Skaidro, ka pensijas palielināšanai nepieciešamo summu varētu iemaksāt pakāpeniski un ka risinājums paredzēts arī tiem, kuri jau pensionējušies un kuriem būs tiesības veikt šīs iemaksas; norāda, ka, maksājot pakāpeniski, iemaksātais arī nāk klāt pie pensijas.
Tēma
Pensijas
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka valstij ievērojami jāpalielina nodokļu maksātāju skaits — viņa ieskatā par aptuveni 300 000 —, jo no tā būs atkarīga pensiju sistēmas ilgtspēja, un apšauba, vai ar jaunuzņēmumu attīstīšanu vien pietiks Latvijas ekonomisko problēmu risināšanai.
Atzinīgi vērtē Saeimas pieņemtos grozījumus, kas dos iespēju sievietēm, kuras 1991.–1995. gadā audzināja bērnus un nav uzkrājušas stāžu, veikt iemaksas un ieskaitīt šo periodu stāžā, sauc tos par taisnīgu risinājumu un norāda, ka lielākā daļa mammu par toreizējo prasību nezināja.
2026. gada 1. oktobra Saeimas sēdē aicina atbalstīt grozījumus likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu», kas ļautu noteiktām grupām brīvprātīgi veikt iemaksas pensijas un bezdarba apdrošināšanas stāža noteikšanai; uzskata, ka ietekme uz pensiju ir vērā ņemama un likumprojekts ir ļoti gaidīts.
2026. gada 1. oktobra Saeimas sēdē atzinīgi vērtē likumprojektu, ar kuru mātes, kas audzināja bērnus no 1991. līdz 1996. gadam, par šo periodu varēs saņemt lielāku darba stāžu, un sauc to par taisnīgu lēmumu; norāda, ka Nacionālā apvienība šādu priekšlikumu Saeimā iesniegusi trīs reizes.
Norāda (galvenais pētnieks Oļegs Tkačevs), ka zemākas algas un augstāks bezdarbs Latgalē nozīmē zemākas pensijas, un vērtē, ka pensijas attiecība pret algu no pašreizējiem 40 % 2040. gadā varētu būt ap 30 %, bet 2060. gadā kristies līdz aptuveni 25 %.
Skaidro, ka iecerētās 2. pensiju līmeņa izmaiņas nenozīmē iespēju brīvi izņemt visu uzkrājumu pirms pensionēšanās; uzsver, ka jāsaglabā kopējais 20% sociālo iemaksu apjoms pensijām, un noraida runas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tuvākajā laikā.
Uzskata par netaisnīgu, ka sievietēm, kuras 1991.–1996. gadā audzināja bērnus un neveica toreizējo sociālā nodokļa iemaksu, šis periods daudzos gadījumos netiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, un to min starp neizlabotām kļūdām, kas, viņaprāt, jālabo; kā paveiktu piemēru min paša pirms diviem gadiem iesniegto likumprojektu, ar kuru no 2026. gada 1. aprīļa strādājošajiem pensionāriem pensiju pārrēķina automātiski.
Uzskata, ka 2. pensiju līmeņa uzkrājums ir paša cilvēka nauda, jo viņš to iemaksā un nes tā risku, un iebilst viedoklim, ka tā nav cilvēka nauda.
Norāda, ka pensijas rūk, jo pensionāru skaits aug straujāk nekā strādājošo skaits un samazinās dzimstība; apgalvo, ka pensijas var nodrošināt tikai divos veidos — importējot «trešo pasaules valstu imigrantu masu» vai palielinot dzimstību — un atbalsta dzimstības palielināšanu, bet imigrācijas ceļu raksturo kā īstermiņa labumu «uz nācijas pašnāvības rēķina».
Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis brīdina, ka sliktākais, ko pensiju 2. līmeņa konservatīvo plānu turētāji šobrīd varētu darīt, ir impulsīva plāna maiņa, pārceļot līdzekļus uz akciju plāniem; vērtē, ka konservatīvo plānu riski ir ierobežoti, lai gan atsevišķos gados var parādīties negatīvi rezultāti.
Aicina nodot Saeimas komisijai deputātu iesniegto «Pedagogu izdienas pensiju likumu»; uzskata, ka izdienas pensijas no 60 gadu vecuma ar 35 gadu stāžu nav privilēģija, bet sociālā taisnīguma un drošības jautājums un solis pedagogu profesijas prestiža celšanai.
Atbalsta referendumu, kas dotu cilvēkiem iespēju pašiem lemt par 2. pensiju līmeņa uzkrājumiem, un norāda, ka trūkstošos parakstus var savākt, ja katrs parakstījušais pārliecina vēl divus cilvēkus.
Apņemas neaiztikt pensionārus un ļaut viņiem mierīgi nodzīvot.
Atzīst, ka ZZS pārdomājusi solījumu indeksēt pensijas divreiz gadā, un uzskata divreizēju indeksāciju par varbūt pat mazliet bīstamu, jo seniori neko neiegūtu, ja otrajā pusgadā nebūtu cenu pieauguma.
Turpini rakt