Pretrunas

2026. gada 15. oktobrī Artūrs Butāns balsoja «Par» visos trijos likumprojekta «Par Danilo Mičudas atzīšanu par Latvijas pilsoni» (1586/Lp14) balsojumos, arī par tā steidzamību. 22. oktobrī Saeimas debatēs par Višvanatas pilsonības atcelšanu viņš Nacionālās apvienības vārdā teica: «šī konstrukcija kādā veidā, ka faktiski tiek dota pilsonība ar atsevišķu likumu, proti, veidā, kuru neparedz Pilsonības likums, mūsuprāt, nav prakse, kuru parlamentam vajadzētu piekopt».

6. oktobrī Kulbergs kritizēja «LatRailNet» par to, ka uzņēmums nav trīskāršojis infrastruktūras maksu Krievijas graudu tranzītam un tādējādi nepilda ne Ministru kabineta uzdevumu, ne Saeimas lēmumu, bet 13. oktobrī atzina, ka tarifu jautājumos ekskluzīvas tiesības ir Eiropas Savienībai un Latvija šādu palielinājumu var noteikt tikai ar noteiktiem nosacījumiem un riskiem. Pēc viņa teiktā, iepriekš nebija informācijas par to, cik varētu izmaksāt starptautiskās tiesvedības, ko šāds lēmums var izraisīt.

Evika Siliņa 2026. gada 16. septembrī tvītā Arhitektūras likumprojektu (1549/Lp14) minēja kā piemēru birokrātijai, ar kuru nedrīkst sabojāt ekonomikas izaugsmi, bet 2026. gada 8. oktobrī Saeimā balsoja «Par» tā atzīšanu par steidzamu (47:8:18) un «Par» to pirmajā lasījumā (79:0:0).

Naktī uz 22. septembri Kulbergs paziņoja, ka sankciju pagarināšanas cena nedrīkst būt «vienkārša» Usmanova un Fridmana svītrošana no ES sankciju saraksta un «ŠĀDU piedāvājumu Latvija nevar akceptēt»; tās pašas dienas vakarā viņš paziņoja, ka Latvija piekrīt kompromisam un tās pārstāvis balsojumā atturēsies, lai sankcijas pagarinātu uz 36 mēnešiem, lai gan abas personas no saraksta tiek svītrotas.

10.08. Kulbergs neizslēdza sadarbību ar LPV pēc 15. Saeimas vēlēšanām un pozitīvi vērtēja LPV līderi Aināru Šleseru (ar piesardzību pret atsevišķiem partijas deputātiem); 23.08. viņš noraida sadarbību ar LPV tā pašreizējā sastāvā, ko raksturo kā «rasolu», «nav pa ceļam», un «pieliek punktu». Abi izteikumi satur sastāva nosacījumu (FP5 risks), taču 13 dienās nostāja mainījusies no durvju atstāšanas uz pilnīgu noraidījumu ar asu toni — žurnālista jautājums «kas mainījies» nav pilnībā atbildams ar sastāva nosacījumu vien. VIDĒJS.

Jūnijā Kozlovskis kategoriski noliedza reģionālā transporta biļešu cenu kāpumu līdz rudenim („pilnīgi noteikti tas nenotiks”), vienlaikus norādot, ka risinājums tiks meklēts vasaras beigās. Jūlijā, atsaucoties uz budžeta trūkumu un paplašinātajiem atvieglojumiem, viņš vairs neizslēdza cenu celšanu un daļēja līdzmaksājuma ieviešanu. Solījuma laika robeža („līdz rudenim”) formāli nav pārkāpta — tā ir toņa mīkstināšana attiecībā uz rudeni un nākamo gadu, nevis tiešs solījuma pārkāpums.

Opozīcijā 2026. gada martā Kulbergs nosodīja amatu pagarināšanu «klusi bez konkursa» valsts kapitālsabiedrību padomēs un ieteica šādas padomes vispār likvidēt. Jūnijā kā premjers viņš rosināja civildienesta likuma grozījumus, lai Valsts kancelejas direktoru varētu iecelt bez konkursa, un līdzšinējo normu nosauca par «stulbu». Vienlaikus viņš teica, ka kopumā atbalsta konkursus; amats bija brīvs, jo iepriekšējais direktors maijā tika aizturēts, un konkurss, kas tobrīd vēl notika, 19. jūnijā noslēdzās bez rezultāta. Runa ir par atšķirīgām jomām (kapitālsabiedrību padomes pret civildienesta amatu) un atšķirīgu rīcības veidu (klusa pagarināšana pret atklātu likuma grozījumu Saeimā), tāpēc tā ir attieksmes maiņa pret amatu aizpildīšanu bez konkursa, nevis tiešs pašapgāžums.

