Norāda, ka ir apstiprināts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2026.–2028. gadam un Ministru kabinetā iesniegta kolektīvu vadītāju atalgojuma reforma, kā arī apņemas, ka…
Norāda, ka ir apstiprināts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2026.–2028. gadam un Ministru kabinetā iesniegta kolektīvu vadītāju atalgojuma reforma, kā arī apņemas, ka noteikti būs vienots svētku organizēšanas modelis, lai svētku tradīcija turpinātos no paaudzes paaudzē un stiprinātos.
Uzsver, ka 15. septembrī stājas spēkā viņa Saeimā virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka komunikācija ar patērētājiem turpmāk notiek valsts valodā, un norāda, ka līdz šim likums par to stingri neiestājās.
Uzskata, ka jāpanāk kopīga izpratne par kultūru kā sabiedrības attīstības, noturības un nacionālās drošības virzītājspēku, un ka ieguldījumi kultūrā nav tēriņi, bet investīcijas; kultūrpolitikai jābalstās datos un pētījumos, kuru vērtība ir spējā veidot nākotni.
Atbalsta Ministru kabinetā pieņemto Arhitektūras likumu un tā tālāku virzību, atzīstot, ka sēdē izskanēja viedokļi par birokrātijas vairošanu un būvniecības sadārdzināšanos; paredz, ka likuma ceļš Saeimā nebūs vienkāršs, un uzskata, ka tā reālo devumu varēs novērtēt pēc vairākām desmitgadēm.
Norāda, ka kultūras nozares galvenā problēma ir atalgojums, kas daudzās pozīcijās atpaliek no kopējā atalgojuma darba tirgū, un ka nozares finansējums būs ļoti prioritārs jautājums 2027. gada valsts budžeta plānošanā, vienlaikus atzīstot, ka tas būs izaicinājums nākamās valdības kultūras ministram; noraida kultūras pasākumu biļešu cenu celšanu kā finansējuma avotu, jo iedzīvotāju pirktspēja ir zema un cenas jau sasniegušas maksimālos pieļaujamos griestus.
Virza grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas no 2028. gada noteiktu pakāpenisku minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio programmās; uzskata, ka valstij, izdalot radiofrekvences privātiem komersantiem, ir tiesības noteikt sabiedrībai nozīmīgus nosacījumus latviešu kultūras aizsardzībai.
Saistībā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra ziņojumu par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņas reformas turpināšanu uzsver, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārmantojamību visās mākslas formās un paaudzēs.
Uzskata, ka pirms lēmuma par SIF turpmāko attīstību jāizvērtē katra scenārija riski, ietekme un efektivitāte; par vienu no būtiskākajiem nākotnes uzdevumiem min SIF depolitizāciju, lai tā darbība būtu mazāk pakļauta politisko izmaiņu ietekmei, un aicina izvērtēt vairāku programmu nodošanu citām institūcijām (Mediju atbalsta fonda administrēšanu NEPLP, NVO fonda administrēšanu Valsts kancelejai, diasporas programmu pārraudzību Ārlietu ministrijai).
Uzskata Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2026.–2028. gadam par vienu no saviem prioritārajiem darbiem un pauž gandarījumu par tā apstiprināšanu valdībā; tradīciju raksturo kā latviskās identitātes kodolu.
Aicina vēja parku būvniecības iecerēs daudz rūpīgāk un plašāk vērtēt ietekmi uz Latvijas ainavu un kultūras mantojumu; atbalsta virzību uz enerģētisko neatkarību, bet uzskata, ka tā jāpanāk līdzsvarā ar unikālās ainavas un kultūras mantojuma saglabāšanu.
Uzskata, ka Sabiedrības integrācijas fonds vispirms būtu jādepolitizē un, iespējams, jāmaina tā zīmols; pieļauj daļas funkciju nodošanu citām institūcijām — Mediju atbalsta fondu NEPLP, atsevišķas funkcijas Valsts kancelejai — un norāda uz vajadzību uzlabot projektu realizācijas uzraudzību
Kā kultūras ministrs Latvijas vārdā nosūtījis pieteikumu dalībai Venēcijas arhitektūras biennālē ar stingru atrunu — Latvija patur tiesības atsaukt savu dalību 2027. gada biennālē, ja organizatori, neraugoties uz vairāku valstu kolektīvajiem iebildumiem pret Krievijas dalību, to tomēr pieļautu.
