Atbalsta ieceri ļaut Valsts kontrolei revidēt Saeimas tēriņus un uzskata, ka šis jautājums parlamentam jāvirza tālāk; vienlaikus uzsver, ka precīzi jānosaka revīzijas pilnvaru robežas — finanšu darījumus, iepirkumus un citus administratīvos procesus drīkst pārbaudīt, bet parlamenta politisko lēmumu lietderību vērtēt nedrīkst.
Atbalsta ieceri ļaut Valsts kontrolei revidēt Saeimas tēriņus un uzskata, ka šis jautājums parlamentam jāvirza tālāk; vienlaikus uzsver, ka precīzi jānosaka revīzijas pilnvaru robežas — finanšu darījumus, iepirkumus un citus administratīvos procesus drīkst pārbaudīt, bet parlamenta politisko lēmumu lietderību vērtēt nedrīkst.
Atbalsta priekšlikumu grozīt Interešu konflikta novēršanas likumu — tā pieņemšana nodrošināšot vienotu tiesību normas izpratni un atslogos KNAB, ļaujot tam pievērsties korupcijas apkarošanai.
Lūdz premjera padomniekus paskaidrot premjeram, ka ministri nedrīkst pārkāpt likumu un izpaust ierobežotas pieejamības informāciju; jautā, kāpēc no premjera puses vērojama pretestība un nevēlēšanās atklāt valdības atbildi uz prokurora protestu.
Uzskata, ka nepieciešama īpaša tiesību norma, kas dzīvnieku seksuālu izmantošanu atzīst par noziedzīgu, jo KL 230. pantu ne vienmēr var piemērot šādos gadījumos; sagatavotais likumprojekts nodots darbam Saeimas Juridiskajai komisijai.
Norāda, ka valdības argumenti, ar kuriem noraidīts prokurora protests kokrūpnieku lietā, joprojām nav pieejami, un vēršas pie premjera ar jautājumu, kas tajos tiek slēpts.
Iebilst pret saimnieciskās darbības atbrīvojuma ierakstīšanu Krimināllikuma pantā; uzskata, ka gadījumā, ja personas apzinātu rīcību nekonstatē, kriminālatbildības nav jau tagad un nebūs arī turpmāk, tāpēc tas nav atsevišķi jāatrunā likumā.
Norāda, ka likumīgu saimniekošanu neviens neplāno kriminalizēt; deputāti nobalsoja pret priekšlikumu, ka persona, kas veic saimniecisku darbību, automātiski atbrīvojama no kriminālatbildības par kaitējuma nodarīšanu videi.
Norāda, ka saimnieciskās darbības veicējs, kas ievēro normatīvajos aktos paredzētās prasības, par radīto kaitējumu neatbildēs; atbildība iestājas, ja pārkāpums izdarīts tīši vai pārkāpjot noteikto saimnieciskās darbības kārtību.
Uzskata, ka valdība drīkst pārskatīt un atcelt savus lēmumus, ja tie pieņemti, balstoties uz maldinošu informāciju; arī valsts kapitālsabiedrības darbību ietekmējošs lēmums var būt pieļaujams, bet tam vajadzīgs tiesisks un faktisks pamats, ko maldināšana nerada.
Uzskata, ka attieksmei pret dzīvniekiem jābūt cieņpilnai; dzīvnieki nav lietas, kuru vērtību nosaka vien tirgus cena, un, tā kā dzīvnieki nevar aizstāvēt savas tiesības, tas jādara cilvēkiem.
Iebilst pret Krimināllikuma papildināšanu ar 115.2 pantu; uzskata, ka saimnieciskā darbība pati par sevi nav pamats automātiskai atbrīvošanai no kriminālatbildības par kaitējumu dabai
Uzskata, ka arī Latvijā civiltiesiskajās attiecībās dzīvnieks jāatzīst par justspējīgu būtni, nevis mantu ar tirgus cenu; norāda, ka Šveice šo principu nostiprinājusi jau 2003. gadā.
Norāda, ka Ministru prezidents Kulbergs 27. jūlijā ir apņēmies rosināt noņemt ierobežotas pieejamības statusu prokurora protestam kokrūpnieku atbalsta lietā un valdības atbildei uz to, bet 5. augustā prokuratūra šādu rosinājumu vēl nav saņēmusi; turpina gaidīt valdības rīcību.
