Norāda, ka viena no viņa lielajām prioritātēm, stājoties ministra amatā, bija Dziesmu svētku ilgtspējas nodrošināšana, un uzsver, ka ir pieņemts Dziesmu svētku attīstības plāns, kas skaidri iezīmē atbildības.
Tēma
Kultūra
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Lūdz Kultūras ministriju ar Barikāžu muzeja jautājumu vērsties vēlreiz nākamajā Saeimā un pieļauj, ka likumprojektu varbūt labāk virzīt caur Ministru kabinetu, kur jau ir Finanšu un Tieslietu ministrijas saskaņojumi, piebilstot, ka tas varbūt ir debašu jautājums.
Uzskata, ka Latvijas «kinoindustrijas» vadoņi neatkāpsies, ja valsts atbalsta krānus nepiegriezīs uz, teiksim, trim gadiem, un tad paliktu tikai tie, kas filmas gribētu taisīt arī bez šī finansējuma.
Aicina ikvienu atbalstīt Rīgas kino festivāla organizatorus un apmeklēt vismaz vienu seansu, vērtējot filmu piedāvājumu kā aizraujošu; festivālu pretstata tam, ka premjers «līksmo par AI filmām».
Noraida priekšstatu, ka latvieši vēl nesen bija neizglītota zemnieku tautiņa, un uzskata, ka jau 18. un 19. gadsimta mijā latvieši bija viena no visizglītotākajām tautām Eiropā, tāpēc latviešiem nav iemesla taisnoties vai slīgt mazvērtības kompleksos.
Iesaka filmu «Kristofers un divu pasauļu atslēga», ko, viņaprāt, varētu saukt par pirmo Latvijas grandiozo «fantasy» filmu Holivudas līmenī, un uzskata, ka ar mākslīgā intelekta veidotiem specefektiem Latvijas meistari miljonu budžetu paveikuši ar tūkstošiem un nākotnē šādi spēs iekarot Holivudu.
Kritizē valdības lēmumu atlikt «Netflix» nodevas ieviešanu, jo, viņaprāt, valdība ārvalstu uzņēmumu intereses nostāda augstāk par Latvijas kinoindustrijas attīstību un pēc ASV iebildumiem maina nostāju, un aicina uz konsekventu kino politiku un ilgtermiņa ieguldījumiem.
Atzinīgi vērtē Saeimā pieņemto Latgales vēstniecības GORS likumu kā savu paveikto prioritāti un uzskata, ka GORS jāraugās gan nacionālās identitātes stiprināšanas, gan drošības kontekstā, jo austrumu pierobežā valstij jārūpējas par nozīmīgu kultūras institūciju stabilitāti.
Pauž gandarījumu par Saeimā pieņemto likumu, ko bija izvirzījis par prioritāti savā ministra amatā, un, runājot par pievienošanos Hāgas konvencijas Otrajam protokolam, uzskata, ka Latvijas kultūras mantojumu sargā plašs starptautisku atbildību ietvars.
Apliecina, ka pašvaldība turēs solījumu un iekārtos piemiņas vietu Radio ielā 1, lai pieminētu okupācijas laikā Latvijas vārdu aizstāvējušos, un aicina godīgi atzīt, ka svešā vara ir tepat līdzās, ļoti tuvu.
Pauž prieku, ka virzās darbs pie pieminekļa «Svešo varai spītējot» izveides, ko raksturo kā paliekošu liecību to cilvēku uzticībai, kuri okupācijas gados nepakļāvās padomju varai.
Piedāvā uz laiku atlikt lemšanu par straumēšanas platformu nodevu un kino nozarei no 2027. gada nodrošināt papildu miljonu eiro; uzskata, ka finansējuma piesaiste procentam no apgrozījuma nav pareizais risinājums un ka sadarbības partneru ieguvumi Latvijai ir daudzkārt lielāki par vienu nodokli.
Dienasgrāmatas ierakstā par 13. oktobri pēc tikšanās ar kino nozari raksta, ka kino industrija nes lielu labumu Latvijai, tās devums un atpazīstamība pasaulē ir fantastiskā līmenī, tāpēc šādiem projektiem jāsniedz pilnīgs atbalsts.
Norāda, ka Holivudas pārstāvji, ar kuriem Holivudā tikās Valsts prezidents, esot gatavi ienākt Latvijā, jo Latvijai ir «Oskars» un «Straume», un pauž pārliecību: «Mēs to varam!»
Uz jautājumu, vai straumēšanas platformu ieguldījuma prasības ieviešana atlikta pēc ASV vēstniecības zvana, saka, ka to nevar ne apstiprināt, ne noliegt; norāda, ka jautājums atlikts un tas ir jāizdiskutē.
Pretrunas šajā tēmā
Turpini rakt