Jaunākā aktivitāte
-
Pozīcija
Budžets un finansesApsveicot Apvienoto sarakstu ar uzvaru vēlēšanās, uzskata, ka iepriekšējais mantojums ir smags un risināmo problēmu ir ārkārtīgi daudz, minot augošu …
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesUzskata, ka Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm uzkrāto ārvalstu investīciju apjomā: līdz šī gada vidum Latvijā 27,8 miljardi eiro (~15 tūkst. eiro uz …
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaNorāda, ka saskaņā ar Eurostat datiem ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir otrā augstākā ES 27 valstu vidū.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaNorāda, ka sociālie pārvedumi Latvijā samazina Džini ienākumu nevienlīdzības indeksu par 12,2 punktiem (bez pārvedumiem tas būtu 47,7, līdzvērtīgi ES…
Avots ↗ -
Pozīcija
VēlēšanasAicina mainīt vēlēšanu kārtību; retoriskos jautājumos pretstata «noteiktu kastu» izvēli «labāko ābolu» izlasīšanai.
Avots ↗ -
Pozīcija
Veselības aprūpeTvītā ar tēmturi #MēsMaināmNoteikumus («veselības aprūpē, saraksts Nr. 2») kā noteikumu maiņu veselības aprūpē tēžu veidā piedāvā vienotu rindu, gaid…
Avots ↗
Aktivitāte pa mēnešiem
- Pozīcijas
- Uzstāšanās debatēs
- Jautājumi un pieprasījumi
010203040
nov.dec.janv.febr.martsapr.maijsjūn.jūl.aug.sept.okt.
Skatīt tabulā
| Mēnesis | Pozīcijas | Uzstāšanās debatēs | Jautājumi un pieprasījumi |
|---|---|---|---|
| 2026. gada oktobris | 1 | 0 | 0 |
| 2026. gada septembris | 33 | 0 | 0 |
| 2026. gada augusts | 40 | 0 | 0 |
| 2026. gada jūlijs | 5 | 0 | 0 |
| 2026. gada jūnijs | 15 | 0 | 0 |
| 2026. gada maijs | 3 | 0 | 0 |
| 2026. gada aprīlis | 6 | 0 | 0 |
| 2026. gada marts | 6 | 0 | 0 |
| 2026. gada februāris | 0 | 0 | 0 |
| 2026. gada janvāris | 0 | 0 | 0 |
| 2025. gada decembris | 0 | 0 | 0 |
| 2025. gada novembris | 0 | 0 | 0 |
Saeimas balsojumi šeit netiek skaitīti — tie ir cilnē «Saeimā».
Pēdējā aktivitāte · pirms 3 nedēļām
Pozīcija · Budžets un finanses
Apsveicot Apvienoto sarakstu ar uzvaru vēlēšanās, uzskata, ka iepriekšējais mantojums ir smags un risināmo problēmu ir ārkārtīgi daudz, minot augošu parādu, krītošu dzimstību un uzblīdušu publisko sek…
Avots →Pēdējos 6 mēnešos visvairāk runā par
Aktivitāšu laika līnija
-
Pozīcija
Budžets un finansesApsveicot Apvienoto sarakstu ar uzvaru vēlēšanās, uzskata, ka iepriekšējais mantojums ir smags un risināmo problēmu ir ārkārtīgi daudz, minot augošu parādu, krītošu dzimstību un uzblīdušu publisko sektoru.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesUzskata, ka Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm uzkrāto ārvalstu investīciju apjomā: līdz šī gada vidum Latvijā 27,8 miljardi eiro (~15 tūkst. eiro uz iedzīvotāju), Lietuvā 50 miljardi (17,3 tūkst.), Igaunijā 36,2 miljardi (26,5 tūkst.).
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaNorāda, ka saskaņā ar Eurostat datiem ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir otrā augstākā ES 27 valstu vidū.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaNorāda, ka sociālie pārvedumi Latvijā samazina Džini ienākumu nevienlīdzības indeksu par 12,2 punktiem (bez pārvedumiem tas būtu 47,7, līdzvērtīgi ES-27 vidējam), kas ir trešais mazākais samazinājums ES-27 valstu vidū, un secina, ka Latvijas labklājības politika ienākumu nevienlīdzības mazināšanā ir viena no vājākajām…
Avots ↗ -
Pozīcija
VēlēšanasAicina mainīt vēlēšanu kārtību; retoriskos jautājumos pretstata «noteiktu kastu» izvēli «labāko ābolu» izlasīšanai.
Avots ↗ -
Pozīcija
Veselības aprūpeTvītā ar tēmturi #MēsMaināmNoteikumus («veselības aprūpē, saraksts Nr. 2») kā noteikumu maiņu veselības aprūpē tēžu veidā piedāvā vienotu rindu, gaidīšanas limitus un principu «rezultāts, nevis process»; tvītā tēzes nav izvērstas.
Avots ↗ -
Pozīcija
Veselības aprūpeNorāda, ka Latvijā veselības aprūpes rādītāji ir sliktākie ES valstu vidū — to viņš gadiem ilgi rādījis ar statistiku — un pauž, ka to var mainīt.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka aptuveni trīs ceturtdaļas pašreizējās finanšu bedres, kuru «gribot negribot nāksies aizbērt», ir iepriekšējās koalīcijas mantojums — daļa no tā pēc viņa teiktā tikusi sarēķināta un atklāta tikai pēc varas maiņas —, bet aptuveni ceturtdaļa ir esošās koalīcijas lēmumi.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka Latvijas budžets tuvākajiem gadiem tiek plānots ar 2–2,7 miljardu eiro deficītu, kas nozīmē dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, un ka negatīvā fiskālā telpa, ieskaitot valdības un Saeimas lēmumus bez seguma (piemēram, skolotāju algu grafiku un onkoloģijas ārstēšanas pasākumus), būs no 400 miljoniem līdz 1,6 m…
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka parāds turpina palielināties un augusta beigās sasniedza 22,6 miljardus eiro.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka parāds uz vienu iedzīvotāju (ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus) augustā sasniedza 12 341 eiro jeb aptuveni sešas vidējās bruto mēneša algas.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaNorāda, ka dzimušo skaits Latvijā 2026. gada septiņos mēnešos bija 6,6 tūkstoši jeb par 5 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, un 2026. gadā kopā piedzims vairs tikai aptuveni 11,4 tūkstoši.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeNorāda, ka atsevišķās centrālajās iestādēs atgriezusies prakse izmaksāt prēmijas un naudas balvas: pēc Valsts kases datiem augustā izmaksāts gandrīz 1 miljons eiro, lielākās summas — Aizsardzības, Labklājības, Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijās.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka budžeta skaitļi «neiet kopā» un fiskālā telpa «brauc dziļos mīnusos» — pēc viņa vārdiem, finanšu ministrs LTV Kurzemes priekšvēlēšanu debatēs atzinis, ka «dzīres ir beigušās»; galvenie risinājuma virzieni, no kuriem būšot jāizvēlas, ir divi: celt nodokļus (pirmkārt PVN no 21 % uz «kādiem 23 %») vai mazināt …
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesUzskata, ka valsts ar akcīzes likmēm kaitīgajām precēm ir «pārāk pievilkusi skrūves» — cerētie ieņēmumi neparādās, jo mainās patērētāju uzvedība un preces pērk internetā vai atved no ārzemēm; likmes, nosacījumi un aizliegumi jāsinhronizē ar Lietuvu un Igauniju, likmes jāceļ pakāpeniski, pirms aizliegumiem jākonsultēja…
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeAicina veikt publiskā sektora «ģenerāltīrīšanu»: pārskatīt publiskajā sektorā strādājošo skaitu (katra darba vieta valstij caurmērā izmaksā vismaz 30 tūkstošus eiro gadā, un publiskā sektora apjoms ir Skandināvijas līmenī, kamēr dzīves līmenis un veselības rādītāji — pēdējās vietās Eiropā), kā arī preču, pakalpojumu u…
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaNorāda, ka pēdējos gados dzimušo skaits Latvijā ir strauji samazinājies un jauno tēvu vecums pakāpeniski pieaug: ja pirms 20 gadiem par tēviem visbiežāk kļuva vīrieši 25–29 gadu vecumā, tad tagad — 30–34 gadu vecumā.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka pārtikas cenas ir samazinājušās, taču kopējā inflācija palielinās, jo pieaug izmaksas par mājokļa uzturēšanu, degvielu, ēdināšanas pakalpojumiem un izklaidi.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeUzskata, ka daļai publiskajā sektorā strādājošo būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku, un norāda, ka «Mēs mainām noteikumus» piedāvā valsts pārvaldē veikt ģenerāltīrīšanu, lai uzlabotu tās efektivitāti un ierobežotu slogu nodokļu maksātājiem; min, ka sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits sa…
Avots ↗ -
Pozīcija
Ukraina un KrievijaVērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības valstis līdz šā gada 2. ceturksnim turpina preču eksportu uz Krieviju, publicējot šo apjomu procentos pret iekšzemes kopproduktu un ierāmējot to ar asins piliena simbolu.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeNorāda, ka no divu ministriju bāzes izveidota trešā ministrija, bet kopējais darbinieku skaits tajās ir vēl lielāks nekā iepriekš.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeNorāda, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās un tehnoloģijas attīstās, bet darbvietu skaits centrālajā pārvaldē palielinās.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka Latvijā valdības patēriņa loma ekonomikā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā, un saista to ar zemāku vidējo dzīves līmeni ilgtermiņā.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sabiedriskie medijiKritizē Latvijas Televīziju par neitralitātes trūkumu Zemgales debatēs un uzsver, ka tā tiek uzturēta no visu nodokļu maksātāju naudas.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeApgalvo, ka viņa komandai ir plāns valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai un izdevumu mazināšanai, neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka Latvijas ekonomiskā attīstība šobrīd ir līmenī, kuru Igaunija sasniedza 14 gadus iepriekš, bet Lietuva — 13 gadus iepriekš.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesUzskata, ka Lietuva un Igaunija apsteidz Latviju lielā mērā tāpēc, ka to ekonomika ir vairāk orientēta uz eksportu, savukārt Latvijā eksporta īpatsvars IKP ir zemāks, jo lielāka saimnieciskās darbības daļa orientēta uz iekšējo tirgu, tostarp publisko pasūtījumu apkalpošanu.
Avots ↗ -
Pozīcija
ImigrācijaUzskata, ka Alvja Hermaņa pirms 10 gadiem atklāti paustais viedoklis par bēgļu politiku laika gaitā izrādījies pareizs; norāda, ka toreiz viņš par to ticis izstumts no vāciski runājošās kultūras telpas, bet pašreizējie Vācijas politiķi par šo tēmu izsakoties vēl asāk.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka provizoriskā eirozonas inflācija (3,2 %) ir augstāka nekā Eiropas Centrālās bankas mērķa augšējais līmenis (2 %), tāpēc drīzumā ir visai iespējama atkārtota bāzes likmju celšana; īpaši straujš inflācijas kāpums esot Lietuvā, kur pēc SEB grupas novērtējuma aptuveni puse (46 %) izņēmusi līdzekļus no pensiju 2…
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka Latvijas ekonomikai palīdz izaugsme citās Eiropas Savienības valstīs, kas ir galvenie eksporta tirgi, un ka pēc Eurostat datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts pēdējā gada laikā aug līdzīgā tempā ar Igauniju, kamēr Polijā un Lietuvā attīstība ir vēl straujāka; piebilst, ka arī Vācijas ekonomika ir izkustējus…
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieaudzis par 3 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, un ka lielāko daļu pieauguma devušas investīcijas (+9,3 %), tostarp pateicoties aktīvai kreditēšanai, kamēr valdības patēriņš samazinājies par 1,6 % un ārējās tirdzniecības bilance saglabājas negatīv…
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka pēdējā gada laikā Latvijas ārējā tirdzniecība aktivizējusies, jo atdzīvojas ekonomikas izaugsme ES valstīs, kas ir galvenās tirdzniecības partneres: preču eksports pieaudzis par 11,2 % un preču imports par 9,5 %, taču tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sabiedriskie medijiUzskata, ka Latvijas galvenajam medijam, kas tiek finansēts no visu nodokļu maksātāju naudas, daudzu gadu garumā ir izveidojusies nopietna reputācijas problēma.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi šobrīd uztur tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, IKT un finanšu pakalpojumi un veselības aprūpe, savukārt uz leju slīd transports, lauksaimniecība un viesmīlība.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaNorāda, ka pēdējo 20 gadu laikā, kad vēlētāji galvenokārt balsojuši par «Vienotību», skolēnu skaits Latvijā samazinājies no 301 tūkstoša līdz 211 tūkstošiem, un pēc viņa prognozēm tuvākajos 7 gados tas kritīsies vēl par 20 %.
