Pēdējā aktivitāte · vakar
Pozīcija · Aizsardzība un drošība
Apliecina, ka Latvija ir gatava doties palīgā Igaunijai vai Lietuvai, ja tur rastos militārs apdraudējums: Baltijas valstis ir izstrādājušas savstarpēja atbalsta plānus un pārbauda tos kopīgās pārrobe…
Avots →Pēdējos 6 mēnešos visvairāk runā par
2026-09-12
Aizsardzība un drošība
Apliecina, ka Latvija ir gatava doties palīgā Igaunijai vai Lietuvai, ja tur rastos militārs apdraudējums: Baltijas valstis ir izstrādājušas savstarpēja atbalsta plānus un pārbauda tos kopīgās pārrobežu militārajās mācībās; uzskata, ka reālas krīzes gadījumā Latvijai būtu jārīkojas izlēmīgi, nevis jāsāk garas politiskas diskusijas par palīdzības sniegšanu kaimiņiem, un pat tad, ja par šādu lēmumu vēlāk nāktos saņemt politiskus pārmetumus, būtu gatavs tos uzņemties; uzsver, ka neviena Baltijas valsts viena pati nespētu tik efektīvi atturēt vai atvairīt agresoru kā visas trīs kopā un ka tieši Baltijas valstu un sabiedroto vienotību Krievija visvairāk vēlētos sašķelt.
↗
2026-09-08
Aizsardzība un drošība
Atbalsta Latvijas dalību Hormuza šauruma atmīnēšanas operācijās, nosūtot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku zemūdens sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas vienību, štāba virsniekus un instruktorus; dalībai noteikts ierobežojums — Latvijas karavīri nepiedalīsies darbībās, kas atbalstītu ASV kā karojošo pusi konfliktā ar Irānu. Par dalību vēl būs jālemj Saeimai.
↗
2026-09-07
Aizsardzība un drošība
Uzsver, ka Ukrainas pieredzē gūtās mācības jāpārņem sistemātiski un nevilcinoties, un ka izšķiroša ir spēja ātri ieviest jaunas tehnoloģijas, cieši sadarboties ar aizsardzības industriju un pielāgot spējas reālajiem draudiem, lai stiprinātu atturēšanu un aizsardzību visā aliansē.
↗
2026-09-06
Aizsardzība un drošība
Norāda, ka iepriekšējā vadībā izvēlētais Zviedrijas «Archer» piedāvājums bijis dārgākais no diviem, ka sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem un ka lēnās piegādes kavētu armijas attīstības plānus; ministrija ir uzrunājusi abus pretendentus un par saņemtajām atbildēm ziņos valdībai, brīdinot, ka Eiropas Savienības SAFE instrumenta finansējuma izmantošanai līgums jānoslēdz jau šogad.
↗
2026-09-02
Droni
Norāda, ka līdz septembra beigām visu Latvijas austrumu robežu plānots aprīkot ar pretdronu sistēmām, papildu sensoriem un radariem, lai efektīvāk identificētu un iznīcinātu mērķus.
↗
2026-08-21
Aizsardzība un drošība
Uzskata, ka Turcijas iznīcinātāju klātbūtne Latvijā (Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros) ir praktisks apliecinājums NATO gatavībai aizsargāt Latvijas gaisa telpu, un sabiedroto klātbūtne stiprina Latvijas un visa NATO austrumu flanga drošību, apliecinot alianses vienotību.
↗
2026-08-17
Droni
Apliecina, ka bezpilota lidaparāti, kas ielido Latvijas teritorijā, tiks notriekti, jo lēmums pieņemts, lai drons nenodarītu kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem.
↗
2026-08-14
Droni
Apņemas no aptuveni septembra beigām izmantot Latvijas pašas dronu pārtvērējus un radarus, kamēr tas nav sakārtots, paļaujoties uz NATO iznīcinātāju atbalstu; norāda, ka uz doto brīdi esot atkarīgi no NATO iznīcinātājiem.
↗
2026-08-14
Droni
Aizsardzības ministrs Melnis plānveidīgi turpinās pretdronu sistēmu iepirkumus, lai tās arvien vairāk būtu karavīru rīcībā un ar tām reāli mācītos un sargātu.
