Pēdējā aktivitāte · šodien
Pozīcija · Sociālā politika
Norāda, ka pēdējos gados dzimušo skaits Latvijā ir strauji samazinājies un jauno tēvu vecums pakāpeniski pieaug: ja pirms 20 gadiem par tēviem visbiežāk kļuva vīrieši 25–29 gadu vecumā, tad tagad — 30…
Avots →Pēdējos 6 mēnešos visvairāk runā par
2026-09-13
Sociālā politika
Norāda, ka pēdējos gados dzimušo skaits Latvijā ir strauji samazinājies un jauno tēvu vecums pakāpeniski pieaug: ja pirms 20 gadiem par tēviem visbiežāk kļuva vīrieši 25–29 gadu vecumā, tad tagad — 30–34 gadu vecumā.
↗
2026-09-08
Budžets un finanses
Norāda, ka pārtikas cenas ir samazinājušās, taču kopējā inflācija palielinās, jo pieaug izmaksas par mājokļa uzturēšanu, degvielu, ēdināšanas pakalpojumiem un izklaidi.
↗
2026-09-07
Valsts pārvalde
Uzskata, ka daļai publiskajā sektorā strādājošo būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku, un norāda, ka «Mēs mainām noteikumus» piedāvā valsts pārvaldē veikt ģenerāltīrīšanu, lai uzlabotu tās efektivitāti un ierobežotu slogu nodokļu maksātājiem; min, ka sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits sasniedzis 292 tūkstošus jeb 15,9 % pret Latvijas iedzīvotāju skaitu.
↗
2026-09-05
Ukraina un Krievija
Vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības valstis līdz šā gada 2. ceturksnim turpina preču eksportu uz Krieviju, publicējot šo apjomu procentos pret iekšzemes kopproduktu un ierāmējot to ar asins piliena simbolu.
↗
2026-09-05
Valsts pārvalde
Norāda, ka no divu ministriju bāzes izveidota trešā ministrija, bet kopējais darbinieku skaits tajās ir vēl lielāks nekā iepriekš.
↗
2026-09-05
Valsts pārvalde
Norāda, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās un tehnoloģijas attīstās, bet darbvietu skaits centrālajā pārvaldē palielinās.
↗
2026-09-04
Budžets un finanses
Norāda, ka Latvijā valdības patēriņa loma ekonomikā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā, un saista to ar zemāku vidējo dzīves līmeni ilgtermiņā.
↗
2026-09-04
Sabiedriskie mediji
Kritizē Latvijas Televīziju par neitralitātes trūkumu Zemgales debatēs un uzsver, ka tā tiek uzturēta no visu nodokļu maksātāju naudas.
↗
2026-09-04
Valsts pārvalde
Apgalvo, ka viņa komandai ir plāns valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai un izdevumu mazināšanai, neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem.
↗
2026-09-03
Budžets un finanses
Norāda, ka Latvijas ekonomiskā attīstība šobrīd ir līmenī, kuru Igaunija sasniedza 14 gadus iepriekš, bet Lietuva — 13 gadus iepriekš.
↗
2026-09-03
Budžets un finanses
Skaidro Latvijas atpalikšanu no Lietuvas un Igaunijas ar zemāku eksporta īpatsvaru iekšzemes kopproduktā un lielāku saimnieciskās darbības orientāciju uz iekšējo tirgu, tostarp publisko pasūtījumu apkalpošanu.
↗
2026-09-03
Imigrācija
Uzskata, ka Alvja Hermaņa pirms 10 gadiem atklāti paustais viedoklis par bēgļu politiku laika gaitā izrādījies pareizs; norāda, ka toreiz viņš par to ticis izstumts no vāciski runājošās kultūras telpas, bet pašreizējie Vācijas politiķi par šo tēmu izsakoties vēl asāk.
↗
2026-09-02
Budžets un finanses
Norāda, ka provizoriskā eirozonas inflācija (3,2 %) ir augstāka nekā Eiropas Centrālās bankas mērķa augšējais līmenis (2 %), tāpēc drīzumā ir visai iespējama atkārtota bāzes likmju celšana; īpaši straujš inflācijas kāpums esot Lietuvā, kur pēc SEB grupas novērtējuma aptuveni puse (46 %) izņēmusi līdzekļus no pensiju 2. līmeņa 4,5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, un lielākā daļa šīs naudas palikusi banku kontos, bet daļa aizgājusi patēriņā.
↗
2026-09-02
Budžets un finanses
Norāda, ka Latvijas ekonomikai palīdz izaugsme citās Eiropas Savienības valstīs, kas ir galvenie eksporta tirgi, un ka pēc Eurostat datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts pēdējā gada laikā aug līdzīgā tempā ar Igauniju, kamēr Polijā un Lietuvā attīstība ir vēl straujāka; piebilst, ka arī Vācijas ekonomika ir izkustējusies uz priekšu.
↗
2026-09-01
Budžets un finanses
Norāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieaudzis par 3 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, un ka lielāko daļu pieauguma devušas investīcijas (+9,3 %), tostarp pateicoties aktīvai kreditēšanai, kamēr valdības patēriņš samazinājies par 1,6 % un ārējās tirdzniecības bilance saglabājas negatīva.
↗
2026-09-01
Budžets un finanses
Norāda, ka pēdējā gada laikā Latvijas ārējā tirdzniecība aktivizējusies, jo atdzīvojas ekonomikas izaugsme ES valstīs, kas ir galvenās tirdzniecības partneres: preču eksports pieaudzis par 11,2 % un preču imports par 9,5 %, taču tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva.
↗
2026-09-01
2026-09-01
Sabiedriskie mediji
Uzskata, ka Latvijas galvenajam medijam, kas tiek finansēts no visu nodokļu maksātāju naudas, daudzu gadu garumā ir izveidojusies nopietna reputācijas problēma.
↗
2026-08-31
Budžets un finanses
Norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi šobrīd uztur tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, IKT un finanšu pakalpojumi un veselības aprūpe, savukārt uz leju slīd transports, lauksaimniecība un viesmīlība.
↗
2026-08-29
Sociālā politika
Norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā, kad vēlētāji galvenokārt balsojuši par «Vienotību», skolēnu skaits Latvijā samazinājies no 301 tūkstoša līdz 211 tūkstošiem, un pēc viņa prognozēm tuvākajos 7 gados tas kritīsies vēl par 20 %.
↗
2026-08-29
Veselības aprūpe
Norāda, ka Latvijā ir Eiropā augstākais zaudēto mūža gadu rādītājs, kas manāms arī tautsaimniecībā, jo daļa cilvēku aiziet no nodarbinātības vecuma, un aicina steidzami pārskatīt veselības aprūpes sistēmu, lai latvieši dzīvotu kvalitatīvāk.
↗
2026-08-28
Sociālā politika
Norāda, ka ģimenes ar bērniem nesaņem pietiekamu atbalstu no valsts un dzimušo skaits tādēļ krīt, un sola palielināt IIN atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu no 250 līdz 500 eiro mēnesī.
↗
2026-08-28
Veselības aprūpe
Norāda, ka Latvijai raksturīgs salīdzinoši augsts hospitalizācijas līmenis, kas izmaksā dārgi, bet ko daļēji varētu novērst, tādējādi ietaupot budžeta līdzekļus, kurus varētu izmantot citām veselības aprūpes vajadzībām.
↗
2026-08-28
2026-08-27
Vēlēšanas
Norāda, ka no partiju reitingu aptaujām nevajadzētu izdarīt tālejošus secinājumus, jo šogad aptauja veikta tikai tīmeklī, aptaujājot 1200 respondentus, kamēr 2022. gadā pirms vēlēšanām — ar kombinētām metodēm un 1800 respondentiem, un toreiz aptaujas rezultāti atšķīrās no faktiskajiem Saeimas vēlēšanu rezultātiem.
