Galvenais
- ES sankcijas pagarinātas, divi oligarhi svītroti: Latvija balsojumā atturas, lai sankcijas pret vairāk nekā 2600 personām pagarinātu uz 36 mēnešiem, nevis sešiem. Premjers Kulbergs (AS) sola nacionālās sankcijas pret Usmanovu un Fridmanu, un ārlietu ministre Braže (JV) ziņo, ka tās jau pieņemtas. Naktī premjers vēl paziņoja, ka šādu piedāvājumu Latvija nevar akceptēt.
- Sankciju kritika nāk arī no koalīcijas: iekšlietu ministrs Dombrava (NA) Ārlietu ministrijas darbu šajā lietā sauc par nepieņemamu, un NA iesniegs atsevišķo viedokli; Progresīvie (Šuvajevs, Švinka) prasīja izmantot veto.
- Imigrācijas plāns ar 71 pasākumu atbalstīts, iebildumi — pašā valdībā: labklājības ministra p. i. Augulis (ZZS) saka, ka ministrija plānu nav saskaņojusi; finanšu ministrs Kučinskis (AS) šaubās par pašvaldību piekļuvi imigrantu kontiem. Dombrava un Kols (NA) uzsver ieviešanu.
- Deputātu kompensācijas šķeļ koalīcijas partijas: TV24 debatēs Ašeradens (JV) aicina no tām atteikties, Indriksone (NA) — saglabāt, vērtējot pamatotību, Šuvajevs (PRO) — būtiski samazināt.
- Premjera budžeta un infrastruktūras lēmumi: Kulbergs paziņo par «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņa pagarināšanu līdz 2034. gadam un paraksta rezolūciju par algu iesaldēšanu nākamgad ministriem, deputātiem un citām amatpersonām.
Aktīvākie politiķi
| Politiķis | Partija | Pozīcijas | Galvenās tēmas |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | 8 | Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība, Rail Baltica, Budžets un finanses, Valsts pārvalde |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | 6 | Imigrācija, Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība, Droni |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | 5 | Ukraina un Krievija, Ārpolitika, Aizsardzība un drošība |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | 5 | ES politika, Ukraina un Krievija, Imigrācija, Aizsardzība un drošība |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | 4 | Aizsardzība un drošība, Valsts pārvalde, Imigrācija |
| Dace Melbārde | — | 3 | Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība, ES politika |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | 2 | Ukraina un Krievija, Valsts pārvalde |
Galvenās tēmas
Ukraina un Krievija (16 pozīcijas)
Latvija atturas, oligarhi svītroti no ES saraksta · 22.09.2026
ES sankcijas pagarina uz 36 mēnešiem, Usmanovu un Fridmanu svītro; Latvija atturas un sola nacionālās sankcijas, kritika nāk arī no koalīcijas. Pozīcijas:
- Andris Kulbergs (AS) — naktī: vienkāršu svītrošanu Latvija nevar akceptēt; vakarā: atturas, lai neriskētu ar sankcijām pret vairāk nekā 2600 personām
- Baiba Braže (JV) — Latvija lēmumu bloķēja līdz pēdējam brīdim; nacionālās sankcijas pret abiem jau pieņemtas
- Jānis Dombrava (NA) — Ārlietu ministrijas darbs šajā lietā nepieņemams; NA iesniegs atsevišķo viedokli
- Andris Šuvajevs (PRO) — Latvijai bija jāizmanto veto
- Atis Švinka (PRO) — veto jāizmanto, lai abus neizņemtu no saraksta
- Didzis Šmits (ārpus frakcijām) — atkāpšanās nepilnā diennaktī; atbildīga ir Braže
Kols (NA) arī paziņo par nacionālajām sankcijām un sankciju pagarināšanas procedūru sauc par ES sankciju režīma Ahileja papēdi.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Paziņo, ka Latvijas valdības nostāja ir nemainīga — ES sankcijas pret Krieviju jāstiprina, nevis jāvājina — un tāpēc Latvija nevar piekrist izplatītajam piedāvājumam;par citu valstu nostājām aicina jautāt pašām šīm valstīm. | x.com |
| Filips Rajevskis | Sarkastiski paredz, ka Latviju atkal kaut kas «pārliecinās», ka Usmanovs un Fridmans ir «jauki cilvēki» un sankcijas pret viņiem jānoņem, atsaucoties uz Francijas kā Eiropas lielvaras spiedienu;ar to netieši iebilst pret šo sankciju atcelšanu. | x.com | |
| Edgars Rinkēvičs | Bezpartejisks | Baltijas valstu un Polijas prezidentu tikšanās laikā norāda, ka Ukrainai vajadzīgs ne tikai militārais atbalsts, sevišķi pretgaisa raķetes, bet arī atbalsts energoinfrastruktūras nostiprināšanai un atjaunošanai, kā arī Eiropas Savienības makrofinansiālais atbalsts. | diena.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Paziņo, ka Latvija neatbalstīja Īrijas prezidentūras sagatavoto ES lēmumprojektu par sankciju pret Krieviju pagarināšanu;uzskata, ka sankciju pagarināšana uz 36 mēnešiem būtu pareizs solis, taču tās cena nedrīkst būt «vienkārša» Ališera Usmanova un Mihaila Fridmana svītrošana no sankciju saraksta, un šādu piedāvājumu Latvija nevar akceptēt;sola kopā ar ārlietu ministri strādāt ar Briseli un Parīzi, lai rastu Latvijas interesēm atbilstošu risinājumu, un paziņo, ka sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Paziņo, ka Latvija piekrīt kompromisam par ES sankciju pret Krieviju pagarināšanu, bet savu principiālo nostāju nemaina: Latvija līdz pēdējam iebilda pret Ališera Usmanova un Mihaila Fridmana izņemšanu no sankciju saraksta, tomēr, izvēloties starp divu personu statusa maiņu un risku zaudēt visu sankciju režīmu pret vairāk nekā 2600 Krievijas kara atbalstītājiem, Latvijas pārstāvis balsojumā atturēsies, lai sankcijas pagarinātu uz 36 mēnešiem, nevis sešiem;vienlaikus sola, ka Ārlietu ministrija nekavējoties sagatavos juridisko pamatojumu nacionālajām sankcijām pret abām personām un tiks izmantoti visi tiesiskie instrumenti, lai nepieļautu viņu līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanu Latvijā. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Pēc valdības sēdes žurnālistiem pauž, ka Nacionālās apvienības ieskatā Ārlietu ministrijas darbs saistībā ar ES lēmumu svītrot krievu oligarhus Ališeru Usmanovu un Mihailu Frīdmanu no sankciju saraksta bijis nepieņemams, tāpēc NA iesniegšot atsevišķo viedokli par to, kādā formā tas noticis;norāda, ka jautājums starptautiskajos medijos apspriests gandrīz nedēļu, taču Ministru prezidents Andris Kulbergs procesā iesaistīts tikai pēdējā brīdī, kas viņa vērtējumā neliecina par labu procesa vadības stilu. | tvnet.lv |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Paziņo, ka Latvija noteiks nacionālās sankcijas pret Krievijas oligarhiem Usmanovu un Fridmanu pēc viņu svītrošanas no ES sankciju saraksta, un norāda, ka nekas neliedz pārējām ES dalībvalstīm rīkoties tāpat. | x.com |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka ES nozaru sankcijas pret Krieviju darbojas, bet sankciju pagarināšanas procedūra pret Kremļa režīmam pietuvinātām personām ir sankciju režīma Ahileja papēdis. | x.com |
| Didzis Šmits | Ironiski kritizē, ka Latvija nepilnas diennakts laikā atkāpās no savas nostājas ES sankciju jautājumā, sakot, ka tā tagad izskatās muļķīgi ES un Ukrainas priekšā, un par to atbildīgu nosauc Baibu Braži. | x.com | |
| Didzis Šmits | Paredz, ka Latvija atkāpsies no, viņa vārdiem, «pašradītās» nostājas sankciju jautājumā, un uzskata, ka pēc tā Latvijas galvenajai «diplomātei» būtu jāatstāj amats (viņa izteiksmē — «jāpadzen ar mietu»). | x.com | |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | Uzskata, ka Latvijai jāizmanto veto tiesības pret iespējamo Fridmana un Usmanova izņemšanu no sankciju saraksta;norāda, ka sankcijas pret Krieviju šobrīd jāstiprina un jāņem vērā Fridmana saites ar Avenu, un sankciju mīkstināšanu vērtē kā Latvijas drošības apdraudējumu. | x.com |
| Jurģis Liepnieks | Kritizē Latvijas rīcību ES sankciju jautājumā (kontekstā — Ališera Usmanova un Mihaila Fridmana izslēgšana no sankciju saraksta): apgalvo, ka Latvijas iebildumi parādījās tikai pēc tam, kad sociālajos tīklos sākās sašutums, un ironizē par «kompromisu» — atlikt lēmumu tieši uz divām nedēļām. | x.com | |
| Atis Švinka | Progresīvie | Uzskata, ka Latvijai jāizmanto veto tiesības, lai Ališeru Usmanovu un Mihailu Fridmanu, kurus viņš raksturo kā Kremļa elitei un Putinam pietuvinātus Krievijas oligarhus, neizņemtu no sankciju saraksta. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Atbildē, kas adresēta «Andrii», pauž pilnīgu piekrišanu un norāda, ka tieši tāpēc Latvija bloķēja lēmumu līdz pēdējam iespējamajam brīdim;paziņo, ka Latvija jau pieņēmusi nacionālās sankcijas pret divām personām, kuras viņa raksturo kā «politiski» izslēgtas no sankciju saraksta. | x.com |
| Dace Melbārde | — | ES Vispārējo lietu padomē aicina turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, īpaši gaisa aizsardzībai un tās vajadzībām gaidāmajā ziemā, un saglabāt un palielināt spiedienu uz Krieviju ar jaunām sankcijām, nodrošinot spēkā esošo individuālo sankciju nepārtrauktu pagarināšanu un izvairoties no nepamatotas personu svītrošanas no sankciju sarakstiem;uzsver, ka Ukrainai jāpaliek starp Eiropadomes galvenajām prioritātēm. | tvnet.lv |
| Jūlija Stepaņenko | Suverēnā vara/Jaunlatvieši | Uzskata, ka bankas Kulberga dēļ, kā viņa to raksturo, «sit» uzņēmumus, kuri importē un/vai eksportē preces uz Krieviju un Baltkrieviju un no tām. | x.com |
Imigrācija (16 pozīcijas)
Valdība atbalsta imigrācijas plānu, bet ministri iebilst pret atsevišķiem pasākumiem · 22.09.2026
Valdība atbalsta 71 pasākuma plānu; iebildumi izskan pašā valdībā, bet ārpus Saeimas esošās ASL pārstāvis Zeltīts jauno imigrācijas likumu sauc par vēl vājāku politiku. Pozīcijas:
- Jānis Dombrava (NA) — pirmais mēģinājums veidot imigrācijas politiku; svarīgākā ir ieviešana
- Uldis Augulis (ZZS) — Labklājības ministrija plānu nav saskaņojusi; VSAA «nav izmeklēšanas kantoris»
- Māris Kučinskis (AS) — šaubās par pašvaldību sociālo dienestu piekļuvi imigrantu bankas kontiem
- Viktors Valainis (ZZS) — uzsvars jāliek uz nelegālo migrāciju; plāns ir izteikti politisks
- Latvijas Darba devēju konfederācija — vispirms vajadzīga ārvalstu darbaspēka piesaistes politika
- Raivis Zeltīts (ASL) — jaunais likums ir vēl vājāka imigrācijas politika; mērķim jābūt imigrantu izceļošanai
Ārpus valdības sēdes pret imigrāciju no trešajām valstīm, arī legālo, iestājas Velps (ASL) un Krusts (MMN), bet Valsts kontrole secina, ka patlaban nevarētu apgalvot, ka trešo valstu darbaspēks nav vajadzīgs.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Velps | Austošā Saule Latvijai | Atsaucoties uz Dānijas un Nīderlandes ilggadējiem pētījumiem, apgalvo, ka legālajai imigrācijai no trešajām valstīm nav pozitīva pienesuma tautsaimniecībai: tā radot zaudējumus valsts kasei (Dānijā vidēji 14 200 eiro gadā par personu), gremdējot valsts valodu un kultūru un radot milzīgus drošības riskus, bet labumu no tās gūstot vien atsevišķu uzņēmēju lētā darbaspēka lobijs;nelegālo migrāciju uz šī fona uzskata par daudz mazāku problēmu. Apvienotā saraksta Ministru prezidenta amata kandidāta Andra Kulberga video paziņojumus, kuros tas runā tikai par nelegālo migrāciju, raksturo kā politisku liekulību un manipulēšanu. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Atzinīgi vērtē valdībā pieņemto visaptverošo imigrācijas ierobežošanas plānu, kura izstrāde sākās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā un turpinājās Iekšlietu ministrijā, un uzsver, ka tagad svarīgākais ir panākt, lai plānā paredzētie pasākumi tiktu arī praktiski īstenoti. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Valdības sēdē pauž, ka imigrācijas ierobežošanas plāns ir pirmais mēģinājums veidot imigrācijas politiku valstī un atbildīgajām institūcijām jau tagad ir vērts domāt, kā veidot ārvalstu darba tirgus stratēģiju;norāda, ka plāns neaizliedz piesaistīt turīgus ārvalstu investorus, taču šādā procesā jāievēro nacionālās drošības intereses, un atzīst, ka atsevišķus plāna punktus būs grūti īstenot īsā laika periodā. | la.lv |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Valdības sēdē par migrācijas ierobežošanas pasākumu plānu uzskata, ka plāna attīstībā vajadzētu likt uzsvaru uz nelegālo migrāciju un publiskā sektora reakciju uz to;dokumentu raksturo kā izteikti politisku, tapušu ar parlamenta svētību, un norāda, ka precīzāka stratēģija attiecībā uz tautsaimniecību būs redzama tikai tālākā procesa laikā. | la.lv |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Atzinīgi vērtē pieņemto visaptverošo imigrācijas ierobežošanas plānu, kurā Saeimas izmeklēšanas komisijas secinājumi pārvērsti konkrētos pasākumos (stingrāka legālās migrācijas un ārvalstu studentu uzraudzība, nelegālās migrācijas novēršana, sakārtotas izraidīšanas procedūras, lielāka iekšlietu dienestu kapacitāte), un uzsver, ka svarīgākais tagad ir plāna ieviešana. | x.com |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Valdības sēdē, kurā konceptuāli atbalstīts migrācijas ierobežošanas pasākumu plāns, norādīja, ka liela kļūda bijusi tā, ka neviena valdība nav izveidojusi atbilstošu migrācijas politiku un stratēģiju. | la.lv |
| Raivis Zeltīts | Austošā Saule Latvijai | Uzskata, ka jaunais imigrācijas likums «šādus gadījumus» tikai vairos un ir vēl vājāka imigrācijas politika, «ietīta spīdīgā papīrītī»;norāda, ka kontrole un reidi ir bezgalīgi, un aicina par mērķi izvirzīt imigrantu izceļošanu, ko paredz partijas «Austošā Saule Latvijai» programma. | x.com |
| Valsts kontrole | Revīzijā par darba atļauju sistēmu aplēš, ka 2025. gadā valsts nav iekasējusi vismaz piecus miljonus eiro darba nodokļu, jo daļa uzņēmumu, apejot ilgo un sarežģīto Latvijas darba atļauju procedūru, trešo valstu pilsoņus Latvijā nodarbina ar citu ES valstu uzņēmumu starpniecību (piemēram, no Polijas, Lietuvas vai Bulgārijas), un nodokļi tiek maksāti norīkotājā valstī. Norāda arī, ka ģimenes locekļiem uzturēšanās atļaujas piešķir, pirms gūta pārliecība par ārzemnieka uzturēšanās un nodarbinātības pamata stabilitāti, kas palielina nelegālās migrācijas riskus, un atkārto secinājumu, ka Latvijā nav uz darba tirgus datiem balstītas migrācijas politikas. | lsm.lv | |
| Edvarts Krusts | MMN | Iebilst pret imigrāciju no trešajām valstīm, arī legālu darbaspēka ievešanu, apgalvojot, ka tā neatrisina sabiedrības novecošanās problēmu, ilgtermiņā bremzē nozaru attīstību un darba automatizāciju un ienes kultūru, kas, viņaprāt, nav savienojama ar Rietumu vērtībām; kā pretēju paraugu min Poliju. | x.com |
| Alvis Hermanis | MMN | Uzskata, ka imigrācija ir svarīgāks iemesls piedalīties 3. oktobra vēlēšanās nekā vēlēšanu kārtības maiņa, kuras dēļ viņš iesaistījies politikā;apgalvo, ka visas vecās partijas atbalsta imigrantu savešanu Latvijā, un aicina veidot pašpietiekamu valsts saimniecību, lai varētu iztikt bez zemas kvalifikācijas iebraucējiem, ko viņš raksturo kā «svešos no eksotiskām zemēm». | x.com |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka viens no Rīgas domes uzdevumiem būs darīt visu, lai Vanšu tilta rekonstrukcija neizraisītu jaunu trešo valstu pilsoņu pieplūdumu;Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā norādīja, ka rekonstruktors SIA «Tilts» līdz šim plaši izmantojis trešo valstu darbaspēku, piemēram, Uzbekistānas pilsoņus Dienvidu tilta 4. kārtas būvē. | x.com |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Valdības sēdē, reaģējot uz ministriju iebildumiem pret imigrācijas ierobežošanas plānu, norāda, ka esot migrantu grupas, kuras sociālajiem pabalstiem piesakās pat trīs valstīs, tāpēc Latvija var rosināt diskusiju par iespēju dažādu valstu sociālajiem dienestiem savstarpēji apmainīties ar informāciju;pauž, ka Iekšlietu ministrija ir gatava palīdzēt Valsts darba inspekcijai ar mākslīgā intelekta risinājumiem, lai identificētu komersantus, kuri, pārkāpjot Darba likumu, mēģina rekrutēt ārvalstniekus. | lsm.lv |
| Uldis Augulis | Zaļo un Zemnieku savienība | Kā labklājības ministra pienākumu izpildītājs valdības sēdē norāda, ka Labklājības ministrija imigrācijas ierobežošanas plāna ziņojumu nav saskaņojusi;uzsver, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra «nav izmeklēšanas kantoris», un nepiekrīt iecerei, ka Valsts darba inspekcijai būtu jāuzrauga darba sludinājumi ārpus Latvijas teritorijas. | lsm.lv |
| Māris Kučinskis | Apvienotais saraksts | Valdības sēdē pauž skepsi par imigrācijas ierobežošanas plāna ieceri, ka Finanšu ministrijai kopā ar Labklājības ministriju ES līmenī jāpanāk pašvaldību sociālo iestāžu piekļuve trešo valstu imigrantu kontiem: norāda, ka šobrīd tāda piekļuve ir tikai izmeklēšanas ietvaros, un saka, ka nespēj iedomāties, ka pašvaldība prasītu piekļuvi citu personu bankas kontiem. | lsm.lv |
| Latvijas Darba devēju konfederācija | LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs aicina uzlabot imigrācijas ierobežošanas plāna priekšlikumus: norāda, ka valstī vispirms vajadzīga ārvalstu darbaspēka piesaistes politika un jāuzlabo datu apmaiņa starp institūcijām, lai priekšlikumi nenonāktu pretrunās — piemēram, prasot trešo valstu pilsoņiem reģistrēties klātienē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, kurai jau tā trūkst kapacitātes. | lsm.lv | |
