Latvijas armija (NBS)

Zemessardzes komandieris Aivars Krjukovs uzskata, ka 50 000 zemessargu un rezervistu nav ambiciozs mērķis un ka to sasniegšana ir laika jautājums; vienlaikus viņš iestājas par atbalsta vienību modeli, kurā sabiedriskās organizācijas krīzes laikā palīdz karavīru ģimenēm un vienību apgādē.

Krjukovs uzskata, ka katrā bataljonā un brigādē vajadzīgs vismaz viens vads, kas specializējas dronu jomā — izlūkošanā, ražošanā, apkopē un elektroniskajā karadarbībā —, un ka katram zemessargam jāprot arī izvairīties no drona.

NBS norāda, ka pēc pašgājējhaubiču testiem tās operacionālajām vajadzībām atbilda divi modeļi — Zviedrijas «Archer» un Čehijas «Morana» —, ka Čehijas piedāvājums bija lētāks un ka izvēli, vērtējot arī citus faktorus, tostarp reģionālās partnerības stiprināšanu, veica Aizsardzības ministrija.

NBS skaidro, ka grozījumi par nekustamā īpašuma pārņemšanu militāra apdraudējuma gadījumā paredz īpašumu pārņemt NBS turējumā uz laiku līdz 14 dienām ar skaidri noteiktiem piemērošanas nosacījumiem, nevis to atsavināt, un īpašnieks par zaudējumiem, tostarp atrauto peļņu, varēšot pieprasīt atlīdzību.

NBS komandieris Kaspars Pudāns norāda, ka tiek strādāts pie risinājumiem, lai novirzītu mērķētus dronus, un viņa ieskatā Latvija noteikti varot iegūt tādas pašas spējas, lai gan tas esot tālākas nākotnes jautājums un vēl jāvērtē, vai un kā vadību zaudējušu dronu būtu iespējams ietekmēt.

NBS komandieris Kaspars Pudāns vērtē, ka pēc vētras atkal izgaismojušās tās pašas problēmas, par kurām runāts jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, un lielāka uzmanība jāvelta kritisko pakalpojumu nodrošināšanai un alternatīvu sakaru risinājumu izstrādei; iedzīvotājiem jābūt gataviem noteiktu laiku parūpēties par sevi, kā arī tam, ka citu krīžu gadījumā infrastruktūras atjaunošanas darbi varētu tikt traucēti.

NBS komandieris Kaspars Pudāns skaidro, ka pārtvērējdroni tika iegādāti, jo Latvijai tie bija vajadzīgi, bet pirkuma brīdī ražotāji vēl nebija izstrādājuši galīgo lādiņu risinājumu, tāpēc lādiņu iegādi risināja paralēli.

NBS komandieris Kaspars Pudāns vērtē, ka mācību „Namejs 2026” laikā dažādu spēju gatavība ir augstāka nekā ikdienā, taču tieši tāpēc Krievijai šajā periodā varētu būt kārdinājums veikt provokācijas; viņaprāt, lielākais risks būtu nevis nespēja ātri novērst apdraudējumu, bet iespējamās provokācijas ietekme uz sabiedrības uzticēšanos NBS.

Norāda, ka Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ nav iespējams izslēgt atkārtotu svešu bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā, un atgādina, ka mobilās pretgaisa aizsardzības vienības pastāvīgā dežūrā Latvijas pierobežā atrodas kopš 2024. gada rudens, bet daļai no tām bruņojums tagad papildināts ar pārtvērējdroniem.

Apņemas visaptverošo valsts aizsardzības mācību „Namejs 2026” laikā nemazināt NBS pastiprināto atbalstu Valsts robežsardzei, ko sniedz, lai atturētu nelegālās migrācijas organizatorus un aizturētu nelegālos robežas šķērsotājus.

NBS komandieris Kaspars Pudāns vērtē, ka Krievijai ir «vēlme un apetīte» veikt hibrīduzbrukumus pret rietumvalstīm, taču par Ukrainā notikušajam iebrukumam līdzīga scenārija atkārtošanos šobrīd runas neesot.

Kopā ar Aizsardzības ministriju aicina Latvijas pilsoņus pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā ļoti nopietni un atbildīgi izvērtēt savas militārās zināšanas, sagatavotību un praktiskās iemaņas; norāda, ka Harkivas frontē kritušais Latvijas valstspiederīgais nav dienējis NBS un nav noteiktajā kārtībā informējis NBS par došanos uz Ukrainu.

Pauž, ka Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzes, un ka tā ietver ne tikai valsts pārvaldes un aizsardzības iestādes, bet arī privāto sektoru, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotājus; tāpēc mācībās „Namejs 2026” līdzās NBS un sabiedroto vienībām iesaista arī Krīzes vadības centru, nozaru ministrijas, valsts drošības iestādes, vairākas pašvaldības un komersantus.