↗
2026-08-25
Degviela un enerģētika
Norāda, ka gāzes krājumi Eiropā šobrīd ir zemākajā līmenī pēdējo 15 gadu laikā (atsaucoties uz SEB makroekonomikas apskatu), un prognozē, ka tādēļ nākamajā ziemas sezonā, visticamāk, pieaugs siltuma un elektrības rēķini.
↗
2026-08-24
Budžets un finanses
Norāda, ka Latvijas valsts parāds jūlijā palielinājies vēl par 156 miljoniem eiro un sasniedzis 22,1 miljardu eiro (pēc Valsts kases datiem).
↗
2026-08-24
Pensijas
Norāda, ka darba ņēmēju skaita samazināšanās un vienlaicīgs pensionāru skaita pieaugums nākotnē negatīvi ietekmēs pensiju 1. līmeni, un uzskata, ka jau šobrīd jāinformē jaunā paaudze par alternatīviem pensiju uzkrājumiem un finanšu pratību.
↗
2026-08-23
Koalīcija un partijas
Norāda, ka šogad politiskajām partijām un to apvienībām no nodokļu maksātāju naudas piešķirti 6,7 miljoni eiro un faktiski izmaksāti 5,9 miljoni eiro (atsaucoties uz KNAB datiem), un uzsver, ka MMN savai darbībai neizmanto ne valsts budžeta finansējumu, ne administratīvos resursus.
↗
2026-08-23
Vēlēšanas
Atbalsta vēlēšanu kārtību, kurā cilvēki balso par konkrētām personām, kurām uzticas visvairāk, nevis par partiju sarakstiem ar «lokomotīvēm» un «pasažieriem»; to pamato ar zemo uzticēšanos partijām — pēdējā mērījumā šā gada pavasarī politiskajām partijām uzticējās 13 % iedzīvotāju.
↗
2026-08-22
Veselības aprūpe
Norāda, ka vidējais veselīgā mūža ilgums Latvijā ir tikai 52,5 gadi (vīriešiem — 51 gads), kas ir par aptuveni 13 gadiem mazāk nekā pašreizējais pensionēšanās vecums, un vērtē to, ka liela daļa iedzīvotāju jau krietni pirms pensijas vecuma nespēj pilnvērtīgi strādāt, kā ievērojamus zaudējumus Latvijas darba tirgum un ekonomikai.
↗
2026-08-20
Budžets un finanses
Norāda, ka ienākošais tūrisms Latvijā atpaliek no kaimiņvalstīm: šī gada pirmajos sešos mēnešos ārzemnieku pavadīto nakšu skaits Igaunijā un Lietuvā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir palielinājies, bet Latvijā — samazinājies.
↗
2026-08-18
Valsts pārvalde
Uzskata, ka Latvijā pašlaik nav politiskās gribas veikt Argentīnā redzēto valsts „ģenerāltīrīšanu“
↗
2026-08-17
Budžets un finanses
Pozitīvi vērtē Argentīnas prezidenta Havjera Mileja uzsākto valsts funkciju, birokrātijas un subsīdiju samazināšanu, norādot, ka Argentīnas ekonomika ir atguvusies un IKP izaugsme ir labāka nekā citur reģionā
↗
2026-08-16
Veselības aprūpe
Norāda, ka 45,6 % Latvijas ārstu jeb gandrīz puse ir vismaz 55 gadus veci — otrais augstākais rādītājs ES (vidēji ~35 %); uzskata, ka tuvāko ~10 gadu laikā liela daļa ārstu var doties pensijā vai samazināt slodzi, bet jaunie ārsti tos pienācīgi neaizstās, kas pacientiem nozīmēs mazāku ārstu pieejamību, garākas rindas un zemāku pakalpojumu kvalitāti.
↗
2026-08-15
Veselības aprūpe
Raksturo Latvijas veselības aprūpi kā vēl vienu „Rail Baltica“; norāda, ka to apstiprinot daudzi un dažādi statistikas dati, bet medijos par to īpaši nestāstot.
↗
2026-08-14
Veselības aprūpe
Uzskata, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un tā ir jāmaina; veselības finansējumam jābūt vērstam uz rezultātu, nevis procesu.
↗
2026-08-14
Vēlēšanas
Apņemas nedēļas nogalē tikties ar vēlētājiem, kampaņas tikšanās laikā neizmantojot administratīvo resursu un netērējot ne santīmu no nodokļu maksātāju naudas.
↗
2026-08-14
Vēlēšanas
Uzskata, ka šādi nevar turpināties, kamēr iedzīvotāju skaits mēnesī krīt par ~1000 (mirst 2x vairāk nekā dzimst) un valsts parāds aug vidēji par ~200 miljoniem EUR mēnesī; atbalsta vēlēšanu sistēmas maiņu, dodot vecākiem iespēju balsot savu nepilngadīgo bērnu vietā.
↗
2026-08-13
Degviela un enerģētika
Norāda, ka Latvijas mājsaimniecības par elektrību maksā vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, atsaucoties uz Eurostat datiem par gala cenām, kas ietver visus nodokļus un maksājumus.
↗
2026-08-13
Sociālā politika
Norāda, ka dzimušo skaits gada pirmajā pusgadā samazinājies par 4,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ik mēnesi dzimst mazāk par tūkstoti un 2026. gadā kopā piedzims vairs tikai aptuveni 11,5 tūkstoši.
↗
2026-08-13
Veselības aprūpe
Norāda, ka Latvijā 48,1 % iedzīvotāju no 16 gadu vecuma savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu vai labu — zemākais rādītājs ES-27 — un ka nozīmīga daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, kas apgrūtina viņu spējas strādāt un maksāt nodokļus.
↗
2026-08-12
Budžets un finanses
Atbalsta darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu uzņēmumu konkurētspējai un ēnu ekonomikas mazināšanai, uzskatot, ka to var atļauties, samazinot valsts izdevumus un atsakoties no liekajām funkcijām publiskajā sektorā.
↗
2026-08-12
Veselības aprūpe
Norāda, ka Latvijā uz iedzīvotāju skaitu ir salīdzinoši maz ārstu un medmāsu, medicīnas personāls ir pārslogots un no tā cieš veselības aprūpes kvalitāte.
↗
2026-08-11
Budžets un finanses
Norāda, ka pārtikas cenu samazinājums vasaras vidū ir piebremzējis inflāciju Latvijā, bet rudenī iedzīvotāju izdevumus palielinās mājokļa uzturēšanas izmaksas — siltums, apkure un atkritumu apsaimniekošana.
↗
2026-08-11
Veselības aprūpe
Norāda, ka Latvijā galvenie pāragras nāves cēloņi ir sirds un asinsrites slimības, ārējie cēloņi un audzēji; kopējais potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs valstī samazinās, taču pēc Eurostat datiem (rēķinot pret 70 gadu slieksni) Latvijā šobrīd ir augstākais potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs starp visām ES valstīm.
↗
2026-08-10
Veselības aprūpe
Norāda, ka arī bērniem ir svarīga pieejama un savlaicīga veselības aprūpe, tai skaitā zobārstniecība, un ka pēc jaunākajiem SPKC datiem bērnu zobu kvalitāte Latvijā pēdējo gadu laikā atkal sākusi pasliktināties — jo īpaši pieaug bojāto zobu īpatsvars, lai gan iepriekš ir bijis labāk.
↗
2026-08-09
Valsts pārvalde
Ironiski norāda, ka Latvija — spriežot pēc starptautiskiem salīdzinājumiem, kuros tā apsteidz citas valstis pēc publiskajā sektorā nodarbināto īpatsvara — droši vien ir „ēnotāju“, „vērotāju“ un „kontrolētāju“ lielvalsts.
