Kritizē Rail Baltica projektu, dēvējot to par murgu, no kura vajadzētu atmosties ātrāk, un norāda, ka mērogā tas ir nesalīdzināmi lielāks par airBaltic problēmu.
Tēma
Rail Baltica
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Uzskata, ka «Rail Baltica» pašreizējos apstākļos nav īstenojama, projektu nepārvērtējot: projektam jābūt racionālam un būvējamam par maksimāli samazinātām izmaksām uz kilometru, jo Latvijas budžets vienlaikus nespēj nodrošināt Eiropas drošību un īstenot projektu; vienlaikus to vērtē kā vēsturisku un stratēģisku projektu, kas ir arī militārās mobilitātes jautājums, un pauž gatavību personīgi iesaistīties izmaksu pārskatīšanā un darbā pie Eiropas līdzfinansējuma.
Kritizē valsts vadošo politiķu rīcību un retoriku saistībā ar Rail Baltica finansējumu; uzskata, ka viņu domāšana par projekta finansēšanu («nav naudas — ko tad, vai tad nebūvēt?») ir nesaprotama.
Kritiski vērtē Rail Baltica projekta vadību un korporatīvās pārvaldes kultūru: būvniecības tehniskajā specifikācijā esot norādīta grants, kāda Latvijā nav pieejama, un neviens sapulcē to neuzskatīja par dīvainu, kas viņa skatījumā liecina par nopietnām problēmām projektu pārvaldē.
Uzskata, ka jāizveido Baltijas valstu sadarbības komanda, kas regulāri tiktos par Rail Baltica jautājumu, jo visām Baltijas valstīm ir vienotas ar projektu saistītas problēmas
Kritizē AS «RB Rail» lomu Rail Baltica būvniecībā, raksturojot uzņēmumu kā «furunkulu» dzelzceļa būvniecības projektā.
Uzskata, ka "Rail Baltica" līdz 2030. gadam netiks realizēta, un aicina Latviju kopā ar Igauniju un Lietuvu vienoties par minimālo, finansiāli īstenojamo projekta variantu, pieļaujot arī zemāku vilciena ātrumu (180 km/h); no projekta atteikšanos neatbalsta, jo savienojums ar Eiropas dzelzceļa sistēmu ir Latvijas drošības un attīstības interesēs.
Iebilst pret Rail Baltica — uzskata, ka savienojamību Latvijai jau nodrošina airBaltic, kas to nespējot bez sistemātiska un pastāvīga valsts atbalsta, un ka Rail Baltica būtu otrs, viņaprāt, 50 reizes lielāks slogs nodokļu maksātājiem, kurš turklāt konkurētu ar airBaltic.
Iebilst pret naudas ieguldīšanu Rail Baltica projektā, ko dēvē par nevajadzīgu, un uzskata, ka līdzekļi būtu jānovirza Latvijas ceļu drošībai; pamato ar bojāgājušajiem uz ceļiem.
Uzskata, ka šādi Rail Baltica turpināt nav iespējams — projekts vai nu nekad netiks pabeigts, vai tiks uzbūvēts tik dārgs dzelzceļš, ka pēc tam to nevarēs atļauties ekspluatēt; prasa pirmo reizi projekta vēsturē aizvilkt to līdz reālai bāzes versijai, iztāmējot, racionalizējot, samazinot tehniskās prasības un izmetot nevajadzīgās ekstras, kā arī noteikt maksimālos budžeta griestus, ko Latvija var atļauties, norādot uz aptuveni 100–150 miljoniem eiro valsts budžeta naudas katru gadu; līdz 15. septembrim gaida trīs konkrētus darbus — Satiksmes ministrijas priekšlikumus tvēruma un prasību samazināšanai, Finanšu ministrijas izvērtējumu par pieejamo valsts finansējumu un Valsts kancelejas priekšlikumu jaunam pārvaldības modelim.
Kritizē valdības slēgto sēdi par Rail Baltica kā tādu, kas nedeva ne jaunus lēmumus, ne skaidru rīcības plānu; prasa konkrētus lēmumus par to, ko būvēs, cik tas maksās, kā mainīs līgumus, no kādiem avotiem finansēs un kādos termiņos paveiks, nevis vēl vienu izvērtēšanu. Norāda, ka pirmās kārtas izmaksas Latvijā lēstas ap sešiem miljardiem eiro un ka valdībai jāpaskaidro, kā savienojama ātruma pārskatīšana un esošo dzelzceļa koridoru izmantošana ar apgalvojumu, ka pamattrases novietojums netiks mainīts.
Aicina valdību Rail Baltica jautājumā pieņemt konkrētus lēmumus un pirms trases novietojuma maiņas caur Rīgu publiskot aprēķināto izmaksu pieaugumu un ES finansējuma zaudēšanas riskus.
Prasa personisku atbildību tiem, kas lēma par Rail Baltica angāru būvniecību sliežu vietā
Prasa Rail Baltica pirmās kārtas tehniskās un būvmateriālu prasības samazināt līdz funkcionālam minimumam un uzdod ministrijām līdz 15. septembrim izvērtēt, cik lielu finansējumu valsts projektam var atļauties un kādi ir citi avoti, tostarp militārās mobilitātes finansējums; kritizē 2023. gada decembrī noslēgto pamattrases būvniecības līgumu, kas noslēgts bez speciālistu verifikācijas un bez izmaksu griestiem.
Uzskata, ka “Rail Baltica” pirmā kārta Latvijā jāsaglabā esošajā tvērumā un projekts jāoptimizē, būvējot un finansējot tikai tehniski minimāli nepieciešamo.
Pretrunas šajā tēmā
Turpini rakt