2025. gada februārī, atrodoties opozīcijā, aicināja Rail Baltica projektu iesaldēt, pieļaujot pat 100 milj. EUR atmaksu Eiropas Komisijai; 2026. gada jūnijā, jau premjera amatā, pauž pārliecību, ka projekts jāturpina un jāfinansē kā militārās mobilitātes projekts ar atbilstoši lieliem Eiropas Savienības piešķīrumiem.

18.03.2026 (X): Kulbergs (AS) JV pretošanos Rail Baltica atbildības uzdevumiem nosauca par „apzinātu projekta sabotāžu” un kritizēja JV vadīto Finanšu ministriju par izvairīšanos no atbildības par finansējumu. 25.05.2026 (jauns.lv) Kulbergs kā topošais premjers pamato Satiksmes ministrijas (kuras pārziņā ir Rail Baltica) atstāšanu JV pārziņā ar to, ka JV ir bijusi „vairāk klātesošā” gan finanšu viedoklī, gan lēmumu pieņemšanā nekā jebkurš cits politiskais spēks. Vienlaikus norāda, ka Rail Baltica turpmāk uzraudzīs premjers (nevis tikai SatMin). Pretrunīgums starp marta retoriku un maija portfeļu sadalījuma pamatojumu.

14.05 piedāvāja jaunās valdības kodolu veidot no AS, NA un, iespējams, ZZS; JV pieļāva tikai kā ceturto partneri ar nosacījumu, ka tā 'vairs nav Evika Siliņa'. 15.05 pēc tikšanās ar prezidentu Rinkēviču pauda, ka partneru izvēlē nevajadzētu 'vilkt sarkanās līnijas', bet meklēt 'zaļās' — Siliņas-nomaiņas nosacījums vairs netiek pieprasīts, JV iesaiste atvērti apsverama.

17.04.2026 Šuvajevs TV3 raidījuma '900 sekundes' intervijā noraidīja pieņēmumu par valdības paralīzi un apgalvoja, ka Siliņas valdībai atlikušajos 5 mēnešos līdz vēlēšanām ir iespējas paveikt diezgan daudz. 24 dienas vēlāk (11.05.2026), divas dienas pēc Sprūda atkāpšanās krīzes un viņa paša apsūdzības Siliņai melošanā par procesa komunikāciju (#18092), Šuvajevs LTV raidījuma 'Rīta panorāma' intervijā paziņoja, ka premjere faktiski izmetusi miskastē koalīcijas līgumu. Konteksta piezīme: PRO 11.05 paziņoja, ka koalīciju NEPAMET (LSM a646512 'aicina Siliņu uz sarunu un koalīciju nepamet') — Šuvajeva retorika ir double-track (kritisks publiski, paliek valdībā). Novirze ir Siliņas kompetences novērtējumā, ne PRO koalīcijas līdzdalībā. Starp abiem izteikumiem notika Sprūda atkāpšanās krīze, tāpēc tas ir pārvērtējums pēc jauna notikuma, nevis nostājas maiņa (smagums pazemināts 2026-10-07). Avota piezīme: abi Diena.lv claims balstās uz RSS ledēm (248 + 315 zīmes); pilnās TV intervijas nav DB.

03.03.2026 Indriksone (NA līdere) publiski prognozēja: Siliņas valdība 'spēs nesagāzties un nostrādās līdz termiņa beigām' — neskatoties uz savstarpējiem strīdiem koalīcijā un nespēju pieņemt būtiskus lēmumus. 69 dienas vēlāk (11.05.2026), pēc Sprūda atkāpšanās 10.05, Indriksone pieprasīja Siliņas valdības atkāpšanos un pasludināja gatavību veidot nacionālās drošības valdību. Starp abiem izteikumiem notika Sprūda atkāpšanās krīze, kas mainīja pašu situāciju, par kuru bija prognoze, tāpēc tā ir neliela novirze, nevis nostājas maiņa (smagums pazemināts 2026-10-07). Modalitātes piezīme: 03.03 izteikums ir prognoze (funkcionāli implicīts pieļāvums), nevis kategorisks atbalsts.