Avots ↗ -
Pozīcija
Veselības aprūpeNorāda, ka Latvijā ir Eiropā augstākais zaudēto mūža gadu rādītājs, kas manāms arī tautsaimniecībā, jo daļa cilvēku aiziet jau nodarbinātības vecumā, un aicina steidzami pārskatīt veselības aprūpes sistēmu, lai latvieši dzīvotu kvalitatīvāk.
Avots ↗ -
Pozīcija
Sociālā politikaNorāda, ka ģimenes ar bērniem nesaņem pietiekamu atbalstu no valsts un dzimušo skaits tādēļ krīt, un sola palielināt IIN atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu no 250 līdz 500 eiro mēnesī.
Avots ↗ -
Pozīcija
Veselības aprūpeNorāda, ka Latvijai raksturīgs salīdzinoši augsts hospitalizācijas līmenis, kas izmaksā dārgi, bet ko daļēji varētu novērst, tādējādi ietaupot budžeta līdzekļus, kurus varētu izmantot citām veselības aprūpes vajadzībām.
Avots ↗ -
Pozīcija
VēlēšanasAicina piešķirt vecākiem tiesības vēlēšanās balsot par saviem nepilngadīgajiem bērniem.
Avots ↗ -
Pozīcija
VēlēšanasAicina tos, kas no reitingiem izdara tālejošus secinājumus, iepazīties ar tā paša avota 2022. gada pirmsvēlēšanu aptaujas un faktisko Saeimas vēlēšanu rezultātu salīdzinājumu un norāda, ka toreiz aptaujāja 1800 respondentus, kombinējot abas metodes, bet šogad tikai 1200 respondentus tīmekļa aptaujā.
Avots ↗ -
Pozīcija
Degviela un enerģētikaNorāda, ka gāzes krājumi Eiropā šobrīd ir zemākajā līmenī pēdējo 15 gadu laikā (atsaucoties uz SEB makroekonomikas apskatu), un prognozē, ka tādēļ nākamajā ziemas sezonā, visticamāk, pieaugs siltuma un elektrības rēķini.
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka Latvijas valsts parāds jūlijā palielinājies vēl par 156 miljoniem eiro un sasniedzis 22,1 miljardu eiro (pēc Valsts kases datiem).
Avots ↗ -
Pozīcija
PensijasNorāda, ka darba ņēmēju skaita samazināšanās un vienlaicīgs pensionāru skaita pieaugums nākotnē negatīvi ietekmēs pensiju 1. līmeni, un uzskata, ka jau šobrīd jāinformē jaunā paaudze par alternatīviem pensiju uzkrājumiem un finanšu pratību.
Avots ↗ -
Pozīcija
Koalīcija un partijasNorāda, ka šogad politiskajām partijām un to apvienībām no nodokļu maksātāju naudas piešķirti 6,7 miljoni eiro un faktiski izmaksāti 5,9 miljoni eiro (atsaucoties uz KNAB datiem), un uzsver, ka MMN savai darbībai neizmanto ne valsts budžeta finansējumu, ne administratīvos resursus.
Avots ↗ -
Pozīcija
VēlēšanasAtbalsta vēlēšanu kārtību, kurā cilvēki balso par konkrētām personām, kurām uzticas visvairāk, nevis par partiju sarakstiem ar «lokomotīvēm» un «pasažieriem»; to pamato ar zemo uzticēšanos partijām — pēdējā mērījumā šā gada pavasarī politiskajām partijām uzticējās 13 % iedzīvotāju.
Avots ↗ -
Pozīcija
Veselības aprūpeNorāda, ka vidējais veselīgā mūža ilgums Latvijā ir tikai 52,5 gadi (vīriešiem — 51 gads), kas ir par aptuveni 13 gadiem mazāk nekā pašreizējais pensionēšanās vecums, un vērtē to, ka liela daļa iedzīvotāju jau krietni pirms pensijas vecuma nespēj pilnvērtīgi strādāt, kā ievērojamus zaudējumus Latvijas darba tirgum un …
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesNorāda, ka ienākošais tūrisms Latvijā atpaliek no kaimiņvalstīm: šī gada pirmajos sešos mēnešos ārzemnieku pavadīto nakšu skaits Igaunijā un Lietuvā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir palielinājies, bet Latvijā — samazinājies.
Avots ↗ -
Pozīcija
Valsts pārvaldeUzskata, ka Latvijā pašlaik nav politiskās gribas veikt Argentīnā redzēto valsts „ģenerāltīrīšanu“
Avots ↗ -
Pozīcija
Budžets un finansesPozitīvi vērtē Argentīnas prezidenta Havjera Mileja uzsākto valsts funkciju, birokrātijas un subsīdiju samazināšanu, norādot, ka Argentīnas ekonomika ir atguvusies un IKP izaugsme ir labāka nekā citur reģionā
Avots ↗
Rādīti jaunākie 50 no 109 notikumiem. Atsevišķi balsojumi — cilnē «Saeimā».
| Tēma | Pozīcija | Datums | Avots |
|---|---|---|---|
| Budžets un finanses | Apsveicot Apvienoto sarakstu ar uzvaru vēlēšanās, uzskata, ka iepriekšējais mantojums ir smags un risināmo problēmu ir ārkārtīgi daudz, minot augošu parādu, krītošu dzimstību un uzblīdušu publisko sektoru.
CitātsIepriekšējais mantojums ir smags, risināmo problēmu ārkārtīgi daudz - augošs parāds, krītoša dzimstība, uzblīdis publiskais sektors u.c. |
04.10.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Uzskata, ka Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm uzkrāto ārvalstu investīciju apjomā: līdz šī gada vidum Latvijā 27,8 miljardi eiro (~15 tūkst. eiro uz iedzīvotāju), Lietuvā 50 miljardi (17,3 tūkst.), Igaunijā 36,2 miljardi (26,5 tūkst.).
CitātsLatvija atpaliek! |
30.09.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka saskaņā ar Eurostat datiem ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir otrā augstākā ES 27 valstu vidū.
CitātsEurostat dati: Latvijā 🇱🇻 ienākumu nevienlīdzība ⚖️ ir 2. augstākā starp ES-27 🇪🇺 valstīm |
27.09.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka sociālie pārvedumi Latvijā samazina Džini ienākumu nevienlīdzības indeksu par 12,2 punktiem (bez pārvedumiem tas būtu 47,7, līdzvērtīgi ES-27 vidējam), kas ir trešais mazākais samazinājums ES-27 valstu vidū, un secina, ka Latvijas labklājības politika ienākumu nevienlīdzības mazināšanā ir viena no vājākajām ES.
CitātsCitiem vārdiem: Latvijā labklājības politika ienākumu nevienlīdzības mazināšanā ir viena no vājākajām ES27 |
27.09.2026 | Avots |
| Vēlēšanas | Aicina mainīt vēlēšanu kārtību; retoriskos jautājumos pretstata «noteiktu kastu» izvēli «labāko ābolu» izlasīšanai.
CitātsMainām vēlēšanu kārtību ! |
27.09.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Tvītā ar tēmturi #MēsMaināmNoteikumus («veselības aprūpē, saraksts Nr. 2») kā noteikumu maiņu veselības aprūpē tēžu veidā piedāvā vienotu rindu, gaidīšanas limitus un principu «rezultāts, nevis process»; tvītā tēzes nav izvērstas. | 26.09.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijā veselības aprūpes rādītāji ir sliktākie ES valstu vidū — to viņš gadiem ilgi rādījis ar statistiku — un pauž, ka to var mainīt.
CitātsLatvijā 🇱🇻 veselības aprūpes rādītāji ir sliktākie starp ES valstīm. |
26.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka aptuveni trīs ceturtdaļas pašreizējās finanšu bedres, kuru «gribot negribot nāksies aizbērt», ir iepriekšējās koalīcijas mantojums — daļa no tā pēc viņa teiktā tikusi sarēķināta un atklāta tikai pēc varas maiņas —, bet aptuveni ceturtdaļa ir esošās koalīcijas lēmumi.
CitātsPašreizējā finanšu bedre, ko gribot negribot nāksies aizbērt ciet, * ~3/4 no tās ir iepriekšējās koalīcijas mantojums (🟩 - bija ievērtēts līdz varas maiņai, 🟥 - tika sarēķināts un atklāts jau vēlāk) * ~1/4 ir esošās koalīcijas lēmumi 🟨 |
25.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas budžets tuvākajiem gadiem tiek plānots ar 2–2,7 miljardu eiro deficītu, kas nozīmē dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem, un ka negatīvā fiskālā telpa, ieskaitot valdības un Saeimas lēmumus bez seguma (piemēram, skolotāju algu grafiku un onkoloģijas ārstēšanas pasākumus), būs no 400 miljoniem līdz 1,6 miljardiem eiro; secina, ka valsts finanšu sakārtošanai jāveic būtiska plānoto izdevumu mazināšana un/vai ieņēmumu palielināšana, un, nevienu nenosaucot, norāda, ka ir zināms, kas šo situāciju pēdējos gados radījis.
CitātsLatviski sakot - lai savestu kārtībā valsts finanses, jāveic būtiska plānoto budžeta izdevumu mazināšana un/vai ieņēmumu palielināšana. |
23.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka parāds turpina palielināties un augusta beigās sasniedza 22,6 miljardus eiro.
CitātsParāds turpina palielināties 📈. Augusta beigās tas sasniedza 22,6 miljardus EUR. |
21.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka parāds uz vienu iedzīvotāju (ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus) augustā sasniedza 12 341 eiro jeb aptuveni sešas vidējās bruto mēneša algas.
CitātsParāds uz 1 iedzīvotāju (ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus) augustā sasniedza 12'341 EUR. Tas ir aptuveni 6 vidējās bruto mēneša algas. |
21.09.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka dzimušo skaits Latvijā 2026. gada septiņos mēnešos bija 6,6 tūkstoši jeb par 5 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, un 2026. gadā kopā piedzims vairs tikai aptuveni 11,4 tūkstoši.
CitātsDzimušo skaits Latvijā šī gada 7 mēnešos bija 6,6 tūkst jeb par 5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. 2026.gadā kopā piedzims vairs tikai ~11,4 tūkstoši. |
18.09.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Norāda, ka atsevišķās centrālajās iestādēs atgriezusies prakse izmaksāt prēmijas un naudas balvas: pēc Valsts kases datiem augustā izmaksāts gandrīz 1 miljons eiro, lielākās summas — Aizsardzības, Labklājības, Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijās.
CitātsAtsevišķās centrālajās iestādēs atgriezusies prakse izmaksāt prēmijas un naudas balvas. Saskaņā ar Valsts kases datiem augustā izmaksāts gandrīz 1 milj. EUR. Lielākās summas - Aizsardzības, Labklājības, Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijās. |
18.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka budžeta skaitļi «neiet kopā» un fiskālā telpa «brauc dziļos mīnusos» — pēc viņa vārdiem, finanšu ministrs LTV Kurzemes priekšvēlēšanu debatēs atzinis, ka «dzīres ir beigušās»; galvenie risinājuma virzieni, no kuriem būšot jāizvēlas, ir divi: celt nodokļus (pirmkārt PVN no 21 % uz «kādiem 23 %») vai mazināt publiskā sektora izdevumus; «Mēs mainām noteikumus» piedāvā ģenerāltīrīšanu valsts pārvaldē, lai pasargātu iedzīvotājus no jauna nodokļu kāpuma.
