Pauž jautājuma formā cerību, ka tagad visiem ir skaidrs, kā un ar ko beidzās tas, ko viņa raksturo kā «bezatbildīgu LV pilsonības dāvināšanu svešajiem».
Tēma
Sociālā politika
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka Višvanatas gadījuma dēļ nevajadzētu pateikt pilnīgu «nē» pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem, bet jāievieš kontroles mehānisms; par nepareizu uzskata, ka gadījumi ar argumentiem, ko viņš raksturo kā slēptus un fiktīvus, nonāk dienas kārtībā un pilsonību piešķir ar likumu.
Uzskata, ka bāriņtiesu reformā modeli nevar izmainīt tādā tempā, tāpēc vajadzīgs laiks, taču ar skaidru redzējumu, ka institucionālais modelis tiek mainīts.
Uzskata, ka likumprojektus par Latvijas pilsonības piešķiršanu vajadzētu ļaut parlamentā iesniegt tikai Valsts prezidentam un Ministru kabinetam, jo tiem ir iespēja kvalitatīvi pārbaudīt kandidāta sasniegumus un norādītos datus, un tad deputātiem nevajadzētu pārbaudīt katru dokumentu.
Kritizē Latvijas Zinātņu akadēmiju Višvanatas pilsonības lietā, sakot, ka tas ir «ārprātīgs kauna traips» akadēmijai; uzskata, ka būtu jāpārskata, kā akadēmija pilda pienākumus, ja tās informācija nav bijusi pietiekami rūpīgi izvērtēta, un ka deputātiem pirms balsošanas jāiepazīstas ar materiāliem, nevis jāpaļaujas uz citu institūciju vērtējumu.
Uzskata, ka pilsonības piešķiršanai ar likumu jānoņem slepenības plīvurs, dokumentiem un komisijas sēdēm vajadzētu būt atklātām un vajadzētu publiskot komisijas sēdes ierakstu par Višvanatas gadījumu; atzīst, ka komisijas deputāti individuāli viņas dokumentus neizvērtēja, uzticoties LZA un komisijas vadībai.
Ironiski jautā, vai Kanans Višvanats vēl nav sevi pasludinājis par pasaules radītāju, un apgalvo, ka visus pārējos goda titulus viņš sev jau esot piešķīris; lietu apzīmē ar tēmturi «#Višvanatgeita».
Aicina pārskatīt līdzšinējo praksi Latvijas pilsonības piešķiršanā par īpašiem nopelniem un uzskata, ka gadījumos, kad konstatēti pārkāpumi vai apzināti sniegta nepatiesa informācija, jāvērtē arī likumā paredzētās iespējas pilsonības atņemšanai.
Pateicas cilvēkiem par darbu materiālā «lzagate», kas, viņasprāt, saliek visu loģiskā ķēdē par indiešu «zinātniekiem», taču vēl ir kā melnraksts, un uzskata, ka lietu, ko viņa dēvē par «Višvanatgeitu», nedrīkst atstāt ar domu, ka tā tiks norakta un noklusēta.
Vēlas, lai Latvija tiktu atbrīvota no tā, ko viņa raksturo kā indiešu «zinātnieku» «sērgu», un piebilst, ka viņu skaits ir «bezgalīgs».
Ziņo par iesniegumu PMLP, kurā aicināts atņemt Kananam Višvanatam Latvijas pilsonību un pārbaudīt tās iegūšanas tiesiskumu, un sola gatavot priekšlikumu vispār izbeigt pilsonības piešķiršanu «par nopelniem», atsaucoties uz to, ko viņš sauc par Saeimas nekompetenci līdzšinējos gadījumos, un politiskās korupcijas riskiem.
Aicina atcelt Saeimas tiesības piešķirt pilsonību ārvalstniekiem, uzskatot, ka nav tādu nopelnu, par kuriem piešķirt pilsonību, un ka pilsonību var iegūt naturalizācijas ceļā; Saeimas balsojumus par pilsonības piešķiršanu izņēmuma kārtībā raksturo kā «ķēmošanos».
Retoriski jautā, kāds sakars investīcijām ar pilsonību, vai, ja pilsonību nedos, tad neinvestēs, un kāpēc, viņa vārdiem, «mums to pilsonību par varas makti vajag».
Ierosina, ka Ārlietu ministrija varētu noskaidrot, kāda apsūdzība, pēc viņa vārdiem, Indijā izvirzīta Kananam Višvanatam, ko viņš pēdiņās dēvē par «Latvijas pilsoni», un palūgt Indijas varasiestādes prasīt izdošanu, «abiem diviem» sakot «uz redzēšanos».
Uzskata, ka lēmumus par Latvijas pilsonības piešķiršanu nevajadzētu izskatīt steidzami un pilsonību vajadzētu piešķirt tikai ļoti ekskluzīvos gadījumos personām, kas daļēji atbilst naturalizācijas prasībām, piemēram, zina latviešu valodu; cer, ka nākamā Saeima lauzīs steidzamības praksi.
Pretrunas šajā tēmā
Saistītās sintēzes
Turpini rakt