Tēma

Pilsētvide

Visvairāk fiksēto pozīciju

Jaunākās pozīcijas

Rādītas jaunākās 15 pozīcijas

Māris Sprindžuks

Uzskata, ka Vanšu tilta remonta laikā 80 % no satiksmes risinājuma būs satiksmes pārkārtošana, svarīgākais ir nenokavēt ātros «design&build» iepirkumus krustojumos un pagaidu tiltu reāli varētu uzstādīt 2028. gadā, bet līdz tam jāpārplāno satiksme.

Oļegs Burovs

Apgalvo, ka Arhitektūras likumprojektā iepriekš konstatētās problēmas ir novērstas un likumu var pieņemt.

Elīna Treija

Kā Mājokļu un vides komitejas un Vides aizsardzības fonda vadītāja ir noskaņota, ka katru gadu noteikti tiks pieņemts lēmums par vismaz diviem jauniem suņu laukumiem, ko varētu būvēt Rīgā, un norāda, ka bez astoņiem gataviem procesā ir vēl divi.

Viesturs Kleinbergs

Runājot par Vanšu tilta pārbūves radīto satiksmes problēmu, saka, ka nākamā gada budžets vēl nav saplānots, bet Rīga šo jautājumu risinās, lai neparalizētu pilsētas dzīvi.

Edgars Bergholcs

Nedomā, ka pontonu tilts Vanšu tilta pārbūves laikā vispār kaut kādā veidā spēj atrisināt satiksmes problēmu, kas, viņaprāt, būs milzīga.

Edvards Ratnieks

Atbalsta domes lēmumu par Centrāltirgus attīstību, ko raksturo kā vēsturisku, un uzsver, ka tirgus atjaunošanu paredzēts virzīt, neizmantojot pašvaldības līdzekļus, bet piesaistot finansējumu no citiem avotiem un investorus.

Ansis Pūpols

Atbalsta Rīgas domes šīsdienas lēmumu par Centrāltirgus atjaunošanas programmu, ko viņš raksturo kā apjomīgāko Latvijas vēsturē, un nosauc mērķus: tirgum jābūt tikpat spīdošam kā Āgenskalna tirgum, pirmajai stundai autostāvvietā jābūt bez maksas.

Elīna Treija

Jautā, kur paliks auto, ja Stacijas laukuma gājēju zonu paplašinās uz šobrīd raiti caurbraucošo ielu rēķina, un vai tie sprauksies ciešāk gar Vecrīgu, Brīvības pieminekli un Operu; cer, ka visa laukuma pazemē būs vismaz milzu autostāvvieta ar patvertnes funkciju.

Viesturs Kleinbergs

Pauž gandarījumu, ka aptaujā Rīgas dzīves vides kvalitātes indekss sasniedzis augstāko rezultātu kopš 2019. gada un iedzīvotāji arvien labāk novērtē ieguldījumus gājēju un velo infrastruktūrā, vienlaikus atzīstot, ka vēl ir daudz darāmā.

Edvards Ratnieks

Uzskata, ka Centrāltirgus attīstībai jābūt plašākai par tirdzniecības vietas sakārtošanu, ar vietu kultūrai, radošajām industrijām, izglītībai, inovācijām un sabiedriskajām aktivitātēm, vienlaikus saglabājot tirgus vēsturisko arhitektūru, identitāti un tirgus funkciju.

Ansis Pūpols

Pauž pārliecību, ka Centrāltirgus uzplauks gan pašu spēkiem, gan piesaistot investorus, un kļūs par vienu no Eiropas tūrisma pērlēm.

Nauris Puntulis

Atzinīgi vērtē Saeimas atbalstu Arhitektūras likumprojektam pirmajā lasījumā, saucot to par lieliskām ziņām.

Marta Kotello

Norāda, ka pēc viņas iniciatīvas Rīgas ietvēm lieto bruģakmens segumu, jo tas ir estētiskāks, uz tā nav pamanāmi lokāli remontdarbi un vasarā tas mazāk uzkarst; ziņo, ka šogad ietvju segums būs sakārtots gandrīz 20 ielās un to posmos.

Nauris Puntulis

Uzsver Arhitektūras likumprojekta nepieciešamību un vērtē to kā nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības ilgtermiņa interesēs, jo likums liks raudzīties ilgtermiņā un palīdzēs uzraudzīt publisko un privāto investīciju kvalitāti būvētajā vidē.

Edvards Ratnieks

Atbalsta Rīgas Centrāltirgus pārvaldīšanas līguma pagarināšanu ar «Rīgas namiem» līdz 2067. gadam un vairāk nekā 22 miljonu eiro investīciju plānu, ko raksturo kā stratēģiski nozīmīgu soli; mērķis ir mūsdienīgs tirgus ar vietu kultūrai un izglītībai, saglabājot tā vēsturisko arhitektūru un identitāti.

Skatīt visas 196 pozīcijas arhīvā →

Turpini rakt