, un vairākkārt prasījusi iesniegt bruņoto spēku viedokli, taču diskusijas nebijušas vienkāršas. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) uz šo pārmetumu tieši neatbild, bet 7. septembrī apgalvo, ka izvēli sagatavojusi Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadības un speciālistu padome, un pārmetumus par iepirkumu noraida. Domstarpība ir par to, vai bruņoto spēku viedoklis iepirkuma gaitā tika iegūts un ņemts vērā. Siliņa avotos neprasa no darījuma atteikties.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-06
Rihards Kozlovskis → Andris Kulbergs
Ukraina un Krievija
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pieļauj Krievijas graudu tranzīta koridora slēgšanu kā vienu no variantiem un valdības izvēli ierāmē kā jautājumu, vai valsts atņem «biļeti braukt» pa «Latvijas dzelzceļa» ceļu. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) turpretī brīdina, ka sasteigti lēmumi varētu negatīvi ietekmēt lauksaimniekus un visam jānotiek Eiropas Savienības noteikumu ietvaros. Atšķirība ir koalīcijas iekšienē un ir par soļa asumu, ne par mērķi: neviens no abiem ierobežošanu nenoraida.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-09-05
Arvils Ašeradens → Jānis Dombrava
Imigrācija
Arvils Ašeradens (JV) TV24 raidījumā uzskata, ka Imigrācijas likumu būtu nepieciešams pārskatīt, taču par izmaiņām būtu produktīvāk diskutēt laikā bez priekšvēlēšanu spiediena. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) 3. septembrī uzstāja, ka visaptverošo imigrācijas plānu nevar mīkstināt un tas ir jāpieņem, un 4. septembrī koalīcija vienojās plānu virzīt tālāk. Strīds iet koalīcijas iekšienē un ir par laiku, ne par saturu: Ašeradens vienlaikus prasa stingrāku ārvalstu studentu iesaistes kontroli.
Avots ↗
Atbilde ↗
uzbrukums
2026-09-03
Edmunds Zivtiņš → Rihards Kozlovskis
Valsts pārvalde
Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) atbalsta satiksmes ministra Riharda Kozlovska demisiju, kā papildu iemeslu minot augusta beigu vētras izraisītās sakaru problēmas. Saeima demisijas pieprasījumu noraida ar 24 balsīm par un 67 pret; visi astoņi frakcijas «Latvija Pirmajā Vietā» deputāti balso par demisiju.
Avots ↗
spriedze
2026-08-25
Edmunds Jurēvics → Ilze Indriksone
Izglītība
Nedēļu pirms mācību gada sākuma koalīcijā atklājas domstarpības par skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) aizstāv savas virzītās izmaiņas un uzsver, ka neviens centralizētais eksāmens netiek atcelts. «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics pauž, ka partija neatbalsta būtiskas vērtēšanas noteikumu izmaiņas nedēļu pirms 1. septembra — iebildums ir par brīdi, ne par izmaiņu saturu.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-25
Filips Rajevskis → Baiba Braže
Ukraina un Krievija
Politiskais analītiķis Filips Rajevskis kritizē Latvijas sankciju politiku pret Krieviju: apgalvo, ka Krievijas normalizācija sportā notiek tieši Latvijas atbalsta dēļ, un norāda, ka Latvija — atšķirībā no Igaunijas — principiāli nav piemērojusi sankcijas atsevišķām personām. Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) tajā pašā dienā paziņo par valdības apstiprinātajiem Ārlietu ministrijas virzītajiem noteikumiem, kas no 1. septembra aizliedz rūpniecības preču importu no Krievijas un Baltkrievijas.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-23
Armands Krauze → Rihards Kozlovskis
airBaltic
20. augusta Saeimas sēdē, skatot «airBaltic» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) pamatoja Saeimas deleģējuma nepieciešamību un uzsvēra, ka jaunais biznesa plāns balstās galvenokārt uz privātā kapitāla piesaisti, bet valsts tajā varētu piedalīties līdzvērtīgi privātajam partnerim. Savukārt koalīcijā esošās ZZS deputāts Armands Krauze tajās pašās debatēs līdzšinējo valsts atbalstu aviokompānijai nosauca par vienu lielu finanšu caurumu un faktiski finanšu piramīdu un pauda, ka «airBaltic» jāturpina strādāt bez valsts papildu atbalsta. Krauze ministru vārdā nenosauc — nesaskaņa ir starp divu koalīcijas partiju pieejām valsts iesaistei, ne starp personām.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-08-23
Agnese Krasta → Viktors Valainis
Imigrācija
20. augustā, Saeimai otrreiz caurlūkojot Imigrācijas likumu, plašākās debates izvērtās par ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem par vismaz 300 000 eiro vērta nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta tam iebilda, nosaucot ideju par viltus ilūziju par investīcijām un uzsverot, ka partija ir kategoriski pret; pieņemtajā likumā šī norma netika iekļauta. Krasta priekšlikuma iesniedzēju vārdā nenosauc, un abas partijas ir koalīcijā — nesaskaņa ir koalīcijas iekšēja un par konkrētu likuma normu.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-23
Agnese Krasta → Ainārs Šlesers
Imigrācija
20. augusta debatēs par Imigrācijas likuma otrreizēju caurlūkošanu Jaunās Vienotības deputāte Agnese Krasta priekšlikumu piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi nosauca par bēdīgi slavenās Šlesera idejas reinkarnāciju un norādīja, ka šo iespēju savulaik izmantojuši Krievijas oligarhi un ar Kremli saistītā elite. Ainārs Šlesers (LPV) avotā nav citēts — tā ir vienpusēja atsauce uz viņu kā agrākās «zelta vīzu» politikas autoru.
