Valsts kapitālsabiedrības

Uzskata, ka mūsdienās nav neviena iemesla, lai pasts piederētu valstij.

Uzskata, ka jauns valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis nav ieviešams vienā dienā un tā ieviešana būs nākamās valdības uzdevums; norāda, ka pārmaiņas šajā modelī ir viņa biroja uzdevums, bet ne uzreiz.

Atbalsta AS «Rīgas siltums» pilnīgu pārņemšanu valsts pārziņā — apstiprina, ka rīkojuma projekta iniciatīva nākusi no viņa vadītās Ekonomikas ministrijas, uzskata, ka ministrija būtu labāks uzņēmuma saimnieks un ka uzņēmumam būtu jāattīstās arī ārpus Latvijas; Rīgas domei, viņaprāt, trūkstot redzējuma par uzņēmuma nākotni, un ministrija esot rīkojusies atbilstoši ierastajai dokumentu aprites kārtībai.

Norāda, ka Ekonomikas ministrijas iecere pārņemt AS «Rīgas siltums» valsts pārziņā ar viņu nav pārrunāta, un pauž, ka Rīgas dome ir gatava uzņēmumu pārvaldīt pati, taču piekāptos, ja Ekonomikas ministrija spētu garantēt, ka strādās pie zemāka tarifa galalietotājam, nevis iekalkulēs peļņu valsts budžeta ieņēmumos dividendēs.

Uzskata, ka «Tet» un LMT daļu izpirkšanas darījums šīs valdības laikā netiks realizēts un lēmums jāpieņem nākamajai valdībai, jo tehniskā valdība nevar pieņemt tik atbildīgu lēmumu; panākta vienošanās ar otru akcionāru par darījuma termiņa pagarināšanu līdz gada beigām

Pauž, ka Rīga ir gatava uzņemties vairākuma akcionāra atbildību AS «Rīgas siltums», ja valdība valsts līdzdalības pārvērtēšanas rezultātā piedāvās valstij piederošās akcijas nodot pašvaldībai; uzsver, ka akcionāru struktūras maiņa nevar būt pašmērķis un ka pirms akciju pārņemšanas jāveic pilns izvērtējums par uzņēmuma saistībām, nepieciešamajām investīcijām, siltumtīklu tehnisko stāvokli, nākotnes finanšu riskiem un dažādu akcionāru struktūras modeļu ietekmi uz tarifu, bet galvenais nosacījums ir konkrēts un izmērāms ieguvums siltumenerģijas lietotājiem — zemāks tarifs un mazāki rēķini.

Uzskata, ka pēc CSDD datu noplūdes atbildība nevar beigties tikai ar atkāpšanos no amata — ja nodarīts kaitējums valstij un radīts apdraudējums cilvēkiem, jāvērtē arī juridiskā atbildība; norāda, ka valžu un padomju locekļiem līdz ar amatu un atalgojumu nāk arī atbildība un ka pie šī jautājuma jau strādā Ģenerālprokuratūra.

Uzskata, ka sakaru krīze pēc vētras būtu labs iemesls pārskatīt valdības plānus saistībā ar telekomunikāciju jomā plānoto darījumu — viņaprāt, maksāt pusmiljardu par to, kas bez elektrības darbojas tikai divas stundas, nebūtu prāta darbs.

Aicina visus CSDD valdes locekļus atkāpties no amata, norādot, ka pašreizējos apstākļos neredz iespēju valdei turpināt darbu; CSDD padome atkāpšanās vēstuli iesniegusi jau pirms tikšanās.

Ierosina veikt ietekmes uz ekonomiku izvērtējumu arī «Tet» un LMT apvienošanai un «Rail Baltica» projektam — līdzīgi tam, kāds sagatavots par «airBaltic».

Vērtē valsts kapitālsabiedrību pārvaldību kā kritisku un to vadības struktūras raksturo kā «politiskos pansionātus», kuros vadības atalgojums neatbilstot atbildībai; uzskata, ka vadības mehānismi pilnībā jāpārstrādā, un norāda, ka pie tā strādā viņa birojs. Uzsver, ka runā ne par CSDD atsevišķi, bet par situāciju kopumā, minot arī AS «Latvijas valsts meži».

Prasa amatpersonu kriminālatbildību par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības kļūmēm — uzskata, ka tikai tā mainīsies izpratne, ka nav neaizskaramu vadītāju, un pieļauj, ka klienti varētu sākt pieprasīt kompensācijas par materiālajiem zaudējumiem.