↗
2026-08-12
Aizsardzība un drošība
Apņemas kopā ar bruņotajiem spēkiem un aizsardzības un militāro industriju veidot modernus un attīstītus Jūras spēkus.
↗
2026-08-11
Imigrācija
Uzsver, ka tikai fiziska karavīru izvietošana nenodrošinās pilnvērtīgu robežas aizsardzību nelegālās imigrācijas ierobežošanai, tāpēc operācijā «Vilkatis» uzsvars likts uz jaunākajām tehnoloģijām — bezpilota lidaparātiem, videonovērošanu un citām sistēmām —, lai imigrantus vai to pārvadātājus savlaicīgi identificētu, spētu reaģēt un izsekotu jau pirms tie nokļuvuši līdz robežai; norāda, ka Nacionālie bruņotie spēki jau piecus gadus sniedz atbalstu Valsts robežsardzei un to turpinās darīt, savukārt NATO spēki šajā operācijā netiks iesaistīti.
↗
2026-08-07
Aizsardzība un drošība
Uzskata, ka Nacionālo bruņoto spēku vadībai kopā ar izglītības un veselības ministriem vajadzētu pārrunāt, kā skolās sakārtot fiziskās sagatavotības un psiholoģiskās noturības sistēmu, lai jaunieši būtu gatavāki dienestam; piekrīt, ka dronu operatoram un par kibertelpas aizsardzību atbildīgajam speciālistam nav vajadzīga tāda pati fiziskā sagatavotība kā kājiniekam, un pieļauj, ka nākotnē varētu domāt par iestāšanās prasību samazināšanu, tomēr vērtē to kā ļoti izaicinošu; norāda, ka Ukrainas pieredze nav tieši pārņemama, jo tur ir karš, un ka jāvērtē, cik daudz no tās pārņemt.
↗
2026-08-06
Aizsardzība un drošība
Norāda, ka pagaidām nav tiešu pazīmju par apdraudējumu konkrētiem Latvijas kritiskās infrastruktūras objektiem, tāpēc nedod rīkojumu bruņotajiem spēkiem iesaistīties; kritiskā infrastruktūra tiek uzraudzīta, un nepieciešamības gadījumā Nacionālie bruņotie spēki to sargāšot pastiprinātā režīmā.
↗
2026-08-05
Aizsardzība un drošība
Uzskata, ka Latvijai nākotnē būs jādomā ne tikai par spēcīgāku pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, bet arī par savām tālās darbības trieciena spējām — papildus droniem varētu būt vajadzīgas arī spārnotās un ballistiskās raķetes; par šo vajadzību jāsāk runāt jau tagad, savukārt lēmumu par pievienošanos kādai no Eiropas programmām vai spēju attīstīšanu citā veidā paredzēts pieņemt kopā ar sabiedrotajiem.
↗
2026-07-30
Droni
Atbalsta bezpilota sistēmu ražošanas un testēšanas infrastruktūras attīstību Latvijā sadarbībā ar Ukrainas industriju
↗
2026-07-27
Aizsardzība un drošība
Uzskata ASV par vienu no Latvijas būtiskākajiem stratēģiskajiem partneriem un atbalsta ciešu aizsardzības sadarbību gan NATO ietvaros, gan divpusējos projektos, tostarp militārās industrijas attīstībā
↗
2026-07-25
Aizsardzība un drošība
Apliecina, ka NBS kopā ar Iekšlietu ministrijas dienestiem un valsts drošības iestādēm ir gatavi neitralizēt jebkuru Krievijas mēģinājumu iedibināt savu varu atklātas vai hibrīdās agresijas ceļā; uz provokācijām tiks atbildēts spēcīgi, un 2014. gada Krimas scenārija gadījumā sarunas ar iebrucējiem nenotiks.
↗
2026-07-25
Ārpolitika
Uzskata, ka ASV no NATO neaiziet un turpina pildīt 5. panta saistības, taču Eiropas valstīm jāuzņemas ievērojami lielāka loma un vairāk jāinvestē savā un NATO kolektīvajā drošībā, tostarp atjaunojot militāro rūpniecību.
↗
2026-07-08
Ukraina un Krievija
Atbalsta 7 miljonu eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta NATO un ASV iniciatīvai "PURL" Ukrainas atbalstam, uzskatot Latvijas dalību par tiešu ieguldījumu Ukrainas frontes līnijas stiprināšanā ciešā koalīcijā ar ASV un Eiropas partneriem.
