Uzskata, ka suņa uzbrukuma notikumam un tam sekojošajai publiskajai diskusijai nebija jābūt, jo bērnu drošība ir prioritāte; norāda, ka saimniekiem savi suņi ir jāpieskata un par tiem jāatbild un ka Latvijā jau šobrīd ir spēkā būtiski pastiprināts tiesiskais regulējums attiecībā uz suņiem.
Tēma
Tieslietas
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka suņi, kas uz ielas sakoduši bērnus, ir jāiemidzina likumā noteiktajā kārtībā, ja saimnieki nespēj nodrošināt to drošu uzraudzību, un ka galvenais atbildīgais ir suņa saimnieks; norāda, ka vispirms slēdziens jāsniedz policijai, un uzskata, ka konkrēto Carnikavas suņu liktenim jābūt izlemtam un tie ir jāiemidzina.
Raksturo Progresīvo iesniegto likumprojektu saistībā ar «balto» un «pelēko» hakeru kriminālatbildību kā tādu, kam nav satura.
Uzskata, ka pašvaldības policijai jābūt iespējai nekavējoties izņemt suni un nogādāt to drošā vietā līdz situācijas pilnīgai izvērtēšanai, un aicina noteikt skaidrus un vienotus kritērijus institūciju rīcībai gadījumos, kad cilvēki cietuši no suņu uzbrukumiem; par būtisku uzskata arī stingrākas prasības suņu īpašniekiem un obligātas apmācības prasību sunim un īpašniekam, ja dzīvnieks uzbrucis cilvēkam.
Uzskata, ka tiesnešu laiks jāvelta lietu izskatīšanai, nevis liekai birokrātijai, un Rīgas pilsētas tiesas noslodzes dēļ aicina paātrināt standartizējamu un tehnisku procesu automatizāciju, mērķtiecīgi ieviest mākslīgā intelekta risinājumus, mazināt birokrātiju tiesnešu un tiesu darbinieku ikdienā un stiprināt cilvēkresursus un juridisko atbalstu tiesnešiem, vienlaikus saglabājot cilvēka kontroli un tiesību aizsardzības garantijas.
Iebilst pret konvencijas piešķiršanu sievietēm, kuras viņš raksturo kā vardarbīgāko dzimumu, apgalvojot, ka zinātniskā literatūra liecinot, ka sievietes gadījumos, kad vardarbīgas neesot abas konflikta puses, esot vardarbīgākas par vīriešiem.
Pauž cerību, ka krāpnieki, kas mēģinājuši izkrāpt naudu no Nepālā bezvēsts pazudušo Latvijas ceļotāju tuviniekiem, tiks aizturēti un tiem tiks piemēroti smagākie Krimināllikumā iespējamie sodi — gan lai dotu signālu, ka šāda rīcība nav tolerējama, gan lai atturētu citus.
Aicina paātrināt civillietu izskatīšanu un nepieļaut tiesvedības apzinātu novilcināšanu, veicināt tiesu specializāciju un vienotu tiesu praksi, plašāk izmantot digitālos risinājumus un mākslīgo intelektu, stiprināt mediāciju un mazināt procesuālo slogu; efektīvu tiesu sistēmu uzskata par vienu no Latvijas konkurētspējas priekšrocībām.
Atbalsta valdības apstiprinātos Tieslietu ministrijas grozījumus administratīvajā procesā: iestādēm vairs nebūtu obligāti jāsūta katrs nelabvēlīgais administratīvais akts ierakstītā vēstulē, paplašinātos attālināta dalība tiesas sēdēs, valsts apmaksātu tulku nodrošinātu tad, kad tiesa to atzīst par nepieciešamu, dokumentos iekļautu tikai procesam nepieciešamos personas datus, arī uzņēmumi un organizācijas finansiālu grūtību gadījumā varētu lūgt atbrīvojumu no valsts nodevas vai drošības naudas, un stingrāk vērstos pret apzinātu tiesvedības novilcināšanu.
Uzskata nāvessodu par nepieciešamu par nežēlīgām slepkavībām; savu pozīciju nav mainījis — neatkarīgi no dzimuma un nokrāsas
Atbalsta Progresīvo iesniegtos Krimināllikuma grozījumus, kas rosinātu femicīdu atzīt par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos; uzskata, ka, ja vardarbības pamatā ir naids, vēlme kontrolēt vai sodīt sievieti tāpēc, ka viņa ir sieviete, valstij tas skaidri jānosauc un atbilstoši jāvērtē.
Pauž nožēlu, ka tiesa pirms vēlēšanām nav «nokancelējusi» Brēmani, un norāda, ka Saeimas deputātu var ieslodzīt arī pēc ievēlēšanas.
Uzskata, ka Latvijā devīze «viens likums, viena taisnība visiem» nedarbojas, jo sabiedrībā valda neuzticēšanās tam, ka likums pret visiem tiek piemērots vienādi, un ka likumi jāpiemēro konsekventi, saprotami un vienādi neatkarīgi no personas amata, ietekmes vai statusa.
Kritizē studiju programmu «Pirmstiesas izmeklēšana» kā sākotnējo mērķi nesasniedzošu: tā izmeklētājiem piedāvā pilnu juridisko studiju kursu, ko darba laikā grūti apmeklēt, bet neatrisina profesionālās kvalifikācijas un praktisko iemaņu trūkumu; norāda, ka no 15 studentiem absolvējuši tikai divi.
Edvards Smiltēns uzsver, ka Liepājas cietumā katra sūdzība jāpārbauda un ieslodzīto cieņa un tiesības jārespektē, taču valsts neatkāpsies no drošības prasībām, likumīgas soda izpildes un mērķa mazināt cietumu subkultūras ietekmi.
Saistītās sintēzes
Turpini rakt