Avots ↗
spriedze
2026-08-21
Ainārs Šlesers → Evika Siliņa
Imigrācija
Šlesers apsūdz Siliņas/Kariņa valdības patveruma ieguvēju kontrabandā un neapsargātā robežā — "vai kontrabanda, vai atklāta robeža" dikotomija.
Avots ↗
spriedze
2026-08-21
Andris Kulbergs → Evika Siliņa
airBaltic
Kulbergs raksturo Siliņas valdības 14,5% airBaltic obligāciju darījumu par kļūdu; valdības vadītājs kritizē priekšgājējas finansēšanas lēmumu.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-20
Krišjānis Kļaviņš → Evika Siliņa
airBaltic
Krišjānis Kļaviņš kritizē Eviku Siliņu par «airBaltic» aizņēmuma akceptēšanu ar 14 % gada procentu likmi, ko viņš raksturo kā lombarda līmeņa likmi, un sauc viņu par «bezkaunīgu meli un diletanti».
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-14
Andris Šuvajevs → Evika Siliņa
Vēlēšanas
Andris Šuvajevs kritizē Eviku Siliņu un Jauno Vienotību par atkārtotu Aizsardzības ministrijas un NBS iesaistīšanu priekšvēlēšanu kampaņā.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-09
Ainārs Šlesers → Rihards Kozlovskis
Koalīcija un partijas
Ainārs Šlesers paziņo, ka partija Latvija Pirmajā Vietā prasīs satiksmes ministra Riharda Kozlovska demisiju. Prasības pamatojums tvītā nav norādīts — teksts sastāv no viena teikuma un saites.
Avots ↗
uzbrukums
2026-08-08
Rihards Kozlovskis → Jānis Dombrava
Aizsardzība un drošība
Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) dēvē iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (NA) izteikumus par viedās robežas izbūves procesu par apzinātu maldināšanu vai nekompetenci. Kritika nāk no koalīcijas partnera un attiecas uz konkrētiem izteikumiem par novērošanas kamerām uz robežas, nevis uz ministra darbu kopumā; Saeimas komisija plāno lūgt paskaidrojumus. Kozlovska tiešas runas avotā nav — nostāja atreferēta trešajā personā.
Avots ↗
spriedze
2026-08-06
Artūrs Butāns → Hosams Abu Meri
Veselības aprūpe
Nacionālā apvienība ar deputātu Artūru Butānu pieprasa veselības ministram Hosamam Abu Meri skaidrojumu par Rīgas Dzemdību nama finansējuma samazinājumu, kura dēļ kopā ar personāla trūkumu uz laiku slēgtas desmit ģimenes palātas.
Avots ↗
spriedze
2026-07-30
Krišjānis Kļaviņš → Andrejs Judins
Tieslietas
Krišjānis Kļaviņš iebilst pret Lielbritānijas prakses pārņemšanu, kur par migrācijas politikas kritiku tiek ierosinātas lietas policijā, un šo virzienu saista ar Andreju Judinu un Jauno Vienotību. Judins tajā pašā dienā publiski atzinīgi vērtē skaidrojumus, ka vārda brīvība nav absolūta — abas pozīcijas iezīmē tiešu konfrontāciju par izteikumu regulēšanas robežām.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-28
Jurģis Liepnieks → Rihards Kozlovskis
Transports
Politiskais stratēģis Jurģis Liepnieks iebilst pret valdības lēmumu kompensēt valsts autoceļu būvniekiem bitumena cenu kāpumu, uzskatot, ka uzņēmumiem, kuri paši nosolījuši līgumcenas, pašiem jāuzņemas risks. Satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (Jaunā Vienotība) lēmumu aizstāv, norādot, ka kompensāciju paredzēts segt no iepirkumos radušās ekonomijas.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-25
Evika Siliņa → Andris Sprūds
Aizsardzība un drošība
Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) raksta, ka cilvēki sākot saprast, kāpēc Latvijai vajadzējis labāku aizsardzības ministru, nekā Progresīvie jebkad spējuši piedāvāt. Vārdā viņa nevienu nenosauc; vienīgais Progresīvo izvirzītais aizsardzības ministrs ir Andris Sprūds.