Uzsver, ka par naida noziegumiem atbildība iestājas ne tikai naidpilnu materiālu autoriem, bet arī to izplatītājiem sociālajos tīklos; aizbildināšanās, ka persona nav materiāla autors, no atbildības neatbrīvo.
Noraida aizstāvības argumentu, ka naida nozieguma sastāvu attaisno vēlme veicināt sabiedrisku diskusiju — atsaucas uz tiesas praksi, kurā šāds skaidrojums netika atzīts par attaisnojumu.
Uzskata, ka likuma teksts vien nav pietiekams tā piemērošanai — svarīgi noskaidrot arī likumdevēja gribu; paskaidrojošo ziņojumu vērtē kā jaunu tiesību palīgavotu.
Pieprasa valdībai atgriezties pie ģenerālprokurora protesta izskatīšanas kokrūpnieku lietā, atsaucoties uz Prokuratūras likuma 19. pantu, kas dod prokuroram tiesības protestēt likumam neatbilstošus Ministru kabineta aktus.
Iepazīstina ar Jaunās Vienotības izvērsto 15. Saeimas vēlēšanu programmu un uzsver, ka stipras valsts pamats ir cilvēka pamattiesību ievērošana, vienlīdzīga likuma piemērošana un tiesiskuma stiprināšana.
Atbalsta Saeimā otrajā lasījumā pieņemtos grozījumus, kas ierobežo eParaksta un personu apliecinošu dokumentu izmantošanu personām, kuras izvairās no dalības kriminālprocesā un apcietinājuma izpildes.
Uzskata, ka valdībai jāatceļ lēmums, kas pieņemts, balstoties uz maldinošu un sagrozītu informāciju; jau pārskaitītā nauda nav pamats to aizstāvēt. Valdības atteikumu izpildīt prokuratūras protestu vērtē kā netiesisku un nepamatotu.
Apgalvo, ka iepriekšējo valdību maldināja Zemkopības ministrijas iesniegtie dokumenti un ka premjers, būdams par to informēts, turpina sargāt prettiesisko lēmumu.
Valsts kontroles revīzija nevar atzīt personu par vainīgu, bet tās atklātie fakti par iespējamu noziedzīgu nodarījumu jānodod izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai.
Uzsver, ka deputāta kandidātam ir pienākums sniegt patiesas ziņas par savu izglītību — izglītība nav priekšnoteikums kandidēšanai, taču melot par to nedrīkst; par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai paredzēta atbildība Krimināllikuma 272. pantā.
Kandidē 15. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ar 4. numuru Jaunās Vienotības sarakstā; par mērķiem izvirza Latvijas drošības stiprināšanu, tiesiskuma nostiprināšanu un stabilu valsts izaugsmi.
Uzskata, ka jauns kriminālprocess pret Elvisu (@elnormous) LVM uzlaušanas lietā nav nepieciešams; uzsver, ka noziegumu izdarīja hakeri, nevis viņš, un nodarījuma kvalifikācija ir neskaidra.
Apšauba patvarības (Krimināllikuma 279. pants) inkriminēšanu Elvisam (@elnormous) — norāda, ka atbildība iestājas tikai par būtisku kaitējumu, bet policija nav norādījusi, kā viņa saziņa ar hakeriem apdraudēja LVM intereses.
Uzskata, ka izpirkuma maksas pieprasīšana ir kvalificējama kā izspiešana neatkarīgi no tā, vai nauda tiek pieprasīta tieši vai prasība tiek nodota kādā citā veidā.
Iebilst pret Zemkopības ministrijas prasību par automātisku atbrīvošanu no kriminālatbildības saimnieciskās darbības veicējiem par dabai nodarītu kaitējumu.
Atbalsta Krimināllikuma grozījumus, kas pastiprina kriminālatbildību par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, izmantojot dronus un citas gaisa telpā pārvietojamas ierīces; paziņo, ka darbs pie grozījumiem tiek pabeigts.
Aizstāv Juridiskās komisijas kompromisa redakciju Civillikuma grozījumos par dzīvnieku statusu — svītrot tiešo formulējumu "dzīvnieki nav lietas" un noteikt, ka dzīvniekiem piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie savienojami ar dzīvnieka kā justspējīgas būtnes dabu. Vērtē lauksaimniecības organizāciju (LOSP, Zemnieku saeima, Veterinārārstu biedrība) iebildumus kā pretrunīgus un noraida apgalvojumu, ka norma dod ieroci vienai pusei pret otru.