| Valsts kontrole | Valsts kontroles pārstāvis Gatis Litvins valdības sēdē, atsaucoties uz revīzijas secinājumu, ka līdz 2040. gadam darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits Latvijā varētu sarukt par 9,4 % un iespējas būtiski palielināt vietējā darbaspēka piedāvājumu būs ierobežotas, secina, ka patlaban nevarētu apgalvot, ka Latvijai nevajadzētu darbaspēku no trešajām valstīm. | delfi.lv |
Valsts pārvalde (7 pozīcijas)
Deputātu kompensācijas šķeļ arī koalīcijas partijas · 22.09.2026
TV24 priekšvēlēšanu debatēs kandidāti nevienojas, vai deputātu kompensācijas atcelt, samazināt vai saglabāt. Pozīcijas:
- Arvils Ašeradens (JV) — kompensācijas nav lietderīgi saglabāt; no tām būtu jāatsakās
- Ilze Indriksone (NA) — kompensācijas nodrošina reģionu pārstāvību; jāvērtē pamatotība, nevis jāatceļ
- Andris Šuvajevs (PRO) — kompensācijām jābūt daudz mazākām; deputātiem nodokļos jāmaksā vairāk
- Viktors Valainis (ZZS) — Valsts kontrolei jārevidē deputātu tēriņi
- Edmunds Zivtiņš (LPV) — problēma ir neapmierinātība ar politiķu darbu, nevis algu apmērs
Ārpus kompensāciju debates Kulbergs (AS) pēc valdības sēdes sankciju jautājumu nosauc par ārlietu ministres tiešāko pienākumu, kas viņam bijis jārisina pēkšņi.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Uzskata, ka birokrātijas mazināšana sākas ar domāšanas maiņu un uzticēšanos;norāda, ka Ekonomikas ministrija jau panākusi administratīvā sloga samazinājumu par 142 milj. eiro un pievienojusi vēl 0,4 milj. eiro, ļaujot tirgoties savā īpašumā bez pašvaldības atļaujas, un pauž, ka būtu labi, ja visi ministri gada laikā samazinātu slogu vidēji par 50 milj. eiro. | x.com |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | TV24 priekšvēlēšanu debatēs par deputātu kompensācijām uzskata, ka Saeimas un deputātu ienākumu un kompensāciju caurskatāmībai nepieciešama Valsts kontroles rūpīga uzraudzība un Valsts kontrolei vajadzētu revidēt Saeimas deputātu tēriņus;tajā pašā debatē ierosina, ka nākamajai Saeimai katru gadu vajadzētu strādāt citā reģionā — Kurzemē, Vidzemē vai Latgalē. | la.lv |
| Andris Šuvajevs | Progresīvie | TV24 priekšvēlēšanu debatēs uzskata, ka deputātu kompensācijām jābūt daudz mazākām, jo deputāti, īpaši tie, kuriem ir amati, ir starp vislabāk atalgotajiem cilvēkiem Latvijā, un ka viņiem arī nodokļos jāmaksā vairāk;norāda, ka «Progresīvie» atbalsta Valsts kontroles revīziju par Saeimas tēriņu lietderību, bet Saeimas vairākums to noraidījis. | la.lv |
| Ilze Indriksone | Nacionālā apvienība | TV24 priekšvēlēšanu debatēs par deputātu kompensācijām uzskata, ka tās ir instruments, kas nodrošina reģioniem savus pārstāvjus Saeimā, un aicina nevis no tām atteikties, bet vērtēt to pamatotību, veidot caurspīdīgu sistēmu un nepārmaksāt. | la.lv |
| Arvils Ašeradens | Jaunā Vienotība | TV24 priekšvēlēšanu debatēs uzskata, ka nav lietderīgi saglabāt kompensācijas deputātiem, jo Saeimas un augstāko valsts amatpersonu atalgojums krietni pārsniedz vidējo atalgojumu valstī;norāda, ka citiem strādājošajiem šādas kompensācijas netiek maksātas, tās jāizvērtē un no tām būtu jāatsakās. | la.lv |
| Edmunds Zivtiņš | Latvija Pirmajā Vietā | TV24 priekšvēlēšanu debatēs par deputātu kompensācijām uzskata, ka jautājums nav par to, cik lielas algas un piemaksas politiķi saņem, bet par tautas neapmierinātību ar politiķu darbu;norāda, ka jautājums jārisina un jādomā, kā to padarīt caurskatāmāku un saprotamāku cilvēkiem. | la.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsver, ka sankciju jautājums ir ārlietu ministres tiešākais pienākums;nenoliedz, ka šis jautājums viņam «uzkritis uz galvas» un bijis jārisina pēkšņi pēc Īrijas premjera zvana, un norāda, ka vēl nav varējis par to uzdot jautājumus ārlietu ministrei Baibai Bražei, jo viņa atrodas vizītē Ņujorkā. | leta.lv |
Aizsardzība un drošība (8 pozīcijas)
Dienas jaunums tēmā ir Kulberga (AS) paziņojums, ka Francijas prezidents Makrons piekritis sarunām par Latvijas pievienošanos Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai un Francijas militārās klātbūtnes stiprināšanai. Paralēli Valainis (ZZS) un aizsardzības ministrs Melnis (bezpartejisks) virza sadarbību ar Izraēlas aizsardzības nozari. Iekšlietu ministrs Dombrava (NA) uzdod samazināt trīs katastrofu pārvaldības centru būvapjomus, ietaupījumu novirzot dienestu kapacitātei.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Paziņo, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons ir piekritis uzsākt sarunas ar Latviju par tās pievienošanos Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai «Forward Nuclear Deterrence Initiative» un paudis apņemšanos stiprināt Francijas militāro klātbūtni Latvijā, īpaši gaisa aizsardzības jomā;uzskata, ka šāda apņemšanās stiprinās ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austrumu flanga drošību. | nra.lv |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Kā iekšlietu ministrs uzdevis kritiski pārskatīt Krāslavas, Rēzeknes un Balvu katastrofu pārvaldības centru projektēšanas prasības, samazinot paredzētos būvapjomus līdz minimāli nepieciešamo un objektīvi pamatojamo prasību līmenim, vienlaikus saglabājot dienestiem nepieciešamo telpu funkcionalitāti, un nodrošināt plānoto izmaksu samazinājumu vismaz par 10 %;iegūto ietaupījumu paredzēts novirzīt valsts drošības un iekšlietu dienestu kapacitātes stiprināšanai. | lsm.lv |
