Uzskata, ka uzbrukumi IT sistēmām tikai pastiprināsies un vairums tam nav tehniski un emocionāli gatavi, saistot to ar mākslīgā intelekta rīkiem; norāda, ka vienā no iestādēm datortīklu aizsardzības testēšanai jau izmanto AI robotus, un atzīst, ka garantiju nav.
Tēma
Digitālā politika
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Pievienojās Dublinas deklarācijai par uzticamu, drošu un suverēnu mākslīgo intelektu, kas tika prezentēta 14. oktobrī Starptautiskajā mākslīgā intelekta samitā Dublinā.
Aizstāv Veselības ministrijas kiberdrošībai prasītos 32,95 miljonus eiro, skaidrojot, ka tie vajadzīgi tostarp ar ES atbalstu izveidoto jauno sistēmu uzturēšanai un pilnveidošanai; atzīst, ka summa ir liela un paredzēta 4–5 gadiem, taču to vajadzētu.
Uzskata, ka līdz ar mākslīgā intelekta attīstību jāgatavojas jauniem drošības riskiem, jo rīki, kas palīdz ievainojamības atrast, var palīdzēt tās arī izmantot, tāpēc jādomā par aizsardzību.
Vērtē, ka apdraudējuma līmenis bijis ļoti nopietns, tāpēc vajadzēja apturēt piekļuvi valsts un pašvaldību mājaslapām; spriež, ka līdz pirmdienai visam vajadzētu būt sakārtotam.
Pauž, ka nākotnē kiberdraudi tikai pieaugs.
Uzsver, ka lēmums aizvērt mājaslapas bija globāls: Latvijas CERT speciālisti kopā ar citiem Eiropas kiberdrošības speciālistiem aptuveni tajā pašā laikā kā citviet Eiropā pieņēma lēmumu labāk tās aizvērt.
Uzskata, ka, ja MI aģentiem tikai uzdod «mega promptus» un validē rezultātus, pievienotā vērtība ir ļoti tuva nullei, bet, ja lietotājs iekodē savus lēmumus un zināšanas, ko aģents pats nevarēja izdomāt, šādam darbam varētu būt ekonomiska vērtība.
Uzskata, ka Eiropas tehnoloģisko ietekmi nenosaka noteikumu skaits, bet spēja pašiem radīt tehnoloģijas un nodrošināt tām nepieciešamo enerģiju, kapitālu, skaitļošanas jaudu un talantus, un ka jābūt ne tikai tehnoloģiju lietotājiem, bet arī to veidotājiem.
Aicina serveru administratorus atjaunināt PHP šodien, nevis rīt, un uzskata, ka panika ap #PHP2Shell patiesībā sākās pēc informācijas noplūdes par ielāpu, jo tie, kurus viņš dēvē par «sliktajiem», par 12 gadus veco caurumu iepriekš neko nezināja, bet tagad skenē tīklu maksimālā tempā.
Piekrīt Putina tēzei, ka tehnoloģiju attīstība vairākās jomās apsteidz cilvēku spēju tās kontrolēt, īpaši minot mākslīgo intelektu.
Uzskata, ka MI var būt spēcīgs izaugsmes avots, taču starptautiskajai sabiedrībai būtu jāapvienojas, lai pārvaldītu kiberdrošības un citus saistītos riskus.
Uzskata, ka katram lielākam digitalizācijas projektam ir jāgūst skaidri ieguvumi pakalpojuma saņemšanas laikā, administratīvajās izmaksās un iesniedzamo dokumentu skaitā un ka jau sākotnēji jāredz sistēmas uzturēšanas izmaksas.
Kā ekonomikas ministrs pēc valdības sēdes aģentūrai LETA pauž, ka Latvija nevar piekrist Somijas valdības priekšlikumam samazināt Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mākslīgā intelekta gigarūpnīcas projekta tvērumu, iztrūkstošo daļu aizpildot ar citu valstu dalību, jo tad projekts vairs nebūtu ekonomiski izdevīgs; norāda, ka Latvija aicina Somiju atgriezties pie sākotnējās četru valstu vienošanās un ka Latvijas pozīcija joprojām ir, ka gigarūpnīca būtu jābūvē Latvijā.
Uzsāk revīziju par pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izdevumiem, norādot, ka pašvaldību IKT izmaksas un to struktūra būtiski atšķiras, taču nav pietiekami skaidrs, ko šie ieguldījumi dod praksē; vērtēs, vai digitālie risinājumi tiek pārvaldīti efektīvi, vai izmaksas ir samērīgas ar ieguvumiem un vai iedzīvotāji dažādās pašvaldībās var saņemt līdzvērtīgi pieejamus digitālos pakalpojumus. Revīzijas rezultāti gaidāmi 2027. gada rudenī.
Turpini rakt