Atbalsta Latvijas pilsonības saglabāšanu jauniešiem, kuriem ārvalsts neļauj atteikties no otrās pilsonības; sola iesniegt likumprojektu Juridiskajā komisijā
Virza Saeimā Krimināllikuma priekšlikumus, kas pastiprina atbildību par dronu un citu gaisa telpā pārvietojamu ierīču izmantošanu noziegumu izdarīšanai
Atbalsta pastiprinātu atbildību par smagiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, tostarp agresīvu braukšanu un nepakļaušanos prasībai apturēt transportlīdzekli.
Atbalsta Tieslietu padomes turpmākos darba virzienus — efektīvāka tiesu organizācija, līdzsvarotāka noslodze un stiprāks atbalsts tiesnešiem; uzsver pieejamas, neatkarīgas un kvalitatīvas tiesas mērķi.
Atbalsta Operatīvās darbības likuma grozījumus, kas precizē kārtību operatīvajā darbībā iegūtās informācijas nodošanai citām institūcijām, ieviešot skaidrākus noteikumus, pirmskontroli un papildu garantijas pamattiesību aizsardzībai.
Atbalsta pulkveža Raivja Melņa virzīšanu aizsardzības ministra amatam — uzsver viņa pieredzi NBS un darbā Ukrainā kā pārliecības pamatu profesionālai un kompetentai nozares vadībai.
Atbalsta grozījumus Administratīvās atbildības likuma 112. pantā, kas ļaus efektīvi sodīt par pārkāpumiem digitālajā vidē; norāda, ka pie tā strādāts gandrīz divus gadus.
Atbalsta grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas ierobežo dokumentu un e-identifikācijas izmantošanu meklēšanā izsludinātām, apsūdzētām vai notiesātām personām, kuras izvairās no kriminālprocesa vai soda izpildes; uzsver, ka grozījumi nav vērsti uz dokumentu atņemšanu, bet uz to izmantošanas ierobežošanu.
Atbalsta Saeimas Analītiskā dienesta pētījumu par parlamentārās kontroles mehānismiem ES valstīs, lai novērtētu to efektivitāti — Juridiskās komisijas rosināts.
Atbalsta reālas (kriminālas un efektīvas administratīvas) atbildības ieviešanu par karteļu veidošanu publiskajos iepirkumos; kritizē, ka pēc 1. lasījuma atbalsta abas atbildības formas tagad tiek bremzētas
Atbalsta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības paplašināšanu maznodrošinātām un trūcīgām personām Satversmes tiesā — palīdzība pieejama jau sūdzības sagatavošanas stadijā, nevis tikai pēc atteikuma ierosināt lietu
Atbalsta pirms pusotra gada pieņemtos grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos, un atzīmē to efektivitāti praksē (Liepājas filmēšanas gadījums)
Šodien Saeimā notika konference „Neatkarības balsis un atbalsis”, kas bija veltīta Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas 35. gadadienai. Paldies dalībniekiem par prezentācijām un vērtīgo diskusiju! https://t.co/AorqrRRTKR https://t.co/rCa4…
Saeima nodevusi @Saeimas_JK divus likumprojektus par @Vkontrole tiesībām revidēt Saeimu. Šis jautājums nav jauns. Valsts kontroles pieredze var būt noderīga, vērtējot Saeimas tēriņus. Vienīgais izņēmums – politiskie lēmumi un ar tiem saistītie izdevumi. https://t.co/58xMgPBTSG
Interešu konflikta novēršanas regulējums ir svarīgs — tam jābūt skaidram un samērīgam. Virzām grozījumus, lai nepārprotami noteiktu: koleģiālas institūcijas loceklis drīkst balsot arī par savu iecelšanu amatā.
https://t.co/IDfllvPpoC
Sveicu skolēnus, studentus, pedagogus un ģimenes Zinību dienā! Lai jaunajā mācību gadā netrūkst zinātkāres, drosmes jautāt un gandarījuma par paveikto. 🌿 https://t.co/OcuAzsu76P
Roku rokā, plecu pie pleca. Pirms 37 gadiem aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās, veidojot dzīvu ķēdi cauri Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Baltijas ceļš kļuva par apliecinājumu mūsu vienotībai un apņēmībai atgūt savu neatkarību. 🇱🇻🇪🇪🇱🇹 https://t.co/BtLWcKgGgB
RT @prokuratura_LV: ▪️ Ģenerālprokurors vērsies Satversmes tiesā t.s. kokrūpnieku lietas ietvaros.
