Aicina makšķerniekus pēc makšķerēšanas rūpīgi savākt auklas, āķus un citus piederumus un neatstāt tos ne ūdenī, ne krastā, jo pat neliels makšķerauklas fragments var nopietni apdraudēt putnu veselību un dzīvību.
Tēma
Vide
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Ironiski jautā, kāpēc Latvijas Dabas fonds nezvanīja policijai par 200 ha izciršanu Ķemeros pirms septiņiem gadiem, kur Eiropas projekta ietvaros arī iznīcinātas iespējamās putnu ligzdošanas vietas, un mājina, ka tur bijuši «savējie», minot Skudriņu, ko raksturo kā Rotberga draugu.
Uzskata, ka depozīts ļoti labi strādā un ka būtu labi no jauna iekļaut kādas jaunas iepakojuma vienības, savā sarakstā pirmās minot mazās šnabja pudeles, kas, viņasprāt, ļoti daudz nonāk dabā.
Aicina atstāt lapas parkos, bet pieļauj, ka no ietvēm tās var notīrīt, lai nepaslīdētu.
Kritizē Nicas pilsētu, jo tās iedzīvotājiem 2026. gadā joprojām nav iespēju šķirot atkritumus, un šo atpalicību raksturo kā pārsteidzošu.
Atzīst, ka vides pārmaiņas notiek, bet uzskata, ka saimniekošanai jāiet soli solī ar ekonomisko izaugsmi un pārlieku lieli ierobežojumi to traucē; pēc viņa domām, dabas aizsardzības noteikumi jāpielāgo kaimiņvalstīm.
Uzskata, ka dabas aizsardzības mērķi jāsasniedz, saglabājot uzņēmējiem iespējas ražot, un norāda, ka jūlijā ar kolēģi vienojies neieviest jaunus ierobežojumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, nosakot, ka stingri aizsargājami ir 10% zemes, primāri aizsargājami ar ierobežotu saimniecisko darbību – 20%, bet ilgtspējīgai saimnieciskajai darbībai paredzēti 70%.
Uzskata, ka no Latvijas Valsts ceļu izvietotajām atvērta tipa urnām (tvītā redzamajām) «nekāda jēga», jo vējš un vārnas atkritumus iznēsā krūmos un mežos; atbildi, ka urnas atbilst noteikumiem, nevērtē kā apmierinošu un jautā, vai plānots tās beigt lietot.
Latvijas Bankas ilgtspējības politikas eksperte Baiba Vitajevska-Baltvilka Saeimas apakškomisijā nepiekrīt Zemkopības ministrijas interpretācijai par LB vadlīnijām dabas daudzveidībai labvēlīgas un nelabvēlīgas saimnieciskās darbības identificēšanai: norāda, ka ietekme, kas tām piedēvēta kā būtiskam ierobežojumam, ir pārspīlēta, vadlīnijas nav atceltas un tiks pārskatītas, izvērtējot argumentētos iebildumus; atzīmē, ka LB tematiskā analīze apstiprina, ka ciršanas apjomi ir galvenais faktors ZIZIMM mērķu neizpildē.
Uzskata, ka dabas aizsardzības lēmumiem jābalstās datos un vienādos principos pļavā, mežā un jūrā, nevis situatīvi mainot zinātnisko datu, sabiedrības interešu un politisko apsvērumu svaru; jautā, vai ir atbildīgi izslēgt zālāju biotopus no Natura 2000 saraksta (viņaprāt, visticamāk, pašvaldību iebildumu dēļ), ja zinātniskais izvērtējums un Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūra norāda uz aizsardzības nepietiekamību; par jūras teritoriju «Selga uz rietumiem no Tūjas» iebilst, ka ar upes nēģa klātbūtni vien nepietiek — jāparāda teritorijas nozīme populācijas saglabāšanā; uzskata, ka ar spēcīgu zinātnisku pamatojumu jābūt iespējai mainīt aizsargājamo teritoriju robežas (kas nenozīmē to vieglu atcelšanu), un ka politisks lēmums, kas atšķiras no zinātniskā vērtējuma, jānosauc par politisku, uzņemoties atbildību par sekām.
Uzskata, ka steidzami vajadzīgi risinājumi būvniecības materiālu otrreizējai apritei — metālu savāc, bet kokmateriāli, flīzes un krāsas aiziet bojā.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe vērtē, ka vienīgais reālais tekstila pārprodukcijas problēmas risinājums ir mazināt pašus ražošanas apjomus un ka ES ekodizaina regulējums to varētu ietekmēt; bažas, ka nepārdotā apģērba izpārdošana par zemāku cenu palielinātu atkritumu apjomu, viņa noraida.
Ierosina, ka Imantā pie Imantas Dammes būtu nepieciešams vēl viens depozīta punkts, jo esošais allaž ir pilns un pie tā veidojas rinda.
Iebilst pret krasta kāpu aizsargjoslas regulējuma mīkstināšanu, kas ļautu intensīvāku apbūvi, piemēram, Ādažu novadā, un apņemas iebilst pret šādiem priekšlikumiem arī turpmāk.
Norāda, ka iedzīvotāji, kuri sūdzas par dzeltenā konteinera neizvešanu vai to, ka tas vienmēr ir pilns, paši var lūgt mājas apsaimniekotājam biežāku izvešanu — tam pietiek ar vienu e-pastu.
Turpini rakt