Uzskata, ka Sabiedrības integrācijas fondā nekavējoties jāveic virkne uzlabojumu; vajadzību pēc uzlabojumiem redz jau pirms detalizētas audita rezultātu analīzes, balstoties uz savu pieredzi SIF padomē. Audita rezultātus saņems 17. augustā, izvērtēs tos, un pēc tam Ministru kabinetā tiks iesniegts informatīvais ziņojums.
Atbalsta Latvijas Baltkrievu savienības pārstāves izslēgšanu no Mazākumtautību nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes, balstoties uz drošības iestāžu informāciju
Apturējis projekta “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs” (99 954 eiro) īstenošanu līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, jo Iekšlietu ministrija kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda vadošā iestāde norādījusi, ka biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadošā persona apsūdzēta kriminālprocesā saistībā ar iespējamu valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atbalstīšanu un process vēl nav noslēdzies.
Atbalsta alternatīvo likumprojektu par Latgales vēstniecību Gors, kas stiprina Kultūras ministrijas uzraudzības lomu, saglabājot ēku Rēzeknes pašvaldības īpašumā; atzīst, ka pirmā likumprojekta versija nebija laba, un norāda uz kopīgu izpratni ar Rēzeknes pašvaldības vadību.
Kā kultūras ministrs panāca, ka Saeima 2. lasījumā (par 53, pret 26) atbalsta viņa priekšlikumu grozījumiem par sabiedriskajiem medijiem: skaidri noteikt, ka mazākumtautību valodas tiek lietotas tikai ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvoklī un mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju, kas apdraud Latvijas valsti, kā arī atteikties no informācijas vērtēšanas mazākumtautību valodās citos gadījumos, lai nepavērtu skaidri nenodefinēta krievu valodas satura iekļaušanu.
Aizstāv Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu vispārēju auditu: uzsver, ka tas nav vēršanās pret pilsonisko sabiedrību un NVO, bet gan stiprinās NVO sektoru, parādot to kā caurskatāmu, un ir atbildīga rīcība visas sabiedrības interesēs.
Kā kultūras ministrs kopā ar iekšlietu ministru Dombravu pieprasa paplašināt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada audita tvērumu un izvērtēt visus Kultūras ministrijas administrētos fonda projektus, jo konstatētie pārkāpumi var liecināt par sistēmiskām problēmām projektu atlasē, administrēšanā un uzraudzībā.
Atbalsta komisijā apstiprinātos priekšlikumus izbeigt krievu valodas satura veidošanu sabiedriskajos medijos (izņemot ārkārtas situācijās) un NA iniciatīvas: reklāmas tikai latviešu valodā, latviešu valodas stiprināšana ieskaņošanā, sankcionēto mūziķu skaņdarbu aizliegums un jaunu radio licenču neizsniegšana krievu valodas programmām.
Noraida priekšstatu, ka finansējuma apturēšana biedrībai ir vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām; uzsver principu “viens likums, viena taisnība visiem” un ka konstatētu pārkāpumu gadījumā viņam kā ministram jārīkojas.
Atbalsta grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (2. lasījumā balsojis komisijā par), kas īsteno Satversmes tiesas spriedumu, nostiprina latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu sabiedriskajos medijos un nepieļauj nedefinēta krievu valodas satura iekļaušanu.
Uzskata, ka saturam krievu valodā no sabiedriskajiem medijiem jāpazūd pilnībā — pašreizējais samazinājums nav pietiekams, jo neatkarīgā Eiropas nacionālā valstī, īpaši kara apstākļos, saturam krievu valodā nav pamata.
Apturējis Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansēta trešo valstu valstspiederīgo integrācijas projekta (249 000 eiro) finansējumu, jo revīzijā atklāti būtiski pārkāpumi; sola pieprasīt biedrībai visus dokumentus un līdz lēmumam apturēt asignējuma pilnvaru.
Apstiprina, ka KM pieprasīs biedrībai visus dokumentus, lai izvērtētu FM revīzijas konstatējumus, un līdz lēmumam aptur asignējuma pilnvaru integrācijas projektam.
Noraida ieceri slēgt vai reorganizēt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri un skaidro, ka rīkojums par krievu valodas izslēgšanu no Kultūras ministrijas publiskās saziņas neattiecas uz profesionālo māksliniecisko darbību — teātris var turpināt iestudēt un spēlēt izrādes krievu valodā, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā.
Ir izdevis rīkojumu, kas KM padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām aizliedz krievu valodas lietojumu publiskajā saziņā (starptautiskos pasākumos, stratēģijās, reklāmās, tīmekļvietnēs), pamatojot ar latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu.
