Atzīst, ka viens no Veselības ministrijas nozīmīgajiem darbiem — vienotais pieraksts pie ārstiem — ir aizķēries: sistēma ir izveidota, bet vēl nav ieviesta, jo pēc nesenajiem kiberuzbrukumiem tiek testēta tās kiberdrošība; sola to nodot pēc kiberdrošības testu iziešanas un prognozē, ka vienotais pieraksts samazinās rindas pie ārstiem par 15–20 %.
Tēma
Veselības aprūpe
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Kā Progresīvo Saeimas frakcijas vadītājs paziņo, ka frakcija atbalsta veselības ministra Hosama Abu Meri demisiju, jo šajā Saeimas sasaukumā nav pieņemts lēmums par veselības apdrošināšanas fonda izveidi, finansējums veselības nozarei pēdējos gados esot samazinājies un slimnīcu tīkla reformas kontekstā izpalicis valdības lēmums par finansējumu slimnīcām.
Saeimas debatēs par neuzticības izteikšanu noliedz, ka slimnīcu tīkla reformas rezultātā tiktu slēgtas slimnīcas, un vienlaikus atzīst, ka veselības nozarei ilgstoši trūkst finansējuma; norāda, ka speciālistu trūkumu pāris gados atrisināt nevarot, jo ārsta sagatavošana ilgst aptuveni desmit gadus.
Neuzticības balsojuma debatēs par veselības ministru Abu Meri norāda, ka viņa pilnvaru laikā veselības aprūpei piešķirts vēsturiski lielākais finansējums, tiek stiprinātas primārās veselības aprūpes ģimenes ārstu prakses un nozares digitalizācija, ieviests mātes un bērna veselības plāns un stiprināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.
Pārmet Jaunās Vienotības, Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un ZZS deputātiem vienaldzību brīdī, kad tiek pieprasīta veselības ministra Hosama Abu Meri demisija, un aicina cilvēkus, kuri gaida rindās un maksā par dārgām zālēm, to atcerēties 3. oktobrī.
Aicina Veselības ministriju izvērtēt satelīttelefonu izmantošanu slimnīcās krīzes situācijās, norādot, ka tie ļautu sazināties tad, kad nedarbojas mobilie sakari.
Noraida Zaļo un zemnieku savienības prasību mainīt slimnīcu tīkla reformu — uzsver, ka valdība lēmumu jau ir pieņēmusi un šī prasība nav atbalstāma; par konkrētām reformas ieviešanas detaļām sola runāt atsevišķi un norāda uz Valsts kontroles ziņojumu kā vienu no lēmuma pamatiem.
Iebilst pret valsts finansējumu «body positive» vēstījumiem, kurus raksturo kā neveselīga dzīvesveida attieksmes normalizēšanu, un norāda, ka tikai 5–10 % gadījumu liekā svara pamatā esot medicīniska slimība.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs vērtē, ka Latvijas veselības aprūpē ļoti liela problēma ir priekšlaicīgā mirstība ekonomiski visaktīvākajā 30–45 gadu vecumā, kur mirstības līmenis esot četras reizes augstāks nekā citās attīstītākajās Eiropas valstīs, un uzskata, ka tā ir risināma problēma.
Iebilst pret piedāvāto slimnīcu tīkla reformu, uzskatot, ka pēc tās par pieejamu veselības aprūpi Latvijā vairs nevarēs runāt, jo pacientu plūsma novirzīsies uz jau pārpildītajām Stradiņa un Gaiļezera slimnīcām; uzskata ieguldījumus veselības aprūpē par investīcijām, ne tikai tēriņiem, un kritizē to, ka reformas izskatīšanā valdībā netika uzklausīti nozares profesionāļi.
Iebilst pret veselības nozares prasību nākamgad piešķirt 729 miljonus eiro, atņemot tos citām nozarēm, un uzskata, ka iztrūkstošā daļa jāfinansē pašiem — sēdes dalībniekiem viņš aprēķināja aptuveni 80 eiro mēnesī polisēm —, jo valsts rezerves esot izsmeltas.
Uzsver, ka Klīnisko universitātes slimnīcu likums jāpieņem šā Saeimas sasaukuma laikā, jo nākamais parlaments var izlemt darbu pie likumprojekta neturpināt; norāda, ka slimnīcu darbību būtiski mainīs pāreja no kapitālsabiedrības statusa uz darbu Veselības ministrijas pakļautībā, un slimnīcu parādus skaidro ar tām uzliktajām kvotām; vienotas triju slimnīcu padomes jautājumu uzskata par ļoti svarīgu.
Norāda, ka Latvijā ir Eiropā augstākais zaudēto mūža gadu rādītājs, kas manāms arī tautsaimniecībā, jo daļa cilvēku aiziet no nodarbinātības vecuma, un aicina steidzami pārskatīt veselības aprūpes sistēmu, lai latvieši dzīvotu kvalitatīvāk.
Kritizē veselības aprūpes sistēmu — norāda, ka kvalitatīva pakalpojuma saņemšanai bieži vajadzīgs gan blats, gan sava nauda, un dēvē šo modeli par dziļi netaisnīgu pret visiem.
Latvijas Darba devēju konfederācija uzsver, ka darba devēji rindu samazināšanu un savlaicīgu ārstēšanu vērtē ar 4,73 punktiem no 5, jo ātrāka diagnoze un ārstēšana mazina ilgstošas darbnespējas un izkrišanas no darba tirgus risku.
Turpini rakt