Avots ↗
spriedze
2026-07-24
Edmunds Jurēvics → Ainārs Šlesers
Ukraina un Krievija
Edmunds Jurēvics (Jaunā Vienotība) pārmet Aināra Šlesera frakcijai, ka tā Saeimā neatbalstīja Krievijas importa ierobežošanu un ES sankcijām pakļauto Krievijas mūziķu neatskaņošanu Latvijas radio frekvencēs.
Avots ↗
spriedze
2026-07-24
Andris Kulbergs → Evika Siliņa
Tieslietas
Premjers Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) paziņo, ka Apvienotais saraksts vērsīsies Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt, vai Evikas Siliņas valdība kokrūpnieku atbalsta lēmumos nav pārkāpusi savas pilnvaras. Tajā pašā dienā viņš vērsies arī Ģenerālprokuratūrā par amatpersonu rīcību airBaltic lietā. Evika Siliņa šajā dienā publiski neizsakās.
Avots ↗
spriedze
2026-07-23
Andrejs Judins → Andris Kulbergs
Tieslietas
Andrejs Judins (JV) publiski nosoda premjera Andra Kulberga (AS) attieksmi pret tiesu varu kokrūpnieku lietā un pieprasa valdībai atgriezties pie ģenerālprokurora protesta izskatīšanas Prokuratūras likuma 19. panta kārtībā.
Avots ↗
spriedze
2026-07-23
Ainārs Šlesers → Rihards Kozlovskis
airBaltic
Ainārs Šlesers (LPV) aicina premjeru Kulbergu atlaist satiksmes ministru Rihardu Kozlovski (JV), uzskatot, ka tas nav spējīgs vadīt Satiksmes ministriju un izvest airBaltic no krīzes.
Avots ↗
spriedze
2026-07-23
Kārlis Seržants → Evika Siliņa
Tieslietas
Kārlis Seržants (AS) aicina premjeru Kulbergu oficiāli saukt pie atbildības astoņus bijušos Vienotības Ministru kabineta locekļus, tostarp ekspremjeri Eviku Siliņu (JV), kā nelikumīga lēmuma pieņēmējus kokrūpnieku lietā ar 50 miljonu eiro zaudējumiem.
Avots ↗
spriedze
2026-07-22
Inese Lībiņa-Egnere → Andris Kulbergs
Tieslietas
Inese Lībiņa-Egnere (JV) publiski iebilst premjera Andra Kulberga (AS) nostājai kokrūpnieku lietā — viņa uzskata, ka par prettiesisku atzītais atbalsta lēmums valdībai ir jāatceļ un jāprasa izmaksāto līdzekļu atgriešana, kamēr premjers apgalvo, ka izpildītu lēmumu atcelt nevar. Koalīcijas iekšēja plaisa starp JV un premjeru.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-22
Andrejs Judins → Ansis Pūpols
Tieslietas
Andrejs Judins (JV) un Ansis Pūpols nostājas pretējās pusēs jautājumā par Ģenerālprokuratūras protesta izpildi kokrūpnieku lietā: Judins uzskata, ka valdības atteikums izpildīt protestu ir netiesisks un lēmums jāatceļ, bet Pūpols aizstāv varas dalīšanas principu — valdībai izmeklēšanas stadijā prokurora rīkojumi nav jāpilda.
Avots ↗
Atbilde ↗
spriedze
2026-07-20
Andris Šuvajevs → Evika Siliņa
Aizsardzība un drošība
Andris Šuvajevs (Progresīvie) izaicina bijušo premjeri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) publiski precizēt viņas pārmetumus par dronu iepirkumu un pretdronu spējām, uzsverot, ka aizsardzības iepirkumus neveic viens ministrs un ka vispārīgi apgalvojumi apšauba arī Nacionālo bruņoto spēku darbu.
Avots ↗
spriedze
2026-07-17
Ansis Pūpols → Evika Siliņa
Vēlēšanas
Ansis Pūpols apgalvo, ka Jaunā Vienotība un Progresīvie apiet trešo personu priekšvēlēšanu reklāmas aizliegumu, finansējot sev pietuvinātas NVO, kuras partiju vēstījumus izplata kā šķietami neatkarīgi eksperti. Tajā pašā dienā radniecīgu NVO finansēšanas kritiku pauž Kārlis Seržants (NVO kā birokrātiskā aparāta daļa) un Edvarts Krusts (valsts līdzfinansējums klimata NVO); Evika Siliņa savukārt aizstāv Jaunās Vienotības ieguldījumu cilvēktiesību jomā. Opozīcijas uzbrukuma līnija NVO finansējumam pret koalīcijas un bijušās koalīcijas partijām.
Avots ↗