↗
2026-08-08
Veselības aprūpe
Norāda, ka pēc MMN ekspertīzes veselības aprūpes nozarē ir augsts darbinieku īpatsvars pensijas un pirmspensijas vecumā, kas apgrūtina kvalitatīvu paaudžu nomaiņu un pieredzes nodošanu; gados vecāko mediķu īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES valstu vidū.
↗
2026-08-07
Budžets un finanses
Paziņo, ka MMN iestāsies par darbaspēka nodokļu samazināšanu, lai to līmenis būtu pietiekami konkurētspējīgs ar pārējām Baltijas valstīm. Norāda, ka pēc Igaunijas šā gada nodokļu korekcijām — iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme celta no 22% uz 24%, taču visiem algu saņēmējiem neatkarīgi no algas līmeņa pienākas 700 EUR ikmēneša atvieglojums no IIN — Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu līmenis visos atalgojuma līmeņos.
↗
| Tēma | Pozīcija | Datums | Avots |
|---|---|---|---|
| Sociālā politika | Norāda, ka pēdējos gados dzimušo skaits Latvijā ir strauji samazinājies un jauno tēvu vecums pakāpeniski pieaug: ja pirms 20 gadiem par tēviem visbiežāk kļuva vīrieši 25–29 gadu vecumā, tad tagad — 30–34 gadu vecumā. | 2026-09-13 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pārtikas cenas ir samazinājušās, taču kopējā inflācija palielinās, jo pieaug izmaksas par mājokļa uzturēšanu, degvielu, ēdināšanas pakalpojumiem un izklaidi. | 2026-09-08 | Avots |
| Valsts pārvalde | Uzskata, ka daļai publiskajā sektorā strādājošo būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku, un norāda, ka «Mēs mainām noteikumus» piedāvā valsts pārvaldē veikt ģenerāltīrīšanu, lai uzlabotu tās efektivitāti un ierobežotu slogu nodokļu maksātājiem; min, ka sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits sasniedzis 292 tūkstošus jeb 15,9 % pret Latvijas iedzīvotāju skaitu. | 2026-09-07 | Avots |
| Ukraina un Krievija | Vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības valstis līdz šā gada 2. ceturksnim turpina preču eksportu uz Krieviju, publicējot šo apjomu procentos pret iekšzemes kopproduktu un ierāmējot to ar asins piliena simbolu. | 2026-09-05 | Avots |
| Valsts pārvalde | Norāda, ka no divu ministriju bāzes izveidota trešā ministrija, bet kopējais darbinieku skaits tajās ir vēl lielāks nekā iepriekš. | 2026-09-05 | Avots |
| Valsts pārvalde | Norāda, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās un tehnoloģijas attīstās, bet darbvietu skaits centrālajā pārvaldē palielinās. | 2026-09-05 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijā valdības patēriņa loma ekonomikā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā, un saista to ar zemāku vidējo dzīves līmeni ilgtermiņā. | 2026-09-04 | Avots |
| Sabiedriskie mediji | Kritizē Latvijas Televīziju par neitralitātes trūkumu Zemgales debatēs un uzsver, ka tā tiek uzturēta no visu nodokļu maksātāju naudas. | 2026-09-04 | Avots |
| Valsts pārvalde | Apgalvo, ka viņa komandai ir plāns valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai un izdevumu mazināšanai, neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem. | 2026-09-04 | Avots |
| Budžets un finanses | Skaidro Latvijas atpalikšanu no Lietuvas un Igaunijas ar zemāku eksporta īpatsvaru iekšzemes kopproduktā un lielāku saimnieciskās darbības orientāciju uz iekšējo tirgu, tostarp publisko pasūtījumu apkalpošanu. | 2026-09-03 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas ekonomiskā attīstība šobrīd ir līmenī, kuru Igaunija sasniedza 14 gadus iepriekš, bet Lietuva — 13 gadus iepriekš. | 2026-09-03 | Avots |
| Imigrācija | Uzskata, ka Alvja Hermaņa pirms 10 gadiem atklāti paustais viedoklis par bēgļu politiku laika gaitā izrādījies pareizs; norāda, ka toreiz viņš par to ticis izstumts no vāciski runājošās kultūras telpas, bet pašreizējie Vācijas politiķi par šo tēmu izsakoties vēl asāk. | 2026-09-03 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka provizoriskā eirozonas inflācija (3,2 %) ir augstāka nekā Eiropas Centrālās bankas mērķa augšējais līmenis (2 %), tāpēc drīzumā ir visai iespējama atkārtota bāzes likmju celšana; īpaši straujš inflācijas kāpums esot Lietuvā, kur pēc SEB grupas novērtējuma aptuveni puse (46 %) izņēmusi līdzekļus no pensiju 2. līmeņa 4,5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, un lielākā daļa šīs naudas palikusi banku kontos, bet daļa aizgājusi patēriņā. | 2026-09-02 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas ekonomikai palīdz izaugsme citās Eiropas Savienības valstīs, kas ir galvenie eksporta tirgi, un ka pēc Eurostat datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts pēdējā gada laikā aug līdzīgā tempā ar Igauniju, kamēr Polijā un Lietuvā attīstība ir vēl straujāka; piebilst, ka arī Vācijas ekonomika ir izkustējusies uz priekšu. | 2026-09-02 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieaudzis par 3 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, un ka lielāko daļu pieauguma devušas investīcijas (+9,3 %), tostarp pateicoties aktīvai kreditēšanai, kamēr valdības patēriņš samazinājies par 1,6 % un ārējās tirdzniecības bilance saglabājas negatīva. | 2026-09-01 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pēdējā gada laikā Latvijas ārējā tirdzniecība aktivizējusies, jo atdzīvojas ekonomikas izaugsme ES valstīs, kas ir galvenās tirdzniecības partneres: preču eksports pieaudzis par 11,2 % un preču imports par 9,5 %, taču tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva. | 2026-09-01 | Avots |
| Sabiedriskie mediji | Uzskata, ka Latvijas galvenajam medijam, kas tiek finansēts no visu nodokļu maksātāju naudas, daudzu gadu garumā ir izveidojusies nopietna reputācijas problēma. | 2026-09-01 | Avots |
| Izglītība | Norāda, ka aptuveni 40 % izglītībā strādājošo ir vismaz 55 gadus veci. | 2026-09-01 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi šobrīd uztur tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, IKT un finanšu pakalpojumi un veselības aprūpe, savukārt uz leju slīd transports, lauksaimniecība un viesmīlība. | 2026-08-31 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā, kad vēlētāji galvenokārt balsojuši par «Vienotību», skolēnu skaits Latvijā samazinājies no 301 tūkstoša līdz 211 tūkstošiem, un pēc viņa prognozēm tuvākajos 7 gados tas kritīsies vēl par 20 %. | 2026-08-29 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijā ir Eiropā augstākais zaudēto mūža gadu rādītājs, kas manāms arī tautsaimniecībā, jo daļa cilvēku aiziet no nodarbinātības vecuma, un aicina steidzami pārskatīt veselības aprūpes sistēmu, lai latvieši dzīvotu kvalitatīvāk. | 2026-08-29 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka ģimenes ar bērniem nesaņem pietiekamu atbalstu no valsts un dzimušo skaits tādēļ krīt, un sola palielināt IIN atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu no 250 līdz 500 eiro mēnesī. | 2026-08-28 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijai raksturīgs salīdzinoši augsts hospitalizācijas līmenis, kas izmaksā dārgi, bet ko daļēji varētu novērst, tādējādi ietaupot budžeta līdzekļus, kurus varētu izmantot citām veselības aprūpes vajadzībām. | 2026-08-28 | Avots |