CitātsBet galvenie risinājuma virzieni, no kuriem jāizvēlas, būs 2: 1) pacelt nodokļus, pirmkārt PVN no 21% uz kādiem 23% (tas jau pie augošām cenām degvielai, siltumam un, iespējams, elektrībai) 2️⃣) mazināt publiskā sektora izdevumus. |
17.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Uzskata, ka valsts ar akcīzes likmēm kaitīgajām precēm ir «pārāk pievilkusi skrūves» — cerētie ieņēmumi neparādās, jo mainās patērētāju uzvedība un preces pērk internetā vai atved no ārzemēm; likmes, nosacījumi un aizliegumi jāsinhronizē ar Lietuvu un Igauniju, likmes jāceļ pakāpeniski, pirms aizliegumiem jākonsultējas ar iesaistītajām pusēm un pēc pusgada jāizvērtē sekas. Brīdina, ka 2030. gadā fiskālā telpa būs viens miljards eiro mīnusā (2 % no IKP), un, ja izdevumus nesamazinās, būs jāceļ nodokļi — vispirms PVN.
CitātsTātad valsts ir pārāk daudz pievilkusi tās skrūves, jo rezultāts ir tāds, ka cerētie ienākumi neparādās tā dēļ, ka pacelta likme. |
15.09.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Aicina veikt publiskā sektora «ģenerāltīrīšanu»: pārskatīt publiskajā sektorā strādājošo skaitu (katra darba vieta valstij caurmērā izmaksā vismaz 30 tūkstošus eiro gadā, un publiskā sektora apjoms ir Skandināvijas līmenī, kamēr dzīves līmenis un veselības rādītāji — pēdējās vietās Eiropā), kā arī preču, pakalpojumu un iepirkumu izdevumus, mainot iepirkumu sliekšņus, lai varētu piedalīties vairāk pretendentu; «Mēs mainām noteikumus» uzstādījums ir mazināt valsts izdevumus.
CitātsBet tiešām nepieciešams uztaisīt ģenerāltīrīšanu, vajadzīgs pārskatīt publiskā sektora apjomu. |
15.09.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka pēdējos gados dzimušo skaits Latvijā ir strauji samazinājies un jauno tēvu vecums pakāpeniski pieaug: ja pirms 20 gadiem par tēviem visbiežāk kļuva vīrieši 25–29 gadu vecumā, tad tagad — 30–34 gadu vecumā.
CitātsStatistika rāda, ka pēdējos gados dzimušo skaits Latvijā ir strauji samazinājies, tostarp jauno tēvu vecums pakāpeniski pieaug. Ja pirms 20 gadiem par tēviem visbiežāk kļuva vīrieši 25-29 gadu vecumā, tad tagad visbiežāk par tēviem kļūst 30-34 gadu vecumā. |
13.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pārtikas cenas ir samazinājušās, taču kopējā inflācija palielinās, jo pieaug izmaksas par mājokļa uzturēšanu, degvielu, ēdināšanas pakalpojumiem un izklaidi.
CitātsPārtikas cenas samazinājušās, tomēr kopējā inflācija palielinās, jo pieaug izmaksas par mājokļa uzturēšanu, degvielu, ēdināšanas pakalpojumiem un izklaidi. |
08.09.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Uzskata, ka daļai publiskajā sektorā strādājošo būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku, un norāda, ka «Mēs mainām noteikumus» piedāvā valsts pārvaldē veikt ģenerāltīrīšanu, lai uzlabotu tās efektivitāti un ierobežotu slogu nodokļu maksātājiem; min, ka sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits sasniedzis 292 tūkstošus jeb 15,9 % pret Latvijas iedzīvotāju skaitu.
CitātsDaļai no publiskajā sektorā strādājošajiem būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku. |
07.09.2026 | Avots |
| Ukraina un Krievija | Vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības valstis līdz šā gada 2. ceturksnim turpina preču eksportu uz Krieviju, publicējot šo apjomu procentos pret iekšzemes kopproduktu un ierāmējot to ar asins piliena simbolu.
CitātsPreču eksports uz krieviju 🇷🇺 🩸 no ES valstīm 🇪🇺 līdz šī gada 2.ceturksnim, % pret IKP |
05.09.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Norāda, ka no divu ministriju bāzes izveidota trešā ministrija, bet kopējais darbinieku skaits tajās ir vēl lielāks nekā iepriekš.
CitātsIesākumā bija 2 ministrijas, uz kuru bāzes izveidoja trešo ministriju. Un kopējais darbinieku skaits tajās ir vēl lielāks nekā iepriekš. |
05.09.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Norāda, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās un tehnoloģijas attīstās, bet darbvietu skaits centrālajā pārvaldē palielinās.
CitātsLatvijā iedzīvotāju skaits samazinās, tehnoloģijas iet uz priekšu, bet darbvietu skaits centrālajā pārvaldē palielinās. |
05.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijā valdības patēriņa loma ekonomikā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā, un saista to ar zemāku vidējo dzīves līmeni ilgtermiņā.
CitātsLatvijā valdības patēriņa loma ekonomikā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā. |
04.09.2026 | Avots |
| Sabiedriskie mediji | Kritizē Latvijas Televīziju par neitralitātes trūkumu Zemgales debatēs un uzsver, ka tā tiek uzturēta no visu nodokļu maksātāju naudas.
CitātsVakar Zemgales debatēs atkal varēja pārliecināties, ka Latvijas televīzijai, kura tiek uzturēta no visu nodokļu maksātāju naudas, ir problēmas ar spēju būt neitrāliem. |
04.09.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Apgalvo, ka viņa komandai ir plāns valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai un izdevumu mazināšanai, neradot papildu slogu nodokļu maksātājiem.
CitātsMums ir plāns, kā uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un mazināt izdevumus, lai neradītu papildu slogu nodokļu maksātājiem. |
04.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Uzskata, ka Lietuva un Igaunija apsteidz Latviju lielā mērā tāpēc, ka to ekonomika ir vairāk orientēta uz eksportu, savukārt Latvijā eksporta īpatsvars IKP ir zemāks, jo lielāka saimnieciskās darbības daļa orientēta uz iekšējo tirgu, tostarp publisko pasūtījumu apkalpošanu.
CitātsLietuva un Igaunija apsteidz Latviju lielā mērā tāpēc, ka to ekonomika ir vairāk orientēta uz ārējo tirdzniecību un eksportu, naudu pelnot ārpus valsts. |
03.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas ekonomiskā attīstība šobrīd ir līmenī, kuru Igaunija sasniedza 14 gadus iepriekš, bet Lietuva — 13 gadus iepriekš.
CitātsLatvijas 🇱🇻 ekonomiskā attīstība šobrīd atrodas līmenī, kuru Igaunija 🇪🇪 sasniedza 14 gadus iepriekš, bet Lietuva 🇱🇹 - 13 gadus iepriekš. |
03.09.2026 | Avots |
| Imigrācija | Uzskata, ka Alvja Hermaņa pirms 10 gadiem atklāti paustais viedoklis par bēgļu politiku laika gaitā izrādījies pareizs; norāda, ka toreiz viņš par to ticis izstumts no vāciski runājošās kultūras telpas, bet pašreizējie Vācijas politiķi par šo tēmu izsakoties vēl asāk.
CitātsBet laika gaitā izrādījās, ka viņam ir taisnība. Pašreizējie vācu politiķi tagad ir vēl asāki savos izteikumos par šo tēmu. |
03.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka provizoriskā eirozonas inflācija (3,2 %) ir augstāka nekā Eiropas Centrālās bankas mērķa augšējais līmenis (2 %), tāpēc drīzumā ir visai iespējama atkārtota bāzes likmju celšana; īpaši straujš inflācijas kāpums esot Lietuvā, kur pēc SEB grupas novērtējuma aptuveni puse (46 %) izņēmusi līdzekļus no pensiju 2. līmeņa 4,5 % apmērā no iekšzemes kopprodukta, un lielākā daļa šīs naudas palikusi banku kontos, bet daļa aizgājusi patēriņā.
CitātsEirozonas inflācija (3,2%) augstāka nekā ECB mērķa augšējais līmenis (2%), tāpēc drīzumā ir visai iespējama atkārtota bāzes likmju celšana. |
02.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas ekonomikai palīdz izaugsme citās Eiropas Savienības valstīs, kas ir galvenie eksporta tirgi, un ka pēc Eurostat datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts pēdējā gada laikā aug līdzīgā tempā ar Igauniju, kamēr Polijā un Lietuvā attīstība ir vēl straujāka; piebilst, ka arī Vācijas ekonomika ir izkustējusies uz priekšu.
CitātsLatvijas ekonomikai palīdz izaugsme citās ES valstīs, kas ir mūsu galvenie eksporta tirgi. |
02.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2. ceturksnī pieaudzis par 3 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, un ka lielāko daļu pieauguma devušas investīcijas (+9,3 %), tostarp pateicoties aktīvai kreditēšanai, kamēr valdības patēriņš samazinājies par 1,6 % un ārējās tirdzniecības bilance saglabājas negatīva.
CitātsLatvijas 🇱🇻 iekšzemes kopprodukts 2.ceturksnī pieaudzis par 3% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada. |
01.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pēdējā gada laikā Latvijas ārējā tirdzniecība aktivizējusies, jo atdzīvojas ekonomikas izaugsme ES valstīs, kas ir galvenās tirdzniecības partneres: preču eksports pieaudzis par 11,2 % un preču imports par 9,5 %, taču tirdzniecības bilance joprojām ir negatīva.
CitātsPēdējā gada laikā aktivizējusies Latvijas 🇱🇻 ārējā tirdzniecība 🛒, jo atdzīvojas ekonomikas izaugsme arī ES valstīs 🇪🇺, kas ir galvenie tirdzniecības partneri. |
01.09.2026 | Avots |
| Sabiedriskie mediji | Uzskata, ka Latvijas galvenajam medijam, kas tiek finansēts no visu nodokļu maksātāju naudas, daudzu gadu garumā ir izveidojusies nopietna reputācijas problēma.
CitātsLatvijas galvenajam medijam, kas tiek finansēts no visu nodokļu maksātāju naudas, ir nopietna reputācijas problēma, tā veidojusies daudzu gadu garumā. |
01.09.2026 | Avots |
| Izglītība | Norāda, ka aptuveni 40 % izglītībā strādājošo ir vismaz 55 gadus veci.
CitātsIzglītībā strādājošo dzimuma un vecuma piramīda. Apmēram 40% no tiem ir vismaz 55 gadu vecumā. |
01.09.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas ekonomikas izaugsmi šobrīd uztur tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, IKT un finanšu pakalpojumi un veselības aprūpe, savukārt uz leju slīd transports, lauksaimniecība un viesmīlība.
CitātsEkonomikas izaugsmi Latvijā šobrīd uztur tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, IKT un finanšu pakalpojumi, veselības aprūpe. Savukārt uz leju slīd transports, lauksaimniecība un viesmīlība. |
31.08.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka pēdējo 20 gadu laikā, kad vēlētāji galvenokārt balsojuši par «Vienotību», skolēnu skaits Latvijā samazinājies no 301 tūkstoša līdz 211 tūkstošiem, un pēc viņa prognozēm tuvākajos 7 gados tas kritīsies vēl par 20 %.
CitātsVienkāršas matemātiskas prognozes rāda, ka tuvākajos 7 gados skolēnu skaits kritīsies vēl par 20%. |
29.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijā ir Eiropā augstākais zaudēto mūža gadu rādītājs, kas manāms arī tautsaimniecībā, jo daļa cilvēku aiziet jau nodarbinātības vecumā, un aicina steidzami pārskatīt veselības aprūpes sistēmu, lai latvieši dzīvotu kvalitatīvāk. | 29.08.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka ģimenes ar bērniem nesaņem pietiekamu atbalstu no valsts un dzimušo skaits tādēļ krīt, un sola palielināt IIN atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu no 250 līdz 500 eiro mēnesī.
Citāts"Mēs mainām noteikumus" palielinās IIN atvieglojumu par katru apgādībā esošu bērnu no 250 līdz 500 EUR mēnesī. |
28.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijai raksturīgs salīdzinoši augsts hospitalizācijas līmenis, kas izmaksā dārgi, bet ko daļēji varētu novērst, tādējādi ietaupot budžeta līdzekļus, kurus varētu izmantot citām veselības aprūpes vajadzībām.
