Uzskata, ka jaunajai valdībai, strādājot pie nākamā budžeta, būs jāizvērtē, vai un kā Latvija var atļauties turpināt Rail Baltica īstenošanu, jo līdzšinējā veidā valsts to vairs nevarēs turpināt; norāda, ka nav skaidrības par ES finansējumu nākamajos plānošanas periodos.
Tēma
Rail Baltica
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Retoriski jautā, kāda jēga parakstīt, viņaprāt, «bezjēdzīgus» dokumentus, ja esošais vilciens Rīga–Tallina braucot pustukšs, un apšauba, ka cilvēki no Salacgrīvas vai Rīgas ar Rail Baltica brauks uz Salaspili, lai tur pārsēstos uz Kauņu un Kauņā vēlreiz uz Viļņu.
Paraksta Baltijas valstu un Polijas kopīgo vēstuli ES līderiem ar aicinājumu nākamajā ES daudzgadu budžetā paredzēt «Rail Baltica» iezīmētu finansējumu; vēstuli vērtē kā labu ziņu projektam un uzsver, ka to nevar uzbūvēt kā trīs atsevišķus nacionālus projektus un būvniecība nedrīkst apstāties.
Paziņo, ka Baltijas valstis «Rail Baltica» finansējuma iniciatīvā nākamajam ES daudzgadu budžetam apņemas ievērot reālistisku termiņu un stingrus budžeta ierobežojumus, samazināt izmaksas, atsakoties no nevajadzīgas greznības, bet prasa Ursulai fon der Leienai atrast efektīvu finansējumu, lai projektu pabeigtu laikā militārās mobilitātes vajadzībām.
Uzskata, ka «Rail Baltica» projekts turpmākajos gados būs viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijai un Igaunijai un tam jābūt prioritātei arī nākamajai valdībai.
Uzskata, ka nav pietiekama pamatojuma, lai Latvija segtu visas 2023. gada «Rail Baltica» līgumā uzņemtās saistības, jo valsts ieskatā virkne pozīciju tajā ir nesamērīgas, un norāda, ka jāvērtē, vai izmaksas radušās tīri civiltiesiska darījuma vai kādas apzinātas rīcības dēļ.
Paziņo, ka valdība, balstoties uz neatkarīgu konsultantu pētījumu, noteikusi 20 miljonu eiro griestus par vienu «Rail Baltica» kilometru; 2023. gada pamattrases līgumu sauc par ļoti neizdevīgu un uzskata, ka par to kādam esot jāatbild.
Uzskata, ka budžeta griesti par «Rail Baltica» kilometru bija jānosaka jau 2015. gadā; salīdzina, ka Igaunija un Lietuva līgumus slēdza pamattrases daļās un ļāva būvēt vietējiem būvniekiem, un uzsver, ka valstij jāalgo savā pusē profesionāļi, kas aizstāvētu valsts intereses.
Vērtē, ka, ja līdz 2034. gadam «Rail Baltica» īstenošana būtiski nevirzīsies uz priekšu, projektu būs politiski grūtāk aizstāvēt gan Eiropas Parlamentā, gan citviet, jo nākamā ES daudzgadu budžeta sarunās dalībvalstis, kas iestājas par budžeta izdevumu samazināšanu, varētu iebilst pret turpmāku finansējumu; norāda, ka projektam jāmeklē arī citi finansējuma avoti, tostarp publiskā un privātā finansējuma iespējas.
Piekrīt Šleseram un uzskata, ka Rail Baltica tādā veidā, kā tas ir šodien, iedzīs Latviju bankrotā, jo tā īstenošanai Latvijai būtu jāaizņemas vēl miljardi eiro.
Paziņo, ka Baltijas valstis vienojušās pagarināt «Rail Baltica» pirmās kārtas termiņu no 2030. līdz 2034. gadam, jo 2030. gada termiņš nav reālistisks: patlaban nav pieejama būvniecības kapacitāte (materiāli, tehnika, darbinieki), un termiņa uzspiešana strauji celtu cenu; uzskata, ka nākamajā ES finansēšanas periodā trim Baltijas valstīm obligāti jābūt 10 miljardu eiro Eiropas finansējumam, lai projektu pašreizējā situācijā vispār varētu īstenot, un ka, uzstājot uz 2030. gadu, Latvija nepiekļūtu 2029. gadā pieejamajam finansējumam.
Pauž, ka Latvijas ieskatā «Rail Baltica» projektu nevar turpināt ar pašreizējo izmaksu bāzi, tāpēc Baltijas valstīm jāvienojas par projekta tehnisko noteikumu pārskatīšanu; pēc viņa teiktā, daudzi tehniskie noteikumi pārsniedz Eiropas transporta tīkla (TEN-T) prasības un būtiski sadārdzina projektu.
Uzsver, ka «Rail Baltica» jautājumā Baltijas valstīm jārunā vienā balsī un ka Latvija, Lietuva un Igaunija turpmāk rīkosies kopīgi, jo atsevišķi tās esot vājas; izmaksu samazināšanu nosauc par vienu no priekšnoteikumiem veiksmīgākām sarunām ar Briseli par turpmāko finansējumu un sola pirmdien atklāt piecus galvenos soļus, kas ļautu projekta izmaksas samazināt par vairākiem miljardiem eiro, uzskatot, ka arī par šo plānu visām trim Baltijas valstīm jābūt vienotām.
Kritizē Rail Baltica projektu, dēvējot to par murgu, no kura vajadzētu atmosties ātrāk, un norāda, ka mērogā tas ir nesalīdzināmi lielāks par airBaltic problēmu.
Uzskata, ka «Rail Baltica» pašreizējos apstākļos nav īstenojama, projektu nepārvērtējot: projektam jābūt racionālam un būvējamam par maksimāli samazinātām izmaksām uz kilometru, jo Latvijas budžets vienlaikus nespēj nodrošināt Eiropas drošību un īstenot projektu; vienlaikus to vērtē kā vēsturisku un stratēģisku projektu, kas ir arī militārās mobilitātes jautājums, un pauž gatavību personīgi iesaistīties izmaksu pārskatīšanā un darbā pie Eiropas līdzfinansējuma.
Pretrunas šajā tēmā
Turpini rakt