Mākslīgā intelekta centrs: 19 mēneši, 416 000 eiro, divas direktores

Avoti: Saeima, Ministru kabinets (MK), Valsts kanceleja, Uzņēmumu reģistrs (UR), TAP portāls, VARAM, VDAA, CORDIS, LSM, LV portāls, LETA, Mākslīgā intelekta centra vietne | Dati uz: 2026. gada 1. novembri

Laika līnija

• Nauda un reģistri
• Saeima, valdība un politiķi

1. 2025. gada 6. martsSaeimaSaeima galīgajā lasījumā pieņem likumu par centru (balsojuma ierakstā — ar likumprojekta nosaukumu «Mākslīgā intelekta attīstības likums»): 73 par, 9 pret, 0 atturas. balsojums
2. 2025. gada 2. aprīlisMKCentrs reģistrēts. Valdība ar rīkojumu Nr. 193 piešķir 370 000 eiro centra izveidei. rīkojums
3. 2025. gada 15. augustsVARAMPadome pēc atklāta konkursa direktores amatā ieceļ Natāliju Čerņecku; darbu viņai paredzēts sākt septembra otrajā pusē. VARAM
4. 2025. gada 18. decembrisVDAAPadome lemj par vadības maiņu un apstiprina Gunu Puci. UR viņu reģistrē 23. decembrī. VDAA firmas.lv
5. 2026. gada 3. februārisMKValdība ar rīkojumu Nr. 39 piešķir centram līdz 230 000 eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta. rīkojums
6. 2026. gada 27. februārisLSMLSM ziņo, ka Saeimas komisijas vadītājs Oļegs Burovs izteicies: ja tuvākajos mēnešos rezultātu nebūs, jādomā par likvidāciju. LSM
7. 2026. gada 7. maijsSaeimaDeputāte Kalniņa-Lukaševica Saeimā: pirmais gads «bijis pārāk piesardzīgs», rezultāti «pagaidām ir pieticīgi». stenogramma
8. 2026. gada 12. maijsSmilškasteNo desmit pieteikumiem smilškastei atlasīti trīs projekti. LV portāls
9. 2026. gada 14. maijsSaeimaSaeima ar 90 balsīm par, 4 pret groza likumu: sekretariāta funkcijas vairs nepilda VDAA. Grozījumi stājas spēkā 1. jūnijā (grozījumi). balsojums
10. 2026. gada 15. jūlijsValsts kancelejaLīdz šai dienai centram izmaksāti 416 000 eiro valsts naudas. pārskats
11. 2026. gada 1. novembrisLSMTavars: «kapacitāte absolūti šobrīd nevelk», centra struktūru pārskatīs pēc jaunās valdības izveides. LSM

Kas ir centrs

Mākslīgā intelekta centra likumu Saeima pieņēma 2025. gada 6. martā. Par balsoja 73 deputāti, pret — 9, visi no frakcijas «Stabilitātei!», 8 nebalsoja (balsojums). Atbildīgās komisijas vārdā likumu Saeimā referēja Oļegs Burovs, toreiz pie frakcijām nepiederošs deputāts. Stenogrammā ierakstīti četri Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča priekšlikumi likumprojektam (stenogramma).

Centrs nav valsts iestāde, bet nodibinājums. Statūtos dibinātāji ir Latvijas Republika (to pārstāv VARAM, toreizējā ministre Inga Bērziņa), LIKTA un Latvijas Universitāšu asociācija (statūti). Likums centram uzdod veicināt mākslīgā intelekta ieviešanu, piesaistīt finansējumu, konsultēt un vadīt tā saukto smilškasti — vidi, kurā uzņēmumi uzraudzībā pārbauda savus mākslīgā intelekta risinājumus (likums). Likuma 6. panta ceturtā daļa prasa līdzekļu iegūšanas un izlietošanas atklātību.

Ko teica dibināšanā

Dibināšanas pasākumā 2025. gada 2. aprīlī toreizējā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) teica: «Mākslīgais intelekts noteiks mūsu attīstību turpmākajos 10 līdz 20 gados. Būsim tie, kas iet soli priekšā citiem» (LETA/LA.LV).

