Norāda, ka saistībā ar kiberuzbrukumu CSDD sāktas vairākas pārbaudes, un vērtē šos uzbrukumus kā centienus iebiedēt Latvijas sabiedrību un kā kārtējo pierādījumu tam, ka jāstiprina sabiedrības noturība.
Tēma
Digitālā politika
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Piedāvā CSDD datu noplūdes seku risināšanai nevis kompensācijas un anketas, bet vienu pogu portālā latvija.lv personas koda maiņai, pēc kuras cilvēku informē, kur bez maksas saņemt visus saistītos dokumentus — pasi, eID un citus; norāda, ka valstij visi reģistri un dokumentu veidi jau ir zināmi.
Atzīst, ka Iekšlietu ministrijas saimniecībā esošā datu infrastruktūra ilgstoši atstāta novārtā, un pauž cerību, ka, kamēr notiek pārejas periods, tā netiks izgaismota tiem, kas varētu mēģināt tai nodarīt ļaunumu.
Māris Mežals uzskata, ka CSDD datu zādzības dēļ jāierosina kriminālprocess un jāvērtē ne tikai hakeru, bet arī CSDD amatpersonu, valdes un par IT sistēmu drošību atbildīgo personu atbildība.
Uzskata, ka sakaru uzlabošanai Latvijā ir jāievieš iekšējā viesabonēšana starp mobilo sakaru operatoriem LMT, Tele2 un BITE, lai telefons noteiktos gadījumos varētu izmantot cita operatora tīklu, ja sava operatora tīkls konkrētajā vietā nav pieejams; norāda, ka šāda iniciatīva jau esot bijusi un tai esot piekrituši visi operatori, taču pēc Satiksmes ministrijas iesniegšanas tā palikusi bez virzības Ministru kabineta tiesību aktu portālā, un ir uzdevis savam birojam noskaidrot, kur jautājums iestrēdzis, un virzīt to uz priekšu; pamato to gan ar to, ka mobilie sakari, viņaprāt, daudzviet varētu būt kļuvuši sliktāki, gan ar valsts noturību krīzes situācijās.
Uzskata, ka personām, kuru dati pazaudēti, pienākas kompensācija no tā, kas tos pazaudējis, tāpēc CSDD būs jāmaksā; iebilst Kulberga paustajam viedoklim.
Uzskata, ka kiberuzbrukumā Ceļu satiksmes drošības direkcijai cietušajiem iedzīvotājiem kompensācijas nav jāprasa; to vietā direkcijai būtu jāpiedāvā bez maksas nomainīt numurzīmes tiem auto īpašniekiem, kuri to vēlas, un jāveic visas darbības cietušo informēšanai. Piebilst, ka nevar direkcijai norādīt, kā rīkoties, bet var to aicināt.
Iebilst, ka lietas tiek ierosinātas pret IT speciālistiem, nevis pret priekšniekiem, un pieļauj, ka, ja ziņneši nebūtu «nošauti», kāds būtu paguvis brīdināt un novērst to, ko viņš dēvē par lielāko kiberdrošības katastrofu Latvijas vēsturē.
Saistībā ar CSDD kiberuzbrukumu un datu noplūdi (1,2 milj. fizisko un ~200 tūkst. juridisko personu dati) esot ierosinājis dienesta izmeklēšanu paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos; izmeklēšanā jāvērtē arī CSDD līgums ar SIA 'Tet' par kiberdrošības pakalpojumiem, par kuriem CSDD ik mēnesi maksot būtisku summu
Uzskata, ka pēdējā laika kiberuzbrukumi valsts iestādēm pierāda, ka kiberaizsardzībai jākļūst par vienu no būtiskākajām valsts prioritātēm; jārīkojas mērķtiecīgi — regulāri jāizvērtē informācijas sistēmu drošība, jāstiprina kompetence un jāiesaista nozares eksperti.
Uzskata, ka kiberuzbrukumi valsts iestādēm rāda, ka kiberaizsardzībai jākļūst par vienu no būtiskākajām valsts prioritātēm; regulāri jāizvērtē informācijas sistēmu drošība, jāstiprina kompetence un jāiesaista nozares eksperti.
Pēc iepazīšanās ar Tet izmeklēšanas ziņojumu uzsver nepieciešamību stiprināt valsts iestāžu gatavību kiberdraudiem.
Pēc tikšanās ar Tet padomi un valdi, kā arī Possessor norāda, ka kiberuzbrukums CSDD noticis caur pašas iestādes pārziņā esošu lietotni, kuras kiberuzraudzība nav Tet pārziņā.
Kritizē amatpersonu deklarāciju pieejamības ierobežošanu pēc CSDD datu noplūdes kā absurdu pamatojumu, kas var slēpt citus jautājumus; kritizē premjera Kulberga nostāju.
Uzdevis ar premjera rezolūciju, ka CERT sensoriem jābūt obligāti uzstādītiem visās kritiski svarīgajās valsts sistēmās, visām kritiskās infrastruktūras un sensitīvu datu iestādēm jāveic pilna mēroga ielaušanās simulācijas jeb penetration testi, un CSDD jāinformē katrs ietekmētais cilvēks un uzņēmums par noplūdušajiem datiem
Turpini rakt