CitātsLatvijai raksturīgs salīdzinoši augsts hospitalizācijas līmenis, kas izmaksā dārgi, bet ko daļēji varētu novērst - tādējādi ietaupot budžeta līdzekļus, kurus varētu izmantot citām veselības aprūpes vajadzībām. |
28.08.2026 | Avots |
| Vēlēšanas | Aicina piešķirt vecākiem tiesības vēlēšanās balsot par saviem nepilngadīgajiem bērniem.
CitātsVecākiem ir jāpiešķir tiesības vēlēšanās balsot par saviem nepilngadīgajiem bērniem. |
28.08.2026 | Avots |
| Vēlēšanas | Aicina tos, kas no reitingiem izdara tālejošus secinājumus, iepazīties ar tā paša avota 2022. gada pirmsvēlēšanu aptaujas un faktisko Saeimas vēlēšanu rezultātu salīdzinājumu un norāda, ka toreiz aptaujāja 1800 respondentus, kombinējot abas metodes, bet šogad tikai 1200 respondentus tīmekļa aptaujā. | 27.08.2026 | Avots |
| Degviela un enerģētika | Norāda, ka gāzes krājumi Eiropā šobrīd ir zemākajā līmenī pēdējo 15 gadu laikā (atsaucoties uz SEB makroekonomikas apskatu), un prognozē, ka tādēļ nākamajā ziemas sezonā, visticamāk, pieaugs siltuma un elektrības rēķini.
CitātsTas nozīmē, ka nākamajā ziemas sezonā, visticamāk, pieaugs siltuma un elektrības rēķini. |
25.08.2026 | Avots |
| Pensijas | Norāda, ka darba ņēmēju skaita samazināšanās un vienlaicīgs pensionāru skaita pieaugums nākotnē negatīvi ietekmēs pensiju 1. līmeni, un uzskata, ka jau šobrīd jāinformē jaunā paaudze par alternatīviem pensiju uzkrājumiem un finanšu pratību. | 24.08.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas valsts parāds jūlijā palielinājies vēl par 156 miljoniem eiro un sasniedzis 22,1 miljardu eiro (pēc Valsts kases datiem).
CitātsLatvijas valsts parāds jūlijā palielinājās vēl par 156 miljoniem eiro un sasniedza 22,1 miljardu eiro (Valsts kases dati). |
24.08.2026 | Avots |
| Vēlēšanas | Atbalsta vēlēšanu kārtību, kurā cilvēki balso par konkrētām personām, kurām uzticas visvairāk, nevis par partiju sarakstiem ar «lokomotīvēm» un «pasažieriem»; to pamato ar zemo uzticēšanos partijām — pēdējā mērījumā šā gada pavasarī politiskajām partijām uzticējās 13 % iedzīvotāju.
Citāts#MēsMaināmNoteikumus, lai cilvēki varētu balsot par personām, kuriem tie visvairāk uzticas, nevis par partiju sarakstiem 📄 ar "lokomotīvēm" 🚂 un "pasažieriem" 💺 |
23.08.2026 | Avots |
| Koalīcija un partijas | Norāda, ka šogad politiskajām partijām un to apvienībām no nodokļu maksātāju naudas piešķirti 6,7 miljoni eiro un faktiski izmaksāti 5,9 miljoni eiro (atsaucoties uz KNAB datiem), un uzsver, ka MMN savai darbībai neizmanto ne valsts budžeta finansējumu, ne administratīvos resursus.
Citāts#MēsMaināmNoteikumus savai darbībai neizmanto ne budžeta finansējumu, ne arī administratīvos resursus. |
23.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka vidējais veselīgā mūža ilgums Latvijā ir tikai 52,5 gadi (vīriešiem — 51 gads), kas ir par aptuveni 13 gadiem mazāk nekā pašreizējais pensionēšanās vecums, un vērtē to, ka liela daļa iedzīvotāju jau krietni pirms pensijas vecuma nespēj pilnvērtīgi strādāt, kā ievērojamus zaudējumus Latvijas darba tirgum un ekonomikai.
CitātsTas nozīmē, ka liela daļa iedzīvotāju jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas nespēj pilnvērtīgi strādāt - LV darba tirgum un ekonomikai tie ir ievērojami zaudējumi. |
22.08.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka ienākošais tūrisms Latvijā atpaliek no kaimiņvalstīm: šī gada pirmajos sešos mēnešos ārzemnieku pavadīto nakšu skaits Igaunijā un Lietuvā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ir palielinājies, bet Latvijā — samazinājies.
CitātsIenākošais tūrisms Latvijā joprojām buksē. |
20.08.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Uzskata, ka Latvijā pašlaik nav politiskās gribas veikt Argentīnā redzēto valsts „ģenerāltīrīšanu“
CitātsLatvijā 🇱🇻 šobrīd nav politiskās gribas kaut ko tādu darīt. |
18.08.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Pozitīvi vērtē Argentīnas prezidenta Havjera Mileja uzsākto valsts funkciju, birokrātijas un subsīdiju samazināšanu, norādot, ka Argentīnas ekonomika ir atguvusies un IKP izaugsme ir labāka nekā citur reģionā
CitātsArgentīnas ekonomika ir atguvusies, IKP izaugsme labāka nekā citur reģionā. |
17.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka 45,6 % Latvijas ārstu jeb gandrīz puse ir vismaz 55 gadus veci — otrais augstākais rādītājs ES (vidēji ~35 %); uzskata, ka tuvāko ~10 gadu laikā liela daļa ārstu var doties pensijā vai samazināt slodzi, bet jaunie ārsti tos pienācīgi neaizstās, kas pacientiem nozīmēs mazāku ārstu pieejamību, garākas rindas un zemāku pakalpojumu kvalitāti.
CitātsTas nozīmē, ka tuvāko ~10 gadu laikā liela daļa ārstu var doties pensijā vai samazināt savu darba slodzi, bet jaunie ārsti nespēs pienācīgi aizstāt aizejošos. |
16.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Raksturo Latvijas veselības aprūpi kā vēl vienu „Rail Baltica“; norāda, ka to apstiprinot daudzi un dažādi statistikas dati, bet medijos par to īpaši nestāstot.
CitātsLatvijas veselības aprūpe ir vēl viens “Reilbaltiks”, bez jebkāda pārspīlējuma. |
15.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Uzskata, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma ir neefektīva un tā ir jāmaina; veselības finansējumam jābūt vērstam uz rezultātu, nevis procesu.
CitātsLatvijā veselības aprūpes sistēma ir neefektīva, to ir nepieciešams mainīt. Veselības finansējumam ir jābūt vērstam uz rezultātu, nevis procesu. |
14.08.2026 | Avots |
| Vēlēšanas | Uzskata, ka šādi nevar turpināties, kamēr iedzīvotāju skaits mēnesī krīt par ~1000 (mirst 2x vairāk nekā dzimst) un valsts parāds aug vidēji par ~200 miljoniem EUR mēnesī; atbalsta vēlēšanu sistēmas maiņu, dodot vecākiem iespēju balsot savu nepilngadīgo bērnu vietā.
CitātsVecākiem ir jādod iespēja balsot savu nepilngadīgo bērnu vietā - jāmaina vēlēšanu sistēma. |
14.08.2026 | Avots |
| Vēlēšanas | Apņemas nedēļas nogalē tikties ar vēlētājiem, kampaņas tikšanās laikā neizmantojot administratīvo resursu un netērējot ne santīmu no nodokļu maksātāju naudas.
CitātsNeizmantosim administratīvo resursu un netērēsim ne santīmu no nodokļu maksātāju naudas. |
14.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijā 48,1 % iedzīvotāju no 16 gadu vecuma savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu vai labu — zemākais rādītājs ES-27 — un ka nozīmīga daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, kas apgrūtina viņu spējas strādāt un maksāt nodokļus.
CitātsBet joprojām pietiekami nozīmīga daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju Latvijā savu veselības stāvokli novērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, kas apgrūtina to spējas strādāt un maksāt nodokļus. |
13.08.2026 | Avots |
| Degviela un enerģētika | Norāda, ka Latvijas mājsaimniecības par elektrību maksā vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, atsaucoties uz Eurostat datiem par gala cenām, kas ietver visus nodokļus un maksājumus.
CitātsLatvijā 🇱🇻 mājsaimniecības 🏠 par elektrību ⚡️ maksā vairāk 💶 nekā Igaunijā 🇪🇪 un Lietuvā 🇱🇹 |
13.08.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka dzimušo skaits gada pirmajā pusgadā samazinājies par 4,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ik mēnesi dzimst mazāk par tūkstoti un 2026. gadā kopā piedzims vairs tikai aptuveni 11,5 tūkstoši.
CitātsDzimušo skaits pirmajā pusgadā ir samazinājies par 4,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. |
13.08.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Atbalsta darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu uzņēmumu konkurētspējai un ēnu ekonomikas mazināšanai, uzskatot, ka to var atļauties, samazinot valsts izdevumus un atsakoties no liekajām funkcijām publiskajā sektorā.
CitātsLatvijā šobrīd starp Baltijas valstīm 🇪🇪🇱🇻🇱🇹 atkal ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs visos atalgojuma līmeņos, to nepieciešams samazināt, lai veicinātu uzņēmumu konkurētspēju un mazinātu ēnu ekonomiku. |
12.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijā uz iedzīvotāju skaitu ir salīdzinoši maz ārstu un medmāsu, medicīnas personāls ir pārslogots un no tā cieš veselības aprūpes kvalitāte.
CitātsMedicīnas personāls ir pārslogots, no tā cieš arī veselības aprūpes kvalitāte. |
12.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka Latvijā galvenie pāragras nāves cēloņi ir sirds un asinsrites slimības, ārējie cēloņi un audzēji; kopējais potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs valstī samazinās, taču pēc Eurostat datiem (rēķinot pret 70 gadu slieksni) Latvijā šobrīd ir augstākais potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs starp visām ES valstīm.
CitātsLatvijā 🇱🇻 šobrīd ir augstākais potenciāli zaudēto mūža gadu rādītājs starp visām ES valstīm 🇪🇺. |
11.08.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pārtikas cenu samazinājums vasaras vidū ir piebremzējis inflāciju Latvijā, bet rudenī iedzīvotāju izdevumus palielinās mājokļa uzturēšanas izmaksas — siltums, apkure un atkritumu apsaimniekošana.
CitātsPārtikas cenu samazinājums vasaras vidū piebremzējis inflāciju Latvijā. |
11.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka arī bērniem ir svarīga pieejama un savlaicīga veselības aprūpe, tai skaitā zobārstniecība, un ka pēc jaunākajiem SPKC datiem bērnu zobu kvalitāte Latvijā pēdējo gadu laikā atkal sākusi pasliktināties — jo īpaši pieaug bojāto zobu īpatsvars, lai gan iepriekš ir bijis labāk.
CitātsArī bērniem ir svarīga pieejama un savlaicīga veselības aprūpe, tai skaitā - zobārstniecība. |
10.08.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Ironiski norāda, ka Latvija — spriežot pēc starptautiskiem salīdzinājumiem, kuros tā apsteidz citas valstis pēc publiskajā sektorā nodarbināto īpatsvara — droši vien ir „ēnotāju“, „vērotāju“ un „kontrolētāju“ lielvalsts.
CitātsKā var noprast no dažādiem starptautiskiem salīdzinājumiem, kuros Latvija 🇱🇻 apsteidz citas valstis pēc publiskajā sektorā nodarbināto īpatsvara, mēs droši vien esam šādu “ēnotāju”, “vērotāju” un “kontrolētāju” lielvalsts. |
09.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka pēc MMN ekspertīzes veselības aprūpes nozarē ir augsts darbinieku īpatsvars pensijas un pirmspensijas vecumā, kas apgrūtina kvalitatīvu paaudžu nomaiņu un pieredzes nodošanu; gados vecāko mediķu īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem ES valstu vidū.
Citāts@partijaMMN ekspertīze rāda, ka veselības aprūpes nozarē ir augsts darbinieku īpatsvars pensijas un pirmspensijas vecumā. Tas apgrūtina kvalitatīvu paaudžu nomaiņu un pieredzes nodošanu. |
08.08.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Paziņo, ka MMN iestāsies par darbaspēka nodokļu samazināšanu, lai to līmenis būtu pietiekami konkurētspējīgs ar pārējām Baltijas valstīm. Norāda, ka pēc Igaunijas šā gada nodokļu korekcijām — iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme celta no 22% uz 24%, taču visiem algu saņēmējiem neatkarīgi no algas līmeņa pienākas 700 EUR ikmēneša atvieglojums no IIN — Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu līmenis visos atalgojuma līmeņos.