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) novēlēja, lai centrs strādātu un attaisnotu uz to liktās cerības: «Mēs visi gribam, lai Latvija būtu piemērs tam, ka mākslīgā intelekta palīdzību var veicināt tautsaimniecības izaugsmi un mūsu visu labklājību» (turpat).

Tajā pašā dienā valdība ar rīkojumu Nr. 193 piešķīra 370 000 eiro «Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidei». Rīkojumu parakstīja Siliņa un Bērziņa (rīkojums Nr. 193). SIA «Latvijas Mobilais Telefons» dibināšanā centram ziedoja 50 000 eiro (LETA/LA.LV).

Nauda: 416 000 eiro izmaksāti, vēl 184 000 plānoti

Valsts kanceleja publicē pārskatu par valsts maksājumiem biedrībām un nodibinājumiem (pārskats, tabula, Wayback kopija). Tajā par centru ir divas rindas:

Par 2025. gada 370 000 eiro tabulā visi rezultatīvo rādītāju lauki 2025.–2029. gadam ir «n/a», bet kolonnā «Efektivitātes novērtējums» rakstīts «Nav norādīts». Centrs šajā ziņā nav izņēmums: no 7642 tabulas rindām 2348 rindās visi desmit rezultatīvo rādītāju lauki ir tukši vai «n/a» (arī «NA»), un 867 rindās efektivitāte nav norādīta. Aizsardzības ministrijas rindā plānotais 2026. gada rezultāts ir aprakstīts: analīze, semināri un stratēģija aizsardzības nozarei.

Centra direktore Guna Puce 2026. gada augustā teica, ka centrs arī 2026. gadā strādā no tā paša 2025. gada piešķīruma un ka «2026. gadā jauns bāzes finansējums nav plānots» (LV portāls, Wayback kopija). Aprīlī LSM rakstīja, ka 2026. gadā centrs papildu finansējumu neprasa, bet pēc centra aplēsēm bāzes finansējums nākotnē varētu sasniegt ap 450 000 eiro (LSM).

Atšķirīga summa intervijā. Tajā pašā intervijā Puce aizsardzības līgumam nosauc 280 000 eiro. MK rīkojumā, Aizsardzības ministrijas paziņojumā un Valsts kancelejas tabulā ir līdz 230 000 eiro. Kāpēc summas atšķiras, publiskajos avotos neatradām.

Pārskatā par 2025. gadu (2. aprīlis–31. decembris) UR datos centram ir vidēji viens darbinieks, nauda — 347 984 eiro, ilgtermiņa saistības — 369 982 eiro, pašu kapitāls — mīnus 22 193 eiro. Pamatlīdzekļu bilancē nav (0 eiro), nemateriālie aktīvi — 289 eiro (UR gada pārskatu dati). Negatīvs pašu kapitāls pats par sevi nenozīmē maksātnespēju.

Centrs ir arī Eiropas projekta AIFA-LAT partneris. CORDIS reģistrā centra daļa ir 63 640,63 eiro ES ieguldījuma laikā no 2026. gada jūlija līdz 2029. gada jūnijam (CORDIS). Tas ir plāns, ne izmaksāta nauda.

Aizsardzības nauda un vēlēšanas

Valdība 2026. gada 3. februārī piešķīra centram līdz 230 000 eiro no Aizsardzības ministrijas apakšprogrammas «Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana». Rīkojumu parakstīja Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja Inese Lībiņa-Egnere (JV) un toreizējais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (PRO) (rīkojums Nr. 39).