↗
2026-07-07
Aizsardzība un drošība
Kā aizsardzības ministrs NATO samitā parakstīja nodoma vēstules par jaunās paaudzes kāpurķēžu bruņumašīnu "Patria TrackX" izstrādi un militārās mobilitātes spēju attīstīšanu sadarbībā ar Somiju, Norvēģiju, Dāniju un citām NATO valstīm, paredzot koordinētu plānošanu un kopīgus iepirkumus no 2027. gada.
↗
2026-07-02
Digitālā politika
Uzsver, ka kiberdrošība ir arī katra paša un organizāciju pašu atbildība; valsts iestādes strādā, lai kiberincidentu gadījumos sniegtu sinhronizētu atbalstu.
↗
2026-07-01
Vēlēšanas
Paziņo, ka nekandidēs 15. Saeimas vēlēšanās, lai gan viņu aizsardzības ministra amatā virzīja Jaunā Vienotība.
↗
2026-06-30
Aizsardzība un drošība
Uzsver, ka katras valsts pienākums ir pašai nodrošināt nepieciešamos spēkus, ekipējumu un sistēmas aizsardzības un reaģēšanas spēju stiprināšanai; uzskata, ka Krievija ir kopīgs drošības izaicinājums, tāpēc NATO sabiedrotajiem jāveic bruņoto spēku transformācija, padarot tos modernākus, efektīvākus un spējīgākus reaģēt uz jaunajiem apdraudējumiem.
↗
2026-06-27
Droni
Apliecina Latvijā ražotu dronu pārtvērējsistēmu izvietošanu pierobežas pretgaisa aizsardzības punktos, kurus paredzēts ierīkot abu — Krievijas un Baltkrievijas — robežu visā garumā.
↗
2026-06-25
Aizsardzība un drošība
Paziņo, ka aizsardzības resors tuvākajā laikā izvietos papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
↗
2026-06-25
Droni
Atbalsta dronu un pretdronu sistēmu attīstību uz jūras, sauszemes un gaisā, kā arī netiešās ugunsatbalsta sistēmu iegādi, lai nodrošinātu pretinieka satriekšanu jau ārpus Latvijas robežām (finansējot ar SAFE aizņēmumu).
↗
2026-06-20
Aizsardzība un drošība
SAFE aizņēmuma finansējums mērķtiecīgi jāiegulda NBS kaujas gatavības, uguns jaudas, izdzīvošanas spēju un vienību mobilitātes stiprināšanā, iegādājoties dronus, pretdronu sistēmas un tālās darbības netiešās uguns ieročus.
↗
2026-06-20
Aizsardzība un drošība
SAFE līgums ir investīcija Latvijas un Eiropas drošībā, kas nodrošinās plašāku spēju attīstību, tostarp vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi; vietējai industrijai jābūt nozīmīgam partnerim NBS uzdevumu efektīvākai izpildei.
