Uzskata, ka lauksaimnieku atbalstīšana ir ES prioritāte, jo viņi ir lauku kopienu centrā un svarīga ES ekonomikas nozare; ar Baltijas un Somijas lauksaimniekiem apspriedis nākamo daudzgadu budžetu un nepieciešamību paātrināt vienkāršošanu.
Tēma
Lauksaimniecība
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Vērtē, ka AGRIFISH Padomē panāktajā vienošanās par Baltijas jūras zvejas kvotām 2027. gadam gala kompromisā iekļauti visi Latvijas pozīcijas punkti par krājumiem, ievērojami uzlabojot Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu.
Pauž gandarījumu, ka AGRIFISH Padomē panākta vienošanās par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2027. gadam un visi Latvijas pozīcijas punkti par zivju krājumiem iekļauti gala kompromisā, ko viņa sasaista ar nedēļu iepriekš Saeimas Eiropas lietu komisijā virzīto jautājumu.
Uzskata, ka Krievijas nekontrolētai zvejniecībai Baltijas jūrā jāpieliek punkts; Saeimas Eiropas lietu komisijā aicināja Zemkopības ministriju vienoties ar Baltijas valstīm par kopīgu pozīciju un virzīt jautājumu ES ministru padomē, jo ar deklarācijām nepietiek.
Uzskata, ka neviens Latvijai neko uz paplātes nenesīs un ka jāizcīna smaga cīņa visos līmeņos, īpaši premjeram, lai Latvijas lauksaimniekiem nebūtu sliktākie nosacījumi Eiropā.
Uzskata, ka tiešmaksājumu izlīdzināšanai ES daudzgadu budžeta sarunās jāpanāk papildu finansējums, ko viņš lēš 1,6 miljardu eiro apmērā visam periodam, nevis jācīnās iekšējās aploksnes ietvaros, jo konkurence starp nozarēm būs smaga.
Kā biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs norāda, ka Latvijā apsēti 30 % no plānotajām ziemāju platībām, ļoti iespējams, ka ūdenī stāvošās ziemas rapša platības izkritīs un ziemāju platības vēl samazināsies, un atzīst, ka tādu situāciju uz 1. oktobri savā 30 gadu pieredzē neatceras.
Atbalsta valdības lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā uz trim mēnešiem, ko raksturo kā «mūsu ierosināto»; pamato to ar to, ka vasaras un rudens intensīvo nokrišņu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi novākt ražu un veikt citus sezonālos darbus, un norāda, ka tas ļaus Lauku atbalsta dienestam piemērot visiem lauksaimniekiem atkāpes no prasībām saistībā ar tiešo maksājumu saņemšanu.
Norāda, ka pēc informācijas par cietušajām saimniecībām, platībām un zaudējumiem izvērtēšanas Zemkopības ministrija vajadzības gadījumā vērsīsies pēc atbalsta Eiropas Savienības krīzes fondā.
Pēc valdības lēmuma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā valstī līdz 2027. gada 10. janvārim pauž, ka lietavu radītā situācija laukos ir nopietna, taču ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi lauksaimniekiem naudu nepiešķir; paziņo, ka uzdevis Zemkopības ministrijai nekavējoties iesniegt Eiropas Komisijai oficiālu, datos pamatotu Latvijas pieprasījumu pēc ES ārkārtas finansiālā atbalsta.
Uzskata, ka Latvijas produktiem jābūt ikviena iedzīvotāja pirmajai izvēlei — sākot ar pašvaldību ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem un beidzot ar ikdienas pirkumiem veikalā; to pauž reģionālajā forumā-dialogā Cēsīs.
Kā Kuldīgas novada domes deputāts iniciēja domes lūgumu valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā novada teritorijā uz 12 mēnešiem, argumentējot, ka ilgstošie un intensīvie nokrišņi šovasar un rudenī daudzviet būtiski apgrūtinājuši vai padarījuši neiespējamu ražas novākšanu, kūtsmēslu izvešanu un iestrādi, augsnes apstrādi un ziemāju sēju.
Uzskata, ka Latvijas zemniekus moka bezgalīgie pārbaudītāji.
Pēc zemkopības ministra amata pretendentu sarunas ar LOSP biedriem par tās būtību nosauc prasību, ka lauksaimnieku tiešmaksājumiem jābūt ES vidējā līmenī, un apgalvo, ka ZZS ne tikai zina, kas būs jādara, bet ir gatava šai «Eiropas līmeņa cīņai».
Novēl zivsaimniecības nozarei izdošanos «vismaz uz 100 %» un nosauc nozares stratēģijas mērķus par ambicioziem: zivju apstrādes nozarē līdz 2034. gadam sasniegt līdz 500 milj. eiro apgrozījumu gadā ar 90 % eksporta īpatsvaru, bet zvejniecībā par 30 % palielināt pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto.
Turpini rakt