Rīkojuma anotācijā uzskaitīti pieci 2026. gada uzdevumi (anotācija): konsultēt Aizsardzības ministriju, tās iestādes un Nacionālos bruņotos spēkus, analizēt mākslīgā intelekta izmantošanu aizsardzībā, rīkot četrus darbseminārus — pa vienam katrā ceturksnī —, izstrādāt mākslīgā intelekta ieviešanas stratēģiju aizsardzības nozarei. Piektais uzdevums ir:

«izstrādāt kārtību kādā tiek organizēta un nodrošināta izvērtēšana un atzinumu sniegšana par mākslīgā intelekta sistēmu vai dziļviltojumu tehnoloģiju izmantošanas gadījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā, vēlēšanu dienā vai valsts amatpersonu ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas procesā Saeimā»

Ministrijas paziņojumā sadarbība aprakstīta kā partnerība, kas «līdz 2028. gadam paredz kopējo investīciju apjomu līdz 1 miljona eiro apmērā» (AM). Pēc anotācijas katram nākamajam gadam vajadzīgs atsevišķs valdības lēmums (anotācija). Paziņojumā rakstīts, ka nauda nāk no līdzekļiem, kas «paredzēti aizsardzības nozares pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju aktivitātēm». Sprūds tajā teica: «Mākslīgais intelekts ir fundamentāls rīks».

Saeimas vēlēšanas notika 2026. gada 3. oktobrī. KNAB jūnijā skaidroja: ja apmaksātā aģitācijas materiālā, kas veidots ar mākslīgo intelektu, nav norādes par to, KNAB pirms aizlieguma saņem lietpratēja atzinumu, un «šāda atzinuma izsniegšana ir Mākslīgā intelekta centra kompetencē» (LETA). Centra vietnē 1. novembrī bija ceļvedis «Mākslīgais Intelekts un vēlēšanas» iedzīvotājiem (vietne, Wayback kopija). LSM 1. novembrī raksta, ka atzinumu par dziļviltojumiem priekšvēlēšanu laikā centram nevienu «nenācās sniegt, jo nebija par ko» (LSM).

Vai kārtība, ko anotācija prasa izstrādāt, ir pabeigta, publiskajos avotos neatradām.

Divas direktores

VARAM 2025. gada 15. augustā paziņoja, ka padome pēc atklāta konkursa direktores amatā iecēlusi Natāliju Čerņecku; amatā viņa stāsies septembra otrajā pusē (VARAM). 18. decembrī padome lēma par vadības maiņu un apstiprināja Gunu Puci (VDAA). Tas notika četrus mēnešus pēc Čerņeckas iecelšanas un apmēram trīs mēnešus pēc paredzētā darba sākuma.

LSM 1. novembrī raksta, ka padome ar Čerņecku pārtrauca darba attiecības viņas pārbaudes laika beigās, jo padomei un direktorei bijis atšķirīgs redzējums par prioritātēm. LSM iecelšanu datē ar oktobri; VARAM paziņojums ir no 15. augusta.

Publiskajos paziņojumos par Puces iecelšanu atklāts konkurss nav minēts. Vai tāds notika, no pieejamajiem avotiem nevar noteikt.

Ko politiķi teica 2026. gadā

Oļegs Burovs, 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs. Pēc LSM ziņotā, februārī komisijā viņš izteicies, ka, ja tuvāko mēnešu laikā nebūs konkrētu rezultātu, jāsāk domāt par iestādes likvidāciju (LSM, kopija). 29. aprīlī komisija centra darbu skatīja vēlreiz (LSM, kopija; Burova ieraksts X, kopija). Pēc LSM ziņotā, sēdē KNAB un Valsts drošības dienests apliecināja, ka sadarbība ar centru notiek, bet par rezultātiem spriest vēl esot pāragri (LSM).

Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV), 14. Saeimas deputāte, 2026. gada 7. maijā Saeimā debatēs par finanšu ministra ziņojumu: «Ir pagājis gads, kopš pieņēmām likumu par Mākslīgā intelekta centru. Šis pirmais gads Latvijā ir bijis pārāk piesardzīgs. Gaidas bija lielākas, un rezultāti pagaidām ir pieticīgi» (stenogramma).

Inga Bērziņa (JV) 2025. gadā kā VARAM ministre parakstīja statūtus un rīkojumu Nr. 193. 2026. gada 14. maijā, jau kā deputāte, viņa Saeimā aicināja atbalstīt likuma grozījumus. Viņa teica, ka centru dibināja «ar lielām cerībām», un atzina: «sākotnējā Mākslīgā intelekta centra darbība nav bijusi ļoti veiksmīga, jo ļoti ilgi tika meklēts centra vadītājs» (stenogramma).

