Atzinīgi vērtē policijas darbu, atrodot Liepnas pagastā, iespējams, pirms vairākām dienām nokritušu dronu, un aicina cilvēkus arī turpmāk būt vērīgiem un ziņot dienestiem noderīgu informāciju.
Tēma
Droni
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzsver, ka iespējama gaisa apdraudējuma identificēšanai jāizvērtē vairāku novērošanas sistēmu dati un taktisko apstākļu kopums, un skaidro, ka Liepnas incidenta brīdī pieejamā informācija nebija pietiekama, lai nepārprotami identificētu bezpilota lidaparātu un apstiprinātu iespējamu apdraudējumu, tāpēc netika izpildīti noteiktie šūnu apraides brīdinājuma kritēriji.
Uzsver, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā turpina radīt drošības riskus reģionā un Krievijas elektroniskās karadarbības līdzekļi var ietekmēt bezpilota lidaparātu sakaru un navigācijas sistēmu darbību, tādēļ nav izslēgta līdzīgu incidentu atkārtošanās.
Pieļauj, ka Alūksnes novadā atrastais objekts, ja tas patiešām ir Ukrainas bezpilota lidaparāts, varētu būt sašauts jau Krievijas pusē un planējis Latvijā, tāpēc, iespējams, neparādījās sistēmās; atzīst, ka pretgaisa aizsardzībā var būt caurumi, kas jāaizlāpa, un vajadzīgas vēl aizsardzības sistēmas.
Paziņo, ka pēc radaru datu analīzes un teritorijas apsekošanas netika apstiprināta 18. oktobrī saņemtā informācija par iespējamu ārvalstu bezpilota lidaparāta nokrišanu un detonāciju Alūksnes novadā, un aicina sabiedrību informāciju izvērtēt atbildīgi un sekot oficiālajiem informācijas avotiem.
Uzskata, ka, kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama atkārtota ārvalstu bezpilota lidaparātu ielidošana Latvijas gaisa telpā vai pietuvošanās tai, un norāda, ka NBS ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības.
Norāda, ka Latvija šodien ir gatava notriekt dronus saviem spēkiem un bruņotie spēki ir gatavi paredzamajiem incidentiem, taču vairāki desmiti dronu vienlaikus būtu izaicinājums un reaģēšanai vajadzīgas 10–20 minūtes.
Andra Kulberga teiktajam, ka nav iedomājams, ka militārpersonas pašas liktu lādiņā detonatoru, un ka «to nedara nekur», pretstata NBS 2025. gadā apstiprināto bezpilota sistēmu koncepciju, saskaņā ar kuru apkalpes tiek speciāli apmācītas un pašas uzpilda lādiņu korpusus ar sprāgstvielu un pievieno detonatorus, kā arī Ukrainas praksi, kur vienības dronus aprīko ar sprāgstvielām atbilstoši kaujas vajadzībām.
NBS, atbildot uz zemessarga atklāto vēstuli par Zemessardzes dronu spējām, norāda, ka publiski pieejamie fakti neliecina par apzinātu vai mērķtiecīgu Zemessardzes bezpilota lidaparātu kaujas spēju ierobežošanu; pēc NBS vērtējuma spēju attīstība (iepirkumi, finansējums, apmācības infrastruktūra) šobrīd notiek intensīvāk, nekā vienības to spēj absorbēt un ieviest, un konkrēti pierādījumi par tīšu darbību jāadresē Militārās izlūkošanas un drošības dienestam.
Pēc Igaunijas laikraksta «Postimees» ziņām, kas atsaucas uz Somijas laikrakstu «Iltalehti», kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem parakstījis vēstuli Eiropas Komisijai, lūdzot nekavējoties piešķirt 500 miljonus eiro Baltijas valstu aizsardzības pret droniem stiprināšanai, jo pēdējos mēnešos pieaudzis Krievijas radītais apdraudējums.
Norāda, ka enerģētikas drošība nav viena uzņēmuma vai vienas institūcijas jautājums un kritiskās infrastruktūras aizsardzība jāskata kā vienota sistēma, kas savlaicīgi jāpielāgo mainīgajiem riskiem; pretdronu risinājumus uzskata par vienu no nākamajiem soļiem, kam nepieciešama cieša energoapgādes uzņēmumu un valsts institūciju sadarbība un koordinēta rīcība.
Norāda, ka par kritiskās infrastruktūras aizsardzību un pretdronu spējām pārāk ilgi runāts, bet praktiskā virzība bijusi pārāk lēna; uzskata, ka svarīgi pāriet pie konkrētiem risinājumiem — attīstīt dronu atklāšanas un pretdarbības spējas un veidot vienotu sistēmu, kurā valsts dienesti un kritiskās infrastruktūras turētāji spēj savstarpēji sadarboties —, un ka šo spēju attīstībā var izmantot arī Latvijā radītas tehnoloģijas un vietējo uzņēmumu kompetenci.
Uzskata, ka kopš pagājušā gada uzrunas par stāvokli ES joprojām nav izdarīts pietiekami daudz dronu sienas izveidei — dronu pārtveršanā joprojām ir problēmas, turklāt tā notiek ar dārgiem iznīcinātājiem — un ka vajadzīgs kopīgs Eiropas risinājums, jo viena dalībvalsts šo problēmu viena pati praktiski nevar atrisināt.
Norāda, ka Lietuvā drona (viņaprāt, iespējams, krievu un, iespējams, ceļā uz Hesu) notriekšanai atkal izmantots NATO iznīcinātājs, kas, pēc viņa vērtējuma, nozīmē, ka vismaz Lietuva vēl aizvien nav gatava aizsargāt sevi pret droniem; uzskata, ka iznīcinātāji nekādā veidā nav ilgtspējīgs risinājums, uz kuru varētu paļauties.
Pateicas Itālijas sabiedrotajiem par Baltijas debesu aizsardzību, notriecot dronu virs Lietuvas, un vērtē, ka NATO Baltijas pretgaisa aizsardzības misija darbojas; uzsver, ka NATO ir aizsardzības alianse.
Turpini rakt