Kā līdzautors (kopā ar Saeimas priekšsēdētāju Mieriņu) atbalsta likuma grozījumu, kas Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošina bezmaksas piekļuvi valsts valodas apguves un izziņas materiāliem, noraidot IZM lūgumu priekšlikumu sašaurināt.
Tēma
Valodu politika
Top politiķi par tēmu
Jaunākās pozīcijas
Pilnībā atbalsta latviešu valodas nostiprināšanu mediju telpā un Satversmes tiesas sprieduma izpildi valodas lietojuma regulējumā
Atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā, raksturojot to kā ieguldījumu vienotā sabiedrībā un stiprā valstī
Apgalvo, ka 'Progresīvie' (PRO) un Šlesera partija (LPV) vienojas krievu valodas aizstāvībai.
Sola panākt valsts valodas lietošanu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra darba vidē un ēkas fasādes izkārtnēs — plāno nopietnu sarunu ar teātra vadību.
Oficiāli aicina kultūras ministru panākt krievu valodas izkārtņu demontāžu no Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra fasādes un nodrošināt atbilstību Valsts valodas likumam — uzsver, ka valsts un pašvaldību iestāžu sabiedriskajai informācijai jābūt valsts valodā.
Oficiāli aicina kultūras ministru panākt krievu valodas izkārtņu demontāžu no Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra fasādes; uzskata, ka teātris faktiski rīkojas nelikumīgi un Kultūras ministrija līdz šim ignorējusi pilsētas aicinājumus novērst krievu valodas lietošanu pilsētvidē.
Iebilst pret krievu valodas plašo klātbūtni Rīgas mediju telpā (radio stacijās); atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu, uzskata, ka šī situācija ir jāmaina.
Kā iekšlietu ministrs ar pirmo rīkojumu uzdod visiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem darba pienākumu izpildē un saskarsmē ar iedzīvotājiem un kolēģiem lietot tikai un vienīgi valsts valodu (latviešu).
Iebilst pret krievu valodas lomas saglabāšanu un uzspiešanu Latvijā, kvalificējot krievu valodu kā okupācijas laika valodu; apgalvo, ka krievvalodīgo protesti par valodu patiesībā tiecas uz Latvijas kā Krievijai atkarīgas provinces saglabāšanu.
Atbalsta prasību policijai darbā lietot valsts valodu, norādot, ka tā ir parasta Eiropas prakse.
Iebilst pret NA (Dombravas) ieceri aizliegt krievu valodu Iekšlietu ministrijas sistēmā — uzskata to par praktiski neīstenojamu (saziņa ar Ukrainas bēgļiem, Baltijas tūristiem, jauktajām ģimenēm) un par dubultstandartiem, salīdzinot ar vācu valodas statusu pēc Otrā pasaules kara.
Iebilst pret krievu valodas raidījumu turpināšanu Latvijas sabiedriskajā televīzijā un radio — kritizē SEPLP un nevalstiskās mediju organizācijas, kas centās pārliecināt Saeimas deputātus saglabāt krievu valodas saturu, un pateicas Edvardam Smiltēnam par balsojumu pret šādu turpinājumu.
Iebilst pret krievu valodu sabiedriskajos medijos — atzinīgi vērtē, ka Saeima noraidīja PRO likumprojektu par krievu valodu sabmedijā; apgalvo, ka PRO un LPV (Šlesera partiju) vieno krievu valodas aizstāvība.
Apgalvo, ka Šlesera un Rosļikova partijas balsojumā atbalstīja PRO likumprojektu par krievu valodu sabiedriskajos medijos, jo arī tās atbalsta krievu valodu sabmedijā.
Turpini rakt