🔗 Plašāka informācija – saite komentāros https://t.co/sSNFdGDipd
Mūsu sagatavotais likumprojekts, kas paredz kriminālatbildību par dzīvnieku seksuālu izmantošanu, ir nodots darbam @Saeimas_JK. Tiesu prakse rāda, ka KL 230.pantu ne vienmēr var piemērot šādos gadījumos. Ir vajadzīga īpaša tiesību norma, kas šādas darbības atzīst par noziedzīgām.…
Cien. @AndrisKulbergs padomnieki, lūdzu, paskaidrojiet premjeram, ka ministri nedrīkst pārkāpt likumu un izpaust ierobežotas pieejamības informāciju. Kāpēc no premjera puses vērojama tāda pretestība un nevēlēšanās atklāt valdības atbildi uz prokurora protestu? https://t.co/OmUyxk…
Ar valdības argumentiem, noraidot prokurora protestu kokrūpnieku lietā, joprojām nevar iepazīties. @AndrisKulbergs gaida, ka info sniegs @prokuratura_LV. Prokurors norāda, ka nevar to izdarīt, jo nav skaidrs, kas valdības atbildē ir konfidenciāls. Premjer, kas tur ir slēpjams? ht…
Esmu jau paudis viedokli, ka neuzskatu par pareizu @Brivibas36 nevēlēšanos atcelt savulaik pieņemtos lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem. Saistībā ar to man vairākas reizes uzdots it kā vienkāršs jautājums: “Nu labi, atcels to lēmumu. Bet kāda tam jēga? Ko tas reāli mainīs?” https…
@KasparsZ2 @ararags Ja saimnieciskās darbības veicējs ievēros normatīvajos aktos paredzētās prasības, viņam nebūs jāatbild par radīto kaitējumu. Savukārt, ja pārkāpums tiks izdarīts tīši vai pārkāpjot noteikto saimnieciskās darbības kārtību, par radīto kaitējumu būs jāatbild.
@KasparsZ2 @ararags „Likumīgu saimniekošanu”, kā to sauc vēstules autors, neviens neplāno kriminalizēt. Deputāti nobalsoja pret priekšlikumu paredzēt, ka gadījumā, ja persona veic saimniecisku darbību, viņa automātiski atbrīvojama no kriminālatbildības par kaitējuma nodarīšanu vi…
Valdība drīkst pārskatīt un atcelt savus lēmumus, ja tie pieņemti, balstoties uz maldinošu informāciju. Arī valsts kapitālsabiedrības darbību ietekmējošs lēmums var būt pieļaujams - bet tam vajadzīgs tiesisks un faktisks pamats. Maldināšana tādu nerada. https://t.co/OF368f54tz
Attieksmei pret dzīvniekiem ir jābūt cieņpilnai. Dzīvnieki nav lietas, kuru vērtību nosaka vien tirgus cena. Dzīvnieki nevar aizstāvēt savas tiesības – tas jādara cilvēkiem. https://t.co/WhxqUrbyx2
Juridiskās komisijas vairākums neatbalsta KL papildināšanu ar KL 115.2 pantu. Saimnieciskā darbība pati par sevi nav pamats automātiski atbrīvot no kriminālatbildības par kaitējuma nodarīšanu dabai. https://t.co/nFVYX71Qkw
Latvija nav pirmā valsts, kas vēlas nostiprināt principu “dzīvnieks nav lieta”. Šveice to izdarīja jau 2003. gadā. Arī mums jāatzīst, ka civiltiesiskajās attiecībās runa ir par justspējīgu būtni, nevis mantu ar tirgus cenu. Iesaku izlasīt: https://t.co/04BrOopCs7
Tuvojoties vēlēšanām, arvien svarīgāk ir nodrošināt, lai vēlētāju izvēli nosaka fakti, nevis dezinformācija vai ārvalstu ietekme. Šodien bija vērtīga tikšanās ar tiesnešiem, pārrunājot vēlēšanu drošību un demokrātijas noturību. Paldies par diskusiju! https://t.co/Al3qV9uK8Y
27. jūlijā @AndrisKulbergs ir apņēmies rosināt noņemt ierobežotas pieejamības statusu prokurora protestam kokrūpnieku atbalsta lietā, kā arī valdības atbildei uz to. 5. augusts: @prokuratura_LV šādu rosinājumu nav saņēmusi. Turpinām gaidīt @Brivibas36 rīcību.
