Uzskata, ka oficiālajai Briselei rasisms pret baltajiem cilvēkiem neeksistē un ES paziņojumos ir atbalsta plāni visām grupām, izņemot Eiropas pamatiedzīvotājus, un raksturo to kā apzinātu cīņu pret balto iedzīvotāju daļu, kas, viņaprāt, padarīta par otrās šķiras pilsoņiem pašu valstīs.
Tēma
ES politika
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Atbalsta pastāvīgu vasaras laiku ar gaišākiem vakariem, apzinoties, ka ziemas rīti tad būtu tumšāki, un aicina valdību turpināt iesākto: vienoties ar reģiona partneriem par kopīgu nostāju un aktīvi to virzīt ES līmenī, jo pulksteņu grozīšanas pārtraukšanai jāpanāk arī izmaiņas ES regulējumā.
Uzskata, ka, ja Francijas protesti patiesi ir pret zemas kvalitātes vidējo izglītību, Erasmus+, tāpat kā citas ES fondu programmas, ir stipri novirzījusies no pamatvajadzību nodrošināšanas, un jautā, cik jēgpilni ir EP nodoms 2028.–2032. gadā tērēt 47 mljrd. pret 26 mljrd. 2021.–2027. gadā.
Saistībā ar ES un Kanādas samitu uzskata, ka «mums nevajag 28. kvazi-dalībvalsti», bet gan sadarbību rūpniecībā un izejvielu piegādēs.
Norāda, ka sarunās starp ES dalībvalstīm par nākamo daudzgadu budžetu kopējais budžeta apjoms tiek mazināts un neto maksātājas valstis ar Vāciju priekšgalā turpina uzstāt uz vēl lielākiem izdevumu samazinājumiem.
Uzsver, ka sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu jāturpina strādāt pie papildu finansējuma Latvijai kā austrumu pierobežas valstij, kas izjūt Krievijas agresijas pret Ukrainu negatīvo ietekmi; Latvijas prioritātes sauc par nemainīgām: drošība un aizsardzība, konkurētspēja, reģionu atbalsts un ciešāka savienojamība ar Eiropu.
Pauž atbalstu Moldovas ceļam uz dalību Eiropas Savienībā.
Ziņo, ka līdzparakstījis vēstuli, kurā Kostam, valstu un valdību vadītājiem, Metsolai un Kallasai lūgts pievienot nopietnu korupciju kā sankciju pamatu un režīmu nosaukt Sergeja Magņitska vārdā; uzskata, ka Eiropa ir robs sistēmā un Ungārijas jaunā valdība atņem aizbildinājumu.
Pauž gandarījumu par Atveseļošanas un noturības mehānisma konkrēto ietekmi, minot FHW Neukölln projektu Berlīnē, un paziņo, ka Komisija pozitīvi novērtējusi Vācijas pēdējo maksājuma pieprasījumu un līdz gada beigām izmaksās 6 miljardus eiro, noslēdzot Vācijas 30 miljardu eiro plānu, ko viņš sauc par veiksmīgu.
Pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas ministri norāda, ka abi ir vienisprātis: administratīvais slogs jāsamazina, ja konkurētspējas mērķus grib sasniegt nopietni, temps jāpalielina un pūlēm jābūt kopīgām.
Uzskata, ka protesti Francijā ir nopietns brīdinājums Eiropai, jo ikdienas izmaksu kāpums rada augsni radikālo un populistisko spēku uzvarai; aicina Eiropu sociāli taisnīgi stiprināt industriālo patstāvību un enerģētisko neatkarību un brīdina, ka, ja dzīves dārdzība netiks mazināta, neapmierinātība kļūs par ieroci radikāļu un Kremļa interešu labā.
Uzskata, ka birokrātijas mazināšana ir vajadzīga, taču ir bīstami, ja tās aizsegā lielo ASV korporāciju pārstāvjiem tiek plaši atvērtas durvis; prasa publiskot ne tikai tikšanās, bet arī saņemtos priekšlikumus un to, kuri nonākuši gala redakcijā, un uzsver, ka ASV korporāciju prioritātes nedrīkst aizstāt Latvijas uzņēmēju intereses.
Uzskata, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka liberālai Eiropai tuvojas gals.
Uzskata, ka ES konkurētspēja ir steidzams jautājums, un kā skaidras prioritātes nosauc administratīvā sloga mazināšanu, vienotā tirgus padziļināšanu, enerģijas un atbilstības izmaksu samazināšanu, atļauju izsniegšanas paātrināšanu un investīciju piesaisti; aicina rīkoties.
Ironiski kritizē «Patriots» par to, ko viņš raksturo kā komunistu piesaistīšanu izaugsmes stratēģijā; saka, ka vēlas ECR grupas izaugsmi, bet, ja tāda ir trešās vietas cena, var samierināties ar ceturto vietu.
Turpini rakt