| Vēlēšanas | Aicina piešķirt vecākiem tiesības vēlēšanās balsot par saviem nepilngadīgajiem bērniem. | 2026-08-28 | Avots |
| Vēlēšanas | Norāda, ka no partiju reitingu aptaujām nevajadzētu izdarīt tālejošus secinājumus, jo šogad aptauja veikta tikai tīmeklī, aptaujājot 1200 respondentus, kamēr 2022. gadā pirms vēlēšanām — ar kombinētām metodēm un 1800 respondentiem, un toreiz aptaujas rezultāti atšķīrās no faktiskajiem Saeimas vēlēšanu rezultātiem. | 2026-08-27 | Avots |
| Degviela un enerģētika | Norāda, ka gāzes krājumi Eiropā šobrīd ir zemākajā līmenī pēdējo 15 gadu laikā (atsaucoties uz SEB makroekonomikas apskatu), un prognozē, ka tādēļ nākamajā ziemas sezonā, visticamāk, pieaugs siltuma un elektrības rēķini. | 2026-08-25 | Avots |
| Pensijas | Norāda, ka darba ņēmēju skaita samazināšanās un vienlaicīgs pensionāru skaita pieaugums nākotnē negatīvi ietekmēs pensiju 1. līmeni, un uzskata, ka jau šobrīd jāinformē jaunā paaudze par alternatīviem pensiju uzkrājumiem un finanšu pratību. | 2026-08-24 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas valsts parāds jūlijā palielinājies vēl par 156 miljoniem eiro un sasniedzis 22,1 miljardu eiro (pēc Valsts kases datiem). | 2026-08-24 | Avots |
| Vēlēšanas | Atbalsta vēlēšanu kārtību, kurā cilvēki balso par konkrētām personām, kurām uzticas visvairāk, nevis par partiju sarakstiem ar «lokomotīvēm» un «pasažieriem»; to pamato ar zemo uzticēšanos partijām — pēdējā mērījumā šā gada pavasarī politiskajām partijām uzticējās 13 % iedzīvotāju. | 2026-08-23 | Avots |
| Koalīcija un partijas | Norāda, ka šogad politiskajām partijām un to apvienībām no nodokļu maksātāju naudas piešķirti 6,7 miljoni eiro un faktiski izmaksāti 5,9 miljoni eiro (atsaucoties uz KNAB datiem), un uzsver, ka MMN savai darbībai neizmanto ne valsts budžeta finansējumu, ne administratīvos resursus. | 2026-08-23 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka vidējais veselīgā mūža ilgums Latvijā ir tikai 52,5 gadi (vīriešiem — 51 gads), kas ir par aptuveni 13 gadiem mazāk nekā pašreizējais pensionēšanās vecums, un vērtē to, ka liela daļa iedzīvotāju jau krietni pirms pensijas vecuma nespēj pilnvērtīgi strādāt, kā ievērojamus zaudējumus Latvijas darba tirgum un ekonomikai. | 2026-08-22 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka ienākošais tūrisms Latvijā atpaliek no kaimiņvalstīm: šī gada pirmajos sešos mēnešos ārzemnieku pavadīto nakšu skaits Igaunijā un Lietuvā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir palielinājies, bet Latvijā — samazinājies. | 2026-08-20 | Avots |
| Valsts pārvalde | Uzskata, ka Latvijā pašlaik nav politiskās gribas veikt Argentīnā redzēto valsts „ģenerāltīrīšanu“ | 2026-08-18 | Avots |
| Budžets un finanses | Pozitīvi vērtē Argentīnas prezidenta Havjera Mileja uzsākto valsts funkciju, birokrātijas un subsīdiju samazināšanu, norādot, ka Argentīnas ekonomika ir atguvusies un IKP izaugsme ir labāka nekā citur reģionā | 2026-08-17 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka 45,6 % Latvijas ārstu jeb gandrīz puse ir vismaz 55 gadus veci — otrais augstākais rādītājs ES (vidēji ~35 %); uzskata, ka tuvāko ~10 gadu laikā liela daļa ārstu var doties pensijā vai samazināt slodzi, bet jaunie ārsti tos pienācīgi neaizstās, kas pacientiem nozīmēs mazāku ārstu pieejamību, garākas rindas un zemāku pakalpojumu kvalitāti. | 2026-08-16 | Avots |
| Veselības aprūpe | Raksturo Latvijas veselības aprūpi kā vēl vienu „Rail Baltica“; norāda, ka to apstiprinot daudzi un dažādi statistikas dati, bet medijos par to īpaši nestāstot. | 2026-08-15 | Avots |
| Veselības aprūpe | Uzskata, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un tā ir jāmaina; veselības finansējumam jābūt vērstam uz rezultātu, nevis procesu. | 2026-08-14 | Avots |
| Vēlēšanas | Uzskata, ka šādi nevar turpināties, kamēr iedzīvotāju skaits mēnesī krīt par ~1000 (mirst 2x vairāk nekā dzimst) un valsts parāds aug vidēji par ~200 miljoniem EUR mēnesī; atbalsta vēlēšanu sistēmas maiņu, dodot vecākiem iespēju balsot savu nepilngadīgo bērnu vietā. | 2026-08-14 | Avots |
| Vēlēšanas | Apņemas nedēļas nogalē tikties ar vēlētājiem, kampaņas tikšanās laikā neizmantojot administratīvo resursu un netērējot ne santīmu no nodokļu maksātāju naudas. | 2026-08-14 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijā 48,1 % iedzīvotāju no 16 gadu vecuma savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu vai labu — zemākais rādītājs ES-27 — un ka nozīmīga daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, kas apgrūtina viņu spējas strādāt un maksāt nodokļus. | 2026-08-13 | Avots |
| Degviela un enerģētika | Norāda, ka Latvijas mājsaimniecības par elektrību maksā vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, atsaucoties uz Eurostat datiem par gala cenām, kas ietver visus nodokļus un maksājumus. | 2026-08-13 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka dzimušo skaits gada pirmajā pusgadā samazinājies par 4,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ik mēnesi dzimst mazāk par tūkstoti un 2026. gadā kopā piedzims vairs tikai aptuveni 11,5 tūkstoši. | 2026-08-13 | Avots |
| Budžets un finanses | Atbalsta darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu uzņēmumu konkurētspējai un ēnu ekonomikas mazināšanai, uzskatot, ka to var atļauties, samazinot valsts izdevumus un atsakoties no liekajām funkcijām publiskajā sektorā. | 2026-08-12 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijā uz iedzīvotāju skaitu ir salīdzinoši maz ārstu un medmāsu, medicīnas personāls ir pārslogots un no tā cieš veselības aprūpes kvalitāte. | 2026-08-12 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijā galvenie pāragras nāves cēloņi ir sirds un asinsrites slimības, ārējie cēloņi un audzēji; kopējais potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs valstī samazinās, taču pēc Eurostat datiem (rēķinot pret 70 gadu slieksni) Latvijā šobrīd ir augstākais potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs starp visām ES valstīm. | 2026-08-11 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pārtikas cenu samazinājums vasaras vidū ir piebremzējis inflāciju Latvijā, bet rudenī iedzīvotāju izdevumus palielinās mājokļa uzturēšanas izmaksas — siltums, apkure un atkritumu apsaimniekošana. | 2026-08-11 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka arī bērniem ir svarīga pieejama un savlaicīga veselības aprūpe, tai skaitā zobārstniecība, un ka pēc jaunākajiem SPKC datiem bērnu zobu kvalitāte Latvijā pēdējo gadu laikā atkal sākusi pasliktināties — jo īpaši pieaug bojāto zobu īpatsvars, lai gan iepriekš ir bijis labāk. | 2026-08-10 | Avots |