Edgars Rinkēvičs, Valsts prezidents, 3. augustā Rīgas pilī tikās ar Puci; pēc prezidenta padomnieka teiktā, tika pārrunāta centra līdzšinējā darbība un pirmās smilškastes projektu atlases rezultāti (Diena/LETA).

Edgars Tavars (AS), VARAM ministrs, 1. novembrī LSM: «Mākslīgā intelekta centra kapacitāte absolūti šobrīd nevelk. Es saucu lietas īstajos vārdos (..) Sākotnējā iecere, ka nāks uzņēmēji, zinātne investēs – mēs redzam, ka nav šo investīciju šajā periodā.» Viņš arī teica: «Ja mēs nemainīsim šo struktūru, tad vienkārši šī esošā naudiņa beigsies un nebūs vadītājiem naudas, un vispār viss apstāsies.» Par to, kā centru sasaistīt ar valsts pārvaldi, spriedīs pēc jaunās valdības izveides (LSM, Wayback kopija). 2025. gada 6. martā Tavars par likumu balsoja «par».

Ko centrs paveicis

Līdz 2026. gada maijam smilškastei pieteicās desmit projekti, atlasīja trīs: SIA «MyWisy» bērnu attīstības platformu, SIA «Animas» diabēta asistentu un biedrības «Publiskās un privātās partnerības asociācija» Process-as-Code platformu (LV portāls). Augustā centrs savā vietnē paziņoja par pirmajiem administratīvajiem aktiem diviem projektiem. LSM 1. novembrī raksta, ka centrs strādā ar diviem projektiem, jo trešajā izrādījies, ka smilškastē nav ko testēt.

Centra vietnes smilškastes lapā 1. novembrī sadaļās «Pieņemtie lēmumi» un «Realizētie projekti» bija rakstīts, ka tie vēl tiks publicēti. MK noteikumi Nr. 12 projektu secinājumus liek publicēt pēc projekta beigām (noteikumi), tāpēc tukša sadaļa vēl nav pienākuma pārkāpums.

Statūtu sākotnējā redakcijā (2025. gada marts) direktoram jāsagatavo kārtējā gada publiskais pārskats un jānodrošina informācija par darbību vietnē, bet padomes ieceltam revidentam reizi gadā jāveic revīzija. 1. novembrī arhivētajās centra vietnes lapās gada pārskata, revidenta atzinuma vai darbības pārskata nav. UR centra 2025. gada pārskats ir iesniegts.

Centra vietne un konsultācijas forma

Smilškastes lapas poga «Pieteikties» 1. novembrī veda uz Microsoft Forms veidlapu «Pieteikums konsultācijai par mākslīgā intelekta speciālo regulatīvo vidi (MI smilškasti)». Tā ir konsultācijas forma, nevis pieteikums dalībai smilškastē. Formas aprakstā rakstīts, ka konsultācija ir bez maksas un neuzliek pienākumu pieteikties smilškastē. Ko tajā redzējām:

• Formā ir 20 jautājumi, no tiem 18 obligāti. Neobligāti ir tikai mājaslapa un tālrunis. Obligāti jānorāda uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs un valsts, uzņēmuma lielums, kontaktpersonas vārds, uzvārds, amats un e-pasts. Jāapraksta risinājums, tā nozare un attīstības stadija. Jānosauc galvenais regulatīvais izaicinājums un regulējums, ar ko tas saistīts. Jāatbild, vai par to jau vērsušies kādā uzraudzības iestādē, ko vēlas sasniegt ar konsultāciju un kad to vēlas saņemt. Obligāts ir pat lauks «Citi komentāri».
• Formas 20. jautājums: «Vai piekrītat, ka Jūsu dati tiek apstrādāti atbilstoši MIC datu apstrādes politikai?» Jautājumā ir saite uz centra privātuma politiku. Atbilde ir obligāta, un vienīgā iespēja ir «Jā». Bez tās formu nevar iesniegt.
• Formas kājenē Microsoft brīdinājums: «The owner of this form has not provided a privacy statement as to how they will use your response data. Do not provide personal or sensitive information.» Brīdinājums parādās, jo formas iestatījumos privātuma paziņojums nav norādīts. Tajā pašā formā obligāti jānorāda kontaktpersonas vārds, amats un e-pasts un jāapraksta sava risinājuma regulatīvā problēma.
• Centra privātuma politikā kā pārziņa juridiskā adrese norādīta Alberta iela 10. UR datos centra adrese ir Brīvības iela 55; pēc firmas.lv datiem Alberta iela 10 bija centra juridiskā adrese līdz 2026. gada 4. augustam (firmas.lv, Wayback kopija). Tās pašas lapas kājenē ir jaunā adrese Brīvības iela 55, bet politikas tekstā — vecā. 2. novembrī politikas tekstā joprojām ir vecā adrese.
• Politikā ir sadaļa «Datu aizsardzības speciālists», bet tajā nav vārda — tikai e-pasts info@ailatvia.lv. Politikai nav datuma.
• Angļu valodas versijā logo apraksts ir «MIC Staging», un privātuma politika atrodas adresē /en/test-eng/.

