Viņasprāt, problēma ir tā, ka Valsts meža dienests mikroliegumu pieteikumus neuzskatīja par pamatu apturēt ciršanas apliecinājumus, lai gan, pēc viņas dzirdētā, citās valstīs pamatota apstrīdējuma gadījumā atļauju var apturēt preventīvi, jo nocirstu koku nevar ataudzēt.
Tēma
Mežsaimniecība
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka pēc dabas skaitīšanas pretēji sākotnējam uzstādījumam neapgrūtināt tautsaimniecību tiek radīti arvien jauni apgrūtinājumi un jāspēj saglabāt līdzsvars starp dabas aizsardzību un mežsaimniecību; ierosinājumu uz laiku apturēt īpaši aizsargājamu meža biotopu ciršanu vismaz valsts mežos redz kā iespējamu risinājumu.
Uzskata, ka jaunaudze ir viens no svarīgākajiem posmiem meža dzīvē un ka jauno mežu apdraud ne tikai sausums, ugunsgrēki un kukaiņi, bet arī briežu dzimtas dzīvnieki — staltbrieži, stirnas un aļņi.
Uzskata, ka zemkopības ministrs Uldis Augulis uz jautājumiem par Rucavas veco mežu nociršanu atbildējis formāli un pieprasījums pēc būtības nav apmierināts, norāda, ka visas piecas stumbra ripas uzrādīja vairāk nekā 300 gadu vecumu, un saka, ka viņai nav skaidrs, kāpēc MPS stingrāk neiestājas par veco mežu aizsargāšanu.
Uzskata, ka gadījumā, ja mežs nespēj darboties kā siltumnīcefekta gāzu uzkrājējs, tas rada slodzi arī visām citām nozarēm.
2026. gada 24. septembra Saeimas sēdē piesaka savu likumprojektu, kas ārkārtas situācijā ļautu meža īpašniekiem vējgāzēs salauztos kokus iztīrīt un izvest no meža, nepiemērojot visus nodokļus, piemēram, PVN, pamatojot to ar pārmērīgu administratīvo slogu.
Nevēlas, lai kokrūpniekiem ļauj izcirst jaunākus kokus, un par nākamo mērķi nosauc apturēt nelikumīgu koku izciršanu un nodrošināt, ka kailcirtes ir izņēmums.
Uzskata, ka briežu dzimtas dzīvnieku skaita regulēšana ir ļoti būtiska, lai mazinātu postījumu apjomu valsts mežu jaunaudzēs.
Tiekoties ar jauno LVM valdes priekšsēdētāju Sandi Jansonu, norāda, ka jaunajam vadītājam galvenā uzmanība jāpievērš uzņēmuma pārvaldības uzlabošanai, mežaudžu ražības kāpināšanai un sabiedrības izglītošanai; uzsver, ka ilgtermiņā jāturpina ieguldījumi jaunaudžu vitalitātē, meliorācijas sistēmu uzturēšanā un atjaunošanā un koksnes pelnu atgriešanā mežā, un kibertelpas drošības stiprināšanu min kā vienu no nekavējoši veicamajiem LVM uzdevumiem.
Norāda, ka spēkā stājusies jauna kārtība, kas ļauj vētras skartās platības iezīmēt un uzmērīt pēc ciršanas darbu pabeigšanas, un vērtē to kā birokrātijas un meža īpašnieku riska mazinājumu.
Aicina iedzīvotājus izvērtēt nepieciešamību doties uz mežu, jo vētrā bojātie koki vēl var gāzties, informē, ka Skrīveru dendrārijs uz laiku slēgts vētras seku novēršanas darbiem, un plāno būtiskākos vētras postījumus valsts mežos sakopt četru mēnešu laikā.
Pauž viedokli (Konkurences padomes lēmumā atstāstītā 2025. gada 20. oktobra vēstulē Zemkopības ministrijai), ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumu pārjaunošanas rezultātā partneru rīcībā nonāk būtiski lielāki apjomi nekā sākotnēji paredzēts, un uzsver, ka visi valsts koksnes apjomi jātirgo caurskatāmās, vienlīdzīgās procedūrās.
Norāda, ka šonedēļ padarītas vienkāršākas koku ciršanas procedūras, samazinot to gadījumu skaitu, kad nepieciešama pašvaldības atļauja: nokaltuša vai bīstama koka ciršanai turpmāk koks būs jānofotografē vismaz no trim skatupunktiem un par to jāinformē pašvaldība, un fotogrāfijās jābūt redzamam, ka koks ir nokaltis vai tā bojājumi apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu; vērtē, ka zemju īpašniekiem šie atvieglojumi kopumā ietaupīs vairāk nekā pusmiljonu eiro, nerēķinot kārtošanai tērēto laiku.
Uzskata, ka iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem (t. sk. kontekstā ar LVM koksnes cenu protokollēmumu strīdu) šī valdība nevar atcelt, jo tas nav juridiski iespējams.
Piedāvā valsts meža zemi kā papildu kompensāciju personām, kuru nekustamie īpašumi atsavināti sabiedrībai nozīmīgu objektu būvniecībai — izveidots kompensāciju zemju grozs ar 79 zemes vienībām aptuveni 214 ha platībā
Turpini rakt