Citāts@partijaMMN iestāsies par darbaspēka nodokļu samazinašanu, lai tas būtu pietiekami konkurētspējīgs ar Baltijas valstīm. |
07.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka mājsaimniecību tiešie maksājumi par veselības aprūpi jeb maksājumi „no savas kabatas“ Latvijā 2023. gadā sasniedza 35,1 % no visiem veselības aprūpes izdevumiem un ka pēc šobrīd pieejamajiem Eurostat rādītājiem šis īpatsvars ir augstākais starp visām Eiropas Savienības valstīm.
CitātsŠobrīd sanāk, ka Latvijā 🇱🇻 mājsaimniecību 🧑🧑🧒🧒 tiešo maksājumu īpatsvars no savas kabatas ir augstākais starp visām ES 🇪🇺 valstīm. |
07.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka pēc Eurostat datiem par 2024. gadu sagaidāmais veselīgais mūža ilgums Latvijā ir vidēji 52,5 gadi (vīriešiem 51,1, sievietēm 53,9) un visos šajos dalījumos Latvija ir pēdējā vietā starp visām 27 ES dalībvalstīm, turklāt pēdējo gadu laikā rādītāji pat slīd uz leju.
CitātsNu lūk, saskaņā ar Eurostat nesen publicētajiem datiem par 2024.gadu (tos aprēķina ar ~1,5 gada nobīdi) Latvijā 🇱🇻 šis rādītājs tagad ir vidēji 52,5 gadi; vīriešiem - 51,1 gadi, bet sievietēm - 53,9 gadi. Visos šajos dalījumos Latvija ir pēdējā vietā starp visām 27 🇪🇺 ES valstīm, turklāt pēdējo gadu laikā LV rādītāji pat slīd uz leju 📉 |
06.08.2026 | Avots |
| Veselības aprūpe | Norāda, ka pēc Eurostat datiem jaundzimušo sagaidāmais mūža ilgums Latvijā 2024. gadā bija vidēji 76,4 gadi jeb otrais zemākais rādītājs ES; vīriešiem tas bija 71,4 gadi (zemākais rādītājs ES), sievietēm — 81,2 gadi (ceturtais zemākais rādītājs ES).
CitātsLatvijā 🇱🇻 tas 2024.gadā bija vidēji (abiem dzimumiem kopā) 76,4 gadi jeb 2.zemākais rādītājs Eiropas Savienībā 🇪🇺. |
06.08.2026 | Avots |
| Izglītība | Norāda, ka pēc Eurostat datiem Latvijā komerczinību, administrēšanas un tiesību programmās studē salīdzinoši liela daļa studējošo (ap 25 %, piektais augstākais rādītājs ES), bet dabaszinātņu, matemātikas un statistikas programmās — tikai 2,5 %, kas ir zemākais īpatsvars starp visām ES valstīm.
CitātsSalīdzinoši liels studējošo īpatsvars programmu grupā "Komerczinībās, administrēšanā un tiesībās" 🛒💶🧑⚖️ (25,%; 5.augstākais starp ES 🇪🇺 valstīm). Salīdzinoši zems īpatsvars "Dabaszinātnēs, matemātikā un statistikā 🧑🔬🧪🧮📊" (tikai 2,5%, zemākais starp visām ES 🇪🇺 valstīm). |
06.08.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Uzskata, ka Latvijas milzīgais valsts aparāts tērē lielas summas un ka šo problēmu var viegli atrisināt, apvienojot līdzīgus preču un pakalpojumu iepirkumus un paplašinot iepirkumu dalībnieku loku. | 05.08.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pārtikas cenu vidējais indekss Latvijā pēdējā gada laikā ir pat nedaudz samazinājies, kamēr Igaunijā, Lietuvā un Polijā tas ir kāpis.
CitātsPārtikas cenu vidējais indekss Latvijā pēdējā gada laikā ir pat nedaudz samazinājies, kamēr Igaunijā, Lietuvā un Polijā ir bijis kāpums |
04.08.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka apstrādes rūpniecība gada laikā palielinājusies par 5%, taču apakšnozaru tendences ir ļoti atšķirīgas — ķīmiskajai rūpniecībai, elektrisko iekārtu, datoru/elektronikas un pārtikas ražošanai klājas salīdzinoši veiksmīgi, dzērienu ražošanā un autobūvē ir kritums, bet mēbeļu ražošana un poligrāfija par aptuveni 20% atpaliek no pirmskara līmeņa.
CitātsApstrādes rūpniecība gada laikā palielinājusies par 5%. Ļoti atšķirīgas apakšnozaru tendences: salīdzinoši veiksmīgi klājas ķīmiskajai rūpniecībai, elektrisko iekārtu, datoru/elektronikas un pārtikas ražošanai. Kritums dzērienu ražošanā un autobūvē. Bet mēbeļu ražošana un poligrāfija par ~20% atpaliek no pirmskara līmeņa. |
04.08.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Uzskata, ka bagātību rada uzņēmēji, nevis valsts; eksports ir vitāli svarīgs ekonomikai, un valstij būtu jāmazina birokrātiskie šķēršļi, ar kuriem Latvijas uzņēmumi saskaras pasaules tirgos. | 02.08.2026 | Avots |
| Vēlēšanas | Norāda, ka pēdējās Saeimas vēlēšanās ievēlētie saraksti pārstāv tikai 648 tūkstošus jeb 42% balsstiesīgo, jo 268 tūkstošu vēlētāju balsis (17,4%) palika nepārstāvētas, un šī nepārstāvētā daļa laika gaitā pieaug
CitātsPēdējās 🇱🇻 Saeimas vēlēšanās nobalsoja 916 tūkstoši, kas nozīmē 59,4% aktivitāti (ko rēķina pret visiem balsstiesīgajiem). Taču Saeimā ievēlētie saraksti pārstāv tikai 648 tūkstošus 🟢 jeb 42% no balsstiesīgajiem - tāpēc ka 268 tūkstošu 🟠 vēlētāju balsis (17,4% no balsstiesīgajiem) tika izsviestas miskastē 🚮. |
31.07.2026 | Avots |
| Imigrācija | Norāda, ka kopš gadsimta sākuma Latvijas iedzīvotāju skaits tikai migrācijas ietekmē samazinājies par 266 tūkstošiem jeb 11,2% — lielākais kritums starp visām 27 ES dalībvalstīm (Igaunijā +2,6%, Lietuvā -7,7%)
CitātsLatvijā iedzīvotāju skaits kopš gadsimta sākuma tikai migrācijas ietekmē vien ir samazinājies par 266 tūkstošiem jeb 11,2%. Tas ir lielākais kritums starp visām 27 ES dalībvalstīm |
12.07.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka kopš gadsimta sākuma Latvijas iedzīvotāju skaits dabiskās kustības ietekmē (dzimušie mīnus mirušie) samazinājies par 273 tūkstošiem jeb 11,5% — otrais lielākais kritums ES (Igaunijā -5,5%, Lietuvā -10,1%, viszemākais Bulgārijā -14,3%)
CitātsKopš gadsimta sākuma Latvijas iedzīvotāju skaits dabiskās kustības ietekmē (dzimušie mīnus mirušie) samazinājies par 273 tūkstošiem jeb 11,5%. Tas ir 2.lielākais kritums starp ES valstīm |
12.07.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas pakalpojumu eksports uz vienu iedzīvotāju ir noslīdējis pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, lai gan vēl pirms 10 gadiem Latvija bija vienā līmenī ar Lietuvu
CitātsLatvija vēl pirms 10 gadiem bija vienādā līmenī Lietuvu, bet tagad... pēdējā vieta starp 3 Baltijas valstīm. |
05.07.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijas preču eksports uz vienu iedzīvotāju (~900 EUR mēnesī) sasniedz tikai aptuveni trīs ceturtdaļas no Igaunijas un Lietuvas līmeņa
CitātsPreču eksports, EUR uz 1 iedzīvotāju mēnesī Latvijā ir ~900 EUR / mēnesī jeb ~3/4 no Igaunijas un Lietuvas līmeņa. |
05.07.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Pretstata Lietuvu, kas pēdējos gados mērķtiecīgi veidojusi ārvalstu finanšu uzņēmumiem pievilcīgu vidi, Latvijai, kur notiek «kapitālais remonts» ar stingru regulējumu un nodokļiem bankām.
CitātsLatvijā - kapitālais remonts ar stingru regulējumu, nodokļi bankām. |
30.06.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka dzimstība nav tikai naudas jautājums, taču valsts atbalstam ģimenēm ar bērniem ir nozīme; Latvija šādiem izdevumiem ik gadu atvēl par aptuveni 0,5% no IKP mazāk nekā Igaunija, Lietuva un ES vidēji.
CitātsDemogrāfija un dzimstība nav tikai naudas lieta, taču arī naudai ģimenēs ar bērniem ir nozīme. |
27.06.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka latviešu skaits 2025. gadā turpināja samazināties — dabiskā kustība bija mīnus 4,9 tūkstoši (piedzima 9,5 tūkst., nomira 14,4 tūkst.) un migrācijas saldo atkal noslīdējis mīnusos (-544).
CitātsLatviešu skaits 2025.gadā turpināja samazināties. |
27.06.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Uzskata, ka Latvijā būtiski jāsamazina valsts loma un iejaukšanās ekonomikā, vienlaikus novirzot lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem un veselības aprūpei
CitātsUzskatu, ka Latvijā ir būtiski jāsamazina valsts loma un iejaukšanās ekonomikā, savukārt lielāks atbalsts nepieciešams ģimenēm ar bērniem, kā arī veselības aprūpei. |
25.06.2026 | Avots |
| Koalīcija un partijas | Paziņo, ka ir pievienojies partijai MMN, lai stiprinātu to ar savu pieredzi finanšu un tautsaimniecības politikas jautājumos.
CitātsEsmu pievienojies @partijaMMN, lai stiprinātu to ar savu pieredzi finanšu un tautsaimniecības politikas jautājumos. |
25.06.2026 | Avots |
| Vēlēšanas | Atbalsta balsstiesību piešķiršanu vecākiem par viņu nepilngadīgajiem bērniem
CitātsVecākiem jāpiešķir balsošanas tiesības par saviem nepilngadīgajiem bērniem. |
25.06.2026 | Avots |
| Imigrācija | Norāda, ka Lietuvā pēdējos gados uzlabojusies reemigrācija (pilsoņi vairāk atgriežas nekā aizbrauc), kamēr Latvijas migrācijas bilance atkal ieslīdējusi mīnusā
CitātsLietuvā pēdējos gados uzlabojusies reemigrācija - Lietuvas pilsoņi vairāk atgriežas nekā aizbrauc. Latvijā attiecīgā migrācijas bilance atkal ieslīdējusi mīnusos. |
19.06.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka Latvijas iedzīvotāju skaita lejupslīde ir ilgstoša un gandrīz nepārtraukta — kopš gadsimta sākuma kritums par 23%, kamēr Igaunijā un Lietuvā skaits pēdējos gados stabilizējies
CitātsKopš gadsimta sākuma kritums par 23%. 🇪🇪 un 🇱🇹 šī lejupslīde nav tik izteikta, tajās iedzīvotāju skaits pēdējos gados stabilizējies. |
19.06.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka iedzīvotāju skaita lejupslīde Latvijā turpinās un 2026. gada sākumā ir straujākā starp Baltijas valstīm (Latvijā -0,8%, Igaunijā -0,7%, Lietuvā -0,1%)
CitātsLatvijā turpinās iedzīvotāju skaita lejupslīde. Tā ir straujākā starp Baltijas valstīm. |
19.06.2026 | Avots |
| Sabiedriskie mediji | Apgalvo, ka Jaunā Vienotība sūta signālus par gatavību "uzrakt" jebko par jebkuru un ar sev padoto mediju starpniecību viņu izsmiet, turklāt tas notiekot par visu nodokļu maksātāju līdzekļiem; uzskata, ka šajā ziņā nekas nav mainījies.