Patīkami redzēt, ka L. Langa velta savu laiku, skaidrojot saviem sekotājiem sociālajos tīklos Latvijas un Eiropas cilvēktiesību judikatūras atzinumu, kas uzsver, ka vārda brīvība nav absolūta.
Atceros gadījumu, kad naida noziegumā apsūdzētais skaidroja, ka ar savām darbībām gribēja veicināt sabiedrisku diskusiju par aktuālu jautājumu. Nepalīdzēja. Tiesa nesaskatīja pamatu taisīt attaisnojošu spriedumu.
Pie atbildības par naida noziegumiem sauc gan tos, kuri paši rada naidpilnus materiālus, gan tos, kuri izplata citu cilvēku pausto, tostarp apzināti daloties ar šādu informāciju sociālajos tīklos. Argumentācija "neesmu autors" no atbildības neatbrīvo.
Ar likumu vien nepietiek, svarīgi saprast arī likumdevēja gribu. Par paskaidrojošo ziņojumu – jaunu tiesību palīgavotu – un tā nozīmi plašāk rakstu šeit: https://t.co/Q6obmx4ppx
Saistībā ar š. g. 16. jūnijā iesniegto prokurora protestu A. Kulberga vadītajai valdībai jāatgriežas pie prokurora protesta izskatīšanas un jāatceļ iepriekš pieņemtā lēmuma daļā, kas ir pretrunā ar likumu. https://t.co/qRAIHTZd4q
1993. gadā AT atcēla 1961. gada spriedumu par G.Astras notiesāšanu. Piespriestais sods jau bija izpildīts. Viņš nomira 1988.gadā un šo lēmumu nesagaidīja. Tomēr Latvijas juristiem toreiz bija skaidrs,ka taisnīgums ir jāatjauno un nelikumīgs tiesas spriedums nedrīkst palikt spēkā.…
Šodien Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz ierobežot iespēju izmantot eParakstu un personu apliecinošus dokumentus cilvēkiem, kuri izvairās no dalības kriminālprocesā un drošības līdzekļa – apcietinājuma – izpildes.
Publicēta @Jauna_Vienotiba izvērstā programma 15. Saeimas vēlēšanām. Tajā piedāvājam konkrētus risinājumus Latvijas attīstībai, tostarp tiesiskuma stiprināšanai. Stipras valsts pamats ir cilvēka pamattiesību ievērošana un vienlīdzīga likuma piemērošana.
https://t.co/8cbv3C5m0o
Prokuratūras likuma 19. pants piešķir prokuroram tiesības iesniegt protestu par Ministru kabineta pieņemtajiem, bet likumam neatbilstošajiem juridiskajiem aktiem. Pieprasām valdībai atgriezties pie ģenerālprokurora protesta izskatīšanas kokrūpnieku lietā. https://t.co/WJJ5LcoEKR
Iepriekšējo valdību maldināja @Zemkopibas_min iesniegtie dokumenti. Būdams par to informēts, premjers turpina prettiesisko lēmumu sargāt. Tur ir tā starpība.
Otrajam pasaules karam sekoja pusgadsimtu ilgā okupācija kā šī kara ģeopolitiskās sekas. Paldies visiem cilvēkiem, kuri Atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību un neuzskatīja, ka ''nevar atvērt atpakaļ" un "atpildīt'' WW2 sekas. https://t.co/MrZTLtTsj8
Ja @Brivibas36 lēmums tika pieņemts, balstoties uz maldinošu un sagrozītu informāciju, tas jāatceļ. Tas, ka nauda jau ir pārskaitīta,nav pamats aizstāvēt un sargāt iepriekš nolemto. Valdības atteikums izpildīt prokuratūras protestu nav tiesisks un pamatots.https://t.co/k0shAVVrxE
@VKontrole revīzija nevar atzīt personu par vainīgu, taču tā var atklāt faktus, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Šāda informācija jāvērtē izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai, lemjot par kriminālprocesa uzsākšanu.
