Latvijas Reģionu apvienības kongresā 5. septembrī pauda, ka latviešu valodu un kultūru var nosargāt, ja tā pilnvērtīgi dzīvos arī datos, algoritmos un mākslīgajā intelektā.
Tēma
Valodu politika
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Ainars Latkovskis atbalsta mācības tikai latviešu valodā, okupācijas pieminekļu un simbolu likvidēšanu un Krievijas informatīvās telpas ierobežošanu, lai mazinātu Krievijas propagandas vienojošo ietekmi Latvijā.
Integrācijas kontekstā uzskata, ka mācības Latvijas skolās var notikt tikai latviešu valodā.
Apgalvo, ka arī Latvijā ir «latviešu» partija, kura savus vēlētājus uzrunā svešvalodā, un par tādu nosauc Šlesera partiju LPV kopā ar pārējām, ko viņš dēvē par «Kremļa partijām».
Uzskata, ka latviešu valodai jābūt patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā, un norāda, ka tam nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, vienota terminoloģija, kvalitatīvi tulkojumi un digitālie valodas rīki, izmantojot Latvijā jau uzkrātos valodas resursus.
Uzskata, ka latvietim nevajag pāriet uz angļu valodu, ja policiju uzrunā ar «no understand» — tas ir pašcieņas jautājums.
Atzīst, ka Jaunā Vienotība otrajā lasījumā pieļāva kļūdu, atbalstot grozījumus par visa svešvalodu televīzijas satura dublēšanu latviski, un cer, ka uz trešo lasījumu tiks atrasts labāks risinājums, vienlaikus turpinot iestāties par valsts valodas lomu medijos un filmu nozarē.
Uzskata, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā kopumā ir vajadzīgi, jo risina arī citas problēmas — sankcijām pakļautu personu mūzikas neatskaņošanu un krievu valodas pašpietiekamības lomas mazināšanu —, taču tie jāizstrādā kvalitatīvi, lai nekaitētu pašai nozarei Latvijā; ir iesniedzis vienu priekšlikumu, kas paplašina televīzijā pieļaujamo valodu loku un uz krievu valodu neattiecas, un ir gatavs iesniegt vēl priekšlikumus, lai pasargātu filmu nozari no pārmaiņām attiecībā uz valodas lietojumu.
Ir gatavs kompromisiem grozījumos par svešvalodu satura ieskaņošanu televīzijā: cer, ka tiks atrasts risinājums, kas neietekmē kino industriju, vienlaikus stiprina valsts valodu un izslēdz divvalodību raidījumos un ziņu fragmentos; skaidro, ka Nacionālā apvienība ar priekšlikumu primāri vēlējusies novērst gadījumus, kad Latvijā reģistrētos televīzijas kanālos vietējo iedzīvotāju teiktais krievu valodā tiek titrēts, nevis ieskaņots, un uzsver, ka krievu valodai nebūtu jābūt īpašākam statusam par kādu no Eiropas Savienības dalībvalstu valodām.
Uzskata, ka latviešu valoda Latvijā tiek pakāpeniski iznīcināta, jo latvietis savā zemē nevar saņemt pakalpojumus latviešu valodā, un ka valdošie politiķi nespēj pasargāt valodu; sola par konstatētajiem pārkāpumiem rakstīt iesniegumus attiecīgajām institūcijām.
Pozitīvi vērtē to, ka visi latviešu puiši Latvijas U-16 basketbola izlasē runā latviešu valodā, pretstatot to laikiem, kad izlases bija pārpildītas ar okupācijas gados Latvijā ieceļojušiem spēlētājiem, kas latviski nerunāja; piederību tautai definē ar trim nosacījumiem — latviešu asinīm, piederības sajūtu un to, ka sirds deg par Latviju —, tāpēc daļēji latviska izcelsme viņu nesatrauc.
Iebilst pret integrācijas modeli, kurā ar Latvijas krievvalodīgajiem (kurus viņš dēvē par okupantiem) runā krievu valodā un krieviski izvieto informāciju publiskajā vidē; uzskata, ka integrācija iespējama tikai ar sabiedriskās telpas atkrieviskošanu un ka Nacionālā apvienība vienīgā piedāvā šo pieeju, mudinot runāt latviski.
Apņemas, ka Latvija Pirmajā Vietā nedalīs cilvēkus pēc dzimtās valodas; uzsver, ka visas valodas ir vērtība.
Uzskata, ka visiem Latvijas skolēniem, pabeidzot skolu, ir jāzina vismaz četras valodas.
Noraidīja Gorod.lv uzaicinājumu piedalīties priekšvēlēšanu diskusijā, kuras pamatvaloda ir krievu valoda; norāda, ka būs interesanti vērot, kuras partijas 2026. gadā priekšvēlēšanu diskusijās joprojām izvēlēsies runāt krievu valodā, ko viņš dēvē par Krievijas valsts valodu.
Turpini rakt