| Valsts pārvalde | Ironiski norāda, ka Latvija — spriežot pēc starptautiskiem salīdzinājumiem, kuros tā apsteidz citas valstis pēc publiskajā sektorā nodarbināto īpatsvara — droši vien ir „ēnotāju“, „vērotāju“ un „kontrolētāju“ lielvalsts. | 2026-08-09 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka pēc MMN ekspertīzes veselības aprūpes nozarē ir augsts darbinieku īpatsvars pensijas un pirmspensijas vecumā, kas apgrūtina kvalitatīvu paaudžu nomaiņu un pieredzes nodošanu; gados vecāko mediķu īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES valstu vidū. | 2026-08-08 | Avots |
| Budžets un finanses | Paziņo, ka MMN iestāsies par darbaspēka nodokļu samazināšanu, lai to līmenis būtu pietiekami konkurētspējīgs ar pārējām Baltijas valstīm. Norāda, ka pēc Igaunijas šā gada nodokļu korekcijām — iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme celta no 22% uz 24%, taču visiem algu saņēmējiem neatkarīgi no algas līmeņa pienākas 700 EUR ikmēneša atvieglojums no IIN — Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu līmenis visos atalgojuma līmeņos. | 2026-08-07 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka mājsaimniecību tiešie maksājumi par veselības aprūpi jeb maksājumi „no savas kabatas“ Latvijā 2023. gadā sasniedza 35,1 % no visiem veselības aprūpes izdevumiem un ka pēc šobrīd pieejamajiem Eurostat rādītājiem šis īpatsvars ir augstākais starp visām Eiropas Savienības valstīm. | 2026-08-07 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka pēc Eurostat datiem par 2024. gadu sagaidāmais veselīgais mūža ilgums Latvijā ir vidēji 52,5 gadi (vīriešiem 51,1, sievietēm 53,9) un visos šajos dalījumos Latvija ir pēdējā vietā starp visām 27 ES dalībvalstīm, turklāt pēdējo gadu laikā rādītāji pat slīd uz leju. | 2026-08-06 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka pēc Eurostat datiem jaundzimušo sagaidāmais mūža ilgums Latvijā 2024. gadā bija vidēji 76,4 gadi jeb otrais zemākais rādītājs ES; vīriešiem tas bija 71,4 gadi (zemākais rādītājs ES), sievietēm — 81,2 gadi (ceturtais zemākais rādītājs ES). | 2026-08-06 | Avots |
| Izglītība | Norāda, ka pēc Eurostat datiem Latvijā komerczinību, administrēšanas un tiesību programmās studē salīdzinoši liela daļa studējošo (ap 25 %, piektais augstākais rādītājs ES), bet dabaszinātņu, matemātikas un statistikas programmās — tikai 2,5 %, kas ir zemākais īpatsvars starp visām ES valstīm. | 2026-08-06 | Avots |
| Valsts pārvalde | Uzskata, ka Latvijas milzīgais valsts aparāts tērē lielas summas un ka šo problēmu var viegli atrisināt, apvienojot līdzīgus preču un pakalpojumu iepirkumus un paplašinot iepirkumu dalībnieku loku. | 2026-08-05 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pārtikas cenu vidējais indekss Latvijā pēdējā gada laikā ir pat nedaudz samazinājies, kamēr Igaunijā, Lietuvā un Polijā tas ir kāpis. | 2026-08-04 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka apstrādes rūpniecība gada laikā palielinājusies par 5%, taču apakšnozaru tendences ir ļoti atšķirīgas — ķīmiskajai rūpniecībai, elektrisko iekārtu, datoru/elektronikas un pārtikas ražošanai klājas salīdzinoši veiksmīgi, dzērienu ražošanā un autobūvē ir kritums, bet mēbeļu ražošana un poligrāfija par aptuveni 20% atpaliek no pirmskara līmeņa. | 2026-08-04 | Avots |
| Budžets un finanses | Uzskata, ka bagātību rada uzņēmēji, nevis valsts; eksports ir vitāli svarīgs ekonomikai, un valstij būtu jāmazina birokrātiskie šķēršļi, ar kuriem Latvijas uzņēmumi saskaras pasaules tirgos. | 2026-08-02 | Avots |
| Vēlēšanas | Norāda, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās ievēlētie saraksti pārstāv tikai 648 tūkstošus jeb 42% balsstiesīgo, jo 268 tūkstošu vēlētāju balsis (17,4%) palika nepārstāvētas, un šī nepārstāvētā daļa laika gaitā pieaug | 2026-07-31 | Avots |
| Imigrācija | Norāda, ka kopš gadsimta sākuma Latvijas iedzīvotāju skaits tikai migrācijas ietekmē samazinājies par 266 tūkstošiem jeb 11,2% — lielākais kritums starp visām 27 ES dalībvalstīm (Igaunijā +2,6%, Lietuvā -7,7%) | 2026-07-12 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka kopš gadsimta sākuma Latvijas iedzīvotāju skaits dabiskās kustības ietekmē (dzimušie mīnus mirušie) samazinājies par 273 tūkstošiem jeb 11,5% — otrais lielākais kritums ES (Igaunijā -5,5%, Lietuvā -10,1%, viszemākais Bulgārijā -14,3%) | 2026-07-12 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas pakalpojumu eksports uz vienu iedzīvotāju ir noslīdējis pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, lai gan vēl pirms 10 gadiem Latvija bija vienā līmenī ar Lietuvu | 2026-07-05 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas preču eksports uz vienu iedzīvotāju (~900 EUR mēnesī) sasniedz tikai aptuveni trīs ceturtdaļas no Igaunijas un Lietuvas līmeņa | 2026-07-05 | Avots |
| Budžets un finanses | Kritizē Latvijas stingro finanšu nozares regulējumu un banku nodokļus, kas mazina ārvalstu investīciju piesaisti salīdzinājumā ar Lietuvu | 2026-06-30 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka dzimstība nav tikai naudas jautājums, taču valsts atbalstam ģimenēm ar bērniem ir nozīme; Latvija šādiem izdevumiem ik gadu atvēl par aptuveni 0,5% no IKP mazāk nekā Igaunija, Lietuva un ES vidēji. | 2026-06-27 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka latviešu skaits 2025. gadā turpināja samazināties — dabiskā kustība bija mīnus 4,9 tūkstoši (piedzima 9,5 tūkst., nomira 14,4 tūkst.) un migrācijas saldo atkal noslīdējis mīnusos (-544). | 2026-06-27 | Avots |
| Budžets un finanses | Uzskata, ka Latvijā būtiski jāsamazina valsts loma un iejaukšanās ekonomikā, vienlaikus novirzot lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem un veselības aprūpei | 2026-06-25 | Avots |
| Koalīcija un partijas | Pievienojies partijai MMN, lai stiprinātu to ar pieredzi finanšu un tautsaimniecības politikas jautājumos | 2026-06-25 | Avots |
| Vēlēšanas | Atbalsta balsstiesību piešķiršanu vecākiem par viņu nepilngadīgajiem bērniem | 2026-06-25 | Avots |
| Imigrācija | Norāda, ka Lietuvā pēdējos gados uzlabojusies reemigrācija (pilsoņi vairāk atgriežas nekā aizbrauc), kamēr Latvijas migrācijas bilance atkal ieslīdējusi mīnusā | 2026-06-19 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaita lejupslīde ir ilgstoša un gandrīz nepārtraukta — kopš gadsimta sākuma kritums par 23%, kamēr Igaunijā un Lietuvā skaits pēdējos gados stabilizējies | 2026-06-19 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka iedzīvotāju skaita lejupslīde Latvijā turpinās un 2026. gada sākumā ir straujākā starp Baltijas valstīm (Latvijā -0,8%, Igaunijā -0,7%, Lietuvā -0,1%) | 2026-06-19 | Avots |