↗
2026-06-16
Aizsardzība un drošība
Uzskata, ka sadarbība ar ASV ir Latvijas un visa Baltijas reģiona drošības pamatā; ASV militārā klātbūtne un kopīgais darbs pie aizsardzības spēju un austrumu robežas stiprināšanas apliecina sabiedroto vienotību
↗
2026-06-16
Droni
Latvijas gaisa telpā nedrīkst ielidot ārvalstu droni un tie ir jānotriec; cilvēka dzīvību nevar novērtēt naudā, tāpēc jādara viss iedzīvotāju pasargāšanai, vienlaikus tiecoties dronus notriekt lēti un efektīvi ar vietējās industrijas pretdronu sistēmām, nevis dārgām raķetēm
↗
2026-06-12
Droni
Latvijai jāiegādājas no Ukrainas militārās industrijas pretdronu sistēmas — dronus, radarus un novērošanas sistēmas —, lai izveidotu izmaksu ziņā lētāku, bet efektīvu gaisa telpas aizsardzību pret ielidojušiem droniem
↗
2026-06-06
Aizsardzība un drošība
Atbalsta Latvijas uzņēmumu iesaisti bruņojuma ražošanā un uzturēšanā — kaujas mašīnas "Mednieks" komplektēšana notiek Valmierā
↗
| Tēma | Pozīcija | Datums | Avots |
|---|---|---|---|
| Aizsardzība un drošība | Apliecina, ka Latvija ir gatava doties palīgā Igaunijai vai Lietuvai, ja tur rastos militārs apdraudējums: Baltijas valstis ir izstrādājušas savstarpēja atbalsta plānus un pārbauda tos kopīgās pārrobežu militārajās mācībās; uzskata, ka reālas krīzes gadījumā Latvijai būtu jārīkojas izlēmīgi, nevis jāsāk garas politiskas diskusijas par palīdzības sniegšanu kaimiņiem, un pat tad, ja par šādu lēmumu vēlāk nāktos saņemt politiskus pārmetumus, būtu gatavs tos uzņemties; uzsver, ka neviena Baltijas valsts viena pati nespētu tik efektīvi atturēt vai atvairīt agresoru kā visas trīs kopā un ka tieši Baltijas valstu un sabiedroto vienotību Krievija visvairāk vēlētos sašķelt. | 2026-09-12 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Atbalsta Latvijas dalību Hormuza šauruma atmīnēšanas operācijās, nosūtot Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku zemūdens sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas vienību, štāba virsniekus un instruktorus; dalībai noteikts ierobežojums — Latvijas karavīri nepiedalīsies darbībās, kas atbalstītu ASV kā karojošo pusi konfliktā ar Irānu. Par dalību vēl būs jālemj Saeimai. | 2026-09-08 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Uzsver, ka Ukrainas pieredzē gūtās mācības jāpārņem sistemātiski un nevilcinoties, un ka izšķiroša ir spēja ātri ieviest jaunas tehnoloģijas, cieši sadarboties ar aizsardzības industriju un pielāgot spējas reālajiem draudiem, lai stiprinātu atturēšanu un aizsardzību visā aliansē. | 2026-09-07 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Norāda, ka iepriekšējā vadībā izvēlētais Zviedrijas «Archer» piedāvājums bijis dārgākais no diviem, ka sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem un ka lēnās piegādes kavētu armijas attīstības plānus; ministrija ir uzrunājusi abus pretendentus un par saņemtajām atbildēm ziņos valdībai, brīdinot, ka Eiropas Savienības SAFE instrumenta finansējuma izmantošanai līgums jānoslēdz jau šogad. | 2026-09-06 | Avots |
| Droni | Norāda, ka līdz septembra beigām visu Latvijas austrumu robežu plānots aprīkot ar pretdronu sistēmām, papildu sensoriem un radariem, lai efektīvāk identificētu un iznīcinātu mērķus. | 2026-09-02 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Uzskata, ka Turcijas iznīcinātāju klātbūtne Latvijā (Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros) ir praktisks apliecinājums NATO gatavībai aizsargāt Latvijas gaisa telpu, un sabiedroto klātbūtne stiprina Latvijas un visa NATO austrumu flanga drošību, apliecinot alianses vienotību. | 2026-08-21 | Avots |
| Droni | Apliecina, ka bezpilota lidaparāti, kas ielido Latvijas teritorijā, tiks notriekti, jo lēmums pieņemts, lai drons nenodarītu kaitējumu Latvijas iedzīvotājiem. | 2026-08-17 | Avots |
| Droni | Apņemas no aptuveni septembra beigām izmantot Latvijas pašas dronu pārtvērējus un radarus, kamēr tas nav sakārtots, paļaujoties uz NATO iznīcinātāju atbalstu; norāda, ka uz doto brīdi esot atkarīgi no NATO iznīcinātājiem. | 2026-08-14 | Avots |