Atbalsta krievu valodas izslēgšanu no kultūras iestāžu publiskās telpas — ar rīkojumu aizliedz krievu valodu kultūras iestāžu reklāmās, oficiālajās tīmekļvietnēs, projektos un to rīkotajos starptautiskajos pasākumos, pamatojot ar latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanu un Krievijas maigās varas ierobežošanu.
Kritizē SEPLP par sabiedriskā medija zīmola maiņas procesu — uzskata, ka SEPLP nespēja to izrunāt ar darbiniekiem, un vēsturisko LTV burtu noņemšana no TV ēkas viņam ir nepatīkams pārsteigums.
Norāda, ka ir apstiprināts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2026.–2028. gadam un Ministru kabinetā iesniegta kolektīvu vadītāju atalgojuma reforma, kā arī apņemas, ka noteikti būs vienots svētku organizēšanas modelis, lai svētku tradīcija turpinātos no paaudzes paaudzē un stiprinātos.
Uzsver, ka 15. septembrī stājas spēkā viņa Saeimā virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka komunikācija ar patērētājiem turpmāk notiek valsts valodā, un norāda, ka līdz šim likums par to stingri neiestājās.
Uzskata, ka jāpanāk kopīga izpratne par kultūru kā sabiedrības attīstības, noturības un nacionālās drošības virzītājspēku, un ka ieguldījumi kultūrā nav tēriņi, bet investīcijas; kultūrpolitikai jābalstās datos un pētījumos, kuru vērtība ir spējā veidot nākotni.
Atbalsta Ministru kabinetā pieņemto Arhitektūras likumu un tā tālāku virzību, atzīstot, ka sēdē izskanēja viedokļi par birokrātijas vairošanu un būvniecības sadārdzināšanos; paredz, ka likuma ceļš Saeimā nebūs vienkāršs, un uzskata, ka tā reālo devumu varēs novērtēt pēc vairākām desmitgadēm.
Norāda, ka kultūras nozares galvenā problēma ir atalgojums, kas daudzās pozīcijās atpaliek no kopējā atalgojuma darba tirgū, un ka nozares finansējums būs ļoti prioritārs jautājums 2027. gada valsts budžeta plānošanā, vienlaikus atzīstot, ka tas būs izaicinājums nākamās valdības kultūras ministram; noraida kultūras pasākumu biļešu cenu celšanu kā finansējuma avotu, jo iedzīvotāju pirktspēja ir zema un cenas jau sasniegušas maksimālos pieļaujamos griestus.
Virza grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas no 2028. gada noteiktu pakāpenisku minimālo Latvijā radītas mūzikas īpatsvaru radio programmās; uzskata, ka valstij, izdalot radiofrekvences privātiem komersantiem, ir tiesības noteikt sabiedrībai nozīmīgus nosacījumus latviešu kultūras aizsardzībai.
Saistībā ar Latvijas Nacionālā kultūras centra ziņojumu par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņas reformas turpināšanu uzsver, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par Dziesmu un deju svētku tradīcijas pārmantojamību visās mākslas formās un paaudzēs.
Uzskata, ka pirms lēmuma par SIF turpmāko attīstību jāizvērtē katra scenārija riski, ietekme un efektivitāte; par vienu no būtiskākajiem nākotnes uzdevumiem min SIF depolitizāciju, lai tā darbība būtu mazāk pakļauta politisko izmaiņu ietekmei, un aicina izvērtēt vairāku programmu nodošanu citām institūcijām (Mediju atbalsta fonda administrēšanu NEPLP, NVO fonda administrēšanu Valsts kancelejai, diasporas programmu pārraudzību Ārlietu ministrijai).
Uzskata Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2026.–2028. gadam par vienu no saviem prioritārajiem darbiem un pauž gandarījumu par tā apstiprināšanu valdībā; tradīciju raksturo kā latviskās identitātes kodolu.
Aicina vēja parku būvniecības iecerēs daudz rūpīgāk un plašāk vērtēt ietekmi uz Latvijas ainavu un kultūras mantojumu; atbalsta virzību uz enerģētisko neatkarību, bet uzskata, ka tā jāpanāk līdzsvarā ar unikālās ainavas un kultūras mantojuma saglabāšanu.
Uzskata, ka Sabiedrības integrācijas fonds vispirms būtu jādepolitizē un, iespējams, jāmaina tā zīmols; pieļauj daļas funkciju nodošanu citām institūcijām — Mediju atbalsta fondu NEPLP, atsevišķas funkcijas Valsts kancelejai — un norāda uz vajadzību uzlabot projektu realizācijas uzraudzību
Kā kultūras ministrs Latvijas vārdā nosūtījis pieteikumu dalībai Venēcijas arhitektūras biennālē ar stingru atrunu — Latvija patur tiesības atsaukt savu dalību 2027. gada biennālē, ja organizatori, neraugoties uz vairāku valstu kolektīvajiem iebildumiem pret Krievijas dalību, to tomēr pieļautu.