Mācībās „Namejs 2026” īpašu uzsvaru liek uz bezpilota sistēmu izmantošanu un pretdronu aizsardzības spēju attīstīšanu, mācību plānošanā un izpildē integrējot Ukrainā gūtās atziņas; Latvijas austrumu reģionā un pierobežā pastiprināti trenēs bezpilota lidaparātu izmantošanu, vienlaikus pilnveidojot spēju atklāt, identificēt un neitralizēt pretinieka bezpilota sistēmas.

NBS vērtē NATO gaisa spēku aktivitātes Baltijas valstu gaisa telpas drošībai kā sabiedroto gatavības apliecinājumu kopīgi aizsargāt alianses teritoriju — tās stiprina kolektīvo aizsardzību un atturēšanu un demonstrē spēju koordinēti reaģēt uz jebkādiem drošības izaicinājumiem reģionā.

NBS nesniegs detalizētāku informāciju par Balvu novadā notriektā bezpilota lidaparāta modeli, lai neietekmētu Ukrainas bruņoto spēku plānotās aizsardzības aktivitātes un spējas.

Aicina iedzīvotājus neļauties dezinformācijai un pārbaudīt informāciju, kā arī sagatavot rīcības plānu — iesaistoties Zemessardzē, valsts aizsardzības dienestā vai sagatavojot savas ģimenes drošības plānu.

Pauž, ka robežas apsardzībā pieeja mainīta no lineāras aizsardzības pie robežlīnijas uz darbību arī dziļumā abās robežas pusēs, izmantojot izlūkošanas datus un bezpilota un autonomās sistēmas, lai izsekotu un izjauktu migrantu pārvadāšanas tīklus.

NBS komandieris Kaspars Pudāns vērtē, ka sabotāžas uzdevumu izpildītāju vervēšana sociālajos tīklos par samaksu ir viens no iespējamiem variantiem un vieglākais ceļš — atšķirībā no situācijas pirms gadiem tas vairs neprasot aģentu iesūtīšanu vai „guļošo” aģentu pamodināšanu.

NBS komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns pauž, ka valsts jāsargā no apdraudējumiem pēc iespējas agrāk — vēl tiem nesākoties — vai ārpus Latvijas robežām, un ka zemessargiem jābūt gataviem tikt nosūtītiem arī uz austrumu robežu un piekrasti, kā arī dienēt starptautiskās operācijās, vienlaikus norādot, ka primāri Zemessardzes uzdevums joprojām paliek savas dzīvesvietas aizsardzība. Jaunais Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Ģirts Savins par savas brigādes trim darbības virzieniem nosauc brigādes skaitliskā sastāva palielināšanu, kaujas gatavību (komandu vadību un manevrētspējas) un Ukrainas pieredzē balstītu jauno tehnoloģiju ieviešanu.

Noraida izplatītās ziņas par it kā karavīru nāvi mācībās „Baltic Trust 26”, informējot, ka šāds gadījums nav noticis un mācības norit bez starpgadījumiem, un raksturo tās kā koordinētu dezinformācijas kampaņu – kārtējo mēģinājumu diskreditēt bruņotos spēkus un NATO.

Zemessardzes 35. kājnieku bataljons piedalās Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotajā Jašas upes sakopšanas talkā Preiļu novadā un uzskata palīdzību citām valsts iestādēm par savu pienākumu, norādot, ka dalība šajās talkās ir ikgadēja tradīcija.

Novērtē, ka Ukrainas kara pieredze apliecina bezpilota un pretdronu tehnoloģiju pāreju no eksperimenta uz reālu kaujas lauka sastāvdaļu, tāpēc mācībās „Baltic Trust 26” Sēlijas poligonā kopā ar NATO Sakaru un informācijas aģentūru meklē risinājumus, kā ātrāk identificēt drona radīto apdraudējumu, kā uz to reaģēt un kā dažādu valstu tehnoloģijas savienot vienotā NATO sistēmā.

Mācībās „Lion Protector 26” nodrošināja sabiedroto spēku aprīkojuma kuģa drošu pavadīšanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos, ienākšanu ostā un militārās tehnikas izkraušanu, norādot, ka sabiedroto spēku un tehnikas uzņemšana ir nozīmīga mācību sastāvdaļa, kas pilnveido uzņemošās valsts atbalsta procedūras un stiprina militārās mobilitātes spējas, un ka mācības papildina NATO modrības un atturēšanas pasākumus.

Kopā ar NATO sabiedrotajiem un partnervalstīm mācībās „Baltic Trust 26” Sēlijas poligonā pilnveido bezpilota un pretdronu aizsardzības sistēmu integrāciju, izmēģinot arī Eiropas Savienības valstu industrijas veidotos projektus.