| Droni | Aizsardzības ministrs Melnis plānveidīgi turpinās pretdronu sistēmu iepirkumus, lai tās arvien vairāk būtu karavīru rīcībā un ar tām reāli mācītos un sargātu. | 2026-08-14 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Apņemas kopā ar bruņotajiem spēkiem un aizsardzības un militāro industriju veidot modernus un attīstītus Jūras spēkus. | 2026-08-12 | Avots |
| Imigrācija | Uzsver, ka tikai fiziska karavīru izvietošana nenodrošinās pilnvērtīgu robežas aizsardzību nelegālās imigrācijas ierobežošanai, tāpēc operācijā «Vilkatis» uzsvars likts uz jaunākajām tehnoloģijām — bezpilota lidaparātiem, videonovērošanu un citām sistēmām —, lai imigrantus vai to pārvadātājus savlaicīgi identificētu, spētu reaģēt un izsekotu jau pirms tie nokļuvuši līdz robežai; norāda, ka Nacionālie bruņotie spēki jau piecus gadus sniedz atbalstu Valsts robežsardzei un to turpinās darīt, savukārt NATO spēki šajā operācijā netiks iesaistīti. | 2026-08-11 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Uzskata, ka Nacionālo bruņoto spēku vadībai kopā ar izglītības un veselības ministriem vajadzētu pārrunāt, kā skolās sakārtot fiziskās sagatavotības un psiholoģiskās noturības sistēmu, lai jaunieši būtu gatavāki dienestam; piekrīt, ka dronu operatoram un par kibertelpas aizsardzību atbildīgajam speciālistam nav vajadzīga tāda pati fiziskā sagatavotība kā kājiniekam, un pieļauj, ka nākotnē varētu domāt par iestāšanās prasību samazināšanu, tomēr vērtē to kā ļoti izaicinošu; norāda, ka Ukrainas pieredze nav tieši pārņemama, jo tur ir karš, un ka jāvērtē, cik daudz no tās pārņemt. | 2026-08-07 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Norāda, ka pagaidām nav tiešu pazīmju par apdraudējumu konkrētiem Latvijas kritiskās infrastruktūras objektiem, tāpēc nedod rīkojumu bruņotajiem spēkiem iesaistīties; kritiskā infrastruktūra tiek uzraudzīta, un nepieciešamības gadījumā Nacionālie bruņotie spēki to sargāšot pastiprinātā režīmā. | 2026-08-06 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Uzskata, ka Latvijai nākotnē būs jādomā ne tikai par spēcīgāku pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, bet arī par savām tālās darbības trieciena spējām — papildus droniem varētu būt vajadzīgas arī spārnotās un ballistiskās raķetes; par šo vajadzību jāsāk runāt jau tagad, savukārt lēmumu par pievienošanos kādai no Eiropas programmām vai spēju attīstīšanu citā veidā paredzēts pieņemt kopā ar sabiedrotajiem. | 2026-08-05 | Avots |
| Droni | Atbalsta bezpilota sistēmu ražošanas un testēšanas infrastruktūras attīstību Latvijā sadarbībā ar Ukrainas industriju | 2026-07-30 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Uzskata ASV par vienu no Latvijas būtiskākajiem stratēģiskajiem partneriem un atbalsta ciešu aizsardzības sadarbību gan NATO ietvaros, gan divpusējos projektos, tostarp militārās industrijas attīstībā | 2026-07-27 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Apliecina, ka NBS kopā ar Iekšlietu ministrijas dienestiem un valsts drošības iestādēm ir gatavi neitralizēt jebkuru Krievijas mēģinājumu iedibināt savu varu atklātas vai hibrīdās agresijas ceļā; uz provokācijām tiks atbildēts spēcīgi, un 2014. gada Krimas scenārija gadījumā sarunas ar iebrucējiem nenotiks. | 2026-07-25 | Avots |
| Ārpolitika | Uzskata, ka ASV no NATO neaiziet un turpina pildīt 5. panta saistības, taču Eiropas valstīm jāuzņemas ievērojami lielāka loma un vairāk jāinvestē savā un NATO kolektīvajā drošībā, tostarp atjaunojot militāro rūpniecību. | 2026-07-25 | Avots |
