Pārmet sabiedriskajiem medijiem, ka tie pirms pāris nedēļām nosauca «Dienas» redakciju, kas publicēja, viņaprāt, identisku skandālu, par varmākām, norāda, ka atšķirība ir tā, ka sporta skolas treneris nebija partijas «Progresīvie» kadrs, un raksturo Latvijas Sabiedrisko mediju kā «ļaunumu».
Tēma
Sabiedriskie mediji
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka LSM galvenā redaktora amats kļuvis lieks, ka Zaķusalas un Doma laukuma darbinieku skaits jāsamazina divas reizes un ka viens no jaunās Saeimas pirmajiem uzdevumiem ir nomainīt SEPLP.
Apgalvo, ka sabiedriskais medijs turpina «spridzināt» par 70 miljoniem gadā.
Uzskata, ka Valsts prezidentam būtu jāņem vērā, ka LSM valdei, pēc viņa vārdiem, izdevās piespiest tikai ceturtdaļu darbinieku atbalstīt to, ko viņš raksturo kā Anitas Braunas «redakcionālo diktatūru» apvienotajā medijā; uzskata, ka divas neatkarīgas redakcijas nodrošinās viedokļu daudzveidību.
Uzskata, ka LTV un LR veidojošie cienījamie profesionāļi tiek sajaukti ar politiskiem personiskiem motīviem, kuru diemžēl paliek vairāk; 22. oktobra balsojumu Saeimā vērtē kā soli pareizā virzienā šī vektora maiņai un uzskata, ka Igaunijas regulējuma risinājums noderētu arī Latvijai.
Apgalvo, ka LSM esot nevis «sabiedriskais medijs», bet valsts apmaksāts resurss, ko kontrolē, kā viņš raksturo, neliela neievēlēta «grupiņa», kas to izmanto savtīgiem nolūkiem — milzu algām un tam, lai algas, līgumi un piemaksas nebūtu jādeklarē publiski.
Atzinīgi vērtē Saeimas vairākuma vēlmi LSM struktūras izmaiņas atbalstīt uzreiz un tās atbalsta, lai gan atzīst, ka komisijas sēdē bija vienošanās šo jautājumu skatīt atsevišķā likumprojektā.
Sveic @ibrante, @ltvzinas un citus, ko viņš raksturo kā «Latvijas patriotus mediju telpā», ar pieņemtajām izmaiņām plašsaziņas līdzekļu likumā, ar kurām, viņaprāt, vismaz uz laiku apturēta tā, ko viņš raksturo kā «sarkanā proletariāta diktatūru» @lsmlv.
Saeimas sēdē aicina neatbalstīt priekšlikumu, ka LTV un Latvijas Radio Ziņu dienestus nedrīkst apvienot, jo deputātu strukturālu iejaukšanos sabiedriskā medija nākotnes vīzijā uzskata par aplamu; vienlaikus norāda, ka neatbalsta arī LSM valdes darbības.
Saeimas sēdē norāda, ka starp LSM valdi, SEPLP un daļu LSM darbinieku ir ļoti liela plaisa un ilgstoši trūcis dialoga, tāpēc grozījumi nepieciešami, lai parādītu, ka deputāti nav apmierināti ar to, kā pašlaik notiek LSM apvienošanās.
Saeimas sēdē aicina LSM struktūru atstāt paša medija ziņā un pauž bažas, vai Latvijas Radio un LTV varēs kopīgi efektīvi strādāt krīzes situācijās, ja likumā būs noteikts, ka to dienesti darbojas kā atsevišķas, savstarpēji neapvienotas struktūrvienības.
Uzskata, ka Saeimas ceturtdienas iznākums LSM Ziņu dienestu jautājumā nebija labākais risinājums, taču saka, ka saprot deputātus, kuri nav komisijā un kuriem likās, ka šī ir viņu vienīgā iespēja balsot.
Uzskata, ka šajā gadījumā var veidoties bīstams precedents, ka politiķi sāks noteikt, cik un kādas redakcijas ir sabiedriskajā medijā un ko tām darīt, un ka jautājums būtu jāatrisina sabiedriskā medija līmenī bez politiķu iesaistes.
Uzskata, ka, ja LSM un SEPLP vadība, uzsākot apvienošanu, solīja saglabāt atsevišķas redakcijas un zīmolu nosaukumus, abi solījumi jāpilda arī turpmāk, tāpēc ir loģiski, ka deputāti šodienas balsojumā paši turas pie šī solījuma.
Ironiski kritizē LSM vadību, kas, viņaprāt, lepojas ar 200 lojāliem Zaķusalas darbiniekiem, kuri «devušies uzbrukumā» citiem LTV profesionāļiem, kas vēlas saglabāt divas redakcijas, un pateicas Dagnijai Neimanei par drosmi.
Turpini rakt