Uzskata, ka latviešu valoda ir Latvijas valsts un valstiskās identitātes pamats, tāpēc tās pozīciju nostiprināšana pašreizējās ģeopolitiskās situācijas kontekstā ir īpaši svarīga, un ka atbildība un cieņa pret valsts valodu sākas ar katru cilvēku.
Tēma
Valodu politika
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka par latviešu valodu nevajadzētu domāt tikai diktātu un pareizrakstības likumu kontekstā un ka tās nākotne nav garantēta pati no sevis, jo to lieto, kopj un nodod tālāk paši runātāji.
Uzskata, ka oficiāli reģistrētais deputāta uzvārds «Sruoģis» ir precedents tam, ka arī latgaliski uzvārdus varētu rakstīt ar divskani «uo».
Atzinīgi vērtē Saeimā pieņemtos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas, viņaprāt, nozīmē, ka sabiedriskajā medijā turpmāk netiks veidotas pārraides krievu valodā; šo dienu salīdzina ar Uzvaras pieminekļa demontāžu un uzsver, ka kā deputāts un ministrs iestājies par latviešu valodas stiprināšanu.
Uzskata, ka izglītības procesam jābūt tikai latviešu valodā; apgalvo, ka Latvijas valsts 35 gadus pēc neatkarības turpinājusi uzturēt okupācijas sekas, un iebilst pret to, ko viņš raksturo kā «mākslīgu divkopienu sabiedrības veidošanu» par nodokļu maksātāju naudu.
Uzskata, ka valoda pēc būtības ir integrācijas pamatakmens, un apgalvo, ka nevienam Latvijā netiek un netiks liegts runāt dzimtajā valodā personiskajā sadzīvē; pretējos apgalvojumus piedēvē daļai politiķu, ko viņš raksturo kā «pseidopolitikāņus».
Kritizē valsti par to, ka bērnu aprūpes centrā ārpus ģimenes aprūpē nonākušajiem latviešu bērniem netiek nodrošināta aprūpe latviešu valodā, ko viņa raksturo kā «rusifikācijas nometni»; pretstata to valsts finansējumam krievu teātriem, krievu un baltkrievu biedrībām un SIF finansētai imigrantu integrācijai uz krievu valodas bāzes un norāda, ka centrā gada budžets uz vienu bērnu ir mazāks par 200 eiro.
Nosoda bērnu centru Latgalē, ko viņš raksturo kā «bērnu rusifikācijas centru», un sauc to par «augstākā mēroga neģēlību».
Uzsver, ka valsts iedzīvotāju vairāku valodu lietošana publiskajā telpā nav konservatīva.
LTV raidījuma «Kas notiek Latvijā?» intervijā (raidījuma pārstāstā) skaidro savu «saliedēšanas kompromisu», kurā, pēc raidījuma formulējuma, tostarp jāļauj daļu mācību priekšmetu mācīties krievu valodā.
TV24 debatēs «Cīņa par Latviju» uzskata, ka publiskā telpa pieder valsts valodai un tur nav vietas manipulācijām, bet privātā telpā katrs runā, kā vēlas; partijas, ko viņa dēvē par «Kremļa partijām», pēc viņas vārdiem apzināti jauc galvu, savās interesēs stāstot par valodas aizliegumiem.
Uzsver, ka 15. septembrī stājas spēkā viņa Saeimā virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka komunikācija ar patērētājiem turpmāk notiek valsts valodā, un norāda, ka līdz šim likums par to stingri neiestājās.
TV24 debatēs «Cīņa par Latviju» ar saukli «krievu skolas jums būs Maskavā!» noraida krievu skolas Latvijā.
Kā Saeimas komisijas priekšsēdētāja, apspriežot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu par raidījumiem mazākumtautību valodās dezinformācijas atspēkošanai, norāda, ka arī vārds «informācija» ir plaši interpretējams (latviski var nozīmēt arī «ziņas»), tāpēc, ja deputātiem ir šaubas, komisijai tas jākonkretizē pašai, lai robežšķirtni novilktu likumdevējs un nepaliktu vietas interpretācijai — nevis neuzticības dēļ sabiedriskā medija redakcionālajai neatkarībai vai SEPLP un NEPLP labajiem nodomiem; vairākkārt uzsver, ka šī ir pēdējā iespēja šai Saeimai izpildīt Satversmes tiesas spriedumu par valodas lietojumu sabiedriskajā medijā.
Saeimas komisijas sēdē par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu, kas ļauj sabiedriskajam medijam mazākumtautību valodās atspēkot konkrētu maldīgu informāciju, pamato vārda «konkrētu» nozīmi normā: uzskata, ka Latvijas sabiedriskais medijs gadiem ignorējis Satversmē rakstīto un likumdevēja gribu un tikai Satversmes tiesas spriedums to piespiedis kaut ko mainīt, tāpēc katra atkāpe atpakaļ rada pamatotu uztraukumu, ka tiek mēģināts atstāt vaļā durvis vēl plašākai interpretācijai.
Turpini rakt