CitātsDrīzāk JV sūta signālus, ka par jebkuru gatavi uzrakt jebko, lai caur padotajiem medijiem iztaisītu par muļķi. To dara par visu nodokļu maksātāju līdzekļiem. |
17.06.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka pēc jaunākā pētījuma ēnu ekonomikas īpatsvars 2025. gadā Latvijā atkal palielinājies; nozaru griezumā augstākais tas joprojām ir būvniecībā (taču krītas), savukārt pieaudzis ražošanā un vairumtirdzniecībā
CitātsPēc jaunākā ēnu ekonomikas pētījuma sanāk, ka 2025.gadā tā ir atkal palielinājusies. |
16.06.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka dzimušo skaits Latvijā turpina samazināties — 2026. gada pirmajos četros mēnešos tas bijis par 5% mazāks nekā tajā pašā periodā gadu iepriekš
CitātsDzimušo skaits turpina samazināties. Šī gada pirmajos 4 mēnešos tas bija par 5% mazāks nekā attiecīgajā periodā pirms gada. |
16.06.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka 2025. gadā kopējais dzimušo skaits Latvijā varētu būt bijis zem 12 tūkstošiem, bet summārais dzimstības koeficients sasniegs zemāko līmeni šajā gadsimtā — aptuveni 1,15
Citātspērn kopējais dzimušo skaits varētu būt bijis zem 12 tūkstošiem. Savukārt summārais dzimstības koeficients LV sasniegs zemāko līmeni šajā gadsimtā - apmēram 1,15. |
01.06.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka vispārējās valdības izdevumi ģimenēm ar bērniem (% pret IKP) Latvijā pēdējos gados bijuši vieni no zemākajiem starp ES valstīm
CitātsVispārējās valdības izdevumi ģimenēm ar bērniem, % pret IKP. Latvijā tie pēdējos gados bijuši vieni no zemākajiem starp ES valstīm |
01.06.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka bērnu skaits Latvijā turpina samazināties — 2025. gada sākumā tikai 363 tūkstoši, un zemās dzimstības dēļ 2026. gada sākumā tas būs noslīdējis zem 360 tūkstošiem
CitātsBērnu skaits Latvijā turpina samazināties. 2025.gada sākumā to bija tikai 363 tūkstoši. ... kuri zemās dzimstības dēļ būs noslīdējuši jau zem 360 tūkstošiem. |
01.06.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Konstatē, ka Latvijas vidējā neto alga (PPS) ir palielinājusies virs Igaunijas rādītāja; norāda, ka Latvija pazemināja darbaspēka nodokļus, kamēr Igaunija pacēla IIN un PVN
Citātsvidējā neto alga (aprēķināta nosacītās vienībās, koriģējot pēc pirktspējas paritātes) Latvijā palielinājusies virs Igaunijas rādītāja. Jāņem vērā, ka Latvijā tika pazemināti darbaspēka nodokļi, bet Igaunija pacēla gan IIN, gan PVN |
21.05.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka šā gada pirmajā ceturksnī ārvalstu viesu skaits un pavadīto nakšu skaits Latvijā bija zemāki nekā pirms gada, kamēr Lietuvā un Igaunijā šie rādītāji pieauga, lai gan ģeopolitiskie riski un citi apstākļi ir aptuveni līdzīgi, un jautā, kā tas iespējams.
CitātsLatvijā ārvalstu viesu skaits un pavadītās naktis zemāki nekā pirms gada, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgie rādītāji pieaug. Bet ģeopolitiskie riski un visi pārējie apstākļi (inflācija u.c.) ir aptuveni līdzīgi. Kā gan tā? |
20.05.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka, vērtējot IKP salīdzināmās cenās un no izlietojuma puses, Latvijas ekonomikas galvenie dzinējspēki pašlaik ir investīcijas (kredītu atdzīvošanās) un valsts izdevumi, mājsaimniecību patēriņš stāv uz vietas, bet ārējās tirdzniecības bilance jau piecus gadus ir negatīva.
Citātsekonomikas galvenie dzinējspēki pašreiz ir investīcijas (kredītu atdzīvošanās) un valsts izdevumi. Mājsaimniecību patēriņš stāv uz vietas, ārējās tirdzniecības bilance jau 5 gadus negatīva |
07.05.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Norāda, ka Eurostat prognožu bāzes scenārijs paredz Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos tuvāko 30 gadu laikā līdz Igaunijas pašreizējam līmenim, bet Lietuvā tas slīdēs Latvijas pašreizējā līmeņa virzienā.
Citāts.@EU_Eurostat prognožu bāzes scenārijs paredz, ka iedzīvotāju skaits Latvijā tuvāko 30 gadu laikā samazināsies līdz Igaunijas pašreizējam līmenim, bet Lietuvā tas slīdēs uz leju virzienā uz pašreizējo LV līmeni. |
16.04.2026 | Avots |
| Sociālā politika | Izceļ Latvijas dramatisko demogrāfisko lejupslīdi — 2026. februārī 3x vairāk nāves nekā dzimstību (-56.6 dienā)
Citātsnomira 2395 (vidēji 85,5 dienā) jeb 3 reizes vairāk nekā piedzima. |
15.04.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka 2026. gada pirmajā ceturksnī iekasēts 981 miljons eiro PVN, kas ir par 7,4 % vairāk nekā gadu iepriekš, bet budžetā visam gadam plānots iekasēt 4,33 miljardus eiro jeb par 5,6 % vairāk.
CitātsŠī gada budžetā pievienotās vērtības nodoklī tika plānots iekasēt 4,33 miljardus EUR (par 5,6% vairāk nekā gadu iepriekš). Pirmajā ceturksnī iekasēti 🫰981 milj. EUR - par 7,4% vairāk nekā gadu iepriekš. |
09.04.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka sēdē vairākkārt pieprasīts resoros turpināt meklēt budžeta ietaupījumus, taču Finanšu ministrijai joprojām nav skaidrs, ko vēl darīt.
Citātsvairākkārt tika pieprasīts, lai resoros turpinātu meklēt ietaupījumus budžetā. Bet Finanšu ministrijai tā arī nav skaidrs, ko vēl būtu jādara |
04.04.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka Latvijā uzņēmumiem, kas apkalpo valsts pasūtījumus un iepirkumus, ir lielāks īpatsvars ekonomikā nekā Igaunijā un Lietuvā, kur uzņēmumi vairāk orientēti uz eksportu, un ka pēc IKP uz iedzīvotāju Latvija atpaliek vismaz par 10 gadiem.
CitātsLatvijā biznesa segmentam, kas apkalpo valsts pasūtījumus, konkursus un iepirkumus, ir lielāks īpatsvars ekonomikā nekā EE un LT |
02.04.2026 | Avots |
| Valsts kapitālsabiedrības | Norāda, ka Latvijā uzņēmumiem, kas apkalpo valsts pasūtījumus un iepirkumus, ir lielāks īpatsvars ekonomikā nekā Igaunijā un Lietuvā, kur uzņēmumi vairāk orientēti uz eksportu, un ka Latvija pēc IKP uz iedzīvotāju atpaliek vismaz par 10 gadiem. | 02.04.2026 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Uzskata, ka arī Latvijā vajadzētu skaidrojošus pasākumus par gatavību krīzei, kā tas darīts Zviedrijā
CitātsTā ir preventīva, skaidrojoša akcija sabiedrībai, lai būtu gatavi, un, mūsuprāt, mums arī šādām lietām ir jābūt, ir jābūt šiem skaidrojošajiem pasākumiem, lai cilvēki zina, kas viņiem krīzes brīdī nepieciešams. |
26.03.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Norāda, ka izdevumi valsts parāda apkalpošanai aug un augošā tendence turpināsies. | 25.03.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Secina, ka Baltijas valstīs Lietuva un Igaunija vislabāk prot eksportēt, bet Latvija — «apgūt līdzekļus».
CitātsĪsais secinājums par ekonomikas virzītājspēkiem Baltijas valstīs: Lietuva un Igaunija vislabāk māk eksportēt, Latvija - “apgūt līdzekļus” |
19.03.2026 | Avots |
| Budžets un finanses | Konstatē, ka Latvijas ārējās tirdzniecības bilance 2025. gadā bija negatīva (-4,6 % no IKP) — trešais zemākais rādītājs ES, kamēr Lietuvā un Igaunijā tā bija pozitīva.
CitātsĀrējās tirdzniecības bilance ⚖️ (eksports mīnus imports) Latvijā 🇱🇻 2025.gadā bija -4,6% no IKP. Pēc @EU_Eurostat datiem, tas ir 3.zemākais rādītājs starp ES-27 🇪🇺 valstīm. |
18.03.2026 | Avots |
| Valsts pārvalde | Konstatē, ka birokrātijas slogs Latvijā naudas izteiksmē ir vismaz 137 miljoni eiro jeb 0,3 % no IKP.
CitātsBirokrātijas slogs 📝, kas novērtēts naudas izteiksmē, šobrīd sasniedz vismaz 137 milj. EUR. Jeb 0,3% no Latvijas 🇱🇻 IKP |
11.03.2026 | Avots |
| airBaltic | Konstatē, ka Latvija pakāpeniski zaudē līderpozīcijas pasažieru aviācijā Baltijas reģionā
CitātsLatvija pamazām zaudē savas līderpozīcijas |
08.03.2026 | Avots |
X ieraksti (50 jaunākie no 262)
x.com
20.10.2026
RT @CSP_Latvija: Lai uzsvērtu oficiālās statistikas nozīmi lēmumu pieņemšanā, sabiedrības izpratnē un cīņā pret dezinformāciju, 20. oktobrī tiek atzīmēta Eiropas statistikas diena. Esam apkopojuši piecus izplatītākos mītus un patiesības par statistiku.📊
1/7 https://t.co/WVatql7Tt…
Atvērt X ↗
x.com
04.10.2026
Paldies visiem tiem, kas vēlēšanās balsoja par @partijaMMN ! Tai skaitā vairāk nekā 1500 tiem, kas atbalstijuši mani.
Vēlēšanu rezultāti visiem ir redzami. Ar ļoti lielu atrāvienu uzvarējis @AndrisKulbergs un Apvienotais Saraksts - ar ko arī apsveicu! Šis uzticības kredīts ir ļo…
Atvērt X ↗
x.com
30.09.2026
RT @cikvarnest: Valsts parāds ir 20,5 mljrd. €, 2025. gadā vien +1,6 mljrd. €, bet pārvalde pagaidām nemainās un braucam ar gāzi grīdā. Jānis Hermanis rāda skaitļus, ne lozungus. 3. oktobrī – Nr. 2. #mmn
Atvērt X ↗
x.com
30.09.2026
Latvija 🇱🇻 līdz šī gada vidum uzkrājusi 27,8 miljardus EUR ārvalstu investīciju jeb ~15 tūkst. EUR uz 1 iedzīvotāju.
Tikmēr kaimiņvalstīs:
* Lietuvā 🇱🇹 - jau 50 miljardus EUR (17,3 tūkst. EUR uz 1 iedzīvotāju)
* Igaunijā 🇪🇪 - 36,2 miljardus EUR (26,5 tūkst. EUR uz 1 iedzīvotāju).…
Atvērt X ↗
x.com
29.09.2026
Valsts kā pircējs. Par Jūsu naudu.
#MēsMaināmNoteikumus, saraksts Nr. 2️⃣ https://t.co/aNjcTTNg2G
Atvērt X ↗
x.com
29.09.2026
RT @GintsVilgerts: Kamēr es neiepazinos ar @J_Hermanis statistiku un prognozēm, es nezināju, cik dziļā bedrē ir Latvija. Tagad es zinu, kas Latvijai tuvojas nākamajos 3 gados, un zinu, ka Kulbergs viens ar to netiks galā. ☮️🇱🇻
Atvērt X ↗
x.com
29.09.2026
@GintsVilgerts Gint, paldies! man ļoti gribētos, lai par Latviju varētu publicēt vairāk priecīgu ziņu un lai līknes uzlabotos. Bet nav jau tā materiāla!
Jāmaina sistēma. Par izmaiņām !