| Ukraina un Krievija | Atbalsta 7 miljonu eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas budžeta NATO un ASV iniciatīvai "PURL" Ukrainas atbalstam, uzskatot Latvijas dalību par tiešu ieguldījumu Ukrainas frontes līnijas stiprināšanā ciešā koalīcijā ar ASV un Eiropas partneriem. | 2026-07-08 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Kā aizsardzības ministrs NATO samitā parakstīja nodoma vēstules par jaunās paaudzes kāpurķēžu bruņumašīnu "Patria TrackX" izstrādi un militārās mobilitātes spēju attīstīšanu sadarbībā ar Somiju, Norvēģiju, Dāniju un citām NATO valstīm, paredzot koordinētu plānošanu un kopīgus iepirkumus no 2027. gada. | 2026-07-07 | Avots |
| Digitālā politika | Uzsver, ka kiberdrošība ir arī katra paša un organizāciju pašu atbildība; valsts iestādes strādā, lai kiberincidentu gadījumos sniegtu sinhronizētu atbalstu. | 2026-07-02 | Avots |
| Vēlēšanas | Paziņo, ka nekandidēs 15. Saeimas vēlēšanās, lai gan viņu aizsardzības ministra amatā virzīja Jaunā Vienotība. | 2026-07-01 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Uzsver, ka katras valsts pienākums ir pašai nodrošināt nepieciešamos spēkus, ekipējumu un sistēmas aizsardzības un reaģēšanas spēju stiprināšanai; uzskata, ka Krievija ir kopīgs drošības izaicinājums, tāpēc NATO sabiedrotajiem jāveic bruņoto spēku transformācija, padarot tos modernākus, efektīvākus un spējīgākus reaģēt uz jaunajiem apdraudējumiem. | 2026-06-30 | Avots |
| Droni | Apliecina Latvijā ražotu dronu pārtvērējsistēmu izvietošanu pierobežas pretgaisa aizsardzības punktos, kurus paredzēts ierīkot abu — Krievijas un Baltkrievijas — robežu visā garumā. | 2026-06-27 | Avots |
| Droni | Atbalsta dronu un pretdronu sistēmu attīstību uz jūras, sauszemes un gaisā, kā arī netiešās ugunsatbalsta sistēmu iegādi, lai nodrošinātu pretinieka satriekšanu jau ārpus Latvijas robežām (finansējot ar SAFE aizņēmumu). | 2026-06-25 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Paziņo, ka aizsardzības resors tuvākajā laikā izvietos papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas. | 2026-06-25 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | SAFE aizņēmuma finansējums mērķtiecīgi jāiegulda NBS kaujas gatavības, uguns jaudas, izdzīvošanas spēju un vienību mobilitātes stiprināšanā, iegādājoties dronus, pretdronu sistēmas un tālās darbības netiešās uguns ieročus. | 2026-06-20 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | SAFE līgums ir investīcija Latvijas un Eiropas drošībā, kas nodrošinās plašāku spēju attīstību, tostarp vietējās aizsardzības industrijas izaugsmi; vietējai industrijai jābūt nozīmīgam partnerim NBS uzdevumu efektīvākai izpildei. | 2026-06-20 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Uzskata, ka sadarbība ar ASV ir Latvijas un visa Baltijas reģiona drošības pamatā; ASV militārā klātbūtne un kopīgais darbs pie aizsardzības spēju un austrumu robežas stiprināšanas apliecina sabiedroto vienotību | 2026-06-16 | Avots |
| Droni | Latvijas gaisa telpā nedrīkst ielidot ārvalstu droni un tie ir jānotriec; cilvēka dzīvību nevar novērtēt naudā, tāpēc jādara viss iedzīvotāju pasargāšanai, vienlaikus tiecoties dronus notriekt lēti un efektīvi ar vietējās industrijas pretdronu sistēmām, nevis dārgām raķetēm | 2026-06-16 | Avots |
| Droni | Latvijai jāiegādājas no Ukrainas militārās industrijas pretdronu sistēmas — dronus, radarus un novērošanas sistēmas —, lai izveidotu izmaksu ziņā lētāku, bet efektīvu gaisa telpas aizsardzību pret ielidojušiem droniem | 2026-06-12 | Avots |
| Aizsardzība un drošība | Atbalsta Latvijas uzņēmumu iesaisti bruņojuma ražošanā un uzturēšanā — kaujas mašīnas "Mednieks" komplektēšana notiek Valmierā | 2026-06-06 | Avots |
Ziņas (10)
jauns.lv
2026-09-10
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis un Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs.
Politika
Vakar 19:02
FOTO: vizītē Rīgā ieradies Ukrainas prezidenta biroja vadītāju Kirilo Budanovs
Šodien o…
Lasīt pilnu rakstu ↗
nra.lv
2026-09-10
Kā Nacionālo bruņoto spēku pulkvedim pagāja 100 dienas ministra amatā, vai slodze ministram ir lielāka nekā pulkvedim – žurnāliste Kristīnes Kravcovas saruna ar aizsardzības ministru Raivi Melni.