16.04. pēc airBaltic krīzes Siliņa publiski paziņoja, ka koalīcijas partneri vienojušies turpināt darbu valdībā. 10.05. pēc vienpusējā Sprūda demisijas pieprasījuma viņa LTV intervijā formulē 'koalīcijas nāk un iet' — gan toņa, gan procedūras maiņa pret partneriem (PRO un Lāce uzzināja no X).

Hormuza šauruma pozīcijas evolūcija: 17.03 Sprūds iebilda pret Latvijas spēku iesaisti (prioritāte – austrumu flangs); 09.05 LETA intervijā jau pauž nosacītu gatavību iesaistīties ar pretmīnu speciālistiem un sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas komandām pēc kopīgas vienošanās par operācijas tehniskajiem parametriem. Pavērsiens sakrīt ar Francijas, Lielbritānijas un ASV iniciatīvu parādīšanos. Iepriekšējais 'nav darba kārtībā' formulējums vairs netiek atkārtots — pozīcija pāriet no atturīga noraidījuma uz nosacītu, operacionāli specifisku iesaistes piedāvājumu.

7. aprīlī Valainis kritizēja airBaltic stratēģiju, kas „balstās uz valsts finansējumu”, uzskatot to par „nepieļaujamu”, un pieprasīja skaidru redzējumu finanšu problēmu risināšanai. 14. aprīlī paziņoja, ka ZZS ir gatava pārņemt airBaltic pārvaldību un nodrošināt izaugsmi „pēc Latvenergo modeļa” — taču Latvenergo ir 100% valsts kapitālā. Vienā nedēļā no valsts finansējuma kritikas līdz valsts akcionāra modeļa piedāvājumam.

18. martā Šuvajevs publiski piedāvāja sešus rīcības virzienus iedzīvotāju aizsardzībai no dzīves dārdzības kāpuma. 26. martā Saeimā balsoja pret grozījumiem Nekustamā īpašuma nodokļa likumā (1280/Lp14), kas paredzēja atcelt NĪN par primāro dzīvesvietu. Retorika par iedzīvotāju aizsardzību pretrunā ar balsojumu pret konkrētu nodokļu atvieglojumu.

23. martā Jurēvics publiski paziņoja, ka JV atbalsta manuālu balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās. 26. martā Saeimā balsoja pret otru vēlēšanu reformas likumprojektu (1279/Lp14), kas paredzēja manuālu balsu skaitīšanu visos 2026. gada vēlēšanu iecirkņos un vēlēšanu zīmju uzglabāšanas termiņa pagarināšanu. Retoriskais atbalsts atkārtoti pretrunā ar balsojumu.

26. martā Mieriņa Saeimā atturējās balsojumā par Ministru kabineta uzdevumu publicēt to Latvijas importētāju un eksportētāju sarakstu, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju. 31. martā Bučas samitā Kijivā publiski deklarēja, ka „kara noziegumiem nav noilguma un Krievijas pastrādātās zvērības nedrīkst aizmirst”. Darbībā — izvairās no caurspīdīguma par tirdzniecību ar agresorvalsti; vārdos — stingri nosoda.

13. martā Šuvajevs paziņoja, ka jebkāda sankciju mīkstināšana pret Krieviju būtu „milzīga stratēģiska kļūda”. 26. martā Saeimā atturējās balsojumā par Ministru kabineta uzdevumu publicēt to Latvijas importētāju un eksportētāju sarakstu, kuri turpina darījumus ar Krieviju un Baltkrieviju. Pieprasa stingras sankcijas, bet neatbalsta caurspīdīgumu par tirdzniecības sakaru publiskošanu.

23. martā Jurēvics publiski paziņoja, ka JV atbalsta manuālu balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās, lai izslēgtu procesa apšaubāmības riskus. 1. aprīlī Saeimā balsoja pret LPV virzīto vēlēšanu reformas likumprojektu (1289/Lp14), kas ietvēra tieši manuālo skaitīšanu. Retoriskais atbalsts pretrunā ar balsojumu.

2025. gada 31. oktobrī Siliņa publiski apsūdzēja ZZS, ka koalīcijas partneri „pievīluši” Stambulas konvencijas balsojumā. 2026. gada 12. martā paziņoja, ka valdības darbs ir bijis pietiekams un „vienmēr var vairāk”. No nodevības apsūdzības līdz kopīgam apmierinošam vērtējumam.