Atvērt X ↗
x.com
28.09.2026
RT @IvarsAuzins: Daudzi balsos par MMN @GintsVilgerts
Ļoti vienkārši pamatojot, ka vajag pozitīvas pārmaiņas. Nav jēga balsot par veco, cerot uz jauno!
Tūrās @JazepsBasko @AlvisHermanis1 ...
Atvērt X ↗
x.com
28.09.2026
RT @partijaMMN: Alvis Hermanis par politiskās bezatbildības sodīšanu.
Cilvēkiem, kuri pieļāvuši bezatbildību un valsts izzagšanu, nav ko darīt valsts pārvaldē! Šobrīd ir skaidri novērojama tiesībsargājošo iestāžu bezspēcība - tādēļ piedāvājam KNAB, VDD un IDB apvienošanu efektī…
Atvērt X ↗
x.com
28.09.2026
Paldies mūsējiem par atbalstu !
Mainām vēlēšanu kārtību !
#MēsMaināmNoteikumus, saraksts Nr. 2️⃣
Atvērt X ↗
x.com
27.09.2026
Starp citu, statistika mēra Džini ienākumu nevienlīdzības indeksu, kāds tas būtu bijis bez jebkādiem sociālajiem pārvedumiem. Latvijā tas būtu 47,7, kas ir līdzvērtīgs ES-27 🇪🇺 vidējam līmenim . Tātad Latvijā sociālo pārvedumu ietekme ir Džinī indeksa samazinājums par 12,2 punkti…
Atvērt X ↗
x.com
27.09.2026
Eurostat dati: Latvijā 🇱🇻 ienākumu nevienlīdzība ⚖️ ir 2. augstākā starp ES-27 🇪🇺 valstīm https://t.co/vGgacGBIvL
Atvērt X ↗
x.com
27.09.2026
Kāpēc ēst zupu 🥣 ar dakšiņu 🍴, ja varētu ēst ar karoti 🥄?
Kāpēc jāizvēlas noteiktas kastes 🥡🗃️, ja varētu izlasīt labākos ābolus 🍎🍏🍎?
Mainām vēlēšanu kārtību !
#MēsMaināmNoteikumus, saraksts Nr. 2️⃣ https://t.co/KvYGMuPIyz
Atvērt X ↗
x.com
27.09.2026
RT @partijaMMN: Solvita Gulbe par atbalstu trūcīgām personām.
Risinot finansiālās nevienlīdzības problēmas, ir būtiski strādāt ar cēloņiem, nevis sekām. Pabalsti un atvieglojumi ne vienmēr atrisinās to, ko izraisīja neveiksmīgas nodokļu reformas, augošais valsts parāds un dzīve…
Atvērt X ↗
x.com
26.09.2026
Latvijā 🇱🇻 veselības aprūpes rādītāji ir sliktākie starp ES valstīm. Gadiem ilgi esmu rādījis statistiku, kas to apliecina. Skaitļi nemelo.
Bet to var mainīt.
#MēsMaināmNoteikumus, saraksts Nr. 2️⃣ https://t.co/domxbhmA3y
Atvērt X ↗
x.com
26.09.2026
* Vienota rinda 🚶♀️➡️🚶🏽♂️➡️🚶♀️➡️
* Gaidīšanas limiti ⏳
* Rezultāts 🎯, nevis process ⚙️
#MēsMaināmNoteikumus veselības aprūpē, saraksts Nr. 2️⃣ https://t.co/nL4il3DauV
Atvērt X ↗
x.com
25.09.2026
Pašreizējā finanšu bedre, ko gribot negribot nāksies aizbērt ciet,
* ~3/4 no tās ir iepriekšējās koalīcijas mantojums (🟩 - bija ievērtēts līdz varas maiņai, 🟥 - tika sarēķināts un atklāts jau vēlāk)
* ~1/4 ir esošās koalīcijas lēmumi 🟨 https://t.co/KYiqXdvES7
Atvērt X ↗
x.com
25.09.2026
RT @partijaMMN: Solvita Gulbe par nodokļu slogu.
Labēja politika neatbalsta augsti pelnošu cilvēku sodīšanu. Iedzīvotāji Latvijā ir jāmotivē pelnīt un tērēt vairāk, tādējādi veicinot valsts budžeta ieņēmumus no PVN. https://t.co/OAKIPNOSuS
Atvērt X ↗
x.com
23.09.2026
Latvijas 🇱🇻 budžets tuvākajiem gadiem tiek plānots ar deficītu 2-2,7 miljardi EUR, ko pieļauj arī fiskālā klauzula (ņemot vērā pieaugošas aizsardzības vajadzības, dažus gadus var aizņemties ar lielāku deficītu nekā parasti). Tātad valsts finanses regulāri tiek vadītas, dzīvojot p…
Atvērt X ↗
x.com
23.09.2026
Apkalpoto pasažieru skaita izmaiņas Rīgas lidostā ✈️ https://t.co/cSx8NAVug9
Atvērt X ↗
x.com
21.09.2026
Parāds uz 1 iedzīvotāju (ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus) augustā sasniedza 12'341 EUR. Tas ir aptuveni 6 vidējās bruto mēneša algas. https://t.co/FUb05GrJbN
Atvērt X ↗
x.com
21.09.2026
Parāds turpina palielināties 📈. Augusta beigās tas sasniedza 22,6 miljardus EUR. https://t.co/HmbAfgYxr8
Atvērt X ↗
x.com
18.09.2026
Dzimušo skaits Latvijā šī gada 7 mēnešos bija 6,6 tūkst jeb par 5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. 2026.gadā kopā piedzims vairs tikai ~11,4 tūkstoši. https://t.co/C0cYJkkaAB
Atvērt X ↗
x.com
18.09.2026
Atsevišķās centrālajās iestādēs atgriezusies prakse izmaksāt prēmijas un naudas balvas. Saskaņā ar Valsts kases datiem augustā izmaksāts gandrīz 1 milj. EUR. Lielākās summas - Aizsardzības, Labklājības, Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijās. https://t.co/oWp93M6dOu
Atvērt X ↗
x.com
18.09.2026
RT @partijaMMN: Jānis Hermanis par valsts izdevumu samazināšanu.
Kārtīgs saimnieks regulāri veic ģenerāltīrīšanu savā saimniecībā - ir pienācis laiks veikt ģenerāltīrīšanu valsts pārvaldē. Latvijā ir viens no dārgākajiem valsts aparātiem Eiropā, kuru vairs ilgi nevarēs uzturēt. …
Atvērt X ↗
x.com
17.09.2026
Kurzemes priekšvēlēšanu debatēs LTV finanšu ministrs atzinās, ka dzīres ir beigušās. Diemžēl tāda ir realitāte - budžeta skaitļi neiet kopā, fiskālā telpa brauc dziļos mīnusos. Neviens par to skaļi nerunā. Sabiedrība šo situāciju neizprot! Bet galvenie risinājuma virzieni, no kur…
Atvērt X ↗
x.com
15.09.2026
Spriedām var valsts nodokļu un aizliegumu politiku kaitīgajiem produktiem
#MēsMaināmNoteikumus
Atvērt X ↗
x.com
13.09.2026
Kā atšķirt īstus medijus un žurnālistus no neīstiem https://t.co/FQ5vTcBVQT
Atvērt X ↗
x.com
13.09.2026
RT @partijaMMN: Alvis Hermanis par vēlēšanu sistēmas maiņu.
Vēlēšanu sistēma ir pamatā visām pārējām valsts norisēm. Ja politiķu atlases kārtība ir neefektīva, tad nav jābrīnās par politiķu darba rezultātiem. Ir jācīnās ar problēmu cēloņiem, nevis sekām - jāmaina vēlēšanu sistē…
Atvērt X ↗
x.com
13.09.2026
Sveicieni visiem tēviem Tēvu dienā! 👋💪
Statistika rāda, ka pēdējos gados dzimušo skaits Latvijā ir strauji samazinājies, tostarp jauno tēvu vecums pakāpeniski pieaug. Ja pirms 20 gadiem par tēviem visbiežāk kļuva vīrieši 25-29 gadu vecumā, tad tagad visbiežāk par tēviem kļūst 30-…
Atvērt X ↗
x.com
11.09.2026
RT @JazepsBasko: Mēs mainām noteikumus @partijaMMN iestājas par bezdeficīta budžetu viena Saeimas sasaukuma laikā. Naudas ir tik, cik ir. Nevis tik, cik gribas.
Filmēšanas komanda: @DanielsAbolins1 @Rudolfs_Sauja https://t.co/cT1M3wlGsL
Atvērt X ↗
x.com
11.09.2026
RT @JazepsBasko: Partijas "Mēs mainām noteikumus" Rīgas saraksta 21. numurs ir @JaksRaimonds — viņš arī Frīdriha Hajeka grāmatu "Ceļš uz kalpību" un "Brīvības konstitūcija" (iznāks pēc vēlēšanām) tulkotājs latviešu valodā. Feisbukā viņš uzrakstījis labu rakstu:
KĀPĒC BALSOT PAR …
Atvērt X ↗
x.com
10.09.2026
RT @partijaMMN: Jāzeps Baško par potenciālajiem sadarbības partneriem Saeimā.
MMN galvenie sadarbības kritēriji ir atbalsts vēlēšanu kārtības maiņai un valsts pārvaldes ģenerāltīrīšanai, kā arī skaidra nostāja Ukrainas jautājumā. Viss pārējais - balstoties uz rezultātiem 4. okt…
Atvērt X ↗
x.com
08.09.2026
Pārtikas cenas samazinājušās, tomēr kopējā inflācija palielinās, jo pieaug izmaksas par mājokļa uzturēšanu, degvielu, ēdināšanas pakalpojumiem un izklaidi. https://t.co/i3jmzTP8vF
Atvērt X ↗
x.com
08.09.2026
RT @partijaMMN: Jāzeps Baško par Latvijas virzību uz izmiršanu un bankrotu.
Vēlēšanu sistēmas maiņa, ģenerāltīrīšana, veselības aprūpes sistēmas pārbūve - šo darbību kopums ir vērsts uz Latvijas pasargāšanu no izmiršanas un bankrotēšanas. Varam turpināt iesākto, bet varam arī ma…
Atvērt X ↗
x.com
07.09.2026
Latvijas sabiedriskajā sektorā aizņemto darbvietu skaits sasniedzis 292 tūkstošus jeb 15,9% pret Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Daļai no publiskajā sektorā strādājošajiem būtu jāpāriet uz privāto sektoru, kur trūkst darbinieku.
Vecās partijas nemainīs esošo tendenci.
#MēsMaināmNote…
Atvērt X ↗
x.com
05.09.2026
Iesākumā bija 2 ministrijas, uz kuru bāzes izveidoja trešo ministriju. Un kopējais darbinieku skaits tajās ir vēl lielāks nekā iepriekš. https://t.co/2eCkjcT9tA
Atvērt X ↗
x.com
05.09.2026
Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, tehnoloģijas iet uz priekšu, bet darbvietu skaits centrālajā pārvaldē palielinās. https://t.co/Dal0PCEsBE
Atvērt X ↗
x.com
05.09.2026
RT @partijaMMN: 📢 Tālavs Jundzis par "Mēs mainām noteikumus" iniciēto vēlēšanu sistēmas maiņu. https://t.co/KuJFVbdOTd
Atvērt X ↗
x.com
05.09.2026
RT @partijaMMN: Alvis Hermanis par Latvijas drošību.
Lai gan lielāks drošības apdraudējums nāk no ārpuses, Latvijas iekšējais haoss rada līdzvērtīgus drošības riskus. Nespēju un nevēlēšanos mācīties no labākajiem ārzemju militārajiem spēkiem nevar nosaukt nekā citādāk kā sabotāž…
Atvērt X ↗
x.com
05.09.2026
Preču eksports uz krieviju 🇷🇺 🩸 no ES valstīm 🇪🇺 līdz šī gada 2.ceturksnim, % pret IKP https://t.co/1dh6jBd6Ym
Atvērt X ↗
x.com
04.09.2026
Vakar Zemgales debatēs atkal varēja pārliecināties, ka Latvijas televīzijai, kura tiek uzturēta no visu nodokļu maksātāju naudas, ir problēmas ar spēju būt neitrāliem. Starp citu, Latvijā pastāv tāds Žurnālistu Ētikas kodekss, kura 2.5.punktā minēts, ka žurnālisti nesniedz sabied…
Atvērt X ↗
x.com
04.09.2026
Televīzijas skatītājiem piektdienas vakarā. Intervija LTV1 kanālā ar Alvi Hermani - par notiekošo valstī un #MēsMaināmNoteikumus. Skaties plkst. 18.50 📺 un domā līdzi!
