Kritizē, ka Eiropas Komisija joprojām runā par dronu draudiem kā nākotnes draudiem, kaut Baltijā tā jau ir tagadne — uzsver, ka ātrums ir atslēga; atsaucas uz savu dronu ziņojumu.
Tēma
Droni
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
NATO iznīcinātāju izmantošana dronu notriekšanai Latvijas gaisa telpā nav ilgtermiņa risinājums — valstij jākoncentrējas uz savu pretgaisa aizsardzības spēju attīstīšanu un stiprināšanu.
Notriektais drons parāda, ka Latvija ir spējīga reaģēt uz gaisa telpas pārkāpumiem, taču reaģēšanas efektivitāte jāuzlabo.
Uzskata, ka līgums ar Ukrainu "atraisa rokas" pretdronu spēju attīstībai: Ukrainas eksperti tuvākajās nedēļās novērtēs Latvijas situāciju, no tā izrietēs iepirkumu rīcības plāns, un militārās industrijas kopražošanas lielāko darbu cer paveikt vēl šogad.
Pozitīvi vērtē drona notriekšanu Latvijā: tas ir signāls Krievijai, un dronu incidenti ļāva dienestiem sagatavoties
Atbalsta Latvijas un Ukrainas vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā: Latvija pārņems Ukrainas kaujas pieredzi pretdronu aizsardzībā, iegūs tūlītēju piekļuvi tehnoloģijām ("zaļo koridoru"), uzsāks kopražošanu, un Latvijā ieradīsies Ukrainas antidronu kaujas vienības eksperti.
Uzskata, ka regulāra dronu notriekšana ar iznīcinātājiem nav racionāls ilgtermiņa risinājums izmaksu dēļ; tā vietā uzsvaru liek uz pretdronu sadarbības līgumu ar Ukrainu.
Virza Saeimā Krimināllikuma priekšlikumus, kas pastiprina atbildību par dronu un citu gaisa telpā pārvietojamu ierīču izmantošanu noziegumu izdarīšanai
Apšauba oficiālo komunikāciju par notriektā drona operāciju — norāda uz neatbildētiem jautājumiem (drona izcelsme, atlūzas, video pierādījumu trūkums) un sagaida lielāku caurspīdīgumu no aizsardzības dienestiem
Aicina Baltijas valstīs un citās valstīs, kas robežojas ar Krieviju, izveidot pirmo kopīgo pretdronu vienību.
Apstiprina, ka 8. jūnijā pirmo reizi Latvijas gaisa telpā notriekts no ārzemēm ielidojis drons — NATO iznīcinātāji to iznīcināja pēc NBS sensoru datiem un brīdinājumu izsludināšanas; NBS norāda, ka drons Latvijā ielidoja Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā, ka gala lēmumu par notriekšanu pieņēma NATO pavēlniecība, un ka uzlabotie sensori veicināja identifikāciju, vienlaikus brīdinot, ka šādi incidenti var atkārtoties.
Atbalsta: izveidot kompensāciju mehānismu iedzīvotājiem par postījumiem, ko nodara no ārvalstīm ielidojuši droni, izstrādājot likumdošanas izmaiņas starpinstitūciju darba grupā Tieslietu ministrijas vadībā.
Vērtē Latvijas teritorijā notriektā drona gadījumu kā veiksmi, ko nodrošināja ātri lēmumi, kas ļāva izmantot NATO potenciālu un Latvijas spējas pretgaisa aizsardzībā.
Uzskata, ka iepriekšējās NBS atrunas par nespēju notriekt dronus bija tikai aizbildināšanās — drošu notriekšanas zonu un kapacitāti bija iespējams atrast jau krietni ātrāk un to vajadzēja izdarīt sen; vienlaikus precizē, ka turpmāk ne katrs ielidojušais drons jānotriec — katrs gadījums jāizvērtē pēc apdraudējuma.
Uzskata NATO iznīcinātāju izmantošanu par šobrīd operatīvāko un efektīvāko dronu pārtveršanas veidu, neraugoties uz augstajām izmaksām
Turpini rakt