Prognozē, ka «airBaltic» stratēģiskā investora visticamāk nebūs un ka par aktīvu realizāciju lems kreditoru sapulce; uztur atklātu jautājumu, vai valsts plāno kļūt par šo aktīvu pircēju, lai Latvijā arī turpmāk būtu aviokompānija ar tiešajiem reisiem no Rīgas.
Tēma
airBaltic
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka Ministru prezidentam ir skaidri jāpasaka, ka valsts vēlas saglabāt aviokompāniju «airBaltic».
Atbalsta «airBaltic» jauno privāto īstermiņa aizdevumu (obligacionāri ar ķīlu un privātais fonds bez ķīlas seguma) kā, viņaprāt, pēdējo iespēju uzņēmumu glābt, uzsverot, ka valsts šajā aizdevumā naudu neiegulda un ka tieši valsts kā īpašnieka lomas mazināšana ļāvusi panākt zemāku procentu likmi nekā aprīlī atbalstītajam 30 miljonu eiro valsts aizdevumam; uzliek atbildību par stratēģiskā investora piesaisti 180 dienu laikā satiksmes ministram Kozlovskim un «airBaltic» padomei, sola prasīt regulāras atskaites par uzrunātajiem investoriem un norāda, ka pašreizējais investoru uzrunāšanas temps viņu neapmierina.
Uzskata, ka 25 % gada likme «airBaltic» gadījumā nav uzticība uzņēmuma plānam, bet ātro kredītu peļņa, un ka investori rēķinās: ja lidsabiedrība nespēs samaksāt — kas, viņaprāt, ir visticamākais iznākums —, valdība saistības segs no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Ironizē par gaidāmajiem argumentiem, ka «airBaltic» ir stratēģiski nozīmīgs un tāpēc tajā jāiegulda kārtējie miljoni, tādējādi iebilstot pret jaunu valsts naudas ieguldīšanu lidsabiedrībā.
Vērtē vienošanos ar airBaltic kreditoriem kā dārgi nopirktu laiku: uzskata, ka valsts de facto zaudē lielāko daļu kontroles pār kompāniju, prognozē, ka valstij tāpat nāksies ieguldīt papildu līdzekļus, ja Rīgā gribēs saglabāt savienojamību, un pieļauj, ka valsts nepiedalīsies jaunajā obligāciju emisijā, tāpēc tās īpatsvars kompānijā kļūs niecīgs.
Uzskata, ka neatkarīgi no tā, kāds būs scenārijs, 30 gadu laikā ieguldītais vairāk nekā miljards nodokļu maksātāju naudas ir neatgriezeniski zaudēts un nekad nebūs atgūstams.
Kritizē airBaltic aizņemšanos ar 25% gadā — vērtē, ka uzņēmumam, kurš nespēj atdot 14,5% kredītu, jauns aizdevums ar vēl augstāku likmi nevar beigties labi, un norāda, ka Saeimas piešķirtā nodokļu nauda aizies procentu maksājumiem aizdevējiem; cer dzirdēt Andra Kulberga skaidrojumu.
Neiebilst pret aizņemšanos apspriestajā starpfinansējuma darījumā, jo tā neesot Latvijas nodokļu maksātāju nauda; principiāli viņam svarīgs esot tikai nosacījums, ka plānotais starpfinansējums nav atkarīgs no Latvijas valsts finansiālas līdzdalības.
Norāda, ka «airBaltic» jaunais 257 miljonu aizņēmums Ministru kabinetā nav nedz skatīts, nedz atbalstīts un ka atbildība ar likumu ir noteikta Ministru prezidentam; pauž, ka ZZS redz citu «airBaltic» attīstības virzienu — stiprināt uzņēmumu stratēģiskā sadarbībā ar «Lufthansa».
Norāda, ka valdība apzinās airBaltic lomu Latvijas tautsaimniecībā un kopā ar aviokompāniju dara visu, lai tās bāzes vieta saglabātos Rīgā.
Kritizē airBaltic plānu aizņemties vēl 257 miljonus eiro, ironiski izceļot aizņēmuma cenu, ko viņš norāda kā 25% gadā, un noraida skaidrojumu, ka tik dārgs aizņēmums liecinātu par augstu uzticību uzņēmumam.
Uzskata, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir atrast «airBaltic» stratēģisko investoru tieši aviācijas nozarē un ka Finanšu ministrijai jādod uzdevums to aktīvi meklēt; uzskata arī, ka Saeimai un valdībai jāizdara viss iespējamais, lai lidsabiedrība nenonāktu maksātnespējā, un ka Satiksmes ministrijas plānam jādod iespēja nostrādāt kā pēdējai iespējai panākt, ka uzņēmumu glābj privātais kapitāls, nevis valsts naudas maks.
Iepriekšējās (Evikas Siliņas vadītās) valdības 2024. gada airBaltic obligāciju darījums ar 14,5% likmi bija kļūda bez fundamentāla pārmaiņu plāna; pašreizējā valdība to neatkārtos – par iespējamu turpmāku valsts finansējumu runās tikai pēc restrukturizācijas, kreditoru līdzdalības un dzīvotspējīga modeļa izveides.
Atkārto vērtējumu: iepriekšējās (Siliņas) valdības aizņemšanās airBaltic ar 14,5% likmi bez pārmaiņu plāna nebija veiksmīgs darījums, un pašreizējā valdība šādu rīcību neatkārtos.
Pretrunas šajā tēmā
Saistītās sintēzes
airBaltic pēc 30 miljoniem: no valsts aizdevuma līdz 25 % starpfinansējumam
Otrā daļa — kā aprīļa īstermiņa aizdevums pārtapa Saeimas pilnvarojumā, obligāciju kapitalizācijā un 257 miljonu starpfinansējuma piedāvājumā ar 25 % likmi; kas no aprīļa prognozēm piepildījās un kas paliek atklāts
airBaltic aizdevums: kā 30 miljoni gandrīz izjauca koalīciju
Siliņas ultimāts, Kleinberga publiskā apsūdzība par ZZS spiedienu, sadrumstalota opozīcija un Valaiņa personiskā pretruna par aviokompānijas glābšanu (labots 2026-09-06)
Turpini rakt