Atvērt X ↗
x.com
04.09.2026
Latvijas 🇱🇻 IKP uz iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pašreiz ir 71% no ES vidējā rādītāja. Igaunija 🇪🇪 šādu līmeni sasniedza 2011.gadā, bet Lietuva 🇱🇹 - 2012.gadā.
Atvērt X ↗
x.com
04.09.2026
Mūsu komandā ir Solvita Gulbe, juriste un eksporta jomas speciāliste ar ilggadēju pieredzi valsts pārvaldē. Mums ir plāns, kā uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un mazināt izdevumus, lai neradītu papildu slogu nodokļu maksātājiem.
Atvērt X ↗
x.com
03.09.2026
Latvijā valdības patēriņa loma ekonomikā ir lielāka nekā Igaunijā un Lietuvā. Kāds no tā ir galarezultāts ilgtermiņā (vidējā dzīves līmeņa atšķirības), to jau mēs zinām. https://t.co/XvgzvdnUP2
Atvērt X ↗
x.com
03.09.2026
Lietuva un Igaunija apsteidz Latviju lielā mērā tāpēc, ka to ekonomika ir vairāk orientēta uz ārējo tirdzniecību un eksportu, naudu pelnot ārpus valsts. Savukārt Latvijā eksporta īpatsvars IKP ir zemāks, jo salīdzinoši lielāka saimnieciskās darbības daļa orientēta uz iekšējo tirg…
Atvērt X ↗
x.com
03.09.2026
Latvijas 🇱🇻 ekonomiskā attīstība šobrīd atrodas līmenī, kuru Igaunija 🇪🇪 sasniedza 14 gadus iepriekš, bet Lietuva 🇱🇹 - 13 gadus iepriekš. https://t.co/7irAg37gaz
Atvērt X ↗
Ziņas (10)
nra.lv
23.09.2026
Dārga Rīgas Centrālās stacijas jaunbūve, betona pālis Daugavā, dīvainā dzelzceļa estakāde pie lidostas “Rīga” – kādēļ pieļāvām naudas trallināšanu nevajadzīgām konstrukcijām tā vietā, lai būvētu dzelz…
Lasīt pilnu rakstu ↗
nra.lv
18.09.2026
Kā apturēt tautas prombraukšanu no Latvijas; kā paaugstināt dzimstību; vai Saeimas deputātu algas ir samērojamas ar vidējiem tautas ieņēmumiem; ar kā piesaistīt jauniešus reģioniem – par šiem un citie…
Lasīt pilnu rakstu ↗
nra.lv
17.09.2026
Kā panākt saprātīgu līdzsvaru, ieviešot aizliegumus kaitīgām vielām tā, lai nelegālais tirgus neietu plašumā, lai neciestu mūsu līdzcilvēki un valsts kasei neplūstu garām nauda – žurnālistes Kristīnes…
Lasīt pilnu rakstu ↗
nra.lv
17.09.2026
Valsts līdz šim neveiksmīgi ieguldījusi miljonus “airBaltic”, taču aviokompānijas finansiālās problēmas nevis mazinās, bet pieaug – kādēļ tā notiek un ko varam darīt, lai tās atrisinātu - žurnālistes …
Lasīt pilnu rakstu ↗
nra.lv
26.03.2026
Zviedrija pastiprina gatavību iespējamajām krīzes situācijām, aicinot iedzīvotājus krāt pārtiku, degvielu un skaidru naudu. Vai arī Latvijas iedzīvotājiem būtu jārīkojas tāpat, tika spriests TV24 disk…
Lasīt pilnu rakstu ↗
jauns.lv pieminēts
27.09.2026
Radu raksti 15. Saeimas vēlēšanu sarakstos: tēvi un dēli, brāļi un māsas un citi
Saeimas vēlēšanās uz deputāta vietām Jēkaba ielas namā startē ne tikai ar idejiskiem uzskatiem saistīti kandidāti, bet …
Lasīt pilnu rakstu ↗
jauns.lv pieminēts
05.08.2026
“Apdraudēta valsts, tauta un valoda!”. 15. Saeimas vēlēšanu saraksts Nr. 2 (“Mēs mainām noteikumus”)
Rīgas Jaunā teātra mākslinieciskā vadītāja, režisora Alvja Hermaņa izveidotās partijas “Mēs mainām …
Lasīt pilnu rakstu ↗
diena.lv pieminēts
17.07.2026
Ar nepilnu sarakstu – 77 deputātu kandidātiem no iespējamajiem 125 – Saeimas vēlēšanās pirmo reizi startēs saraksts Mēs mainām noteikumus (MMN). Publiskajā telpā šis politiskais spēks galvenokārt sais…
Lasīt pilnu rakstu ↗
www.lsm.lv pieminēts
05.07.2026
«Mēs mainām noteikumus» sarakstos līdzās premjera kandidātam Hermanim arī kādreizējie «KPV LV» un «Saskaņas» cilvēki — Partija "Mēs mainām noteikumus" iesniegusi savus kandidātu sarakstus rudenī gaidā…
Lasīt pilnu rakstu ↗
www.leta.lv pieminēts
17.06.2026
Ar zemāku un vienkāršotu nodokļu režīmu privātpersonas cer "dabūt ārā" no ēnu ekonomikas
Rīga, 17. jūn., LETA. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli pirmajam lasījumam atb…
Lasīt pilnu rakstu ↗
Nav saišu datu.
Skatīt pilnajā kartē →vēl 4
Iepirkumu komisijas loceklis · Banku augstskola · iesniegts 10.03.2025 · publicēts 08.06.2025
Nekustamie īpašumi (1)
| Dzīvoklis — Latvija, Rīga (lietošanā) |
Ienākumi (2)
|
Procenti: 0,14 € no AS "SEB banka"
mainījies
summa: 0 → 0 (+600 %)
|
| Alga: 34 251,37 € no Banku augstskola |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| ELĪNA HERMANE — māsa |
| IEVA HERMANE — laulātais |
| IRĒNE HERMANE — māte |
| KĀRLIS HERMANIS — tēvs |
| ŽAKLĪNA HERMANE — meita |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Senators · Banku augstskola · iesniegts 26.03.2024 · publicēts 27.03.2024
Nekustamie īpašumi (1)
| Dzīvoklis — Latvija, Rīga (lietošanā) |
Ienākumi (3)
|
Alga: 36 005,89 € no Banku augstskola
mainījies
summa: 32 100 → 36 006 (+12 %)
|
| Procenti: 0,02 € no AS "SEB banka" jauns |
| U.c. ienākumi: 187,20 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "TOLMETS RĪGA" vairs nav |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| ELĪNA HERMANE — māsa |
| IEVA HERMANE — laulātais |
| IRĒNE HERMANE — māte |
| KĀRLIS HERMANIS — tēvs |
| ŽAKLĪNA HERMANE — meita |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Senators · Banku augstskola · iesniegts 29.03.2023 · publicēts 30.03.2023
Nekustamie īpašumi (1)
| Dzīvoklis — Latvija, Rīga (lietošanā) |
Ienākumi (3)
|
U.c. ienākumi: 187,20 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "TOLMETS RĪGA"
mainījies
summa: 163 → 187 (+15 %)
|
| Alga: 800,00 € no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija vairs nav |
| Alga: 32 099,80 € no Banku augstskola |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| ELĪNA HERMANE — māsa |
| IEVA HERMANE — laulātais |
| IRĒNE HERMANE — māte |
| KĀRLIS HERMANIS — tēvs |
| ŽAKLĪNA HERMANE — meita |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Senators · Banku augstskola · iesniegts 14.03.2022 · publicēts 12.06.2022
Nekustamie īpašumi (1)
| Dzīvoklis — Latvija, Rīga (lietošanā) jauns |
Ienākumi (5)
| Alga: 800,00 € no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija jauns |
| Alga: 32 668,74 € no Banku augstskola jauns |
| U.c. ienākumi: 163,20 € no Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "TOLMETS RĪGA" jauns |
| U.c. ienākumi: 263,92 € no Rīgas Celtniecības koledža vairs nav |
| Alga: 30 798,96 € no 'BANKU AUGSTSKOLA' vairs nav |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| ELĪNA HERMANE — māsa |
| IEVA HERMANE — laulātais |
| IRĒNE HERMANE — māte |
| KĀRLIS HERMANIS — tēvs |
| ŽAKLĪNA HERMANE — meita |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Senators · Banku augstskola · iesniegts 08.03.2021 · publicēts 06.06.2021
Ienākumi (2)
|
Alga: 30 798,96 € no 'BANKU AUGSTSKOLA'
mainījies
summa: 21 867 → 30 799 (+41 %)
|
| U.c. ienākumi: 263,92 € no Rīgas Celtniecības koledža jauns |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| ELĪNA HERMANE — māsa |
| IEVA HERMANE — laulātais |
| IRĒNE HERMANE — māte |
| KĀRLIS HERMANIS — tēvs |
| ŽAKLĪNA HERMANE — meita |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Senators · Banku augstskola · iesniegts 12.03.2020 · publicēts 18.03.2020
Citi amati (1)
| Lektors — 'BANKU AUGSTSKOLA' vairs nav |
Ienākumi (1)
| Alga: 21 866,95 € no 'BANKU AUGSTSKOLA' jauns |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| ELĪNA HERMANE — māsa |
| IEVA HERMANE — laulātais |
| IRĒNE HERMANE — māte |
| KĀRLIS HERMANIS — tēvs |
| ŽAKLĪNA HERMANE — meita |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Senators · Banku augstskola · iesniegts 04.09.2019 · publicēts 05.09.2019
Citi amati (2)
| Informatīvās izstrādes projekta vadītājs — 'BANKU AUGSTSKOLA' vairs nav |
| Lektors — 'BANKU AUGSTSKOLA' |
Ienākumi (1)
| Alga: 14 077,81 LVL no 'BANKU AUGSTSKOLA' vairs nav |
Ģimene — publiska VID portālā (5)
| ELĪNA HERMANE — māsa |
| IEVA HERMANE — laulātais |
| IRĒNE HERMANE — māte |
| KĀRLIS HERMANIS — tēvs |
| ŽAKLĪNA HERMANE — meita |
Privātā pensija: nav · Dzīvības apdrošināšana: nav
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Iepirkuma komisijas loceklis · iesniegts 14.01.2005
Citi amati (2)
| Lektors — 'BANKU AUGSTSKOLA' |
| Informatīvās izstrādes projekta vadītājs — 'BANKU AUGSTSKOLA' |
Ienākumi (1)
|
Alga: 14 077,81 LVL no 'BANKU AUGSTSKOLA'
mainījies
summa: 11 808 → 14 078 (+19 %)
|
Parādsaistības >20 MMA (1)
| 1 950,00 LVL (1950.00 LVL) vairs nav |
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Iepirkuma komisijas loceklis · iesniegts 31.03.2004
Citi amati (2)
| Informatīvās izstrādes projekta vadītājs — 'BANKU AUGSTSKOLA' jauns |
| Lektors — 'BANKU AUGSTSKOLA' |
Ienākumi (1)
|
Alga: 11 808,29 LVL no 'BANKU AUGSTSKOLA'
mainījies
summa: 13 053 → 11 808 (−10 %)
|
Parādsaistības >20 MMA (1)
|
1 950,00 LVL (1950.00 LVL)
mainījies
summa: 2 100 → 1 950 (−7 %)
|
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
Iepirkuma komisijas loceklis · iesniegts 16.10.2003
Citi amati (1)
| Lektors — 'BANKU AUGSTSKOLA' |
Ienākumi (1)
| Alga: 13 052,64 LVL no 'BANKU AUGSTSKOLA' |
Parādsaistības >20 MMA (1)
| 2 100,00 LVL (2100.00 LVL) |
Avots: VID Valsts amatpersonu deklarāciju portāls (saite atver meklēšanu pēc šī politiķa — konkrētā deklarācija jāizvēlas sarakstā)
⛏Turpini rakt