Uzskata, ka Sabiedrības integrācijas fondā nekavējoties jāveic virkne uzlabojumu; vajadzību pēc uzlabojumiem redz jau pirms detalizētas audita rezultātu analīzes, balstoties uz savu pieredzi SIF padomē. Audita rezultātus saņems 17. augustā, izvērtēs tos, un pēc tam Ministru kabinetā tiks iesniegts informatīvais ziņojums.
Atbalsta Latvijas Baltkrievu savienības pārstāves izslēgšanu no Mazākumtautību nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes, balstoties uz drošības iestāžu informāciju
Apturējis projekta “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs” (99 954 eiro) īstenošanu līdz galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, jo Iekšlietu ministrija kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda vadošā iestāde norādījusi, ka biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadošā persona apsūdzēta kriminālprocesā saistībā ar iespējamu valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atbalstīšanu un process vēl nav noslēdzies.
Atbalsta alternatīvo likumprojektu par Latgales vēstniecību Gors, kas stiprina Kultūras ministrijas uzraudzības lomu, saglabājot ēku Rēzeknes pašvaldības īpašumā; atzīst, ka pirmā likumprojekta versija nebija laba, un norāda uz kopīgu izpratni ar Rēzeknes pašvaldības vadību.
Kā kultūras ministrs panāca, ka Saeima 2. lasījumā (par 53, pret 26) atbalsta viņa priekšlikumu grozījumiem par sabiedriskajiem medijiem: skaidri noteikt, ka mazākumtautību valodas tiek lietotas tikai ārkārtējā situācijā, izņēmuma stāvoklī un mērķtiecīgi atspēkojot dezinformāciju, kas apdraud Latvijas valsti, kā arī atteikties no informācijas vērtēšanas mazākumtautību valodās citos gadījumos, lai nepavērtu skaidri nenodefinēta krievu valodas satura iekļaušanu.
Aizstāv Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu vispārēju auditu: uzsver, ka tas nav vēršanās pret pilsonisko sabiedrību un NVO, bet gan stiprinās NVO sektoru, parādot to kā caurskatāmu, un ir atbildīga rīcība visas sabiedrības interesēs.
Atbalsta komisijā apstiprinātos priekšlikumus izbeigt krievu valodas satura veidošanu sabiedriskajos medijos (izņemot ārkārtas situācijās) un NA iniciatīvas: reklāmas tikai latviešu valodā, latviešu valodas stiprināšana ieskaņošanā, sankcionēto mūziķu skaņdarbu aizliegums un jaunu radio licenču neizsniegšana krievu valodas programmām.
Kā kultūras ministrs kopā ar iekšlietu ministru Dombravu pieprasa paplašināt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.-2027. gada audita tvērumu un izvērtēt visus Kultūras ministrijas administrētos fonda projektus, jo konstatētie pārkāpumi var liecināt par sistēmiskām problēmām projektu atlasē, administrēšanā un uzraudzībā.
Atbalsta grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (2. lasījumā balsojis komisijā par), kas īsteno Satversmes tiesas spriedumu, nostiprina latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu sabiedriskajos medijos un nepieļauj nedefinēta krievu valodas satura iekļaušanu.
Uzskata, ka saturam krievu valodā no sabiedriskajiem medijiem jāpazūd pilnībā — pašreizējais samazinājums nav pietiekams, jo neatkarīgā Eiropas nacionālā valstī, īpaši kara apstākļos, saturam krievu valodā nav pamata.
Noraida priekšstatu, ka finansējuma apturēšana biedrībai ir vēršanās pret nevalstiskajām organizācijām; uzsver principu “viens likums, viena taisnība visiem” un ka konstatētu pārkāpumu gadījumā viņam kā ministram jārīkojas.
Apturējis Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansēta trešo valstu valstspiederīgo integrācijas projekta (249 000 eiro) finansējumu, jo revīzijā atklāti būtiski pārkāpumi; sola pieprasīt biedrībai visus dokumentus un līdz lēmumam apturēt asignējuma pilnvaru.
Apstiprina, ka KM pieprasīs biedrībai visus dokumentus, lai izvērtētu FM revīzijas konstatējumus, un līdz lēmumam aptur asignējuma pilnvaru integrācijas projektam.