Ar k…
Lasīt pilnu rakstu ↗
nra.lv
2026-09-09
Trešdien, 9. septembrī, vizītē Latvijā ieradies Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs (Kyrylo Budanov), lai ar aizsardzības ministru Raivi Melni pārrunātu aktuālo drošības situāciju, abu…
Lasīt pilnu rakstu ↗
nra.lv
2026-09-08
Kāda ir patiesā šī brīža drošības situācija un kas ar to notiks rīt un pēc mēneša – politologa Filipa Rajevska saruna ar aizsardzības ministru Raivi Melni.
Ko nozīmē dzīvot kaimiņos ar agresoru; kādēļ…
Lasīt pilnu rakstu ↗
www.lsm.lv
2026-09-08
Konflikta Tuvo Austrumu reģionā rezultātā Hormuza šaurums ir ticis piesārņots ar dažāda veida jūras mīnām, kuru atmīnēšanas nodrošināšanā Latvija potenciāli varētu sniegt ieguldījumu.
Latvijas līdzdal…
Lasīt pilnu rakstu ↗
diena.lv
2026-08-25
Saistībā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošajiem noplūdinātajiem datiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjerministrs Andris Kulbergs ir rosinājuši diskutēt par iespējām …
Lasīt pilnu rakstu ↗
www.delfi.lv
2026-08-21
"Turcijas iznīcinātāju klātbūtne Latvijā ir praktisks apliecinājums NATO gatavībai aizsargāt mūsu gaisa telpu un reaģēt uz jebkuru apdraudējumu. Pašreizējā drošības situācijā mums ir būtiski, lai sabi…
Lasīt pilnu rakstu ↗
diena.lv
2026-08-21
Tie lidojumu veica Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā no Amari bāzes Igaunijā.
Pasākumā piedalījās aizsardzības ministrs Raivis Melnis, Turcijas vēstnieks Latvijā Ahmets Džemilu Miroglus, NBS A…
Lasīt pilnu rakstu ↗
jauns.lv
2026-08-17
Piektdien Latvijas teritorijā no Baltkrievijas ielidojis drons, skaidro notikušā apstākļus
Piektdien Latvijas teritorijā no Baltkrievijas ielidojis bezpilota lidaparāts, intervijā Latvijas Televīzijas…
Lasīt pilnu rakstu ↗
www.lsm.lv
2026-08-14
Paraugdemonstrāciju laikā klātesošie varēja vērot, kā praksē darbojas dažādu valstu uzņēmumu ražotie pārtvērējdroni un citi produkti. Militārajās mācībās "Baltic Trust" Sēlijas poligonā tika izmēģināt…
Lasīt pilnu rakstu ↗
Spriedzes (1)
Raivis Melnis → Andris Sprūds
2026-09-07
Aizsardzība un drošība
Aizsardzības ministrs Raivis Melnis (bezpartejisks) norāda, ka iepriekšējā ministrijas vadībā izvēlētais Zviedrijas «Archer» piedāvājums bijis dārgākais no diviem un ka sistēmas piegādātu tikai pēc vairākiem gadiem, kavējot armijas attīstības plānus; ministrija ir uzrunājusi abus pretendentus un par saņemtajām atbildēm ziņos valdībai. Bijušais aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie) 7. septembrī izvēli aizstāv kā detalizēti izvērtētu un pamatotu, atsaucoties uz sistēmas pārbaudi karadarbībā Ukrainā pretstatā Čehijas prototipam, uz piegāžu ātrumu ar ražotāja pagaidu risinājumu jau šogad un uz Zviedrijas kā stratēģiskā sabiedrotā lomu. Abi vērtē vienu un to pašu lēmumu, bet pēc dažādiem mēriem: Melnis — pēc cenas un piegādes termiņa, Sprūds — pēc sistēmas pārbaudes karā un sabiedrotā izvēles. Melnis dienas avotos nepasaka, vai Latvija no darījuma atteiksies.
Avots ↗
Atbilde ↗
Skatīt profilu →
⛏Turpini rakt