| Viktors Valainis | Zaļo un Zemnieku savienība | Pauž, ka Rafael Advanced Defense Systems, Elbit Systems un citi vadošie Izraēlas uzņēmumi ir laipni gaidīti Latvijā, un uzskata par svarīgu paplašināt sadarbību ar Izraēlas uzņēmumiem, kas jau šobrīd darbojas Latvijā. | x.com |
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Uzskata, ka Latvijas sadarbība ar Kanādu ES SAFE instrumenta formātā būtu loģiska, jo Kanāda ir vienīgā valsts ārpus Eiropas, kas šajā instrumentā iekļauta. | x.com |
| Latvijas armija (NBS) | NBS Apvienotā štāba priekšnieks pulkvedis Andris Rieksts norāda, ka austrumu robežas aizsardzības infrastruktūras darbos NBS izmantos arī privātīpašumā esošu zemi noteiktā kārtībā: īpašnieku savlaicīgi informē, īpašuma stāvokli fiksē pirms darbiem un pēc tiem, un, ja konstatēti postījumi, īpašniekam izmaksā kompensāciju. | lsm.lv | |
| Raivis Melnis | Bezpartejisks | Uzskata, ka Latvijai ir svarīgi mācīties no Izraēlas mūsdienu karadarbības pieredzes un izmantot to aizsardzības spēju un Nacionālo bruņoto spēku stiprināšanā;vizītē Izraēlā vēlas iepazīt tās tehnoloģiskos risinājumus un meklēt jaunas sadarbības iespējas Latvijas drošības stiprināšanai. | diena.lv |
| Dace Melbārde | — | Uzsver, ka, ņemot vērā Krievijas pieaugošo agresiju, ES aizsardzības gatavība jāsasniedz nekavējoties, pilnībā izmantojot esošo aizsardzības instrumentu potenciālu. | tvnet.lv |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Latvijas vārdā ļoti atzinīgi vērtē NATO sabiedroto Dānijas un ASV vienošanos;uzskata, ka sabiedroto kopīgs darbs drošības stiprināšanai Ziemeļatlantijā un Arktikā ir labākais iznākums kolektīvajai drošībai. | x.com |
Budžets un finanses (6 pozīcijas)
Premjers Kulbergs (AS) paraksta rezolūciju par algu iesaldēšanu nākamgad amatpersonām, kuru algu nosaka ar ikgadēju koeficientu, un pēc tikšanās ar Latvijas Banku secina, ka izaugsmei jābūt divreiz lielākai. Latvijas Bankas prezidents Kazāks pašreizējo 2–3 % izaugsmes potenciālu vērtē kā par lēnu. MMN pārstāvis Jānis Hermanis fiksē valsts parāda pieaugumu līdz 22,6 miljardiem eiro.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Ēriks Stendzenieks | Latvija Pirmajā Vietā | Pauž aizdomas, ka nodokļu samazināšana ir labēja politika, bet tie, ko viņš sauc par komunistiem, nodokļus cenšas celt vai nekādā gadījumā nesamazināt. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Paziņo, ka parakstījis rezolūciju Finanšu ministrijai par algu iesaldēšanu nākamgad tiem valsts pārvaldē strādājošajiem, kuru bāzes mēnešalgu nosaka ar ikgadēju koeficientu (tostarp premjeram, ministriem, Saeimas deputātiem un virknei citu amatpersonu), to nosaucot par vienu no darbiem, ko valsts izdevumu mazināšanai var izdarīt uzreiz;pauž, ka turpmāk nekādi ārpuskārtas tēriņi vairs nevarēs būt, un uzskata, ka jāpārskata daudzās neaizpildītās vakances valsts pārvaldē, jo arī tur nauda tiekot tērēta nelietderīgi. | leta.lv |
| Jānis Hermanis | MMN | Norāda, ka parāds turpina palielināties un augusta beigās sasniedza 22,6 miljardus eiro. | x.com |
| Jānis Hermanis | MMN | Norāda, ka parāds uz vienu iedzīvotāju (ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus) augustā sasniedza 12 341 eiro jeb aptuveni sešas vidējās bruto mēneša algas. | x.com |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Pēc sanāksmes ar Latvijas Banku pauž, ka galvenais atzinums ir šāds: Latvijas ekonomiskā aktivitāte ir nepietiekama, un inflācija apēd gan šo aktivitāti, gan potenciālo valsts izaugsmi;uzskata, ka izaugsmei vajadzētu būt divreiz lielākai, lai valsts varētu segt savas vajadzības un budžetā dotos solījumus. | lsm.lv |
| Latvijas Banka | Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks vērtē, ka pašreizējais ekonomikas izaugsmes potenciāls — apmēram 2–3 % gadā — viennozīmīgi ir par lēnu, lai Latvija sasniegtu Baltijas kaimiņu vai Eiropas vidējo līmeni;norāda, ka ir virkne lietu, ko var darīt, lai ekonomika augtu par 5–6 %, tostarp eksporta sarežģītības kāpināšana, un uzskata, ka nepieciešama ekonomikas struktūras maiņa, kuras panākšanā struktūrfondi ir viens no līdzekļiem. | lsm.lv |
ES politika (4 pozīcijas)
Kols (NA) ES lēmumu kritizē kā sankciju pārvēršanu bartera objektā un, pēc viņa teiktā, Latvijas iebildumi «nokārtoti» ar Francijas piedāvājumu pretgaisa aizsardzībā. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Melbārde ES daudzgadu budžeta sarunās uzsver drošību, lauksaimnieku konkurences apstākļus un «Rail Baltica» finansējumu, bet Dombrovskis (JV) runā par ES regulējuma vienkāršošanu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Rihards Kols | Nacionālā apvienība | Kritizē ES lēmumu pagarināt sankcijas uz 36 mēnešiem par cenu, ka no saraksta svītro Usmanovu un Fridmanu: uzskata, ka svītrošanai nav pamata, jo abi savu iekļaušanu sarakstā ES tiesā pārsūdzēja un zaudēja, un ka sankcijas tā kļūst par bartera objektu;iebilst, ka Latvijas iebildumi, pēc viņa teiktā, tika «nokārtoti» ar Francijas piedāvājumu ciešākai sadarbībai pretgaisa aizsardzībā, jo ES kopējā ārpolitika un drošības politika tā nedarbojas;trīs gadu sankciju ciklu vērtē kā vienīgo labo lēmuma elementu. | x.com |
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | Pēc pirmās tikšanās ar BusinessEurope jauno prezidentu Mačeju Vitucki (Maciej Witucki) pauž, ka Eiropai ātrāk jāvirzās uz vienkāršošanu un jāatbrīvo investīciju potenciāls. | x.com |