Turpina ikgadēju karavīru un zemessargu dalību Mičiganas Nacionālās gvardes rīkotajās mācībās “Northern Strike”, norādot ASV kā ilggadēju Latvijas stratēģisko partneri un sabiedroto, kam ir nozīmīga loma Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā.

NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks pulkvedis Māris Tūtins norāda, ka Baltkrievijas valsts radio saturs ir mērķēts uz Latvijas un Lietuvas sabiedrību un kvalitatīvi uztverams lielā daļā Austrumlatvijas, tostarp Daugavpilī; vienlaikus Latvija šajā frekvencē pierobežā nepiedāvā alternatīvu un propagandas ietekmi nemonitorē.

Aicina iedzīvotājus pamanīt un ziņot par aizdomīgu interesi pret karavīriem un aizsardzības infrastruktūru, uzskatot sabiedrības modrību par daļu no valsts drošības.

Vērtē nelegālo migrāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas kā Baltkrievijas apzināti izmantotu hibrīdkara instrumentu un apņemas turpināt sniegt atbalstu Valsts robežsardzei robežas apsardzībā.

Apņemas Baltijas aizsardzības līnijas ietvaros sniegt Valsts robežsardzei atbalstu līdz 40 miljoniem eiro četru gadu laikā, turpinot karavīru un zemessargu iesaisti robežas novērošanā un nelegālās migrācijas atturēšanā.

Atzinīgi vērtē Dānijas kājnieku rotas ierašanos NATO daudznacionālās brigādes stiprināšanai Latvijā, uzsverot sabiedroto klātbūtnes nepārtrauktību un kolektīvās aizsardzības nostiprināšanu Alianses austrumu flangā.

Vērtē, ka Krieviju no lielāka mēroga militārām darbībām Baltijā attur karš pret Ukrainu un Baltijas valstu militāro spēju stiprināšana

Apstiprina, ka 8. jūnijā pirmo reizi Latvijas gaisa telpā notriekts no ārzemēm ielidojis drons — NATO iznīcinātāji to iznīcināja pēc NBS sensoru datiem un brīdinājumu izsludināšanas; NBS norāda, ka drons Latvijā ielidoja Krievijas elektromagnētiskās karadarbības rezultātā, ka gala lēmumu par notriekšanu pieņēma NATO pavēlniecība, un ka uzlabotie sensori veicināja identifikāciju, vienlaikus brīdinot, ka šādi incidenti var atkārtoties.

Brīdina par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu Alūksnes novadā; aicina iedzīvotājus būt gataviem, bet norāda, ka papildu rīcība šobrīd nav nepieciešama.

NBS komandieris Kaspars Pudāns atzīst, ka nopietnāki ieguldījumi Latvijas pretgaisa aizsardzībā uzsākti vien pēdējo gadu laikā.

NBS komandieris Kaspars Pudāns atzīst, ka pretgaisa aizsardzības vienības izvietotas prioritāri lielāko pilsētu sargāšanai, tāpēc detekcijas nosegums nav vienāds visā teritorijā un līdzīgi incidenti kā Drīdža ezerā ir iespējami.

Brīdina par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu Ludzas, Krāslavas un Rēzeknes novados; apstiprina, ka NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem pastāvīgi monitorē gaisa telpu un ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības; instruē iedzīvotājus meklēt patvērumu telpās un ievērot divu sienu principu.

NBS Štāba bataljona karavīri mācībās "Zibens 2026" Rīgā trenē sakaru spējas pilsētvidē — gan profesionālie, gan VAD karavīri mācās izvērst sakaru sistēmas kaujas apstākļos un komunicēt ar iedzīvotājiem urbanā vidē.

Apstiprina, ka NBS ir pastiprinājuši pretgaisa aizsardzības spējas uz austrumu robežas, nosūtot papildu vienības, un pastāvīgi monitorē gaisa telpu kopā ar NATO sabiedrotajiem.

NBS Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē mācībās 'Crystal Arrow 2026' iekļauj gaisa un sauszemes dronus kā līdzekļus izlūkošanai, kaujas atbalstam un risku samazināšanai.

Apliecina, ka Latvija nav atvērusi savu gaisa telpu Ukrainas droniem triecieniem pret Krieviju un nav atļāvusi Ukrainas bruņotajiem spēkiem veikt triecienus no Latvijas teritorijas, taču turpina sniegt maksimālu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem un mācīties no labākajiem dronu pielietošanas ekspertiem.

Apstiprina, ka 17. maijā viens bezpilota lidaparāts ielidoja Latvijas gaisa telpā un no tās izlidoja; NBS publisko hronoloģisku informāciju par incidentu un atzīst šādu gadījumu atkārtošanās iespēju, kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā.