Valsts un Rīga strīdas par «Rīgas siltuma» tarifu

Galvenais

• Strīds par «Rīgas siltumu»: ekonomikas ministrs Valainis (ZZS) un Rīgas mērs Kleinbergs (PRO) katrs prasa lielāku teikšanu uzņēmumā un norāda uz otras puses atbildību par tarifu; premjers Kulbergs (AS) 30 % kāpumam neredz pamatu.
• Degvielas akcīze dienu pēc galīgā lasījuma: Rokpelnis (ZZS) un Šuvajevs (PRO) astoņu centu samazinājumu sauc par nepietiekamu; Šuvajevs un Jurēvics (JV) atgādina premjera 20 centu solījumu.
• Kvotas trešo valstu darbaspēkam: LDDK kopā ar FICIL un LTRK prasa apturēt 2 % kvotas ieceri; iekšlietu ministrs Dombrava (NA) iebildumus noraida.
• MMN pret LSM debašu kārtību: Baško prasa LSM publicēt SKDS reitingus, pirms tos izmanto kā dalības kritēriju, un kritizē 45 sekunžu atbilžu formātu.

Aktīvākie politiķi

Galvenās tēmas

Degviela un enerģētika (8 pozīcijas)

Tabulas otrā puse ir apkure, ko kastīte neaptver: pēc valdības apspriedes Valainis nodokļu izmaiņas liek pēc lētākas ražošanas un konkurences pasākumiem, Kulbergs tarifa kāpumu grib zem 20 %, bet Kleinbergs plānā jaunu risinājumu nesaskata.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Viesturs Kleinbergs	Progresīvie	Uzskata, ka pašvaldība lielāko daļu darbu jau ir paveikusi: rudens mēnešiem siltuma tarifs samazināts no aptuveni 83 līdz 80 eiro par megavatstundu, un «Rīgas siltums» gāzi ziemai iegādājies lētāk, nekā tā maksā pašlaik;viņaprāt, 25. septembra valdības rīcības apspriedē apspriestajā plānā nav jauna risinājuma, kas jau šoziem būtiski mazinātu cenu.	lsm.lv
Harijs Rokpelnis	Zaļo un Zemnieku savienība	Uzskata, ka Ministru prezidenta un viņa partijas virzītais astoņu centu akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai un benzīnam nav pietiekams;norāda, ka viņa puse mudināja akcīzi samazināt vairāk, taču kopsaucēju nepanāca, un kopā ar Andri Šuvajevu uzsver, ka būs jāvēro, cik lielā mērā samazinājums tiks pārnests uz patērētājiem.	nra.lv
Andris Šuvajevs	Progresīvie	Vērtē Saeimas atbalstīto degvielas akcīzes samazinājumu (aptuveni astoņi centi litrā) kā nepietiekamu;norāda, ka premjers nedēļas sākumā solīja 20 centus, un iesaka premjeram būt uzmanīgam ar to, kas tiek solīts sabiedrībai;kopā ar Rokpelni uzsver, ka jāseko, cik lielā mērā nodokļa samazinājums tiks pārnests uz patērētājiem.	nra.lv
Edmunds Jurēvics	Jaunā Vienotība	Atzīst, ka astoņu centu degvielas akcīzes samazinājums ir labāk nekā nekas, taču pauž vilšanos, ka Ministru prezidenta Kulberga solījums nodrošināt 20 centu samazinājumu nav īstenots.	nra.lv
Kristaps Krištopans	Latvija Pirmajā Vietā	Atzīst, ka Saeimas atbalstītais degvielas akcīzes samazinājums (aptuveni astoņi centi litrā) ir labāk nekā nekas, vienlaikus paužot viedokli, ka ar to ir par maz.	nra.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Pēc 25. septembra valdības rīcības apspriedes par apkures sezonu apšauba AS «Rīgas siltums» iepriekš pieļauto siltuma tarifa kāpumu Rīgā par 20–30 % no decembra: sacīja, ka 30 % kāpumam neredz pamatu un, viņaprāt, tam vajadzētu būt zem 20 %.	lsm.lv
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Pēc 25. septembra valdības rīcības apspriedes par apkures tarifiem uzsver, ka vispirms jāizmanto iespējas siltumu saražot un iepirkt lētāk un jāuzlabo konkurence, un tikai tad, kad visi sistēmiskie risinājumi būs maksimāli efektīvi izmantoti, valdība lems par iespējamiem fiskāliem risinājumiem jeb nodokļu izmaiņām.	lsm.lv
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Pēc 25. septembra valdības rīcības apspriedes apgalvo, ka Latvijai šobrīd esot Eiropas līmeņa risinājumi, kas varot būtiski uzlabot situāciju siltuma tarifu mazināšanā;detaļas neatklāj, bet pēc viņa teiktā pirmšķietami izskatās, ka varētu panākt būtiskas izmaiņas emisiju kvotu maksājumos, kas palīdzētu mazināt siltumenerģijas un elektroenerģijas izmaksas ne tikai «Rīgas siltuma» klientiem.	diena.lv