| Valdis Dombrovskis | Jaunā Vienotība | Pēc tikšanās ar Vācijas MVU apvienību Bundesverband Kooperierender Mittelstand (BKM) par Komisijas vienkāršošanas programmu pauž, ka mazo un vidējo uzņēmumu atsauksmes vienmēr ir svarīgas un regulējumā būtu vienmēr jāievēro princips «Think Small First» (vispirms domāt par mazajiem). | x.com |
| Dace Melbārde | — | Sarunās par ES daudzgadu budžetu 2028.–2034. gadam uzsver Latvijas prioritātes — drošību un aizsardzību, arī izaicinājumus kā ES austrumu robežvalstij —, līdzvērtīgus konkurences apstākļus Latvijas lauksaimniekiem un pietiekamu finansējumu stratēģiski nozīmīgiem infrastruktūras projektiem, īpaši «Rail Baltica». | tvnet.lv |
Ārpolitika (3 pozīcijas)
Braže (JV) intervijā «Fox and Friends» uzsver Krievijas, Irānas, Ziemeļkorejas un Ķīnas saspēles radītos draudus un ANO Ģenerālās asamblejas laikā aicina pastiprināt spiedienu uz Baltkrieviju. Politiskais analītiķis Rajevskis sankciju diskusiju saista ar Francijas urāna darījumu ar Uzbekistānu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Filips Rajevskis | Norāda, ka diskusijā par sankciju atcelšanu runa ir par Francijas darījumu ar Uzbekistānu par urāna piegādēm, kas esot «liela Francijas interese». | x.com | |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | Pēc intervijas raidījumā «Fox and Friends», kurā pārrunāta Latvijas un ASV alianse, apņemšanās pēc stipras aizsardzības un stiprām robežām un uzņēmējdarbībai labvēlīga domāšana, paziņo, ka Krievijas saspēle ar Irānu, Ziemeļkoreju un Ķīnu rada globālus draudus. | x.com |
| Baiba Braže | Jaunā Vienotība | ANO Ģenerālās asamblejas laikā Latvijas iniciētā ministru diskusijā par Baltkrieviju aicina visas valstis pastiprināt spiedienu uz Baltkrieviju un Krieviju un ierobežot ekonomisko sadarbību ar tām, tostarp piemērojot stingras sankcijas pret abiem režīmiem, kā arī turpināt Baltkrievijas diplomātisko un politisko izolāciju starptautiskajās organizācijās;Baltkrievijas režīmu raksturo kā Krievijas agresijas kara atbalstītāju, kas nelegālo migrāciju izmanto kā ieroci pret Eiropas valstīm. | tvnet.lv |
Tieslietas (3 pozīcijas)
Tieslietu ministrs Smiltēns (AS) atbalsta valdībā pieņemtos grozījumus jurista kvalifikācijas eksāmena kārtībā, bet Judins (JV) — Juridiskajā komisijā pabeigtos Krimināllikuma grozījumus par kaitējumu dabai. Žuravļevs (ASL) kritizē Progresīvo ieceri ieviest likumā femicīda jēdzienu.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Matīss Žuravļevs | Austošā Saule Latvijai | Kritizē Progresīvos par vēlmi ieviest likumā femicīda jēdzienu, ko kopā ar «SK» raksturo kā partijas gadiem izplatītu mizandriju. | x.com |
| Edvards Smiltēns | Apvienotais saraksts | Uzskata, ka jurista kvalifikācijas eksāmenam jābūt prasīgam, godīgam un taisnīgam pret ikvienu studentu;atbalsta valdības pieņemtos Tieslietu ministrijas grozījumus eksāmena kārtībā, kas paredz skaidrāku akadēmiskā godīguma pārkāpumu izvērtēšanu, studenta tiesības pabeigt eksāmenu arī pārkāpuma aizdomu gadījumā un iespēju komisijas lēmumu apstrīdēt apelācijas komisijā. | x.com |
| Andrejs Judins | Jaunā Vienotība | Kā Saeimas Juridiskās komisijas darba dalībnieks atbalsta komisijā pabeigtos Krimināllikuma grozījumus, kas nepieļauj saimnieciskās darbības veicēju automātisku atbrīvošanu no atbildības par kaitējumu dabai, vienlaikus nodrošinot, ka netiek sodīti tie, kuri kaitējumu nav radījuši ar nodomu. | x.com |
Pilsētvide (3 pozīcijas)
Vanšu tilta remonta plānošana nonāk Saeimas komisijā: LDDK atzinīgi vērtē pagaidu tiltu, bet nav skaidrības par pievedceļiem, un Burovs (GKR) prasa atklātu plānošanu, iesaistot arī Pierīgas pašvaldības. Pūpols (NA) atzinīgi vērtē Centrāltirgus attīstības programmas virzību Rīgas domes komitejās.
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|
| Latvijas Darba devēju konfederācija | LDDK pārstāve Ilze Stebera Saeimas komisijas sēdē atzinīgi vērtē to, ka Vanšu tilta remonta laikā būs pieejams pagaidu tilts, bet norāda, ka darba devējiem nav skaidrs, kādi būs pievedceļi un kas notiks ar satiksmi citviet Rīgā;visgrūtāk viņa sagaida 2028. gadu, kad remonts sakritīs ar Dziesmu un deju svētkiem un ES Padomes prezidentūru. | lsm.lv | |
| Ansis Pūpols | Nacionālā apvienība | Atzinīgi vērtē, ka Rīgas domes Attīstības un Īpašumu komiteju apvienotajā sēdē deputāti pēc, viņa vārdiem, «lieliem iebildumiem un garas stīvēšanās» beidzot izkustināja no sasaluma Centrāltirgus attīstības programmu, kas paredz tirgus remontdarbus, vietu kultūras programmām un mājražotājiem, jaunas autostāvvietas, savienojumu ar transporta mezglu un investora piesaisti;norāda, ka lēmums vēl jāapstiprina domes sēdē. | x.com |
| Oļegs Burovs | Gods kalpot Rīgai | Uzskata, ka Vanšu tilta remontdarbu plānošanai jānotiek atklāti, iesaistot arī Pierīgas pašvaldības un uzņēmējus, un Rīgas domei jānodrošina regulāra informācija sabiedrībai par plānošanas gaitu, iespējamajiem satiksmes ierobežojumiem un alternatīvajiem maršrutiem;norāda, ka komisijas sēdē apstiprinājās bažas, ka Rīgas pašvaldībai nav skaidra satiksmes organizācijas plāna būvdarbu laikam. | diena.lv |
Pārējās tēmas (13 pozīcijas 8 tēmās)
Visas pozīcijas un avoti
| Politiķis | Partija | Tēma | Pozīcija | Avots |
|---|---|---|---|---|
