Uzskata, ka jārēķinās ar AfD nonākšanu Vācijas valdībā, taču histērija par to neesot vietā: pēc viņa domām, Maskavas atbalsta guvēji ir skaļi tikai līdz vēlēšanām, bet, nonākot amatos, dienesti tiem izskaidrojot NATO un Krievijas lomu. Kā piemērus min Mateo Salvīni, kuru raksturo kā Krievijas sponsorētu politiķi un kurš tagad esot vicepremjers Ukrainai ieročus piegādājošajā Meloni valdībā, un Borisu Pistoriusu, ko dēvē par agrāk prokrievisku sociāldemokrātu, kurš mainījis nostāju, kļūstot par Vācijas aizsardzības ministru.
Tēma
Ārpolitika
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Atbalsta Armēnijas un Eiropas Savienības attiecību stiprināšanu, tostarp ES Armēnijas noturības un izaugsmes plānu, un norāda, ka Latvija uzskata: Armēnijai ir tiesības pašai noteikt savas politiskās izvēles bez jebkādas Krievijas ietekmes. Kopā ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirzojanu Rīgā parakstīja protokolu par ES un Armēnijas atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošanu.
Ielūdz pāvestu Leonu XIV apmeklēt Latviju; privātajā audiencē Vatikānā pārrunāja mieru Ukrainā, Eiropā un pasaulē.
Pauž, ka Latvija iestājas par iespējami drīzu risinājumu konfliktā ar Irānu, kas nepieļautu Irānas kodolieroču iegūšanu, atjaunotu preču plūsmu caur Hormuza šaurumu, apturētu pastāvošos kuģošanas draudus Sarkanajā jūrā un izbeigtu civiliedzīvotāju ciešanas.
Pēc tikšanās ar ASV Valsts kases sekretāru Skotu Besentu (Scott Bessent) G20 sanāksmes ietvaros Ešvilā norāda, ka pārrunāta globālā makroekonomiskā nelīdzsvarotība, atbalsts Ukrainai, Irāna un jaunākās paaudzes mākslīgais intelekts (frontier AI), un ka panākta vienošanās stiprināt Eiropas Savienības un ASV sadarbību un koordināciju šajos stratēģiskajos jautājumos.
Vienojusies ar Kanādas ārlietu ministri par sadarbību un informācijas apmaiņu Nepālā pazudušo Latvijas cilvēku meklēšanā; norāda, ka arī Kanāda nosūta uz Nepālu savus cilvēkus atbalstam un koordinācijai.
Pēc pirmās tikšanās ar ASV Federālo rezervju sistēmas vadītāju Kevinu Voršu (Kevin Warsh) G20 sanāksmes ietvaros apliecina gatavību turpināt abu institūciju dialogu un sadarbību; uzskata Eiropas Savienību un ASV par būtiskiem transatlantiskajiem partneriem, kuri ir savstarpēji ieinteresēti viens otra panākumos.
Pieprasa ārlietu ministrei Baibai Bražei doties uz Nepālu un palīdzēt Latvijas cilvēkiem, kuru tuvinieki katastrofā pazuduši vai, iespējams, gājuši bojā; uzskata, ka jādara viss, lai Nepālā identificētu Latvijas valstspiederīgos, un ka, ja apstiprināsies ļaunākais, ministrei jāvienojas ar Nepālas valdību par bojāgājušo mirstīgo atlieku repatriāciju uz Latviju. Bražes līdzšinējo rīcību raksturo kā amata pienākumu nepildīšanu.
Pēc tikšanās ar Indijas finanšu un korporatīvo lietu ministri Nirmalu Sītaramanu (Nirmala Sitharaman) G20 sanāksmes ietvaros uzsver, ka Eiropas Savienības un Indijas attiecības pēdējos gados ir būtiski nostiprinātas, tostarp noslēdzot tirdzniecības nolīgumu, un uzskata, ka kopīgi iespējams paveikt vēl daudz vairāk; norāda uz nepieciešamību izbeigt Krievijas agresiju pret Ukrainu un atrisināt konfliktu Tuvajos Austrumos, kas abi negatīvi ietekmē pasaules ekonomiku.
Jurģis Liepnieks vērtē, ka Donalda Trampa apgalvojums, ka Krievija neuzbruks NATO, skanējis ļoti nepārliecinoši un izvairīgi, īpaši jautājumā par iespējamu Krievijas solījumu neuzbrukt aliansei.
Pēc 92. ES–ASV Transatlantiskā likumdevēju dialoga Sanfrancisko aicina ciešāku transatlantisko drošības un aizsardzības sadarbību — uzskata, ka mākslīgā intelekta jomā Eiropa nevar aprobežoties ar regulējumu, bet Eiropai un Amerikai jāapvieno spēki no kritiski svarīgām izejvielām un pētniecības līdz drošām piegādes ķēdēm un aizsardzības tehnoloģijām; Latvijai un Baltijas valstīm stipras Eiropas un ASV saites esot drošības arhitektūras pamats.
Vērtē, ka CIP direktora vizīte Maskavā, visticamāk, ir mazāk saistīta ar miera plāniem Ukrainā un vairāk ar informācijas nodošanu dienestu uzticamības līmenī — visticamāk par Irānu un Eiropas drošību; neuzskata, ka to var tulkot kā Krievijas vēlmi eskalēt drošības situāciju Austrumeiropā.
Uzskata, ka Eiropa un ASV nevar atļauties savas attiecības reducēt līdz tarifiem, skaļiem paziņojumiem un savstarpējiem aizvainojumiem, un ka attiecības jāstiprina praktiskā darbā, nevis jāatstāj pašplūsmā.
Iebilst pret to, ka par valstu robežām, tautām un brīvību varētu vienoties pāri pašu skarto tautu galvām — norāda, ka Krievija joprojām tā domā, un uzskata, ka izšķiroši un paliekoši jāpierāda pretējais; 23. augustu ierāmē kā divas pretējas mācības Eiropai: 1939. gadā Hitlers un Staļins sadalīja tautas ietekmes sfērās un Baltijas valstu brīvība tika pielīdzināta kaulēšanās objektam, bet 1989. gadā Baltijas ceļā divi miljoni cilvēku no Tallinas līdz Rīgai un Viļņai atteicās pieņemt okupāciju kā likteni.
Noraida apgalvojumu, ka Latvija sargā Eiropu vai ka kāds Latvijai kaut ko ir parādā; uzskata, ka Spānija, Vācija un citas valstis Latvijai palīdz morālu un solidaritātes, nevis pragmatisku apsvērumu dēļ.
Pretrunas šajā tēmā
Turpini rakt