Krjukovs uzskata, ka katrā bataljonā un brigādē vajadzīgs vismaz viens vads, kas specializējas dronu jomā — izlūkošanā, ražošanā, apkopē un elektroniskajā karadarbībā —, un ka katram zemessargam jāprot arī izvairīties no drona.
Tēma
Droni
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Iebilst pret iznīcinātāju izmantošanu par galveno risinājumu dronu pārtveršanā Latvijas gaisa telpā un uzskata, ka jāattīsta pašmāju pretdronu tehnoloģijas, kuras Latvijas aizsardzības sektors un Nacionālie bruņotie spēki būtu gatavi iepirkt un izmēģināt.
Norāda, ka līdz septembra beigām visu Latvijas austrumu robežu plānots aprīkot ar pretdronu sistēmām, papildu sensoriem un radariem, lai efektīvāk identificētu un iznīcinātu mērķus.
NBS komandieris Kaspars Pudāns norāda, ka tiek strādāts pie risinājumiem, lai novirzītu mērķētus dronus, un viņa ieskatā Latvija noteikti varot iegūt tādas pašas spējas, lai gan tas esot tālākas nākotnes jautājums un vēl jāvērtē, vai un kā vadību zaudējušu dronu būtu iespējams ietekmēt.
Norāda, ka Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ nav iespējams izslēgt atkārtotu svešu bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā, un atgādina, ka mobilās pretgaisa aizsardzības vienības pastāvīgā dežūrā Latvijas pierobežā atrodas kopš 2024. gada rudens, bet daļai no tām bruņojums tagad papildināts ar pārtvērējdroniem.
Mācībās „Namejs 2026” īpašu uzsvaru liek uz bezpilota sistēmu izmantošanu un pretdronu aizsardzības spēju attīstīšanu, mācību plānošanā un izpildē integrējot Ukrainā gūtās atziņas; Latvijas austrumu reģionā un pierobežā pastiprināti trenēs bezpilota lidaparātu izmantošanu, vienlaikus pilnveidojot spēju atklāt, identificēt un neitralizēt pretinieka bezpilota sistēmas.
Sagaida, ka pēc R. Melņa izveidotā plāna līdz gada beigām būs daudz uzlabotāka dronu detekcija un efektīvāka to notriekšana (vismaz 2x līmenī)
Uzskata, ka dronu aprīkošana ar sprāgstvielām nav Nacionālo bruņoto spēku uzdevums, komentējot situāciju, kurā droni iegādāti bez kaujas galviņām.
Apliecina, ka bezpilota lidaparāti, kas ielido Latvijas teritorijā, tiks notriekti, jo lēmums pieņemts, lai drons nenodarītu kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem.
Apņemas no aptuveni septembra beigām izmantot Latvijas pašas dronu pārtvērējus un radarus, kamēr tas nav sakārtots, paļaujoties uz NATO iznīcinātāju atbalstu; norāda, ka uz doto brīdi esot atkarīgi no NATO iznīcinātājiem.
Pateicas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un NATO sabiedrotajiem par nakts vidū iznīcināto Latvijas gaisa telpā ielidojušo bezpilota lidaparātu, apliecina, ka Latvijas gaisa telpa tiek aizsargāta, un norāda, ka šādi incidenti atgādina, ka jāturpina stiprināt Latvijas austrumu robežas novērošanas un pretdronu spējas, lai apdraudējumu spētu pēc iespējas ātrāk atklāt, identificēt un neitralizēt.
Sola atklāt 'visu patiesību' par neiegādātajiem lādiņiem pretdronu sistēmām aizsardzības ministra Sprūda laikā un kritizē praksi, ka karavīriem pašiem manuāli jāpilda sprāgstvielas dronos, jo tas prasa apmācīt katru drona operatoru sprāgstvielu lietošanā un būtiski paaugstina risku dzīvībām.
Norāda, ka Latvijas armija pierāda spēju identificēt un kopā ar sabiedrotajiem notriekt dronus
Aizsardzības ministrs Melnis plānveidīgi turpinās pretdronu sistēmu iepirkumus, lai tās arvien vairāk būtu karavīru rīcībā un ar tām reāli mācītos un sargātu.
Noraida premjera Andra Kulberga apgalvojumu, ka pretdronu sistēmām esot aizmirsts nopirkt lādiņus, un to raksturo kā dezinformāciju; skaidro, ka pārtvērējdroni sākotnēji dabiski ienāca bez sprāgstvielām, bet paralēli tika risināta to iegāde divos ceļos — izvērtējot NBS jau esošās sprāgstvielas un panākot vienošanos ar Polijas uzņēmumu par speciāli pielāgotām kaujas galviņām.
Turpini rakt