Budžets un finanses (6 pozīcijas)

Latvijas Banka un premjers publiskās finanses vērtē kā risku. Bankas ekonomists publiskās finanses sauc par vistiešāko risku Latvijai, bet Kulbergs (AS) valsts finanšu stāvokli salīdzina ar airBaltic: valsts dzīvo no aizņemtas naudas. Pārējie AS runātāji tēmu ved citur — Vītols gaidāmo budžeta krīzi piedēvē Vienotībai, Smiltēns runā par algu atšķirību Vidzemē.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Latvijas Banka		Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis obligāciju ienesīguma kāpuma kontekstā raksturo valsts budžeta deficītu un publiskās finanses kā vislielāko un vistiešāko risku Latvijai, jo augstākas obligāciju likmes nozīmē nelabvēlīgākus aizņemšanās nosacījumus brīdī, kad valstij ir milzīgas finansējuma vajadzības, piemēram, aizsardzības tēriņiem.	lsm.lv
Latvijas Banka		Vērtē, ka kreditēšana Latvijā turpina būt samērā aktīva gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu segmentā, turpina augt arī noguldījumi, tostarp uzņēmumu termiņnoguldījumi, un pasaules notikumu iespaidā saglabājas zināma piesardzība.	x.com
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Pauž, ka Latvijas kopējais finanšu stāvoklis ir «precīzs spogulis» airBaltic situācijai: valsts dzīvo no aizņemtas naudas, tam pretī nav ienākumu, un nauda tiek vienkārši tērēta;brīdina, ka, šādi turpinot, Latvija vienā brīdī nonāks turpat, kur airBaltic.	x.com
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Norādot, ka Vidzemē reģistrētais bezdarbs (4,1 %) ir zemāks nekā vidēji Latvijā (4,6 %), bet vidējā bruto alga tur pērn bija par 365 eiro mēnesī zemāka nekā valstī kopumā, par sava saraksta mērķi nosauc vairāk labi apmaksātu darba vietu reģionos;«Apvienotā saraksta» prioritātes raksturo kā drošību un ekonomiku un uzskata, ka jāpanāk, lai investīcijas un labāk apmaksātas darba vietas nonāk arī Vidzemē un citos Latvijas reģionos, jo cilvēkam nav jāaizbrauc no sava novada, lai saņemtu cienīgu atalgojumu.	x.com
Guntars Vītols	Apvienotais saraksts	Apgalvo, ka ministrs (tvītā atzīmēts @aseradens) zināja, ka nākamgad iestāsies budžeta krīze, un zināja, pie kā noved «pašu pļekarēšanas tradīcija», bet aizgāja no skatuves, lai tagad Vienotības radītās sekas risinātu citi.	x.com
Guntars Vītols	Apvienotais saraksts	Brīdina, ka strauji aug ASV aizņēmumu apjomi un procentlikmes (10 gadu likmes pārsniegušas 5 %, 30 gadu likme virs 7 %), tāpēc kreditēšanas logs strauji veras ciet un ekonomika neizbēgami saruks;mierīgo situāciju eiro tirgū uzskata par iluzoru, taču laiku neprognozē. Ieraksta sākumā vērtē, ka priekšvēlēšanu diskusijās līdz 3. oktobrim «skaldām matus pīļu dīķī», kamēr īstie notikumi notiek citur.	x.com

Aizsardzība un drošība (5 pozīcijas)

Divas no piecām pozīcijām skar aizsardzības industrijas sadarbību ar sabiedrotajiem. Rinkēvičs to sasaista ar ASV un «Barracuda» raķešu iegādi, Kols (NA) — ar Kanādu un SAFE finansētiem iepirkumiem. Iekšējās drošības jautājumu priekšvēlēšanu tonī ceļ Staķis (PRO), pārmetot pamatstraumes partijām, arī NA, gadiem ilgu Stepaņenko politiskās karjeras atbalstu.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Pēc vizītes aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumā Anduril, kur parakstīti Aizsardzības ministrijas sadarbības memorandi, pauž, ka gaida tālas darbības raķešu Barracuda iegādes pabeigšanu un Latvijas un ASV aizsardzības industrijas sadarbību.	x.com
Raivis Zeltīts	Austošā Saule Latvijai	Jautā, vai iestādēm informācija nebija zināma jau 2022. gadā un vai tā netiek pietaupīta laikam īsi pirms vēlēšanām;apgalvo, ka situācija iekšējās drošības jomā ir identiska nokritušam dronam un parāda, ka nestrādā «ne apziņošana, ne pretgaisa aizsardzība».	x.com
Rihards Kols	Nacionālā apvienība	Pēc United for Ukraine delegācijas vizītes Kanādā uzskata, ka kopīga aizsardzības industriju attīstība var būt nākamais solis Latvijas un Kanādas sadarbībā un šīs iespējas, tostarp Kanādas uzņēmumu dalība SAFE finansētos aizsardzības iepirkumos, ir jāizmanto, kā arī jāturpina nodrošināt Ukrainai viss nepieciešamais, lai tā spētu sevi aizstāvēt pret Krievijas agresiju.	x.com
Mārtiņš Staķis	Progresīvie	Pārmet vietējai elitei, ka tā gadiem atbalstījusi Jūlijas Stepaņenko politisko karjeru, norādot, ka 2015. gadā viņas «tikumības» iniciatīvas Saeimā atbalstīja Nacionālā apvienība un citas pamatstraumes partijas;atgādina brīdinājumus, ka viņas sludinātā ideoloģija ir «kā no Kremļa rokasgrāmatas», un pauž cerību, ka «šoreiz dienesti savu darbu izdarīs».	x.com
Edvards Smiltēns	Apvienotais saraksts	Atzinīgi vērtē Valsts zemes dienesta un VUGD izveidoto patvertņu karti kā konkrētu soli;uzskata, ka valsts pienākums ir palīdzēt sagatavoties potenciālai krīzei un padarīt svarīgu informāciju viegli atrodamu, un ka darbs pie civilās aizsardzības jāturpina.	x.com

Vēlēšanas (4 pozīcijas)

Vēlēšanu tēmā katrs runātājs izceļ citu risku.

• Siliņa (JV) — vēlēšanas kā izvēle par Eiropas kursu
• Kalniņa-Lukaševica (JV) — ārvalstu iejaukšanās sociālajos tīklos, lai gan plaši pierādītu gadījumu Latvijā nav
• Lindberga (ASL) — varas partijas nav pacēlušas nacionālo jautājumu
• A. Hermanis (MMN) — mediju debašu formāts degradē politiku

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Evika Siliņa	Jaunā Vienotība	Uzskata, ka Latvijas nākotnei vajadzīga skaidra izvēle par labu Eiropai, drošībai un demokrātiskām vērtībām un ka jādara viss iespējamais, lai Latviju nepārvaldītu spēki, kas šīs vērtības apšauba un vēlas novirzīt Latviju no Eiropas kursa.	x.com
Alvis Hermanis	MMN	Uzskata, ka latviešu mediju rīkotajās debatēs vietējie žurnālisti nesaprot atšķirību starp politiķiem un tehnokrātiem: politiķi nevar būt speciālisti visās specifiskajās problēmās, bet no viņiem var prasīt viņu ideoloģiju un vērtības, saskaņā ar kurām viņi izdarīs izvēles, kad nozares eksperti piedāvās variantus;mediju pieņemto debašu stilu viņš raksturo kā politikas profanāciju un degradāciju un uzskata, ka arī tur derētu mainīt noteikumus, lai gan tas izskatās bezcerīgi.	x.com
Dace Lindberga	Austošā Saule Latvijai	Pauž, ka ir «katastrofāli», ka kara piektajā gadā latvieši ir gatavi balsot par politiķiem, ko viņa raksturo kā «kremliniem», un pārmet varas partijām, ka četros gados tās nav izmantojušas iespēju pacelt nacionālo jautājumu un lojalitāti valstij augstākajā punktā kopš neatkarības atgūšanas.	x.com
Zanda Kalniņa-Lukaševica	Jaunā Vienotība	Brīdina, ka ārvalstu (Krievijas, Ķīnas, Irānas) iejaukšanās vēlēšanās var būt vērsta ne tikai uz konkrēta politiķa ievēlēšanu, bet uz sabiedrības sašķelšanu un radikālu spēku ievēlēšanu, un uzsver, ka Latvijai šādiem riskiem jābūt gatavai;vienlaikus atzīst, ka Latvijā pašlaik nav plaši pierādītu konkrētu gadījumu, lai gan līdzīgas pazīmes sociālajos tīklos esot pamanāmas;stāsta, ka aicinājusi Ministru prezidentu izvērtēt, vai sabiedrība tiek pietiekami brīdināta par iespējamu manipulāciju sociālajos tīklos.	la.lv

Valsts pārvalde (2 pozīcijas)

Pārvaldes efektivitāte parādās no diviem galiem. Braže (JV) izceļ Ārlietu ministrijas birokrātijas mazināšanas darbus, Švinka (PRO) — Valsts kontroles tiesības pārbaudīt Saeimas gada pārskatu, ko viņš sauc par nepieciešamu pirmo soli. Spriedžu tabulā tēmai pievienojas Velps (ASL), kurš premjeram Kulbergam pārmet, ka četros mēnešos amatā nekas nav izdarīts.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Kā Ārlietu ministrijas galvenos darbus birokrātijas mazināšanai pilsoņiem un uzņēmējiem izceļ konsulāros izbraukumus uz vietām ārvalstīs, kur dzīvo daudz Latvijas pilsoņu, un vienkāršotu stratēģisko preču (militāro un divējāda lietojuma) atļauju izsniegšanu;norāda, ka šo preču eksports strauji aug.	x.com
Atis Švinka	Progresīvie	Uzskata, ka Saeima nevar prasīt efektivitāti un taupību visai valsts pārvaldei, ja pati paliek ārpus pilnvērtīgas neatkarīgas kontroles;pirmajā lasījumā atbalstītos grozījumus, kas ļautu Valsts kontrolei pārbaudīt Saeimas gada pārskata pareizību, vērtē kā nepieciešamu pirmo soli, bet uzskata, ka ilgtermiņā jāatrod konstitucionāli korekts risinājums arī administratīvo tēriņu lietderības pārbaudēm, skaidri nodalot tās no parlamenta politiskajiem lēmumiem, un ka grozījumus būtiski pabeigt vēl šajā sasaukumā.	x.com

Imigrācija (3 pozīcijas)

Uzņēmēju organizācijas un iekšlietu ministrs ir tiešā pretstatā par kvotām. LDDK kopā ar FICIL un LTRK prasa apturēt 2 % kvotu, jo ietekme uz tautsaimniecību neesot izvērtēta; Dombrava (NA) atbild, ka ekonomiku nevar balstīt uz arvien lielāku trešo valstu darbaspēka ievešanu. Citu partiju pozīciju par kvotām dienā nav.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Latvijas Darba devēju konfederācija		Kopīgā paziņojumā ar FICIL un LTRK kategoriski iebilst pret Ministru kabineta ieceri ieviest 2 % kvotu trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai un pieprasa apturēt kvotu sistēmas tālāku virzību pašreizējā redakcijā;LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka Iekšlietu ministrija anotācijā pati atzīst, ka alternatīvas un ietekme uz tautsaimniecību nav vērtētas un sabiedrība nav uzklausīta, un šādi lēmumi nav pieņemami bez tautsaimniecības ietekmes aprēķina.	delfi.lv
Jānis Dombrava	Nacionālā apvienība	Kā iekšlietu ministrs noraida FICIL, LDDK un LTRK iebildumus pret ieceri noteikt kvotas trešo valstu pilsoņu nodarbinātībai un uzsver, ka Latvijas ekonomikas attīstību nevar ilgtermiņā balstīt uz arvien lielāku trešo valstu darbaspēka ievešanu;Iekšlietu ministrijas noteikumu projekts sākotnēji paredz kvotu 2 % apmērā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu, kas līdzvērtīgs šā gada līmenim.	x.com
Latvijas Banka		Latvijas Bankas ekonomistu aprēķinā pēdējo 14 gadu laikā uzkrātais emigrācijas mīnuss varētu būt aptuveni 92 tūkstoši iedzīvotāju;bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka noteikti ne visi aizbraukušie vēlas atgriezties un tas arī nebūtu iespējams, jo viņi ārzemēs jau ir iesakņojušies.	lsm.lv

ES politika (3 pozīcijas)

Abu runātāju pozīcijas skar ES konkurētspēju, bet tiešā dialogā nav. Dombrovskis (JV) aicina dalībvalstis, arī Latviju, vienkāršošanas mērķus atspoguļot nacionālajās pozīcijās un nepiemērot pārmērīgas prasības. Švinka (PRO) Latvijas atbildi Ķīnas konkurencei redz specializācijā aizsardzības industrijā, elektronikā un enerģētikā.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Atis Švinka	Progresīvie	Atsaucoties uz ECB analīzi par Ķīnas pieaugošo konkurenci augstas pievienotās vērtības nozarēs, uzskata, ka Latvijas risks ir palikt zemas pievienotās vērtības piegādātāja lomā un tās atbildei jābūt specializācijai aizsardzības industrijā, elektronikā, enerģētikā, datos un citās jomās, kur iespējams kļūt par pilnvērtīgu Ziemeļvalstu un Eiropas ražošanas ķēžu dalībnieku;Eiropas konkurētspēju, viņaprāt, nevar nosargāt tikai ar tarifiem pret Ķīnu — nepieciešama lētāka enerģija, lielāks kapitāla tirgus, ātrāka inovāciju ieviešana un kopīgi Eiropas iepirkumi.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Latvijas Universitātes konferencē par birokrātijas mazināšanu, izklāstot Eiropas Komisijas darbu administratīvā sloga mazināšanai (12 omnibus priekšlikumi ar vismaz 17 miljardu eiro ikgadēju ietaupījumu, 28. režīms pārrobežu uzņēmumiem), uzsver, ka būtiski ir arī tas, kā ES noteikumi tiek ieviesti dalībvalstīs, un ka arī Latvijā jāmazina pārmērīga prasību piemērošana.	x.com
Valdis Dombrovskis	Jaunā Vienotība	Latvijas Universitātes konferencē norāda, ka ES «omnibusu» priekšlikumu virzībā galvenā problēma nav to ilgums, bet saturs: politisko kompromisu gaitā vienkāršošanas pasākumi vairākos gadījumos tiek mazināti vai izņemti, jo dalībvalstis politiskā līmenī atbalsta vienkāršošanu, bet nacionālās pozīcijas, ko nereti gatavo nozaru eksperti, saglabā esošās prasības;tāpēc dalībvalstis esot aicinātas vienkāršošanas mērķi atspoguļot arī savās pozīcijās.	tvnet.lv

Valsts kapitālsabiedrības (2 pozīcijas)

Valaiņa priekšlikums par «Latvenergo» katliem pret kapitāldaļām izskanēja 24. septembrī, Kleinberga gatavība Rīgai kļūt par vairākuma akcionāru — 25. septembrī pēc valdības apspriedes.

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Pozīcija	Avots
Viktors Valainis	Zaļo un Zemnieku savienība	Norāda, ka Ekonomikas ministrija patlaban neredz pietiekamu Rīgas pašvaldības aktivitāti apkures tarifa pieauguma ierobežošanā — Rīgas domes kompetencē būtu novirzīt aptuveni trīs miljonus eiro no «Rīgas siltuma» tarifa mazināšanai —, un tādēļ kā vienu no iespējām palielināt valsts ietekmi AS «Rīgas siltums» min «Latvenergo» ūdenssildāmo katlu nodošanu uzņēmumam, ieguldījumus pārvēršot kapitāldaļās un iegūstot nepieciešamo balsu vairākumu;uzsver, ka tas ir priekšlikums turpmākai diskusijai.	nra.lv
Viesturs Kleinbergs	Progresīvie	Pauž, ka Rīgas dome būtu gatava kļūt par AS «Rīgas siltums» vairākuma akcionāru, jo tad vairs netiktu ierobežotas pašvaldības iespējas panākt zemāku tarifu;saskata interešu konfliktu tajā, ka Ekonomikas ministrija ir gan «Rīgas siltuma», gan «Latvenergo» akcionāre un ir ieinteresēta «Latvenergo» dividendēs, kas ietekmē cenu, par kādu «Latvenergo» pārdod siltumu «Rīgas siltumam»;kā piemēru min likumā noteikto 90 % peļņas iemaksu dividendēs, kuru Rīgas domes ieskatā varētu novirzīt uzņēmuma modernizācijai.	diena.lv

Pārējās tēmas (18 pozīcijas 12 tēmās)

Visas pozīcijas un avoti

Politiķis	Partija	Tēma	Pozīcija	Avots
Evika Siliņa	Jaunā Vienotība	Ukraina un Krievija	Kā Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja parakstījusi Baltijas valstu, Polijas un citu Eiropas valstu parlamentāriešu kopīgu aicinājumu ļoti atbildīgi vērtēt sankciju atcelšanu personām, kas bijušas saistītas ar Krievijas režīmu un tā agresiju pret Ukrainu;uzskata, ka šādu personu izslēgšana no ES sankciju saraksta rada bīstamu precedentu, un aicina citas Eiropas valstis sekot Latvijas piemēram ar nacionālajām sankcijām.	x.com
Baiba Braže	Jaunā Vienotība	Ukraina un Krievija	Atzinīgi vērtē ES kopīgo lēmumu atbrīvot 6,6 miljardus eiro no Eiropas Miera mehānisma Ukrainai;uzskata, ka vienīgais ceļš uz mieru ir lielāks atbalsts Ukrainai un lielāks spiediens uz Krieviju.	x.com
Ilze Indriksone	Nacionālā apvienība	Izglītība	Paziņojumā par «Skola2030» satura pārskatīšanu spriež, ka izglītības satura pilnveidē nepieciešams pāriet no atsevišķiem uzlabojumiem uz nepārtrauktu, datos un pētījumos balstītu satura pilnveidi.	leta.lv
Roberts Zīle	Nacionālā apvienība	Rail Baltica	Vērtē, ka, ja līdz 2034. gadam «Rail Baltica» īstenošana būtiski nevirzīsies uz priekšu, projektu būs politiski grūtāk aizstāvēt gan Eiropas Parlamentā, gan citviet, jo nākamā ES daudzgadu budžeta sarunās dalībvalstis, kas iestājas par budžeta izdevumu samazināšanu, varētu iebilst pret turpmāku finansējumu;norāda, ka projektam jāmeklē arī citi finansējuma avoti, tostarp publiskā un privātā finansējuma iespējas.	diena.lv
Andris Bērziņš	Zaļo un Zemnieku savienība	Veselības aprūpe	Uzskata, ka veselības aprūpe ilgstoši ir nepietiekami finansēta («turēta uz diētas un uz solījumiem») un ar ministra nomaiņu vien problēmas neatrisinās;norāda, ka nozarei papildus vajadzīgi aptuveni 600 miljoni eiro un ka «mūsu prasījums» ir 6 % no IKP (ap 800 miljoniem), vienlaikus atzīstot, ka pašlaik nav skaidrs, kur finansējums tiks atrasts.	la.lv
Andris Kulbergs	Apvienotais saraksts	Digitālā politika	LSM sižetā (publicēts 25.09.) par valdības šonedēļ pieņemtajiem noteikumiem valsts digitālās pārvaldes tehnoloģiju attīstības plānošanā pauž, ka turpmāk būs visu šo projektu lietderības analīze: brīvi iepirkt apkalpojošās IT stundas varēs tikai līdz 140 tūkstošiem eiro, un vairs nebūs gadījumu, kad bez pamatojuma pēkšņi jāiepērk IT stundas par trīs līdz pieciem miljoniem eiro; to raksturo kā kontroli.	lsm.lv
Uģis Rotbergs	Jaunā Vienotība	Digitālā politika	Aicina strādāt pie Baltijas kiberkomandas izveides, rīkot saskaņotas reģionālas apdraudējumu meklēšanas mācības un aktīvāk kopīgi piedalīties starptautiskās kibermācībās, uzsverot, ka Baltijas valstu ciešāka sadarbība kibertelpā ir steidzamāka nekā jebkad.	tvnet.lv
Jāzeps Baško	MMN	Sabiedriskie mediji	Aicina LSM nekavēties ar SKDS reitingu publicēšanu un nākamajā publikācijā caurskatāmības labad norādīt, cik dienas dati glabāti nepublicēti;uzskata, ka LSM nevar par debašu dalības kritēriju izmantot reitingus, kuru publicēšanas laiku kontrolē pats, un pieļauj, ka reitingi būs gatavi pirms LSM minētā 28. septembra.	x.com
Jāzeps Baško	MMN	Sabiedriskie mediji	Kritizē LSM priekšvēlēšanu debašu formātu, kurā kandidātiem uzdod skatītāju jautājumus par personīgu problēmu risināšanu ar 45 sekunžu atbildes laiku;uzskata, ka tas degradē sabiedrības izpratni par politiku, un raksta, ka «viss šis debašu ietvars ir totāli kreiss un tehnokrātisks», jautājot, vai tas tāds ir neizpratnes dēļ vai mērķtiecīgi.	x.com
Evika Siliņa	Jaunā Vienotība	Sociālā politika	LTV Vidzemes debatēs par kristīgajām vērtībām uzsver, ka tās nevar piesaukt tikai tad, kad tas ir politiski izdevīgi, lai vērstos pret cilvēkiem, kas šķiet nepareizi;pēc viņas teiktā, šīs vērtības aicina uz līdzcietību, cieņu un atbildību par otru cilvēku.	x.com
