Atzinīgi vērtē Lulas da Silvas uzvaru Brazīlijas prezidenta vēlēšanās, uzskata, ka tā apliecina sociāli atbildīgas kreisās politikas spēku, un saka, ka arī mums tā atgādina: demokrātijas spēks aug, ja cilvēki jūt, ka tā strādā viņu labā.
Tēma
Ārpolitika
Visvairāk fiksēto pozīciju
Jaunākās pozīcijas
Rādītas jaunākās 15 pozīcijas
Atzinīgi vērtē studentu kustības atbalstītā saraksta uzvaru Serbijas parlamenta vēlēšanās pēc provizoriskajiem rezultātiem, uzskata, ka Serbijai tagad ir iespēja stiprināt demokrātiju un apkarot korupciju, un aicina Eiropas Savienību šīs pārmaiņas aktīvi atbalstīt.
Uzskata, ka korupcija, represijas un ekonomiskā stagnācija ir pārāk augsta cena par politisku tuvību Kremlim, un cer, ka Latvijai tā nekad nebūs jāmaksā; apsveic serbus, norādot, ka Vučičs, ko viņš raksturo kā Putina sabiedroto, tāpat kā Orbāns zaudējis vēlēšanās.
Aicina kreisos, kas priecājas par Lulas da Silvas uzvaru Brazīlijas vēlēšanās, atcerēties, ka šis sociālists, pēc viņa teiktā, ievilcis Brazīliju BRICS, ko viņš raksturo kā krievu un ķīniešu aliansi, kritizējis Rietumu ieroču piegādes Ukrainai un 2025. gadā bijis Uzvaras dienas parādē Maskavā.
Uzskata, ka Vučiča, ko viņa raksturo kā Putina domubiedru, zaudējums Serbijas vēlēšanās ir laba ziņa Eiropai un slikta visiem Krievijas draugiem; Maskavas parāžu apmeklēšanu un atteikšanos piemērot sankcijas agresorvalstij neuzskata par ceļu uz valsts stiprināšanu; novēl «Studentu sarakstam» mainīt valsts politisko kursu.
Uzskata (vienisprātis ar ES Tirdzniecības palātu Ķīnā), ka ES un Ķīnas tirdzniecības attiecību līdzsvarošana ir būtiska un prasa risināt globālo nelīdzsvarotību strukturālo cēloni — plaisu starp piedāvājumu un iekšzemes patēriņu —, un ka ES un Ķīnai jāstrādā pie abpusēji izdevīgām attiecībām, dodot priekšroku dialogam.
Lūdz Grok sastādīt iedzīvotāju skaita tabulu par 2022.–2026. gadu teritorijai, ko viņš dēvē par «tā saucamo Palestīnu», lai pēc šiem datiem novērtētu, vai «izskatās», ka Palestīnā ir genocīds, un aicina uzreiz atmest ieinteresēto pušu «pētījumus».
Norāda uz gadījumu, ko viņa raksturo kā «uzskatāmu piemēru» Francijas policijas «neizskaidrojamai un ekstrēmai vardarbībai» pret kādu malā stāvētāju, turklāt sievieti.
Uzskata, ka vardarbība Francijā padziļina krīzi un palīdz Marinai Lepēnai tuvoties uzvarai 2027. gada pavasara prezidenta vēlēšanās, un norāda, ka Latvijai Lepēnas uzvara būtu ļoti slikta ziņa.
Uzskata, ka Latvijas politiķiem nav tiesību izlikties, ka viņi neredz Izraēlas kolonistu vardarbību okupētajā Rietumkrastā, un apņemas par to neklusēt.
Uzskata, ka poļi bija vieni no lielākajiem sliežu nojaukšanas Latvijā atbalstītājiem, jo paši dabūjuši Eiropas finansējumu savu sliežu savienojumu paplašināšanai, un aicina aiz politiskiem argumentiem saskatīt arī saimniecisko izdevīgumu.
Paziņo, ka Marina Lepēna būs nākamā Francijas prezidente un Žordāns Bardella — nākamais Francijas premjerministrs.
Uzskata, ka miermīlīgie gājieni Francijā, kuros tūkstošiem cilvēku iziet ielās pret rasismu un galēji labējo politiku, ir demokrātiju stiprinoša protesta kultūra, ka Lepēnas uzvara nav neizbēgama un ka demokrātija jāaizstāv arī ielās, miermīlīgi un ar skaidru nostāju.
Pauž, ka Latvija atbalsta ciešas transatlantiskās sadarbības turpināšanu tirdzniecībā un stratēģiski svarīgās nozarēs, tostarp enerģētikā, kritisko minerālu un tehnoloģiju jomā un piegādes ķēžu drošībā, un uzskata, ka konstruktīvs ES un ASV dialogs veicinājis stabilitāti un paredzamību uzņēmējiem.
Uzskata, ka Rubio ir «prezidenta materiāls» un ka viņš pašlaik spēlē pēc tā, ko liek.
Pretrunas šajā tēmā
Turpini rakt