| Edgars Tavars | Apvienotais saraksts | Vēlēšanas | Norāda, ka saskaņā ar saņemto vēlēšanu platformas projekta vadības grupas gala ziņojumu visi kritiskie darbi sistēmā ir pabeigti un kritiskās infrastruktūras daļas notestētas, bet izstrādes laikā atklātie sarežģījumi novērsti;sola ciešu visu iesaistīto sadarbību, lai neatkārtotos pērnā gada pašvaldību vēlēšanās pieļautās kļūdas, taču atzīst, ka 100 % garantijas pret neparedzētām problēmām nav, un piebilst, ka darbs četros mēnešos, arī naktīs, paaugstinājis sākotnēji prognozētās vēlēšanu izmaksas. | diena.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Rail Baltica | Paziņo, ka Baltijas valstis vienojušās pagarināt «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņu no 2030. līdz 2034. gadam, jo 2030. gada termiņš nav reālistisks: patlaban nav pieejama būvniecības kapacitāte (materiāli, tehnika, darbinieki), un termiņa uzspiešana strauji celtu cenu;uzskata, ka nākamajā ES finansēšanas periodā trim Baltijas valstīm obligāti jābūt 10 miljardu eiro Eiropas finansējumam, lai projektu pašreizējā situācijā vispār varētu īstenot, un ka, uzstājot uz 2030. gadu, Latvija nepiekļūtu 2029. gadā pieejamajam finansējumam. | la.lv |
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Rail Baltica | Pauž, ka Latvijas ieskatā «Rail Baltica» projektu nevar turpināt ar pašreizējo izmaksu bāzi, tāpēc Baltijas valstīm jāvienojas par projekta tehnisko noteikumu pārskatīšanu;pēc viņa teiktā, daudzi tehniskie noteikumi pārsniedz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prasības un būtiski sadārdzina projektu. | lsm.lv |
| Uldis Augulis | Zaļo un Zemnieku savienība | Degviela un enerģētika | Uzskata, ka degvielas izmaksu jautājumā šobrīd labākais risinājums ir PVN samazināšana. | x.com |
| Edgars Bergholcs | Apvienotais saraksts | Degviela un enerģētika | Aicina AS «Rīgas siltums» pārskatīt līdzšinējo pieeju siltumenerģijas iepirkšanai un aktīvāk izmantot brīvā tirgus iespējas. | tvnet.lv |
| Jānis Vitenbergs | Nacionālā apvienība | Droni | Norāda, ka enerģētikas drošība nav viena uzņēmuma vai vienas institūcijas jautājums un kritiskās infrastruktūras aizsardzība jāskata kā vienota sistēma, kas savlaicīgi jāpielāgo mainīgajiem riskiem;pretdronu risinājumus uzskata par vienu no nākamajiem soļiem, kam nepieciešama cieša energoapgādes uzņēmumu un valsts institūciju sadarbība un koordinēta rīcība. | tvnet.lv |
| Jānis Dombrava | Nacionālā apvienība | Droni | Norāda, ka par kritiskās infrastruktūras aizsardzību un pretdronu spējām pārāk ilgi runāts, bet praktiskā virzība bijusi pārāk lēna;uzskata, ka svarīgi pāriet pie konkrētiem risinājumiem — attīstīt dronu atklāšanas un pretdarbības spējas un veidot vienotu sistēmu, kurā valsts dienesti un kritiskās infrastruktūras turētāji spēj savstarpēji sadarboties —, un ka šo spēju attīstībā var izmantot arī Latvijā radītas tehnoloģijas un vietējo uzņēmumu kompetenci. | tvnet.lv |
| Edgars Bergholcs | Apvienotais saraksts | Valsts kapitālsabiedrības | Uzskata, ka AS «Rīgas siltums» pārvaldība būtu jānodrošina Rīgas pašvaldībai, jo tā vislabāk pārzina rīdzinieku vajadzības;Ekonomikas ministrijai jārisina valstiska līmeņa jautājumi, bet pašvaldība ir gatava pārņemt siltumapgādes pārvaldību un vēlas palielināt kontroli pār uzņēmumu. | tvnet.lv |
| Jurģis Liepnieks | Koalīcija un partijas | Pauž, ka viņa iepriekšējā prognoze diemžēl piepildījusies, un paredz, ka valdību vadīs Kulbergs;tas, pēc viņa vērtējuma, «kā redzams» nozīmē nespēju risināt pat vienkāršus ikdienas jautājumus, un — lai gan jāskatās, ko vēl ievēlēs — secina, ka Latvijas atpalicība turpinās pieaugt. | x.com | |
| Jurģis Liepnieks | Pašvaldības | Apgalvo, ka domei nav 20 miljonu un nav arī ideju, kur tos varētu ņemt, un ironizē, ka divas nedēļas pirms vēlēšanām tas «skan vareni». | x.com | |
| Oļegs Burovs | Gods kalpot Rīgai | Pašvaldības | Uzskata, ka Saeimai ir vērts pieskatīt gan Vanšu tilta remontdarbus, gan citus lielus projektus pašvaldībās, jo tas padara procesus caurspīdīgākus un palīdz sabiedrībai savlaicīgi iejaukties;kā piemēru min, ka Rīgas dome divu dienu laikā pēc komisijas darba kārtības izsludināšanas sarīkoja preses konferenci par remontdarbiem. | diena.lv |
| Maija Krastiņa | Vide | Uzskata, ka Latvijas Valsts ceļu izvietotajām atvērta tipa urnām (tvītā redzamajām) «nekāda jēga», jo vējš un vārnas atkritumus iznēsā krūmos un mežos;atbildi, ka urnas atbilst noteikumiem, nevērtē kā apmierinošu un jautā, vai plānots tās beigt lietot. | x.com | |
| Latvijas Banka | Vide | Latvijas Bankas ilgtspējības politikas eksperte Baiba Vitajevska-Baltvilka Saeimas apakškomisijā nepiekrīt Zemkopības ministrijas interpretācijai par LB vadlīnijām dabas daudzveidībai labvēlīgas un nelabvēlīgas saimnieciskās darbības identificēšanai: norāda, ka ietekme, kas tām piedēvēta kā būtiskam ierobežojumam, ir pārspīlēta, vadlīnijas nav atceltas un tiks pārskatītas, izvērtējot argumentētos iebildumus;atzīmē, ka LB tematiskā analīze apstiprina, ka ciršanas apjomi ir galvenais faktors ZIZIMM mērķu neizpildē. | leta.lv |
Koalīcija vs Opozīcija
| Bloks | Pozīcijas | Partijas | Galvenie runātāji | Dominējošās tēmas |
|---|---|---|---|---|
| Koalīcija | 47 | NA, AS, JV, ZZS | Kulbergs (8), Dombrava (6), Braže (5) | Imigrācija, Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība |
| Opozīcija | 5 | PRO, LPV | Šuvajevs (2), Švinka (1), Zivtiņš (1) | Ukraina un Krievija, Valsts pārvalde, Budžets un finanses |
| Bez Saeimas frakcijas | 10 | MMN, ASL, GKR, SV-AJ | Jānis Hermanis (2), Burovs (2), Alvis Hermanis (1) | Imigrācija, Budžets un finanses, Tieslietas |
| Bezpartejiskie | 4 | Bezp. | Šmits (2), Rinkēvičs (1), Melnis (1) | Ukraina un Krievija, Aizsardzība un drošība |
| Neitrāli | 13 | — | Liepnieks (3), Rajevskis (2), Latvijas Banka (2) | Imigrācija, Ukraina un Krievija, Ārpolitika |
Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.
