LTV raidījumā «Šodienas jautājums» apgalvo, ka iepriekšējais LMT un «Tet» daļu izpirkšanas modelis ar «Latvenergo» un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra iesaisti joprojām neesot atmests.
Tēma
Valsts kapitālsabiedrības
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Kritizē valsts kapitālsabiedrību vadītāju atlases sistēmu, ko viņš raksturo kā «apburto loku» un «@andrisgrafs neredzamo un nemirstīgo pulku», un uzskata, ka tā jāizbeidz: kapitālsabiedrības jāpārvalda apolitiski un profesionāli, jāveido Latvijas attīstības fonds un valsts īpašumi jāizceļ ārpus politiskās aprites.
Uzskata, ka «Tet» un LMT daļu izpirkšanas process līdz šim nav vadīts kvalitatīvi, jo shēma bija pārāk samudžināta un iepriekšējo valdību laikā Finanšu ministrijas dotais uzdevums bija absurds; lēmuma sagatavošana jāuztic pašiem uzņēmumiem, un uzsver, ka valsts maksā par rezultātu, nevis par konsultantu stundām.
Uzskata, ka pareizais variants ir tas, ka «Tet» un LMT katrs izpērk savu akcionāru «Telia», jo apvienošana prasa laiku un «Telia» iesaisti, kas nav tās interesēs; pieļauj, ka uzņēmumiem varētu būt līdzekļi, bet, ja pietrūks, teorētiski varētu iesaistīties valsts.
Norāda, ka «Tet» un LMT pašu veikta «Telia» daļu izpirkšana ir viens no alternatīvajiem scenārijiem, taču bez valsts budžeta iesaistes to nebūs iespējams īstenot; valdības piekrišanu izskatīt budžeta iesaisti viņš sauc par būtisku pavērsienu un uzsver, ka lēmums pārtraukt sadarbību ar konsultantiem nav pieņemts.
Apgalvo, ka konsultantiem par «Tet» un LMT darījuma sagatavošanu līdz 30. septembrim faktiski izmaksāti 30 000 eiro un ka valdība par katru izmaksu sadaļu informēta detalizēti.
Saka, ka valdība otrdien uzklausīs ekonomikas ministra ziņojumu par «Tet» un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījumu un uzdos jautājumus par turpmāko valsts pozīciju un darījuma virzību.
Pauž izbrīnu par valdības pamatojumu, kā viņš to atstāsta, piekrist pirkt «Telia» daļas tāpēc, ka «Telia» nevēlas ne pirkt LMT un «Tet», ne saglabāt status quo, un jautā, kāpēc valdībai vajag vēl LMT un «Tet» daļas un kāpēc tā piekrita «Telia» vēlmēm.
Kritizē Ekonomikas ministrijas vadīto «Tet» un LMT daļu atpirkšanas no «Telia» sagatavošanu: norāda, ka pētījumos iztērēta diezgan liela nauda, bet process nav izdarīts, un apgalvo, ka ekonomikas ministrs Valainis pēc vienreizējas ziņošanas valdībai, viņa vārdiem, «pazuda ar ziņojumu».
Apstiprina, ka «Tet» un LMT daļu atpirkšanas process ir apturēts, jo tādā veidā, kā tas tika virzīts, tas nav pieņemams; saka, ka LMT tiks pievienots «Tet», jo tas bija sākotnējais mandāts, un atkārto, ka uzņēmumi jāapvieno un jāatrod stratēģiskais investors.
Noraida premjera biroja pārmetumus par «Tet» un LMT darījumu: saka, ka ar premjeru par to nav runājis, viņaprāt, premjeru kāds nepareizi informējis un skaitļi ir tālu no realitātes, konsultantu darbs būtu jādara jebkurā scenārijā, bet vienkārša apvienošana nozīmētu uzņēmumus atdot zviedriem.
Uzskata, ka iepriekšējā valdība «Telia» darījuma procesā ir gana tālu un virziena maiņai pēc kapitālsabiedrību ieguldījumiem jābūt ļoti pamatotiem argumentiem; norāda, ka nezina, kāpēc process pašlaik tiek apturēts.
Kritizē ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Ekonomikas ministriju, ka tie nav piedāvājuši risinājumu LMT un «Tet» apvienošanai, un norāda, ka projektā iztērēti 13,6 miljoni eiro, bet rezultāts ir nulle; uzskata, ka uzņēmumi joprojām jāapvieno, piesaistot stratēģisko investoru, un ka nākamajai valdībai jāatrod vienkāršs risinājums.
Paziņo, ka Valsts kancelejai uzdots izpētīt, kas līdz šim noticis LMT un «Tet» apvienošanas procesā, un vērsties pret to, lai netiktu bezjēdzīgi tērēta nauda; uzsver, ka apvienošanās joprojām ir svarīga, taču tai vairs nav jātērē lieka nauda, papildus aizņemoties.
Pauž, ka Rīgas dome būtu gatava kļūt par AS «Rīgas siltums» vairākuma akcionāru, jo tad vairs netiktu ierobežotas pašvaldības iespējas panākt zemāku tarifu; saskata interešu konfliktu tajā, ka Ekonomikas ministrija ir gan «Rīgas siltuma», gan «Latvenergo» akcionāre un ir ieinteresēta «Latvenergo» dividendēs, kas ietekmē cenu, par kādu «Latvenergo» pārdod siltumu «Rīgas siltumam»; kā piemēru min likumā noteikto 90 % peļņas iemaksu dividendēs, kuru Rīgas domes ieskatā varētu novirzīt uzņēmuma modernizācijai.
Saistītās sintēzes
airBaltic pēc 30 miljoniem: no valsts aizdevuma līdz 25 % starpfinansējumam
Otrā daļa — kā aprīļa īstermiņa aizdevums pārtapa Saeimas pilnvarojumā, obligāciju kapitalizācijā un 257 miljonu starpfinansējuma piedāvājumā ar 25 % likmi; kas no aprīļa prognozēm piepildījās un kas paliek atklāts
airBaltic aizdevums: kā 30 miljoni gandrīz izjauca koalīciju
Siliņas ultimāts, Kleinberga publiskā apsūdzība par ZZS spiedienu, sadrumstalota opozīcija un Valaiņa personiskā pretruna par aviokompānijas glābšanu (labots 2026-09-06)
Turpini rakt