Uzskata, ka steidzami vajadzīgi risinājumi būvniecības materiālu otrreizējai apritei — metālu savāc, bet kokmateriāli, flīzes un krāsas aiziet bojā.
Tēma
Vide
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe vērtē, ka vienīgais reālais tekstila pārprodukcijas problēmas risinājums ir mazināt pašus ražošanas apjomus un ka ES ekodizaina regulējums to varētu ietekmēt; bažas, ka nepārdotā apģērba izpārdošana par zemāku cenu palielinātu atkritumu apjomu, viņa noraida.
Ierosina, ka Imantā pie Imantas Dammes būtu nepieciešams vēl viens depozīta punkts, jo esošais allaž ir pilns un pie tā veidojas rinda.
Iebilst pret krasta kāpu aizsargjoslas regulējuma mīkstināšanu, kas ļautu intensīvāku apbūvi, piemēram, Ādažu novadā, un apņemas iebilst pret šādiem priekšlikumiem arī turpmāk.
Norāda, ka iedzīvotāji, kuri sūdzas par dzeltenā konteinera neizvešanu vai to, ka tas vienmēr ir pilns, paši var lūgt mājas apsaimniekotājam biežāku izvešanu — tam pietiek ar vienu e-pastu.
Medniekiem ir nozīme līdzsvara saglabāšanā starp cilvēkiem un dabu, arī izzudušu sugu atjaunošanā; novērtē mednieku darbu ar Gada balvu medniecībā 2025
Uzskata, ka atkritumu apsaimniekošanas rēķinu var samazināt ne tikai šķirojot, bet arī samazinot konteineru skaitu un izvešanas biežumu; seši eiro no iedzīvotāja ir labs rādītājs, kuru var vēl samazināt. Maksa par bioatkritumu izvešanu būtu jāsamazina pēc iespējas tuvāk nullei, jo tad iedzīvotājiem būtu daudz lielāka motivācija bioatkritumus šķirot atsevišķi.
Paziņo, ka, izvērtējot saņemtos komentārus, drīzumā sāks pārskatīt ieteikumus jeb vadlīnijas dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai.
Uzsver, ka dabas daudzveidības ietekmes identificēšanas vadlīnijas ir bankām brīvprātīgi izmantojama metodoloģija vienas dabas risku komponentes vērtēšanai, nevis kreditēšanas vadlīnijas bankām vai norādes nozarēm un uzņēmumiem.
Uzsver, ka Latvijas Bankas dabas daudzveidības vadlīniju piemērošana bankām nav obligāta un ka vadlīnijas nenosaka, kā lauksaimniekiem strādāt vai ko un kādā apmērā bankām kreditēt.
Apgalvo, ka vadlīnijas ir zinātniski pamatota metodoloģija dabas risku vērtēšanai atbilstoši Latvijas apstākļiem un ka salīdzinājumā ar citām metodoloģijām tās samazina dabas riskiem pakļauto nozaru riska tvērumu; metodikas izvēli atstāj katras bankas ziņā.
Norāda, ka vadlīnijas izstrādājis plašs Latvijas dabaszinātnieku kolektīvs, nevis atsevišķs Latvijas Bankas eksperts, un ka tās tiks regulāri pilnveidotas.
Atbildot Andrim Kulbergam, apgalvo, ka publiskajā telpā izskanējušais par vadlīnijām nav gluži precīzs, un norāda uz plašāku skaidrojumu.
Uzskata, ka jaunatklātas īpaši aizsargājamu sugu atradnes valsts mežos uzliek uzņēmumam atbildību saglabāt šo vietu dabiskās vērtības.
Atbalsta ES nozīmes aizsargājamo purvu biotopu atjaunošanu un kopš 2024. gada sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi īsteno purvu atjaunošanas projektu septiņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Turpini rakt