Noraida ieceri slēgt vai reorganizēt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri un skaidro, ka rīkojums par krievu valodas izslēgšanu no Kultūras ministrijas publiskās saziņas neattiecas uz profesionālo māksliniecisko darbību — teātris var turpināt iestudēt un spēlēt izrādes krievu valodā, ja radošā darba oriģināls ir krievu valodā.
Ir izdevis rīkojumu, kas KM padotības iestādēm un kapitālsabiedrībām aizliedz krievu valodas lietojumu publiskajā saziņā (starptautiskos pasākumos, stratēģijās, reklāmās, tīmekļvietnēs), pamatojot ar latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu.
Atbalsta krievu valodas izslēgšanu no kultūras iestāžu publiskās telpas — ar rīkojumu aizliedz krievu valodu kultūras iestāžu reklāmās, oficiālajās tīmekļvietnēs, projektos un to rīkotajos starptautiskajos pasākumos, pamatojot ar latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas stiprināšanu un Krievijas maigās varas ierobežošanu.
Kritizē SEPLP par sabiedriskā medija zīmola maiņas procesu — uzskata, ka SEPLP nespēja to izrunāt ar darbiniekiem, un vēsturisko LTV burtu noņemšana no TV ēkas viņam ir nepatīkams pārsteigums.
Par mērķi izvirza māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma paaugstināšanu kultūras nozarē, bet apzināti ATSAKĀS to solīt — norāda, ka nesolīja iepriekš un nesolīs arī tagad, vien apņemas censties to panākt.
Redzeslokā ir grozījumi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā pēc Satversmes tiesas sprieduma, kas liek pārskatīt sabiedriskā medija pienākumu veidot saturu mazākumtautību valodās
Puntulis (NA) kritiski paziņo, ka koalīcija noraidījusi VL-TB/LNNK priekšlikumu — eksāmenu autovadītāja apliecības iegūšanai trešo valstu pilsoņiem kārtot tikai valsts vai ES valodās, izslēdzot krievu valodu. Implicīti atbalsta priekšlikumu, kritizē tā noraidījumu.
Kritizē valsts valodas lietošanas situāciju Latvijā kā postkoloniālo pakalpības sindromu, kas reproducējas arī jaunākajā paaudzē 36 gadus pēc neatkarības atgūšanas
Esam paveikuši lielu darbu, ir apstiprināts Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2026.–2028. gadam, kolektīvu vadītāju atalgojuma reforma iesniegta MK un noteikti būs arī vienots svētku organizēšanas modelis, lai mūsu tautas unikālā tradīcija turpinā…
Nacionālā apvienība par latvisku Latviju! 🇱🇻
Lai arī pagājuši vairāk nekā 30 gadi kopš neatkarības atgūšanas un Latvija ir augusi un mainījusies, taču arvien joprojām, gan Saeimas deputāta darbā, gan valdībā, ir virkne jautājumu, kuros stingri jāiestājas un jāsargā latviskās vēr…
Šodiena man ir īpaša, jo stājas spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurus virzīju Saeimā, tie nosaka, ka komunikācija ar patērētājiem turpmāk notiek valsts valodā. Lai arī cik tas šķiet pašsaprotami, taču līdz šim likums par to stingri neiestājās, tagad tas i…
Kultūras ministra amatā ministru prezidenta A. Kulberga valdībā esmu strādājis 100 dienas. Stājoties amatā, darāmo darbu priekšplānā izvirzīju vairākas prioritātes, kas visas šobrīd ir īstenotas tiktāl, ka tās jau ir izskatītas vai nodotas MK, līdz ar to vairs nav uz mana darba g…
Noslēdzot Valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra - resurss valsts attīstībai” 2023. līdz 2026. gada projektu CERS, savā uzrunā pievērsos būtiskākajam tuvākās nākotnes izaicinājumam. Panākt kopīgu izpratni, ka kultūra ir sabiedrības attīstības, noturības un nacionālās drošīb…
Ar asām diskusijām šodien MK tomēr tika pieņemts Arhitektūras likums. Paredzu, ka tā ceļš arī Saeimā nebūs vienkāršs. Jau šorīt radio skaidroju, kas ir likuma būtība, bet vēlējos piebilst pāris lietu.
