Vērtē «airBaltic» paziņojumu par darbinieku skaita samazināšanu kā smagu ziņu un uzskata, ka uzņēmuma vadībai jārīkojas atbildīgi, darbinieki jāinformē laikus un personīgi un jāievēro likuma prasības, bet Nodarbinātības valsts aģentūrai jābūt gatavai palīdzēt ar jauna darba atrašanu, pārkvalifikāciju un konsultācijām.
Tēma
airBaltic
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Pēc TV3 raidījuma «Nekā personīga» ziņām (LETA atstāstā) pieļauj, ka «airBaltic» varētu iztikt arī bez Latvijas vai Baltijas valstu ieguldījumiem: piemēram, darījumā ar kādu no lielajām aviokompānijām varētu iestrādāt nosacījumu, ka «airBaltic» pēc iegādes vēl noteiktu laiku jāpaliek Latvijā.
Apgalvo, ka Kulbergs «reāli melo» — tieši to nepasakot, ar dažādiem mājieniem radot iespaidu, ka Lietuva un Igaunija esot gatavas ieguldīt airBaltic.
Aicina Ģenerālprokuratūru izvirzīt apsūdzības visiem, kuri, pēc viņa vārdiem, noveda airBaltic līdz bankrotam; par to vaino Progresīvos un Vienotību un apgalvo, ka uzņēmuma kontā palikušas tikai «kapeikas».
Dienasgrāmatas ierakstā par 77. dienu amatā (ieraksts par 16. septembri, publicēts 23.09.) pēc tikšanās ar Valsts prezidentu pauž, ka saistībā ar «airBaltic» apspriesta iespēja atlikt ETS aviācijas degvielas CO2 kvotu maksāšanu un ka jāvirza ES lēmums iesaldēt CO2 kvotas aviācijas nozarē; pamatojumā norāda, ka kopā ar Hormuza konflikta ietekmi uz aviācijas degvielas cenām (kāpums no 660 €/t līdz 1800 €/t) CO2 kvotas «nogalinās» mazās un vidējās ES aviokompānijas.
Jautā valdībai, airBaltic vadībai un Valsts prezidentam, ko tie zināja par Krievijas Noguldījumu apdrošināšanas aģentūras prasību pret airBaltic (pēc viņa citētā InvestFuture ziņojuma — vairāk nekā 260,8 miljoni eiro; pēc airBaltic 2026. gada pirmā ceturkšņa pārskata — 203,15 miljoni eiro) un kāpēc par šo parāda piedziņu netika informēti Saeimas deputāti un sabiedrība; jautā, kāpēc premjeri un ministri neinformēja deputātus par šo Krievijas tiesvedību un tās iespējamām sekām, kad deputāti lēma par finansējuma piešķiršanu airBaltic.
TV24 raidījumā «Runāsim atklāti!» pauž interesi tikties ar Polijas premjerministru Donaldu Tusku, no kura otrdienas vakarā saņēmis īsziņu ar piedāvājumu tikties «airBaltic» problēmu risināšanai, un politiski virzīt sadarbību ar poļiem; skaidro, kāpēc «airBaltic» varētu interesēt lielu aviācijas nozares spēlētāju kā stratēģisko investoru: «airBaltic» galvenajos maršrutos ir 75 % dominance, tai ir svaiga flote, pilotu skola un servisa centrs, un ar nelielām investīcijām Latvija varētu kļūt par trešo motoru garantijas remonta veicēju Eiropā šim lidmašīnu tipam; atzīst, ka «mēs vienkārši esam bijuši ļoti slikts saimnieks un īpašnieks».
Pēc LTV raidījuma «Kas notiek Latvijā?» par airBaltic nākotni vērtē, ka labākajā gadījumā valsts vienkārši zaudē kontroli pār uzņēmumu, vidēji sliktajā scenārijā valsts vēl piemaksā no savas kabatas, lai īstenotu šo pašu «labāko» variantu, bet reālākais un reizē sliktākais iznākums, viņaprāt, ir tāds, ka airBaltic faktiski ir, kā viņš raksta, «nolaists podā»; par to vaino līdzšinējās varas partijas un to gadiem ilgo saimniekošanu.