Koalīcijas iekšējās šķirtnes dienā ir trīs. Dombrava (NA) publiski vērtē Bražes (JV) vadītās Ārlietu ministrijas darbu kā nepieņemamu. Labklājības ministrija, kuru pagaidām vada Augulis (ZZS), imigrācijas plānu nav saskaņojusi, un Kučinskis (AS) šaubās par vienu no tā pasākumiem. Deputātu kompensāciju debatē Ašeradens (JV) un Indriksone (NA) ieņem pretējas nostājas. Parlamentārā opozīcija (Šuvajevs, Švinka) sankciju jautājumā prasīja veto, bet ārpus Saeimas esošās ASL pārstāvis Zeltīts jauno imigrācijas likumu sauc par vēl vājāku politiku.
Spriedzes
| Tips | Avots | Mērķis | Tēma | Apraksts | Saite |
|---|---|---|---|---|---|
| uzbrukums | Didzis Šmits | Baiba Braže (Jaunā Vienotība) | Ukraina un Krievija | Šmits izsmej Latvijas atkāpšanos sankciju jautājumā mazāk nekā diennakts laikā un par to atbildīgu nosauc ārlietu ministri Braži. | x.com |
| uzbrukums | Jurģis Liepnieks | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Koalīcija un partijas | Liepnieks apgalvo, ka viņa prognoze piepildījusies: valdību vadīs Kulbergs, un tas nozīmēšot nespēju atrisināt pat vienkāršus jautājumus. | x.com |
| uzbrukums | Andris Velps (Austošā Saule Latvijai) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Imigrācija | Velps Kulberga video paziņojumus, kuros runāts tikai par nelegālo migrāciju, sauc par politisku liekulību un manipulēšanu, jo viņaprāt arī legālā imigrācija no trešajām valstīm nedod labumu tautsaimniecībai. | x.com |
| spriedze | Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) | Baiba Braže (Jaunā Vienotība) | Ukraina un Krievija | Dombrava pēc valdības sēdes paziņo, ka Nacionālās apvienības ieskatā Ārlietu ministrijas darbs Usmanova un Frīdmana svītrošanas lietā bijis nepieņemams, un NA iesniegs atsevišķo viedokli. | tvnet.lv |
| spriedze | Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) | Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) | Valsts pārvalde | Priekšvēlēšanu debatēs Ašeradens aicina atteikties no deputātu kompensācijām, bet Indriksone iestājas par to saglabāšanu, pārskatot to pamatotību. | la.lv |
| atbalsts | Rihards Kols (Nacionālā apvienība) | Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) | Imigrācija | Kols apsveic Dombravu ar valdībā pieņemto imigrācijas ierobežošanas plānu un uzsver, ka tagad svarīgākā ir tā ieviešana. | x.com |
| uzbrukums | Ēriks Stendzenieks (Latvija Pirmajā Vietā) | Baiba Braže (Jaunā Vienotība) | Ukraina un Krievija | Stendzenieks ironizē, ka Braže sankciju jautājumu esot rosinājusi atlikt par divām nedēļām, līdz pēc Saeimas vēlēšanām. | x.com |
| uzbrukums | Jurģis Liepnieks | Baiba Braže (Jaunā Vienotība) | Ukraina un Krievija | Liepnieks izsmej Latvijas diplomātijas «konstruktīvo atturēšanos» un apgalvo, ka neviens neņēma vērā Bražes lūgumu atlikt lēmumu līdz vēlēšanām. | x.com |
| uzbrukums | Jūlija Stepaņenko (Suverēnā vara/Jaunlatvieši) | Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) | Ukraina un Krievija | Stepaņenko uzskata, ka Kulberga dēļ bankas «sit» uzņēmumus, kas ieved vai izved preces no Krievijas un Baltkrievijas vai uz tām. | x.com |
Pretrunas
| Politiķis | Partija | Tēma | Veids | Apraksts | Avoti |
|---|---|---|---|---|---|
| Andris Kulbergs | Apvienotais saraksts | Ukraina un Krievija | neliela novirze | Naktī uz 22. septembri Kulbergs paziņoja, ka sankciju pagarināšanas cena nedrīkst būt «vienkārša» Usmanova un Fridmana svītrošana no ES sankciju saraksta un «ŠĀDU piedāvājumu Latvija nevar akceptēt»;tās pašas dienas vakarā viņš paziņoja, ka Latvija piekrīt kompromisam un tās pārstāvis balsojumā atturēsies, lai sankcijas pagarinātu uz 36 mēnešiem, lai gan abas personas no saraksta tiek svītrotas. [Konteksts: ES Padomē, kur šim lēmumam vajadzīga vienprātība, atturēšanās lēmumu nebloķē. Kulbergs maiņu pamato ar izvēli starp divu personu statusa maiņu un risku zaudēt visu sankciju režīmu (vairāk nekā 2600 personu un uzņēmumu), taču to, ka bez vienprātības apdraudēts viss saraksts, viņš norādīja jau nakts paziņojumā. Nakts paziņojumā nepieņemamā cena bija formulēta ar vārdu «vienkārša» svītrošana;vakara lēmumu pavada solījums noteikt Latvijas nacionālās sankcijas pret abām personām, bet ES līmenī pieņemtais lēmums ir tas pats, ko nakts paziņojums noraidīja. Jau nakts paziņojumā Kulbergs solīja kopā ar ārlietu ministri strādāt ar Briseli un Parīzi, lai rastu Latvijas interesēm atbilstošu risinājumu;valdības vakara paziņojums vienlaikus ziņo par būtisku progresu divpusējā drošības un aizsardzības sadarbībā ar Franciju. Kulbergs iznākumu raksturo kā labāko iespējamo izvēli, bet koalīcijas partneris Kols (NA) vērtē, ka iebildumi pret sankciju politiku tādējādi «nokārtoti» ar divpusēju drošības piedāvājumu. Tā ir pragmatiska atkāpšanās no paša publiski paziņotas nostājas mazāk nekā diennakts laikā, nevis viedokļa maiņa par sankciju nozīmi.] | 22.09 / 22.09 |