Lai arī MK konceptuāli atbalstīja likuma tālāku virzību, izskanēja viedokļi, k…
Šorīt raidījumā “900 sekundes” runāju par Latvijas kultūras telpai būtiskiem jautājumiem - Arhitektūras likumu, kas beidzot, pēc teju 20 gadu diskusijām šodien tiks skatīts valdībā. Par to esmu ārkārtīgi gandarīts! Runājām par Latvijā radītas mūzikas apjoma palielināšanu vai nost…
RT @KM_kultura: 👏 Latvijas Nacionālās operas vēsturiskajā ēkā noslēgušies vērienīgi atjaunošanas un energoefektivitātes uzlabošanas darbi, saglabājot valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa autentiskumu un vēsturisko raksturu. Ar Latvijas Nacionālās operas ģildes ASV un Latvijas N…
Šīs dienas kultūras galapunkts bija Cēsis. Sandras Strēles personālizstādes “Veldze” atklāšana, noteikti aizejiet!
Pabiju Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīca, kas ir lielākā viduslaiku bazilika Latvijā ārpus Rīgas. Starp citu, tajā ir lieliska akustika, esmu tur arī …
Neviens cits, izņemot mūs pašus, nav atbildīgs par latviešu mūzikas attīstību.
Strādāju pie likumprojekta par Latvijā radītas mūzikas popularizēšanu radio stacijās virzības. Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” paredz no 2028. gada noteikt pakāpenis…
Latvijas Nacionālais kultūras centrs sagatavojis informatīvo ziņojumu par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kartības maiņas reformas turpināšanu un piedāvātā risinājuma izvērtēšanu.
Dziesmu un deju svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai folkloras k…
Sveicu visus Zinību dienā! Visus, kas mācīsies un visus, kuri mācīs! Īpašs sveiciens visiem, kas izvēlējušies gūt un sniegt zināšanas mākslās un radošumā!
Šodien viesojos Jāņa Rozentāla mākslas skolā. Pie viņiem vienmēr valda radošums un brīvība. Fantastiska radoša atmosfēra, v…
SIF audits uzrāda efektīvu reformu un fonda depolitizācijas nepieciešamību.
Kultūras ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” un līdz ar auditā un darba grupā apkopotajiem secinājumiem par iespējamiem…
Mākslu izglītības kompetences centrā “Nacionālā Mākslu vidusskola” uz ikgadējo Latvijas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu vadības sanāksmi aicināja Latvijas Nacionālais kultūras centrs kopā ar sadarbības partneriem.
Uzrunājot kolēģus, aicin…
Pieredzējušākos dziedātājus šodien īsti nenobiedēja laikapstākļi, svētki tika saplānoti droši un @OgresKC izskanēja 8. Latvijas senioru sadziedāšanās svētki. Bija gods sveikt dalībniekus un skatītājus svētkos un savu uzrunu pārvērst arī vairākās dziesmās.
Paldies par lielisko at…
Sagaidot 35. gadadienu, kopš Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” Latvijas Nacionālais arhīvs izveidojis šim notikumam veltītu dokumentāro liecību izstādi, kas ir skatāma Līvu laukumā. https://t.co/Tb1WRX3…
RT @RitvarsJansons1: 18. augustā valdība apstiprināja Dziesmu un deju svētki tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2026.-2028. gadam. Tas ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas…
RT @KM_kultura: 🏵️🌾18. augustā valdība apstiprinājusi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2026.-2028. gadam.
ℹ️ Tas ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai nodrošinātu @Dziesmu_svetki ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas pro…
RT @RitvarsJansons1: Andrej Upīti, Jūsu vieta ir muzejā! Atstājot okupācijas režīmu un tā kolaborantu slavinošus ielu un vietvārdu nosaukumus, mēs šo režīmu palīdzam normalizēt.
Kultūras ministrs Saeimai lūdz pieņemt likumu par Komunistiskā totalitārā režīma rezultātā ieviesto n…
RT @Ivars_Abolins: Integrēt migrantus uz krievu valodas pamata vai bilingvāli ir nepieņemami un nepieļaujami. Tomēr tieši tas notika Progresīvo kultūras ministres Agneses Lāces laikā.
Joprojām grūti aptvert kā varēja ienākt prātā par visas sabiedrības līdzekļiem izdot komiksus a…
RT @KM_kultura: 📢Izskatot Kultūras ministrijas sagatavoto ziņojumu, valdība 4.08. sēdē lēma, ka valsts turpina saglabāt līdzdalību SIA "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja".
✅ Pieņemts arī lēmums par jaunu kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt Latvija…
📍No Mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvju konsultatīvās padomes sastāva, pamatojoties uz valsts drošības iestādes sniegto informāciju, ir izslēgta biedrības “Latvijas Baltkrievu savienība” pārstāve.