@prokuratura_LV
@KNABinforme @Valsts_policija
Demokrātija balstās dialogā. Tāpēc sarunām ar nevalstiskajām organizācijām ir jābalstās cieņā un gatavībā uzklausīt. Attieksme pret NVO vienlaikus ir arī attieksme pret sabiedrības ieguldījumu mūsu valsts attīstībā. https://t.co/vbhpVjX8Rv
Pagājušajā gadā ar kolēģiem rosinājām, un šogad Saeimā pieņēmām KL grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez piekrišanas. Paldies @zurnalsIEVA par tēmas aktualizēšanu – katram ir tiesības uz privātumu! https://t.co/DBokAc328i
Deputāta kandidātam ir pienākums sniegt patiesas ziņas par savu izglītību. Izglītība nav priekšnoteikums kandidēšanai, taču melot par to nedrīkst. KL 272. pantā ir paredzēta atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai. #Pēcpusdiena https://t.co/FkzJsFTyc3 5:25 http…
Kandidēšu 15. Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ar 4. numuru @Jauna_Vienotiba (Nr. 9) sarakstā. Mūsu mērķis ir skaidrs – stiprināt Latvijas drošību, nostiprināt tiesiskumu un nodrošināt stabilu valsts izaugsmi. Esmu gatavs uzņemties atbildību! https://t.co/XEN2kyYtyl
Savulaik @Nekapersoniga atmaskoja viltus augstākās izglītības diplomu tirgošanu neesošās Jorkas Universitātes vārdā https://t.co/aF1VBjZ9ok. Pagājuši 6 gadi un divi Jorkas Universitātes absolventi jau ir redzami 15.Saeimas kandidātu sarakstos. @CVK_zinas
Par patvarību (KL 279.p.) personu var saukt pie atbildības, ja viņas izdarītais radīja būtisku kaitējumu. @Valsts_policija komunikācijā nav pat mājiena par to, kā @elnormous sazināšanās ar hakeriem ievērojami apdraudēja LVM intereses.
Policijai var būt jautājumi @elnormous . Tomēr to uzdošanai nav nepieciešams vēl viens kriminālprocess, turklāt ar ne visai skaidru nodarījuma kvalifikāciju. Noziegumu izdarīja hakeri, nevis Elviss, kuram izdevies viņus atrast un sazināties ar viņiem. https://t.co/lSTAakem5L
Neliela piebilde. Izspiešana tā tomēr ir. Nav svarīgi, vai nauda ir pieprasīta tieši vai pieprasījums maksāt izpirkuma maksu nodots kādā citā veidā. Protams, tam būs nozīme, ja izdosies atklāt pārkāpēja identitāti.
https://t.co/F9s7uODzgL
Ja kaitējums dabai nodarīts bez vainas, kriminālatbildības nav. Bet @Zemkopibas_min iet daudz tālāk, pieprasot automātisku atbrīvošanu no kriminālatbildības saimnieciskās darbības veicējiem.
https://t.co/nBbrIqCNBh
Senāts atcēla Rīgas AT spriedumu, ar kuru tika attaisnoti Digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie, https://t.co/uD5n3ULfQD. A. Šlesers un A. Šķēle. Lietā ir nodota jaunai izskatīšanai. Šlesers ārdās un vaino @Jauna_Vienotiba. Bez pārsteigumiem. https://t.co/cd4KHoZBU6
Divi priekšlikumi
Abi priekšlikumi paredz vienu un to pašu pamatprincipu – atcelt līdzšinējo Saeimas izņēmumu un ļaut Valsts kontrolei revidēt parlamenta tēriņus. Atšķiras gan piedāvātais pārbaužu apj…
Saeimā virzītie grozījumi Krimināllikumā paredz bargākus sodus par būtisku kaitējumu ekosistēmām, ūdenim, gaisam un augsnei, nelikumīgu rīcību ar bīstamām vielām un atkritumiem, invazīvo sugu izplatīš…
Ieceri Civillikumā noteikt, ka dzīvnieki nav lietas, Saeimas deputātiem būs jārisina, skatot likumprojektu trešajā lasījumā, liecina Saeimas ceturtdien pieņemtais lēmums.