| Sabiedriskie mediji | Apgalvo, ka Jaunā Vienotība sūta signālus par gatavību "uzrakt" jebko par jebkuru un ar sev padoto mediju starpniecību viņu izsmiet, turklāt tas notiekot par visu nodokļu maksātāju līdzekļiem; uzskata, ka šajā ziņā nekas nav mainījies. | 2026-06-17 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pēc jaunākā pētījuma ēnu ekonomikas īpatsvars 2025. gadā Latvijā atkal palielinājies; nozaru griezumā augstākais tas joprojām ir būvniecībā (taču krītas), savukārt pieaudzis ražošanā un vairumtirdzniecībā | 2026-06-16 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka dzimušo skaits Latvijā turpina samazināties — 2026. gada pirmajos četros mēnešos tas bijis par 5% mazāks nekā tajā pašā periodā gadu iepriekš | 2026-06-16 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka 2025. gadā kopējais dzimušo skaits Latvijā varētu būt bijis zem 12 tūkstošiem, bet summārais dzimstības koeficients sasniegs zemāko līmeni šajā gadsimtā — aptuveni 1,15 | 2026-06-01 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka vispārējās valdības izdevumi ģimenēm ar bērniem (% pret IKP) Latvijā pēdējos gados bijuši vieni no zemākajiem starp ES valstīm | 2026-06-01 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka bērnu skaits Latvijā turpina samazināties — 2025. gada sākumā tikai 363 tūkstoši, un zemās dzimstības dēļ 2026. gada sākumā tas būs noslīdējis zem 360 tūkstošiem | 2026-06-01 | Avots |
| Budžets un finanses | Konstatē, ka Latvijas vidējā neto alga (PPS) ir palielinājusies virs Igaunijas rādītāja; norāda, ka Latvija pazemināja darbaspēka nodokļus, kamēr Igaunija pacēla IIN un PVN | 2026-05-21 | Avots |
| Budžets un finanses | Konstatē, ka 2026. gada 1. ceturksnī ārvalstu tūristu skaits un pavadītās naktis Latvijā ir zemāki nekā pirms gada, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji aug — implicīts norādījums uz Latvijas strukturālu atpalikšanu no Baltijas kaimiņiem. | 2026-05-20 | Avots |
| Budžets un finanses | Latvijas ekonomikas galvenie dzinējspēki 2026. gadā ir investīcijas (kredītu atdzīvošanās) un valsts izdevumi, kamēr mājsaimniecību patēriņš stagnē un ārējās tirdzniecības bilance ir negatīva piecus gadus pēc kārtas | 2026-05-07 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka Eurostat prognozes bāzes scenārijs paredz Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos līdz pašreizējam Igaunijas līmenim 30 gadu laikā, bet Lietuva noslīdēs līdz pašreizējam Latvijas līmenim — signalizē par Latvijas demogrāfisko krīzi reģionālā kontekstā | 2026-04-16 | Avots |
| Sociālā politika | Izceļ Latvijas dramatisko demogrāfisko lejupslīdi — 2026. februārī 3x vairāk nāves nekā dzimstību (-56.6 dienā) | 2026-04-15 | Avots |
| Ukraina un Krievija | Vērš uzmanību uz to, ka Latvija ir ES valsts ar aktīvāko eksportu uz Krieviju 2025. gadā | 2026-04-13 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka PVN ieņēmumi Q1 2026 pārsnieguši plānu, signalizējot pozitīvu budžeta izpildi | 2026-04-09 | Avots |
| Budžets un finanses | Finanšu ministrijai nav plāna budžeta ietaupījumiem, neskatoties uz Saeimas pieprasījumiem | 2026-04-04 | Avots |
| Budžets un finanses | Latvijas ekonomika pārmērīgi atkarīga no valsts pasūtījumiem — kaimiņvalstīs uzņēmumi orientēti uz eksportu, LV atpaliek par 10 gadiem | 2026-04-02 | Avots |
| Vēlēšanas | Latvijas politiskais lauks ir dramatiski sadrumstalots — katra partija pārstāv tikai nelielu vēlētāju daļu | 2026-04-02 | Avots |
| Budžets un finanses | Latvijā IKP uz iedzīvotāju 71% no ES vidējā — atpaliek vismaz 10 gadus no kaimiņvalstīm | 2026-04-02 | Avots |
| Valsts kapitālsabiedrības | Latvijas bizness pārmērīgi atkarīgs no valsts pasūtījumiem — kaimiņvalstis orientētas uz eksportu | 2026-04-02 | Avots |
| Sociālā politika | Latvijā novēršamā un ārstējamā mirstība ir augstākā visā ES — kamēr pārējās valstīs rādītājs uzlabojas, Latvija paliek pēdējā | 2026-03-27 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Uzskata, ka arī Latvijā vajadzētu skaidrojošus pasākumus par gatavību krīzei, kā tas darīts Zviedrijā | 2026-03-26 | Avots |
| Budžets un finanses | Valsts parāda apkalpošanas izdevumi pieaug un tendence turpināsies | 2026-03-25 | Avots |
| Budžets un finanses | Konstatē strukturālu problēmu: Latvija eksportē mazāk nekā Lietuva un Igaunija, bet labāk apgūst finansējumu | 2026-03-19 | Avots |
| Budžets un finanses | Konstate, ka Latvijas arejā tirdzniecibas bilance ir negatīva (-4.6% IKP), tresā zemāka ES, kameer Lietuva un Igaunija ir pozitīvā | 2026-03-18 | Avots |
| Valsts pārvalde | Konstate, ka birokrātijas slogs Latvija ir vismaz 137 milj EUR jeb 0.3% no IKP | 2026-03-11 | Avots |
| airBaltic | Konstatē, ka Latvija pakāpeniski zaudē līderpozīcijas pasažieru aviācijā Baltijas reģionā | 2026-03-08 | Avots |
| Budžets un finanses | Latvijas eksporta īpatsvars IKP noslīdējis zem 60% — atpaliek no Igaunijas (78%) un Lietuvas (71%) | 2026-03-05 | Avots |
X ieraksti (50)
x.com
2026-09-13
Kā atšķirt īstus medijus un žurnālistus no neīstiem https://t.co/FQ5vTcBVQT
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-13
RT @partijaMMN: Alvis Hermanis par vēlēšanu sistēmas maiņu.
Vēlēšanu sistēma ir pamatā visām pārējām valsts norisēm. Ja politiķu atlases kārtība ir neefektīva, tad nav jābrīnās par politiķu darba rezultātiem. Ir jācīnās ar problēmu cēloņiem, nevis sekām - jāmaina vēlēšanu sistē…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-13
Sveicieni visiem tēviem Tēvu dienā! 👋💪
Statistika rāda, ka pēdējos gados dzimušo skaits Latvijā ir strauji samazinājies, tostarp jauno tēvu vecums pakāpeniski pieaug. Ja pirms 20 gadiem par tēviem visbiežāk kļuva vīrieši 25-29 gadu vecumā, tad tagad visbiežāk par tēviem kļūst 30-…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-11
RT @JazepsBasko: Mēs mainām noteikumus @partijaMMN iestājas par bezdeficīta budžetu viena Saeimas sasaukuma laikā. Naudas ir tik, cik ir. Nevis tik, cik gribas.
Filmēšanas komanda: @DanielsAbolins1 @Rudolfs_Sauja https://t.co/cT1M3wlGsL
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-11
RT @JazepsBasko: Partijas "Mēs mainām noteikumus" Rīgas saraksta 21. numurs ir @JaksRaimonds — viņš arī Frīdriha Hajeka grāmatu "Ceļš uz kalpību" un "Brīvības konstitūcija" (iznāks pēc vēlēšanām) tulkotājs latviešu valodā. Feisbukā viņš uzrakstījis labu rakstu:
KĀPĒC BALSOT PAR …
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-10
RT @partijaMMN: Jāzeps Baško par potenciālajiem sadarbības partneriem Saeimā.