🤝🏻Nevalstisko organizāciju ieguldījums sabiedrības labā ir ārkārtīgi …
RT @KM_kultura: 📣 .@KM_kultura , pamatojoties uz @IeM_gov_lv sniegto atzinumu, lēmusi apturēt biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” īstenoto Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs.”
ℹ️ Projekts tiek…
Ministrija ir saņēmusi Iekšlietu ministrijas kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadošās iestādes atkārtotu vēstuli. Tajā norādīts, ka biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” vadoša persona apsūdzēta kriminālprocesā saistībā ar Latvijas v…
Joprojām kavējos aizvadītās nedēļas nogales iespaidos. 🌟
Līvānu 100. dzimšanas dienas svinības bija patiesi īpašas. Lieliski organizēti svētki, kuros valdīja sirsnīga atmosfēra un vienotības sajūta.
Bija patiess gods būt daļai no šiem svētkiem un muzicēt Jura Kulakova dzimtajā pi…
Komisijā atbalstīts priekšlikums pārtraukt krievu valodas satura veidošanu sabiedriskajos medijos, izņemot ārkārtas situācijās. Tāpat atbalstītas NA iniciatīvas: reklāmas tikai latviešu valodā, latviešu valodas stiprināšana filmu un raidījumu ieskaņošanā, sankcionēto mūziķu skaņd…
📍Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.
Atbalstīju likuma redakciju, kas nodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpildi, stiprina latviešu valodas kā …
RT @Ivars_Abolins: Kultūras ministrs Nauris Puntulis apturējis finansējumu biedrības “Latvijas sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” projektam “Sabiedrības daudzveidība un starpkultūru komunikācija profesionāļiem darbā ar trešo valstu valstspiederīgajiem”.
Projekta…
Devu rīkojumu apturēt Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansētu projektu. Apturētas biedrības “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” tiesības veikt jebkādas turpmākās finanšu darbības saistībā ar projekta “Sabiedrības daudzveidība un starpkultūr…
SEPLP nespēja ar sabiedriskā medija darbiniekiem izrunāt zīmola maiņu procesu un vēsturisko LTV burtu noplēšana no TV ēkas man ir nepatīkams pārsteigums. Arī SEPLP īpatnējā ST sprieduma interpretācija, būtībā mēģinot medijā turpināt uzturēt krievu valodu. Daudz jautājumu.
Šodien tikos ar Valsts prezidentu @edgarsrinkevics lai pārrunātu @kulturas_ministrija aktualitātes - mazākumtautību valodas lietojumu sabiedriskajos EPL, Latgales #GORS izaicinājumus, #Dziesmuundeju svētku norisi un @Liepāja - Eiropas kultūras galvaspilsētu! https://t.co/D1JIcCWa…
Rīga paziņojusi, ka ir izstrādāti algoritmi rīcībai dronu apdraudējuma trauksmes gadījumos.
Algoritmi ir sadalīti 3 posmos – gatavošanās, dzeltenais brīdinājums un oranžais brīdinājums. Katrā no tiem ir noteikta konkrēta rīcība!
Video:
#presesklubs @tv24_lv
#rigasdome https:/…
Koalīcija noraida @VL_TBLNNK priekšlikumu, kas paredz eksāmenu autovadītāja apliecības iegūšanai kārtot tikai valsts valodā vai kādā no ES valodām, izslēdzot krievu valodu no šīs iespējas. Tas attiecas nevis uz pilsoņiem vai nepilsoņiem, bet uz trešo valstu pilsoņiem. https:/…
Šodien Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā kopā ar dažādu spēku pārstāvjiem ļāvāmies jautājumu krustugunīm.
Atklātas sarunas, drosmīgi jautājumi un vēlme iesaistīties – tas dod pārliecību par stipru un domājošu nākamo paaudzi ar skaidriem mērķiem!
#jauniešubalss https://t.co/kVfCLZChxP
🎶 Paldies līvāniešiem
Paldies Preiļu purpura korim un Dainim Skutelim
Jura diena viņa dzimtajos Līvānos izskanēja grandiozi. ⚡
Mūzika, kas vieno — cilvēkus, atmiņas un vietas, kuras viņš mīlējis .. viņa dvēsele dzīvo katrā skaņā.
@livanunovadapasvaldiba @livanukc
#Pērkons htt…
🎶 Paldies līvāniešiem
Paldies Preiļu purpura korim un Dainim Skutelim
Jura diena viņa dzimtajos Līvānos izskanēja grandiozi. ⚡
Mūzika, kas vieno — cilvēkus, atmiņas un vietas, kuras viņš mīlējis .. viņa dvēsele dzīvo katrā skaņā.