Deputāti, skatot likumprojekt…
Pēc iebildumiem lemj koriģēt "dzīvnieki nav lietas" likumprojektu
Rīga, 17. jūn., LETA. Saeimas Juridiskās komisijas deputāti trešdien otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Civillikumā, …
Saeimas Juridiskā komisija ir tā, kas pirms Saeimas balsojuma plenārsēdē izskata lēmuma projektus par tiesnešu amata kandidātiem, kā arī viņu atsaukšanu. Arī šīsdienas sēdes darba kārtībā bija vairāku…
Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, ar ko tiek ieviesta administratīvā atbildība par seksuālu uzmākšanos, stājās sp…
Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai stiprinātu aizskartā mantas īpašnieka tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par kriminālprocesa iznākumu un efektīvāk īstenot …
Turpmāk uzbrukums Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekam, kurš pilda dienesta pienākumus, tiks pielīdzināts uzbrukumam valsts amatpersonai, tādējādi par šo pārkāpumu draudēs …
2026. gada maijā Judins kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ziņoja par atbalstītu Civillikuma grozījumu, kas tieši nostiprina principu „dzīvnieki nav lietas, bet dzīvas un justspējīgas būtnes”. 17. jūnijā komisija viņa vadībā svītroja tieši šo formulējumu „dzīvnieki nav lietas”, aizstājot ar mīkstāku redakciju („dzīvniekiem piemērojami lietu tiesību noteikumi, ciktāl tie savienojami ar dzīvnieka kā justspējīgas būtnes dabu”), reaģējot uz lauksaimniecības organizāciju iebildumiem. Būtiskais mērķis — justspējīgas būtnes statuss un stiprāka aizsardzība — saglabāts, mainīts vienīgi juridiskais formulējums. Tā ir likumdošanas evolūcija starp lasījumiem, nevis pozīcijas apvērsums; nav publicējama pretruna.
Atbalsta Civillikuma grozījumu, ka dzīvnieki nav lietas, bet dzīvas un justspējīgas būtnes
kā Civillikumā nostiprināt principu, ka dzīvnieki nav lietas, bet gan dzīvas un justspējīgas būtnes... likumprojekts ir sagatavots un atbalstīts. 1. lasījums – 28. maijā.
Aizstāv Juridiskās komisijas kompromisa redakciju Civillikuma grozījumos par dzīvnieku statusu — svītrot tiešo formulējumu „dzīvnieki nav lietas” un noteikt, ka dzīvniekiem piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie savienojami ar dzīvnieka kā justspējīgas būtnes dabu. Vērtē lauksaimniecības organizāciju (LOSP, Zemnieku saeima, Veterinārārstu biedrība) iebildumus kā pretrunīgus un noraida apgalvojumu, ka norma dod ieroci vienai pusei pret otru.
Nav pamata uzskatīt, ka šī norma dod ieroci vienai pusei, lai uzvarētu otru pusi.
Balsojumu ieraksti: 01.11.2022 – 10.09.2026
Datums
Jautājums
Balsojums
10.09.2026
Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Reģistrējies
10.09.2026
Par cilvēktiesību ievērošanu migrācijas politikas īstenošanā (137/P14)
Pret
10.09.2026
Par katastrofālo medicīniskās palīdzības un pakalpojumu pieejamības krīzi Latvij…
Nebalsoja
10.09.2026
Par Zemgales rajona tiesas tiesneses Sarmītes Daukštes atbrīvošanu no tiesneša a…
Par
10.09.2026
Par Latgales rajona tiesas tiesneses Elīnas Volikas atbrīvošanu no tiesneša amat…
Krišjānis Kļaviņš iebilst pret Lielbritānijas prakses pārņemšanu, kur par migrācijas politikas kritiku tiek ierosinātas lietas policijā, un šo virzienu saista ar Andreju Judinu un Jauno Vienotību. Judins tajā pašā dienā publiski atzinīgi vērtē skaidrojumus, ka vārda brīvība nav absolūta — abas pozīcijas iezīmē tiešu konfrontāciju par izteikumu regulēšanas robežām.
Andrejs Judins (JV) publiski nosoda premjera Andra Kulberga (AS) attieksmi pret tiesu varu kokrūpnieku lietā un pieprasa valdībai atgriezties pie ģenerālprokurora protesta izskatīšanas Prokuratūras likuma 19. panta kārtībā.
Andrejs Judins (JV) un Ansis Pūpols nostājas pretējās pusēs jautājumā par Ģenerālprokuratūras protesta izpildi kokrūpnieku lietā: Judins uzskata, ka valdības atteikums izpildīt protestu ir netiesisks un lēmums jāatceļ, bet Pūpols aizstāv varas dalīšanas principu — valdībai izmeklēšanas stadijā prokurora rīkojumi nav jāpilda.