MMN galvenie sadarbības kritēriji ir atbalsts vēlēšanu kārtības maiņai un valsts pārvaldes ģenerāltīrīšanai, kā arī skaidra nostāja Ukrainas jautājumā. Viss pārējais - balstoties uz rezultātiem 4. okt…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-08
Pārtikas cenas samazinājušās, tomēr kopējā inflācija palielinās, jo pieaug izmaksas par mājokļa uzturēšanu, degvielu, ēdināšanas pakalpojumiem un izklaidi. https://t.co/i3jmzTP8vF
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-08
RT @partijaMMN: Jāzeps Baško par Latvijas virzību uz izmiršanu un bankrotu.
Vēlēšanu sistēmas maiņa, ģenerāltīrīšana, veselības aprūpes sistēmas pārbūve - šo darbību kopums ir vērsts uz Latvijas pasargāšanu no izmiršanas un bankrotēšanas. Varam turpināt iesākto, bet varam arī ma…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-07
Latvijas sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits sasniedzis 292 tūkstošus jeb 15,9% pret Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Daļai no publiskajā sektorā strādājošajiem būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku.
Vecās partijas nemainīs esošo tendenci.
#MēsMaināmNote…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-05
Iesākumā bija 2 ministrijas, uz kuru bāzes izveidoja trešo ministriju. Un kopējais darbinieku skaits tajās ir vēl lielāks nekā iepriekš. https://t.co/2eCkjcT9tA
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-05
Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, tehnoloģijas iet uz priekšu, bet darbvietu skaits centrālajā pārvaldē palielinās. https://t.co/Dal0PCEsBE
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-05
RT @partijaMMN: 📢 Tālavs Jundzis par "Mēs mainām noteikumus" iniciēto vēlēšanu sistēmas maiņu. https://t.co/KuJFVbdOTd
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-05
RT @partijaMMN: Alvis Hermanis par Latvijas drošību.
Lai gan lielāks drošības apdraudējums nāk no ārpuses, Latvijas iekšējais haoss rada līdzvērtīgus drošības riskus. Nespēju un nevēlēšanos mācīties no labākajiem ārzemju militārajiem spēkiem nevar nosaukt nekā citādāk kā sabotāž…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-05
Preču eksports uz krieviju 🇷🇺 🩸 no ES valstīm 🇪🇺 līdz šī gada 2.ceturksnim, % pret IKP https://t.co/1dh6jBd6Ym
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-04
Vakar Zemgales debatēs atkal varēja pārliecināties, ka Latvijas televīzijai, kura tiek uzturēta no visu nodokļu maksātāju naudas, ir problēmas ar spēju būt neitrāliem. Starp citu, Latvijā pastāv tāds Žurnālistu Ētikas kodekss, kura 2.5.punktā minēts, ka žurnālisti nesniedz sabied…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-04
Televīzijas skatītājiem piektdienas vakarā. Intervija LTV1 kanālā ar Alvi Hermani - par notiekošo valstī un #MēsMaināmNoteikumus. Skaties plkst. 18.50 📺 un domā līdzi!
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-04
Latvijas 🇱🇻 IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pašreiz ir 71% no ES vidējā rādītāja. Igaunija 🇪🇪 šādu līmeni sasniedza 2011.gadā, bet Lietuva 🇱🇹 - 2012.gadā.
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-04
Mūsu komandā ir Solvita Gulbe, juriste un eksporta jomas speciāliste ar ilggadēju pieredzi valsts pārvaldē. Mums ir plāns, kā uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un mazināt izdevumus, lai neradītu papildu slogu nodokļu maksātājiem.
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-03
Latvijā valdības patēriņa loma ekonomikā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Kāds no tā ir galarezultāts ilgtermiņā (vidējā dzīves līmeņa atšķirības), to jau mēs zinām. https://t.co/XvgzvdnUP2
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-03
Lietuva un Igaunija apsteidz Latviju lielā mērā tāpēc, ka to ekonomika ir vairāk orientēta uz ārējo tirdzniecību un eksportu, naudu pelnot ārpus valsts. Savukārt Latvijā eksporta īpatsvars IKP ir zemāks, jo salīdzinoši lielāka saimnieciskās darbības daļa orientēta uz iekšējo tirg…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-03
Latvijas 🇱🇻 ekonomiskā attīstība šobrīd atrodas līmenī, kuru Igaunija 🇪🇪 sasniedza 14 gadus iepriekš, bet Lietuva 🇱🇹 - 13 gadus iepriekš. https://t.co/7irAg37gaz
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-03
.. un atbildes ārpus ierastajiem domāšanas rāmjiem
Vai vienmēr jāievēro likumi? 70 ātrie jautājumi premjera kandidātam Hermanim
https://t.co/BXhegHDj0p
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-03
RT @AlvisHermanis1: Vakar Vācijas svarīgākā avīze Frankfurter Allgemaine Zeitung (FAZ) nopublicēja manu lielo interviju ar vācu vadošo teātra apskatnieku Simonu Štrausu. Runājām pārsvarā par teātra lietām, bet skaidrs ir viens - politiskā atmosfēra Eiropā ir radikāli mainījusies …
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-02
Pirms 10 gadiem tika izstumts no vāciski runājošās kultūras telpas, jo atklāti pauda savu viedokli par bēgļu politiku. Citi, kas domāja līdzīgi, baidījās. Bet laika gaitā izrādījās, ka viņam ir taisnība. Pašreizējie vācu politiķi tagad ir vēl asāki savos izteikumos par šo tēmu.
I…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-02
RT @partijaMMN: Jānis Ilsteris par individuālo atbildību.
Lai gan Latvijā valda izteikta pārregulācija, pārmērīgais nolikumu un regulu slogs nenoved pie rezultāta. Katram lēmumam ir jānosaka konkrēts vārds un uzvārds - ir jāuzņemas individuālā atbildība katrā valsts pārvaldes lī…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-02
Gadiem ilgi esmu publicējis dažādus datus un arī vēlamos virzienus, ko JV bija iespēja ietekmēt, lai atbalstītu ģimenes ar bērniem.
Šeit - vienkārši bez komentāriem.
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-02
Provizoriskā inflācija eirozonā 💶 un 🇱🇹🇱🇻🇩🇪🇫🇮🇪🇪.
Eirozonas inflācija (3,2%) augstāka nekā ECB mērķa augšējais līmenis (2%), tāpēc drīzumā ir visai iespējama atkārtota bāzes likmju celšana.
Lietuvā - īpaši straujš inflācijas kāpums. Starp citu, pēc SEB grupas novērtējuma, Lietuvā …
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-02
Latvijas ekonomikai palīdz izaugsme citās ES valstīs, kas ir mūsu galvenie eksporta tirgi. Pat Vācijas ekonomika izkustējusies uz priekšu. Latvijas IKP pēdējā gada laikā aug līdzīgā ātrumā ar Igauniju, bet Polijā un Lietuvā - vēl straujāka attīstība.
Ekonomikas izaugsmes tendence…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-01
Šajā reizē LTV izdarījuši labu darbu. Un te arī redzams, ka mūsu vēlētāji ir kritiski domājoši, reālistiski.
VIDEO: Ko domā partijas «Mēs mainām noteikumus» vēlētāji: https://t.co/3y3NXmAnd8
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-01
Starp citu, Zaķusalas nodriskātais interjers vēl ir sīkums, salīdzinot ar šo. Latvijas galvenajam medijam, kas tiek finansēts no visu nodokļu maksātāju naudas, ir nopietna reputācijas problēma, tā veidojusies daudzu gadu garumā.
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-01
RT @ErlendsBB: Partijas “Mēs mainām noteikumus” - VĒLĒŠANU MAIŅA
Mēs mainām noteikumus · @partijaMMN
#MēsMaināmNoteikumus #15Saeima https://t.co/H9KUmfCRxF
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-01
Latvijas 🇱🇻 iekšzemes kopprodukts 2.ceturksnī pieaudzis par 3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.