LTV «Rīta Panorāmā» norāda, ka deviņus mēnešus ilgās «airBaltic» restrukturizācijas galvenais mērķis būs stabilizēt uzņēmuma finanšu struktūru, vienoties ar galvenajiem kreditoriem un pierādīt tā spēju patstāvīgi pelnīt, un ka paralēli tiks turpināts darbs pie investoru piesaistes.
Skaidro, ka uzņēmuma parāds LVĢMC par CO2 kvotām budžetu nekādi neietekmē, jo uzņēmums nopērk sertifikātus pie brokera Eiropā un iesniedz tos LVĢMC, kas parādu dzēš, savukārt parāds VID esot algu nodokļu parāds, ko nomaksās, jo kompānija turpina lidot.
Norāda, ka pēc ASV tiesas lēmuma sākt «airBaltic» restrukturizāciju nākamais tūlītējais solis ir saņemt finansējumu aviokompānijas darbības nodrošināšanai, tostarp darbinieku algām un degvielai.
Paziņo, ka «airBaltic» ASV tiesā sāk finanšu saistību restrukturizāciju Chapter 11 procesā, un skaidro, ka piedāvāto vēl vienu aizdevumu līdz 257 miljoniem eiro ar 25 % gada likmi nepieņēma kā ilgtermiņa risinājumu, jo tas neatrisinātu ne uzkrāto parādu, ne lidmašīnu nomas saistības; Chapter 11 vērtē kā vienu no labākajiem pašlaik iespējamajiem risinājumiem uzņēmuma dzīvotspējai, uzsverot, ka tas vēl nav finišs un ne visas «airBaltic» problēmas ar to ir atrisinātas, un norāda, ka finansētāji apņēmušies nodrošināt 350 miljonu eiro jaunu finansējumu ar 12 % likmi.
Pēc «airBaltic» finanšu restrukturizācijas sākšanas ASV «Chapter 11» procedūrā uzsver, ka šajā stabilizācijas procesā piedalīsies tikai privātais kapitāls un valsts nav uzņēmusies nekādas papildu garantijas; norāda, ka valsts plāni uzņēmumā ilgtermiņā nemainās — valsts vēlas aviokompānijas kapitālā saglabāt 25 % plus vienu akciju.
Apgalvo, ka LPV kopš 2022. gada brīdinājusi par airBaltic problēmām, bet neviens neesot gribējis klausīties un valsts «turpināja mest naudu krāsnī»; pārmet «Vienotības» valdībai un ministriem, ka tie visu šo laiku sabiedrībai melojuši, un publicē LPV brīdinājumu hronoloģiju par airBaltic no 2022. līdz 2026. gadam.
Vērtē airBaltic uzsākto tiesiskās aizsardzības procesu ASV pēc Chapter 11 procedūras kā labāko, kas šādā situācijā teorētiski iespējams: tā esot avioindustrijā populārākā metode (piemēri — SAS, Norwegian), dārgākā no līdzīgajiem procesiem, bet faktiski vienīgā, kas pasargā uzņēmumu no piegādātāju un kreditoru agresīvas komercprakses; norāda, ka finansējumu lidojumu turpināšanai procedūras laikā piešķīruši privāti investori bez valsts naudas un ka iepriekš izziņotais 257 miljonu aizņēmums bija atmestā alternatīvā ceļa daļa, jo aizdevēji neesot bijuši ieinteresēti lidsabiedrības nākotnē.
Pretrunas šajā tēmā
Saistītās sintēzes
airBaltic pēc 30 miljoniem: no valsts aizdevuma līdz 25 % starpfinansējumam
Otrā daļa — kā aprīļa īstermiņa aizdevums pārtapa Saeimas pilnvarojumā, obligāciju kapitalizācijā un 257 miljonu starpfinansējuma piedāvājumā ar 25 % likmi; kas no aprīļa prognozēm piepildījās un kas paliek atklāts
airBaltic aizdevums: kā 30 miljoni gandrīz izjauca koalīciju
Siliņas ultimāts, Kleinberga publiskā apsūdzība par ZZS spiedienu, sadrumstalota opozīcija un Valaiņa personiskā pretruna par aviokompānijas glābšanu (labots 2026-09-06)
Turpini rakt