Mārtiņš Štāls	JKP	Sociālā politika	Kritizē šonedēļ rosinātos Satversmes grozījumus par dzimumu definēšanu: apgalvo, ka Stambulas konvencijā jau ir definēti tikai divi dzimumi — vīriešu un sieviešu — un tā aizliedz diskriminēt gan sievietes, gan vīriešus, bet raksta, ka «homofobi un dženderofobi», konvenciju lasot, «saskaitīja vairāk par diviem dzimumiem».	x.com
Uldis Augulis	Zaļo un Zemnieku savienība	Lauksaimniecība	Uzskata, ka Latvijas produktiem jābūt ikviena iedzīvotāja pirmajai izvēlei — sākot ar pašvaldību ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem un beidzot ar ikdienas pirkumiem veikalā;to pauž reģionālajā forumā-dialogā Cēsīs.	x.com
Māris Kučinskis	Apvienotais saraksts	Pašvaldības	Par slēdzamo Grīvas cietumu Daugavpilī pauž, ka valstij būtu jāpalīdz to saglabāt, bet par nodošanu pašvaldībai var runāt tikai tad, kad kopīgi izlemts, ko ar to darīt tālāk;pieļauj, ka valsts to droši vien nevarēs finansēt «tīrā budžeta veidā», un atzīst, ka pats šobrīd nezina, ko ar teritoriju darīt.	lsm.lv
Andrejs Elksniņš	SARAUJ, LATGALE!	Pašvaldības	Par Grīvas cietuma slēgšanu Daugavpilī vērtē, ka, neskaitot kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu, tikai degradēto būvju nojaukšanas izmaksas varētu sasniegt līdz pat desmit miljoniem;uzsver, ka valsts prioritāte šobrīd nevar būt «piecūkot» kādu citu pašvaldību un aizlaisties projām, atstājot graustus.	lsm.lv
Latvijas Banka		Pensijas	Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis brīdina, ka sliktākais, ko pensiju 2. līmeņa konservatīvo plānu turētāji šobrīd varētu darīt, ir impulsīva plāna maiņa, pārceļot līdzekļus uz akciju plāniem;vērtē, ka konservatīvo plānu riski ir ierobežoti, lai gan atsevišķos gados var parādīties negatīvi rezultāti.	lsm.lv
Edgars Rinkēvičs	Bezpartejisks	Kultūra	Tiekoties ar Warner Bros pārstāvjiem, uzsver, ka Latvijas mērķis ir veidot ciešas attiecības ar lielākajām ASV filmu studijām un apliecināt, ka Latvija ir uzticams partneris vērienīgu filmu uzņemšanai;kā pamatu min Latvijas producentu projektus ar ASV studiju Eiropas struktūrvienībām, izmantojot nacionālo līdzfinansējuma programmu.	diena.lv
Vilnis Ķirsis	Jaunā Vienotība	Pilsētvide	Paziņo, ka pēc kapitālā remonta atklāts Zemitānu pārvads un mobilitātes punkts pie stacijas, un vērtē, ka pārvads ir drošāks un ērtāks visiem satiksmes dalībniekiem, bet kopā ar mobilitātes punktu tas veidos satiksmes mezglu, kurā rīdziniekiem būs vieglāk pārsēsties no viena transporta citā.	x.com
Viesturs Kleinbergs	Progresīvie	Pilsētvide	Jorģa Zemitāna tilta pārbūves un mobilitātes punktu izbūves pabeigšanas apskates pasākumā pauž, ka ieguldījumiem pilsētas infrastruktūrā jāsakārto arī apkārtējā vide un apkaime, un uzskata, ka Rīgai šādu labi pārdomātu savienojumu starp vilcienu un pilsētas sabiedrisko transportu vajag vairāk.	tvnet.lv

Papildu konteksts

Koalīcija vs Opozīcija

Bloki pēc partijas statusa Saeimā: «Opozīcija» — partijas ar Saeimas frakciju, kas nav valdībā; «Bez Saeimas frakcijas» — partijas, kurām pašreizējā Saeimā frakcijas nav, arī tad, ja tām ir atsevišķi deputāti; «Bezpartejiskie» — politiķi bez partijas; «Neitrāli» — komentētāji, analītiķi un organizācijas, ne politiķi.

Koalīcija dalās par akcīzes apmēru: Rokpelnis (ZZS) samazinājumu sauc par nepietiekamu, JV deputāts Jurēvics atgādina premjera Kulberga (AS) 20 centu solījumu. Opozīcijas Progresīvie dienā iesaistās abos strīdos — Šuvajevs par akcīzi, Kleinbergs par «Rīgas siltumu» ar ZZS vadīto Ekonomikas ministriju.

Spriedzes