Lielāko uzrāviena daļu devušas investīcijas (+9,3%) 🏗️, pateicoties arī aktīvai kreditēšanai 💶. Mājsaimniecību 🏘️ patēriņš pieaudzis par 3,1%, bet valdības 🏛️ patēriņš sa…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-01
Pēdējā gada laikā aktivizējusies Latvijas 🇱🇻 ārējā tirdzniecība 🛒, jo atdzīvojas ekonomikas izaugsme arī ES valstīs 🇪🇺, kas ir galvenie tirdzniecības partneri.
Preču eksports gada laikā pieaudzis par 11,2%, bet preču imports - par 9,5%. Pakalpojumu tirdzniecība nedaudz samazināju…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-01
RT @partijaMMN: Solvita Gulbe par pārcentību valsts pārvaldē.
Latvijas valsts pārvaldei ir izteikti raksturīga pārcentība. Direktīvu izpildes procesā tiek izveidoti pārmērīgi daudzi normatīvie akti, kā arī tiek iztērēti lieli resursi - rezultātā arī noteiktie mērķi netiek sasnie…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-01
RT @ErlendsBB: MATEMĀTIKAS UZDEVUMS
Divi cilvēki.
Pirmais. Augsta valsts amatpersona. Liela alga, lielas
sociālās iemaksas. Bērnu nav un nekad arī nebūs.
Otrā. Māmiņa. Pieci bērni. Izaudzināti, izskoloti, izvadāti uz pulciņiem. Māmiņa tik pat gudra, tik pat talantīga, un tik p…
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-01
RT @AndrejsCinis: Tirgus līdzsvars 2033. gadā būs, ka 1. klasē 5 skolotāji uz 1 skolēnu, VIP izglītība garantēta! 🎒 Bet kurš nākotnē pirks mājokļus un ģenerēs IKP? AI tomēr kafiju nedzer, apģērbu nepērk un dzīvokļus neīrē. Laiks investēt bērnos! ☕️📉
Atvērt X ↗
x.com
2026-09-01
Izglītībā strādājošo dzimuma un vecuma piramīda.
Apmēram 40% no tiem ir vismaz 55 gadu vecumā. https://t.co/8Ng8ye6Ue8
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-31
“Latvijas cilvēki pieradināti dzīvot ilūzijās. Zaķusalas televīzija ir kā miniatūrs modelis, kas no ārienes izskatās glīti, bet iekšienē viss ir nodriskāts” https://t.co/qx0IOeLsEP
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-31
RT @ltvzinas: “Lai neceltu nodokļus, nauda ir jāatrod valsts pārvaldē. [..] Vislielākais lieko amatu īpatsvars ir direktoru un direktoru vadītāju līmenī. Tas nozīmē, ka reālā darba darītāju – to, kas izpilda praktiskā līmenī darbu – ir proporcionāli pat mazāk nekā ģenerāldirektor…
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-31
Ekonomikas izaugsmi Latvijā šobrīd uztur tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, IKT un finanšu pakalpojumi, veselības aprūpe. Savukārt uz leju slīd transports, lauksaimniecība un viesmīlība. https://t.co/9Q1j3J0hBn
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-31
RT @KNL_LTV1: Šodien plkst. 11:00 - intervija ar premjera amata kandidātu Alvi Hermani (MMN) pirms 15. Saeimas vēlēšanām: https://t.co/CciDu7Pwxj
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-29
RT @partijaMMN: Jānis Hermanis par latviešu zaudētajiem mūža gadiem.
Latvijā ir Eiropā augstākais zaudēto mūža gadu rādītājs. Tas ir manāms arī tautsaimniecībā, jo daļa cilvēku aiziet nodarbinātības vecumā. Ir steidzami jāpārskata veselības aprūpes sistēma, lai latvieši dzīvotu k…
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-29
Pēdējo 20 gadu laikā, kad cilvēki ir balsojuši galvenokārt par ierēdņu partiju "Vienotība", skolēnu skaits Latvijā ir samazinājies no 301 tūkstošiem līdz 211 tūkstošiem. Vienkāršas matemātiskas prognozes rāda, ka tuvākajos 7 gados skolēnu skaits kritīsies vēl par 20%. https://t.…
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-28
Šogad Latvijā 🇱🇻 skolas 🏫 gaitas varētu uzsākt ne vairāk kā 19 tūkstoši pirmklasnieku, kas ir vēl mazāk nekā iepriekš - tāpēc, ka dzimušo skaits arvien krītas 📉, ģimenes ar bērniem 👨👩👧👦 nesaņem pietiekamu atbalstu no valsts. Un tuvāko 7 gadu laikā pirmklasnieku skaits samazinā…
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-28
Latvijai raksturīgs salīdzinoši augsts hospitalizācijas līmenis, kas izmaksā dārgi, bet ko daļēji varētu novērst - tādējādi ietaupot budžeta līdzekļus, kurus varētu izmantot citām veselības aprūpes ❤️🩹 vajadzībām.
@partijaMMN
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-27
Tiem, kam patīk pētīt reitingus un uz to pamata izdarīt tālejošus secinājumus, noteikti vajadzētu iepazīties ar šo.
Tas pats avots, tāda pati laika atkāpe pirms vēlēšanām. Turklāt toreiz aptaujāja uz pusi vairāk respondentus (1800) nekā šoreiz un kombinējot abas aptaujas metodes …
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-27
RT @partijaMMN: Jāzeps Baško par vēlēšanu sistēmas maiņu.
"Mēs mainām noteikumus" ir piemērota izvēle arī tiem, kuri principiāli nepiedalās vēlēšanās - MMN ir par vēlēšanu sistēmas maiņu, kura ļautu balsot par konkrētiem cilvēkiem. Ir jācīnās ar problēmu cēloņiem, nevis sekām. h…
Atvērt X ↗
x.com
2026-08-26
RT @partijaMMN: Ingus Tamanis un Adam Ladd par pārnesamās balss vēlēšanu sistēmu.
Īrijas pārnesamās balss vēlēšanu sistēma ir izdzīvojusi divus referendumus, jo tās spēks slēpjas stiprā saiknē starp vēlētāju un politiķi. Ir pienācis laiks ieviest šo sistēmu arī Latvijā! https://…
Atvērt X ↗
Ziņas (4)
nra.lv
2026-03-26
Zviedrija pastiprina gatavību iespējamajām krīzes situācijām, aicinot iedzīvotājus krāt pārtiku, degvielu un skaidru naudu. Vai arī Latvijas iedzīvotājiem būtu jārīkojas tāpat, tika spriests TV24 disk…
Lasīt pilnu rakstu ↗
jauns.lv pieminēts
2026-08-05
“Apdraudēta valsts, tauta un valoda!”. 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 2 (“Mēs mainām noteikumus”)
Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskā vadītāja, režisora Alvja Hermaņa izveidotās partijas “Mēs mainām …
Lasīt pilnu rakstu ↗
diena.lv pieminēts
2026-07-17
Ar nepilnu sarakstu – 77 deputātu kandidātiem no iespējamajiem 125 – Saeimas vēlēšanās pirmo reizi startēs saraksts Mēs mainām noteikumus (MMN). Publiskajā telpā šis politiskais spēks galvenokārt sais…
Lasīt pilnu rakstu ↗
www.leta.lv pieminēts
2026-06-17
Ar zemāku un vienkāršotu nodokļu režīmu privātpersonas cer "dabūt ārā" no ēnu ekonomikas
Rīga, 17. jūn., LETA. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli pirmajam lasījumam atb…
Lasīt pilnu rakstu ↗
Nav saišu datu.
Skatīt pilnajā kartē →⛏Turpini rakt