Formu neiesniedzām. Lapu kopijas saglabājām 1. novembrī (archive.today: privātuma politika, smilškastes lapa; forma: Wayback). Vietne pati Wayback arhīvam daļu lapu neļauj saglabāt. Formas jautājumu sarakstu nolasījām 2. novembrī no formas publiskajiem datiem; pēdējās izmaiņas formā veiktas 2026. gada 30. oktobrī. Mūsu kopijas SHA-256: d2ba4f23f141b49abbb46cf5fded55dc4eb7aaba3448c2a7dee19801c5329f99.

Vienkāršiem vārdiem

Valsts 2025. gadā izveidoja centru, kam jāpalīdz Latvijai ieviest mākslīgo intelektu. Līdz šā gada jūlijam tas no valsts saņēmis 416 000 eiro.

Daļa naudas nāk no bruņoto spēku uzturēšanas budžeta. Par šo naudu centram, piemēram, bija jāizstrādā kārtība, kā vērtēt viltotus video un balsis vēlēšanu laikā.

Gada laikā centram nomainījās vadītāja. Lai uzņēmums saņemtu centra konsultāciju, tam jāaizpilda forma ar 20 jautājumiem, un 18 no tiem ir obligāti.

Politiķi, arī tie, kas centru dibināja, tagad atzīst, ka tas nav strādājis tik veiksmīgi, kā cerēts. Atbildīgais ministrs saka, ka centra kapacitāte šobrīd «nevelk».

Ko mēs neapgalvojam

• Mēs neapgalvojam, ka nauda izlietota nelikumīgi vai ne tiem mērķiem. Mēs aprakstām, cik izmaksāts un kas rakstīts publiskajos pārskatos.
• 416 000 eiro ir izmaksātā summa. 184 000 eiro ir plāns. 600 000 eiro nav izmaksāti. 230 000 un 280 000 eiro mēs nesummējam. Abas summas publiski minētas par 2026. gada sadarbību ar Aizsardzības ministriju; kāpēc tās atšķiras, nav skaidrs.
• Mākslīgā intelekta rūpnīcas antenas projekta 7,7 miljoni eiro nav centra nauda. Centra daļa ES projektā ir 63 640,63 eiro, un tas ir plāns.
• Negatīvs pašu kapitāls nenozīmē maksātnespēju.
• Mēs neapgalvojam, ka centrs pārkāpj datu aizsardzības noteikumus. Mēs aprakstām, kas 1. novembrī bija rakstīts formā un politikā.
• Mēs nevērtējam smilškastes projektus un to iesniedzējus.
• Mēs nezinām, kāpēc konsultācijas forma veidota tieši tā, un neapgalvojam, ka tā veidota, lai atturētu pieteicējus.
• Mēs neapgalvojam, ka Čerņeckas aiziešanai bija citi iemesli, nekā raksta LSM.
• Tavara balsojums 2025. gadā un viņa vērtējums 2026. gadā nav pretruna. Tie ir divi dažādi brīži.

Labojumi

Labojumu pagaidām nav.