Jurim būtu paticis. 🙏
@Grupa_Perkons https://t.…
@valstsgriba šodienas diskusijā par cieņu pret valsts valodu ienesa citu vektoru- postkoloniālais pakalpības sindroms un tā reproducēšana arī jaunākajā paaudzē- tā es raksturotu šī brīža situāciju valsts valodas lietošanas jomā, joprojām, 36 gadus pēc neatkarības atgūšanas. https…
Kas notiek Latvijā?
Jautājums vietā, skatoties šī vakara raidījumu par krievu valodu un Satversmes tiesas lēmumu. Ja man būtu jāatbild uz Dombura kunga jautājumu:”
“Kas valodas jomā būtu jādara ārpus mediju telpas?”-mana atbilde būtu : Jāseko VID piemēram.
☀️ Neatlaidīgi tuvojamies mērķim — Rīgā top akustiskā koncertzāle!
Saeima vienprātīgi pieņēma Rīgas Filharmonijas likumu galīgajā lasījumā. Solis, uz kuru esam gājuši 35 gadus.
Lai tā kļūst par prioritāti ne tikai @KM_kultura bet arī @Finmin.
#RīgasFilharmonija https://t.co/dt…
Šī visticamāk skumja diena tiem, kuri gadiem ilgi ir virzījuši krievu valodas nostiprināšanu sabiedriskajos medijos – bijušajam SEPLP vadītājam J.Siksnim, @KM_kultura mediju politikas veidotājai G.Līdakai, @LatvijasRadio A.Braunai u.c
Esmu gandarīts par sasniegto! https://t.co/l…
RT @liana_langa: Šī Saeimas pārstāve pilnā nopietnībā apgalvo, ka sabiedrisko mediju neatkarība stāv pāri Satversmei! OMG! #AtkrieviskoLatviju Kauns, kauns, kauns! https://t.co/ajCsKpy40x
Saeimā 3. lasījumā jaunā redakcijā virzu savu priekšlikumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, kas paredz ka
patērētājam ir tiesības saņemt pakalpojumus valsts valodā. Un pakalpojuma sniedzējam nav pienākuma apkalpot pakalpojuma saņēmēju citā valodā kā tikai valsts valodā.…
Esmu gandarīts, ka ceļš uz Nacionālo koncertzāli (“Rīgas filharmonija”) turpinās!
Saeima 1. lasījumā atbalstīja Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likumu. Tas paredz piešķirt koncertzālei nacionālo interešu objekta statusu. https://t.co/OwnuNZkKjB
Opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) atkārtoti Saeimā iesniegusi likumprojektu, mēģinot likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF).
LPV rosina SIF funkcijas pārdalīt Kultūras ministrija…
Uz vakanto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amatu pieteikušies deviņi kandidāti, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Uz šo amatu pieteikusies Centrālā …
Viņš atzina, ka kultūras nozares finansējums būs ļoti prioritārs jautājums 2027. gada gada valsts budžeta plānošanas kontekstā, un tas būs liels izaicinājums nākamās valdības kultūras ministram, lai k…
Kultūras ministrija (KM), balstoties uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) funkciju audita rezultātiem un starpministriju darba grupas secinājumiem, rosina SIF attīstīt kā pārresorisku centralizētu …
Kā aģentūru LETA informēja ministra padomniece Agnese Vārpiņa, tikšanās laikā organizācijas "Drosme darīt" pārstāvji atzīmēja, ka Latvijā patlaban notiek apjomīgas vēja parku būvniecības ieceres, taču…
SIF auditā piedāvāti četri nākotnes scenāriji, tostarp fonda likvidācija. Puntulis norādīja, ka pirmdien uz viņa galda būs darba grupas ziņojums par fonda attīstības scenārijiem, kas nedēļas laikā tik…
Latviešu vēsturisko zemju likums tika pieņemts pirms pieciem gadiem, izdalot piecas kultūrvēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Likums paredz divus instrumentus, kā to iedz…
Izsludina metu konkursu Latvijas ekspozīcijai Venēcijas arhitektūras biennālē
Rīga, 10. aug., LETA. Kultūras ministrija (KM) izsludinājusi metu konkursu par Latvijas ekspozīcijas koncepciju un īstenoš…
Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) nekavējoties ir jāveic virkne uzlabojumu, uzsvēra kultūras ministrs Nauris Puntulis preses konferencē pēc Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) tikšanās ar neval…
Trešdienas vakarā Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās ap 150 līdz 200 nevalstisko organizāciju (NVO) atbalstītāju, liecina Valsts policijas aplēses.
Sanākušie līdzi paņēmuši plakātus "Par Saeimu, ka…